Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 01994A1223(01)-20230608

    Consolidated text: Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības Organizācijas izveidošanu

    Access initial legal act
    (

    Legal status of the document In force

    )

    ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1994/800(1)/2023-06-08

    01994A1223(01) — LV — 08.06.2023 — 002.001

    Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

    ►B

    MARAKEŠAS LĪGUMS PAR PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS IZVEIDOŠANU

    (OV L 336, 23.12.1994., 3. lpp)

    Grozīts ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      Nr.

    Lappuse

    Datums

    ►M1

    PROTOKOLS, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu

      L 284

    3

    30.10.2015

    ►M2

    PROTOKOLS, ar ko groza Marakešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā

      L 148

    3

    8.6.2023



    ▼B

    MARAKEŠAS LĪGUMS PAR PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS IZVEIDOŠANU



    — ŠĪ LĪGUMA PUSES,

    ATZĪSTOT, ka to attiecības tirdzniecības un ekonomiskās attīstības jomā ir nepieciešams veidot ar nolūku celt dzīves standartu, nodrošināt pilnīgu nodarbinātību, kā arī lielu un pastāvīgi pieaugošu ienākumu apjomu un efektīvu pieprasījumu, un izvēršot preču un pakalpojumu ražošanu un tirdzniecību, tai pat laikā optimāli izmantojot pasaules dabas resursus saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, vienlaikus cenšoties gan aizsargāt un saglabāt apkārtējo vidi, gan pilnveidot veidus, kā to panākt tādā veidā, lai tas atbilstu to vajadzībām un interesēm ekonomiskās attīstības dažādos līmeņos,

    ATZĪSTOT tālāk, ka pastāv nepieciešamība pēc pozitīviem centieniem, kuru mērķis ir veicināt jaunattīstības valstu un sevišķi vismazāk attīstīto valstu nodrošinātu līdzdalību starptautiskajā tirdzniecības attīstībā atbilstoši to ekonomiskās attīstības vajadzībām,

    VĒLOTIES dot savu ieguldījumu šo mērķu īstenošanā, veidojot savstarpēji un abpusēji izdevīgas saistības ar nolūku būtiski pazemināt tarifus un citas tirdzniecības barjeras, kā arī likvidēt diskriminējošu attieksmi starptautiskajās tirdzniecības attiecībās,

    NOLEMJOT šajā sakarā izveidot integrētu, dzīvotspējīgāku un ilgstošāku daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kas ietvertu Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību, agrāko tirdzniecības liberalizācijas mēģinājumu rezultātus, kā arī visus Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus,

    APŅEMOTIES saglabāt pamatprincipus un veicināt to mērķu sasniegšanu, kas ir šīs daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pamatā,

    VIENOJAS PAR TURPMĀKO.



    I pants

    Organizācijas izveidošana

    Ar šo tiek izveidota Pasaules tirdzniecības organizācija (turpmāk tekstā – “PTO”).

    II pants

    PTO darbības sfēra

    1.  
    PTO nodrošina vispārēju institucionālu struktūru tirdzniecības attiecību īstenošanai to Dalībvalstu starpā jautājumos par līgumiem un ar tiem saistītiem juridiskiem aktiem, kas ietverti šī Līguma pielikumos.
    2.  
    Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 1., 2. un 3. pielikumos (turpmāk tekstā – “Daudzpusējie tirdzniecības līgumi”) ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas, kas ir saistošas visām tā Dalībvalstīm.
    3.  
    Līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti 4. pielikumā (turpmāk tekstā – “Plurilaterālie tirdzniecības līgumi”) arī ir šī Līguma sastāvdaļa tām Dalībvalstīm, kuras tos atzinušas, un šīm Dalībvalstīm ir saistoši. Plurilaterālie tirdzniecības līgumi neuzliek nekādas saistības vai tiesības tām Dalībvalstīm, kuras tos nav atzinušas.
    4.  
    1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kā precizēts 1A pielikumā (turpmāk tekstā – “GATT 1994”) ir juridiski atšķirīga no 1947. gada 30. oktobra Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas pievienota Apvienoto Nāciju Tirdzniecības un nodarbinātības konferences Sagatavošanas komitejas Otrajā sesijā pieņemtajam Noslēguma dokumentam, kas tika sekojoši labots, papildināts vai izmainīts (tālāk tekstā saukts “GATT 1947”).

    III pants

    PTO funkcijas

    1.  
    PTO nodrošina šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu īstenošanu, administrēšanu un darbību, veicina to mērķu īstenošanu, kā arī rada Plurilaterālo tirdzniecības līgumu īstenošanas, administrēšanas un darbības struktūru.
    2.  
    PTO nodrošina sarunu vidi tās Dalībvalstīm attiecībā uz to daudzpusējām tirdzniecības attiecībām par jautājumiem, kas apskatīti šī Līguma pielikumos esošajos līgumos. PTO var arī nodrošināt sarunu vidi turpmākām tās Dalībvalstu sarunām par to daudzpusējās tirdzniecības attiecībām un par šādu sarunu rezultātu īstenošanas struktūru, ja Ministru Konference attiecīgi nolemj.
    3.  
    PTO administrē “Vienošanos par likumiem un procedūrām, kas nosaka strīdu noregulēšanu” (turpmāk tekstā – “Vienošanās par strīdu noregulēšanu” vai “DSU”) šī Līguma 2. pielikumā.
    4.  
    PTO administrē “Tirdzniecības politikas pārskata mehānismu” (turpmāk tekstā – “TPRM”), kas atspoguļots šī Līguma 3. pielikumā.
    5.  
    Lai panāktu lielāku saskaņotību pasaules ekonomikas politikas veidošanā, PTO sadarbojas attiecīgi ar Starptautisko Valūtas fondu un Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku un ar to izveidotajām institūcijām.

    IV pants

    PTO struktūra

    1.  
    Jāizveido Ministru Konference, kuras sastāvā ir visu Dalībvalstu pārstāvji un kura tiek sasaukta vismaz reizi divos gados. Ministru Konference pilda PTO funkcijas un veic šajā sakarā nepieciešamo darbību. Ministru Konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz jebkuriem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem pēc Dalībvalsts lūguma atbilstoši specifiskajām prasībām par lēmuma pieņemšanu šajā Līgumā un attiecīgajā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā.
    2.  
    Darbojas Vispārējā padome, ko veido visu Dalībvalstu pārstāvji, un kura sapulcējas pēc nepieciešamības. Ministru Konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda Vispārējā padome. Vispārējā padome veic arī funkcijas, ko tai paredz šis Līgums. Vispārējā padome izstrādā savus procedūras noteikumus un apstiprina procedūras noteikumus Komitejām, kā to paredz 7. paragrāfs.
    3.  
    Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Strīdu noregulēšanas institūcijas pienākumus, ko paredz Vienošanās par strīdu noregulēšanu. Strīdu noregulēšanas institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.
    4.  
    Vispārējā padome sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijas pienākumus, kā to paredz Tirdzniecības politikas pārraudzības mehānisms (TPRM). Tirdzniecības politikas pārraudzības institūcijai var būt savs priekšsēdētājs un tā izveido procedūras noteikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šo pienākumu izpildei.
    5.  
    Darbojas Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padome (turpmāk tekstā – “TRIPS Padome”), kas darbojas saskaņā ar Vispārējās padomes noteiktajiem pamatprincipiem. Preču tirdzniecības padome administrē 1. pielikumā minēto Daudzpusējo tirdzniecības līgumu darbību. Pakalpojumu tirdzniecības padome administrē Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (tālāk tekstā saukta “GATS”). TRIPS Padome pārrauga Līguma par ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesībām (turpmāk tekstā – “TRIPS Līgums”) darbību. Šīs Padomes veic funkcijas, ko tām paredz attiecīgie līgumi un Vispārējā padome. Tās izstrādā savus procedūras noteikumus, kurus apstiprina Vispārējā padome. Šajās Padomēs var piedalīties visu Dalībvalstu pārstāvji. Šīs Padomes sapulcējas pēc nepieciešamības, lai pildītu savas funkcijas.
    6.  
    Preču tirdzniecības padome, Pakalpojumu tirdzniecības padome un TRIPS Padome nepieciešamības gadījumā izveido palīginstitūcijas. Šīs palīginstitūcijas izstrādā savus attiecīgos procedūras noteikumus, kurus apstiprina attiecīgās Padomes.
    7.  
    Ministru Konference izveido Tirdzniecības un attīstības komiteju, Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju un Budžeta, finansu un administratīvo jautājumu komiteju, kuras veic šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos paredzētās funkcijas, kā arī jebkuras papildus funkcijas, ko tām uzliek Vispārējā padome, un izveido pēc to ieskatiem papildus Komitejas ar funkcijām, kādas tās uzskata par nepieciešamām. Savu funkciju ietvaros, Tirdzniecības un attīstības komiteja periodiski izskata īpašos nosacījumus Daudzpusējos tirdzniecības līgumos par labu vismazāk attīstīto valstu Dalībvalstīm un ziņo par to Vispārējai padomei attiecīgai rīcībai. Šajās Komitejās piedalās visu Dalībvalstu pārstāvji.
    8.  
    Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos paredzētās institūcijas pilda funkcijas, kas tām deleģētas šo Līgumu ietvaros un darbojas PTO institūciju ietvaros. Šīs institūcijas regulāri informē Vispārējo padomi par savu darbību.

    V pants

    Attiecības ar citām organizācijām

    1.  
    Vispārējā padome veic attiecīgus pasākumus, lai efektīvi sadarbotos ar citām starpvaldību organizācijām, kuras pilda PTO funkcijām līdzīgas funkcijas.
    2.  
    Vispārējā padome var veikt attiecīgus pasākumus, lai konsultētos un sadarbotos ar nevalstiskām organizācijām, kuras nodarbojas ar jautājumiem, kuri ir arī PTO kompetencē.

    VI pants

    Sekretariāts

    1.  
    Jāizveido PTO sekretariāts (turpāk tekstā – “Sekretariāts”), kuru vada Ģenerāldirektors.
    2.  
    Ministru Konference nozīmē ģenerāldirektoru un pieņem nolikumus, kas nosaka Ģenerāldirektora pilnvaras, pienākumus, dienesta nosacījumus un termiņu.
    3.  
    Ģenerāldirektors nozīmē Sekretariāta personālu un nosaka viņu pienākumus un dienesta nosacījumus atbilstoši Ministru Konferences pieņemtajiem nolikumiem.
    4.  
    Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumiem ir izteikti starptautisks raksturs. Savu pienākumu izpildē Ģenerāldirektors un Sekretariāta personāls neprasa vai nepieņem jebkuras valdības, vai arī kādas citas varas iestādes ārpus PTO, norādījumus. Tie atturas no jebkādas darbības, kas varētu nelabvēlīgi atsaukties uz to starptautisko ierēdņu amatiem. PTO Dalībvalstis ciena Ģenerāldirektora un Sekretariāta personāla pienākumu starptautisko raksturu un necenšas tos ietekmēt viņu pienākumu veikšanas gaitā.

    VII pants

    Budžets un dalības maksas

    1.  
    Ģenerāldirektors iesniedz Budžeta, finansu un administrācijas lietu lietu komitejai PTO gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu. Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja izskata ģenerāldirektora iesniegto gada budžeta tāmi un finansu ziņojumu un sniedz rekomendācijas par to Vispārējai padomei. Gada budžeta tāmi apstiprina Vispārējā padome.
    2.  

    Budžeta, finansu un administrācijas lietu komiteja sagatavo un ierosina Vispārējai padomei finansu nolikumus, kuri ietver nosacījumus, kas regulē:

    a) 

    dalības maksu apjomu, sadalot PTO izdevumus to Dalībvalstu starpā;

    b) 

    veicamos pasākumus attiecībā uz parādniecēm Dalībvalstīm.

    Finansu nolikumi balstās, cik tas ir praktiski iespējams, uz GATT1947 nosacījumiem un praksi.

    3.  
    Vispārējā padome pieņem finansu noteikumus un gada budžeta tāmi ar divu trešdaļu balsu vairākumu, kas sastāda vairāk nekā pusi PTO Dalībvalstu.
    4.  
    Katra Dalībvalsts nekavējoties iemaksā PTO savu daļu no PTO izdevumu apjoma atbilstoši finansu nolikumiem, kurus pieņēmusi Vispārējā padome.

    VIII pants

    PTO statuss

    1.  
    PTO ir juridiska persona un katra tās Dalībvalsts piešķir tai tādas juridiskas tiesības, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.
    2.  
    Katra PTO Dalībvalsts piešķir PTO tādas privilēģijas un imunitāti, kas nepieciešamas tās funkciju veikšanai.
    3.  
    Katra no Dalībvalstīm līdzīgi piešķir PTO amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem privilēģijas un imunitāti, kas ir nepieciešamas neatkarīgai funkciju veikšanai saistībā ar PTO.
    4.  
    Privilēģijas un imunitāte, ko PTO, tās amatpersonām un Dalībvalstu pārstāvjiem piešķir Dalībvalstis, ir vienādas ar tām privilēģijām un imunitāti, kas nostiprinātas Konvencijā par Speciālo institūciju privilēģijām un imunitāti, ko apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja 1947. gada 21. novembrī.
    5.  
    PTO var noslēgt līgumu par mītnes vietu.

    IX pants

    Lēmumu pieņemšana

    1.  
    PTO turpina lēmumu pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa atbilstoši GATT1947 ( 1 ). Izņemot gadījumus, ja pare dzēts citādi, tad, ja lēmumu nav iespējams pieņemt pēc konsensusa principa, par izskatāmo jautājumu lemj balsojot. Ministru Konferences un Vispārējās padomes sanāksmēs katrai PTO Dalībvalstij ir viena balss. Ja Eiropas Kopienas izmanto savas balsošanas tiesības, tām ir vienāds balsu skaits ar viņu dalībvalstu ( 2 ) – PTO Dalībvalstu skaitu. Lēmumus Ministru Konferencē un Vispārējā padomē pieņem ar balsu vairākumu, ja vien šis Līgums vai attiecīgs Daudzpusējās tirdzniecības līgums ( 3 ) neparedz citu kārtību.
    2.  
    Ministru Konferencei un Vispārējai padomei ir ekskluzīvas tiesības pieņemt šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu skaidrojumus. 1. pielikumā esošā Daudzpusējā tirdzniecības līguma skaidrojuma gadījumā, tās izmanto savas tiesības balstoties uz Padomes rekomendāciju, kas pārrauga šī Līguma darbību. Lēmumu par skaidrojuma pieņemšanu pieņem ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu. Šo paragrāfu neizmanto veidā, kas varētu kaitēt labojumu nosacījumiem X pantā.
    3.  
    Izņēmuma gadījumos Ministru Konference var lemt par īpaša izņēmuma piemērošanu attiecībā uz pienākumu, kas uzlikts Dalībvalstij saskaņā ar šo Līgumu vai jebkuriem citiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, ar nosacījumu, ka jebkurš šāds lēmums tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām ( 4 ) no Dalībvalstu balsīm, ja vien to neparedz citādi šis paragrāfs.
    a) 

    Lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz šo Līgumu tiek iesniegts Ministru Konferencei izskatīšanai saskaņā ar lēmuma pieņemšanas praksi pēc konsensusa principa. Ministru Konference nosaka termiņu, kas nepārsniedz 90 dienas šī lūguma izskatīšanai. Ja konsensuss nav panākts šajā laikā, jebkurš lēmums par speciālā izņēmuma lūguma apmierināšanu tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļām no Dalībvalstu balsīm.

    b) 

    Lūgums par īpašo izņēmumu attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem 1A vai 1B vai 1C pielikumos tiek sākotnēji iesniegts attiecīgi Preču tirdzniecības Padomei, Pakalpojumu tirdzniecības Padomei vai arī TRIPS Padomei, lai par to lemtu termiņā, kas nepārsniedz 90 dienas. Termiņa beigās attiecīgā Padome iesniedz ziņojumu Ministru Konferencei.

    4.  
    Ministru Konferences lēmumā par īpašā izņēmuma lūguma apmierināšanu jāuzsver īpašie apstākļi, kas pamato lēmumu, nosacījumus un apstākļus, kas ir iesnieguma par izņēmumu pamatā, un datumu, kad īpašais izņēmums izbeidzas. Jebkurš īpašais izņēmums, kas piešķirts uz vairāk kā vienu gadu, tiek pārskatīts Ministru Konferencē ne vēlāk kā gadu pēc tā piešķiršanas un turpmāk ik gadu, līdz īpašā izņēmuma beigām. Katrā pārskatīšanas gadījumā Ministru Konference noskaidro, vai īpašie apstākļi, kas pamato izņēmumu, vēl joprojām pastāv un vai īpašā izņēmuma nosacījumi ir ievēroti. Ministru Konference, pamatojoties uz gada pārskatu, var pagarināt, izmainīt vai izbeigt izņēmumus.
    5.  
    Lēmumu, saskaņā ar Plurilaterālo tirdzniecības līgumu, ieskaitot jebkurus lēmumus par skaidrojumiem, un izņēmumu pamatā ir šī Līguma nosacījumi.

    X pants

    Labojumi

    1.  
    Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt labojumus šī Līguma vai 1. pielikuma Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Padomes, kuras uzskaitītas IV panta 5. paragrāfā, arī var iesniegt Ministru Konferencei labojumu priekšlikumus attiecīgajam 1. pielikumā minētajam Daudzpusējam tirdzniecības līgumam, kura darbību tās pārrauga. Ja vien Ministru Konference nenolemj par garāku termiņu, 90 dienas pēc priekšlikuma formālās apspriešanas Ministru Konferencē, jebkurš Ministru Konferences lēmums iesniegt ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai tiek pieņemts pēc konsensus principa. Ja vien nav piemērojami 2., 5. vai 6. paragrāfi, šis lēmums precizē vai nu 3. vai 4. paragrāfu piemērošanu. Ja panākts konsensuss, Ministru Konference nekavējoties iesniedz ierosināto labojumu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Ja konsensuss nav panākts Ministru Konferences sanāksmē noteiktajā termiņā, Ministru Konference ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu lemj par ierosinātā labojuma iesniegšanu Dalībvalstīm apstiprināšanai. Izņemot 2., 5. un 6. paragrāfos paredzēto, 3. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami ierosinātajam labojumam, ja vien Ministru Konference ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu nepieņem lēmumu, ka jāpiemēro 4. paragrāfa nosacījumi.
    2.  
    Šī panta un sekojošo pantu nosacījumu labojumi ir spēkā tikai pēc tam, kad tos apstiprinājušas visas Dalībvalstis:

    šī Līguma IX pants;

    GATT 1994 I un II pants;

    GATS II:1. pants;

    TRIPS Līguma 4 pants.

    3.  
    Dalībvalstu tiesības un saistības ietekmējoši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumos, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfos, ir spēkā tām Dalībvalstīm, kas tos akceptējušas, apstiprinot to ar divu trešdaļu Dalībvalstu balsīm un turpmāk ikvienai citai Dalībvalstij, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu attiecībā uz labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši šim paragrāfam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tās Dalībvalsts ar Ministru Konferences piekrišanu.
    4.  
    Dalībvalstu tiesības un saistības neskaroši labojumi šī Līguma vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumu nosacījumos 1A un 1C pielikumā, izņemot tos, kas uzskaitīti 2. un 6. paragrāfā, stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.
    5.  
    Izņemot iepriekš 2. paragrāfā paredzēto, labojumi GATS I, II un III daļā un attiecīgie pielikumi stājas spēkā Dalībvalstīm, kuras tos ir akceptējušas, apstiprinot to ar divām trešdaļām Dalībvalstu balsu un turpmāk katrai Dalībvalstij, pēc tam, kad tā tos akceptējusi. Ministru Konference var lemt ar trīs ceturtdaļu Dalībvalstu balsu vairākumu par labojumiem, kas stājušies spēkā atbilstoši iepriekšējam nosacījumam, par to, ka jebkura Dalībvalsts, kura nav šādu labojumu akceptējusi Ministru Konferences noteiktajā termiņā, katrā gadījumā var brīvi izstāties no PTO vai arī palikt tā sastāvā ar Ministru Konferences piekrišanu. Labojumi GATS IV, V un VI daļās stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos akceptējušas divas trešdaļas Dalībvalstu.
    6.  
    Neskatoties uz citiem šī panta nosacījumiem, labojumus TRIPS Līgumā, līdz ar to apmierinot 71. panta 2. paragrāfa prasības, var pieņemt arī Ministru Konference bez turpmākā formālā akceptēšanas procesa.
    7.  
    Jebkura Dalībvalsts, kura atzinusi labojumu šajā Līgumā vai Daudzpusējā tirdzniecības līgumā 1. pielikumā, iesniedz akceptēšanas aktu PTO Ģenerāldirektoram akceptēšanas termiņā, ko nosaka Ministru Konference.
    8.  
    Jebkura PTO Dalībvalsts var ierosināt veikt labojumus 2. un 3. pielikumos Daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādu priekšlikumu Ministru Konferencei. Lēmums par labojumu atzīšanu 2. pielikumā minētā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā jāpieņem pēc konsensusa principa un šie labojumi stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference. Lēmumi par 3. pielikumā Daudzpusējā tirdzniecības līgumā izdarīto labojumu atzīšanu stājas spēkā visām Dalībvalstīm pēc tam, kad tos apstiprinājusi Ministru Konference.
    9.  
    Ministru Konference pēc Dalībvalstu – tirdzniecības līguma pušu lūguma, tikai un vienīgi ar konsensusa balsojumu var lemt par šāda līguma pievienošanu 4. pielikumam. Ministru Konference pēc Dalībvalstu –Plurilaterālā tirdzniecības līguma pušu lūguma, var lemt par šāda Līguma izslēgšanu no 4. pielikuma.
    10.  
    Labojumus Plurilaterālajā tirdzniecības līgumā nosaka šī Līguma nosacījumi.

    XI pants

    PTO Dibinātājvalsts statuss

    1.  
    GATT1947 līgumslēdzējas puses šī Līguma spēkā stāšanās brīdī un Eiropas Kopienas, kuras atzīst šo Līgumu un Daudzpusējos tirdzniecības līgumus un kuru koncesiju un saistību Grafiki ir iekļauti GATT1994 un kuru Īpašo saistību Grafiki ir iekļauti GATS, kļūst par PTO Dibinātājvalstīm.
    2.  
    Vismazāk attīstītajām valstīm, kuras par tādām atzinušas Apvienotās Nācijas, tiks izvirzīta vienīgi prasība uzņemties saistības un koncesijas tik lielā mērā, cik to atļauj šādu valstu individuālā attīstība, finansu un tirdzniecības vajadzības vai arī to administratīvās un institucionālās iespējas.

    XII pants

    Pievienošanās

    1.  
    Jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija, kas ir pilnīgi autonoma savu ārējo tirdzniecības attiecību un citu jautājumu, kurus paredz šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, pārvaldē, var pievienoties šim Līgumam ar noteikumiem, par ko tā vienojas ar PTO. Šāda pievienošanās attiecas tikai uz šo Līgumu un Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, kas tajā iekļauti.
    2.  
    Lēmumus par pievienošanos pieņem Ministru Konference. Ministru Konference apstiprina līgumu par pievienošanās noteikumiem ar PTO Dalībvalstu divu trešdaļu balsu vairākumu.
    3.  
    Pievienošanos Plurilaterālajam tirdzniecības līgumam nosaka šī Plirilaterālā Līguma nosacījumi.

    XIII pants

    Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nepiemērošana atsevišķu Dalībvalstu starpā

    1.  
    Šis Līgums un 1. un 2. pielikumu Daudzpusējie tirdzniecības līgumi netiek piemēroti kādas Dalībvalsts un citu Dalībvalstu starpā, ja viena vai otra Dalībvalsts, laikā, kad kāda no tām kļūst Dalībvalsts, nepiekrīt šādai piemērošanai.
    2.  
    PTO Dibinātājvalstu, kas bijušas GATT 1947 līgumslēdzējas puses, starpā 1. paragrāfs var tikt piesaistīts tikai tad, ja šīs Vienošanās XXXV pants jau ir ticis iesaistīts agrāk un atzīts par efektīvu šo līgumslēdzēju pušu starpā brīdī, kad šī Vienošanās tām stājusies spēkā.
    3.  
    paragrāfs jāpiemēro attiecībās starp vienu Dalībvalsti un citu Dalībvalsti, kura ir pievienojusies saskaņā ar XII pantu, ja Dalībvalsts, kura nepiekrīt piemērošanai, par to ir paziņojusi Ministru Konferencei pirms Ministru Konference apstiprinājusi vienošanos par pievienošanās noteikumiem.
    4.  
    Ministru Konference var pārskatīt šī panta darbību atsevišķos gadījumos pēc kādas no Dalībvalstu pieprasījuma un sniegt attiecīgas rekomendācijas.
    5.  
    Plurilaterāla tirdzniecības līguma nepiemērošanu šī Līguma pušu starpā nosaka šī Līguma nosacījumi.

    XIV pants

    Pievienošanās, stāšanās spēkā un depozīts

    1.  
    Šim Līgumam var pievienoties to parakstot vai citādi, GATT1947 līgumslēdzējas puses un Eiropas Kopienas, kurām ir tiesības kļūt par PTO Dibinātājvalstīm saskaņā ar šī Līguma XI pantu. Šāda pievienošanās attiecas uz šo Līgumu un tajā iekļautajiem Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem. Šis Līgums un tajā iekļautie Daudzpusējie tirdzniecības līgumi stājas spēkā Ministru noteiktajā datumā atbilstoši Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda rezultātus apkopojošā Noslēguma dokumenta 3. paragrāfam un pievienošanās paliek atklāta divu gadu laikā pēc šī datuma, ja vien Ministri nenolemj citādi. Pievienošanās, kas seko pēc Līguma spēkā stāšanās, stājas spēkā 30. dienā pēc šādas pievienošanās datuma.
    2.  
    Dalībvalsts, kura pievienojas šim Līgumam pēc tā stāšanās spēkā, īsteno tādas koncesijas un saistības Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, kas īstenojamas termiņā, kas sākas līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā, tā, it kā tā būtu pievienojusies šim Līgumam tā spēkā stāšanās brīdī.
    3.  
    Līdz šī Līguma spēkā stāšanās laikam, šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu tekstam jāglabājas pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU Ģenerāldirektora. Ģenerāldirektors nekavējoties izsniedz apstiprinātu patiesu šī Līguma un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu kopiju, un paziņo par katru pievienošanos ikvienai valstij un Eiropas Kopienām, kuras pievienojušās šim Līgumam. Šis Līgums un Daudzpusējie tirdzniecības līgumi, kā arī jebkuri labojumi tajos pēc šī Līguma spēkā stāšanās ir deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.
    4.  
    Plurilaterālā tirdzniecības līguma atzīšanu un spēkā stāšanos nosaka šī Līguma nosacījumi. Šādus līgumus deponē pie GATT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektora. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā, šādi Līgumi tiek deponēti pie PTO Ģenerāldirektora.

    XV pants

    Izstāšanās

    1.  
    Jebkura Dalībvalsts var izstāties no šī Līguma. Šāda izstāšanās attiecas gan uz šo Līgumu, gan uz Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem skaitot no brīža, kad PTO Ģenerāldirektors ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.
    2.  
    Izstāšanos no Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosaka šī Līguma nosacījumi.

    XVI pants

    Citi nosacījumi

    1.  
    Izņemot, ja citādi paredzēts šajā Līgumā vai Daudzpusējos tirdzniecības līgumos, PTO darbība balstās uz GATT 1947 Līgumslēdzēju pušu un GATT 1947 ietvaros izveidoto institūciju lēmumiem, procedūrām un parasto tiesību praksi.
    2.  
    Ciktāl iespējams, GATT 1947 Sekretariāts kļūst par PTO Sekretariātu, un GATT 1947 Līgumslēdzēju pušu ģenerāldirektors, līdz laikam, kamēr Ministru Konference ir nozīmējusi ģenerāldirektoru atbilstoši šī Līguma VI panta 2. paragrāfam, darbojas kā PTO Ģenerāldirektors.
    3.  
    Konflikta gadījumā starp šī Līguma nosacījumu un jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu, konflikta robežās noteicošais ir šī Līguma nosacījums.
    4.  
    Katra Dalībvalsts nodrošina savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību savām saistībām, kā to paredz klāt pievienotie Līgumi.
    5.  
    Nekādi iebildumi netiek celti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu. Iebildumi attiecībā uz jebkuru Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumu var tikt celti tikai tajās robežās, ko paredz šie Līgumi. Iebildumus attiecībā uz Plurilaterālā tirdzniecības līguma nosacījumiem nosaka šī Līguma nosacījumi.
    6.  
    Šis Līgums tiek reģistrēts atbilstoši Apvienoto Nāciju Hartas 102. panta nosacījumiem.

    Marakešā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada aprīļa mēneša piecpadsmitajā dienā, vienā eksemplārā, angļu, franču un spāņu valodās, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem.

    Paskaidrojumi:

    Termini “valsts” vai “valstis”, šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos jāsaprot kā jebkuru PTO atsevišķas muitas teritorijas Dalībvalsti ietveroši.

    Ja PTO Dalībvalsts ir atsevišķa muitas teritorija, kad izteiciens šajā Līgumā un Daudzpusējos tirdzniecības līgumos tiek kvalificēts ar terminu “nacionāls”, šāds izteiciens attiecas uz minēto muitas teritoriju, ja vien netiek citādi precizēts.

    PIELIKUMU SARAKSTS

    1. PIELIKUMS

    1.A PIELIKUMS

    Daudzpusējie nolīgumi par preču tirdzniecību

    Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994

    Nolīgums par lauksaimniecību

    Nolīgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu

    Nolīgums par tekstilizstrādājumiem un apģērbu

    Nolīgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā

    Nolīgums par investīciju pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecību

    Nolīgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta piemērošanu 1994

    Nolīgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu 1994

    Nolīgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju

    Nolīgums par izcelsmes noteikumiem

    Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām

    Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem

    Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā

    Nolīgums par aizsardzības pasākumiem

    1.B PIELIKUMS

    Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību un pielikumi

    1.C PIELIKUMS

    Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību

    2. PIELIKUMS

    Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu

    3. PIELIKUMS

    Tirdzniecības politikas pārskatīšanas mehānisms

    4. PIELIKUMS

    Nolīgums par valsts pasūtījumu

    Starptautiskā vienošanās par piena produktiem

    Vienošanās attiecībā uz liellopu gaļu

    1. PIELIKUMS

    PIELIKUMS 1A

    DAUDZPUSĒJIE NOLĪGUMI PAR PREČU TIRDZNIECĪBU

    DAUDZPUSĒJIE NOLĪGUMI PAR PREČU TIRDZNIECĪBU

    Vispārēja paskaidrojoša piezīme pielikumam 1A:

    Konflikta gadījumā starp 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību nosacījumu un nosacījumu citā līgumā 1A pielikumā Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (1. pielikuma līgumu tekstā – “PTO Līgums”), cita līguma pants ir noteicošais konflikta ietvaros.

    GENERAL AGREEMENT ON TARIFFS AND TRADE 1994

    1. The General Agreement on Tariffs and Trade 1994 (“GATT 1994”) shall consist of:

    (a) 

    the provisions in the General Agreement on Tariffs and Trade, dated 30 October 1947, annexed to the Final Act Adopted at the Conclusion of the Second Session of the Preparatory Committee of the United Nations Conference on Trade and Employment (excluding the Protocol of Provisional Application), as rectified, amended or modified by the terms of legal instruments which have entered into force before the date of entry into force of the WTO Agreement;

    (b) 

    the provisions of the legal instruments set forth below that have entered into force under the GATT 1947 before the date of entry into force of the WTO Agreement:

    (i) 

    protocols and certifications relating to tariff concessions;

    (ii) 

    protocols of accession (excluding the provisions (a) concerning provisional application and withdrawal of provisional application and (b) providing that Part II of GATT 1947 shall be applied provisionally to the fullest extent not inconsistent with legislation existing on the date of the Protocol);

    (iii) 

    decisions on waivers granted under Article XXV of GATT 1947 and still in force on the date of entry into force of the WTO Agreement ( 5 );

    (iv) 

    other decisions of the Contracting Parties to GATT 1947;

    (c) 

    the Understandings set forth below:

    (i) 

    Understanding on the Interpretation of Article II:1(b) of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

    (ii) 

    Understanding on the Interpretation of Article XVII of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

    (iii) 

    Understanding on Balance-of-Payments Provisions of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

    (iv) 

    Understanding on the Interpretation of Article XXIV of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

    (v) 

    Understanding in Respect of Waivers of Obligations under the General Agreement on Tariffs and Trade 1994;

    (vi) 

    Understanding on the Interpretation of Article XXVIII of General Agreement on Tariffs and Trade 1994; and

    (d) 

    the Marrakesh Protocol to GATT 1994.

    2. Explanatory Notes

    (a) 

    The references to “Contracting Party” in the provisions of GATT 1994 shall be deemed to read “Member”. The references to “less-developed Contracting Party” and “developed Contracting Party” shall be deemed to read “developing country Member” and “developed country Member”. The references to “Executive Secretary” shall be deemed to read “Director-General of the WTO”.

    (b) 

    The references to the Contracting Parties acting jointly in Articles XV:1, XV:2, XV:8, XXXVIII and the Notes Ad Article XII and XVIII; and in the provisions on special exchange agreements in Articles XV:2, XV:3, XV:6, XV:7 and XV:9 of GATT 1994 shall be deemed to be references to the WTO. The other functions that the provisions of GATT 1994 assign to the Contracting Parties acting jointly shall be allocated by the Ministerial Conference.

    (c) 
    (i) 

    The text of GATT 1994 shall be authentic in English, French and Spanish.

    (ii) 

    The text of GATT 1994 in the French language shall be subject to the rectifications of terms indicated in Annex A to document MTN.TNC/41.

    (iii) 

    The authentic text of GATT 1994 in the Spanish language shall be the text in Volume IV of the Basic Instruments and Selected Documents series, subject to the rectifications of terms indicated in Annex B to document MTN.TNC/41.

    3.

     
    (a) 

    The provisions of Part II of GATT 1994 shall not apply to measures taken by a Member under specific mandatory legislation, enacted by that Member before it became a Contracting Party to GATT 1947, that prohibits the use, sale or lease of foreign-built or foreign-reconstructed vessels in commercial applications between points in national waters or the waters of an exclusive economic zone. This exemption applies to: (a) the continuation or prompt renewal of a non-conforming provision of such legislation; and (b) the amendment to a non-conforming provision of such legislation to the extent that the amendment does not decrease the conformity of the provision with Part II of GATT 1947. This exemption is limited to measures taken under legislation described above that is notified and specified prior to the date of entry into force of the WTO Agreement. If such legislation is subsequently modified to decrease its conformity with Part II of GATT 1994, it will no longer qualify for coverage under this paragraph.

    (b) 

    The Ministerial Conference shall review this exemption not later than five years after the date of entry into force of the WTO Agreement and thereafter every two years for as long as the exemption is in force for the purpose of examining whether the conditions which created the need for the exemption still prevail.

    (c) 

    A Member whose measures are covered by this exemption shall annually submit a detailed statistical notification consisting of a five-year moving average of actual and expected deliveries of relevant vessels as well as additional information on the use, sale, lease or repair of relevant vessels covered by this exemption.

    (d) 

    A Member that considers that this exemption operates in such a manner as to justify a reciprocal and proportionate limitation on the use, sale, lease or repair of vessels constructed in the territory of the Member invoking the exemption shall be free to introduce such a limitation subject to prior notification to the Ministerial Conference.

    (e) 

    This exemption is without prejudice to solutions concerning specific aspects of the legislation covered by this exemption negotiated in sectoral agreements or in other fora.

    UNDERSTANDING ON THE INTERPRETATION OF ARTICLE II:1(b) OF THE GENERAL AGREEMENT ON TARIFFS AND TRADE 1994

    MEMBERS HEREBY AGREEE AS FOLLOWS:

    1. In order to ensure transparency of the legal rights and obligations deriving from paragraph l(b) of Article II, the nature and level of any “other duties or charges” levied on bound tariff items, as referred to in that provision, shall be recorded in the Schedules of concessions annexed to GATT 1994 against the tariff item to which they apply. It is understood that such recording does not change the legal character of “other duties or charges”.

    2. The date as of which “other duties or charges” are bound, for the purposes of Article II, shall be 15 April 1994. “Other duties or charges” shall therefore be recorded in the Schedules at the levels applying on this date. At each subsequent re-negotiation of a concession or negotiation of a new concession the applicable date for the tariff item in question shall become the date of the incorporation of the new concession in the appropriate Schedule. However, the date of the instrument by which a concession on any particular tariff item was first incorporated into GATT 1947 or GATT 1994 shall also continue to be recorded in column 6 of the Loose-Leaf Schedules.

    3. “Other duties or charges” shall be recorded in respect of all tariff bindings.

    4. Where a tariff item has previously been the subject of a concession, the level of “other duties or charges” recorded in the appropriate Schedule shall not be higher than the level obtaining at the time of the first incorporation of the concession in that Schedule. It will be open to any Member to challenge the existence of an “other duty or charge”, on the ground that no such “other duty or charge” existed at the time of the original binding of the item in question, as well as the consistency of the recorded level of any “other duty or charge” with the previously bound level, for a period of three years after the date of entry into force of the WTO Agreement or, three years after the date of deposit with the Director-General of the WTO of the instrument incorporating the Schedule in question into GATT 1994, if that is a later date.

    5. The recording of “other duties or charges” in the Schedules is without prejudice to their consistency with rights and obligations under GATT 1994 other than those affected by paragraph 4. All Members retain the right to challenge, at any time, the consistency of any “other duty or charge” with such obligations.

    6. For the purposes of this Understanding, the provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding shall apply.

    7. “Other duties or charges” omitted from a Schedule at the time of deposit of the instrument incorporating the Schedule in question into GATT 1994 with, until the date of entry into force of the WTO Agreement, the Director-General to the Contracting Parties to GATT 1947 or, thereafter, with the Director-General of the WTO, shall not subsequently be added to it and any “other duty or charge” recorded at a level lower than that prevailing on the applicable date shall not be restored to that level unless such additions or changes are made within six months of the date of deposit of the instrument.

    8. The decision in paragraph 2 regarding the date applicable to each concession for the purposes of paragraph l(b) of Article II of GATT 1994 supersedes the decision regarding the applicable date taken on 26 March 1980 (BISD 27S/24).

    UNDERSTANDING ON THE INTERPRETATION OF ARTICLE XVII OF THE GENERAL AGREEMENT ON TARIFFS AND TRADE 1994

    MEMBERS,

    Noting that Article XVII provides for obligations on Members in respect of the activities of the State trading enterprises referred to in paragraph 1 of Article XVII, which are required to be consistent with the general principles of non-discriminatory treatment prescribed in GATT 1994 for governmental measures affecting imports or exports by private traders;

    Noting further that Members are subject to their GATT 1994 obligations in respect of those governmental measures affecting State trading enterprises;

    Recognizing that this Understanding is without prejudice to the substantive disciplines prescribed in Article XVII;

    HEREBY AGREE AS FOLLOWS:

    1. In order to ensure the transparency of the activities of State trading enterprises, Members shall notify such enterprises to the Council for Trade in Goods, for review by the working party to be set up under paragraph 5, in accordance with the following working definition:

    “Governmental and non-governmental enterprises, including marketing boards, which have been granted exclusive or special rights or privileges, including statutory or constitutional powers, in the exercise of which they influence through their purchases or sales the level or direction of imports or exports.”

    This notification requirement does not apply to imports of products for immediate or ultimate consumption in governmental use or in use by an enterprise as specified above and not otherwise for resale or use in the production of goods for sale.

    2. Each Member shall conduct a review of its policy with regard to the submission of notifications on State trading enterprises to the Council for Trade in Goods, taking account of the provisions of this Understanding. In carrying out such a review, each Member should have regard to the need to ensure the maximum transparency possible in its notifications so as to permit a clear appreciation of the manner of operation of the enterprises notified and the effect of their operations on international trade.

    3. Notifications shall be made in accordance with the questionnaire on State trading adopted on 24 May 1960 (BISD 9S/184—185), it being understood that Members shall notify the enterprises referred to in paragraph 1 whether or not imports or exports have in fact taken place.

    4. Any Member which has reason to believe that another Member has not adequately met its notification obligation may raise the matter with the Member concerned. If the matter is not satisfactorily resolved it may make a counter-notification to the Council for Trade in Goods, for consideration by the working party set up under paragraph 5, simultaneously informing the Member concerned.

    5. A working party shall be set up, on behalf of the Council for Trade in Goods, to review notifications and counter-notifications. In the light of this review and without prejudice to paragraph 4(c) of Article XVII, the Council for Trade in Goods may make recommendations with regard to the adequacy of notifications and the need for further information. The working party shall also review, in the light of the notifications received, the adequacy of the abovementioned questionnaire on State trading and the coverage of State trading enterprises notified under paragraph 1. It shall also develop an illustrative list showing the kinds of relationships between governments and enterprises, and the kinds of activities, engaged in by these enterprises, which may be relevant for the purposes of Article XVII. It is understood that the Secretariat will provide a general background paper for the working party on the operations of State trading enterprises as they relate to international trade. Membership of the working party shall be open to all Members indicating their wish to serve on it. It shall meet within a year of the date of entry into force of the WTO Agreement and thereafter at least once a year. It shall report annually to the Council for Trade in Goods ( 6 ).

    UNDERSTANDING ON THE BALANCE-OF-PAYMENTS PROVISIONS OF THE GENERAL AGREEMENT ON TARIFFS AND TRADE 1994

    MEMBERS,

    Recognizing the provisions of Articles XII and XVIII:B of GATT 1994 and of the Declaration on Trade Measures Taken for Balance-of-Payments Purposes adopted on 28 November 1979 (BISD 26S/205—209, referred to in this Understanding as the “1979 Declaration”) and in order to clarify such provisions ( 7 );

    HEREBY AGREE AS FOLLOWS:

    Application of Measures

    1. Members confirm their commitment to announce publicly, as soon as possible, time-schedules for the removal of restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes. It is understood that such time-schedules may be modified as appropriate to take into account changes in the balance-of-payments situation. Whenever a time-schedule is not publicly announced by a Member, that Member shall provide justification as to the reasons therefor.

    2. Members confirm their commitment to give preference to those measures which have the least disruptive effect on trade. Such measures (referred to in this Understanding as “price-based measures”) shall be understood to include import surcharges, import deposit requirements or other equivalent trade measures with an impact on the price of imported goods. It is understood that, notwithstanding the provisions of Article II, price-based measures taken for balance-of-payments purposes may be applied by a Member in excess of the duties inscribed in the Schedule of that Member. Furthermore, that Member shall indicate the amount by which the price-based measure exceeds the bound duty clearly and separately under the notification procedures of this Understanding.

    3. Members shall seek to avoid the imposition of new quantitative restrictions for balance-of-payments purposes unless, because of a critical balance-of-payments situation, price-based measures cannot arrest a sharp deterioration in the external payments position. In those cases in which a Member applies quantitative restrictions, it shall provide justification as to the reasons why price-based measures are not an adequate instrument to deal with the balance-of-payments situation. A Member maintaining quantitative restrictions shall indicate in successive consultations the progress made in significantly reducing the incidence and restrictive effect of such measures. It is understood that not more than one type of restrictive import measure taken for balance-of-payments purposes may be applied on the same product.

    4. Members confirm that restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes may only be applied to control the general level of imports and may not exceed what is necessary to address the balance-of-payments situation. In order to minimize any incidental protective effects, a Member shall administer restrictions in a transparent manner. The authorities of the importing Member shall provide adequate justification as to the criteria used to determine which products are subject to restriction. As provided in paragraph 3 of Article XII and paragraph 10 of Article XVIII, Members may, in the case of certain essential products, exclude or limit the application of surcharges applied across the board or other measures applied for balance-of-payments purposes. The term “essential products” shall be understood to mean products which meet basic consumption needs or which contribute to the Member's effort to improve its balance-of-payments situation, such as capital goods or inputs needed for production. In the administration of quantitative restrictions, a Member shall use discretionary licensing only when unavoidable and shall phase it out progressively. Appropriate justification shall be provided as to the criteria used to determine allowable import quantities or values.

    Procedures for Balance-of-Payments Consultations

    5. The Committee on Balance-of-Payments Restrictions (referred to in this Understanding as the “Committee”) shall carry out consultations in order to review all restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes. The membership of the Committee is open to all Members indicating their wish to serve on it. The Committee shall follow the procedures for consultations on balance-of-payments restrictions approved on 28 April 1970 (BISD 18S/48—53, referred to in this Understanding as “full consultation procedures”), subject to the provisions set out below.

    6. A Member applying new restrictions or raising the general level of its existing restrictions by a substantial intensification of the measures shall enter into consultations with the Committee within four months of the adoption of such measures. The Member adopting such measures may request that a consultation be held under paragraph 4(a) of Article XII or paragraph 12(a) of Article XVIII as appropriate. If no such request has been made, the Chairman of the Committee shall invite the Member to hold such a consultation. Factors that may be examined in the consultation would include inter alia the introduction of new types of restrictive measures for balance-of-payments purposes, or an increase in the level or product coverage of restrictions.

    7. All restrictions applied for balance-of-payments purposes shall be subject to periodic review in the Committee under paragraph 4(b) of Article XII or under paragraph 12(b) of Article XVIII, subject to the possibility of altering the periodicity of consultations in agreement with the consulting Member or pursuant to any specific review procedure that may be recommended by the General Council.

    8. Consultations may be held under the simplified procedures approved on 19 December 1972 (BISD 20S/47—49, referred to in this Understanding as “simplified consultation procedures”) in the case of least-developed country Members or in the case of developing country Members which are pursuing liberalization efforts in conformity with the schedule presented to the Committee in previous consultations. Simplified consultation procedures may also be used when the Trade Policy Review of a developing country Member is scheduled for the same calendar year as the date fixed for the consultations. In such cases the decision as to whether full consultation procedures should be used will be made on the basis of the factors enumerated in paragraph 8 of the 1979 Declaration. Except in the case of least-developed country Members, no more than two successive consultations may be held under simplified consultation procedures.

    Notification and Documentation

    9. A Member shall notify to the General Council the introduction of or any changes in the application of restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes, as well as any modifications in time-schedules for the removal of such measures as announced under paragraph 1. Significant changes shall be notified to the General Council prior to or not later than 30 days after their announcement. On a yearly basis, each Member shall make available to the Secretariat a consolidated notification, including all changes in laws, regulations, policy statements or public notices, for examination by Members. Notifications shall include full information, as far as possible, at the tariff-line level, on the type of measures applied, the criteria used for their administration, product coverage and trade flows affected.

    10. At the request of any Member, notifications may be reviewed by the Committee. Such reviews would be limited to the clarification of specific issues raised by a notification or examination of whether a consultation under paragraph 4(a) of Article XII or paragraph 12(a) of Article XVVII is required. Members which have reasons to believe that a restrictive import measure applied by another Member was taken for balance-of-payments purposes may bring the matter to the attention of the Committee. The Chairman of the Committee shall request information on the measure and make it available to all Members. Without prejudice to the right of any member of the Committee to seek appropriate clarifications in the course of consultations, questions may be submitted in advance for consideration by the consulting Member.

    11. The consulting Member shall prepare a Basic Document for the consultations which, in addition to any other information considered to be relevant, should include: (a) an overview of the balance-of-payments situation and prospects, including a consideration of the internal and external factors having a bearing on the balance-of-payment situation and the domestic policy measures taken in order to restore equilibrium on a sound and lasting basis; (b) a full description of the restrictions applied for balance-of-payments purposes, their legal basis and steps taken to reduce incidental protective effects; (c) measures taken since the last consultation to liberalize import restrictions, in the light of the conclusions of the Committee; (d) a plan for the elimination and progressive relaxation of remaining restrictions. References may be made, when relevant, to the information provided in other notifications or reports made to the WTO. Under simplified consultation procedures, the consulting Member shall submit a written statement containing essential information on the elements covered by the Basic Document.

    12. The Secretariat shall, with a view to facilitating the consultations in the Committee, prepare a factual background paper dealing with the different aspects of the plan for consultations. In the case of developing country Members, the Secretariat document shall include relevant background and analytical material on the incidence of the external trading environment on the balance-of-payments situation and prospects of the consulting Member. The technical assistance services of the Secretariat shall, at the request of a developing country Member, assist in preparing the documentation for the consultations.

    Conclusions of Balance-of-Payments Consultations

    13. The Committee shall report on its consultations to the General Council. When full consultation procedures have been used, the report should indicate the Committee's conclusions on the different elements of the plan for consultations, as well as the facts and reasons on which they are based. The Committee shall endeavour to include in its conclusions proposals for recommendations aimed at promoting the implementation of Articles XII and XVIII:B, the 1979 Declaration and this Understanding. In those cases in which a time-schedule has been presented for the removal of restrictive measures taken for balance-of-payments purposes, the General Council may recommend that, in adhering to such a time-schedule, a Member shall be deemed to be in compliance with its GATT 1994 obligations. Whenever the General Council has made specific recommendations, the rights and obligations of Members shall be assessed in the light of such recommendations. In the absence of specific proposals for recommendations by the General Council, the Committee's conclusions should record the different views expressed in the Committee. When simplified consultation procedures have been used, the report shall include a summary of the main elements discussed in the Committee and a decision on whether full consultation procedures are required.

    UNDERSTANDING ON THE INTERPRETATION OF ARTICLE XXIV OF THE GENERAL AGREEMENT ON TARIFFS AND TRADE 1994

    MEMBERS,

    Having regard to the provisions of Article XXIV of GATT 1994;

    Recognizing that customs unions and free-trade areas have greatly increased in number and importance since the establishment of GATT 1947 and today cover a significant proportion of world trade;

    Recognizing the contribution to the expansion of world trade that may be made by closer integration between the economies of the parties to such agreements;

    Recognizing also that such contribution is increased if the elimination between the constituent territories of duties and other restrictive regulations of commerce extends to all trade, and diminished if any major sector of trade is excluded;

    Reaffirming that the purpose of such agreements should be to facilitate trade between the constituent territories and not to raise barriers to the trade of other Members with such territories; and that in their formation or enlargement the parties to them should to the greatest possible extent avoid creating adverse effects on the trade of other Members;

    Convinced also of the need to reinforce the effectiveness of the role of the Council for Trade in Goods in reviewing agreements notified under Article XXIV, by clarifying the criteria and procedures for the assessment of new or enlarged agreements, and improving the transparency of all Article XXIV agreements;

    Recognizing the need for a common understanding of the obligations of Members under paragraph 12 of Article XXIV;

    HEREBY AGREE AS FOLLOWS:

    1. Customs unions, free-trade areas, and interim agreements leading to the formation of a customs union or free-trade area, to be consistent with Article XXIV, must satisfy inter alia the provisions of paragraphs 5, 6, 7 and 8 of that Article.

    Article XXIV: 5

    2. The evaluation under paragraph 5(a) of Article XXIV of the general incidence of the duties and other regulations of commerce applicable before and after the formation of a customs union shall in respect of duties and charges be based upon an overall assessment of weighted average tariff rates and of customs duties collected. This assessment shall be based on import statistics for a previous representative period to be supplied by the customs union, on a tariff-line basis and in values and quantities, broken down by WTO country of origin. The Secretariat shall compute the weighted average tariff rates and customs duties collected in accordance with the methodology used in the assessment of tariff offers in the Uruguay Round of Multilateral Trade Negotiations. For this purpose, the duties and charges to be taken into consideration shall be the applied rates of duty. It is recognized that for the purpose of the overall assessment of the incidence of other regulations of commerce for which quantification and aggregation are difficult, the examination of individual measures, regulations, products covered and trade flows affected may be required.

    3. The “reasonable length of time” referred to in paragraph 5(c) of Article XXIV should exceed 10 years only in exceptional cases. In cases where Members parties to an interim agreement believe that 10 years would be insufficient they shall provide a full explanation to the Council for Trade in Goods of the need for a longer period.

    Article XXIV: 6

    4. Paragraph 6 of Article XXIV establishes the procedure to be followed when a Member forming a customs union proposes to increase a bound rate of duty. In this regard Members reaffirm that the procedure set forth in Article XXVIII, as elaborated in the guidelines adopted on 10 November 1980 (BISD 27S/26—28) and in the Understanding on the Interpretation of Article XXVIII of GATT 1994, must be commenced before tariff concessions are modified or withdrawn upon the formation of a customs union or an interim agreement leading to the formation of a customs union.

    5. These negotiations will be entered into in good faith with a view to achieving mutually satisfactory compensatory adjustment. In such negotiations, as required by paragraph 6 of Article XXIV, due account shall be taken of reductions of duties on the same tariff line made by other constituents of the customs union upon its formation. Should such reductions not be sufficient to provide the necessary compensatory adjustment, the customs union would offer compensation, which may take the form of reductions of duties on other tariff lines. Such an offer shall be taken into consideration by the Members having negotiating rights in the binding being modified or withdrawn. Should the compensatory adjustment remain unacceptable, negotiations should be continued. Where, despite such efforts, agreement in negotiations on compensatory adjustment under Article XXVIII as elaborated by the Understanding on the Interpretation of Article XXVIII of GATT 1994 cannot be reached within a reasonable period from the initiation of negotiations, the customs union shall, nevertheless, be free to modify or withdraw the concessions; affected Members shall then be free to withdraw substantially equivalent concessions in accordance with Article XXVIII.

    6. GATT 1994 imposes no obligation on Members benefiting from a reduction of duties consequent upon the formation of a customs union, or an interim agreement leading to the formation of a customs union, to provide compensatory adjustment to its constituents.

    Review of Customs Unions and Free-Trade Areas

    7. All notifications made under paragraph 7(a) of Article XXIV shall be examined by a working party in the light of the relevant provisions of GATT 1994 and of paragraph 1 of this Understanding. The working party shall submit a report to the Council for Trade in Goods on its findings in this regard. The Council for Trade in Goods may make such recommendations to Members as it deems appropriate.

    8. In regard to interim agreements, the working party may in its report make appropriate recommendations on the proposed time-frame and on measures required to complete the formation of the customs union or free-trade area. It may if necessary provide for further review of the agreement.

    9. Members parties to an interim agreement shall notify substantial changes in the plan and schedule included in that agreement to the Council for Trade in Goods and, if so requested, the Council shall examine the changes.

    10. Should an interim agreement notified under paragraph 7(a) of Article XXIV not include a plan and schedule, contrary to paragraph 5(c) of Article XXIV, the working party shall in its report recommend such a plan and schedule. The parties shall not maintain or put into force, as the case may be, such agreement if they are not prepared to modify it in accordance with these recommendations. Provision shall be made for subsequent review of the implementaton of the recommendations.

    11. Customs unions and constituents of free-trade areas shall report periodically to the Council for Trade in Goods, as envisaged by the Contracting Parties to GATT 1947 in their instruction to the GATT 1947 Council concerning reports on regional agreements (BISD 18S/38), on the operation of their relevant agreement. Any significant changes and/or developments in the agreements should be reported as they occur.

    Dispute Settlement

    12. The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding may be invoked with respect to any matters arising from the application of those provisions of Article XXIV relating to customs unions, free-trade areas or interim agreements leading to the formation of a customs union or free-trade area.

    Article XXIV: 12

    13. Each Member is fully responsible under GATT 1994 for the observance of all provisions of GATT 1994, and shall take such reasonable measures as may be available to it to ensure such observance by regional and local governments and authorities within its territory.

    14. The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding may be invoked in respect of measures affecting its observance taken by regional or local governments or authorities within the territory of a Member. When the Dispute Settlement Body has ruled that a provision of GATT 1994 has not been observed, the responsible Member shall take such reasonable measures as may be available to it to ensure its observance. The provisions relating to compensation and suspension of concessions or other obligations apply in cases where it has not been possible to secure such obervance.

    15. Each Member undertakes to accord sympathetic consideration to and afford adequate opportunity for consultation regarding any representations made by another Member concerning measures affecting the operation of GATT 1994 taken within the territory of the former.

    UNDERSTANDING IN RESPECT OF WAIVERS OF OBLIGATIONS UNDER THE GENERAL AGREEMENT ON TARIFFS AND TRADE 1994

    MEMBERS HEREBY AGREE AS FOLLOWS:

    1. A request for a waiver or for an extension of an existing waiver shall describe the measures which the Member proposes to take, the specific policy objectives which the Member seeks to pursue and the reasons which prevent the Member from achieving its policy objectives by measures consistent with its obligations under GATT 1994.

    2. Any waiver in effect on the date of entry into force of the WTO Agreement shall terminate, unless extended in accordance with the procedures above and those of Article IX of the WTO Agreement, on the date of its expiry or two years from the date of entry into force of the WTO Agreement, whichever is earlier.

    3. Any Member considering that a benefit accruing to it under GATT 1994 is being nullified or impaired as a result of:

    (a) 

    the failure of the Member to whom a waiver was granted to observe the terms or conditions of the waiver, or

    (b) 

    the application of a measure consistent with the terms and conditions of the waiver

    may invoke the provisions of Article XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding.

    UNDERSTANDING ON THE INTERPRETATION OF ARTICLE XXVIII OF THE GENERAL AGREEMENT ON TARIFFS AND TRADE 1994

    MEMBERS HEREBY AGREE AS FOLLOWS:

    1. For the purposes of modification or withdrawal of a concession, the Member which has the highest ratio of exports affected by the concession (i.e. exports of the product to the market of the Member modifying or withdrawing the concession) to its total exports shall be deemed to have a principal supplying interest if it does not already have an initial negotiating right or a principal supplying interest as provided for in paragraph 1 of Article XXVIII. It is however agreed that this paragraph will be reviewed by the Council for Trade in Goods five years from the date of entry into force of the WTO Agreement with a view to deciding whether this criterion has worked satisfactorily in securing a redistribution of negotiating rights in favour of small and medium-sized exporting Members. If this is not the case, consideration will be given to possible improvements, including, in the light of the availability of adequate data, the adoption of a criterion based on the ratio of exports affected by the concession to exports to all markets of the product in question.

    2. Where a Member considers that it has a principal supplying interest in terms of paragraph 1, it should communicate its claim in writing, with supporting evidence, to the Member proposing to modify or withdraw a concession, and at the same time inform the Secretariat. Paragraph 4 of the “Procedures for Negotiations under Article XXVIII” adopted on 10 November 1980 (BISD 27S/26—28) shall apply in these cases.

    3. In the determination of which Members have a principal supplying interest (whether as provided for in paragraph 1 above or in paragraph 1 of Article XXVIII) or substantial interest, only trade in the affected product which has taken place on an MFN basis shall be taken into consideration. However, trade in the affected product which has taken place under non-contractual preferences shall also be taken into account if the trade in question has ceased to benefit from such preferential treatment, thus becoming MFN trade, at the time of the negotiation for the modification or withdrawal of the concession, or will do so by the conclusion of that negotiation.

    4. When a tariff concession is modified or withdrawn on a new product (i.e. a product for which three years' trade statistics are not available) the Member possessing initial negotiating rights on the tariff line where the product is or was formerly classified shall be deemed to have an initial negotiating right in the concession in question. The determination of principal supplying and substantial interests and the calculation of compensation shall take into account inter alia production capacity and investment in the affected product in the exporting Member and estimates of export growth, as well as forecasts of demand for the product in the importing Member. For the purposes of this paragraph, “new product” is understood to include a tariff item created by means of a breakout from an existing tariff line.

    5. Where a Member considers that it has a principal supplying or a substantial interest in terms of paragraph 4, it should communicate its claim in writing, with supporting evidence, to the Member proposing to modify or withdraw a concession, and at the same time inform the Secretariat. Paragraph 4 of the abovementioned “Procedures for Negotiations under Article XXVIII” shall apply in these cases.

    6. When an unlimited tariff concession is replaced by a tariff rate quota, the amount of compensation provided should exceed the amount of the trade actually affected by the modification of the concession. The basis for the calculation of compensation should be the amount by which future trade prospects exceed the level of the quota. It is understood that the calculation of future trade prospects should be based on the greater of:

    (a) 

    the average annual trade in the most recent representative three-year period, increased by the average annual growth rate of imports in that same period, or by 10 per cent, whichever is the greater; or

    (b) 

    trade in the most recent year increased by 10 per cent.

    In no case shall a Member's liability for compensation exceed that which would be entailed by complete withdrawal of the concession.

    7. Any Member having a principal supplying interest, whether as provided for in paragraph 1 above or in paragraph 1 of Article XXVIII, in a concession which is modified or withdrawn shall be accorded an initial negotiating right in the compensatory concessions, unless another form of compensation is agreed by the Members concerned.

    ▼M1

    PIELIKUMS NOLĪGUMAM PAR TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANU

    PAZIŅOŠANA PAR A KATEGORIJAS SAISTĪBĀM, KAS PAREDZĒTA NOLĪGUMĀ PAR TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANU

    ALBĀNIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja, kas izveidota Vispārējās padomes paspārnē (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Albānijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

     

     

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

     

     

    4. panta 1. punkts

    tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

     

     

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

     

     

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

     

     

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    8. pants

    Robežu aģentūru sadarbība

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    11. panta 3. punkts,

    Tranzīta maksas, noteikumi un formalitātes

    11. panta 4. punkts,

    Pastiprināta nediskriminācija attiecībā uz tranzītu

    11. panta 1. līdz 5. punkts,

    ranzīta garantijas

    11. panta 12. un 13. punkts

    Ar tranzītu saistītā sadarbība un koordinācija

    12. pants

    Muitas sadarbība

    BOTSVĀNA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņēma no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Botsvānas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Botsvānas Republika iekļauj A kategorijas saistībās šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    5. panta 1. punkts

    Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    BRAZĪLIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Brazīlijas misijai ir gods paziņot Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā A kategorijas saistībās iekļauj Nolīguma I sadaļas noteikumus, izņemot šos:

    — 
    3. panta 6. punkta b) apakšpunkts;
    — 
    3. panta 9. punkta a) apakšpunkta ii) punkts;
    — 
    7. panta 1. punkts;
    — 
    7. panta 3.1. punkts un
    — 
    11. panta 9. punkts.

    BRUNEJA DARUSALAMA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu.

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Brunejas Darusalamas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Bruneja Darusalama A kategorijas saistībās iekļauj visus Nolīguma 1. līdz 12. panta noteikumus, izņemot šos:



    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija: 2.1. punkta a) un b) apakšpunkts

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana: 2. punkts

    7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    10. panta 4. punkts

    Vienots kontaktpunkts

    ČĪLE

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu Čīle ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti visi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot 7. panta 7. punktu par apstiprinātiem uzņēmējiem.

    ĶĪNA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Ķīnas Tautas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Ķīnas Tautas Republika A kategorijas saistībās iekļauj visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, izņemot šos:



    —  7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

    —  10. panta 4. punkts

    Vienots kontaktpunkts

    —  10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei un

    —  12. pants

    Muitas sadarbība

    KOLUMBIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Kolumbija ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti visi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot šos:



    —  5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    —  7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    KONGO

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu Kongo Republikas valdībai ir gods paziņot savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



    3. panta 1. punkts

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. panta 1. punkts

    tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

    5. panta 1. punkts

    Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    KOSTARIKA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmuma (WT/MIN(13)/36) 2. un 3. punktu un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Kostarika ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti visi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot šos:



    —  10. panta 1.1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    —  10. panta 2.2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    KOTDIVUĀRA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Kotdivuāras Republika ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



    4. panta 1. punkts

    tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

    5. panta 1. punkts

    Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    DOMINIKĀNAS REPUBLIKA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Dominikānas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai A kategorijā iekļautos noteikumus atbilstoši Nolīguma I sadaļai.



    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 3. punkts

    Informācijas sniegšanas centri

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. panta 1. punkts

    tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    12. pants

    Muitas sadarbība

    13. panta 2. punkts

    Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

    EKVADORA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Ekvadoras Republika ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



    Pants/punkts (*1)

    Apraksts

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. panta 1. punkts

    Tranzīta brīvība

    11. panta 2. punkts

    Tranzīta brīvība

    11. panta 3. punkts

    Tranzīta brīvība

    11. panta 4. punkts

    Tranzīta brīvība

    11. panta 5. punkts

    Tranzīta brīvība

    11. panta 6. punkts

    Tranzīta brīvība

    11. panta 16. punkts

    Tranzīta brīvība

    11. panta 17. punkts

    Tranzīta brīvība
    (*1)   

    Ja atsaucē norādīts konkrēts punkts, tad Ekvadoras Republikas saistības attiecas tikai uz norādīto konkrēto punktu, nevis visu pantu.

    ĒĢIPTE

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Ēģipte ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



    Pants

    Apraksts

    4. pants (1., 3., 4., 5. punkts)

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3.2., 3.4., 3.5., 3.6. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 5.1. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    11. panta 2., 3., 11., 12., 13., 14., 15., 16. punkts)

    Tranzīta brīvība

    SALVADORA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Salvadora ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



    1. pants

    Informācijas publicēšana un pieejamība

    2. pants

    Iespēja komentēt, informēšana pirms stāšanas spēkā un konsultācijas

    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras: 1., 2., 3., 4. un 5. punkts

    5. pants

    Citi pasākumi objektivitātes, nediskriminācijas un pārredzamības veicināšanai

    6. pants

    Importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi un Sodu nosacījumi: 1. un 3. punkts

    7. pants

    Preču izlaišana un muitošana: 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7.3., 7.4., 7.5., 7.6., 8. un 9. punkts

    8. pants

    Robežu aģentūru sadarbība: 1. punkts

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. pants

    Ar importu, eksportu un tranzītu saistītas formalitātes: 1., 2.2., 2.3., 3., 5.1., 6., 7., 8. un 9. punkts

    11. pants

    Tranzīta brīvība: 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8., 9., 10., 11., 14., 15., 16. un 17. punkts

    12. pants

    Muitas sadarbība: 1., 3., 4., 5.1., 5.2., 12. punkts

    GABONA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Gabonas Republika ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    GVATEMALA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Gvatemalas valdība ar šo vēlas paziņot Sagatavošanas komitejai, ka visi Nolīguma I sadaļas noteikumi iekļauti A kategorijas saistībās saskaņā ar PTO 2014. gada 7. jūlija dokumentu WT/PCTF/W/27, izņemot šos:

    1. panta 1.1. punkta d) un f) apakšpunkts
    1. panta 2.1. punkta a) un b) apakšpunkts
    1. panta 3.1. punkts
    1. panta 3.2. punkts
    1. panta 4. punkta b) un c apakšpunkts
    2. panta 1.1. punkts
    3. panta 9. punkta b) apakšpunkta iii) punkts
    5. pants
    6. panta 1.4. punkts
    7. panta 1.2. punkts
    7. panta 4.3. punkts
    7. panta 6.1. punkts
    7. panta 6.2. punkts
    7. panta 7.3. punkta a), d), e), f) un g) apakšpunkts
    7. panta 8.2. punkta c) un d) apakšpunkts
    7. panta 9.3. punkts
    8. panta 1. punkts
    8. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts
    10. panta 1.1. punkts
    10. panta 2.3. punkts
    10. panta 4.1. punkts
    10. panta 4.2. punkts
    11. panta 17. punkts
    12. panta 2.1. punkts
    12. panta 3. punkts
    12. panta 4. punkts
    12. panta 5. punkts
    12. panta 6. punkts
    12. panta 7. punkts
    12. panta 8. punkts
    12. panta 9. punkts
    12. panta 10. punkts
    12. panta 11. punkts

    HONDURASA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (“Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Hondurasa ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 3. punkts

    Informācijas sniegšanas centri

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi (izņemot 6. panta 1.3. un 1.4. punktu)

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3.punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi (izņemot 7. panta 8.2. punkta d) apakšpunktu)

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces (izņemot 7. panta 9.3. punktu)

    8. pants

    Robežu aģentūru sadarbība (izņemot 8. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunktu

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    12. panta 12. punkts

    Divpusēji un reģionāli nolīgumi

    HONKONGA, ĶĪNA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Honkongas, Ķīna, valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Honkonga, Ķīna, iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) 1. līdz 12. panta noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

    INDONĒZIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Indonēzijas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Indonēzija iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    IZRAĒLA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu.

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Izraēlas Valstij ir gods paziņot Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komitejai, ka ar šo Izraēlas Valsts A kategorijā iekļauj visus Nolīguma I sadaļas A kategorijas noteikumus.

    JORDĀNIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Jordānijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:



    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 3. punkts

    Informācijas sniegšanas centri

    3. panta 1. punkts

    Iepriekšēji nolēmumi

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 4. punkts

    Vienots kontaktpunkts

    11. panta 5. līdz 10. punkts

    Tranzīta procedūras un kontrole

    KOREJA

    Man ir gods atsaukties uz ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), kurā paredzēts, ka Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Turklāt man ir arī gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka Korejas Republikas valdība ir nolēmusi A kategorijā iekļaut visus Nolīguma 1. līdz 12. panta noteikumus.

    KUVEITA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Kuveitas Valstij ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Kuveitas Valsts A kategorijas saistībās iekļauj Nolīguma I sadaļas noteikumus, izņemot šos:



    3. panta 1. punkts

    Iepriekšēji nolēmumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    8. pants

    Robežu aģentūru sadarbība

    10. panta 4. punkts

    Vienots kontaktpunkts

    11. panta 11. līdz 15. punkts

    Tranzīta garantijas

    12. pants

    Muitas sadarbība

    KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Kirgizstānas Republikas Ekonomikas ministrijai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Kirgizstānas Republika iekļauj A kategorijas saistībās šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    4. pants

    Visi noteikumi (Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras)

    5. pants

    2. punkts (Aizturēšana)

    9. pants

    (Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē)

    10. pants

    5. punkts (Pirmsnosūtīšanas inspekcija)

    11. pants

    1. līdz 4. punkts (tranzīta maksas, noteikumi, formalitātes un nediskriminācija)

    ĶĪNAS MAKAO

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Ķīnas Makao valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Ķīnas Makao iekļauj A kategorijā visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:



    7. pants:

    4. punkts – Riska pārvaldība;

    7. pants:

    5. punkts – Pēcmuitošanas pārbaude;

    9. pants:

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. pants:

    4. punkts – Vienots kontaktpunkts.

    MALAIZIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Malaizijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Malaizija A kategorijā iekļauj visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) 1. līdz 12. panta noteikumus, izņemot šos:



    7. panta 8. punkts

    (Paātrinātas piegādes sūtījumi) un

    11. panta 9. punkts

    (iespēja pirms preču pienākšanas iesniegt un apstrādāt tranzīta dokumentus un datus).

    MAURĪCIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Maurīcijas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Maurīcijas Republika iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 1. punkts

    Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9.1. punkts

    Preču pagaidu ievešana

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    23. panta 2. punkts

    Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

    MEKSIKA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Meksikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam.

    MOLDOVA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Moldovas Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Moldovas Republika iekļauj A kategorijas saistībās šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. pants

    1. un 4. punkts (Publicēšana; Paziņošana)

    3. pants

    (IEPRIEKŠĒJI NOLĒMUMI)

    4. pants

    (PĀRSŪDZĪBAS VAI PĀRSKATĪŠANAS PROCEDŪRAS)

    5. pants

    2. punkts (Aizturēšana)

    6. pants

    2. punkts (Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi)

    7. pants

    2., 4. un 5. pants (Elektronisks maksājums, Riska pārvaldība, Pēcmuitošanas pārbaude)

    8. pants

    (ROBEŽU AĢENTŪRU SADARBĪBA)

    9. pants

    (IMPORTAM PAREDZĒTO PREČU PĀRVIETOŠANA MUITAS KONTROLĒ)

    10. pants

    3. un 5.–9. punkts (Starptautisku standartu izmantošana, Pirmsnosūtīšanas inspekcija, Muitas aģentu izmantošana, Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības, Noraidītās preces, Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei)

    12. pants

    Visi noteikumi

    MONGOLIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Mongolijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Mongolija iekļauj A kategorijas saistībās šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    MELNKALNE

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Melnkalnes valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Melnkalne iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    3. panta 1. punkts

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    8. pants

    Robežu aģentūru sadarbība

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    11. panta 1.–3. punkts

    Tranzīta maksas, noteikumi un formalitātes

    11. panta 4. punkts

    Pastiprināta nediskriminācija attiecībā uz tranzītu

    11. panta 11.–15. punkts

    Tranzīta garantijas

    11. panta 16.–17. punkts

    Ar tranzītu saistītā sadarbība un koordinācija

    12. pants

    Muitas sadarbība

    MAROKAS KARALISTE

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu.

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Marokas Karalistei ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka tā iekļauj A kategorijā šādus noteikumus.



    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 3. punkts

    Informācijas sniegšanas centri

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

    7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    8. pants

    Robežu aģentūru sadarbība

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    12. pants

    Muitas sadarbība

    13. panta 2. punkts

    Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

    NIKARAGVA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Nikaragvas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai A kategorijā iekļautos noteikumus, kas atbilst Nolīguma I sadaļai.



    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. panta 1. punkts

    tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    12. panta 1. punkts

    Atbilstības un sadarbības veicināšanas pasākumi

    12. panta 2. punkts

    Informācijas apmaiņa

    12. panta 3. punkts

    Verifikācija

    12. panta 4. punkts

    Lūgums

    12. panta 5. punkts

    Aizsardzība un konfidencialitāte

    12. panta 6. punkts

    Informācijas sniegšana

    12. panta 7. punkts

    Lūguma atlikšana vai noraidīšana

    12. panta 8. punkts

    Savstarpība

    12. panta 9. punkts

    Administratīvais slogs

    12. panta 10. punkts

    Ierobežojumi

    12. panta 11. punkts

    Neatļauta informācijas lietošana vai atklāšana

    12. panta 12. punkts

    Divpusēji un reģionāli nolīgumi

    13. panta 2. punkts

    Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

    NIGĒRIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņēma no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Nigērijas Federatīvās Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Nigērija iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    6. panta 3. punkts:

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts:

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 3. punkts:

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    9. pants:

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 7. punkts:

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 9. punkts:

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    11. panta 3. punkts:

    Patvaļīgi ierobežojumi

    11. panta 4. punkts:

    Nediskriminēšana

    11. panta 6. punkts:

    Dokumentācijas prasības

    11. panta 8. punkts:

    Tehnisko šķēršļu tranzīta preču tirdzniecībā nepiemērošana

    11. panta 9. punkts:

    Tranzīta dokumentu iesniegšana un apstrāde pirms preču pienākšanas

    11. panta 10. punkts:

    Nekavējoša tranzīta darbības izbeigšana

    11. panta 11. punkts:

    Tranzīta garantijas.

    OMĀNA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja, kas izveidota Vispārējās padomes paspārnē (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Omānas Sultanāta valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Omānas Sultanāts iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. pants:

    Publicēšana:

    1. panta 1. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. pants:

    Iespēja komentēt, informēšana pirms stāšanas spēkā un konsultācijas:

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    4. pants:

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras:

    4. panta 1. punkts

    Tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

    5. pants:

    Citi pasākumi objektivitātes, nediskriminācijas un pārredzamības veicināšanai:

    5. panta 1. punkts

    Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    6. pants:

    Importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi:

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    7. pants:

    Preču izlaišana un muitošana

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    9. pants:

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas uzraudzībā

    10. pants:

    Ar importu, eksportu un tranzītu saistītas formalitātes:

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants:

    Tranzīta brīvība:

    11. panta 1. līdz 3. punkts

    Tranzīta maksas, noteikumi un formalitātes

    11. panta 4. punkts

    Pastiprināta nediskriminācija attiecībā uz tranzītu

    11. panta 11. punkts

    Tranzīta garantijas

    13. pants:

    Institucionālā kārtība:

    13. panta 2. punkts

    Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja

    PANAMA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmuma (WT/MIN(13)/36, WT/L/911) 2. un 3. punktu un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Panama ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti šādi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā:



    1. panta 3. punkts

    Informācijas sniegšanas centri

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 1. punkts

    Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    7. panta 5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

    7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    12. panta 1. punkts

    Atbilstības un sadarbības veicināšanas pasākumi

    12. panta 2. punkts

    Informācijas apmaiņa

    12. panta 3. punkts

    Verifikācija

    12. panta 4. punkts

    Lūgums

    12. panta 5. punkts

    Aizsardzība un konfidencialitāte

    12. panta 6. punkts

    Informācijas sniegšana

    12. panta 7. punkts

    Lūguma atlikšana vai noraidīšana

    12. panta 8. punkts

    Savstarpība

    12. panta 9. punkts

    Administratīvais slogs

    12. panta 10. punkts

    Ierobežojumi

    12. panta 11. punkts

    Neatļauta informācijas lietošana vai atklāšana

    12. panta 12. punkts

    Divpusēji un reģionāli nolīgumi

    PARAGVAJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Paragvajas Republika ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



    Pants/punkts (*1)

    Apraksts

    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 4. punkts

    Vienots kontaktpunkts

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    12. pants

    Muitas sadarbība
    (*1)   

    Ja atsaucē norādīts konkrēts punkts, tad Paragvajas Republikas saistības attiecas tikai uz norādīto konkrēto punktu, nevis visu pantu.

    PERU

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Peru ar šo paziņo, ka A kategorijas saistībās iekļauti visi Nolīguma I sadaļas noteikumi, kas tiks īstenoti, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot šos:



    —  3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    —  5. panta 1. punkts

    Paziņojumi par pastiprinātu kontroli vai inspekcijām

    —  5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    —  6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    —  8. pants

    Robežu aģentūru sadarbība

    —  10. panta 4. punkts

    Vienots kontaktpunkts

    —  12. pants

    Muitas sadarbība

    FILIPĪNAS

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Filipīnu valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā A kategorijā iekļauj šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, izņemot šādus:



    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 3. punkts

    Informācijas sniegšanas centri

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo muitas apstrādes nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

    7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    12. pants

    Muitas sadarbība

    KATARA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Kataras Valsts valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Kataras Valsts A kategorijas saistībās iekļauj visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, izņemot šos:



    —  7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    SAŪDA ARĀBIJAS KARALISTE

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Saūda Arābijas Karalistes valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:



    —  2. panta 1 punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    —  10. panta 4. punkts

    Vienots kontaktpunkts

    SENEGĀLA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu, Senegāla ar šo paziņo savas A kategorijas saistības saskaņā ar tālāk uzskaitītajiem noteikumiem:



     

    PANTS/PUNKTS

    APRAKSTS

    1.

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2.

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    3.

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    4.

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    5.

    5. panta 3. punkts

    Testu procedūras

    6.

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7.

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    8.

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    9.

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība

    10.

    7. panta 6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

    11.

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    12.

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    13.

    10. panta 3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    14.

    10. panta 4. punkts

    Vienots kontaktpunkts

    15.

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    16.

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    17.

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    18.

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    19.

    12. pants

    Muitas sadarbība

    SINGAPŪRA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Singapūras Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Singapūras Republika iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) 1. līdz 12. panta noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:

    ŠRILANKA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Šrilanka iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    Noteikumi

    Nosaukums

    4. panta 1. punkts

    tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 2. punkts

    Elektronisks maksājums

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana un ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība

    TAIVĀNAS, PENHU, KINMENAS UN MACU ATSEVIŠĶĀ MUITAS TERITORIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķajai muitas teritorijai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) 1. līdz 12. panta noteikumus, kas tiks pilnībā īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam.

    TADŽIKISTĀNA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja ir pilnvarota inter alia saņemt no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu.

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Tadžikistānas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka tā iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. pants

    1. punkts

    Publicēšana

    2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    4. pants

    Visi noteikumi

    5. pants

    2. punkts

    Aizturēšana

    3. punkts

    Testu procedūras

    6. pants

    Visi noteikumi

    7. pants

    1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    4. punkts

    Riska pārvaldība

    5. punkts

    Pēcmuitošanas pārbaude

    6. punkts

    Vidējā preču izlaišanas laika noteikšana un publicēšana

    8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    9. punkts

    Ātrbojīgas preces

    8. pants

    1. punkts

    9. pants

    Visi noteikumi

    10. pants

    1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    3. punkts

    Starptautisku standartu izmantošana

    5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    8. punkts

    Noraidītās preces

    9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Visi noteikumi

    TAIZEME

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Taizemes Karalistes valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Taizeme iekļauj A kategorijā visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:



    3. pants

    Iepriekšēji nolēmumi: 5. un 6. punkts

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras: 4. punkts

    5. pants

    Citi pasākumi: Citi pasākumi: 1. punkts (Paziņojumi) un 3. punkts (Testu procedūras)

    6. pants

    Nodevu un maksu nosacījumi: 3.4. punkts un 3.7. punkts (Sodu nosacījumi)

    7. pants

    Preču izlaišana un muitošana 1.1. punkts (Apstrāde pirms preču pienākšanas)

    10. pants

    Formalitātes: 8. punkts (Noraidītās preces) un 9. punkts (Pagaidu ievešana)

    11. pants

    Tranzīta brīvība: 1., 8. un 9. punkts

    12. pants

    Muitas sadarbība: 2. punkts (Informācijas apmaiņa) 5.1. punkts c) līdz f) apakšpunkts un 6.1. punkts (Informācijas sniegšana)

    TUNISIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L911) un Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu II sadaļas 15. pantu, Tunisijas Republikas valdība ar šo paziņo, ka šādus minētā Nolīguma noteikumus iekļauj A kategorijā:



    Pants un punkts (*1)

    Apraksts

    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    1. panta 3. punkts

    Informācijas sniegšanas centri

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    4. pants

    Pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras

    5. panta 2. punkts

    Aizturēšana

    6. panta 3. punkts

    Sodu nosacījumi

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 3. punkts

    Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 5. punkts

    Pirmsnosūtīšanas inspekcija

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants, izņemot 5. punktu

    Tranzīta brīvība, izņemot tranzīta pārvadājumiem fiziski nošķirtas infrastruktūras nodrošināšanu

    12. pants

    Muitas sadarbība

    23. panta 2. punkts

    Nacionālā tirdzniecības atvieglošanas komiteja
    (*1)   

    Ja norādīts konkrēts panta punkts, tad Tunisijas saistības attiecas tikai uz konkrētā punkta saturu un uz pārējiem panta noteikumiem neattiecas.

    TURCIJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Turcijas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo tā iekļauj A kategorijā visus Nolīguma (pievienots minētajai ministru deklarācijai) I sadaļas noteikumus, kas pilnībā tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam, izņemot šos:



    7. panta 9. punkts

    “Ātrbojīgas preces”

    UKRAINA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Ukrainas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Ukraina iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. panta 1. punkts

    Publicēšana

    1. panta 2. punkts

    Internetā pieejamā informācija

    7. panta 1. punkts

    Apstrāde pirms preču pienākšanas

    7. panta 4. punkts

    Riska pārvaldība (izņemot 7. panta 4.1. punktu, 7. panta 4.2. punktu, 7. panta 4.3. punktu)

    7. panta 7. punkts

    Tirdzniecības atvieglošanas pasākumi apstiprinātiem uzņēmējiem

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    7. panta 9. punkts

    Ātrbojīgas preces (izņemot 7. panta 9.1. un 9.2. punktu)

    8. pants

    Robežu aģentūru sadarbība

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 8. punkts

    Noraidītās preces (izņemot 10. panta 8.2. punktu)

    10. panta 9. punkts

    Preču pagaidu ievešana/ievešana un izvešana pārstrādei

    11. pants

    Tranzīta brīvība (izņemot 11. panta 3. punktu, 11. panta 4. punktu, 11. panta 5. punktu, 11. panta 6. punktu, 11. panta 7. punktu, 11. panta 8. punktu, 11. panta 10. punktu)

    URUGVAJA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36) un saskaņā ar Nolīguma par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”) II sadaļas 15. pantu, Urugvajas Austrumu Republika iekļauj A kategorijas saistībās visus Nolīguma I sadaļas noteikumus, Nolīgumam stājoties spēkā, izņemot 7. panta 3. punktu (Izlaišanas procedūras un muitas nodokļu, nodevu un maksu galīgās noteikšanas nošķiršana), kas iekļauts B kategorijas saistībās.

    VJETNAMA

    Ievērojot ministru 2013. gada 7. decembra lēmumu (WT/MIN(13)/36, WT/L/911), Vispārējās padomes paspārnē izveidotā Tirdzniecības atvieglošanas sagatavošanas komiteja (turpmāk “Sagatavošanas komiteja”) inter alia saņem no Dalībvalstīm paziņojumus par A kategorijas saistībām saskaņā ar Nolīgumu par tirdzniecības atvieglošanu (turpmāk “Nolīgums”).

    Atsaucoties uz iepriekš minēto, Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdībai ir gods paziņot Sagatavošanas komitejai, ka ar šo Vjetnama iekļauj A kategorijā šādus Nolīguma I sadaļas noteikumus, kas tiks īstenoti, stājoties spēkā Nolīgumam:



    1. panta 3. punkts

    Informācijas sniegšanas centri

    1. panta 4. punkts

    Paziņošana

    2. panta 1. punkts

    Iespēja komentēt un informēšana pirms stāšanās spēkā

    2. panta 2. punkts

    Konsultācijas

    4. panta 1. punkts

    tiesības uz pārsūdzību vai pārskatīšanu

    6. panta 1. punkts

    Vispārīgi importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    6. panta 2. punkts

    Konkrēti importam un eksportam vai saistībā ar tiem uzliekamo nodevu un maksu nosacījumi

    7. panta 8. punkts

    Paātrinātas piegādes sūtījumi

    9. pants

    Importam paredzēto preču pārvietošana muitas kontrolē

    10. panta 1. punkts

    Formalitātes un dokumentācijas prasības

    10. panta 2. punkts

    Kopiju pieņemšana

    10. panta 6. punkts

    Muitas aģentu izmantošana

    10. panta 7. punkts

    Kopējas robežprocedūras un vienotas dokumentācijas prasības

    11. panta 1. līdz 3. punkts

    Tranzīta maksas, noteikumi un formalitātes

    11. panta 4. punkts

    Pastiprināta nediskriminācija attiecībā uz tranzītu

    ▼B

    1994. GADA VISPĀRĒJĀS VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU

    MARAKEŠAS PROTOKOLS



    DALĪBVALSTIS,

    pabeidzot sarunas VVTT 1947 ietvaros, atbilstoši Ministru Deklarācijai par Urugvajas raundu,

    Ar šo vienojas par sekojošo:



    1. 

    Šim protokolam pievienotais dalībvalsts grafiks kļūst par VVTT 1994 grafiku un piemērojams šai dalībvalstij dienā, kad tai stājas spēkā PTO Līgums. Jebkurš grafiks, kas tiek iesniegts saskaņā ar ministru lēmumu par pasākumiem vismazāk attīstīto valstu atbalstam, tiek uzskatīts par pielikumu šim protokolam.

    2. 

    Tarifu samazināšana, par ko vienojusies katra dalībvalsts, tiek īstenota piecos vienādos likmju samazināšanas posmos, izņemot, ja vien tas netiek citādi noteikts dalībvalsts grafikā. Pirmais šādas samazināšanas posms stājas spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī un katrs nākošais pazemināšanas posms stājas spēkā katra nākošā gada 1. janvārī, bet galīgā likme stājas spēkā datumā ne vēlāk četrus gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, ja vien dalībvalsts grafiks nenosaka citādi. Ja vien tās grafikā nav noteikts citādi, dalībvalstij, kas akceptē PTO Līgumu pēc tā stāšanās spēkā, tajā dienā, kad tai šis līgums stājas spēkā, jāizpilda visi jau notikušie likmju samazināšanas posmi kopā ar samazināšanas posmiem, kurus saskaņā ar iepriekšējo teikumu tai ir pienākums izpildīt līdz nākošā gada 1. janvārim, kā arī tai jāizpilda visi atlikušie iepriekšējā teikumā noteiktie likmju pazemināšanas posmi, kā to paredz grafiks. Katrā posmā pazeminātā likme jānoapaļo līdz pirmajam decimālajam skaitlim. Lauksaimniecības produktiem, kā noteikts līguma par lauksaimniecību 2. pantā, samazināšanas posmus īsteno vadoties pēc grafiku attiecīgajās daļās noteiktā.

    3. 

    Koncesiju un saistību, ko satur šī protokola pielikumā esošie grafiki, īstenošana pēc attiecīga pieprasījuma ir pakļauta dalībvalstu daudzpusējai analīzei. Tas notiek nemazinot dalībvalstu tiesības un saistības atbilstoši PTO Līguma 1.A pielikuma līgumiem.

    4. 

    Pēc tam, kad šim protokolam pievienotais dalībvalsts grafiks, ir kļuvis par VVTT 1994 grafiku atbilstoši 1. punkta nosacījumiem, šādai dalībvalstij ir tiesības jebkurā laikā šādā grafikā kopumā vai daļēji atturēties vai atcelt koncesiju attiecībā uz jebkuru produktu, kura būtiskais piegādātājs ir jebkura cita Urugvajas raunda dalībvalsts, kuras grafiks vēl nav kļuvis par VVTT 1994 grafiku. Šāda darbību tomēr var veikt tikai pēc rakstiska paziņojuma par jebkuru šādu atturēšanos no koncesijas vai tās atcelšanu Preču tirdzniecības padomei un pēc tam, kad pēc attiecīga pieprasījuma ir notikušas konsultācijas ar jebkuru dalībvalsti, attiecībā uz kuru attiecīgais grafiks ir kļuvis par VVTT 1994 grafiku un kura ir būtiski ieinteresēta par attiecīgo produktu. Jebkuras koncesijas, no kurām šādi atturas, vai kuras tiek atceltas, turpmāk jāpiemēro pēc datuma, kad dalībvalsts grafiks, kura ir būtiski ieinteresēts piegādātājs, kļūst par VVTT 1994 grafiku.

    5. 
    a) 

    Neierobežojot Līguma par lauksaimniecību 4. panta 2. punkta nosacījumus, atsauces nolūkā VVTT 1994 II panta 1.b) un 1.c) punktos uz šī līguma datumu, katram produktam, kas ir pakļauts koncesijai, ko tam paredz šim protokolam pievienotais koncesiju grafiks, piemērojamais datums ir šī protokola datums.

    b) 

    Atsauces nolūkā VVTT 1994 II panta 6.a) punktā uz šī līguma datumu, šim protokolam pievienotā koncesiju grafika piemērojamais datums ir šī protokola datums.

    6. 

    Atturēšanās no koncesijām vai to atcelšanas gadījumos attiecībā uz ārpus–tarifu pasākumiem, kas ietverts grafiku III daļā, ir spēkā VVTT 1994 XXVIII panta nosacījumi un 1980. gada 10. novembrī pieņemtā “Sarunu procedūra atbilstoši XXVIII pantam” (BISD 27S/26–28). Tas neierobežo dalībvalstu tiesības un saistības saskaņā ar VVTT 1994.

    7. 

    Ikvienā gadījumā, kad šim protokolam pievienotais grafiks jebkuram produktam veido nelabvēlīgāku attieksmi, nekā to šādam produktam paredzēja VVTT 1947 grafiki pirms PTO līguma spēkā stāšanās, tiek uzskatīts, ka dalībvalsts, uz kuru grafiks attiecas ir veikusi piemērotu tādu darbību, kura citādi būtu bijusi nepieciešama saskaņā ar attiecīgajiem VVTT 1947 vai 1994 XXVIII panta nosacījumiem. Šī punkta nosacījumi piemērojami tikai Ēģiptei, Peru, Dienvidāfrikai un Urugvajai.

    8. 

    Tālāk pievienotie grafiki ir vienlīdz autentiski angļu, franču vai spāņu valodās, kā noteikts katrā grafikā.

    9. 

    Šī protokola datums ir 1994. gada 15.aprīlis.

    [Apstiprinātie dalībvalstu grafiki tiks pievienoti PTO Līguma Marakešas protokolam.]

    LĪGUMS PAR LAUKSAIMNIECĪBU



    DALĪBVALSTIS,

    Ar mērķi radīt bāzi lauksaimniecības produktu tirdzniecības reformu procesam, kas atbilstu sarunu mērķiem, kuri minēti Punta del Este deklarācijā;

    Ņemot vērā Urugvajas raunda termiņa vidus pārskatā izvirzīto ilgtermiņa mērķi “izveidot godīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu, un to, ka reformu process ir jāuzsāk, noorganizējot sarunas par subsīdijām un aizsardzību, kā arī ieviešot stingrākus un efektīvākus VVTT nosacījumus un disciplīnas”;

    Ņemot vērā, ka “iepriekšminētais ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt būtisku progresīvas lauksaimniecības subsīdiju un aizsardzības samazināšanu, kas darbojās noteiktu laika periodu un ar kuru starpniecību tiktu panākta pasaules lauksaimniecības produktu tirgū pastāvošo ierobežojumu un nepilnību korekcijas un novēršana”;

    Ar mērķi panākt speciālu saistošu saistību pildīšanu šādās jomās: pieeja tirgum; valsts iekšējais atbalsts; eksporta konkurence; kā arī panākt vienošanos jautājumos par sanitārām un fitosanitārām problēmām;

    Vienojušies par to, ka, pildot saistības attiecībā uz pieeju tirgum, attīstītajām dalībvalstīm ir jāuzklausa jaunattīstības dalībvalstu īpašās vēlmes un jāņem vērā to apstākļi, nodrošinot plašākas izvēles iespējas un nosacījumus attiecībā uz šīs valstis interesējošiem lauksaimniecības produktiem, ieskaitot pilnīgu tirdzniecības liberalizāciju tropiskiem lauksaimniecības produktiem, par ko tika panākta vienošanās raunda starpposma pārskatā, kā arī produktiem, kuru ražošana palīdz novērst narkotisko augu nelegālu audzēšanu;

    Ievērojot to, ka reformu programmā noteiktās saistības ir objektīvi jāuzņemas visām dalībvalstīm, ņemot vērā tādus ar tirdzniecību nesaistītus jautājumus kā pārtikas drošība un vides aizsardzība; ņemot vērā vienošanos par to, ka sarunu sastāvdaļa ir speciālie un diferencētie nosacījumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm, un ņemot vērā to, ka reformu process var nelabvēlīgi ietekmēt visvājākās valstis un tās jaunattīstības valstis, kurām ir pārtikas produktu importētājvalstu statuss;

    VIENOJAS PAR SEKOJOŠO.



    I. DAĻA

    1. pants

    Līgumā lietotie termini

    Šī Līguma ietvaros, ja nav dota cita norāde:

    a) 

    “Subsīdiju kopējais apjoms” un “SKA” nozīmē subsīdiju gada apjomu, izteiktu naudas izteiksmē, kas piešķirts konkrētu lauksaimniecības produktu ražotājiem vai lauksaimniecības produktu ražotājiem kopumā. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir atbilstoši programmām, uz kurām neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem, proti:

    i) 

    bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un

    ii) 

    reformu procesa īstenošanas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 3. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļa papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;

    b) 

    “lauksaimniecības pamatprodukti” saistībā ar valsts iekšējo atbalstu ir produkti, kuru stāvoklis atbilst to tūlītējai realizācijai atbilstoši Dalībvalstu Grafika papildmateriālu nosacījumiem;

    c) 

    “budžeta izdevumi” vai “izdevumi” ietver nerealizētos ienākumus;

    d) 

    “Ekvivalentais subsīdiju apjoms” ir subsīdiju gada apjoms naudas izteiksmē, kuras piešķir lauksaimniecības pamatproduktu ražotājiem un kuru aprēķināšana pēc SKA metodes nav iespējama. Pie tām nav pieskaitāmas subsīdijas, ko piešķir saskaņā ar programmām, un uz kurām samazināšana neattiecas saskaņā ar šī Līguma 2. pielikumu, proti:

    i) 

    bāzes periodā piešķirtās subsīdijas, kas ir noteiktas Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriāla attiecīgajās tabulās; un

    ii) 

    reformu procesa realizācijas gados vai vēlāk piešķirtās subsīdijas, kas tiek aprēķinātas saskaņā ar šī Līguma 4. pielikuma nosacījumiem un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu tabulās minēto informāciju un metodēm;

    e) 

    “eksporta subsīdijas” attiecas uz subsīdijām, kas ir atkarīgas no eksporta rezultātiem, ieskaitot šī Līguma 9. pantā minētās eksporta subsīdijas;

    f) 

    “īstenošanas periods” ir sešus gadus ilgs laika posms, sākot ar 1995. gadu, 13. panta kontekstā tas ir deviņus gadus ilgs posms, sākot ar 1995. gadu;

    g) 

    “tirgus pieejas atvieglojumi” ir visas tirgus pieejas saistības, kas izriet no šī Līguma nosacījumiem;

    h) 

    “Galīgais subsīdiju kopapjoms” un “galīgais SKA” ir visu iekšzemes subsīdiju summa, kas piešķirtas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un kas sastāv no konkrēto lauksaimniecības produktu subsīdiju summas, vispārējo subsīdiju kopējās summas un visu lauksaimniecības produktu ekvivalenta subsīdiju apjoma summas, proti:

    i) 

    bāzes periodā piešķirtās subsīdijas (t.i. “bāzes galīgais SKA”) un maksimālais pieļaujamais subsīdiju apjoms īstenošanas perioda gados vai pēc tā (t.i. “ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoms”), kas minēts Dalībvalstu Grafika IV daļā; un

    ii) 

    faktiskais subsīdiju apjoms atsevišķos īstenošanas perioda gados un pēc tā (t.i. “tekošais galīgais SKA”), ko aprēķina saskaņā ar šī Līguma, ieskaitot 6. pantu, un Dalībvalstu Grafika IV daļas papildmateriālu informācijas un metožu nosacījumiem;

    i) 

    “gads” f) punktā un attiecībā uz īpašām dalībvalsts saistībām ir kalendārais, finanšu vai mārketinga gads, ko precizē attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.

    2. pants

    Produktu saraksts

    Šīs Līgums attiecas uz produktiem, kas minēti šī Līguma 1. pielikumā (še turpmāk – lauksaimniecības produkti).



    II DAĻA

    3. pants

    Atvieglojumu un subsīdiju samazināšanas apvienošana

    1.  
    Valsts iekšējais atbalsts un eksporta subsidēšanas saistības Dalībvalstu Grafika IV daļā nozīmē subsidēšanas ierobežošanu un ar šo kļūst par 1994. gada VVTT sastāvdaļu.
    2.  
    Dalībvalstis atbilstoši 6. panta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas iekšzemes ražotājiem, ja to apjoms ir lielāks par to Grafika IV daļas I nodaļā minēto.
    3.  
    Dalībvalstis atbilstoši 9. panta 2. (b) un 4. punkta nosacījumiem nepiešķir subsīdijas eksportam, kas minētas 9. panta 1. punktā, lauksaimniecības produktiem vai produktu grupām, kas minētas to Grafika IV daļas II nodaļā, ja to apjoms pārsniedz budžeta izdevumus un tajā noteiktās kvantitatīvās saistības, kā arī nepiešķir šādas subsīdijas produktiem, kas nav minēti to Grafika II nodaļā.



    III DAĻA

    4. pants

    Tirgus pieejamība

    1.  
    Tirgus pieejas atvieglojumi, kas minēti Dalībvalstu Grafikos, attiecas uz saistībām un tarifu samazināšanu, kā arī uz citām tirgus pieejas saistībām atbilstoši Grafiku nosacījumiem.
    2.  
    Dalībvalstis neveic un neuztur pasākumus, attiecībā uz kuriem ir prasība pārvērst tos par parastiem muitas nodokļiem ( 8 ), ja vien šī Līguma 5. pielikuma 5. pantā nav minēti citādi nosacījumi.

    5. pants

    Īpašie aizsardzības nosacījumi

    1.  

    Neatkarīgi no 1994. gada VVTT II. panta 1. (b) punkta nosacījumiem, visas dalībvalstis var attiecināt tālāk minēto 4. un 5. punktu nosacījumus uz lauksaimniecības produktu importu, attiecībā uz kuru šī Līguma 4. panta 2. punktā minētie pasākumi tika pārvērsti par parastiem muitas nodokļiem un kas to Grafikā tiek apzīmēts ar simbolu “SSG” jeb atvieglojumu priekšmets, uz kuru var attiecināt šī panta nosacījumus, ja:

    a) 

    produkta imports, nokļūstot dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, pārsniedz noteiktajā gadā paredzēto apjomu attiecībā uz 4. punktā minētajām esošajām tirgus pieejas iespējām; vai, taču ne vienlaicīgi;

    b) 

    cena, kas noteikta produkta importam, nokļūstot dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, muitas teritorijā, kas noteikta pēc pārvadājuma c.i.f. importa cenas un izteikta valsts iekšējā valūtā, ir mazāka par noteikto konkrēto cenu, kas ir attiecīgā produkta 1986.–1988. gadu vidējā bāzes cena ( 9 ).

    2.  
    Imports saskaņā ar esošajām vai minimālas pieejas saistībām, kas ieviestas kā 1. punktā minēto atvieglojumu ietvaros, ir jāuzskaita, lai noteiktu importa apjomu, kas nepieciešams, lai varētu pielietot 1. (a) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumus, bet importam saskaņā ar šādām saistībām netiek uzlikti papildu nodokļi, kas izriet no 1. (a) apakšpunkta un 4. punkta nosacījumiem vai 1. (b) apakšpunkta un 5. punkta nosacījumiem.
    3.  
    Ja produkti, par kuru piegādi līgums tika noslēgts pirms papildu nodokļa noteikšanas saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu un 4. punktu, ir ceļā, tie netiek aplikti ar šādu papildu nodokli, ar nosacījumu, ka tos var ieskaitīt attiecīgā produkta nākamā gada importa apjomā, lai ievērotu 1.(a) punkta nosacījumus nākamajā gadā.
    4.  

    Saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu papildu nodoklis tiek piemērots līdz tā gada beigām, kurā tas tika noteikts, to var iekasēt tikai apjomā, kas nepārsniedz vienu trešdaļu no esošās parastās nodokļu likmes gadā, kurā tas tiek ieviests. Konkrēto apjomu nosaka saskaņā ar grafiku, kas balstās uz tirgus pieejas iespējām jeb procentos izteikts atbilstošā iekšzemes patēriņa ( 10 ) trijos iepriekšējos gados, par kuriem ir pieejama informācija, imports:

    a) 

    ja produkta tirgus pieejas iespējas ir 10 % vai mazāk, tad noteiktais apjoms ir 125 %;

    b) 

    ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas par 10 %, bet mazākas vai vienādas ar 30 %, tad noteiktais apjoms ir 110 %;

    c) 

    ja produkta tirgus pieejas iespējas ir lielākas nekā 30 %, tad noteiktais apjoms ir 105 %.

    Papildu nodokli var piemērot visos gadījumos jebkurā no realizācijas perioda gadiem, ja kopējais produkta importa apjoms, nokļūstot Dalībvalsts, kas piešķir atvieglojumus, teritorijā ir lielāks nekā summa, ko veido (x) iepriekš minētais noteiktais apjoms, reizināts ar importu vidējo skaitu triju iepriekšējo gadu laikā, par kuriem ir pieejama informācija un (y) kopējās izmaiņas produkta valsts iekšējā patēriņa rādītājos iepriekšējā gadā, kas savukārt tiek salīdzināts ar iepriekšējo gadu, ja konkrētais apjoms nav mazāks par 105 % no vidējā importu skaita skaitlī (x).

    5.  

    Papildu nodokļa, ko piemēro saskaņā ar 1.(b) apakšpunktu, apmērs tiek noteikts šādi:

    a) 

    ja starpība starp importa piegādes c.i.f. cenu, kas izteikta iekšzemes valūtā (še turpmāk – “importa cena”) un noteiktā cena, definēta saskaņā ar 1. (b) apakšpunktu, sastāda līdz 10 % ieskaitot no konkrētās cenas, tad papildu nodoklis netiek noteikts;

    b) 

    ja starpība starp importa cenu un noteikto cenu (še turpmāk – “starpība”) ir lielāka nekā 10 % un vienāda vai mazāka nekā 40 % no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 30 % apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka nekā 10 %;

    c) 

    ja starpība ir lielāka nekā 40 %, un vienāda vai mazāka nekā 60 % no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 50 % apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 40 %, plus papildu nodoklis, kas noteikts b) punktā;

    d) 

    ja starpība ir lielāka nekā 60 % un vienāda vai mazāka par 75 % no noteiktās cenas, tad papildu nodoklis tiek noteikts 70 % apmērā no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 60 % no noteiktās cenas, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos b) un c);

    e) 

    ja starpība ir lielāka par 75 % no noteiktās cenas, tad papildu nodokļa apmērs ir 90 % no skaitļa, par kura lielumu starpība ir lielāka par 75 %, plus papildu nodokļi, kas noteikti punktos b), c) un d).

    6.  
    Attiecībā uz sezonas produktiem un produktiem ar īsu uzglabāšanas laiku iepriekš minētie nosacījumi tiek piemēroti, ņemot vērā šādu produktu specifiskās īpašības. Saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu un 4. punktu bāzes periodā var izmantot īsākus laika periodus atbilstošo iepriekšnoteikto periodu vietā, kā arī saskaņā ar 1. (b) punktu var izmantot diferencētas bāzes cenas dažādos periodos.
    7.  
    Speciālo aizsargmehānismu darbībai jābūt uzskatāmai. Visām dalībvalstīm, kas darbojas saskaņā ar 1. (a) apakšpunktu, savlaicīgi rakstveidā, ne mazāk kā desmit dienas pirms šādas darbības uzsākšanas, jāinformē par to Lauksaimniecības komiteja, paziņojot svarīgāko informāciju. Gadījumos, kad patēriņa apjomu izmaiņām, saskaņā ar 4. punktu, tiek piemēroti individuālie tarifi, informācijai jāsatur arī izmantoto metožu apraksts. Dalībvalsts, kas darbojas saskaņā ar 4. punktu, rada jebkurai ieinteresētai dalībvalstij iespējas konsultēties par šādu darbību. Jebkurai dalībvalstij, kas darbojas saskaņā ar 1. (b) apakšpunkta nosacījumiem rakstveidā par to jāinformē, ietverot svarīgāko informāciju, Lauksaimniecības komiteja – 10 dienu laikā pirms šādas darbības uzsākšanas attiecībā uz sezonāliem vai ilgstoši neuzglabājamiem produktiem. Dalībvalstis uzņemas saistības iespēju robežās atteikties no 1. (b) apakšpunkta nosacījumu pielietošanas, kad produkta importa apjoms sāk samazināties. Abos gadījumos dalībvalsts, kas veic šādus pasākumus, rada ieinteresētajām dalībvalstīm konsultāciju iespējas par šādu pasākumu veikšanas nosacījumiem.
    8.  
    Ja pasākumi tiek veikti saskaņā ar 1.–7. punktu nosacījumiem, dalībvalstis uzņemas saistības neveikt pasākumus, kas minēti 1. (a) punktā, un 1994. gada VVTT XIX panta nosacījumus vai Līguma par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem 8. panta 2. punkta nosacījumus.
    9.  
    Saskaņā ar 20. panta nosacījumiem šī panta nosacījumi ir spēkā esoši visā reformu procesa darbības laikā.



    IV DAĻA

    6. pants

    Valsts iekšējā atbalsta saistības

    1.  
    Katras dalībvalsts saistības attiecībā uz iekšējā atbalsta samazināšanu, kas minētas to Grafika IV. daļā, attiecas uz visām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem piešķirtajām subsīdijām, izņemot iekšzemes pasākumus, uz kuriem subsīdiju samazināšana, atbilstoši kritērijiem, kas minēti šajā pantā un šī Līguma 2. pielikumā, neattiecas. Saistības tiek izteiktas galīgā subsīdiju kopapjoma un “ikgadējo un galīgo saistošo saistību apjoma” formā.
    2.  
    Atbilstoši Starpposma pārskata līguma nosacījumiem par to, ka valsts tiešās vai netiešās palīdzības apjoms, kuras mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstību, ietilpst jaunattīstības valstu attīstības programmās, nosacījumi par investīciju subsīdiju samazināšanu, kas ir vispārēji pieejamas lauksaimniecības produktu ražotājiem jaunattīstības dalībvalstīs, un lauksaimniecības ražošanas materiālu subsidēšana jaunattīstības valstīs, kuru ražotājiem ir zems ienākumu līmenis vai nabadzīgi, nepietiekami resursi, ir atbrīvoti no iekšējā atbalsta samazināšanas saistībām, kas citos gadījumos būtu jāsamazina, ja valsts iekšējā atbalsta mērķis ražotājiem jaunattīstības dalībvalstīs ir nelikumīgās narkotisko augu audzēšanas novēršana. Valsts iekšējais atbalsts, kas atbilst šī punkta nosacījumiem, nav jāiekļauj dalībvalsts tekošā kopējā SKA aprēķinā.
    3.  
    Dalībvalsts ir izpildījusi saistības par valsts iekšējā atbalsta samazināšanu tajos gados, kad tas valsts iekšējais atbalsts lauksaimniecības produktu ražotājiem, kurš izteikts kā tekošais kopējais SKA, nepārsniedz atbilstošo ikgadējo vai galīgo saistošo saistību apjomu, kas minēts Dalībvalsts Grafika IV daļā.
    4.  
    a) 

    Dalībvalstij nav jāiekļauj tās tekošā kopējā SKA aprēķinā un nav jāsamazina:

    i) 

    valsts iekšējais atbalsts konkrētam produktam, kas citādi ir iekļaujamas Tekošā Kopējā SKA aprēķinā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5 % no dalībvalsts lauksaimniecības pamatproduktu ražošanas kopējās vērtības attiecīgajā gadā; un

    ii) 

    vispārējais valsts iekšējais atbalsts, kurš citādi ir iekļaujams tekošā kopējā SKA aprēķinā, taču tikai gadījumā, ja šādas subsīdijas nepārsniedz 5 % no dalībvalsts lauksaimnieciskās ražošanas kopējās vērtības.

    b) 

    Saskaņā ar šo punktu jaunattīstības dalībvalstīm minimālā (de minimis) procentu likme tiek noteikta 10 % apmērā.

    5.  
    a) 

    Uz tiešajiem maksājumiem, kurus veic ražošanu ierobežojošu programmu ietvaros, valsts iekšējā atbalsta samazināšana neattiecas, ja:

    i) 

    šādi maksājumi attiecas uz noteiktu teritoriju un ražām; vai

    ii) 

    šādi maksājumi tiek veikti 85 % apmērā vai mazāk no ražošanas bāzes apjoma; vai

    iii) 

    maksājumi par ganāmpulku tiek veikti pēc noteikta galvu skaita.

    b) 

    Subsīdiju samazināšana attiecībā uz tiešiem maksājumiem, ja tie apmierina iepriekš minētos nosacījumus, to atspoguļo, izslēdzot šādu tiešo maksājumu vērtību no dalībvalsts tekošā kopējā SKA aprēķina.

    7. pants

    Vispārējas disciplīnas par valsts iekšējo atbalstu

    1.  
    Visas dalībvalstis nodrošina to valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšanu, uz kuru neattiecas samazināšana atbilstoši šī Līguma 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.
    2.  
    a) 

    Valsts iekšējo lauksaimniecības ražotāju subsidēšana, ieskaitot subsīdiju modifikācijas, un vēlāk ieviestie pasākumi, kas neatbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem vai uz kuriem neattiecas samazināšana saskaņā ar šī Līguma citiem nosacījumiem, ir iekļaujami dalībvalsts tekošā kopējā SKA aprēķinā.

    b) 

    Ja Dalībvalsts Grafika IV daļā nav minētas tekoša kopējā SKA saistības, dalībvalsts piešķir subsīdijas lauksaimniecības ražotājiem, kas nepārsniedz 6. panta 4. punktā minēto minimālo (de minimis) apjomu.



    V DAĻA

    8. pants

    Eksporta konkurences saistības

    Katra dalībvalsts uzņemas saistības nepiešķirt eksporta subsīdijas, ja tās ir pretrunā šim Līgumam un Dalībvalsts Grafikā minētajām saistībām.

    9. pants

    Eksporta subsidēšanas saistības

    1.  

    Saskaņā ar šo Līgumu šādas eksporta subsīdijas ir jāsamazina:

    a) 

    valsts vai to institūciju tiešās subsīdijas, ieskaitot maksājumus mantā, firmām, nozarei, lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kooperatīviem vai citām šādu ražotāju apvienībām, mārketinga padomei, kas atkarīgas no eksporta rezultātiem;

    b) 

    valsts vai to institūciju realizētā nekomerciālo lauksaimniecības produktu krājumu pārdošana par cenām, kas ir zemākas par līdzīgu produktu cenām valsts iekšējā tirgū;

    c) 

    maksājumi par lauksaimniecības produktu eksportu, kurus finansē valsts, ieskaitot maksājumus, kurus finansē no nodokļu ieņēmumiem no lauksaimniecības produktiem vai lauksaimniecības produktiem, no kuriem tiek ražots eksportētais produkts, neatkarīgi no tā, vai notiek maksājumi valsts kontā;

    d) 

    subsīdijas, kas paredzētas lauksaimniecības produktu eksporta mārketinga izmaksu samazināšanai (nevis plaši izplatītie eksporta veicināšanas un konsultatīvie pakalpojumi), ieskaitot apstrādes, kvalitātes uzlabošanas u.c. pārstrādes izmaksas, kā arī starptautiskās transportēšanas un kravu pārvadāšanas izmaksas;

    e) 

    eksporta iekšējās transportēšanas un pārvadāšanas maksājumi, ko veic vai pilnvaro valdības un kas notiek uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem;

    f) 

    lauksaimniecības produktu subsidēšana, kas ir atkarīga no to ietveršanas eksportētajos produktos.

    2.  
    a) 

    Izņemot b) apakšpunkta nosacījumus, eksporta subsidēšanas apjoms katrā no īstenošanas perioda gadiem, kas ir noteikts Dalībvalsts Grafikā, eksporta subsīdijas, kas minētas šī panta 1. punktā, ir:

    i) 

    budžeta izdevumu samazināšana gadījumā maksimālais izdevumu apjoms subsīdijām, kas var tikt piešķirtas attiecīgajā gadā konkrētiem lauksaimniecības produktiem vai to grupai;

    ii) 

    eksporta daudzuma samazināšanas saistību gadījumā maksimālā lauksaimniecības produkta, produktu grupas daudzums, kurai šādas eksporta subsīdijas var tikt piešķirtas šajā gadā.

    b) 

    Īstenošanas perioda visos gados, sākot ar tā otro līdz piektajam gadam, dalībvalsts var piešķirt 1. punktā minētās eksporta subsīdijas, kuru apjoms ir lielāks nekā atbilstošais gada saistību rādītājs Dalībvalstu Grafika IV daļā produktiem vai produktu grupām, ja:

    i) 

    budžeta izdevumu kopējais apjoms šādām subsīdijām, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gadā beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 3 % no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;

    ii) 

    kopējais eksporta apjoms, uz kuru attiecas šādas eksporta subsīdijas, sākot ar īstenošanas perioda sākumu līdz noteiktā gada beigām, nepārsniedz kopējo apjomu saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā, par vairāk nekā 1,75 % no bāzes perioda budžeta izdevumu apjoma;

    iii) 

    kopējais budžeta izdevumu apjoms šādām subsīdijām visa īstenošanas perioda laikā nav lielāks par summām saskaņā ar attiecīgā gada plānotajiem izdevumiem, kas noteikti Dalībvalsts Grafikā; un

    iv) 

    Dalībvalstu subsīdijas un daudzums, kas tiek finansēta no budžeta izdevumiem, īstenošanas perioda beigās nepārsniedz 64 % un 79 % no attiecīgi 1986. un 1990. gadu bāzes periodu apjomiem. Jaunattīstības dalībvalstīm šie rādītāji ir attiecīgi 76 % un 86 %.

    3.  
    Saistības par eksporta subsīdiju palielināšanas ierobežojumiem ir noteiktas Dalībvalstu Grafikos.
    4.  
    Īstenošanas perioda laikā jaunattīstības Dalībvalstīm nav jāuzņemas saistības attiecībā uz eksporta subsīdijām, kas minētas 1. punkta d) un e) apakšpunktos, ja vien tās netiek piešķirtas veidā, kas varētu sekmēt samazināšanas saistību nepildīšanu.

    10. pants

    Eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas novēršana

    1.  
    Eksporta subsīdijas, kas nav minētas 9. panta 1. punktā, netiek piešķirtas, ja tas var izsaukt vai novest pie šādu eksporta subsidēšanas saistību neievērošanas; nav pieļaujami nekomerciālas dabas darījumi šādu saistību neievērošanas nolūkos.
    2.  
    Dalībvalstis uzņemas izstrādāt starptautiski pieņemamas disciplīnas, kas regulētu eksporta kreditēšanu, eksporta kredīta garantijas vai apdrošināšanas programmas un, vienojoties par šādām disciplīnām, nodrošināt eksporta kredītus, eksporta garantijas vai apdrošināšanas programmas saskaņā ar tām.
    3.  
    Dalībvalstīm, kuru eksporta apjoms, kas pārsniedz samazināšanas saistību apjomu, netiek subsidēts, ir jānosaka, ka eksporta subsīdijas, neatkarīgi no to minēšanas 9. pantā, konkrētajam eksporta apjomam netiek piešķirtas.
    4.  

    Dalībvalstis – starptautiskās pārtikas palīdzības donori– nodrošina, ka:

    a) 

    starptautiskā pārtikas palīdzība nav tieši vai netieši saistīta ar komerciālo lauksaimniecības produktu eksportu uz saņēmējvalstīm;

    b) 

    starptautiskās pārtikas palīdzības piegādes darījumi, ieskaitot divpusēju pārtikas produktu palīdzību, notiek saskaņā ar FAO (Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija) izstrādātajiem principiem dokumentā “Virsvērtības nodošanas principi un konsultācijas”, ietverot arī parastā mārketinga nosacījumus; un

    c) 

    iespēju robežās šādas palīdzības programmas tiek veiktas dāvinājumu veidā vai uz atvieglotiem nosacījumiem, kuru apmērs ir mazāks par 1986. gada Pārtikas palīdzības programmas konvencijas IV pantā noteiktajiem.

    11. pants

    Saliktie produkti

    Subsīdijas, kas tiek piešķirtas uz vienu salikta lauksaimniecības pamatprodukta vienību, nedrīkst būt lielākas par eksporta vienības subsīdiju, kas tiek piešķirtas eksportētajam pamatproduktam vispār.



    VI DAĻA

    12. pants

    Eksporta aizliegumu un ierobežojumu disciplīnas

    1.  

    Ja kāda dalībvalsts ievieš jaunu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus pārtikas produktiem, tad saskaņā ar 1994. gada VVTT XI panta 2. (a) punktu, tai ir jāievēro šādi nosacījumi:

    a) 

    dalībvalsts, kas ievieš eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, sniedz atbilstošu pamatojumu šādam aizliegumam vai ierobežojumiem attiecībā uz importētājvalsts pārtikas drošību;

    b) 

    pirms eksporta aizlieguma vai ierobežojumu ieviešanas dalībvalstij ir savlaicīgi jāinformē rakstveidā Lauksaimniecības komiteja, paziņojot par šādu darbību un tās ilgumu, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz konsultācijas, ja tajās ir ieinteresētas citas dalībvalstis – importētājas, par jebkuru aizliegumu vai ierobežojumu. Dalībvalsts, kas ievieš šādu eksporta aizliegumu vai ierobežojumus, nepieciešamības gadījumā sniedz citām dalībvalstīm nepieciešamo informāciju.

    2.  
    Šī panta nosacījumi neattiecas uz jaunattīstības dalībvalstīm, ja vien šādu pasākumu neievieš jaunattīstības dalībvalsts, kurai ir pārtikas produktu eksportētājvalsts statuss.



    VII DAĻA

    13. pants

    Nepieciešamie ierobežojumi

    Īstenošanas perioda laikā, neatkarīgi no 1994. gada VVTT nosacījumiem un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem (šajā Līgumā – “Subsīdiju līgums”):

    a) 

    valsts iekšējais atbalsts, kas pilnībā atbilst šī Līguma 2. pielikuma nosacījumiem:

    i) 

    ir subsīdijas ierobežojošu pasākumu mērķim ( 11 );

    ii) 

    uz tām neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz 1994. gada VVTT XVI pantu un Subsīdiju līguma III daļu; un

    iii) 

    uz tām neattiecas pasākumi, kas neatceļ tarifu atvieglojumus attiecībā uz citām dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada VVTT II pantu, 1994. gada VVTT XXIII panta 1. (b) punkta nozīmē.;

    b) 

    uz valsts iekšējo atbalstu, kas pilnībā atbilst šī Līguma 6. panta nosacījumiem, tai skaitā tiešie maksājumi, kas atbilst 6. panta 5. punkta nosacījumiem, un kas atspoguļota katras Dalībvalsts grafika valsts iekšējā atbalsta minimālo apjomu robežās un saskaņā ar 6. panta 2. punktu:

    i) 

    neattiecas ierobežojošie pasākumi, ja par to iespējamību tiek paziņots saskaņā ar 1994. gada VVTT VI pantu un Subsīdiju līguma V daļu. Tiek veikta nepieciešamā darbība šādu ierobežojošu pasākumu izpētes nolūkā;

    ii) 

    neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada VVTT XVI panta 1. punktā vai Subsīdiju līguma 5. vai 6. pantā, ja vien šādi pasākumi nenosaka subsīdijas kādam specifiskam produktam apmērā, kas pārsniedz 1992. tirgus gadā noteikto; un

    iii) 

    neattiecas pasākumi, kas pamatojas uz tarifu atvieglojumu atcelšanu vai samazināšanu attiecībā uz citām Dalībvalstīm saskaņā ar 1994. gada VVTT II pantu, 1994. gada VVTT XXIII panta 1. (b) punkta nozīmē, ja šādu pasākumu rezultātā subsīdijas netiek piešķirtas konkrētiem produktiem, un to apjoms pārsniedz 1992. gadā tirgus noteikto;

    c) 

    eksporta subsīdijām, kas pilnībā atbilst šī Līguma V daļas nosacījumiem un kas atspoguļots Dalībvalsts Grafikā:

    i) 

    tiek noteikti ierobežojošie pasākumi tikai gadījumā, ja tās ietekmē cenas vai tām ir citādas sekas saskaņā ar 1994. gada VVTT VI pantu un Subsīdiju līguma V daļas nosacījumiem. Tiek veikti nepieciešamie pasākumi šādu ierobežojošu nodokļu izpētes nolūkā; un

    ii) 

    neattiecas pasākumi, kas minēti 1994. gada VVTT XVI pantā vai Subsīdiju līguma 3., 5. un 6. pantā.



    VIII DAĻA

    14. pants

    Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

    Dalībvalstis piekrīt apstiprināt Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu.



    IX DAĻA

    15. pants

    Speciāli un diferencēti nosacījumi

    1.  
    Atzīstot, ka diferencēti un labvēlīgāki nosacījumu pārrunāšana attiecībā uz jaunattīstības dalībvalstīm ir sarunu sastāvdaļa, speciālie un diferencētie nosacījumi izriet no šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem, kā arī ir ietverti atvieglojumu un saistību grafikos.
    2.  
    Jaunattīstības dalībvalstīm tiek piešķirtas tiesības 10 gadu laikā īstenot subsīdiju samazināšanas saistības. Subsīdiju samazināšanas saistības neattiecas uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm.



    X DAĻA

    16. pants

    Vismazāk attīstītās valstis un jaunattīstības dalībvalstis, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss

    1.  
    Attīstītās Dalībvalstis pilda pasākumus atbilstoši Lēmuma “Par pasākumiem attiecībā uz iespējamām reformu programmas negatīvām sekām” nosacījumiem attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm un valstīm, kurām ir pārtikas produktu eksportētājvalstu statuss.
    2.  
    Lauksaimniecības komiteja lemj par nepieciešamajiem šī Lēmuma papildinājumiem un labojumiem.



    XI DAĻA

    17. pants

    Lauksaimniecības komiteja

    Ar šo tiek nodibināta Lauksaimniecības komiteja.

    18. pants

    Saistību ievērošanas pārskats

    1.  
    Lauksaimniecības komiteja veic Urugvajas raunda reformu programmā noteikto saistību ievērošanas uzraudzību.
    2.  
    Pārskata procesa gaitā tiek izskatīti dalībvalstu iesniegtie ziņojumi attiecībā uz jautājumiem un tādos intervālos, kā tiks noteikts, kā arī pamatojoties uz dokumentiem, kurus izstrādā Sekretariāts pārskata procesa racionalizācijas nolūkā.
    3.  
    Papildus 2. punktā minētajiem ziņojumiem dalībvalstis nekavējoši paziņo par tām jaunajām iekšzemes subsīdijām vai esošo subsīdiju modifikācijām, uz kurām samazināšana neattiecas. Šādam ziņojumam ir jāsatur detalizēta informācija par jauno vai modificēto subsīdiju un to atbilstību 6. pantā vai 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
    4.  
    Pārskata procesa gaitā dalībvalstīm ir jāņem vērā hiperinflācijas ietekme uz dalībvalsts iespējām pildīt valsts iekšējās subsidēšanas samazināšanas saistības.
    5.  
    Dalībvalstis Lauksaimniecības komitejas ietvaros konsultējas par to piedalīšanos lauksaimniecības produktu pasaules tirdzniecības normālā apritē eksporta subsīdiju saistību ietvaros saskaņā ar šo Līgumu.
    6.  
    Pārskata procesa gaitā jārada iespējas dalībvalstīm risināt jautājumus, kas saistīti ar saistību pildīšanu reformu programmas ietvaros, kas noteikts šajā Līgumā.
    7.  
    Jebkura dalībvalsts var vērst Lauksaimniecības komitejas uzmanību uz pasākumiem, par kuriem, pēc tās domām, citām dalībvalstīm būtu bijis jāpaziņo savlaicīgi.

    19. pants

    Konsultācijas un strīdu noregulēšana

    1994. gada VVTT XXII un XXIII pantu nosacījumi, kuri sīkāk reglamentēti un tiek piemēroti atbilstoši vienošanai par strīdu noregulēšanu, tiek izmantoti konsultācijās un strīdu noregulēšanai šī Līguma ietvaros.



    XII DAĻA

    20. pants

    Reformu procesa turpināšana

    Uzskatot, ka ilgtermiņa subsīdiju un aizsardzības būtiska pakāpeniska samazināšana, kas pārtop fundamentālā programmā, ir nepārtraukts process, dalībvalstis vienojas par to, ka sarunas par procesa turpināšanu tiek uzsāktas vienu gadu pirms īstenošanas perioda beigām, ņemot vērā:

    a) 

    pieredzi attiecībā uz subsīdiju samazināšanas saistību īstenošanu uz attiecīgo brīdi;

    b) 

    subsīdiju samazināšanas ietekmi uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem pasaulē;

    c) 

    ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, speciālos un diferencētos nosacījumus attiecībā uz jaunattīstības valstīm, mērķi izveidot godīgu un tirgus orientētu lauksaimniecības tirdzniecības sistēmu, kā arī pārējos mērķus un jautājumus, kas minēti šī Līguma preambulā; un

    d) 

    saistības, kas būs nepieciešamas iepriekšminēto ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.



    XIII DAĻA

    21. pants

    Nobeiguma nosacījumi

    1.  
    1994. gada VVTT nosacījumi un citu daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumi, kas minēti PTO Līguma 1.A pielikumā, tiek piemēroti saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.
    2.  
    Šī Līguma pielikumi ir šī Līguma sastāvdaļa.

    1. PIELIKUMS

    PRODUKTU SARAKSTS

    1. 

    Šis Līgums attiecas uz šādiem produktiem:



    i)

    HS 1.–24. nodaļa, izņemot zivis un zivju produktus, plus (*1)

    ii)

    HS kods

    2905 43

    (mannīts)

    HS kods

    2905 44

    (sorbīts)

    HS virsraksts

    3301

    (ēteriskās eļļas)

    HS virsraksti

    3501 līdz 3505

    (albuminoidālās vielas, modificēta ciete, līme)

    HS kods

    3809 10

    (virsmas apstrādes vielas)

    HS kods

    3823 60

    (sorbitols n.e.p.)

    HS virsraksti

    4101 līdz 4103

    (ādas)

    HS virsraksts

    4301

    (jēlkažokādas)

    HS virsraksti

    5001 līdz 5103

    (jēlzīds un zīda ražošanas atkritumi)

    HS virsraksti

    5101 līdz 5203

    (vilna)

    HS virsraksti

    5201 līdz 5203

    (neapstrādāta kokvilua; atliekas, kārsta)

    HS virsraksts

    5301

    (linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)

    HS virsraksts

    5302

    (kaņepāju šķiedra neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta)
    (*1)   

    Produktu saraksts iekavās nav uzskatāms par pilnīgu.
    2. 

    Iepriekšminētais neierobežo Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu veikšanu produktu sarakstu.

    2. PIELIKUMS

    VALSTS IEKŠĒJAIS ATBALSTS SUBSĪDIJU NESAMAZINĀŠANAS KRITĒRIJI

    1. 

    Valsts iekšējam atbalstam, kas ir atbrīvots no samazināšanas saistībām, ir jāatbilst pamatprasībai, ka šādam atbalstam nav vai ir tikai minimāla tirdzniecību kropļojoša ietekme vai ietekme uz ražošanu. Attiecīgi pasākumiem, uz kuriem neattiecas samazināšanas saistības, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

    a) 

    konkrētajam atbalstam jānotiek valdības programmas ietvaros, kas tiek finansēta no budžeta (ieskaitot valdības nerealizētos ienākumus), neietverot patērētāju maksājumus; un

    b) 

    konkrētais atbalsts nerada cenu atbalstu ražotājiem;

    kā arī zemāk minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

    Valdības pakalpojumu programmas

    2.   Vispārējie pakalpojumi

    Izdevumi (nerealizētie ienākumi) programmām, kuru mērķis ir pakalpojumu sniegšana vai pabalsti lauksaimniecībai un lauku iedzīvotajiem. Tās neietver tiešus maksājumus ražotājiem vai pārstrādātājiem. Šādām programmām, kas ietver, taču kuras neierobežo sekojošais saraksts, ir jāatbilst vispārējiem kritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, un valdības politikas nosacījumiem:

    a) 

    pētniecības darbs, ieskaitot vispārējo un ar vides aizsardzību saistīto pētniecisko darbu programmas konkrētiem produktiem;

    b) 

    kaitēkļu un slimību apkarošanas programmas, ieskaitot parastos un noteikta auga kaitēkļu un slimību apkarošanu, kā, piemēram, agrīno apkarošanu, karantīnu utt.;

    c) 

    vispārējo un speciālo mācību kursu organizēšana;

    d) 

    konsultatīvo pakalpojumu sniegšana, tai skaitā līdzekļu nodrošināšana informācijas un pētījumu rezultātu izplatīšanai ražotājiem un patērētājiem;

    e) 

    inspekcijas pakalpojumi, ieskaitot vispārējo inspekciju, kā arī specifisko produktu inspekciju cilvēku veselības, drošības un standartizācijas nolūkos;

    f) 

    mārketinga un reklāmas pakalpojumi, ieskaitot tirgus informāciju, konsultācijas un reklāmu attiecībā uz speciāliem produktiem, izņemot izdevumus mērķiem, kas nav minēti un kurus varētu izmantot pārdevēji produktu realizācijas cenu samazināšanai, vai no kuriem tūlītēju ekonomisku labumu varētu gūt pircēji; un

    g) 

    infrastruktūras pakalpojumi, ieskaitot elektroenerģijas tīklus, ceļus un transporta līdzekļus, tirgus un ostu aprīkojumu, ūdens un kanalizācijas sistēmas, aizsprostus, drenēšanas sistēmas un infrastruktūru, kas saistīta ar vides aizsardzības programmām. Visos gadījumos izdevumi ir jāvirza uz kapitālceltniecību un ir jāatsakās no subsidētas saimniecību aprīkošanas, kas nav pieejamas plašākai sabiedrībai. Tās neietver subsīdijas materiālu iegādei vai saimnieciskās darbības izdevumiem.

    3.   Valsts pārtikas produktu uzglabāšana drošības nolūkā ( 12 )

    Izdevumi (vai nerealizētie ienākumi), kas rodas, uzkrājot un uzglabājot produktus valsts tiesību aktos noteiktās pārtikas produktu drošības programmas ietvaros. Tas var ietvert valsts palīdzību produktu uzglabāšanā privātpersonām šādas programmas ietvaros.

    Šādu krājumu apjomam un uzkrājumiem ir jāatbilst iepriekš noteiktajām normām, kas saistītas vienīgi ar pārtikas produktu drošību. Krājumu uzkrāšanās procesam jābūt finansiāli uzskatāmam. Pārtikas iepirkšana, ko veic valdība, notiek par konkrētā brīža tirgus cenām, bet produktu realizācija no pārtikas drošības krājumiem tiek veikta par cenām, kas nav mazākas par konkrētā brīža iekšzemes tirgus cenām šim produktam un noteiktiem kvalitātes rādītājiem.

    4.   Valsts atbalsts produktu subsidēšanā ( 13 )

    Izdevumi (negūtie ienākumi) attiecībā uz iekšzemes pārtikas subsidēšanu maznodrošinātajai sabiedrības daļai.

    Tiesības saņemt pārtikas produktu subsīdijas tiek noteiktas atbilstoši īpašiem kritērijiem, kuru pamatā ir barības vielu rādītāji. Šādas subsīdijas maznodrošinātiem iedzīvotājiem tiek nodrošinātas tiešas pārtikas produktu piegādes veidā vai nodrošinot, ka maznodrošinātie iedzīvotāji var iegādāties pārtikas produktus par tirgus vai subsidētām cenām. Valsts veiktā pārtikas produktu iegāde notiek par tirgus cenām, šādas palīdzības finansēšanai un organizēšanai ir jābūt uzskatāmai.

    5.   Tiešie maksājumi ražotājiem

    Subsīdijām, kas tiek piešķirtas tiešu maksājumu veidā (nerealizēto ienākumu veidā, ieskaitot maksājumus mantā) ražotājiem, uz kuriem subsīdiju samazināšana neattiecas, ir jāatbilst pamatkritērijiem, kas minēti iepriekš 1. punktā, kā arī speciāliem nosacījumiem, kas noteikti tiešo maksājumu dažādiem veidiem, kas minēti tālāk punktos Ja subsīdiju samazināšana neattiecas uz pašreizējiem vai jauniem tiešo maksājumu veidiem, izņemot 6.–13. punktā minētos, tiem papildus 1. punktā minētajiem vispārējiem kritērijiem jāatbilst arī 6. (b)–(e) punktos minētajiem kritērijiem.

    6.   Sadalītās ienākumu subsīdijas

    a) 

    Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka tādi kritēriji kā ienākums, ražotāja vai zemes īpašnieka statuss, ražošanas apjoms noteiktā bāzes periodā.

    b) 

    Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulku) gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

    c) 

    Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz iekšzemes vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

    d) 

    Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražošanas faktoriem, kas tiek izmantoti gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām.

    e) 

    Šādu maksājumu saņemšanai ražošana nav nepieciešams priekšnosacījums.

    7.   Valsts finansiāla piedalīšanās ienākumu apdrošināšanā un ienākumu drošības programmās

    a) 

    Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka ienākumu zaudējumi, ņemot vērā tikai ienākumus, kas gūti no lauksaimnieciskās darbības, kas pārsniedz 30 % no vidējās bruto peļņas vai ekvivalenta neto ienākumos (izņemot maksājumus saskaņā ar līdzīgām vai tādām pašām programmām) iepriekšējo trīs gadu laikā vai triju gadu vidējo rādītāju, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko rādītājus. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.

    b) 

    Ar šādiem maksājumiem tiek kompensēts līdz 70 % no ražotāja ienākumu zaudējumiem gadā, kad ražotājs ir tiesīgs saņemt šādu palīdzību.

    c) 

    Šādi maksājumi attiecas tikai uz ienākumiem; tas neattiecas uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), vai ražošanas apstākļiem.

    d) 

    Ja ražotājs saskaņā ar šī punkta un 8. punkta nosacījumiem saņem maksājumus vienā gadā (atvieglojumi dabas katastrofu rezultātā), šādu maksājumu kopsumma sasniedz līdz 100 % no ražotāja kopējiem zaudējumiem.

    8.   Maksājumi (kas tiek veikti tieši vai valsts finansēšanas formā ražu apdrošināšanas programmās) dabas katastrofu seku kompensācijai

    a) 

    Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka oficiāls valdības iestāžu apstiprinājums tam, ka ir notikusi vai notiek dabas vai līdzīga veida katastrofas (ieskaitot slimību uzliesmojumus, kaitēkļu ekstremālu savairošanos vai karu konkrētās dalībvalsts teritorijā); un tiek noteikta kā ražošanas zaudējums, kas pārsniedz 30 % no vidējās ražošanas iepriekšējo triju gadu laikā vai triju gadu vidējā rādītāja, kas iegūts no iepriekšējo piecu gadu rādītājiem, izņemot augstāko un zemāko radītāju. Ražotāji, kuri var nodrošināt atbilstību šiem nosacījumiem, ir tiesīgi saņemt maksājumus.

    b) 

    Maksājumi, kas tiek veikti pēc katastrofas, kompensē ienākumu zaudējumus, ganāmpulka zaudējumus (ieskaitot maksājumus saistībā ar veterināro palīdzību dzīvniekiem), zemi vai citiem ražošanas elementiem, kas radušies dabas katastrofas dēļ.

    c) 

    Kompensācija nepārsniedz kopējās izmaksas, kas sedz šos zaudējumus, un nenosaka turpmākās ražošanas veidu vai apjomu.

    d) 

    Kompensācija katastrofas laikā nepārsniedz apjomu, kas nepieciešams tālāku zaudējumu novēršanai, vai kā noteikts iepriekš b) punktā.

    e) 

    Ja ražotājs vienā gadā saņem kompensāciju saskaņā ar šī punkta un 7. punkta nosacījumiem (ienākumu apdrošināšanas un ienākumu drošības programmas), kopējais šādu kompensāciju apjoms sedz līdz 100 % no ražotāja kopējiem zaudējumiem.

    9.   Strukturālās izmaiņas lauksaimniecības produktu ražotāju samazināšanas programmu ietvaros

    a) 

    Tiesības saņemt šādu kompensāciju nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu lauksaimniecības produktu ražotāju novirzīšanu no lauksaimniecības nozares vai to piesaistīšanu citām tautsaimniecības nozarēm.

    b) 

    Maksājumi, kas ir atkarīgi no kompensācijas saņēmēja atteikšanās no turpmākās lauksaimnieciskās ražošanas.

    10.   Strukturālās izmaiņas resursu novirzīšanas programmu ietvaros

    a) 

    Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji programmās, kas izstrādātas, lai atbrīvotu zemi un pārējos resursus, ieskaitot ganāmpulku, no lauksaimnieciskās ražošanas.

    b) 

    Maksājumi tiek veikti, ja zeme netiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai vismaz trīs gadus, vai ja ganāmpulks tiek izkauts vai pakāpeniski samazināts.

    c) 

    Maksājumi nenosaka lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai citu resursu alternatīvu izmantošanu, kas ietver tirdzniecībai paredzētu lauksaimniecības produktu ražošanu.

    d) 

    Maksājumi nav atkarīgi no ražošanas veida vai apjoma, vai valsts iekšējām un starptautiskām cenām.

    11.   Strukturālās izmaiņas investīciju programmu ietvaros

    a) 

    Tiesības saņemt šādus maksājumus nosaka kritēriji valsts programmās, kas izstrādātas, lai sekmētu finansiālo vai ražotāja operāciju fizisku reorganizāciju strukturālo nepilnību likvidēšanas nolūkā. Tiesības uz šādām programmām var izrietēt no noteiktām valsts programmām lauksaimniecības zemes atkārtotai privatizācijai.

    b) 

    Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), gados, kas seko pēc bāzes perioda beigām, izņemot kā to paredz zemāk minētais e) kritērijs,

    c) 

    Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kas seko bāzes perioda beigām,

    d) 

    Maksājumi, ko piešķir tikai par laika periodu, kas nepieciešams tās investīcijas realizēšanai, kurai tiek piešķirti līdzekļi.

    e) 

    Maksājumi nenosaka, kādus lauksaimniecības produktus ir jāražo saņēmējvalstīs, izņemot tikai to, ka pieprasa tiem attiekties no konkrēta produkta ražošanas.

    f) 

    Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām, kas nepieciešamas strukturālo nepilnību likvidēšanai.

    12.   Maksājumi vides aizsardzības programmu ietvaros

    a) 

    Tiesības saņemt šādus maksājumus ir noteiktas konkrētu valstu vides aizsardzības programmās un ir atkarīgas no īpašu nosacījumu ievērošanu vides aizsardzības programmu ietvaros, ieskaitot apstākļus, kas saistīti ar ražošanas metodēm un materiāliem.

    b) 

    Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai ienākumu zaudējumu, kas radies, pildot valsts programmas nosacījumus.

    13.   Maksājumi reģionālās palīdzības programmu ietvaros

    a) 

    Tiesības saņemt šādus maksājumus ir ražotājiem nelabvēlīgos reģionos. Šādiem reģioniem ir noteikta ģeogrāfiskā teritorija ar savu ekonomisku un administratīvu identitāti, kas saskaņā ar neitrāliem un objektīviem kritērijiem, kas ir noteikti likumos vai nosacījumos, un kas norāda, ka reģiona grūtības nav pagaidu grūtības.

    b) 

    Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz ražotāja ražošanas veidu vai apjomu (ieskaitot ganāmpulka vienības), kas seko pēc bāzes perioda beigām, un kas nav noteikts punktā e) zemāk.

    c) 

    Šādu maksājumu apjoms noteikta gada laikā nav saistīts un nebalstās uz vietējām vai starptautiskām cenām, kas attiecas uz ražošanu gados, kuri seko pēc bāzes perioda beigām,

    d) 

    Maksājumi tiek noteikti tikai ražotājiem noteiktos reģionos, taču parasti ir pieejami visiem ražotājiem šajos reģionos.

    e) 

    Ja maksājumi ir atkarīgi no ražošanas elementiem, tad tos veic pēc degresīvās metodes virs noteiktā elementa sliekšņa līmeņa.

    f) 

    Maksājumu apjoms nav lielāks par papildu izmaksām vai peļņas zaudējuma lielumam, kas rodas, nodarbojoties ar lauksaimniecisko ražošanu konkrētajās teritorijās.

    3. PIELIKUMS

    IEKŠZEMES SUBSĪDIJAS: SUBSĪDIJU KOPĒJĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA

    1. 

    Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem subsīdiju kopējo apjomu (SKA) aprēķina atsevišķi katram lauksaimniecības pamatproduktam, kuram tiek piešķirtas tirgus cenu subsīdijas, tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi vai cita veida subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana. Subsīdijas, kas nav paredzētas konkrētam produktam, tiek summētas vienā SKA kopējā naudas izteiksmē.

    2. 

    Subsīdijas, kas tiek piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, ietver gan valsts un to institūciju budžeta izdevumus, gan nerealizētos ienākumus.

    3. 

    Tiek iekļauts atbalsts, kas piešķirts valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmenī.

    4. 

    Īpašie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, tiek atrēķināti no SKA.

    5. 

    SKA, kas ir aprēķināts pēc tālāk sekojošiem norādījumiem, veido bāzes apjomu valsts iekšējā atbalsta samazināšanas saistību pildīšanai.

    6. 

    Katram lauksaimniecības produktam tiek noteikts savs SKA, kas izteikts kopējā naudas vērtības izteiksmē.

    7. 

    SKA tiek aprēķināts lauksaimniecības pamatproduktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst tūlītējai realizācijai. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tik lielā mērā, ka no tiem labumu gūst lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji.

    8. 

    Tirgus cenu atbalsts: tirgus cenu atbalsts tiek aprēķinātas, izmantojot starpību starp fiksēto ārējo bāzes cenu un izmantoto kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam. Maksājumi no budžeta, kas tiek veikti šādas starpības uzturēšanai, piemēram, iepirkšanas vai uzglabāšanas izmaksas, SKA netiek iekļauti.

    9. 

    Fiksētā ārējā bāzes cena tiek noteikta, balstoties uz 1986. līdz 1988. gadu rādītājiem, un parasti ir vidējā f.o.b. vienības vērtība lauksaimniecības pamatproduktiem valstī, kurai ir eksportētājvalsts statuss un vidējo c.i.f. vienības vērtību lauksaimniecības pamatproduktiem valstīs, kurām ir importētājvalstu statuss bāzes periodā. Fiksētā bāzes cena var tikt grozīta atbilstoši kvalitātes rādītājiem.

    10. 

    Tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi: tiešie maksājumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ir atkarīgi no cenu starpības, tiek aprēķināti: 1) izmantojot starpību starp fiksēto bāzes cenu un kontrolēto cenu, reizinātu ar ražošanas apjomu, kas atbilst kontrolētās cenas piešķiršanas apjomam vai 2) no budžeta izdevumiem.

    11. 

    Fiksēta bāzes cena tiek noteikta, pamatojoties uz 1986.–1988. gada rādītājiem un parasti ir faktiskā cena, ko izmanto maksājumu likmju noteikšanai.

    12. 

    Tiešo maksājumu apjoms, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, un kuri nebalstās uz cenām, tiek aprēķināti no budžeta izdevumiem.

    13. 

    Pārējie pasākumi, uz kuriem neattiecas atvieglojumi, ieskaitot materiālu subsīdijas un citi pasākumi kā, piemēram, mārketinga izmaksu samazināšana: šādu pasākumu vērtība tiek noteikta no budžeta izdevumiem vai, ja to izmantošana neatspoguļo subsīdiju pilnu apmēru, pamats subsīdiju aprēķināšanai ir starpība starp subsidētās preces vai pakalpojuma cenu un attiecīgo tirgus cenu līdzvērtīgām precēm vai pakalpojumiem, reizinātu ar preču vai pakalpojumu apjomu.

    4. PIELIKUMS

    IEKŠZEMES SUBSĪDIJAS: SUBSĪDIJU KOPĒJĀ APJOMA APRĒĶINĀŠANA

    1. 

    Saskaņā ar 6. panta nosacījumiem ekvivalenta subsīdiju aprēķināšana tiek veikta visiem lauksaimniecības pamatproduktiem, ja tirgus cenu subsīdijas, kas definētas 3. pielikumā, pastāv, taču to komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem produktiem bāzes apjoms valsts iekšējā atbalsta samazināšanai ir tirgus cenas subsīdiju komponents, kas izteikts ekvivalenta subsīdiju aprēķināšanas apjoma formā, saskaņā ar tālākminēto 2. punktu, kā arī tiešie maksājumi bez atvieglojumiem un citas subsīdijas, kas tika novērtētas saskaņā ar tālākminēto 3. punktu. Tiek ietvertas valsts un valsts teritoriālā sadalījuma līmeņa subsīdijas.

    2. 

    Subsīdiju ekvivalenta apjoms, kas noteikts 1. punktā, tiek aprēķināts visiem lauksaimniecības produktiem tādam to stāvoklim, kas maksimāli atbilst to tūlītējai realizācijai par subsidētām tirgus cenām un kuru komponenta aprēķināšana SKA nav iespējama. Šādiem pamatproduktiem ekvivalenta tirgus cenu subsīdiju apjoms tiek noteikts, izmantojot kontrolēto cenu un noteiktā ražošanas apjoma, vai no budžeta izdevumiem, kas paredzēti ražotāju cenu uzturēšanai.

    3. 

    Ja uz lauksaimniecības pamatproduktiem saskaņā ar 1. punktu attiecas tiešie maksājumi bez atvieglojumiem vai citu konkrētu produktu subsīdijas, uz kurām attiecas samazināšana, ekvivalenta subsīdiju apjoma noteikšana attiecībā uz šiem pasākumiem balstās uz aprēķiniem, kurus veic līdzīgi atbilstošajiem SKA komponentiem (minēti 3. pielikuma punktos 10.–13.)

    4. 

    Ekvivalenta subsīdiju apjoms tiek aprēķināts no subsīdiju summas lauksaimniecības produktiem, ar aprēķinu, ka to stāvoklis maksimāli atbilst to tūlītējas realizācijas cenām. Pasākumi attiecībā uz pārstrādātājiem tiek ietverti tiktāl, lai no tiem labumu gūtu lauksaimniecības pamatproduktu ražotāji. Specifiskie lauksaimniecības nodokļi vai maksājumi, ko veic ražotāji, samazina ekvivalenta subsīdiju apjomu par atbilstošo summu.

    5. PIELIKUMS

    SPECIĀLIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ 4. PANTA 2. PUNKTU

    A nodaļa

    1. 

    4. panta 2. punkta nosacījumu ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums attiecībā uz lauksaimniecības pamatproduktu, un tā izstrādātos un/vai noteiktos produktus (“nozīmētos produktus”) attiecībā uz kuriem tiek ievēroti sekojoši nosacījumi (še turpmāk –“speciālie nosacījumi”):

    a) 

    nozīmēto produktu imports bāzes periodā no 1986. līdz 1988. gadam (“bāzes periods”) veidoja līdz 3 % no atbilstošā iekšzemes patēriņa;

    b) 

    nozīmēto produktu eksports kopš bāzes perioda sākuma netika subsidēts;

    c) 

    uz lauksaimniecības pamatproduktiem tiek attiecināti atbilstoši efektīvi ražošanu ierobežojoši pasākumi;

    d) 

    šādi produkti tiek apzīmēti ar atšķirības zīmi “ST – 5. pielikums” Dalībvalstu Grafika I daļas I.B nodaļā, kas pievienots Marakešas protokolam, uz tiem attiecas speciāli nosacījumi, kuri atspoguļo ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus, piemēram, pārtikas produktu drošību un vides aizsardzību; un

    e) 

    minimālas pieejas iespējas attiecībā uz nozīmētajiem produktiem atbilst, kā noteikts Dalībvalstu Grafika I daļas I.B nodaļā, 4 % no bāzes perioda noteiktā produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un turpmāk katru gadu tiek palielināti par 0,8 % no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā.

    2. 

    Īstenošanas perioda katra gada sākumā dalībvalsts var pārtraukt speciālo nosacījumu ievērošanu attiecībā uz nozīmētajiem produktiem saskaņā ar 6. punkta nosacījumiem. Šādā gadījumā konkrētā dalībvalsts uztur minimālas iespējas, kas ir spēkā esošas uz attiecīgo brīdi, un palielina minimālo pieeju par 0,4 % no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā ik gadu visā atlikušajā īstenošanas perioda laikā. Turpmāk minimālas pieejas iespēju apjoms, kas tiek iegūts šīs formulas pielietojuma rezultātā, īstenošanas perioda beidzamajā gadā tiek uzturēts Dalībvalsts Grafikā.

    3. 

    Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, kā minēts 1. punktā, pēc īstenošanas perioda beigām tiek pabeigtas īstenošanas perioda laikā kā sarunu sastāvdaļa saskaņā ar šī Līguma 20. pantu, ņemot vērā ar tirdzniecību nesaistītos jautājumus.

    4. 

    Ja ir panākta 3. punktā minētā vienošanās par Dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, tad šī Dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.

    5. 

    Ja speciālo nosacījumu ievērošana pēc īstenošanas perioda beigām tiek pārtraukta, tad attiecīgā Dalībvalsts pilda 6. punktā minētos nosacījumus. Šādā gadījumā pēc īstenošanas perioda beigām minimālās pieejas iespējas nozīmētajiem produktiem tiek noteiktas 8 % apjomā no atbilstošā iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā attiecīgās Dalībvalsts Grafikā.

    6. 

    Uz robežu aktivitātēm, kas nav pieskaitāmas pie parastajiem muitas nodokļiem, kuras uztur attiecībā uz noteiktiem produktiem, attiecas 4. panta 2. punkta nosacījumi, kas stājas spēkā sākot ar gadu, kurā tiek pārtraukta speciālo nosacījumu piemērošana. Šādi produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek noteikti attiecīgās Dalībvalsts Grafikā, sākot ar gadu, kad tiek pārtraukta speciālo nosacījumu ievērošana, un turpmāk pie likmes, kas atbilstu 15 % gada samazinājumam, šāda samazināšana būtu ievērota īstenošanas periodā. Šie nodokļi tiek ieviesti tarifu vietā, tos aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas izklāstīta pielikumā.

    B nodaļa

    7. 

    4. panta 2. punkta nosacījumu ievērošana tiek pārtraukta, tiklīdz spēkā stājas PTO Līgums, attiecībā uz tiem lauksaimniecības produktiem, kas ir pamatprodukts attiecīgajā jaunattīstības Dalībvalstī, un attiecībā uz kuru tiek ievēroti šādi nosacījumi, papildus 1.(a)–1.(d) noteiktajiem:

    a) 

    minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgo produktu, saskaņā ar attiecīgās Dalībvalsts Grafika I daļas I.B nodaļas nosacījumiem, atbilst 1 % no bāzes perioda attiecīgo produktu iekšzemes patēriņa, sākot ar īstenošanas perioda pirmo gadu, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 2 % no attiecīgā iekšzemes patēriņa bāzes periodā īstenošanas perioda piektā gada sākumā. Sākot ar īstenošanas perioda sesto gadu, minimālās pieejas iespējas attiecībā uz attiecīgajiem produktiem atbilst 2 % no atbilstošā iekšzemes patēriņa bāzes periodā, un ik gadu tiek pakāpeniski palielināta līdz 4 % no iekšzemes patēriņa apjoma bāzes periodā līdz 10. gada sākumam. Minimālās pieejas iespējas, kas izriet no šīs formulas, desmitajā gadā tiek uzturēts attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts Grafikā;

    b) 

    saskaņā ar šo Līgumu atbilstošas tirgus pieejas iespējas tiek nodrošinātas citiem produktiem.

    8. 

    Sarunas par speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu var notikt kā minēts 7. punktā, pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tās tiek uzsāktas un pabeigtas 10. gada laikā.

    9. 

    Ja ir panākta 8. punktā minētā vienošanās par dalībvalsts speciālo nosacījumu turpmāku ievērošanu, šī dalībvalsts piešķir papildu un pieņemamus atvieglojumus, kas noteikti sarunu ceļā.

    10. 

    Gadījumā, ja speciālo nosacījumu ievērošana saskaņā ar 7. punktu tiek pārtraukta pēc 10. gada kopš īstenošanas perioda sākuma, tad attiecīgie produkti tiek aplikti ar parastajiem muitas nodokļiem, kas tiek ieviesti kā tarifi, kuru apmēru aprēķina saskaņā ar instrukciju, kas minēta pielikumā, kas ir noteikts attiecīgās Dalībvalsts Grafikā. Pārejos aspektos 6. punkta nosacījumi tiek ievēroti attiecībā uz speciālajiem un diferencētajiem nosacījumiem jaunattīstības Dalībvalstīm saskaņā ar šo Līgumu.

    Pielikums 5. pielikumam

    Instrukcija tarifu aprēķināšanai mērķiem, kas noteikti šī pielikuma 6. un 10. punktā

    1. 

    Tarifu aprēķināšana neatkarīgi no tā, vai tā tiek izteikta ad valorem vai pēc speciālām likmēm, tiek veikta, izmantojot faktisko starpību starp iekšējām un ārējām cenām uzskatāmā veidā. Izmantotā informācija tiek iegūta no 1986.–1988. gadu rādītājiem. Tarifa ekvivalenti:

    a) 

    tiek galvenokārt ieviesti četru ciparu apjomā no HS;

    b) 

    tiek ieviesti kā sešzīmju skaitlis vai vēl detalizētāk no HS, kur tas ir iespējams;

    c) 

    tiek parasti ieviesti sākotnējiem un/vai sagatavotiem produktiem, reizinot speciālo tarifa ekvivalentu galvenajam lauksaimniecības produktam ar attiecību vērtības izteiksmē vai fiziskā izteiksmē atbilstoši galvenajam lauksaimniecības produktam sākotnējos un/vai gatavos produktos, ņemot vērā, kur nepieciešams, papildu elementus, kas dotajā brīdī nodrošina nozares aizsardzību.

    2. 

    Ārējā cena parasti ir faktiskā vidējā c.i.f. vienības vērtība importētājvalstij. Ja vidējā c.i.f. vienības vērtība nav zināma vai nav piemērota, ārējā cena ir:

    a) 

    atbilstošas vidējās c.i.f. vienības vērtība kaimiņvalstī; vai

    b) 

    noteikta no lielāko eksportētājvalstu vidējās f.o.b. vienības vērtības, pieskaitot apdrošināšanas, pārvadāšanas izmaksas un citas nozīmīgākās izmaksas importētājvalstij.

    3. 

    Ārējās cenas parasti tiek konvertētas iekšzemes tirgus valūtā, apmaiņas kurss uz cenas noteikšanas datumu.

    4. 

    Iekšējā cena parasti atspoguļo vairumtirdzniecības cenu, kas pastāv iekšzemes tirgū, vai šīs cenas aplēsi, ja attiecīgie dati nav pieejami.

    5. 

    Sākotnējie tarifi var tikt mainīti, ja nepieciešams, ņemot vērā kvalitātes un daudzveidības rādītājus vai izmantojot piemērotu koeficientu.

    6. 

    Ja tarifs, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, ir negatīvs skaitlis vai mazāks par attiecīgajam brīdim noteikto likmi, sākotnējais tarifs var tikt ieviests pie pašreizējās noteiktās likmes vai, balstoties uz šī produkta piedāvājumu valstī.

    7. 

    Ja tiek veikti labojumi tarifa ekvivalenta līmenim, kas iegūts, balstoties uz šo instrukciju, attiecīgā dalībvalsts pēc pieprasījuma piedāvā pilnīgas konsultāciju iespējas, lai sarunās panāktu vienošanos par pieņemamu risinājumu.

    LĪGUMS PAR SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU PIEMĒROŠANU



    DALĪBVALSTIS,

    Apliecinot, ka nevienu Dalībvalsti nedrīkst kavēt pieņemt vai īstenot pasākumus, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, ar noteikumu, ka šie pasākumi netiek izmantoti tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju starp Dalībvalstīm, kurās pārsvarā ir vienādi apstākļi, vai arī kā slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus;

    Vēloties uzlabot cilvēku un dzīvnieku veselību, un fitosanitāro situāciju visās Dalībvalstīs;

    Atzīmējot, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi parasti tiek piemēroti uz divpusējo līgumu vai protokolu pamata;

    Vēloties izveidot noteikumu un disciplīnu daudzpusīgu struktūru, lai pārraudzītu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanu, pieņemšanu un īstenošanu, ar nolūku mazināt to negatīvo ietekmi uz tirdzniecību;

    Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko šajā sakarā var dot starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas;

    Vēloties vēl vairāk veicināt saskaņotu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu starp Dalībvalstīm uz starptautisko standartu, norādījumu un rekomendāciju pamata, ko izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas, tai skaitā Codex Alimentarius Komisija, Staptautiskais Epizootijas birojs un attiecīgās starptautiskās un reģionālās organizācijas, kas darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, tajā pašā laikā neprasot Dalībvalstīm mainīt pastāvošo cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzības līmeni;

    Atzīstot, ka jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties īpašas grūtības, ievērojot importētāju Dalībvalstu izstrādātos sanitāros un fitosanitāros pasākumus, un tā rezultātā – grūtības tirgus pieejā, kā arī sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšanā un ieviešanā to teritorijās, kā arī vēlmē palīdzēt šajā jomā;

    Tādēļ, vēloties izstrādāt noteikumus GATT (Vispārējā vienošanās par tirdzniecību un tarifiem) 1994. gada attiecīgo nosacījumu, un jo īpaši XX b) panta nosacījumu piemērošanai attiecībā uz sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu, ( 14 ),

    VIENOJAS PAR TURPMĀKO.



    1. pants

    Vispārējie nosacījumi

    1.  
    Šis Līgums attiecas uz visiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt starptautisko tirdzniecību. Šādi pasākumi jāizstrādā un jāievieš saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.
    2.  
    Šajā Līgumā tiek piemērotas A pielikumā ietvertās definīcijas.
    3.  
    Pielikumi ir šī Līguma neatņemamas sastāvdaļas.
    4.  
    Nekas šajā Līgumā neietekmēs Dalībvalstu tiesības saskaņā ar Līgumu par tehniskām barjerām tirdzniecībā, attiecībā uz pasākumiem, kas nav iekļauti šajā Līgumā.

    2. pants

    Pamattiesības un pamatpienākumi

    1.  
    Dalībvalstīm ir tiesības veikt sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.
    2.  
    Dalībvalstīm jānodrošina, lai jebkuri sanitārie un fitosanitārie pasākumi tiktu piemēroti tikai tiktāl, cik tas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai, lai tie būtu pamatoti uz zinātniskiem principiem un netiktu saglabāti bez pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem, izņemot 5. panta 2. punkta nosacījumus.
    3.  
    Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie un fitosanitārie pasākumi patvaļīgi vai neattaisnoti nediskriminētu tās Dalībvalstis, kurās pastāv identiski vai līdzīgi apstākļi; tas attiecas uz pašu valstu teritoriju, kā arī citām Dalībvalstu teritorijām. Sanitāros un fitosanitāros pasākumus nedrīkst izmantot tādā veidā, ka varētu rasties slēpts starptautiskās tirdzniecības ierobežojums.
    4.  
    Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, jāpieņem saskaņā ar pastāvošām Dalībvalstu saistībām, kas atbilst GATT 1994 nosacījumiem attiecībā uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, īpaši XX b) panta nosacījumiem.

    3. pants

    Saskaņošana

    1.  
    Lai saskaņotu sanitāros un fitosanitāros pasākumus pēc iespējas plašākā apjomā, Dalībvalstīm jāizstrādā savi sanitārie un fitosanitārie pasākumi, vadoties no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tādi ir, izņemot tos gadījumus, kad šis Līgums nosaka citādus noteikumus, īpaši 3. punktā.
    2.  
    Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ir jāuzskata par nepieciešamiem, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai dzīvību, un tiek uzskatīts, ka tie ir atbilstoši šim Līgumam un GATT 1994.
    3.  
    Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt tādus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kas veicinātu augstāku sanitāro vai fitosanitāro aizsardzību, nekā to varētu panākt ar pasākumiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, ja tiem ir zinātnisks pamatojums, vai arī saskaņā ar sanitāro un fitosanitāro aizsardzības līmeni, kādu Dalībvalsts nosaka par piemērotu saskaņā ar attiecīgajiem 5. panta 1. - 8. punktu nosacījumiem ( 15 ). Neskatoties uz augšminēto, visi pasākumi, kas rezultātā sasniedz sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, kas atšķiras no tā, kāds tiktu panākts ar pasākumiem, kas, pamatojas uz starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, nedrīkst būt pretrunā ar citiem šī Līguma nosacījumiem.
    4.  
    Dalībvalstīm, savu iespēju robežās, visā pilnībā jāiesaistās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un to pakļautajās institūcijās, īpaši Codex Alimentarius Komisijā, Starptautiskajā Epizootikas birojā, un starptautiskajās un reģionālajās organizācijās, kuras darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, lai šajās organizācijās veicinātu standartu, norādījumu un rekomendāciju pilnveidošanu un regulāru pārskatu visos sanitāro un fitosanitāro pasākumu aspektos.
    5.  
    Sanitāro un fitosanitāro pasākumu komisijai, kuru paredz 12. panta 1. un 4. punkts (šajā Līgumā dēvēta par “Komisiju”), jāizstrādā procedūra, lai pārraudzītu starptautiskās saskaņošanas procesu un sadarbības koordināciju ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

    4. pants

    Līdzvērtība

    1.  
    Dalībvalstīm jāatzīst citu Dalībvalstu sanitārie vai fitosanitārie pasākumi kā līdzvērtīgi, pat ja tie atšķiras no pašu izstrādātajiem, vai tiem, ko izmanto citas Dalībvalstis, kas tirgojas ar to pašu produkciju, ja eksportētāja Dalībvalsts objektīvi pārliecina importētāju Dalībvalsti, ka tās izstrādātie pasākumi sasniedz importētājas Dalībvalstis attiecīgo sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni. Ja importētāja Dalībvalsts šādā gadījumā pieprasa veikt inspekciju, pārbaudi vai citas attiecīgas procedūras, tās atbilstoši iespējām ir jānodrošina.
    2.  
    Pēc lūguma, Dalībvalstīm jāiesaistās konsultācijās ar mērķi panākt divpusēju vai daudzpusēju vienošanos par noteiktu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu savstarpējās līdzvērtības atzīšanu.

    5. pants

    Riska novērtēšana un attiecīgā sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa noteikšana

    1.  
    Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi pamatotos uz novērtējumu, atbilstoši pastāvošiem apstākļiem un riskam cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ņemot vērā, riska novērtēšanas tehniku, kādu izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas.
    2.  
    Riska novērtēšanā Dalībvalstīm jāņem vērā esošie zinātniskie pierādījumi, būtiskās norises un ražošanas metodes, attiecīgās inspekcijas, pārbaudes, paraugu noņemšanas un pārbaužu metodes, konkrētu slimību vai kaitēkļu izplatība, kaitēkļu vai slimību esamība brīvajos rajonos, attiecīgie ekoloģiskie un vides apstākļi, karantīna vai citi apstrādes veidi.
    3.  
    Novērtējot risku dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai un nosakot pasākumu, kas veicams, lai panāktu piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni pret šādu risku, Dalībvalstīm jāņem vērā arī būtiski ekonomiskie faktori: potenciālais kaitējums, kas rodas ražošanā vai realizācijā, ja produkciju ieved valstī, vai kaitēkļu un slimību rašanās un izplatīšanās rezultātā; pārbaudes un kaitēkļu iznīcināšanas izmaksas importētājas Dalībvalsts teritorijā; kā arī alternatīvo pasākumu attiecīgo izmaksu lietderīgums riska samazināšanai.
    4.  
    Nosakot piemēroto sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, Dalībvalstīm jāņem vērā mērķis samazināt tā negatīvo ietekmi uz tirdzniecību.
    5.  
    Ja mērķis ir panākt atbilstošu sanitārās un fitosanitārās aizsardzības līmeņa koncepcijas ieviešanu, kas novērstu risku cilvēku un dzīvnieku dzīvībai un veselībai, kā arī kaitējumu augu valstij, tad katrai Dalībvalstij ir jāizvairās no patvaļīgas vai neattaisnotas rīcības dažādās situācijās, vadoties tikai no saviem vērtējumiem, jo tie var izsaukt citu valstu diskrimināciju vai slēptu starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu. Dalībvalstīm jāsadarbojas Komitejā, saskaņā ar 12. panta 1., 2. un 3. punktiem, lai izstrādātu norādījumus tālākai šī uzdevuma praktiskai izpildīšanai. Izstrādājot norādījumus, Komitejai jāņem vērā visi būtiskie faktori, tai skaitā ārkārtējā rakstura risks cilvēka veselībai, kādam cilvēki sevi pakļauj brīvprātīgi.
    6.  
    Neskatoties uz 3. panta 2. punkta nosacījumiem, nosakot vai saglabājot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, atbilstoša sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeņa sasniegšanai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai šādi pasākumi neierobežo tirdzniecību vairāk nekā tas nepieciešams, lai panāktu šo valstu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas ( 16 ).
    7.  
    Gadījumos, kad attiecīgie zinātniskie pētījumi nav pietiekami, Dalībvalsts var ieviest pagaidu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, pamatojoties uz pieejamo pamatinformāciju, tai skaitā informāciju no attiecīgajām starptautiskām organizācijām, kā arī informāciju par sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus izmanto citas Dalībvalstis. Šādos gadījumos Dalībvalstīm jāmēģina iegūt papildus informāciju, kas nepieciešama objektīvai riska novērtēšanai, lai saprātīgā laika periodā attiecīgi pārskatītu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus.
    8.  
    Kad Dalībvalstij rodas pamatota pārliecība, ka specifisks sanitārais vai fitosanitārais pasākums, ko ieviesusi vai saglabā cita Dalībvalsts, ierobežo vai potenciāli var ierobežot tās eksportu, un nebalstās uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām, vai arī šādi standarti, norādījumi vai rekomendācijas nepastāv, Dalībvalsts var pieprasīt paskaidrojumu šādam sanitārajam vai fitosanitārajam pasākumam, un Dalībvalstij, kas šo pasākumu piemēro, paskaidrojums ir jāsniedz.

    6. pants

    Piemērošanās reģionālajiem apstākļiem, ieskaitot teritorijas, kas brīvas no kaitēkļiem vai slimībām, kā arī teritorijas ar zemu kaitēkļu vai slimību izplatības līmeni

    1.  
    Dalībvalstīm jānodrošina, lai to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi būtu piemēroti teritoriju sanitārajiem vai fitosanitārajiem raksturojumiem – vai nu visai valstij, valsts apgabalam, vairākām valstīm pilnībā vai to apgabaliem – kur produkts ir izcēlies un uz kurieni tas tiek nosūtīts. Novērtējot reģiona sanitāro vai fitosanitāro raksturojumu, Dalībvalstīm, jāņem vērā, cita starpā, specifisku slimību vai kaitēkļu izplatības līmenis, iznīcināšanas vai kontroles programmu esamība, kā arī attiecīgie kritēriji vai norādījumi, kuras var izstrādāt attiecīgās starptautiskās organizācijas.
    2.  
    Dalībvalstīm īpaši jāatzīst koncepcija par teritorijām, kurās nav kaitēkļi vai slimības, vai kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šādu teritoriju noteikšanai jāpamatojas uz tādiem faktoriem, kā ģeogrāfija, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte.
    3.  
    Dalībvalstīm – eksportētājām, kas apgalvo, ka rajoni to teritorijās ir brīvi no kaitēkļiem un slimībām, vai arī ir teritorijas, kurās ir zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis, jānodrošina visi nepieciešamie objektīvie pierādījumi importētājai Dalībvalstij, ka šādas teritorijas ir un tās varētu palikt brīvas no slimībām un kaitēkļiem, vai arī tajās saglabāsies zems kaitēkļu un slimību izplatības līmenis. Šajā nolūkā, pēc importētājas Dalībvalsts lūguma, tai jānodrošina saprātīga pieeja inspekciju, pārbaužu un citu nepieciešamo procedūru veikšanai.

    7. pants

    Atklātība

    Dalībvalstīm jāziņo par visām izmaiņām to sanitārajos un fitosanitārajos pasākumos un jānodrošina informācija par to sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem saskaņā ar B Pielikuma nosacījumiem.

    8. pants

    Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras

    Dalībvalstīm jāievēro C Pielikuma nosacījumi kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūru izmantošanā, ieskaitot nacionālās sistēmas, kuras apstiprina konservantu lietošanu, kā arī to pieļaujamos daudzumus pārtikas produktos, dzērienos vai lopbarībā, un visādā veidā jānodrošina, lai to darbība atbilstu šī Līguma nosacījumiem.

    9. pants

    Tehniskā palīdzība

    1.  
    Dalībvalstis vienojas veicināt tehniskās palīdzības sniegšanu citām Dalībvalstīm, īpaši jaunattīstības Dalībvalstīm, vai nu divpusēji vai ar attiecīgo starptautisko organizāciju palīdzību. Šāda palīdzība, cita starpā, var būt pārstrādes tehnoloģijas jomā, izpētē un infrastruktūrā, tai skaitā nacionālo regulējošo institūciju izveidošana. Palīdzība var būt rekomendāciju, kredītu, ziedojumu un dotāciju veidā, ar mērķi nodrošināt šīs valsis ar tehnisko ekspertīzi, apmācību un iekārtām, lai tās varētu piemēroties un ievērot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni to eksporta tirgos.
    2.  
    Ja nepieciešamas ievērojamas investīcijas, lai eksportētāja jaunattīstības Dalībvalsts izpildītu importētājas Dalībvalsts sanitārās vai fitosanitārās prasības, tad pēdējai jāapsver iespēja nodrošināt tādu tehnisko palīdzību, kas ļautu jaunattīstības Dalībvalstij uzturēt un paplašināt tās iespējas attiecīgā produkta tirgus pieejamībai.

    10. pants

    Īpaša un diferencēta pieeja

    1.  
    Izstrādājot un piemērojot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, Dalībvalstīm jāņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās vajadzības un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzības.
    2.  
    Ja attiecīgais sanitārais vai fitosanitārais aizsardzības līmenis pieļauj pakāpenisku jaunu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ieviešanu, jaunattīstības Dalībvalstīm jādod ilgāks laika periods prasību izpildīšanai, attiecībā uz šo valstu interesējošo produktu, lai nodrošinātu šo valstu produkcijas eksporta iespējas.
    3.  
    Lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu iespēju izpildīt šī Līguma prasības, Komiteja ir pilnvarota piešķirt šīm valstīm, pēc to pieprasījuma, īpašus atvieglojumus, uz noteiktu laiku atbrīvojot tās no visām vai daļējām Līgumā paredzētajām saistībām, ņemot vērā to finansiālās, tirdzniecības un attīstības vajadzības.
    4.  
    Dalībvalstīm jāatbalsta un jāveicina jaunattīstības Dalībvalstu aktīva piedalīšanās attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.

    11. pants

    Konsultācijas un strīdu noregulēšana

    1.  
    GATT1994 XXII un XXIII pantu noteikumi, kas tiek detalizēti izskaidroti un tiek piemēroti saskaņā ar Vienošanos par strīdu noregulēšanu, attiecas uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma ietvaros, ja nav īpaši noteikta cita kārtība.
    2.  
    Strīdā, atbilstoši šim Līgumam, kas skar zinātniskus vai tehniskus jautājumus, panelim jāgriežas pēc ekspertu padoma, kurus konsultācijām ir izvēlējušās abas strīdā iesaistītās puses. Šajā sakarā panelis var, kad tas uzskata par piemērotu, izveidot tehnisko konsultantu/ekspertu grupu, vai konsultēties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, pēc ik vienas no strīdus pusēm lūguma vai arī pēc savas iniciatīvas.
    3.  
    Nekas šajā Līgumā nedrīkst ierobežot Dalībvalstu tiesības saskaņā ar citiem starptautiskajiem līgumiem, ieskaitot tiesības vērsties pie citu starptautisko organizāciju labas gribas pakalpojumiem vai strīdu noregulēšanas mehānismiem, vai mehānismiem, kas noteikti jebkāda starptautiskā līguma ietvaros.

    12. pants

    Administrācija

    1.  
    Ar šo tiek nodibināta Sanitāro un Fitosanitāro Pasākumu Komiteja, lai nodrošinātu regulāru konsultāciju forumu. Tai jāveic nepieciešamās funkcijas, lai īstenotu šī Līguma nosacījumus un veicinātu tā mērķu sasniegšanu, īpaši attiecībā uz saskaņotību. Komitejā pieņem lēmumus pēc konsensusa principa.
    2.  
    Komitejai jāpopularizē un jāveicina ad hoc konsultācijas vai pārrunas starp Dalībvalstīm par specifiskiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem jautājumiem. Komitejai jāveicina starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju pielietošana Dalībvalstu vidū, un šajā sakarībā jāapmaksā tehniskās konsultācijas un apmācības, ar mērķi paaugstināt koordināciju un integrāciju starp starptautiskām un nacionālām sistēmām, kā arī jāvienojas par konservantu lietošanu un to pieļaujamo devu pārtikas produktos, dzērienos un lopbarībā.
    3.  
    Komitejai jāuztur cieši kontakti ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām sanitārās un fitosanitārās aizsardzības jomā, īpaši ar Codex Alimentarius Komisiju, Starptautiskās epizootijas biroju un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariātu, ar mērķi nodrošināt vislabākās zinātniskās un tehniskās konsultācijas šī Līguma administrācijā un novērstu nevajadzīgu veikto pasākumu dubultošanos.
    4.  
    Komitejai jāizstrādā procedūra starptautiskās saskaņošanas procesu, kā arī starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju izmantošanas uzraudzībai. Šajā nolūkā Komitejai sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām jāsastāda starptautisko standartu, norādījumu vai rekomendāciju saraksts attiecībā uz sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuriem, pēc Komitejas ieskatiem, ir vislielākā ietekme uz tirdzniecību. Sarakstā jāietver norādes par tām Dalībvalstīm, kuras, importējot produktus, izmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas, vai uz kuru pamata importa produkti, atbilstoši šiem standartiem, var iegūt pieeju viņu tirgiem. Gadījumos, ja Dalībvalsts neizmanto starptautiskos standartus, norādījumus vai rekomendācijas importā, tai jādod norādījumi, norādot iemeslu, it sevišķi tajā gadījumā, ja tā uzskata, ka standarta prasības nav pietiekoši augstā līmenī, lai nodrošinātu attiecīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni. Ja Dalībvalsts pārskata savu nostāju pēc tam, kad tā noraidījusi kāda standarta, norādījuma vai rekomendācijas izmantošanu importa nosacījumiem, tai jānodrošina šādas rīcības pamatojums un jāinformē par to Sekretariāts, kā arī attiecīgās starptautiskās organizācijas, izņemot tos gadījumus, kad šāds paziņojums vai paskaidrojums tiek sniegts saskaņā ar B Pielikuma procedūru.
    5.  
    Lai izvairītos no pasākumu liekas dublēšanas, Komiteja var pēc vajadzības pieņemt lēmumu par tādā kārtībā iegūtas informācijas izmantošanu, īpaši attiecībā uz paziņojumu sniegšanu, kāda ir noteikta attiecīgajās starptautiskajās organizācijās.
    6.  
    Komiteja pēc vienas Dalībvalsts iniciatīvas var pa saviem kanāliem aicināt attiecīgās starptautiskās organizācijas vai to pakļautās organizācijas pārskatīt specifiskus jautājumus attiecībā uz kādu noteiktu standartu, norādījumu vai rekomendāciju, ieskaitot pamatojumu paskaidrojumiem par to nepielietošanu saskaņā ar 4. punktu.
    7.  
    Komitejai jāpārskata šī Līguma darbība un īstenošana trīs gadus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma, un pēc tam atkarībā no nepieciešamības. Ja nepieciešams, Komiteja var iesniegt Preču tirdzniecības padomei priekšlikumus grozīt šī Līguma tekstu, ņemot vērā, cita starpā, tā īstenošanā iegūto pieredzi.

    13. pants

    Īstenošana

    Dalībvalstis ir pilnībā atbildīgas saskaņā ar šo Līgumu par visu tajā noteikto pienākumu ievērošanu. Dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno nepieciešamie pasākumi un metodes, lai atbalstītu šī Līguma nosacījumu ievērošanu no to organizāciju puses, kuras nav centrālās valsts varas iestādes. Dalībvalstīm jāveic pārdomāti iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās institūcijas to teritorijā, kā arī reģionālās organizācijas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijā ir dalībnieces, ievērotu attiecīgos šī Līguma nosacījumus. Turklāt Dalībvalstis nedrīkst veikt pasākumus, kuru rezultātā, tieši vai netieši, tiktu pieprasīts, vai veicināts, ka šādas reģionālās vai sabiedriskās institūcijas, vai arī pašvaldību institūcijas, rīkotos tādā veidā, kas nav saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka nevalstisko organizāciju pakalpojumi sanitāro vai fitosanitāro pasākumu īstenošanā tiek izmantoti tikai tajā gadījumā, ja tās izpilda šī Līguma prasības.

    14. pants

    Nobeiguma nosacījumi

    Vismazāk attīstītās Dalībvalstis var atlikt uz pieciem gadiem pēc PTO Līguma spēkā stāšanās datuma šī Līguma nosacījumu piemērošanu attiecībā uz tiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kuri ietekmē importu vai importētās preces. Citas jaunattīstības Dalībvalstis var uzsākt šī Līguma nosacījumu piemērošanu divus gadus pēc PTO līguma stāšanās spēkā, izņemot 5. panta 8. punktu un 7. pantu, attiecībā uz to pastāvošajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kas ietekmē importu vai importētās preces, kur to ātrāku ieviešanu kavē tehniskās ekspertīzes, tehniskās infrastruktūras vai resursu trūkums.

    A PIELIKUMS

    DEFINĪCIJAS ( 17 )

    1. 

    Sanitārais vai fitosanitāra pasākums ir jebkurš pasākums, kas tiek piemērots:

    a) 

    lai aizsargātu dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa kaitēkļi, slimību pārnēsātāji organismi vai slimību izraisītāji organismi, to ieviešanās vai izplatīšanās;

    b) 

    lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa konservanti, piesārņojošas vielas, toksīni vai slimību izraisītāju organismi pārtikā, dzērienos vai lopbarībā;

    c) 

    lai aizsargātu cilvēka dzīvību vai veselību Dalībvalsts teritorijā no riska, ko izraisa dzīvnieku, augu vai produktu pārnēsātās slimības, vai kaitīgo organismu iekļūšana, ieviešanās vai izplatīšanās; vai arī

    d) 

    lai novērstu vai ierobežotu kaitējumu Dalībvalsts teritorijā, kas rodas no kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās.

    Sanitārie vai fitosanitārie pasākumi ietver visus attiecīgos likumus, rīkojumus, noteikumus, prasības un procedūras, kā arī galaprodukcijas kritērijus, apstrādi un ražošanas metodes; pārbaudes, inspekcijas, sertifikācijas un novērtēšanas procedūras; karantīnas apstrādes, ietverot attiecīgās prasības, kas saistītas ar dzīvnieku vai augu transportēšanu, kā arī barību, kas nepieciešama to dzīvības uzturēšanai transportēšanas laikā; attiecīgo statistisko metožu nodrošinājumu, paraugu noņemšanu un riska novērtēšanas metodes; kā arī iesaiņošanas un etiķešu uzlīmēšanas prasības, kas cieši saistītas ar pārtikas krājumu drošību.

    2. 

    Saskaņošana — dažādām Dalībvalstīm kopīgu sanitāro un fitosanitāro pasākumu izstrādāšana, novērtēšana un ieviešana.

    3. 

    Starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas

    a) 

    par pārtikas produktu drošību – standarti, norādījumi un rekomendācijas, kuras noteikusi Codex Alimentarius Komisija attiecībā uz konservantiem, veterināro medikamentu un pesticīdu pārpalikumiem, piesārņojošām vielām, to analīzes un paraugu noņemšanas metodēm, kā arī kodeksi un pamatnorādes par higiēnas ievērošanu;

    b) 

    par dzīvnieku veselību un zoonozēm – standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādātas Starptautiskā Epizootijas biroja vadībā;

    c) 

    par augu veselību – starptautiskie standarti, norādījumi un rekomendācijas, kas izstrādāti Starptautiskā augu aizsardzības līguma Sekretariāta vadībā, sadarbībā ar reģionālajām organizācijām, kas darbojas Starptautiskā augu aizsardzības līguma ietvaros;

    d) 

    par jautājumiem, kuri neatrodas iepriekšminēto organizāciju pārziņā – par piemērotiem standartiem, norādījumiem un rekomendācijām, kuras ir izplatījušas citas atbilstošas starptautiskas organizācijas un kuras atbilstoši Komitejas norādījumiem atvērtas visu Dalībvalstu dalībai.

    4. 

    Riska novērtēšana — slimību vai kaitēkļu iekļūšanas, ieviešanās vai izplatīšanās novērtējums importētājas Dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar attiecīgajiem sanitārajiem vai fitosanitārajiem pasākumiem, kurus varētu pielietot, un ar to saistītās potenciālās bioloģiskās un ekonomiskās sekas; vai arī potenciāli negatīvo seku novērtēšana cilvēku un dzīvnieku veselībai, ko rada pārtikai, dzērieniem vai lopbarībai pievienotie konservanti, kaitīgās vielas, vai arī toksīnu un slimību izraisītāju organismu klātbūtne.

    5. 

    Piemērotākais sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmenis — aizsardzības līmenis, kādu par piemērotu uzskata Dalībvalsts, kas noteikusi sanitāros vai fitosanitāros pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības vai dzīvības aizsardzībai tās teritorijā.

    PIEZĪME:

    Daudzas Dalībvalstis šo jēdzienu dēvē par — “pieņemamā riska līmeni”.

    6. 

    Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām — teritorija, kuru pārbaudījušas kompetentas valsts institūcijas – vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur nav atrodami specifiski kaitēkļi vai slimības.

    PIEZĪME:

    Teritorija, kas brīva no kaitēkļiem vai slimībām var aptvert, vai arī to var ietvert valsts daļa, kā arī tā var atrasties blakus valsts daļai vai ģeogrāfiskam rajonam, kas savukārt ietver vairāku valstu visu vai daļēju teritoriju – kurā ir sastopams specifisks kaitēklis vai slimība, bet šī teritorija ir pakļauta reģionāliem kontroles pasākumiem, tādiem kā, aizsardzības nodrošināšana, uzraudzība un buferzonu izveidošana, kas ierobežo vai palīdz iznīcināt minēto kaitēkli vai slimību.

    7. 

    Teritorija ar zemu kaitēkļu un slimību izplatības līmeni — teritorija, kas ir vai nu visa valsts, valsts daļa, vairākas valstis pilnībā vai to daļas, kur specifisks kaitēklis vai slimība sastopami zemā izplatības līmenī, kā to noteikušas kompetentas valsts iestādes, un tās ir pakļautas efektīviem uzraudzības, apkarošanas vai ierobežošanas pasākumiem.

    B PIELIKUMS

    SANITĀRO UN FITOSANITĀRO NOTEIKUMU ATKLĀTĪBA

    Noteikumu publicēšana

    1. 

    Visām Dalībvalstīm jānodrošina, lai visi pieņemtie sanitārie un fitosanitārie noteikumi ( 18 ) tiktu nekavējoties publicēti, tādā veidā, radot iespēju ieinteresētajām Dalībvalstīm ar tiem iepazīties.

    2. 

    Dalībvalstīm jādod zināms laika periods, izņemot ārkārtējus apstākļus, starp sanitāro vai fitosanitāro noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanās laiku, lai ražotājiem eksportējošās Dalībvalstīs, un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, būtu iespējams piemērot savu produkciju un ražošanas metodes importētājas Dalībvalsts prasībām.

    Pieprasījuma punkti

    3. 

    Katrai Dalībvalstij jāizveido vismaz viens pieprasījuma punkts, kas būtu atbildīgs par atbilžu nodrošināšanu uz visiem ieinteresēto Dalībvalstu attiecīgajiem jautājumiem, kā arī nodrošinātu dokumentus, kas attiecas uz:

    a) 

    jebkuriem sanitārajiem vai fitosanitārajiem noteikumiem, kas pieņemti vai ierosināti tās teritorijā;

    b) 

    ikvienu kontroles un inspekcijas procedūru, ražošanu un karantīnas apstrādi, pesticīdu pieļaujamiem daudzumiem un konservantu noteikšanas procedūrām pārtikā, kas ir spēkā tās teritorijā;

    c) 

    riska novērtēšanas procedūrām, vērā ņemamiem faktoriem, kā arī piemērotā sanitārā vai fitosanitārā aizsardzības līmeņa noteikšanu;

    d) 

    Dalībvalstu dalību vai piedalīšanos attiecīgajās starptautiskajās un reģionālajās sanitārajās un fitosanitārajās organizācijās un sistēmās, kā arī par divpusējām un daudzpusējām vienošanām un norunām šī Līguma ietvaros un šo vienošanos un norunu publikācijām.

    4. 

    Dalībvalstīm jānodrošina, ka tad, ja ieinteresētās Dalībvalstis pieprasa izsniegt dokumentu kopijas, tās tiek piegādātas par to pašu cenu (ja tāda ir), neskaitot piegādāšanas izmaksas, kā attiecīgās Dalībvalsts iedzīvotājiem ( 19 ).

    Paziņojuma sniegšanas kārtība

    5. 

    Ja nepastāv starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas, vai arī ierosinātā sanitārā vai fitosanitārā noteikuma saturs būtiski neatbilst starptautiskajam standartam, norādījumam vai rekomendācijām, un, ja noteikumam ir svarīga nozīme citu Dalībvalstu tirdzniecībā, Dalībvalstīm:

    a) 

    sākotnējā stadijā jāpublicē paziņojums tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētām Dalībvalstīm iepazīties ar priekšlikumu ieviest īpašus nosacījumus;

    b) 

    ar Sekretariāta starpniecību jāpaziņo citām Dalībvalstīm par produktiem, uz kuriem attieksies šie nosacījumi, kopā ar raksturojumu par izvirzītā nosacījuma mērķi un pamatnostādnēm. Šādi paziņojumi jāsniedz sākuma nosacījumu izstrādes sākuma periodā, kad vēl iespējams izdarīt labojumus un ņemt vērā komentārus;

    c) 

    pēc citu Dalībvalstu lūguma izsniegt ierosināto nosacījumu kopijas, un, ja iespējams, norādīt sadaļas, kas būtiski atšķiras no starptautiskajiem standartiem, norādījumiem vai rekomendācijām;

    d) 

    bez diskriminācijas dot citām Dalībvalstīm saprātīgu laiku rakstveida komentāru iesniegšanai, pēc pieprasījuma pārspriest šos komentārus, un ņemt vērā komentārus un diskusiju rezultātus.

    6. 

    Tomēr, ja Dalībvalstij ir radušās neatliekamas veselības aizsardzības problēmas, vai arī pastāv to rašanās draudi, šī Dalībvalsts, ja tā uzskata par nepieciešamu, var neveikt tos pasākumus, kas uzskaitīti šī Pielikuma 5. punktā, ar nosacījumu, ka Dalībvalsts:

    a) 

    nekavējoties, ar Sekretariāta palīdzību, paziņo citām Dalībvalstīm par noteiktiem produktiem un noteikumiem, īsi raksturojot izvirzītā noteikuma mērķi un pamatnostādnes, tai skaitā – problēmas(-u) netliekamo raksturu;

    b) 

    pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma izsniedz tām noteikumu kopijas;

    c) 

    atļauj citām Dalībvalstīm iesniegt rakstveida komentārus, pēc pieprasījuma apspriež tos, un ņem vērā šo komentāru un diskusiju rezultātus.

    7. 

    Paziņojumi Sekretariātam iesniedzami angļu, franču vai spāņu valodā.

    8. 

    Attīstītās Dalībvalstis pēc pārējo Dalībvalstu lūguma nodrošina dokumentu kopijas, bet apjomīgu dokumentu gadījumā – dokumentu kopsavilkumus ar speciālām norādēm angļu, franču vai spāņu valodā.

    9. 

    Sekretariātam nekavējoties jāizplata paziņojuma kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām starptautiskajām organizācijām, kā arī jāpievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanība ikvienam paziņojumam, kas attiecas uz produktiem, par kuriem tām ir sevišķa interese.

    10. 

    Dalībvalstīm jānosaka viena centrālās valsts varas iestāde, kas ir atbildīga par nosacījumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanas procedūrām, saskaņā ar šī Pielikuma 5., 6., un 8. punktiem, ieviešanu valsts līmenī.

    Vispārējās atrunas

    11. 

    Nekas šajā Līgumā netiek traktēts kā prasība:

    a) 

    sniegt detaļu vai projektu kopijas, vai publicēt tekstus valodā, kas nav Dalībvalsts valoda, izņemot gadījumus, kas noteikti šī Pielikuma 8. punktā; vai arī

    b) 

    Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt sanitārās vai fitosanitārās likumdošanas īstenošanu, vai arī, ietekmēt atsevišķu uzņēmumu likumīgās komercintereses.

    C PIELIKUMS

    KONTROLE, INSPEKCIJA UN NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS ( 20 )

    1. 

    Attiecībā uz jebkuru procedūru, lai pārbaudītu un nodrošinātu sanitāro vai fitosanitāro pasākumu izpildi, Dalībvalstīm jānodrošina sekojošais:

    a) 

    šādas procedūras tiek uzsāktas un pabeigtas bez liekas kavēšanās, un ne mazāk labvēlīgi pret importētajiem produktiem kā pret iekšzemes produktiem;

    b) 

    katras procedūras informācijas apstrādei nepieciešamais vai paredzētais laika posms tiek darīts zināms pieteikuma iesniedzējam, pēc tā lūguma; saņemot iesniegumu, atbildīgā iestāde nekavējoties pārbauda, vai ir visa dokumentācija, un precīzi un izsmeļoši informē pieteikuma iesniedzēju par visiem trūkumiem; atbildīgā iestāde nekavējoties precīzi un izsmeļoši dara zināmus procedūras rezultātus pieteikuma iesniedzējam, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt labojumus; gadījumā, ja iesniegumam ir trūkumi, atbildīgā iestāde pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma turpina procedūras, cik tās praktiski ir iespējamas; pēc pieprasījuma, pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par procedūras izskatīšanas gaitu, pamatojot jebkuru kavēšanos;

    c) 

    informācijas pieprasījums ir ierobežojošs, ciktāl tas ir nepieciešams attiecīgām kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūrām, ieskaitot konservantu un piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanu pārtikā, dzērienos un lopbarībā;

    d) 

    informācijas konfidencialitāte, kas rodas vai tiek sniegta sakarā ar kontroli, inspekciju un novērtēšanu, par importētajiem produktiem tiek respektēta ne mazāk labvēlīgi kā attiecībā uz vietējiem produktiem, un tādā veidā, lai tiktu aizsargātas likumīgās komerciālās intereses;

    e) 

    ikviena kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas prasība attiecībā uz individuāliem preču paraugiem ir ierobežota ar to, kas ir saprātīgs un nepieciešams;

    f) 

    jebkādas procedūru izmaksas importētajiem produktiem, ir vienādas ar līdzīgiem iekšzemes produktiem, vai arī produktiem, kuriem ir jebkuras citas Dalībvalsts izcelsme, un tās nedrīkst būt augstākas par faktiskajām pakalpojuma izmaksām;

    g) 

    iekārtu izvietošanā, kas tiek izmantotas procedūrās un importēto produktu paraugu izvēlē, jālieto tie paši kritēriji, kādi pastāv attiecībā uz iekšzemes produktiem, lai mazinātu neērtības pieteikumu iesniedzējiem, importētājiem, eksportētājiem vai to pārstāvjiem;

    h) 

    ja pēc kontroles un inspekcijas tiek mainītas produktu specifikācijas, ņemot vērā atbilstošos noteikumus, šādam modificētam produktam procedūra ir ierobežota līdz nepieciešamajām darbībām, lai pietiekošā mērā pārliecinātos par to, ka produkts joprojām atbilst noteikumiem;

    i) 

    pastāv atsevišķa procedūra, lai pārskatītu sūdzības, kas attiecas uz šādu procedūru darbošanos un veiktu darbības, kad sūdzība ir pamatota.

    Ja importējošā Dalībvalstī darbojas sistēma pārtikai pievienoto konservantu novērtēšanai, vai piesārņojošo vielu pieļaujamo daudzumu noteikšanai pārtikā, dzērienos un lopbarībā, kas aizliedz vai ierobežo preču pieeju iekšējā tirgū tiem produktiem, kuriem trūkst attiecīgs apstiprinājums, importējošai Dalībvalstij jāapsver iespēju lietot attiecīgu starptautisku standartu, kā pamatu pieņemamam risinājumam, līdz galīgā standarta noteikšanai.

    2. 

    Ja sanitārie vai fitosanitārie pasākumi nosaka kontroli ražošanas līmenī, Dalībvalstij, kuras teritorijā notiek ražošana, jānodrošina nepieciešamā palīdzība, lai veicinātu šādu kontroli un kontrolējošo iestāžu darbu.

    3. 

    Nekas šajā Līgumā neliedz Dalībvalstīm veikt savās teritorijās nepieciešamās inspekcijas.

    LĪGUMS PAR TEKSTILIJĀM UN APĢĒRBU



    DALĪBVALSTIS,

    Atgādinot, ka ministri Punta del Este vienojās, ka “sarunu mērķis tekstiliju un apģērbu sfērā ir nosacījumu formulēšana, kas sekmētu šī sektora iespējamo integrāciju GATT, pamatojoties uz stabiliem GATT noteikumiem un disciplīnām, tādējādi arī veicinot tālāku tirdzniecības liberalizāciju”;

    Atgādinot arī, ka 1989. gada aprīļa Tirdzniecības sarunu komitejas lēmumā tika panākta vienošanās, ka integrācijas procesam vajadzētu sākties pēc daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda pabeigšanas, un tam vajadzētu būt progresīvam pēc būtības;

    Atgādinot tālāk, ka tika panākta vienošanās, ka vismazāk attīstīto valstu dalībvalstīm jāveltī īpaša attieksme;

    AR ŠO VIENOJAS PAR SEKOJOŠO.



    1. pants

    1.  
    Šis līgums paredz nosacījumus, kuri jāizmanto dalībvalstīm pārejas perioda laikā tekstiliju un apģērbu sektora integrācijai GATT 1994.
    2.  
    Dalībvalstis nolemj izmantot 2. panta 18. punkta un 6. panta 6.b) punkta nosacījumus tādējādi, lai atļautu ievērojamu tirgus pieejas palielināšanos mazajiem piegādātājiem un komerciāli nozīmīgu tirdzniecības iespēju palielināšanos jauniem dalībniekiem tekstiliju un apģērbu tirdzniecības jomā ( 21 ).
    3.  
    Dalībvalstīm pienācīgi jānovērtē situāciju tajās dalībvalstīs, kuras nav akceptējušas Protokolus, pagarinot Vienošanos par starptautisko tekstiliju tirdzniecību (šajā līguma saukts – “MFA”) kopš 1986. gada, un, cik vien tas ir iespējams, piešķir tām īpašu attieksmi attiecībā uz šī līguma nosacījumu izmantošanu.
    4.  
    Dalībvalstis vienojas, ka konsultējoties ar dalībvalstīm – kokvilnas ražotājām, to eksporta īpašās intereses nepieciešams atspoguļot šī līguma nosacījumu īstenošanā.
    5.  
    Lai nodrošinātu tekstiliju un apģērbu sektora integrāciju GATT 1994, dalībvalstīm jāparedz nepārtrauktas rūpnieciskās pielāgošanās un pieaugošas konkurences iespēja to tirgū.
    6.  
    Ja šajā līgumā nav citādi paredzēts, tā nosacījumi nedrīkst ietekmēt dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumu un daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem.
    7.  
    Tekstila un apģērbu produkcija, uz kuriem attiecas šis līgums, ir norādīta pielikumā.

    2. pants

    1.  
    Par visiem kvantitatīvajiem ierobežojumiem divpusējos līgumos, kas ir spēkā dienu pirms PTO līguma stāšanās spēkā un kurus pilda atbilstoši 4. pantam, vai par kuriem tiek paziņots saskaņā ar MFA 7. vai 8. pantu, dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus, 60 dienu laikā pēc šādas stāšanās spēkā jāsniedz detalizēts ziņojums Tekstila uzraudzības iestādei (šeit un turpmāk Vienošanās tekstā “TMB”), kuras izveidošanu nosaka 8. pants, šādā ziņojumā ietverot ierobežojumu apjomus, nodokļu pieaugumu un elastīguma nosacījumus. Dalībvalstis vienojas, ka no PTO līguma stāšanās spēkā brīža, visu šādu ierobežojumu, kas tiek uzturēti starp GATT 1947 līgumslēdzējām pusēm un ir spēkā vienu dienu pirms šādas stāšanās spēkā, darbībai turpmāk jāpakļaujas šī līguma nosacījumiem.
    2.  
    TMB izplata šos paziņojumus visām dalībvalstīm informācijai. Jebkurai dalībvalstij ir tiesības vērst TMB uzmanību 60 dienu laikā, kopš paziņojumu izsūtīšanas, uz jebkuriem novērojumiem, kurus tā uzskata par atbilstošiem šādiem paziņojumiem. Šādi novērojumi tiek izsūtīti citām dalībvalstīm informācijai. TMB vajadzības gadījumā var sniegt ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm.
    3.  
    Ja 12 mēnešu ierobežojumu termiņš, par ko jāpaziņo atbilstoši 1. punktam, nesakrīt ar 12 mēnešiem tieši pirms PTO līguma stāšanās spēkā, attiecīgajām dalībvalstīm savstarpēji jāvienojas par pasākumiem, lai panāktu ierobežojumu termiņa saskaņošanu ar līguma gadu ( 22 ) un noteiktu nacionālos bāzes apjomus šādiem ierobežojumiem nolūkā īstenot šī panta nosacījumus. Ieinteresētās dalībvalstis vienojas nekavējoties sākt konsultācijas pēc attiecīga lūguma ar nolūku noslēgt šādu savstarpēju vienošanos. Jebkuriem šādiem pasākumiem jāņem vērā inter alia pēdējo gadu sezonas īpatnības piegādēs. Par šo konsultāciju rezultātiem paziņo TMB, kas sniedz tādus ieteikumus ieinteresētajām dalībvalstīm, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.
    4.  
    Jāpanāk, ka ierobežojumi, kas minēti 1. punktā atspoguļo šādu ierobežojumu kopumu, ko attiecīgā dalībvalsts piemērojusi dienu pirms PTO līguma spēkā stāšanās brīža. Netiek ieviesti jauni ierobežojumi attiecībā uz produktiem vai dalībvalstīm izņemot tos, kas atbilst šī līguma nosacījumiem vai attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem ( 23 ). Ierobežojumi, par kuriem netiek paziņots 60 dienu laikā kopš PTO līguma stāšanās spēkā, jāatceļ nekavējoties.
    5.  
    Jebkurš vienpusējs pasākums, kas veikts atbilstoši MFA 3. pantam pirms PTO līguma stāšanās spēkā, var palikt spēkā uz tajā precizētu termiņu, bet nepārsniedzot 12 mēnešus, ja to ir pārbaudījusi Tekstiliju uzraudzības padome (šeit un turpmāk līguma tekstā “TSB”), kas izveidota MFA ietvaros. Ja TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt šādu vienpusēju pasākumu, TMB tas jāpārskata atbilstoši noteikumiem un procedūrām, kas nosaka 3. panta pasākumus MFA ietvaros. Jebkurš pasākums, kas pielietots atbilstoši MFA 4. pantā paredzētajai vienošanās pirms PTO līguma spēkā stāšanās, kas ir strīda objekts un kuru TSB nav bijusi iespēja pārbaudīt, arī jāpārbauda TMB saskaņā ar MFA likumiem un procedūrām, kas attiecināmas uz šādu pārbaudi.
    6.  
    PTO līguma stāšanās spēkā brīdī, katra dalībvalsts integrē GATT 1994 produkciju, kuras apjoms sastāda ne mazāk kā 16 % no kopējā dalībvalsts 1990. gada to produktu importa apjoma, kuri minēti pielikumā HS slejās vai kategorijās. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs.
    7.  

    Detalizēti par darbību, kas veicama atbilstoši 6. punktam paziņo attiecīgās dalībvalstis, atbilstoši sekojošam:

    a) 

    dalībvalstis, kas saglabā ierobežojumus atbilstoši 1. punktam, apņemas, neskatoties uz PTO Līguma spēkā stāšanās datumu, paziņot par šādām detaļām GATT sekretariātam ne vēlāk kā datumā, ko noteicis 1994. gada Ministru lēmums. Sekretariāts nekavējoties izsūta šos paziņojumus citiem dalībniekiem informācijai. Šie paziņojumi ir pieejami TMB, kad tā nodibināta 21. punkta nolūkā;

    b) 

    dalībvalstis, kuras atbilstoši 6. panta 1. punktam, ir saglabājušas tiesības izmantot 6. panta nosacījumus, paziņo par šādām detaļām TMB ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO līguma spēkā stāšanās datuma, vai, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras minētas 1. panta 3. punktā, ne vēlāk kā 12. mēneša beigās, kopš PTO līgums ir stājies spēkā. TMB izsūta šos paziņojumus citām dalībvalstīm informācijai un pārbauda tos, kā paredzēts 21. punktā.

    8.  

    Atlikusī produkcija, t.i. produkti, kas nav integrēti GATT 1994 atbilstoši 6. punktam, tiek integrēti vadoties pēc HS slejām vai kategorijām sekojošos trīs posmos:

    a) 

    37. mēneša pirmajā dienā kopš PTO līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 17 % no dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs;

    b) 

    85. mēneša pirmajā dienā kopš PTO līgums ir spēkā, produkcija, kas sastāda ne mazāk kā 18 % no dalībvalsts 1990. gada to produktu importa kopējā apjoma, kuri minēti pielikumā. Integrējamā produkcija aptver produktus katrā no četrām sekojošām grupām: šķiedras un dzijas, audumi, mākslīgi tekstilprodukti un apģērbs;

    c) 

    121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO līgums ir spēkā, tekstiliju un apģērbu sektors paliek integrēts GATT 1994, ja visi ierobežojumi saskaņā ar šo līgumu ir likvidēti.

    9.  
    Dalībvalstis, kuras ir paziņojušas, atbilstoši 6. panta 1. punktam, par savu nodomu atteikties no tiesībām izmantot 6. punkta nosacījumus, šī līguma mērķiem tiek uzskatītas kā tādas, kas integrējušas savu tekstila un apģērbu produkciju GATT 1994. Šādas dalībvalstis, tādēļ ir atbrīvotas no 6. – 8. un 11. punktu nosacījumu ievērošanas.
    10.  
    Nekas šajā līgumā neattur dalībvalsti, kura ir iesniegusi integrācijas programmu atbilstoši 6. vai 8. punktam, no produktu integrēšanas GATT 1994 agrāk nekā to paredz šāda programma. Tomēr jebkura šāda produktu integrācija stājas spēkā līguma gada sākumā, un par detaļām tiek paziņots TMB vismaz trīs mēnešus iepriekš izsūtīšanai visām dalībvalstīm.
    11.  
    Par attiecīgajām integrācijas programmām, atbilstoši 8. punktam, detalizēti jāpaziņo TMB vismaz 12 mēnešus pirms tās stājas spēkā, un TMB tās jāizsūta visām dalībvalstīm.
    12.  
    Bāzes apjoms ierobežojumiem attiecībā uz atlikušo produkciju, kas minēta 8. punktā, atbilst ierobežojumu apjomam, kas minēts 1. punktā.
    13.  
    Pirmajā šī līguma posmā (no PTO līguma stāšanās spēkā datuma līdz 36. mēnesim, kopš tas ir spēkā ieskaitot), katra ierobežojuma līmenis atbilstoši MFA divpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā 12 mēnešus pirms PTO līguma stāšanās spēkā datuma, tiek palielināts ik gadus ne mazākā apjomā kā nodokļu pieaugums, kas noteikts attiecīgajiem ierobežojumiem un palielināts par 16 %.
    14.  

    Izņemot gadījumu, ja Preču tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija nolemj citādi atbilstoši 8. panta 12. punktam, katra atlikušā ierobežojuma līmenis tiek paaugstināts ik gadus sekojošo šī līguma posmu laikā par ne mazāk kā sekojoši:

    a) 

    2. posmam (no 37. līdz 84. mēnesim kopš PTO līgums ir spēkā ieskaitot) – par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 1. posma laikā, palielinātu par 25 %;

    b) 

    3. posmam (no 85. līdz 120. mēnesim kopš PTO līgums ir spēkā, ieskaitot) – par pieauguma procentu attiecīgajiem ierobežojumiem 2. posma laikā, palielinātu par 27 %.

    15.  
    Nekas šajā līgumā nekavē dalībvalsti no jebkura ierobežojuma, kas noteikts atbilstoši šim pantam, likvidēšanas, kurš stājas spēkā jebkura līguma gada sākumā pārejas periodā, ar noteikumu, ka attiecīgajai eksportētājai dalībvalstij un TMB par to tiek paziņots vismaz trīs mēnešus pirms likvidēšana stājas spēkā. Termiņu pirms paziņošanas var saīsināt līdz 30 dienām, par to vienojoties ar dalībvalsti, kura tiek šādi ierobežota. TMB jāizsūta šādus paziņojumus visām dalībvalstīm. Izskatot ierobežojumu likvidēšanu, kā paredzēts šajā punktā, attiecīgajām dalībvalstīm jāpievērš pienācīga uzmanība līdzīgu eksportu statusam no citām dalībvalstīm.
    16.  
    Elastības nosacījumiem, t.i. kāda faktora amplitūda, iespēja piemērot ilgāk un turpināšanas iespēja, kas pielietojami visiem ierobežojumiem, kuri noteikti un piemēroti atbilstoši šim pantam, jābūt tādiem pašiem, kā MFA divpusējos līgumos paredzētajiem 12 mēnešu periodā pirms PTO līguma stāšanās spēkā. Brīvai amplitūdai, ilgākas piemērošanas un turpināšanas kombinācijas izvēlei netiek piemēroti nekādi kvantitatīvie ierobežojumi.
    17.  
    Administratīvo pasākumu noteikšana, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem attiecībā uz jebkura šī panta nosacījuma izpildi, piekrīt attiecīgajām dalībvalstīm uz savstarpējās vienošanās pamata. Par jebkuriem šādiem pasākumiem tiek informēta TMB.
    18.  
    Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru eksports ir pakļauts ierobežojumiem dienā pirms PTO līguma stāšanās spēkā un kuru ierobežojumi atspoguļo 1,2 % vai mazāk no kopējā ierobežojumu apjoma, ko piemēro importējošā dalībvalsts, sākot no 1991. gada 31. decembra, un par to ir paziņots atbilstoši šim pantam, tām tiek nodrošināta nozīmīga tirgus piekļuves uzlabošanās to eksportiem ar PTO līguma spēkā stāšanos un šajā līgumā aptvertā termiņa laikā, paātrina pieauguma likmes par vienu līmeni, kā noteikts 13. un 14. punktā, vai ar vismaz ekvivalentu pielāgojumu palīdzību, par kuriem iespējams savstarpēji vienoties attiecībā uz dažādiem jauktiem bāzes apjomiem, pieauguma un elastības nosacījumiem. Par šādiem uzlabojumiem jāinformē TMB.
    19.  
    Jebkurā gadījumā, šī līguma termiņa laikā, kurā aizsardzības pasākumu dalībvalsts uzsāk saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu attiecībā uz kādu noteiktu produktu viena gada laikā sekojoši šī produkta integrācijai GATT 1994 atbilstoši šī panta nosacījumiem, XIX. panta nosacījumi, kā to tulko līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, ir spēkā, tiem saglabājoties kā norādīts 20. punktā.
    20.  
    Gadījumā, ja šāds pasākums tiek piemērots izmantojot ārpustarifu līdzekļus, attiecīgā importējošā dalībvalsts piemēro pasākumu tā, kā norādīts GATT 1994 XIII panta 2.b) punktā pēc jebkuras tādas eksportētājas dalībvalsts lūguma, kuras produktu eksports bijis pakļauts ierobežojumiem kādā laika sprīdī šī līguma ietvaros un tieši vienu gadu pirms aizsardzības pasākuma uzsākšanas. Attiecīgajai eksportējošajai dalībvalstij jāadministrē šāds pasākums. Piemērojamais apjoms nedrīkst pazemināt attiecīgā eksporta līmeni zem nesenā pārstāvības perioda līmeņa, kas parasti tiek izteikts kā vidējais eksportu apjoms no attiecīgās dalībvalsts pēdējos trīs pārstāvības gados par kuriem ir pieejama statistika. Turklāt, ja aizsardzības pasākums ir ticis piemērots ilgāk par vienu gadu, pielietojamais apjoms arvien progresīvi jāliberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Šādos gadījumos attiecīgā eksportējošā dalībvalsts nedrīkst izmantot tiesības būtiski līdzvērtīgu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai atbilstoši GATT 1994 XIX panta 3.a) punktam.
    21.  
    TMB kontrolē šī panta īstenošanu. Tai pēc jebkuras dalībvalsts lūguma jāpārbauda jebkurš jautājums, kas skar šī panta nosacījumu īstenošanu. TMB jāsagatavo attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm piemēroti ieteikumi vai secinājumi ne vēlāk kā 30 dienu laikā, pēc tam, kad šīs dalībvalstis ir uzaicinātas piedalīties.

    3. pants

    1.  
    60 dienu laikā pēc PTO līguma stāšanās spēkā, dalībvalstīm, kas saglabā ierobežojumus ( 24 ) attiecībā uz tekstila un apģērbu produkciju (izņemot ierobežojumus, kas tiek saglabāti saskaņā ar MFA un paredzēti ar 2. panta nosacījumiem), vai tie ir atbilstoši GATT 1994 vai nav, a) jāsniedz par šādiem ierobežojumiem detalizēts paziņojums TMB, vai b) jāiesniedz TMB informācija par šādiem ierobežojumiem ar norādi par citām PTO institūcijām, kurām ir šādi paziņots. Paziņojumos, kur tas iespējams, jāsniedz informācija par jebkuru ierobežojumu pamatojumu GATT 1994, ieskaitot GATT 1994 nosacījumus, pamatojoties uz kuriem šie ierobežojumi ir piemēroti.
    2.  

    Dalībvalstīm, kuras saglabā ierobežojumus saskaņā ar 1. punktu, izņemot tos, kurus piemēro atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, vai nu:

    a) 

    jāpanāk to atbilstība GATT 1994 viena gada laikā pēc PTO līguma stāšanās spēkā, un jāpaziņo par šādu darbību TMB; vai arī

    b) 

    jāsadala šādi ierobežojumi posmos pieaugošā kārtībā atbilstoši programmai, kuru ierobežojumus saglabājošajai dalībvalstij jāiesniedz TMB ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO līguma spēkā stāšanās datuma. Šajā programmā jāparedz visu ierobežojumu sadalīšana posmos termiņā, kas nepārsniedz šī līguma termiņu. TMB izstrādā ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij par šādu programmu.

    3.  
    Šī līguma darbības laikā dalībvalstīm jāinformē TMB par paziņojumiem, kas iesniegti jebkurām citām PTO institūcijām par jebkuriem jauniem ierobežojumiem vai izmaiņām pastāvošajos ierobežojumos tekstila un apģērbu produkcijai, kas piemēroti atbilstoši jebkuram GATT 1994 nosacījumam, 60 dienu laikā pēc to spēkā stāšanās.
    4.  
    Jebkura dalībvalsts var informēt TMB ar pretējiem paziņojumiem par GATT 1994 pamatojumu vai par jebkuriem ierobežojumiem, par kuriem nav paziņots saskaņā ar šī panta nosacījumiem. Jebkura dalībvalsts var uzsākt darbību attiecībā uz šādiem paziņojumiem saskaņā ar attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem vai procedūrām attiecīgajā PTO institūcijā.
    5.  
    TMB izsūta paziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, visām dalībvalstīm to informācijai.

    4. pants

    1.  
    Ierobežojumus, kas minēti 2. punktā, un tos, kurus pielieto atbilstoši 6. pantam, administrē eksportējošās dalībvalstis. Importējošajām dalībvalstīm nav pienākums pieņemt vairāk preču sūtījumus nekā paredzēts ierobežojumos atbilstoši 2. pantam, vai ierobežojumos, kurus piemēro saskaņā ar 6. panta nosacījumiem.
    2.  
    Dalībvalstis vienojas, ka izmaiņu ieviešana, piemēram, izmaiņu praksē, noteikumos, procedūrās un tekstila un apģērbu produkcijas kategoriju noteikšanā, ieskaitot tās izmaiņas, kas attiecas uz Harmonizēto sistēmu, šādu ierobežojumu īstenošanā vai pārvaldē, kas pieminēti vai pielietoti šajā līgumā: nedrīkst izjaukt tiesību un pienākumu līdzsvaru starp attiecīgajām dalībvalstīm atbilstoši šim līgumam; nelabvēlīgi ietekmēt pieejamību, kas iespējama dalībvalstij; nedrīkst traucēt šādas pieejamības izmantošanu vai kaitēt tirdzniecībai šī līguma ietvaros.
    3.  
    Ja atbilstoši 2. panta nosacījumiem paziņots par tāda produkta integrāciju, kurš sastāda tikai daļu no ierobežojuma, dalībvalstis ar šo vienojas, ka jebkuras izmaiņas šī ierobežojuma apjomā nekaitē tiesību un pienākumu līdzsvaram starp attiecīgajām dalībvalstīm atbilstoši šim līgumam.
    4.  
    Ja izmaiņas, kas minētas 2. un 3. punktā tomēr ir nepieciešamas, dalībvalstis vienojas, ka tā dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas, par to paziņo un, ja iespējams, uzsāk konsultācijas ar izmaiņu ietekmēto dalībvalsti vai dalībvalstīm pirms šādu izmaiņu īstenošanas, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un vienlīdzīgu piemērošanu. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka ja konsultācijas pirms īstenošanas nav iespējamas, dalībvalsts, kura ierosinājusi veikt šādas izmaiņas pēc izmaiņu ietekmētās dalībvalsts lūguma, konsultējas 60 dienu laikā ar attiecīgajām dalībvalstīm ar nolūku panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecībā uz atbilstošu un objektīvu piemērošanu. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā dalībvalsts var nosūtīt jautājumu TMB, lai saņemtu ieteikumus 8. pantā noteiktajā kārtībā. Ja TSB nav iespējams pārbaudīt strīdu attiecībā uz šādām izmaiņām pirms PTO līguma stāšanās spēkā, to pārbauda TMB atbilstoši MFA likumiem un procedūrām, kas pielietojamas šādā pārbaudē.

    5. pants

    1.  
    Dalībvalstis vienojas, ka krāpšana – kravu pārsūtīšana, atpakaļnosūtīšana, viltotas izcelsmes deklarācijas un oficiālu dokumentu viltošana, grauj šī līguma īstenošanu tekstila un apģērbu sektora integrēšanai GATT 1994. Secīgi, dalībvalstīm jāievieš nepieciešamās likumdošanas normas un/vai administratīvās procedūras, kas vērstas un paredz rīcību pret šādu krāpšanu. Dalībvalstis ar šo vienojas, ka tās pilnībā sadarbosies atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai risinātu problēmas, kuras radušās krāpšanas rezultātā.
    2.  
    Ja kāda no dalībvalstīm uzskata, ka šis līgums tiek pārkāpts krāpjot ar kravu pārsūtīšanu, atpakaļnosūtīšanu, viltotām izcelsmes deklarācijām vai oficiālās dokumentācijas viltošanu un, ka nekādi pasākumi netiek veikti, vai arī veiktie ir nepietiekoši, lai vērstos un/vai rīkotos pret šādu krāpšanu, šai dalībvalstij jākonsultējas ar attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm, lai rastu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Šādas konsultācijas tiek rīkotas nekavējoties un, ja iespējams, ne vēlāk, kā 30 dienu laikā. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura iesaistītā dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai.
    3.  
    Dalībvalstis vienojas par nepieciešamo darbību veikšanu atbilstoši to iekšzemes likumiem un procedūrām, lai izpētītu un nepieciešamības gadījumā veiktu juridisku un/vai administratīvu darbību pret krāpšanas gadījumiem to teritorijās. Dalībvalstis vienojas pilnā mērā sadarboties atbilstoši to vietējiem likumiem un procedūrām krāpšanas gadījumos vai sūdzību gadījumos par šī līguma pārkāpumiem, lai noskaidrotu attiecīgos faktus importa, eksporta, un, kur iespējams, pārsūtīšanas vietās. Ar šo vienojas, ka šāda iekšzemes likumiem un procedūrām atbilstoša sadarbība ietver: krāpšanas gadījumu izpēti, kas palielina ierobežotā eksporta apjomu uz dalībvalstīm, kas uztur šādus ierobežojumus; apmaiņu ar dokumentiem, korespondenci, ziņojumiem un citu atbilstošu informāciju, cik tas plaši iespējams; ražotņu apmeklējumu, kā arī kontaktu nodrošināšanu pēc attiecīga lūguma un katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstīm jācenšas noskaidrot jebkura šāda krāpšanas vai sūdzības par krāpšanu gadījuma apstākļi, ieskaitot iesaistīto eksportētāju un importētāju lomas.
    4.  
    Ja izpētes rezultātā rodas pietiekoši pierādījumi, ka notikusi krāpšana (piem., ja ir atklāti pierādījumi attiecībā par patiesās izcelsmes vietu vai valsti un šādas krāpšanas apstākļiem), dalībvalstis ar šo vienojas, ka ir jāveic attiecīga rīcība tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, lai vērstos pret šo problēmu. Šāda rīcība var ietvert preču ievešanas aizliegumu vai, ja preces ir ievestas, nodevu pielāgošanu ierobežošanas apjomiem, kas atspoguļo īsto izcelsmes valsti vai vietu, pienācīgi ievērojot reālos apstākļus un valsts vai īstās izcelsmes vietas iesaistīšanos. Arī tad, ja ir atklāti pierādījumi par dalībvalstu teritoriju iesaistīšanos, ar kuru palīdzību preces ir pārsūtītas, šāda attiecīgā rīcība var būt ierobežojumu ieviešana pret šādām dalībvalstīm. Jebkura šāda rīcība, kopā ar termiņa un apjomu noteikšanu, var tikt veikta pēc konsultācijām, kuras tiek rīkotas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu risinājumu attiecīgo dalībvalstu starpā, par ko jāinformē TMB, nodrošina turklāt pilnīgu pamatojumu. Attiecīgās dalībvalstis var konsultāciju rezultātā vienoties par citu līdzekļu piemērošanu. Par jebkuru šādu vienošanos arī tiek paziņots TMB un tā var pēc saviem ieskatiem sniegt ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm. Ja savstarpēji apmierinošs risinājums netiek panākts, jebkura attiecīgā dalībvalsts var šo jautājumu neatliekamai pārbaudei un ieteikumu sagatavošanai nosūtīt TMB.
    5.  
    Gadījumi var ietvert tranzīta sūtījumus cauri valstīm vai vietām bez jebkādām izmaiņām vai labojumiem attiecībā uz precēm, kas atrodas šādā sūtījumā tranzīta vietās. Dalībvalstis uzsver, ka šādās tranzīta vietās var nebūt praktiski iespējami veikt šādu sūtījumu kontroli.
    6.  
    Dalībvalstis vienojas, ka viltotas šķiedru satura, daudzumu, aprakstu vai preču klasifikācijas deklarācijas arī kaitē šī līguma mērķiem. Ja ir atklāti pierādījumi, ka kāda viltota deklarācija ir sastādīta krāpšanas nolūkā, dalībvalstis vienojas, ka ir veicami attiecīgi pasākumi atbilstoši vietējiem likumiem un procedūrām, eksportā vai importā iesaistītajām personām. Ja kāda no dalībvalstīm uzskata, ka šis līgums tiek pārkāpts, krāpjot ar šādu viltotu deklarāciju, un nekādi administratīvi pasākumi netiek veikti, vai arī tie ir neatbilstoši, lai vērstos un/vai uzsāktu darbību pret šādu krāpšanu, šai dalībvalstij nekavējoties jākonsultējas ar iesaistīto dalībvalsti, lai meklētu savstarpēji apmierinošu risinājumu. Ja šāds risinājums nav panākts, jebkura iesaistītā dalībvalsts jautājumu var nosūtīt TMB ieteikumu saņemšanai. Šis nosacījums neattur dalībvalstis no tehniska rakstura pielāgojumiem, ja deklarācijās ir pieļautas netīšas kļūdas.

    6. pants

    1.  
    Dalībvalstis atzīst, ka pārejas periodā var būt nepieciešams pielietot īpašu pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānismu (šeit un turpmāk līguma tekstā – “pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzība”). Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus saskaņā ar šo līgumu var pielietot jebkura dalībvalsts attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti pielikumā, izņemot tos produktus, kuri integrēti GATT 1994 saskaņā ar 2. panta nosacījumiem. Dalībvalstis, kuras nesaglabā ierobežojumus atbilstoši 2. pantam, paziņo TMB 60 dienu laikā pēc PTO līguma stāšanās spēkā par to, vai tās vēlas vai nevēlas saglabāt tiesības izmantot šī panta nosacījumus. Dalībvalstis, kuras nav akceptējušas MFA pagarinošos protokolus kopš 1986. gada, iesniedz šādu paziņojumu 6 mēnešu laikā pēc PTO līguma stāšanās spēkā. Pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi jāpielieto cik vien iespējams saudzīgi, atbilstoši šī panta nosacījumiem un integrācijas procesa efektīvai īstenošanai saskaņā ar šo līgumu.
    2.  
    Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi var tikt veikti saskaņā ar šo pantu, ja, pamatojoties uz dalībvalsts lēmumu ( 25 ), noskaidrojas, ka noteikta prece tiek ievesta tās teritorijā tādos daudzumos, ka tas rada nopietnu kaitējumu vai reālus draudus vietējai rūpniecībai, kura ražo līdzīgu un/vai tieši konkurējošu produkciju. Nopietnam kaitējumam vai tā reālajiem draudiem ir jābūt uzskatāmi izrietošiem no šīs preces kopējā importa daudzuma palielināšanās un nevis no citiem faktoriem, piemēram, no tehnoloģiskām izmaiņām vai patērētāju izvēles svārstībām.
    3.  
    Nosakot nopietna kaitējuma vai tā reālu draudu faktu kā minēts 2. punktā, dalībvalstij jāizpēta šādu importu ietekme uz kādu konkrētu rūpniecības nozari pēc sekojošiem ekonomiskajiem parametriem: saražotā produkcija, ražīgums, ražotspējas izlietojums, inventārs, tirgus daļa, eksports, darba algas, nodarbinātība, iekšzemes cenas, peļņa un investīcijas; kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu.
    4.  
    Jebkurš līdzeklis atbilstoši šī panta nosacījumiem tiek piemērots katrai dalībvalstij individuāli. Dalībvalsts vai dalībvalstis, kurām nodarīts nopietns kaitējums vai eksistē tā reāli draudi kā aprakstīts 2. un 3. punktā, tiek noteiktas pamatojoties uz krasu un ievērojamu importa pieaugumu, reālu vai tā draudiem ( 26 ), individuāli no šādas dalībvalsts vai dalībvalstīm, un pamatojoties uz importa apjoma salīdzinājumu ar importu no citiem avotiem, ieņemto tirgus daļu, importa un iekšzemes cenām komercdarbības salīdzinošajā posmā, kur kāda no šiem faktoriem stāvoklis nevar kalpot par lēmuma vadmotīvu. Šādu iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli nepiemēro attiecībā uz tādas dalībvalsts eksportu, kurai noteikta produkta eksports jau ir pakļauts ierobežojumiem saskaņā ar šo līgumu.
    5.  
    Nopietnu kaitējumu vai to reālo draudu noteikšanai darbības termiņš, kurā jāuzsāk iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana, nepārsniedz 90 dienas no sākotnējā paziņošanas datuma atbilstoši 7. punkta nosacījumiem.
    6.  

    Pielietojot pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, īpaša uzmanība jāpievērš eksportējošo dalībvalstu interesēm, kā aprakstīts zemāk:

    a) 

    vismazāk attīstītajām dalībvalstīm jāpiešķir ievērojami labvēlīgāks statuss pēc iespējas visos tā elementos, vai vismaz vispārējā kontekstā, par to, kas piešķirts citām šajā punktā minētajām dalībvalstu grupām;

    b) 

    dalībvalstīm, kuru kopējais tekstila un apģērbu eksporta apjoms salīdzinājumā ar citu dalībvalstu kopējo eksporta apjomu ir neliels, un kuras importē tikai nelielu procentu no kopējā šī produkta importa apjoma importētājā dalībvalstī, tiek piešķirts diferenciāls un daudz labvēlīgāks statuss nosakot ekonomiskos noteikumus saskaņā ar 8., 13. un 14. punktu. Šīm piegādātājām atbilstoši 1. panta 2. un 3. punktam tiks pienācīgi novērtētas iespējas tirdzniecības attīstībai nākotnē, kā arī nepieciešamība atļaut komerciālu apjomu importēšanu no tām;

    c) 

    pret jaunattīstības dalībvalstīm, kuras ražo vilnu un kuru ekonomika un tirdzniecība tekstila un apģērbu jomā ir atkarīgi no vilnas sektora, kā arī kuru kopējais tekstila un apģērbu eksports sastāv gandrīz vienīgi no vilnas izstrādājumiem un kuru tekstila un apģērbu tirdzniecības apjoms ir salīdzinoši neliels attiecībā pret importējošo dalībvalstu tirgiem, jānodrošina īpaša attieksme pret šādu dalībvalstu eksporta vajadzībām kvotu apjomu, pieauguma likmju un elastīguma apsvēršanas procesā;

    d) 

    labvēlīgāks statuss tiek noteikts otrreizējam tekstila un apģērbu produkcijas importam, kurus kāda dalībvalsts ir eksportējusi uz citu dalībvalsti pārstrādei un sekojošam otrreizējam importam, saskaņā ar importētājas dalībvalsts likumiem un praksi, ja šie produkti tiek importēti no dalībvalsts, kurai šis tirdzniecības veids ir nozīmīga tekstila un apģērbu kopējā eksporta daļu.

    7.  
    Dalībvalstij, kura ierosinājusi veikt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, jākonsultējas ar dalībvalsti vai dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāda darbība. Lūgumam par konsultācijām jāpievieno specifiska, atbilstoša un iespējami nesena faktoloģiskā informācija, sevišķi attiecībā uz: a) faktoriem, kas minēti 3. punktā, uz kuriem dalībvalsts, kura uzsāk pasākumu ir balstījusi savu apgalvojumu, ka pastāv nopietns kaitējums vai tā reāli draudi; un b) 4. punktā minētajiem faktoriem, uz kuriem pamatojoties tā ierosina uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu pret attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm. Saskaņā ar šo punktu izteiktu lūgumu sakarā informācija jāattiecina pēc iespējas tiešāk uz nosakāmajiem produkcijas segmentiem un termiņu saskaņā ar 8. punktu. Dalībvalstij, kura uzsāk darbību, jānorāda arī specifiskais apjoms, par kuru tiek ierosināts ierobežojums attiecīgās produkcijas importam no attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstīm; šāds apjoms nav mazāks kā tas, kas minēts 8. punktā. Dalībvalstij, kura vēlas rīkot konsultācijas paralēli jāiesniedz TMB priekšsēdētājam ziņojums par šīm konsultācijām, kurā apskatīti atbilstošie faktoloģiskie dati saskaņā ar 3. un 4. punktā norādītajiem un ierosinātais ierobežojuma apjoms. Priekšsēdētājs informē TMB dalībvalstis par konsultāciju lūgumu, norādot dalībvalsti, kura izsaka šādu lūgumu, apskatāmo produktu un dalībvalsti, kura ir saņēmusi konsultāciju lūgumu. Attiecīgajai dalībvalstij vai dalībvalstīm jāatbild uz šo lūgumu nekavējoties un konsultācijas jāsarīko nekavējoties un parasti jāpabeidz 60 dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas.
    8.  
    Ja konsultācijās panākta savstarpēja izpratne par to, ka dotajā situācijā nepieciešami ierobežojumi kādas noteiktas preces eksportam no attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstīm, šāda ierobežojuma apjomam jābūt noteiktam ne mazākam par reālā eksporta vai importa apjomu no ieinteresētās dalībvalsts 12 mēnešu laikā, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kurā iesniegts lūgums par konsultācijām.
    9.  
    Ja panākta vienošanās par ierobežojumu, par tā detaļām jāpaziņo TMB 60 dienu laikā no līguma noslēgšanas datuma. TMB jālemj par to, vai līgums ir pamatots atbilstoši šī panta nosacījumiem. Lai pieņemtu lēmumu, TMB ir jābūt pieejamam faktoloģiskajam materiālam, kas tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. punktu, kā arī citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās dalībvalstis. TMB pēc saviem ieskatiem var sniegt ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm.
    10.  
    Ja 60 dienu laikā sākot no datuma, kad tika saņemts lūgums par konsultācijām, nav noslēgts līgums starp dalībvalstīm, dalībvalsts, kura ierosinājusi uzsākt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, var piemērot ierobežojumu importa datumam vai eksporta datumam saskaņā ar šī panta nosacījumiem 30 dienu laikā pēc 60 dienu konsultāciju termiņa beigām un tai paralēli jānosūta šis jautājums TMB. Visām dalībvalstīm ir tiesības nosūtīt šādu jautājumu TMB pirms 60 dienu termiņa izbeigšanās. Abos gadījumos TMB nekavējoties jāizskata jautājums, arī jānosaka nopietns kaitējums vai tā reālie draudi un tā cēloņi, kā arī 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām dalībvalstīm. Lai veiktu šādu jautājuma izpēti, TMB jābūt pieejamiem faktoloģiskajiem datiem, kuri tikuši iesniegti TMB priekšsēdētājam saskaņā ar 7. punktu, kā arī jebkurai citai atbilstošai informācijai, ko iesniegušas attiecīgās dalībvalstis.
    11.  
    Sevišķi neparastos un kritiskos apstākļos, kad kavēšanās var radīt grūti labojamu kaitējumu, 10. punktam atbilstošam pasākumam drīkst būt pagaidu raksturs, ar noteikumu, ka konsultāciju pieprasījums un paziņojums TMB ir iesniegts ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pasākuma piemērošanas. Gadījumā, ja konsultāciju rezultātā līgums netiek noslēgts, TMB jāpaziņo par konsultāciju iznākumu un beigšanu, jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienas no pasākuma piemērošanas datuma. TMB nekavējoties jāveic šī jautājuma izskatīšana un 30 dienu laikā jāsniedz atbilstoši ieteikumi attiecīgajām dalībvalstīm. Ja konsultācijas nebeidzas ar līguma noslēgšanu, dalībvalstis paziņo TMB par to beigšanu, bet, jebkurā gadījumā, ne vēlāk kā 90 dienas no šī pasākuma izpildes datuma. TMB var sniegt tādus ieteikumus, kādus tā uzskata par vajadzīgām ieinteresētajām dalībvalstīm.
    12.  
    Dalībvalsts var turpināt pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar šī panta nosacījumiem: a) līdz trīs gadiem bez pagarinājuma, vai b) līdz prece ir integrēta GATT 1994; īstenojoties jebkuram no abiem minētajiem faktoriem.
    13.  
    Ja gadījumā ierobežojošais līdzeklis paliek spēkā uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, turpmāko gadu apjoms ir vienāds ar pirmajam gadam noteikto apjomu, kas palielināts par pieauguma likmi ne mazāku kā 6 % gadā, ja vien tas nav citādi pamatots TMB. Ierobežojuma apjoms attiecīgajam produktam var tikt pārsniegts kādā no diviem sekojošajiem gadiem ar ilgāku piemērošanu un/vai turpināšanu par 10 %, no kuriem turpināšana nesastāda vairāk kā 5 %. Kombinētai ilgākas piemērošanas un turpināšanas faktoru un 14. panta nosacījumu izmantošanai netiek piemēroti nekādi kvantitatīvi ierobežojumi.
    14.  
    Ja dalībvalsts nosaka ierobežojumus vairāk kā vienam citas dalībvalsts produktam, ar vienošanos noteikto ierobežojuma apjomu saskaņā ar šo pantu drīkst pārsniegt par 7 % katram šādam produktam, ar nosacījumu, ka kopējais ierobežojumiem pakļautais eksports nepārsniedz kopējo visu produktu apjomu, kas šādi tiek ierobežoti saskaņā ar šo pantu pamatojoties uz vienošanos par kopējām vienībām. Gadījumā, ja ierobežojumu piemērošanas periodi šiem produktiem nesakrīt viens ar otru, šis nosacījums jāpiemēro katram daļēji segtajam periodam pēc pro rata principa.
    15.  

    Ja iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots saskaņā ar šo pantu attiecībā uz produktu, kuram iepriekš bija noteikts ierobežojums atbilstoši MFA 12 mēnešus pirms PTO līguma spēkā stāšanās vai saskaņā ar 2. vai 6. panta nosacījumiem, jaunā ierobežojuma apjoms ir apjoms, kurš paredzēts 8. punktā, ja vien jaunais ierobežojums nestājas spēkā viena gada laikā no:

    a) 

    paziņošanas datuma, kas minēts 2. panta 15. punktā, par iepriekšējā ierobežojuma atcelšanu; vai

    b) 

    iepriekšējā ierobežojuma atcelšanas datuma atbilstoši šī panta vai MFA nosacījumiem,

    un šādā gadījumā šis apjoms nedrīkst būt mazāks nekā lielākais i) ierobežojuma apjoms pēdējo 12 mēnešu laikā, kurā prece tikusi pakļauta ierobežojumam, vai ii) ierobežojuma apjoms, ko paredz 8. punkts.

    16.  
    Ja dalībvalsts, kura nesaglabā ierobežojumu saskaņā ar 2. pantu, nolemj piemērot ierobežojumu atbilstoši šī panta nosacījumiem, tā veic attiecīgus pasākumus, kur: a) pilnībā tiek ņemti vērā tādi faktori, kā ar normālu komerciālo praksi eksporta un importa darījumos pamatotas noteikto tarifu klasifikāciju un kvantitatīvās vienības attiecībā uz šķiedras sastāvu un konkurenci par to pašu iekšzemes tirgus segmentu, un b) izvairās no pārmērīgas kategorizācijas. Lūgumā par konsultācijām, kas minēts 7.–11. punktos, jāietver pilna informācija par šādiem pasākumiem.

    7. pants

    1.  

    Kā integrācijas procesa sastāvdaļu un atsaucoties uz īpašām saistībām, kuras uzņemas dalībvalstis Urugvajas raunda rezultātā, visas dalībvalstis veic tādus pasākumus, kādi var būt nepieciešami, lai ievērotu GATT 1994 noteikumus un disciplīnas, ar nolūku:

    a) 

    sasniegt labāku pieejamību tirgum tekstila un apģērbu produktiem ar tādu pasākumu palīdzību, kā tarifu un saistību samazināšana, ārpustarifu barjeru samazināšana un atcelšana, kā arī muitas, administratīvo un licencēšanas formalitāšu vienkāršošana;

    b) 

    veicināt attiecīgās politikas pielietošanu jautājumos par godīgiem un taisnīgiem tekstilu un apģērba tirdzniecības apstākļiem tādās jomās kā dempinga un antidempinga noteikumi un procedūras, subsīdijas un pretsubsīdiju pasākumi un intelektuālā īpašuma tiesības; un

    c) 

    izvairīties no importu diskriminācijas tekstila un apģērbu sektorā, veicot pasākumus vispārējās tirdzniecības politikas ietvaros.

    Šādi pasākumi nemazina dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar GATT 1994.

    2.  
    Dalībvalstis paziņo TMB par ar šī līguma īstenošanu saistītiem pasākumiem, kas minēti 1. punktā. Ar noteikumu, ka par tiem ir paziņots citām PTO institūcijām, šī punkta prasību izpildīšanai ir pietiekami iesniegt kopsavilkumu ar norādēm uz oriģinālo paziņojumu. Jebkurai dalībvalstij ir tiesības iesniegt TMB pretpaziņojumus.
    3.  
    Ja kāda no dalībvalstīm uzskata, ka kāda cita dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas minēti 1. punktā, un ir izjaukts šajā līgumā noteiktais tiesību un pienākumu līdzsvars, šī dalībvalsts var iesniegt šo jautājumu attiecīgajām PTO institūcijām un paziņot par to TMB. Jebkuri attiecīgo PTO institūciju turpmākie secinājumi vai vērtējumi veido daļu no TMB visaptverošā ziņojuma.

    8. pants

    1.  
    Lai uzraudzītu šī līguma izpildi, iepazītos ar visiem veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo līgumu un to atbilstību, kā arī, lai veiktu pasākumus, kurus īpaši pieprasa šis līgums, ar šo tiek izveidota Tekstila uzraudzības iestāde (TMB). TMB sastāv no priekšsēdētāja un 10 biedriem. TMB ir līdzsvaroti un plaši pārstāvēta ar visām dalībvalstīm un nodrošina savā sastāvā esošo dalībvalstu rotāciju attiecīgos termiņos. Preču tirdzniecības padomes nozīmētajām dalībvalstīm savukārt jānozīmē dalībvalstis darbam TMB, pildot to funkcijas pēc ad personam principa.
    2.  
    TMB jāizstrādā tās darba procedūras. Kaut gan ar to saprot, ka TMB konsensusa nolūkā nav nepieciešama dalībvalstu, kuras saistītas ar TMB pārbaudē esošo neatrisināto jautājumu, nozīmēto dalībvalstu piekrišanu vai viedokļu vienādību.
    3.  
    TMB jāuzskata par pastāvīgi darbojošos organizāciju, un tai pēc nepieciešamības jāsapulcējas šajā līgumā noteikto funkciju pildīšanai. Tai jāvadās pēc paziņojumiem un dalībvalstu iesniegtās informācijas saskaņā ar attiecīgajiem šī līguma pantiem, papildina minēto ar jebkuru citu papildus informāciju vai nepieciešamajām detaļām, kuras dalībvalstis var iesniegt vai TMB var pieprasīt no tām. TMB var arī balstīties uz paziņojumiem, kas iesniegti citām PTO institūcijām un ziņojumiem no šīm institūcijām, kā arī uz informāciju, kas iegūta no pēc tās ieskatiem izvēlētiem avotiem.
    4.  
    Dalībvalstis piešķir viena otrai vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuriem jautājumiem šī līguma ietvaros.
    5.  
    Ja šajā līgumā paredzētajās divpusējās konsultācijās nav panākts savstarpējs risinājums, TMB pēc kādas no dalībvalstīm pieprasījuma un pēc rūpīgas un ātras jautājuma izskatīšanas, sniedz ieteikumus attiecīgajām dalībvalstīm.
    6.  
    Pēc jebkuras dalībvalsts lūguma, TMB nekavējoties izskata jebkuru jautājumu, kurš pēc šīs dalībvalsts uzskatiem ir tās interesēm noteicošs saskaņā ar šo līgumu un par kuru konsultācijās starp šo un attiecīgo dalībvalsti vai dalībvalstīm nav panākts savstarpēji apmierinošs risinājums. Attiecībā uz šiem jautājumiem TMB var izdarīt piezīmes pēc saviem ieskatiem, kādas tā uzskata par nepieciešamām attiecīgajām dalībvalstīm pārbaudes nolūkā, ko paredz 11. punkts.
    7.  
    Pirms savu ieteikumu vai piezīmju noformulēšanas TMB uzaicina piedalīties tās dalībvalstis, kuras varētu būt tieši saistītas ar attiecīgo jautājumu.
    8.  
    Visos gadījumos, kad TMB tiek aicināta sniegt ieteikumus vai secinājumus, tai tas jādara vēlams 30 dienu laikā, ja vien šajā līgumā nav precizēts cits termiņš. Visi šāda veida ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti tieši attiecīgajām dalībvalstīm. Šādi ieteikumi vai secinājumi tiek nosūtīti arī Preču tirdzniecības padomes informācijai.
    9.  
    Dalībvalstīm jātiecas pilnībā akceptēt TMB ieteikumus, kam jānodrošina nepieciešamā uzraudzība šādu ieteikumu izpildei.
    10.  
    Ja dalībvalsts uzskata, kā tā nespēj ievērot TMB ieteikumus, tai jānorāda iemesli TMB ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šādu ieteikumu saņemšanas. Pēc rūpīgas šādu iemeslu izskatīšanas TMB pēc saviem ieskatiem sagatavo un nekavējoties sniedz jebkurus turpmākos ieteikumus. Ja pēc šādām turpmākajiem ieteikumiem jautājums joprojām ir neatrisināts, viena vai otra dalībvalsts var ierosināt šo jautājumu Strīdus noregulēšanas institūcijā atsaucoties uz GATT 1994 XXIII panta 2. punktu un Vienošanos par strīdu noregulēšanu attiecīgajiem nosacījumiem.
    11.  
    Lai pārraudzītu šī līguma īstenošanu, Preču tirdzniecības padome veic vispārēju pārbaudi pirms katra integrācijas procesa posma beigām. Lai piedalītos šajā pārbaudē, TMB vismaz piecus mēnešus pirms katra posma beigām, nosūta Preču tirdzniecības padomei visaptverošu ziņojumu par šī līguma īstenošanu pārbaudāmā posma laikā, īpaši pievēršoties jautājumiem, kas attiecas uz integrācijas procesu, pārejas perioda iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma pielietošanu un, atsaucoties uz GATT 1994 noteikumu un procedūru pielietošanu, kā noteikts attiecīgi 2., 3., 6.un 7. punktos. TMB visaptverošais ziņojums var ietvert jebkurus ieteikumus Preču tirdzniecības Padomei pēc TMB ieskatiem.
    12.  
    Vadoties pēc vispārējās pārbaudes rezultātiem, Preču tirdzniecības padome pēc konsensusa principa pieņem tādus lēmumus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem šajā līgumā paredzēto tiesību un saistību līdzsvara nodrošināšanai. Jebkuru strīdu, kas var rasties attiecībā uz 7. pantā minēto jautājumu noregulēšanu, Strīdus noregulēšanas institūcija var atļaut, neietekmējot galīgo datumu kas noteikts 9. pantā, 2. panta 14. punkta piemērošanu pārbaudei sekojošajam posmam jebkurai dalībvalstij, kura neievēro savas saistības saskaņā ar šo līgumu.

    9. pants

    Šis līgums un visi tajā minētie ierobežojumi tiek izbeigti 121. mēneša pirmajā dienā kopš PTO līgums ir spēkā, datumā, kurā tekstila un apģērbu sektors tiks pilnībā integrēts GATT 1994. Šis līgums nevar tikt pagarināts.

    PIELIKUMS

    PREČU SARAKSTS UZ KURĀM ATTIECAS ŠIS LĪGUMS

    1. 

    Šajā pielikumā uzskaitīta tekstila un apģērba produkcija, ko nosaka Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS) sešzīmju ciparu kodu līmenis.

    2. 

    Darbība saskaņā ar garantijas pasākumiem 6. pantā tiek veikta attiecībā uz noteiktiem tekstila vai apģērbu produktiem un nevis pamatojoties uz HS saturu per se.

    3. 

    Darbība saskaņā ar drošības pasākumiem šī līguma 6. pantā neattiecas uz:

    a) 

    jaunattīstības dalībvalstu nerūpnieciski cilvēka radītiem pašaustiem audumiem, nerūpnieciskiem roku darba produktiem, kuri cilvēka radīti no šādiem pašaustiem audumiem, vai tradicionālajiem tautas amatniecības tekstilizstrādājumiem un apģērbu, ar noteikumu, ka šāda produkcija ir pareizi sertificēta atbilstoši noteikumiem, kas pastāv attiecīgo dalībvalstu starpā;

    b) 

    vēsturiski tirdzniecībā esošajām tekstilprecēm, kuras tikušas tirgotas starptautiskā mērogā komerciāli ievērojamos daudzumos pirms 1982. gada, tādām kā somas, maisi, paklāju oderes, virves, rokturi, pīti paklāji, sedziņas, paklāji, kas parasti pagatavoti no tādām šķiedrām kā džuta, kokoss, sisalšķiedra, abaka, magueja un henekvena;

    c) 

    produkciju, kas cilvēka radīta no dabīgā zīda.

    Šādiem produktiem pielietojami GATT 1994 XIX panta nosacījumi, kā to skaidro līgums par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem.



    Harmonizēto preču apraksta un Kodēšanas sistēmas (HS) produkcijas saraksts XI sekcijas ietvaros (Tekstils un tekstila izstrādājumi)

    HS Nr.

    Preces apraksts

    Ch. 50

    Zīds

    5004 00

    Zīda dzija (ne no zīda atlikām vērptā) neiesaiņota mazumtirdzniecībai

    5005 00

    Dzija, kas vērpta no zīda atlikām, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

    5006 00

    Zīda dzija un no zīda atlikām vērptā dzija, neiesaiņota mazumtirdzniecībai, zīdtārpiņu pavediens

    5007 10

    Audumi no zīda atsukām

    5007 20

    Audumi no zīda/ zīda atlikām, ne zīda atsuku audumi, kas satur 85 % šādu šķiedru

    5007 90

    Audumi no zīda, pārējie

    Ch. 51

    Vilna, smalki un rupji dzīvnieku mati, zirga astru šķiedra un audumi

    5105 50

    Kārsta vilna

    5105 21

    Ķemmēta vilna atgriezumos

    5105 29

    Jēlvilna un cita ķemmētā vilna, ne ķemmēta vilna atgriezumos

    5105 30

    Smalki dzīvnieku mati, kārsti vai ķemmēti

    5106 10

    Kārstas vilnas dzija, >/=85 % vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5106 20

    Kārstas vilnas dzija, <85 % vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5107 10

    Ķemmētas vilnas dzija, >/=85 % vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5107 20

    Ķemmētas vilnas dzija, <85 % vilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5108 10

    Šķiedra no kārstiem smalkiem dzīvnieku matiem, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

    5108 20

    Šķiedra no ķemmētiem smalkiem dzīvnieku matiem, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

    5109 10

    Vilnas dzija, šķiedra no smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85 % šādu šķiedru pēc svara, iesaiņota mazumtirdzniecībai

    5109 90

    Vilnas dzija, šķiedra no smalkiem dzīvnieku matiem, <85 % šādu šķiedru pēc svara, iesaiņota mazumtirdzniecībai

    5110 00

    Rupju matu vai zirga astru šķiedra

    5111 11

    Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85 % pēc svara, </=300 g/m2

    5111 19

    Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85 % pēc svara, >300 g/m2

    5111 20

    Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85 % pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

    5111 30

    Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85 % pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

    5111 90

    Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85 % pēc svara, pārējie

    5112 11

    Audums no ķemmētas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85 % pēc svara, </=200 g/m2

    5112 19

    Audums no ķemmētas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, >/=85 % pēc svara, >200 g/m2

    5112 20

    Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85 % pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

    5112 30

    Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85 % pēc svara, jaukts ar cilvēka radītiem pavedieniem

    5112 90

    Audums no kārstas vilnas dzijas, smalkiem dzīvnieku matiem, <85 % pēc svara, pārējie

    5113 00

    Audums no rupjiem dzīvnieku matiem, zirgu sariem

    Ch. 52

    Kokvilna

    5204 11

    Kokvilnas šujamdiegi, >/=85 % kokvilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5204 19

    Kokvilnas šujamdiegi, <85 % kokvilnas pēc svara, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5204 20

    Kokvilnas šujamdiegi, iesaiņoti mazumtirdzniecībai mazumtirdzniecībai

    5205 11

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, neķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņota

    5205 12

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņota

    5205 13

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņota

    5205 14

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņota

    5205 15

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

    5205 21

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņota

    5205 22

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, ķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņota

    5205 23

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, ķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņota

    5205 24

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, ķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņota

    5205 25

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, vienkārša, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

    5205 31

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, neķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņota, pārējie

    5205 32

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņota, pārējie

    5205 33

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņota, pārējie

    5205 34

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņota, pārējie

    5205 35

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņota, pārējie

    5205 41

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņota, pārējie

    5205 42

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, ķemmēta, 714.29>dtex >/=232.56, neiesaiņota, pārējie

    5205 43

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, ķemmēta, 232.56>dtex >/=192.31, neiesaiņota, pārējie

    5205 44

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, ķemmēta, 192.31>dtex >/=125, neiesaiņota, pārējie

    5205 45

    Kokvilnas dzija, >/=85 %, salikta, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņota, pārējie

    5206 11

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, neķemmēta, >/=714.29, neiesaiņota

    5206 12

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņota

    5206 13

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņota

    5206 14

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņota

    5206 15

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

    5206 21

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, ķemmēta, >/=714.29 dtex, neiesaiņota

    5206 22

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, ķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņota

    5206 23

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, ķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņota

    5206 24

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, ķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņota

    5206 25

    Kokvilnas dzija, <85 %, vienkārša, ķemmēta, <125dtex, neiesaiņota mazumtirdzniecībai

    5206 31

    Kokvilnas dzija, <85 %, salikta, neķemmēta, >/=714.29, neiesaiņota, pārējie

    5206 32

    Kokvilnas dzija, <85 %, salikta, neķemmēta, 714.29>dtex>/=232.56, neiesaiņota, pārējie

    5206 33

    Kokvilnas dzija, <85 %, salikta, neķemmēta, 232.56>dtex>/=192.31, neiesaiņota, pārējie

    5206 34

    Kokvilnas dzija <85 %, salikta, neķemmēta, 192.31>dtex>/=125, neiesaiņota, pārējie

    5206 35

    Kokvilnas dzija <85 %, salikta, neķemmēta, <125 dtex, neiesaiņota, pārējie

    5206 41

    Kokvilnas dzija, <85 %, salikta, ķemmēta, >/=714.29, neiesaiņota, pārējie

    5206 42

    Kokvilnas dzija, <85 %, salikta, ķemmēta, 714.29 >dtex>/=232.56, neiesaiņota, pārējie

    5206 43

    Kokvilnas dzija, <85 %, salikta, ķemmēta, 232.56 >dtex>/=192.31, neiesaiņota, pārējie

    5206 44

    Kokvilnas dzija, <85 %, salikta, ķemmēta, 192.31 >dtex>/=125, neiesaiņota, pārējie

    5206 45

    Kokvilnas dzija, <85 %, salikta, ķemmēta, <125 dtex, neiesaiņota, pārējie

    5207 10

    Kokvilnas dzija (ne šujamdiegi) >/=85 % no svara kokvilna, iesaiņota mazumtirdzniecībai

    5207 90

    Kokvilnas dzija (ne šujamdiegi) <85 % no svara kokvilna, iesaiņota mazumtirdzniecībai

    5208 11

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 100 g/m2, nebalināti

    5208 12

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, nebalināti

    5208 13

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināti

    5208 19

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināti, pārējie

    5208 21

    Audekla pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, ne vairāk kā 100 g/m2, balināts

    5208 22

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, balināti

    5208 23

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, balināti

    5208 29

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, balināti, pārējie

    5208 31

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 100 g/m2, krāsoti

    5208 32

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, >100g/m2 līdz 200 g/m2, krāsoti

    5208 33

    Sarža pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

    5208 39

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsoti, pārējie

    5208 41

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 100 g/m2, dzija krāsota

    5208 42

    Audekla pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, dzija krāsota

    5208 43

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, dzija krāsota

    5208 49

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, dzija krāsota, pārējie

    5208 51

    Audekla pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, ne vairāk kā 100 g/m2, apdruka

    5208 52

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, >100 g/m2 līdz 200 g/m2, apdruka

    5208 53

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

    5208 59

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

    5209 11

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, nebalināti

    5209 12

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, nebalināti

    5209 19

    Kokvilnas audumi, >/=85 %,vairāk kā 200 g/m2, nebalināti, pārējie

    5209 21

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, balināti

    5209 22

    Sarža pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, balināts

    5209 29

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, balināti, pārējie

    5209 31

    Audekla pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

    5209 32

    Sarža pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

    5209 39

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, krāsoti, pārējie

    5209 41

    Audekla pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

    5209 42

    Denīma kokvilnas audumi, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2

    5209 43

    Sarža pinuma kokvilnas audums, ne denīma, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

    5209 49

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

    5209 51

    Audekla pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

    5209 52

    Sarža pinuma kokvilnas audums, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

    5209 59

    Kokvilnas audumi, >/=85 %, vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

    5210 11

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināti

    5210 12

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināti

    5210 19

    Kokvilnas audums, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, </=200 g/m2, nebalināts, pārējie

    5210 21

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, balināts

    5210 22

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, balināti

    5210 29

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, </=200 g/m2 balināti, pārējie

    5210 31

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

    5210 32

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots

    5210 39

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, </=200 g/m2 krāsoti, pārējie

    5210 41

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

    5210 42

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

    5210 49

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, </=200 g/m2 šķiedra krāsota, pārējie

    5210 51

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

    5210 52

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka

    5210 59

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, </=200 g/m2 apdruka, pārējie

    5211 11

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināti

    5211 12

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināti

    5211 19

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, nebalināti, pārējie

    5211 21

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts

    5211 22

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts

    5211 29

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

    5211 31

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

    5211 32

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots

    5211 39

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

    5211 41

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, šķiedra krāsota

    5211 42

    Denīma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2

    5211 43

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, ne denīma, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, >200 g/m2, šķiedra krāsota

    5211 49

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, >200 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

    5211 51

    Audekla pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

    5211 52

    Sarža pinuma kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka

    5211 59

    Kokvilnas audumi, <85 % cilvēka radīta materiāla piejaukums, vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

    5212 11

    Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

    5212 12

    Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

    5212 13

    Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

    5212 14

    Kokvilnas audumi, </=200 g/m2, no dažādu krāsu šķiedrām, pārējie

    5212 15

    Kokvilnas audumi, svars ne vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

    5212 21

    Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, nebalināts, pārējie

    5212 22

    Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, balināts, pārējie

    5212 23

    Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, krāsots, pārējie

    5212 24

    Kokvilnas audumi, >200 g/m2, dažādu krāsu šķiedras, pārējie

    5212 25

    Kokvilnas audumi, svars vairāk kā 200 g/m2, apdruka, pārējie

    Ch. 53

    Citas augu valsts tekstilšķiedras; papīra šķiedra un audumi

    5306 10

    Linu šķiedra, vienkārša

    5306 20

    Linu šķiedra, daudzkārtu vai šķeterēta

    5307 10

    Džutas šķiedra vai citas tekstila lūksnes šķiedras, vienkārtas

    5307 20

    Džutas šķiedra vai citas tekstila lūksnes šķiedras, daudzkārtu vai šķeterētas

    5308 20

    Īstā kaņepāju šķiedra

    5308 90

    Citas augu valsts tekstilšķiedras

    5309 11

    Audumi, satur 85 % vai vairāk linu pēc svara, nebalināts vai balināts

    5309 19

    Audumi, satur 85 % vai vairāk linu pēc svara, krāsoti vai no dažādu krāsu dzijām

    5309 21

    Linu audumi, satur <85 % linu pēc svara, nebalināts vai balināts

    5309 29

    Linu audumi, satur <85 % linu pēc svara, krāsoti vai no dažādu krāsu dzijām

    5310 10

    Džutas vai citu tekstila lūksnes šķiedras, ne nebalināts

    5310 90

    Džutas vai citu tekstila lūksnes šķiedras, nebalināts

    5311 00

    Citas augu valsts tekstilšķiedras; papīra šķiedras audums

    Ch. 54

    Sintētiskās šķiedras

    5401 10

    Šujamdiegi no sintētiskajiem pavedieniem

    5401 20

    Šujamdiegi no mākslīgajiem pavedieniem

    5402 10

    Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), neilons/cita poliamīda šķiedras, neiesaiņoti

    5402 20

    Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), poliesters, neiesaiņoti

    5402 31

    Teksturētie pavedieni, pārējie, neilons/citi poliamīdi fil, </= 50 tex/s.y., neiesaiņoti

    5402 32

    Teksturētie pavedieni, pārējie, ar neilona/citu poliamīdu sastāvu, >50 tex/s.y., neiesaiņoti

    5402 33

    Teksturētie pavedieni, pārējie, poliesters, neiesaiņoti vai iesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5402 39

    Teksturētie sintētiskie pavedieni, pārējie, neiesaiņoti

    5402 41

    Neilona vai cita poliamīda pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

    5402 42

    Poliestera sintētiskie pavedieni, daļēji orientēti, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

    5402 43

    Poliestera sintētiskie pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

    5402 49

    Sintētiskie pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

    5402 51

    Neilona vai citu pioliamīdu pavedieni, vienkārtas, >50 grodumu/m, neiesaiņoti

    5402 52

    Poliestera pavedieni, vienkārtas, >50 grodumu metrā, neiesaiņoti

    5402 59

    Sintētiskā šķiedra, vienkārša, >50 griezieni metrā, pārējie, neiesaiņoti

    5402 61

    Neilona vai citu poliamīdu pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

    5402 62

    Poliestera pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

    5402 69

    Sintētiskie pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

    5403 10

    Augstas stiprības pavedieni (ne šujamdiegi), viskoze, neiesaiņoti

    5403 20

    Teksturētie pavedieni, pārējie, no mākslīgajām izejvielām, neiesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5403 31

    Viskozes pavedieni, vienkārtas, negrodoti, pārējie, neiesaiņoti

    5403 32

    Viskozes pavedieni, vienkārtas, >120 griezieni metrā, pārējie, neiesaiņoti

    5403 33

    Celulozes acetāta pavedieni, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

    5403 39

    Pavedieni no mākslīgajām izjevielām, vienkārtas, pārējie, neiesaiņoti

    5403 41

    Viskozes pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

    5403 42

    Celulozes acetāta pavedieni, daudzkārtu, pārējie, neiesaiņoti

    5403 49

    Mākslīgā šķiedra, salikta, pārējie, neiesaiņoti

    5404 10

    Sintētiekie monopavedieni, >/=67 dtex, neviena no starpsekciju dimensijām nepārsniedz 1 mm

    5404 90

    Sloksnes un tām līdzīgie materiāli no polipropilēna, kuru uzskatāmais platums nepārsniedz 5 mm

    5405 00

    Mākslīgie monopavedieni, 67 dtex, starpsekcija >1 mm; mākslīgā materiāla sloksnes platums w </=5 mm

    5406 10

    Sintētiskā pavedieni (ne šujamdiegi), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5406 20

    Mākslīgā šķiedra (ne šujamdiegi), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5407 10

    Audums no augstas stiprības pavedieniem, neilona vai citiem poliamīdiem/poliesteriem

    5407 20

    Audums, kas iegūts no sloksnēm/sintētiskajiem tekstilmateriāliem līdzīgs

    5407 30

    Audumi, aprakstīti XI sadaļas 9. piezīmē (paralēli kompleksu pavedienu slāņi)

    5407 41

    Audums, >/=85 % neilons/citi poliamīdi, nebalināts vai balināts, pārējie

    5407 42

    Audumi, >/=85 % neilons/citi poliamīdi, krāsots, pārējie

    5407 43

    Audumi, >/=85 % neilons/citi poliamīdi, šķiedra krāsota, pārējie

    5407 44

    Audumi, >/=85 % ar neilona/citu poliamīdu sastāvu, apdruka, pārējie

    5407 51

    Audumi, >/=85 % strukturēta poliestera, nebalināts vai balināts, pārējie

    5407 52

    Audumi, >/=85 % strukturēta poliestera, krāsots, pārējie

    5407 53

    Audumi, >/=85 % strukturēta poliestera, šķiedra krāsota, pārējie

    5407 54

    Audumi, >/=85 % strukturēta poliestera, apdruka, pārējie

    5407 60

    Audumi, >/=85 % pārējietrukturēta poliestera, pārējie

    5407 71

    Audums, >/=85 % sintētikas, nebalināts vai balināts, pārējie

    5407 72

    Audumi, >/=85 % sintētikas, krāsots, pārējie

    5407 73

    Audumi, >/=85 % sintētikas, šķiedra krāsota, pārējie

    5407 74

    Audumi, >/=85 % sintētikas, apdruka, pārējie

    5407 81

    Sintētikas audumi, <85 % jaukts ar kokvilnu, nebalināts vai balināts, pārējie

    5407 82

    Sintētikas audumi, <85 % jaukts ar kokvilnu, krāsots, pārējie

    5407 83

    Sintētikas audumi, <85 % jaukts ar kokvilnu, šķiedra krāsota, pārējie

    5407 84

    Sintētikas audumi, <85 % jaukts ar kokvilnu, apdruka, pārējie

    5407 91

    Sintētikas audumi, nebalināts vai balināts, pārējie

    5407 92

    Sintētikas audumi, krāsots, pārējie

    5407 93

    Sintētikas audumi, šķiedra krāsota, pārējie

    5407 94

    Sintētikas audumi, apdruka, pārējie

    5408 10

    Audumi no augstas stiprības sintētiskajiem pavedieniem – viskozes diegiem

    5408 21

    Audums, >/=85 % mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, nebalināts/balināts, pārējie

    5408 22

    Audums, >/=85 % mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, krāsots, pārējie

    5408 23

    Audums, >/=85 % mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, šķiedra krāsota, pārējie

    5408 24

    Audums, >/=85 % mākslīgās šķiedras vai mākslīgā teksturētā materiāla sloksnes, apdruka, pārējie

    5408 31

    Mākslīgās izejvielas audums, nebalināts vai balināts, pārējie

    5408 32

    Mākslīgās izejvielas audums, krāsots, pārējie

    5408 33

    Mākslīgās izejvielas audums, šķiedra krāsota, pārējie

    5408 34

    Mākslīgās izejvielas audums, apdruka, pārējie

    Ch. 55

    Mākslīgās štāpeļa šķiedras

    5501 10

    Mākslīgās grīstes no neilona vai citiem poliamīdiem

    5501 20

    Mākslīgās grīstes no poliesteriem

    5501 30

    Mākslīgās grīstes no akrila vai akrila modifikācijām

    5501 90

    Sintētiskās mākslīgās grīstes, pārējie

    5502 00

    Mākslīgās grīstes

    5503 10

    Štāpeļa šķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem, nekārstas vai neķemmētas

    5503 20

    Štāpeļa šķiedras no poliesteriem, nekārstas vai neķemmētas

    5503 30

    Štāpeļa šķiedras no akrila vai akrila modifikācijām, nekārstas vai neķemmētas

    5503 40

    Štāpeļa šķiedras no polipropilēna, nekārstas vai neķemmētas

    5503 90

    Sintētiskās štāpeļa šķiedras, nekārstas vai neķemmētas, pārējie

    5504 10

    Sintētiskās štāpeļa no viskozes, nekārstas vai neķemmētas

    5504 90

    Mākslīgās štāpeļa šķiedras, ne viskoze, nekārstas vai neķemmētas

    5505 10

    Sintētisko šķiedru atkritumi

    5505 20

    Mākslīgo šķiedru atkritumi

    5506 10

    Štāpeļa šķiedras no neilona vai citiem poliamīdiem, kārstas vai ķemmētas

    5506 20

    Štāpeļa šķiedras no poliesteriem, kārstas vai ķemmētas

    5506 30

    Štāpeļa šķiedras no akrila vai akrila modifikācijām, kārstas vai ķemmētas

    5506 90

    Sintētiskās štāpeļa šķiedras, kārstas vai ķemmētas, pārējie

    5507 00

    Mākslīgās štāpeļa šķiedras, kārstas vai ķemmētas

    5508 10

    Šujamdiegi no sintētiskajām štāpeļa šķiedrām

    5508 20

    Šujamdiegi no mākslīgās štāpeļa šķiedrām

    5509 11

    Dzija, >/=85 % neilona vai citu poliamīdu štāpeļa šķiedras, vienkārša, neiesaiņoti

    5509 12

    Dzija, >/=85 % neilona vai citu poliamīdu štāpeļa šķiedras, salikta, neiesaiņoti, pārējie

    5509 21

    Dzija, >/=85 % poliestera štāpeļa šķiedras, vienpavediena, neiesaiņoti

    5509 22

    Dzija, >/=85 % poliestera štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

    5509 31

    Dzija, >/=85 % no akrila vai akrila modifikācijām, štāpeļa šķiedras, vienkārtas, neiesaiņoti

    5509 32

    Dzija, >/=85 % akrila/ akrila modifikāciju štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

    5509 41

    Dzija, >/=85 % citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, vienpavediena, neiesaiņoti

    5509 42

    Dzija, >/=85 % citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

    5509 51

    Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, kas sajaukta ar mākslīgajām štāpeļa šķiedrām, neiesaiņoti, pārējie

    5509 52

    Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, kas sajaukta ar vilnu/ dzīvnieku smalkajiem matiem, neiesaiņoti, pārējie

    5509 53

    Poliestera štāpeļa šķiedras dzija jaukta ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

    5509 59

    Poliestera štāpeļa šķiedras dzija, neiesaiņoti, pārējie

    5509 61

    Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti, pārējie

    5509 62

    Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

    5509 69

    Dzija no akrila štāpeļa šķiedras jaukta, neiesaiņoti, pārējie

    5509 91

    Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu, smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

    5509 92

    Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras jauktas ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

    5509 99

    Dzija no citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, neiesaiņoti, pārējie

    5510 11

    Dzija, >/=85 % no mākslīgās štāpeļa šķiedras, vienkārtaa, neiesaiņoti

    5510 12

    Dzija, >/=85 % no mākslīgās štāpeļa šķiedras, daudzkārtu, neiesaiņoti, pārējie

    5510 20

    Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras jaukta ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, neiesaiņoti, pārējie

    5510 30

    Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras jauktas ar kokvilnu, neiesaiņoti, pārējie

    5510 90

    Dzija no mākslīgās štāpeļa šķiedras, neiesaiņoti, pārējie

    5511 10

    Dzija, >/=85 % mākslīgās štāpeļa šķiedras, ne šujamdiegi, iesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5511 20

    Dzija, <85 % mākslīgās štāpeļa šķiedras, iesaiņoti mazumtirdzniecībai, pārējie

    5511 30

    Šķiedra no mākslīgām šķiedrām (ne šujamdiegiem), iesaiņoti mazumtirdzniecībai

    5512 11

    Audumi, satur >/=85 % poliestera štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts

    5512 19

    Audumi, satur >/=85 % poliestera štāpeļa šķiedras, krāsoti vai dažādu krāsu

    5512 21

    Audumi, satur >/=85 % no akrila štāpeļa šķiedras, nebalināts vai balināts

    5512 29

    Audumi, satur >/=85 % no akrila štāpeļa šķiedras, krāsoti vai dažādu krāsu

    5512 91

    Audumi, satur >/=85 % citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, nebalināts/balināts

    5512 99

    Audumi, satur >/=85 % citas sintētiskās štāpeļa šķiedras, ne nebalināts/ balināts

    5513 11

    Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2 nebalināts, balināts

    5513 12

    Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2 nebalināts, balināts

    5513 13

    Poliestera šķiedras štāpeļa audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2 nebalināts, balināts, pārējie

    5513 19

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar kokvilnu, </=170 g/m2 nebalināti, balināti

    5513 21

    Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots

    5513 22

    Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots

    5513 23

    Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots, pārējie

    5513 29

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots

    5513 31

    Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots

    5513 32

    Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots

    5513 33

    Poliestera šķiedras štāpeļa audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots, pārējie

    5513 39

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots

    5513 41

    Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, </=170 g/m2, apdruka

    5513 42

    Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu,</=170 g/m2, apdruka

    5513 43

    Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar kokvilnu, </=170 g/m2, apdruka, pārējie

    5513 49

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar/kokvilnu, </=170 g/m2, krāsots, apdruka

    5514 11

    Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, nebalināts/balināts

    5514 12

    Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, nebalināts/balināts

    5514 13

    Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar kokvilnu, >170 g/m2, nebalināts/balināts, pārējie

    5514 19

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar kokvilnu, >170 g/m2, nebalināts/balināts

    5514 21

    Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, krāsots

    5514 22

    Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, krāsots

    5514 23

    Citu poliestera štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar kokvilnu, >170 g/m2, krāsots

    5514 29

    Audumi no sintētiskām štāpeļšķiedrām, <85 %, jaukti ar kokvilnu, >170 g/m2, krāsots

    5514 31

    Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, 170 g/m2, šķiedra krāsota

    5514 32

    Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, šķiedra krāsota

    5514 33

    Poliestera šķiedras štāpeļa audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, šķiedra krāsota, pārējie

    5514 39

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar/kokvilnu, >170 g/m2, šķiedra krāsota

    5514 41

    Audekla pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, apdruka

    5514 42

    Sarža pinuma poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, apdruka

    5514 43

    Poliestera štāpeļa šķiedras audums, <85 %, jaukts ar kokvilnu, >170 g/m2, apdruka, pārējie

    5514 49

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, <85 %, jaukti ar/kokvilnu, >170 g/m2, apdruka

    5515 11

    Poliestera šķiedras štāpeļa audums jaukts ar štāpeļa šķiedru, pārējie

    5515 12

    Poliestera štāpeļa šķiedras audumi, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

    5515 13

    Poliestera štāpeļa šķiedras audums jaukts ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

    5515 19

    Poliestera štāpeļa šķiedras audumi, pārējie

    5515 21

    Audumi no akrila štāpeļa šķiedras, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

    5515 22

    Audums no akrila štāpeļa šķiedras, jaukts ar vilnu/smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

    5515 29

    Štāpeļa šķiedras audumi no akrila vai akrila modifikācijām, pārējie

    5515 91

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, jaukti ar cilvēka radītiem pavedieniem, pārējie

    5515 92

    Citu sintētisko štāpeļa škiedru audumi, jaukti ar vilnu vai smalkajiem dzīvnieku matiem, pārējie

    5515 99

    Audumi no sintētiskās štāpeļa šķiedras, pārējie

    5516 11

    Audumi, satur >/=85 % no mākslīgās štāpeļa šķiedras, nebalināts/balināts

    5516 12

    Audumi, satur >/=85 % no mākslīgās štāpeļa šķiedras, krāsots

    5516 13

    Audumi, satur >/=85 % no mākslīgās štāpeļa šķiedras, šķiedra krāsota

    5516 14

    Audumi, satur >/=85 % no mākslīgās štāpeļa šķiedras, apdruka

    5516 21

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85 %, jaukti ar cilvēka radītiem papildinājumiem, nebalināts/balināts

    5516 22

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85 %, jaukti ar cilvēka radītiem papildinājumiem, krāsots

    5516 23

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85 %, jaukti ar cilvēka radītiem papildinājumiem, šķiedra krāsota

    5516 24

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85 %, jaukti ar cilvēka radītiem papildinājumiem, apdruka

    5516 31

    Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām, <85 %, jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, nebalināts/balināts

    5516 32

    Audumi no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām, <85 %, jaukti ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, krāsots

    5516 33

    Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām, <85 %, jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, šķiedra krāsota

    5516 34

    Audums no mākslīgajām štāpeļa šķiedrām, <85 %, jaukts ar vilnu/smalku dzīvnieku apmatojumu, apdruka

    5516 41

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85 %, jaukti ar kokvilnu, nebalināts vai balināts

    5516 42

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85 %, jaukti ar kokvilnu, krāsots

    5516 43

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85 %, jaukti ar kokvilnu, šķiedra krāsota

    5516 44

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, <85 %, jaukti ar kokvilnu, apdruka

    5516 91

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, nebalināti vai balināti, pārējie

    5516 92

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, krāsoti, pārējie

    5516 93

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, šķiedra krāsota, pārējie

    5516 94

    Audumi no mākslīgās štāpeļa šķiedras, apdruka, pārējie

    Ch. 56

    Vate, filci un neaustie materiāli; šķiedras; šķeterētie, virves, u.tml.

    5601 10

    Vate no tekstilmateriāliem sanitāriem nolūkiem, kā higiēniskās salvetes, tamponi

    5601 21

    Kokvilnas vate un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

    5601 22

    Vate no cilvēka radītām šķiedrām un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

    5601 29

    Vate no citiem tekstilmateriāliem un attiecīgie izstrādājumi, ne sanitāriem nolūkiem

    5601 30

    Tekstila pūkas un putekļi

    5602 10

    Adatsteļļu filci un šūto šķiedru audumi

    5602 21

    Filci, kas nav iegūti ar adatēšanas paņēmienu, no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neimpregnēti, bez seguma, nedublēti u.c.

    5602 29

    Filci, kas nav iegūti ar adatēšanas paņēmienu, no citiem tekstilmateriāliem, neimpregnēti, nosegti, dublēti u.c.

    5602 90

    Filci no tekstilmateriāliem, pārējie

    5603 00

    Neaustie materiāli, impregnēti vai neimpregnēti, noklāti, pārklāti vai laminēti

    5604 10

    Gumijas diegi un virves, klāti ar tekstiliju

    5604 20

    Augstas stiprības poliestera, neilona, viskozes šķiedra pārklāta u.tml.

    5604 90

    Tekstilšķiedra, sloksnes un līdzīgi, impregnēta pārklāta/nosegta ar gumiju vai plastiku, pārējie

    5605 00

    Metalizēta šķiedra, tekstilšķiedra kombinācijā ar metāla diegu, sloksnes/pulveris

    5606 00

    Pozamenta pavedieni; lentes vai līdzīgas formas/cilpaini pavedieni; pozamenta pavedieni

    5607 10

    Šķeterētie, virves, auklas un kabeļi no džutas vai citas tekstilšķiedras

    5607 21

    Sienoši vai ķīpās šķeterētie, sizala vai citas agavju ģints pārstāvju augu tekstilšķiedras

    5607 29

    Šķeterētie materiāli, pārējie, virves, auklas un kabeļi no sisala tekstilšķiedrām

    5607 30

    Šķeterētie, virves, auklas un kabeļi no Abakas (Manilas kaņepājiem) vai citām cietajām (lapu) šķiedrām

    5607 41

    Sienoši vai ķīpās šķeterētie materiāli, materiāli no polietilēna vai polipropilēna

    5607 49

    Šķeterētie materiāli, pārējie, virves, auklas un kabeļi no polietilēna vai polipropilēna

    5607 50

    Šķeterētie materiāli, virves, auklas un kabeļi no citām sintētiskajām šķiedrām

    5607 90

    Šķeterētie materiāli, virves, auklas un kabeļi no citiem materiāliem

    5608 11

    Gatavi zvejas tīkli no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem

    5608 19

    Mezgloti tīkli no šķeterētiem materiāliem/virvēm/auklām, un citi gatavi tīkli no cilvēka radītiem materiāliem

    5608 90

    Mezgloti tīkli no šķeterētiem materiāliem/virvēm/auklām, pārējie, un gatavi tīkli no cilvēka radītiem materiāliem

    5609 00

    Izstrādājumi no šķiedrām, sloksnēm, šķeterētajiem materiāliem, virvēm, auklām un kabeļiem, pārējie

    Ch. 57

    Paklāji un citas tekstila grīdsegas

    5701 10

    Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, mezgloti

    5701 90

    Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, mezgloti

    5702 10

    Kelem, Schumacks, Karamanie un tamlīdzīgas tekstila grīdsegas, roku darbs

    5702 20

    Grīdu pārklāji no kokosa šķiedrām

    5702 31

    Paklāji no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, kārtās austi, neapdarināti, pārējie

    5702 32

    Paklāji no cilvēka radītām tekstilšķiedrām, kārtās austi, neapdarināti, pārējie

    5702 39

    Paklāji no citām tekstilšķiedrām, neapdarināti, pārējie

    5702 41

    Paklāji no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, kārtās austi, apdarināti, pārējie

    5702 42

    Paklāji no cilvēka radītām tekstilšķiedrām, apdarināti, pārējie

    5702 49

    Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, kārtās austi, apdarināti, pārējie

    5702 51

    Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, neapdarināti, pārējie

    5702 52

    Paklāji no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, austi, neapdarināti, pārējie

    5702 59

    Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, austi, neapdarināti, pārējie

    5702 91

    Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, austi, apdarināti, pārējie

    5702 92

    Paklāji no cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, austi, apdarināti, pārējie

    5702 99

    Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, austi, apdarināti, pārējie

    5703 10

    Paklāji no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, stepēti

    5703 20

    Paklāji no neilona vai citiem poliamīdiem, stepēti

    5703 30

    Paklāji no citiem cilvēka radītiem tekstilmateriāliem, stepēti

    5703 90

    Paklāji no citiem tekstilmateriāliem, stepēti

    5704 10

    Flīzes no tekstila filca, kuru maksimālā kopējā virsma ir 0,3 m2

    5704 90

    Paklāji no tekstila filca, pārējie

    5705 00

    Paklāji un citas grīdsegas, pārējie

    Ch. 58

    Speciālie audumi; stepēti tekstilizstrādājumi; mežģīnes; gobelēni u.tml.

    5801 10

    Austi kārtaini audumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, ne frotē un šauri audumi

    5801 21

    Austi vienlaidus audu kārtaini kokvilnas audumi, ne frotē un šauri audumi

    5801 22

    Griezti kokvilnas samta audumi, ne šauri audumi

    5801 23

    Austi audu plūksnu kokvilnas audumi, pārējie

    5801 24

    Austi kārtainu metu kokvilnas audumi, negriezti (vienlaidus),ne frotē un šauri audumi

    5801 25

    Austi kārtainu metu kokvilnas audumi, ar grieztām šķiru plūksnām, ne frotē un šauri audumi

    5801 26

    Šenila kokvilnas audumi, ne šauri audumi

    5801 31

    Austi vienlaidus audu kārtaini audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne frotē un šauri audumi.

    5801 32

    Griezti velvetkorda audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne šauri audumi

    5801 33

    Audumi ar audu plūksnām no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

    5801 34

    Austi kārtainu metu audumi no cilvēka radītām šķiedrām, negriezti (vienlaidus), ne frotē un šauri audumi

    5801 35

    Austi kārtainu metu audumi no cilvēka radītām šķiedrām, griezti, ne frotē un šauri audumi

    5801 36

    Šenila audumi no cilvēka radītām šķiedrām, ne šauri audumi

    5801 90

    Austi kārtaini audumi no citiem tekstilmateriāliem, ne frotē un šauri audumi

    5802 11

    Frotē dvieļaudums u.tml. austs frotē kokvilnas audums, ne šaurs audums, nebalināts

    5802 19

    Frotē dvieļaudums u.tml. austs frotē kokvilnas audums, ne šaurs audums, ne nebalināts

    5802 20

    Frotē dvieļaudums u.tml. austs frotē audums no citiem tekstilmateriāliem, ne šaurs audums.

    5802 30

    Stepēti tekstila audumi, ne preču pozīcijas Nr 57.03 produkti

    5803 10

    Kokvilnas marle, ne šaurs audums

    5803 90

    Cita tekstilmateriāla marle, ne šaurs audums

    5804 10

    Tilli un citi tīklveida audumi, izņemot austus, mezglotus vai tamborētus audumus

    5804 21

    Mehāniski izgatavotas mežģīnes no cilvēka radītām šķiedrām, gabalos, loksnēs/ motīvos

    5804 29

    Mehāniski izgatavotas mežģīnes no cita tekstilmateriāla, gabalos, loksnēs/ motīvos

    5804 30

    Ar rokām izgatavotas mežģīnes, gabalos, loksnēs/ motīvos

    5805 00

    Ar rokām austi gobelēni un izšūti gobelēni, vai nu apdarināti, vai nē

    5806 10

    Šauri austi kārtaini audumi un šauri šenila audumi

    5806 20

    Šauri audumi, cntg pēc svara >/=5 % elastomēra šķiedra/gumijas diegs, pārējie

    5806 31

    Šauri austi kokvilnas audumi, pārējie

    5806 32

    Šauri audumi no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

    5806 39

    Šauri audumi no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

    5806 40

    Audumi, kas sastāv no audiem vai metiem, kuri savā starpā sastiprināti ar adhezīvu vielu

    5807 10

    Austas etiķetes u.tml. produkcija no tekstilmateriāliem

    5807 90

    Austas etiķetes u.tml. produkcija, neausti, no tekstilmateriāliem, pārējie

    5808 10

    Lentes, gabalos

    5808 90

    Ornamentālas apmales gabalos, neadītas; uzšuves, piekariņi u.tml. izstrādājumi

    5809 00

    Audumi no metāla diega vai metalizētas šķiedras, pārējie

    5810 10

    Izšuvumi, kas pilnībā noklāj pamatu, gabalos, sloksnēs vai motīvos

    5810 91

    Kokvilnas izšuvumi, gabalos, sloksnēs vai motīvos, pārējie

    5810 92

    Izšuvumi no cilvēka radītām šķiedrām, gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā

    5810 99

    Izšuvumi no citiem tekstilmateriāliem, gabalos, sloksnēs vai motīvos, pārējie

    5811 00

    Stepēti tekstila izstrādājumi gabalos

    Ch. 59

    Impregnēti, pārklāti, laminēti tekstilizstrādājumi, u.tml.

    5901 10

    Gumijoti tekstila audumi, tāda veida, ko lieto ārējiem apsegiem vai grāmatu vākiem

    5901 90

    Marķējumu audums; gleznošanai sagatavota kanva; iecietināts tekstilaudums; cepurēm u.tml.

    5902 10

    Gumijotas virves audums no neilona vai citu poliamīdu augstas stiprības šķiedrām

    5902 20

    Gumijotas virves audums no augstas stiprības poliestera šķiedrām

    5902 90

    Gumijotas virves audums no augstas stiprības viskozes šķiedrām

    5903 10

    Tekstila audumi, impregnēti vai pārklāti ar polivinilhlorīdu, pārējie

    5903 20

    Tekstila audumi impregnēti vai pārklāti, vai laminēti ar poliuretānu, pārējie

    5903 90

    Tekstila audumi impregnēti vai pārklāti, vai laminēti ar plastiku, pārējie

    5904 10

    Linolejs, griezts vai negriezts

    5904 91

    Grīdu segumi, ne linolejs, ar adatsteļļu audumu/neaustu materiālu pamatu

    5904 92

    Grīdu segumi, ne linolejs, ar citu tektstilmateriālu pamatu

    5905 00

    Tekstila sienu segumi

    5906 10

    Gumijota tekstila līmlenta, kuras platums nepārsniedz 20 cm

    5906 91

    Gumijotas tekstilijas, adītas vai tamborētas, pārējie

    5906 99

    Gumijoti tekstila audumi, pārējie

    5907 00

    Impregnēti vai pārklāti tekstilaudumi, krāsota kanva (teātra dekorāciju noformēšanai)

    5908 00

    Tekstila degļi lampām, plītīm u.tml., gāzes apvalki un adīti gāzes pārvalki

    5909 00

    Tekstila šļūtenes u.tml. izstrādājumi

    5910 00

    Transmisijas vai konveijeru siksnas vai jebkuras siksnas no tekstilmateriāla

    5911 10

    Tekstila audumi kārstuvju apsegšanai un līdzīgi tehniskie audumi

    5911 20

    Tekstila pārklājumu audums, vai nu apdarināti, vai nē

    5911 31

    Tekstila audumi ko lieto papīra ražošanā vai līdzīgās mašinērijās, <650 g/m2

    5911 32

    Tekstila audumi, ko lieto papīra ražošanā vai līdzīgās mašinērijās, sver >/=650 g/m2

    5911 40

    Tekstila filtru audumi, ko lieto degvielas pumpjos, ieskaitot cilvēka matus

    5911 90

    Tekstila audumi vai izstrādājumi tehniskiem nolūkiem, pārējie

    Ch. 60

    Adīti vai tamborēti audumi

    6001 10

    Garām kārtām adīti vai tamborēti tekstila audumi

    6001 21

    Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi no kokvilnas

    6001 22

    Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi no cilvēka radītām šķiedrām

    6001 29

    Kārtām cilpoti adīti vai tamborēti audumi no citiem tekstilmateriāliem

    6001 91

    Kārtām adīti vai tamborēti audumi no kokvilnas, pārējie

    6001 92

    Kārtām adīti vai tamborēti audumi no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

    6001 99

    Kārtām adīti vai tamborēti audumi no citiem tekstilmateriāliem, pārējie

    6002 10

    Adīti vai tamborēti tekstila audumi, platums /=5 % no elastīna/gumijas, pārējie

    6002 20

    Adīti vai tamborēti tekstila audumi, platumā nepārsniedz 30 cm, pārējie

    6002 30

    Adīti/tamborēti tekstila audumi, platums >30 cm,>/=5 % no elastīna/gumijas, pārējie

    6002 41

    Metos adīti audumi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, pārējie

    6002 42

    Metos adīti audumi no kokvilnas, pārējie

    6002 43

    Metos adīti audumi no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

    6002 49

    Metos adīti audumi no citiem materiāliem, pārējie

    6002 91

    Adīti vai tamborēti audumi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, pārējie

    6002 92

    Adīti vai tamborēti audumi no kokvilnas, pārējie

    6002 93

    Adīti vai tamborēti audumi no cilvēka radītām šķiedrām, pārējie

    6002 99

    Adīti vai tamborēti audumi no citiem materiāliem, pārējie

    Ch. 61

    Tērpi un apģērbi, adīti vai tamborēti

    6101 10

    Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml. no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6101 20

    Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml. no kokvilnas, adīti

    6101 30

    Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml. no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6101 90

    Vīriešu/zēnu mēteļi, vējjakas u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6102 10

    Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml. no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6102 20

    Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml. no kokvilnas, adīti

    6102 30

    Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml. no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6102 90

    Sieviešu/meiteņu mēteļi, vējjakas u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6103 11

    Vīriešu/zēnu kostīmi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6103 12

    Vīriešu/zēnu kostīmi no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6103 19

    Vīriešu/zēnu kostīmi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6103 21

    Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6103 22

    Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti no kokvilnas, adīti

    6103 23

    Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6103 29

    Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6103 31

    Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6103 32

    Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri no kokvilnas, adīti

    6103 33

    Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6103 39

    Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6103 41

    Vīriešu/zēnu bikses un šorti no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6103 42

    Vīriešu/zēnu bikses un šorti no kokvilnas, adīti

    6103 43

    Vīriešu/zēnu bikses un šorti no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6103 49

    Vīriešu/zēnu bikses un šorti no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6104 11

    Sieviešu/meiteņu kostīmi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6104 12

    Sieviešu/meiteņu kostīmi no kokvilnas, adīti

    6104 13

    Sieviešu/meiteņu kostīmi no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6104 19

    Sieviešu/meiteņu kostīmi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6104 21

    Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6104 22

    Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti no kokvilnas, adīti

    6104 23

    Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6104 29

    Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6104 31

    Sieviešu/meiteņu žaketes no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6104 32

    Sieviešu/meiteņu žaketes no kokvilnas, adīti

    6104 33

    Sieviešu/meiteņu žaketes no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6104 39

    Sieviešu/meiteņu žaketes no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6104 41

    Sieviešu/meiteņu kleitas no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6104 42

    Sieviešu/meiteņu kleitas no kokvilnas, adīti

    6104 43

    Sieviešu/meiteņu kleitas no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6104 44

    Sieviešu/meiteņu kleitas no mākslīgām šķiedrām, adīti

    6104 49

    Sieviešu/meiteņu kleitas no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6104 51

    Sieviešu/meiteņu svārki no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6104 52

    Sieviešu/meiteņu svārki no kokvilnas, adīti

    6104 53

    Sieviešu/meiteņu svārki no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6104 59

    Sieviešu/meiteņu svārki no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6104 61

    Sieviešu/meiteņu bikses un šorti no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6104 62

    Sieviešu/meiteņu bikses un šorti no kokvilnas, adīti

    6104 63

    Sieviešu/meiteņu bikses un šorti no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6104 69

    Sieviešu/meiteņu bikses un šorti no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6105 10

    Vīriešu/zēnu krekli no kokvilnas, adīti

    6105 20

    Vīriešu/zēnu krekli no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6105 90

    Vīriešu/zēnu krekli no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6106 10

    Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli no kokvilnas, adīti

    6106 20

    Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6106 90

    Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli no citiem materiāliem, adīti

    6107 11

    Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses no kokvilnas, adīti

    6107 12

    Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6107 19

    Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6107 21

    Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas no kokvilnas, adīti

    6107 22

    Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6107 29

    Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6107 91

    Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki u.tml. no kokvilnas, adīti

    6107 92

    Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki u.tml. no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6107 99

    Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6108 11

    Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6108 19

    Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6108 21

    Sieviešu/meiteņu biksītes no kokvilnas, adīti

    6108 22

    Sieviešu/meiteņu biksītes no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6108 29

    Sieviešu/meiteņu biksītes no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6108 31

    Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas no kokvilnas, adīti

    6108 32

    Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6108 39

    Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6108 91

    Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki u.tml. no kokvilnas, adīti

    6108 92

    Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki u.tml. no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6108 99

    Sieviešu/meiteņu halāti un rītasvārki u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6109 10

    T–krekli, sportakrekliņi un līdzīgi izstrādājumi no kokvilnas, adīti

    6109 90

    T–krekli, sportakrekliņi un līdzīgi izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6110 10

    Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6110 20

    Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no kokvilnas, adīti

    6110 30

    Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6110 90

    Svīteri, puloveri, džemperi vestes u.tml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6111 10

    Zīdaiņu apģērbs no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6111 20

    Zīdaiņu apģērbs no kokvilnas, adīti

    6111 30

    Zīdaiņu apģērbs no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6111 90

    Zīdaiņu apģērbs no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6112 11

    Treniņtērpi no kokvilnas, adīti

    6112 12

    Treniņtērpi no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6112 19

    Treniņtērpi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6112 20

    Slēpošanas kostīmi no tekstilmateriāliem, adīti

    6112 31

    Vīriešu/zēnu peldkostīmi no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6112 39

    Vīriešu/zēnu peldkostīmi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6112 41

    Sieviešu/meiteņu peldkostīmi no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6112 49

    Sieviešu/meiteņu peldkostīmi no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6113 00

    Apģērbs no impregnēta vai pārklāta auduma, adīti izstrādājumi

    6114 10

    Apģērbs, pārējie no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6114 20

    Apģērbs, pārējie no kokvilnas, adīti

    6114 30

    Apģērbs, pārējie no cilvēka radītām šķiedrām, adīti

    6114 90

    Apģērbs, pārējie no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6115 11

    Zeķbikses un zeķes no sintētiskās šķiedras <67 dtex/vienkārša šķiedra, adīti

    6115 12

    Zeķbikses un zeķes no sintētiskās šķiedras >/=67 dtex/vienkārša šķiedra, adīti

    6115 19

    Zeķbikses un zeķes no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6115 20

    Sieviešu zeķītes un zeķes no tekstilšķiedra <67 dtex/vienkārša šķiedra, adīti

    6115 91

    Zeķes, pārējie no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6115 92

    Zeķes, pārējie no kokvilnas, adīti

    6115 93

    Zeķes, pārējie no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6115 99

    Zeķes, pārējie no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6116 10

    Cimdi piesūcināti vai pārklāti ar plastiku vai gumiju, adīti

    6116 91

    Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, adīti

    6116 92

    Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie no kokvilnas, adīti

    6116 93

    Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie no sintētiskām šķiedrām, adīti

    6116 99

    Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, pārējie no citiem tekstilmateriāliem, adīti

    6117 10

    Šalles, kaklauti un plīvuri un līdzīgi izstrādājumi no tekstilmateriāliem, adīti

    6117 20

    Kaklasaites un kravates no tekstilmateriāliem, adīti

    6117 80

    Apģērba aksesuāri pārējie no tekstilmateriāliem, adīti

    6117 90

    Apģērba aksesuāru daļas no tekstilmateriāliem, adīti

    Ch. 62

    Apģērbi, kas nav adīti vai tamborēti

    6201 11

    Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml. izstrādājumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6201 12

    Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml. izstrādājumi no kokvilnas, neadīti

    6201 13

    Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6201 19

    Vīriešu/zēnu mēteļi u.tml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6201 91

    Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml. izstrādājumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6201 92

    Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml. izstrādājumi no kokvilnas, neadīti

    6201 93

    Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6201 99

    Vīriešu/zēnu vējjakas u.tml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6202 11

    Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml. izstrādājumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem neadīti

    6202 12

    Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml. izstrādājumi no kokvilnas, neadīti

    6202 13

    Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6202 19

    Sieviešu/meiteņu mēteļi u.tml. izstrādājumi no citām tekstilšķiedrām, neadīti

    6202 91

    Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml. izstrādājumi no vilnas/smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6202 92

    Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml. izstrādājumi no kokvilnas, neadīti

    6202 93

    Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml. izstrādājumi no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6202 99

    Sieviešu/meiteņu vējjakas u.tml. izstrādājumi no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6203 11

    Vīriešu/zēnu kostīmi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6203 12

    Vīriešu/zēnu kostīmi no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6203 19

    Vīriešu/zēnu kostīmi no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6203 21

    Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6203 22

    Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti no kokvilnas, neadīti

    6203 23

    Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6203 29

    Vīriešu/zēnu apģērbu komplekti no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6203 31

    Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6203 32

    Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri no kokvilnas, neadīti

    6203 33

    Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6203 39

    Vīriešu/zēnu jakas un bleizeri no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6203 41

    Vīriešu/zēnu bikses un šorti no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6203 42

    Vīriešu/zēnu bikses un šorti no kokvilnas, neadīti

    6203 43

    Vīriešu/zēnu bikses un šorti no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6203 49

    Vīriešu/zēnu bikses un šorti no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6204 11

    Sieviešu/meiteņu kostīmi no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6204 12

    Sieviešu/meiteņu kostīmi no kokvilnas, neadīti

    6204 13

    Sieviešu/meiteņu kostīmi no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6204 19

    Sieviešu/meiteņu kostīmi no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6204 21

    Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6204 22

    Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti no kokvilnas, neadīti

    6204 23

    Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6204 29

    Sieviešu/meiteņu apģērbu komplekti no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6204 31

    Sieviešu/meiteņu žaketes no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6204 32

    Sieviešu/meiteņu žaketes no kokvilnas, neadīti

    6204 33

    Sieviešu/meiteņu žaketes no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6204 39

    Sieviešu/meiteņu žaketes no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6204 41

    Sieviešu/meiteņu kleitas no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6204 42

    Sieviešu/meiteņu kleitas no kokvilnas, neadīti

    6204 43

    Sieviešu/meiteņu kleitas no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6204 44

    Sieviešu/meiteņu kleitas no mākslīgām šķiedrām, neadīti

    6204 49

    Sieviešu/meiteņu kleitas no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6204 51

    Sieviešu/meiteņu svārki no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6204 52

    Sieviešu/meiteņu svārki no kokvilnas, neadīti

    6204 53

    Sieviešu/meiteņu svārki no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6204 59

    Sieviešu/meiteņu svārki no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6204 61

    Sieviešu/meiteņu bikses un šorti no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6204 62

    Sieviešu/meiteņu bikses un šorti no kokvilnas, neadīti

    6204 63

    Sieviešu/meiteņu bikses un šorti no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6204 69

    Sieviešu/meiteņu bikses un šorti no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6205 10

    Vīriešu/zēnu krekli no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6205 20

    Vīriešu/zēnu krekli no kokvilnas, neadīti

    6205 30

    Vīriešu/zēnu krekli no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6205 90

    Vīriešu/zēnu krekli no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6206 10

    Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli no zīda vai zīda atlikumiem, neadīti

    6206 20

    Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6206 30

    Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli no kokvilnas, neadīti

    6206 40

    Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6206 90

    Sieviešu/meiteņu blūzes un krekli no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6207 11

    Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses no kokvilnas, neadīti

    6207 19

    Vīriešu/zēnu apakšbikses un īsās apakšbikses no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6207 21

    Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas no kokvilnas, neadīti

    6207 22

    Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6207 29

    Vīriešu/zēnu naktskrekli un pidžamas no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6207 91

    Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml. no kokvilnas, neadīti

    6207 92

    Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml. no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6207 99

    Vīriešu/zēnu halāti un rītasvārki, u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6208 11

    Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6208 19

    Sieviešu/meiteņu apakšveļa un peņuāri no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6208 21

    Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas no kokvilnas, neadīti

    6208 22

    Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6208 29

    Sieviešu/meiteņu naktskrekli un pidžamas no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6208 91

    Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml. no kokvilnas, neadīti

    6208 92

    Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml. no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6208 99

    Sieviešu/meiteņu biksītes un halāti, u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6209 10

    Zīdaiņu apģērbs no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6209 20

    Zīdaiņu apģērbs no kokvilnas, neadīti

    6209 30

    Zīdaiņu apģērbs no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6209 90

    Zīdaiņu apģērbs no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6210 10

    Apģērbs no tekstila filca un no neaustiem tekstila materiāliem

    6210 20

    Vīriešu/zēnu mēteļi un līdzīgi izstrādājumi no impregnēta, pārklāta u.tml. austa tekstilauduma

    6210 30

    Sieviešu/meiteņu mēteļi un līdzīgi izstrādājumi no impregnēta, pārklāta u.tml. austa tekstilauduma

    6210 40

    Vīriešu/zēnu apģērbs pārējie, izgatavoti no impregnēta, pārklāta u.tml. tekstilauduma

    6210 50

    Sieviešu/meiteņu apģērbs pārējie, izgatavoti no impregnēta, pārklāta u.tml. tekstilauduma

    6211 11

    Vīriešu/zēnu peldkostīmi no tekstilmateriāliem neadīti

    6211 12

    Sieviešu/meiteņu peldkostīmi no tekstilmateriāliem, neadīti

    6211 20

    Slēpošanas kostīmi no tekstilmateriāliem, neadīti

    6211 31

    Vīriešu/zēnu apģērbs, pārējie no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6211 32

    Vīriešu/zēnu apģērbs, pārējie no kokvilnas, neadīti

    6211 33

    Vīriešu/zēnu apģērbs, pārējie no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6211 39

    Vīriešu/zēnu apģērbs, pārējie no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6211 41

    Sieviešu/meiteņu apģērbs, pārējie no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6211 42

    Sieviešu/meiteņu apģērbs, pārējie no kokvilnas, neadīti

    6211 43

    Sieviešu/meiteņu apģērbs, pārējie no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6211 49

    Sieviešu/meiteņu apģērbs, pārējie no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6212 10

    Krūšturi un to daļas no tekstilmateriāliem

    6212 20

    Zeķturi un to daļas no tekstilmateriāliem

    6212 30

    Korsetes un to daļas no tekstilmateriāliem

    6212 90

    Korsetes, bikšturi u.tml. izstrādājumi vai to daļas no tekstilmateriāliem

    6213 10

    Mutautiņi no zīda vai zīda atkritumiem, neadīti

    6213 20

    Mutautiņi no kokvilnas, neadīti

    6213 90

    Mutautiņi no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6214 10

    Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml. no zīda vai zīda atkritumiem, neadīti

    6214 20

    Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml. no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, neadīti

    6214 30

    Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml. no sintētiskām šķiedrām, neadīti

    6214 40

    Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml. no mākslīgām šķiedrām, neadīti

    6214 90

    Šalles, kaklauti, plīvuri u.tml. no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6215 10

    Kaklasaites un kravates no zīda vai zīda atkritumiem, neadīti

    6215 20

    Kaklasaites un kravates no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6215 90

    Kaklasaites un kravates no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6216 00

    Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi no tekstilmateriāliem, neadīti

    6217 10

    Apģērba aksesuāri pārējie no tekstilmateriāliem, neadīti

    6217 90

    Apģērba vai drēbju daļas vai pārējie no tekstilšķiedrām, neadīti.

    Ch. 63

    Citi apdarināti tekstila izstrādājumi, lietoti apģērbi u.tml.

    6301 10

    Elektriski apsildāmās segas no tekstilmateriāliem

    6301 20

    Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem

    6301 30

    Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas no kokvilnas

    6301 40

    Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas no sintētiskām šķiedrām

    6301 90

    Segas (ne elektriskās) un ceļojuma segas no citiem tekstilmateriāliem

    6302 10

    Gultasveļa no tekstilmateriāliem, adīti vai tamborēti materiāli

    6302 21

    Gultasveļa no kokvilnas, apdruka, ne adīta

    6302 22

    Gultasveļa no cilvēka radītām šķiedrām, apdruka, ne adīta

    6302 29

    Gultasveļa no citiem tekstilmateriāliem, apdruka, ne adīta

    6302 31

    Gultasveļa no kokvilnas, pārējā

    6302 32

    Gultasveļa no cilvēka radītām šķiedrām, pārējā

    6302 39

    Gultasveļa no citiem tekstilmateriāliem, pārējā

    6302 40

    Galdauti no adīta vai tamborēta tekstila materiāla

    6302 51

    Galdauti no kokvilnas, neadīti

    6302 52

    Galdauti no liniem, neadīti

    6302 53

    Galdauti no cilvēka radītām šķiedrām, neadīti

    6302 59

    Galdauti no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6302 60

    Tualetes un virtuves tekstilijas no frotē dvieļauduma vai citas frotē drānas no kokvilnas

    6302 91

    Tualetes un virtuves tekstilijas no kokvilnas, pārējās

    6302 92

    Tualetes un virtuves tekstilijas no liniem

    6302 93

    Tualetes un virtuves tekstilijas no cilvēka radītām šķiedrām

    6302 99

    Tualetes un virtuves tekstilijas no citiem tekstilmateriāliem

    6303 11

    Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas no kokvilnas, adīti

    6303 12

    Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas no sintētiskajām šķiedrām, adīti

    6303 19

    Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas no cita tekstilmateriāla, adīti

    6303 91

    Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas no kokvilnas, neadīti

    6303 92

    Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas no sintētiskajām šķiedrām, neadīti

    6303 99

    Aizkari, drapērijas, iekštelpu žalūzijas no citiem tekstilmateriāliem, neadīti

    6304 11

    Gultasveļa no tekstilmateriāliem, pārējie, adīti vai tamborēti

    6304 19

    Gultasveļa no tekstilmateriāliem, pārējie, neadīti vai tamborēti

    6304 91

    Mēbeļu dekoratīvā apdare, pārējie no tekstilmateriāliem, adīti vai tamborēti

    6304 92

    Mēbeļu dekoratīvā apdare, pārējie no kokvilnas, neadīti vai tamborēti

    6304 93

    Mēbeļu dekoratīvā apdare, pārējie no sintētiskām šķiedrām, neadīti vai tamborēti

    6304 99

    Mēbeļu dekoratīvā apdare, pārējie no citiem tekstilmateriāliem, neadīti vai tamborēti

    6305 10

    Maisi, somas vai preču iepakojumi no džutas vai no citām tekstila lūksnes šķiedrām

    6305 20

    Maisi, somas vai preču iepakojumi no kokvilnas

    6305 31

    Maisi, somas vai preču iepakojumi no polietilēna vai polipropilēna sloksnēm

    6305 39

    Maisi, somas vai preču iepakojumi no citiem cilvēka radītiem tekstilmateriāliem

    6305 90

    No citām tekstila lūksnes šķiedrām no citiem tekstilmateriāliem

    6306 11

    Brezenti, nojumes un sauljumi no kokvilnas

    6306 12

    Brezenti, nojumes un sauljumi no sintētiskām šķiedrām

    6306 19

    Brezenti, nojumes un sauljumi no citiem tekstilmateriāliem

    6306 21

    Teltis no kokvilnas

    6306 22

    Teltis no sintētiskām šķiedrām

    6306 29

    Teltis no citiem tekstilmateriāliem

    6306 31

    Buraudumi no sintētiskām šķiedrām

    6306 39

    Buraudumi no citiem tekstilmateriāliem

    6306 41

    Piepūšamie matrači no kokvilnas

    6306 49

    Piepūšamie matrači no citiem tekstilmateriāliem

    6306 91

    Tūristu piederumi, pārējie no kokvilnas

    6306 99

    Tūristu piederumi, pārējie no citiem tekstilmateriāliem

    6307 10

    Grīdas lupatas, trauku lupatas, putekļu lupatas un līdzīgi tīrīšanas tekstilizstrādājumi

    6307 20

    Piepūšamās drošības vestes un drošības jostas no tekstilmateriāliem

    6307 90

    Apdarināti izstrādājumi no tekstilmateriāliem, pārējie, ieskaitot apģērba aksesuārus

    6308 00

    Komplekti, kas sastāv no auduma, un šķiedras paklāju un gobelēnu izgatavošanai, u.tml.

    6309 00

    Lietoti apģērbi un citi lietoti izstrādājumi



    Tekstila un apģērba izstrādājumi 30–49, 64–96 sadaļās

    HS Nr.

    Produkta nosaukums

    3005 90

    Vate, marle, saites un tiem līdzīgi

    ex 3921 12

    Austi, adīti vai neausti audumi, pārklāti vai laminēti ar plastiku right accolade

    ex 3921 13

    ex 3921 90

    ex 4202 12

    Bagāžas somas, rokas somas un preces ar ārējo virsmu pārsvarā no tekstilmateriāliem right accolade

    ex 4202 22

    ex 4202 32

    ex 4202 92

    ex 6405 20

    Apavi ar filca zolēm un virspusi

    ex 6406 10

    Apavu virspuse, kas par 50 % vai vairāk sastāv no tekstilmateriāla

    ex 6406 99

    Kāju sildītāji un supinatori no tekstilmateriāliem

    6501 00

    Cepuru formas, cepuru karkasi no filca; plakanas un cilindriskas filca sagataves

    6502 00

    Cepuru formas, pītas vai izgatavotas ar jebkura materiāla saturošo slokšņu palīdzību

    6503 00

    Filca cepures un citas filca galvassegas

    6504 00

    Cepures un citas galvassegas pītas vai izgatavotas ar jebkura materiāla saturošo slokšņu palīdzību

    6505 90

    Cepures un citas galvassegas, adītas vai izgatavotas no mežģīnēm, vai cita tekstilmateriāla

    6601 10

    Lietussargi un saulessargi, dārza tipa

    6601 91

    Citi lietussargu veidi, lietussargu uzmavas

    6601 99

    Citi lietussargi

    ex 7019 10

    Stiklašķiedras

    ex 7019 20

    Audumi no stiklašķiedras

    8708 21

    Drošības jostas mehāniskajiem transporta līdzekļiem

    8804 00

    Izpletņi, to daļas un aksesuāri

    9113 90

    Pulksteņsiksnas, saites un aproces no tekstilmateriāliem

    ex 9404 90

    Spilveni no kokvilnas; polsterējumi; mīksti paliktņi u.tml. izstrādājumi no tekstilmateriāliem

    9502 91

    Apģērbs lellēm

    ex 9612 10

    Austas lentes no cilvēka radītām šķiedrām, ne tās, kuru platums ir mazāks par 30 mm un kuras ir iestiprinātas kārtridžos

    LĪGUMS PAR TEHNISKAJĀM BARJERĀM TIRDZNIECĪBĀ



    DALĪBVALSTIS,

    Atsaucoties uz Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raundu,

    Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

    Atzīstot svarīgo ieguldījumu, ko starptautiskie standarti un atbilstības novērtēšanas sistēmas var šajā ziņā sniegt, uzlabojot ražošanas efektivitāti un nodrošinot starptautiskās tirdzniecības vadību;

    Vēloties līdz ar to veicināt šādu starptautisko standartu un atbilstības novērtēšanas sistēmu izveidošanu;

    Vēloties nodrošināt to, ka tehniskie noteikumi un standarti, ieskaitot iesaiņojumu, marķēšanas un preču etiķešu prasības un procedūras atbilstības tehniskajiem noteikumiem un standartiem noteikšana neradīs starptautiskajā tirdzniecībā nevajadzīgus šķēršļus;

    Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no eksporta kvalitātes uzlabošanas pasākumu veikšanas, vai cilvēku, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, kā arī apkārtējās vides aizsardzības, vai krāpnieciskas prakses apkarošanas, tik lielā mērā, kādu tās atzīst par nepieciešamu, ievērojot prasību, ka tie netiks veikti pieļaujot patvaļīgu un nepamatotu diskrimināciju valstu starpā, kur dominē tie paši apstākļi vai arī slēpta starptautiskās tirdzniecības ierobežošana, un tos citādi piemērojot atbilstoši šī Līguma prasībām;

    Atzīstot, ka nevienu valsti nedrīkst atturēt no pasākumu veikšanas, kas nepieciešami būtisku to drošības interešu aizsardzībai;

    Atzīstot ieguldījumu, ko starptautiskā standartizācija var sniegt jaunattīstības valstīm, tām pārmantojot tehnoloģijas no attīstītām valstīm;

    Atzīstot, ka jaunattīstības valstis var sastapties ar īpašām grūtībām tehnisko noteikumu un standartu, kā arī novērtēšanas procedūru un standartu atbilstības tehniskajiem noteikumiem noformulēšanā un izmantošanā, un izsakot vēlēšanos palīdzēt tām to centienos;

    ŠEIT VIENOJAS PAR TURPMĀKO.



    1. pants

    Vispārējie nosacījumi

    1.1.  
    Vispārējie standartizācijas atbilstības novērtēšanas procedūru termini parasti atbilst Apvienoto Nāciju sistēmā un starptautiskajos standartizēšanas institūcijās pieņemtajām definīcijām, ņemot vērā to kontekstu un saskaņā ar šī Līguma mērķiem un nolūkiem.
    1.2.  
    Tomēr, šī Līguma kontekstā spēkā ir terminu nozīme, kas aprakstīta 1 pielikumā.
    1.3.  
    Visas preces, ieskaitot rūpniecības un lauksaimniecības preces, ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem.
    1.4.  
    Pirkšanas specifikācijas, kuras sagatavojušas valdības institūcijas valdības institūciju ražošanas vai patērēšanas vajadzībām, nav pakļautas šī Līguma nosacījumiem, bet tiek iekļautas “Līgumā par valsts pasūtījumu” atbilstoši tā darbības sfērai.
    1.5.  
    Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kā noteikts “Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu izmantošanu” A pielikumā.
    1.6.  
    Visas atsauces šajā Līgumā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām jāizdara tā, lai ietvertu jebkurus turpmākos labojumus tajos un jebkurus noteikumu vai preču apjoma papildinājumus, izņemot nenozīmīgus labojumus un papildinājumus.



    TEHNISKIE NOTEIKUMI UN STANDARTI

    2. pants

    Tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana, ko veic valdības centrālās institūcijas

    Attiecībā uz savām valdības centrālajām institūcijām:

    2.1. Dalībvalstis nodrošina precēm, kas importētas no jebkuras Dalībvalstis teritorijas, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā līdzīgām vietējas izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes valsts ir jebkura cita valsts, piešķirtais.

    2.2. Dalībvalstis nodrošina tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu vai piemērošanu tā, lai tie neizraisītu nevajadzīgu šķēršļu rašanos starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā kontekstā tehniskie noteikumi nedrīkst tirdzniecību ierobežot lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumiski pamatotu mērķi, ievērojot risku, ka tos varētu nepildīt. Šādi likumiskie mērķi inter alia ir: nacionālās drošības prasības; krāpnieciskas prakses gadījumu novēršana; cilvēku veselības un drošības aizsardzība, dzīvnieku vai augu valsts un tās veselības, vai apkārtējās vides aizsardzība. Šāda riska novērtēšanā inter alia jāņem vērā tādi atbilstoši elementi: pieejamā zinātniskā un tehniskā informācija, atbilstoša pārstrādes tehnoloģija vai preču galīgās izmantošanas plāni.

    2.3. Tehnisko noteikumu ievērošana tiek pārtraukta, ja apstākļi vai mērķi, kādēļ tie tikuši pieņemti, vairs nepastāv vai arī, ja izmainītos apstākļus vai mērķus iespējams sasniegt mazāk ierobežojošā veidā.

    2.4. Ja tehniskie noteikumi tiek pieprasīti un atbilstošie starptautiskie standarti ir spēkā vai to noteikšana ir nenovēršama, Dalībvalstis izmanto tos, vai attiecīgas to daļas, par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumu, kad šādi starptautiskie standarti vai attiecīgās daļas uzskatāmi par neefektīviem vai par neatbilstošiem līdzekļiem noteikto likumisko mērķu īstenošanai, piemēram, fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisko problēmu dēļ.

    2.5. Dalībvalsts, kura sagatavo, pieņem vai piemēro tehnisko noteikumu, kuram var būt nozīmīga ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, pēc citas Dalībvalsts pieprasījuma izskaidro šī tehniskā noteikuma pamatojumu saskaņā ar 2. līdz 4. paragrāfa nosacījumiem. Gadījumos, ja tehniskais noteikums ir sagatavots, pieņemts vai piemērots vienam no likumiski pamatotajiem mērķiem, kas skaidri minēts 2. paragrāfā, un kas ir atbilstošs attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, jāuzskata par starptautiskajai tirdzniecībai šķēršļus neradošu.

    2.6. Lai cik vien plaši iespējams harmonizētu tehniskos noteikumus, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās to preču starptautisko standartu sagatavošanā, kurām tās vai nu ir pieņēmušas vai gatavojas pieņemt tehniskos noteikumus.

    2.7. Dalībvalstis pozitīvi izturas un uzskata par līdzvērtīgiem citu Dalībvalstu tehniskos noteikumus, pat ja pēdējo noteikumi atšķiras no pirmo noteikumiem, ja vien tās uzskata, ka šie noteikumi pilnībā sasniedz šo valstu noteikumu mērķus.

    2.8. Nepieciešamības gadījumos Dalībvalstīm jāprecizē preču prasību tehniskie noteikumi drīzāk attiecībā uz to izpildi nekā uz dizainu vai aprakstu.

    2.9. Gadījumos, kad neeksistē attiecīgs starptautiskais standarts vai tehniskais saturs ierosinātajam tehniskajam noteikumam neatbilst attiecīgo starptautisko standartu tehniskajam saturam un, ja tehniskajam noteikumam var būt ievērojama ietekme uz citu Dalībvalstu tirdzniecību, Dalībvalstis:

    2.9.1. 

    publicēs ziņojumu izdevumā par šāda tehniskā noteikuma ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

    2.9.2. 

    ar sekretariāta starpniecību paziņos citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātais tehniskais noteikums kopā ar īsu norādījumu par tā uzdevumiem un būtību. Šādi ziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un ņemt vērā izteiktos komentārus;

    2.9.3. 

    pēc attiecīga pieprasījuma sniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

    2.9.4. 

    nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

    2.10. Atbilstoši nosacījumiem 9. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 9. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc tehniskā noteikuma pieņemšanas:

    2.10.1. 

    nekavējoties paziņo par noteiktu tehnisko noteikumu un tā ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

    2.10.2. 

    pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm tehniskā noteikuma kopijas;

    2.10.3. 

    nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

    2.11. Dalībvalstis nodrošina, ka visi pieņemtie tehniskie noteikumi tiek nekavējoties publicēti vai citādi padarīti pieejami, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tiem.

    2.12. Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 10. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

    3. pants

    Tehnisko noteikumu sagatavošana, pielāgošana un piemērošana, ko veic pašvaldības un nevalstiskās organizācijas

    Attiecībā uz to pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām to teritorijās:

    3.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 2. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 2. panta 9.2. un 10.1. paragrāfos.

    3.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par tajās esošo to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, izdotajiem tehniskajiem noteikumiem tiek paziņots atbilstoši 2. panta 9.2.un 10.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotajiem tehniskajiem noteikumiem.

    3.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 2. panta 9.un 10. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

    3.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri vietējām pašvaldībām varētu likt vai tās mudināt to teritorijās rīkoties neatbilstoši 2. panta nosacījumiem.

    3.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 2. panta nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas ievērot 2. panta nosacījumus.

    4. pants

    Standartu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana

    4.1.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību standartizēšanas institūcijas akceptē un ievēro “Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas pozitīvās prakses kodeksu” šī Līguma Pielikumā 3 (turpmāk šajā Līgumā saukts “Pozitīvās prakses kodekss”). Tās veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pašvaldības un nevalstiskās standartizēšanas organizācijas to teritorijās, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kurās Dalībvalstis vai to teritorijās esošās institūcijas ir biedra statusā, savās teritorijās akceptē un ievēro šo Pozitīvās prakses kodeksu. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri tieši vai netieši mudina šādas standartizēšanas institūcijas darboties neatbilstoši Pozitīvās prakses kodeksam. Dalībvalstu saistības attiecībā uz to, kā standartizēšanas institūcijas ievēro Pozitīvās prakses kodeksa nosacījumus, ir spēkā neatkarīgi no tā vai standartizēšanas institūcija ir akceptējusi Pozitīvās prakses kodeksu vai nē.
    4.2.  
    Standartizēšanas institūcijas, kuras ir akceptējušas un ievēro Pozitīvās prakses kodeksu, Dalībvalstis atzīst par šī Līguma principus ievērojošām.



    ATBILSTĪBA TEHNISKAJIEM NOTEIKUMIEM UN STANDARTIEM

    5. pants

    Atbilstības novērtēšanas procedūras, ko veic centrālās valdības institūcijas

    5.1.  

    Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apliecinājums par atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, to centrālās valdības piemēro sekojošus nosacījumus precēm, kuru izcelsme ir citu Dalībvalstu teritorijās:

    5.1.1. 

    atbilstības novērtēšanas procedūras tiek izstrādātas, pieņemtas un piemērotas tā, lai tirgus pieejamību līdzīgu preču ar izcelsmi citu Dalībvalstu teritorijās piegādātājiem nodrošinātu ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi kā līdzīgu vietējās izcelsmes preču vai tādu preču, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piegādātājiem līdzīgā situācijā; šāda tirgus pieejamība paredz piegādātāju tiesības uz atbilsības novērtējumu saskaņā ar procedūras noteikumiem, tai skaitā iespēju veikt atbilstības novērtēšanas pasākumus uz vietas, kad to paredz šī procedūra, un saņemt sistēmas marķējumu;

    5.1.2. 

    atbilstības novērtēšanas procedūras netiek izstrādātas, pieņemtas vai piemērotas tā, lai vai to rezultātā radītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. Tas inter alia nozīmē, ka atbilstības novērtēšanas procedūras nav stingrākas vai netiek piemērotas stingrāk, nekā nepieciešams, lai nodrošinātu importējošās Dalībvalsts pārliecību par preču atbilstību ar spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, ievērojot risku, ko varētu radīt neatbilstība.

    5.2.  

    Īstenojot 1. paragrāfa nosacījumus, Dalībvalstis nodrošina, ka:

    5.2.1. 

    atbilstības novērtēšanas procedūras tiek veiktas un pabeigtas cik vien iespējams ātri un ne mazāk labvēlīgi tām precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijās, nekā līdzīgām vietējās izcelsmes precēm;

    5.2.2. 

    standarta sagatavošanas laiks katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai tiek publicēts, vai par plānoto sagatavošanas laiku tiek paziņots iesniedzējam pēc attiecīga pieprasījuma; saņemot iesniegumu, kompetenta institūcija nekavējoties iepazīstas ar dokumenta pareizību un informē iesnieguma autoru precīzi un sīki par visiem trūkumiem; kompetentā institūcija nosūta, cik vien drīz iespējams, precīzus un sīkus novērtējuma rezultātus iesnieguma autoram, tā lai pēdējais nepieciešamības gadījumā varētu veikt korekcijas; pat, ja iesniegumam ir trūkumi, kompetentā institūcija savu iespēju robežās un pēc iesniedzēja pieprasījuma turpina atbilstības novērtēšanu; pēc attiecīgas iesniedzēja prasības viņš tiek informēts par procedūras gaitu, kur tiek sniegti paskaidrojumi par katru kavēšanos;

    5.2.3. 

    informācijas prasības tiek ierobežotas līdz apjomam, kas ir nepieciešams atbilstības novērtēšanai un maksājumu aprēķināšanai;

    5.2.4. 

    konfidenciāla informācija attiecībā uz precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas un kura atklājas vai tiek sniegta sakarā ar šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām, tiek respektēta tādā pašā veidā, kā attiecībā uz vietējās izcelsmes precēm un tā, lai tiktu aizstāvētas likumiskās komercintereses;

    5.2.5. 

    jebkuriem par atbilstības novērtēšanu piemērotiem maksājumiem precēm, kuru izcelsmes vieta ir citu Dalībvalstu teritorijas, ir jābūt vienādiem ar maksājumiem, kas tiek prasīti par atbilstības novērtēšanu līdzīgām vietējās izcelsmes precēm vai tādām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, ņemot vērā sakaru, transporta un citas izmaksas, kas rodas no atšķirībām iesnieguma autora tehniskā nodrošinājuma un atbilstības novērtēšanas institūcijas novietojuma dēļ;

    5.2.6. 

    tehniskā nodrošinājuma izvietojums, ko izmanto atbilstības novērtēšanas procedūrās un paraugu atlasē nedrīkst radīt nevajadzīgas neērtības iesniedzējiem un to pārstāvjiem;

    5.2.7. 

    gadījumos, kad preces specifikācijas tiek mainītas pēc tās atbilstības piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, atbilstības novērtēšanas procedūra modificētajai precei tiek ierobežota līdz apjomam, kas nepieciešams, lai parliecinātos par to, vai prece vēl joprojām atbilst attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem;

    5.2.8. 

    ir izstrādāta procedūra, lai pārbaudītu sūdzības attiecībā uz atbilstības novērtēšanas procedūras darbību un veiktu korekcijas pamatotas sūdzības gadījumā.

    5.3.  
    Nekas 1. un 2. paragrāfos neattur Dalībvalstis no pamatotu pārbaužu uz vietām veikšanas.
    5.4.  
    Gadījumos, kad nepieciešams pozitīvs apliecinājums par preču atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem un starptautisko standartizēšanas institūciju atbilstošie norādījumi vai rekomendācijas, kas pastāv vai drīzumā tiks pabeigtas, Dalībvalstis nodrošina, ka centrālās valdības institūcijas izmanto tās vai attiecīgās to daļas kā pamatu šādu institūciju atbilstības novērtēšanas procedūrām, izņemot, ja pēc attiecīga lūguma ir ticis pienācīgi izskaidrots, ka šādi norādījumi, rekomendācijas vai attiecīgas to daļas nav pieņemamas ieinteresētajām Dalībvalstīm, inter alia sekojošu iemeslu dēļ: nacionālās drošības prasības, krāpšanas gadījumu novēršana; cilvēku veselības aizsardzība un drošība, dzīvnieku un augu valsts vai tās veselība, vai apkārtējā vide; fundamentāli klimatiskie vai citi ģeogrāfiskie faktori; fundamentālas tehnoloģiskas vai infrastruktūras problēmas.
    5.5.  
    Lai cik vien plaši iespējams saskaņotu atbilstības novērtēšanas procedūras, Dalībvalstis savu iespēju robežās pilnībā piedalās starptautiskajās standartizēšanas institūcijās novērtēšanas procedūru izstrādāšanā.
    5.6.  

    Gadījumos, kad nepastāv atbilstošs norādījums vai rekomendācija, ko sniegusi starptautiskā standartizēšanas institūcija vai arī ierosinātās atbilstības novērtēšanas procedūras tehniskais saturs neatbilst attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizēšanas institūcijas, un, ja atbilstības novērtēšanas procedūrai var būt nopietna ietekme uz tirdzniecību ar citām Dalībvalstīm, Dalībvalstis:

    5.6.1. 

    publicē paziņojumu par šādas atbilstības novērtēšanas procedūras ieviešanas plāniem visātrākajā iespējamajā laikā, lai tādējādi dotu iepēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs;

    5.6.2. 

    ar Sekretariāta starpniecību paziņo citām Dalībvalstīm par precēm, uz kurām attiecas ierosinātā atbilstības novērtēšanas procedūra kopā ar īsu norādījumu par tās uzdevumiem un būtību. Šādi paziņojumi tiek izdarīti cik vien ātri iespējams, tā, lai būtu iespējams ieviest labojumus un izteikt komentārus;

    5.6.3. 

    pēc attiecīga pieprasījuma, sniedz citām Dalībvalstīm piedāvātās procedūras sīkākas detaļas vai kopijas un pēc iespējas norāda daļas, kuras būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

    5.6.4. 

    nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga pieprasījuma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

    5.7.  

    Atbilstoši nosacījumiem 6. paragrāfa ievadā, gadījumos, kad Dalībvalstij rodas vai draud steidzamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, šī Dalībvalsts var pēc saviem ieskatiem atteikties no tiem soļiem, kas uzskaitīti 6. paragrāfā, ar noteikumu, ka šī Dalībvalsts pēc procedūras pieņemšanas:

    5.7.1. 

    nekavējoties paziņo par noteiktu procedūru un tās ietekmētajām precēm citām Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību, īsi norādot šī tehniskā noteikuma mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamo problēmu raksturu;

    5.7.2. 

    pēc attiecīga pieprasījuma izsniedz citām Dalībvalstīm procedūras kopijas;

    5.7.3. 

    nediskriminējošā kārtā atvēl saprātīgu laiku citām Dalībvalstīm rakstisku komentāru sniegšanai, pēc attiecīga lūguma apspriež šos komentārus un ņem vērā šos rakstiskos komentārus un šādu diskusiju rezultātus.

    5.8.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka visas pieņemtās atbilstības novērtēšanas procedūras tiek nekavējoties publicētas vai citādi padarītas pieejamas, lai tādējādi dotu iespēju ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs iepazīties ar tām.
    5.9.  
    Izņemot to neatliekamo apstākļu gadījumus, kas minēti 7. paragrāfā, Dalībvalstis citādi nodrošina saprātīgu laika periodu starp atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanu un tās spēkā stāšanos, lai dotu laiku ražotājiem eksportējošajās Dalībvalstīs un īpaši jaunattīstības Dalībvalstīs, pielāgot savas preces vai ražošanas metodes importējošās Dalībvalsts prasībām.

    6. pants

    Centrālo valdības institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas atzīšana

    Attiecībā uz to centrālajām valdības institūcijām:

    6.1. Neapejot 3. un 4. paragrāfu nosacījumus, Dalībvalstis to iespēju robežās nodrošina to, ka citu Dalībvalstu atbilstības novērtēšanas procedūras tiek akceptētas pat tad, ja šīs procedūras atšķiras no to pašu procedūrām, ja vien tās ir pārliecinātas, ka šādas procedūras nodrošina atbilstību piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, kas līdzvērtīgi pašu procedūrām. Tiek atzīts, ka iepriekšējas konsultācijas var būt nepieciešamas, lai panāktu savstarpēji apmierinošu izpratni, sevišķi attiecībā uz:

    6.1.1. 

    adekvātu un ilgstošu attiecīgo atbilstības novērtēšanas institūciju tehnisko kompetenci eksportējošajā Dalībvalstī, tā, lai būtu pārliecība par to atbilstības novērtēšanas rezultātu turpmāko uzticamību; šajā sakarā, piemēram ar akreditācijas palīdzību apliecināta atbilstība attiecīgajiem norādījumiem vai rekomendācijām, ko sniegušas starptautiskās standartizācijas institūcijas, tiek uzskatīta par veiktu atbilstošā tehniskajā kompetencē;

    6.1.2. 

    atbilstības novērtēšanas rezultātu akceptēšanas ierobežošanu tikai tādējādi, kā to izstrādājušas nozīmētās institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī.

    6.2. Dalībvalstis nodrošina, ka to atbilstības novērtēšanas procedūras cik vien iespējams veicina 1. paragrāfa nosacījumu īstenošanu.

    6.3. Dalībvalstīm tiek ieteikts pēc citu Dalībvalstu pieprasījuma, uzsākt sarunas, lai noslēgtu līgumus par katras no šīm Dalībvalstīm atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu. Dalībvalstis var pieprasīt, lai šādi līgumi atbilstu 1. paragrāfa kritērijiem un būtu abpusēji apmierinoši attiecībā tirdzniecības ar attiecīgajām pusēm veikšanas potenciālu.

    6.4. Dalībvalstīm tiek ieteikts atļaut citu Dalībvalstu teritorijās esošajām atbilstības novērtēšanas institūcijām piedalīties to atbilstības novērtēšanas procedūrās ar nosacījumiem, kas ir ne mazāk labvēlīgi, kā tie, kas piešķirti to teritorijā vai kādas citas valsts teritorijā esošajām institūcijām.

    7. pants

    Pašvaldību veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

    Attiecībā uz Dalībvalstu pašvaldībām to teritorijās:

    7.1. Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs institūcijas darbojas atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot, kā minēts 5. panta 6.2. un 7.1. paragrāfos.

    7.2. Dalībvalstis nodrošina, ka par Dalībvalstu to pašvaldību, kuras ir tieši pakļautas centrālajai valdībai, atbilstības novērtēšanas procedūrām tiek paziņots atbilstoši 5. panta 6.2.un 7.1. paragrāfu nosacījumiem, norādot, ka netiek pieprasīts paziņot par tiem tehniskajiem noteikumiem, kuru tehniskais saturs pēc būtības ir tāds pats, kā attiecīgās Dalībvalsts centrālās valdības paziņotie tehniskie noteikumi.

    7.3. Dalībvalstis var pieprasīt, lai kontakti ar citām Dalībvalstīm, ieskaitot paziņojumus, informācijas un komentāru sniegšanu un sarunas, kas minēti 5. panta 6.un 7. paragrāfos, notiktu ar centrālo valdību.

    7.4. Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri pašvaldībām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.

    7.5. Saskaņā ar šo Līgumu Dalībvalstis ir pilnā mērā atbildīgas par visu 5. un 6. pantu nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstis formulē un īsteno pozitīvi tendētus pasākumus un mehānismus, lai mudinātu ne tikai centrālās valdības, bet arī citas institūcijas, ievērot 5. un 6. pantu nosacījumus.

    8. pants

    Nevalstisko institūciju veiktās atbilstības novērtēšanas procedūras

    8.1.  
    Dalībvalstis iespēju robežās veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nevalstiskās organizācijas to teritorijās, kuras veic atbilstības novērtēšanas procedūras, darbotos atbilstoši 5. un 6. panta nosacījumiem, izņemot pienākumu paziņot par paredzamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām. Turklāt Dalībvalstis neveic pasākumus, kuri šādām institūcijām varētu likt, vai tās mudināt, to teritorijās rīkoties neatbilstoši 5. un 6. pantu nosacījumiem.
    8.2.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas nevalstisko organizāciju izstrādātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām tikai tad, šie pēdējie ievēro 5. un 6. pantu nosacījumus, izņemot pienākumu paziņot par ierosinātajām novērtēšanas procedūrām.

    9. pants

    Starptautiskās un reģionālās sistēmas

    9.1.  
    Gadījumos, kad tiek pieprasīts pozitīvs apstiprinājums atbilstībai tehniskajam noteikumam vai standartam, Dalībvalstis atbilstoši savām iespējām noformulē un pieņem atbilstības novērtēšanas starptautiskās sistēmas un kļūst par to biedriem, vai piedalās tajās.
    9.2.  
    Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tām var būt pieejami, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas starptautiskās un reģionālās sistēmas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijās ir Dalībvalstis vai dalībnieces, atbilstu 5. un 6. pantu nosacījumiem. Turklāt, Dalībvalstis neveic tādus pasākumus, kas ietekmē, tieši vai netieši, prasību vai pamudinājumu šādām sistēmām darboties, tā lai tās neatbilstu 5. un 6. pantu nosacījumiem.
    9.3.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas starptautiskajām vai reģionālajām atbilstības novērtēšanas sistēmām tikai tik lielā mērā, par cik šīs sistēmas atbilst attiecīgajiem 5. un 6. pantu nosacījumiem.



    INFORMĀCIJA UN PALĪDZĪBA

    10. pants

    Informācija par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām

    10.1.  

    Katra Dalībvalsts nodrošina pieprasījumu izskatīšanas centra darbību, kurš spēj sniegt atbildes uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā arī sniegt atbilstošus dokumentus attiecībā uz:

    10.1.1. 

    jebkuriem tehniskajiem noteikumiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

    10.1.2. 

    jebkuriem standartiem, kurus pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, kā arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

    10.1.3. 

    jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras izmanto to teritorijā centrālās vai pašvaldību institūcijas, vai nevalstiskas organizācijas, kurām ir likumiskas tiesības ieviest tehnisku noteikumu, vai arī reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru dalībnieku vai biedru sastāvā ir šādas institūcijas;

    10.1.4. 

    Dalībvalsts vai attiecīgu centrālo valdību vai vietējo pašvaldību to teritorijās dalību un piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos līgumos šī Līguma ietvaros; tai jābūt spējīgai sniegt būtisku informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem;

    10.1.5. 

    paziņojumu, kas publicēti saskaņā ar šo Līgumu, atrašanās vietām, vai informāciju par to, kur šādu informāciju iespējams iegūt;

    10.1.6. 

    pieprasījumu izskatīšanas centru, kas minēti 3. paragrāfā, atrašanās vietām.

    10.2.  
    Ja tomēr, juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, Dalībvalsts izveidojusi vairāk nekā vienu pieprasījumu izskatīšanas centru, šī Dalībvalsts sniedz otrai Dalībvalstij pilnīgu un plašu informāciju par katra šī pieprasījumu izskatīšanas centra atbildības apjomu. Turklāt šī Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuri pieprasījumi, kas adresēti nepareizajam pieprasījumu izskatīšanas centram, tiek nekavējoties nogādāti pareizajā centrā.
    10.3.  

    Katra Dalībvalsts veic savu iespēju robežās piemēro saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pastāv viens vai vairāki pieprasījumu izskatīšanas centri, kuri spēj atbildēt uz visiem būtiskajiem pieprasījumiem, kuri saņemti no citām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm citās Dalībvalstīs, kā nodrošina attiecīgo dokumentu vai informācijas par to, kur tos iespējams saņemt, izsniegšanu attiecībā uz:

    10.3.1. 

    jebkuriem standartiem, ko pieņēmušas vai ierosinājušas tās teritorijā nevalstiskās standartizēšanas organizācijas, vai reģionālās standartizēšanas institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir;

    10.3.2. 

    jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām, vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras to teritorijās izmanto nevalstiskās organizācijas vai reģionālās institūcijas, kuru biedri vai dalībnieces šīs institūcijas ir;

    10.3.3. 

    attiecīgo nevalstisko institūciju to teritorijās dalību vai piedalīšanos starptautiskajās un reģionālajās standartizēšanas institūcijās un atbilstības novērtēšanas sistēmās, kā arī divpusējos un daudzpusējos pasākumos šī Līguma ietvaros; tām jābūt spējīgām sniegt saprātīgu informāciju par šādu sistēmu un pasākumu nosacījumiem.

    10.4.  
    Dalībvalstis veic tām pieejamus saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ja citas Dalībvalstis vai ieinteresētās puses citās Dalībvalstīs lūdz dokumentu kopijas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, tās tiek izsniegtas par objektīvu samaksu (ja vispār tāda ir noteikta), kura ir, īstās piegādes izmaksas neieskaitot, tāda pati kā attiecīgās Dalībvalsts valsts piederīgiem ( 27 ) vai jebkuras citas Dalībvalsts pilsoņiem.
    10.5.  
    Attīstītās Dalībvalstis, ja to lūdz citas Dalībvalstis, nodrošina tulkojumu angļu, franču vai spāņu valodās tiem dokumentiem, uz kuriem attiecas īpašā paziņošana, kā arī apjomīgu dokumentu, vai šādu dokumentu kopsavilkuma gadījumā.
    10.6.  
    Sekretariāts, saņemot paziņojumus atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, izsūta paziņojumu kopijas visām Dalībvalstīm un ieinteresētajām standartizēšanas un atbilstības novērtēšanas institūcijām, kā arī pievērš jaunattīstības Dalībvalstu uzmanību jebkurām paziņojumam attiecībā uz tās sevišķi interesējošajām precēm.
    10.7.  
    Kad Dalībvalsts ir panākusi vienošanos ar jebkuru citu valsti vai valstīm par jautājumiem attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrām, kam var būt nozīmīga ietekme uz tirdzniecību, tad vismaz vienas Dalībvalsts līguma puse paziņo citām Dalībvalstīm ar sekretariāta starpniecību par precēm, kuras attiecas uz šo līgumu un pievieno īsu līguma aprakstu. Ieinteresētajām Dalībvalstīm iesaka pēc attiecīga pieprasījuma uzsākt konsultācijas ar citām Dalībvalstīm, lai noslēgtu līdzīgus līgumus vai vienotos par to piedalīšanos šādos līgumos.
    10.8.  

    Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts kā tāds, kas pieprasa:

    10.8.1. 

    tekstu publicēšanu citā valodā nekā Dalībvalsts valoda;

    10.8.2. 

    projektu detaļu vai kopiju izsniegšanu citā valodā nekā Dalībvalsts valoda, izņemot 5. paragrāfā noteiktos gadījumus; vai

    10.8.3. 

    Dalībvalstīm sniegt jebkuru informāciju, kuras atklāšanu tā uzskata par pretēju to būtiskajām drošības interesēm.

    10.9.  
    Paziņojumi sekretariātam jāiesniedz angļu, franču vai spāņu valodā.
    10.10.  
    Dalībvalstis nozīmē vienu centrālās valdības iestādi, kura ir atbildīga par nosacījumu īstenošanu nacionālā līmenī attiecībā uz paziņojuma procedūrām un saskaņā ar šo Līgumu, izņemot nosacījumus, kas ietverti 3. pielikumā.
    10.11.  
    Ja tomēr juridisku vai administratīvu iemeslu dēļ, atbildība par paziņojuma procedūrām tiek sadalīta starp divām vai vairākām centrālās valdības iestādēm, ieinteresētā Dalībvalsts sniedz citām Dalībvalstīm pilnīgu un plašu informāciju par katras šīs iestādes atbildības apjomu.

    11. pants

    Tehniskā palīdzība citām Dalībvalstīm

    11.1.  
    Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis par tehnisko noteikumu sagatavošanu.
    11.2.  
    Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, īpaši jaunattīstības Dalībvalstis, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji akceptētiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz nacionālo standartizācijas institūciju izveidošanu un piedalīšanos starptautiskajās standartizācijas institūcijās, kā mudina savas nacionālās standartizācijas institūcijas rīkoties līdzīgi.
    11.3.  

    Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai izveidotu regulējošas institūcijas savās teritorijās citu Dalībvalstu, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstu konsultēšanai, kā arī sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz:

    11.3.1. 

    regulējošo institūciju, vai atbilstības tehniskajiem noteikumiem novērtēšanas institūciju izveidošanu;

    11.3.2. 

    metodēm, ar kurām vislabāk var panākt tehnisko noteikumu ievērošanu.

    11.4.  
    Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma veic tām pieejamos saprātīgos pasākumus, lai sagatavotu priekšlikumu, kas ierosināms citām Dalībvalstīm, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīm, un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz atbilstības standartiem, kas pieņemti lūguma iesniedzējas Dalībvalstis teritorijā, novērtēšanas institūciju izveidošanu.
    11.5.  
    Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz pasākumiem, kas veicami šādu valstu ražotājiem, ja tie vēlas iegūt piekļuvi atbilstības novērtēšanas sistēmām, kuras izmanto valdības vai nevalstiskās organizācijas tās Dalībvalsts teritorijā, kura saņem lūgumu.
    11.6.  
    Dalībvalstis, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultē citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis un sniedz tām tehnisku palīdzību uz savstarpēji pieņemtiem noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz institūciju un tiesiskās bāzes izveidošanu, kura dotu tām iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības šādās sistēmās.
    11.7.  
    Dalībvalstis pēc attiecīga pieprasījuma ierosina tādām institūcijām to teritorijās, kuras ir starptautisko vai reģionālo atbilstības novērtēšanas sistēmu biedri vai dalībnieces, konsultēt citas Dalībvalstis, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstis, un apsver pēdējo pieprasījumus pēc tehniskās palīdzības attiecībā uz tādu institūciju izveidošanu, kuras dotu attiecīgajām institūcijām to teritorijās iespēju pildīt dalības vai piedalīšanās saistības.
    11.8.  
    Sniedzot padomu un tehnisko palīdzību citām Dalībvalstīm atbilstoši 1.-7. paragrāfiem, Dalībvalstis piešķir prioritāti vismazāk attīstīto Dalībvalstu vajadzībām.

    12. pants

    Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

    12.1.  
    Dalībvalstis piešķir diferencētu un labvēlīgāku attieksmi šī Līguma jaunattīstības Dalībvalstīm, ievērojot sekojošos nosacījumus, kā arī attiecīgos citu šī Līguma Pantu nosacījumus.
    12.2.  
    Dalībvalstis vērš īpašu uzmanību uz šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem un ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, gan nacionālā līmenī, gan izmantojot šī Līguma institucionālos pasākumus.
    12.3.  
    Dalībvalstis, sagatavojot un piemērojot tehniskos noteikumus, standartus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ņem vērā jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības šī Līguma īstenošanā, lai nodrošinātu, ka šādi tehniskie noteikumi, standarti un atbilstības novērtēšanas procedūras nerada nevajadzīgus šķēršļus eksportam no jaunattīstības Dalībvalstīm.
    12.4.  
    Dalībvalstis atzīst, ka, lai gan jaunattīstības Dalībvalstīs starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas var pastāvēt to īpašos tehnoloģiskos un sociāli–ekonomiskos apstākļos, jaunattīstības Dalībvalstis pieņem noteiktus tehniskos noteikumus, standartus vai atbilstības novērtēšanas procedūras, kuru mērķis ir saglabāt vietējo tehnoloģiju, ražošanas metodes un procesus, kas ir savienojami ar to attīstības vajadzībām. Tāpēc Dalībvalstis atzīst, ka no jaunattīstības Dalībvalstīm netiek sagaidīts, lai tās izmantotu starptautiskos standartus par bāzi to tehniskajiem noteikumiem, kuri neatbilst to attīstības, finansiālajām un tirdzniecības vajadzībām.
    12.5.  
    Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas un starptautiskās atbilstības novērtēšanas sistēmas tiek organizētas un darbojas veicinot aktīvu un visas Dalībvalstis pārstāvošu attiecīgo institūciju piedalīšanos, ievērojot jaunattīstības Dalībvalstu speciālās problēmas.
    12.6.  
    Dalībvalstis savu iespēju robežās veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskās standartizēšanas institūcijas pēc jaunattīstības Dalībvalstu pieprasījuma iepazītos ar iespēju un, ja iespējams, sagatavotu starptautiskos standartus attiecībā uz precēm, par kurām jaunattīstības Dalībvalstīm ir īpaša interese.
    12.7.  
    Dalībvalstis atbilstoši 11. panta nosacījumiem sniedz tehnisko palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošana un piemērošana nerada jaunattīstības Dalībvalstu eksporta pieaugumam un dažādībai nevajadzīgus šķēršļus. Nosakot tehniskās palīdzības noteikumus un apstākļus, jāņem vērā pieprasījumu izteikušo Dalībvalstu, un īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu attīstības pakāpe.
    12.8.  
    Ar šo atzīst, ka jaunattīstības Dalībvalstis var saskarties ar īpašām problēmām, ieskaitot institucionālas un infrastruktūras problēmas, tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā. Tālāk tiek atzīts, ka jaunattīstības Dalībvalstu īpašās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī to tehnoloģiskās attīstības pakāpe, var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Tāpēc Dalībvalstis pilnā mērā ievēro šo faktu. Attiecīgi, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības Dalībvalstis spēj pildīt šo Līgumu, Tirdzniecības tehnisko barjeru komitejai, kas minēta 13. pantā (šajā Līgumā saukta – “Komiteja”), tiek dota iespēja pēc to attiecīga pieprasījuma noteikt precizētus, laika ziņā ierobežotus šī Līguma saistību pilnīgus vai daļējus izņēmumus. Izskatot šādus lūgumus, Komiteja ņem vērā speciālās problēmas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanas un piemērošanas jomā, un jaunattīstības Dalībvalsts speciālās attīstības un tirdzniecības vajadzības, kā arī tās tehnoloģiskās attīstības pakāpi, kas var traucēt saistību pildīšanu pilnā mērā saskaņā ar šo Līgumu. Komiteja īpaši ņem vērā vismazāk attīstīto valstu speciālās attīstības problēmas.
    12.9.  
    Konsultāciju laikā attīstīto valstu Dalībvalstis patur prātā īpašās grūtības, ar kurām nācās sastapties jaunattīstības Dalībvalstīm noformulējot un īstenojot standartus un tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, un vēloties palīdzēt jaunattīstības Dalībvalstīm to centienos šājā virzienā, attīstīto valstu Dalībvalstis ņem vērā iepriekšminētās speciālās vajadzības attiecībā uz finansēšanu, tirdzniecību un attīstību.
    12.10.  
    Komiteja periodiski iepazīstas ar šajā Līgumā noteikto īpašo un diferencēto stāvokli, kas piešķirts jaunattīstības Dalībvalstīm nacionālā un starptautiskā līmenī.



    INSTITŪCIJAS, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

    13. pants

    Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja

    13.1.  
    Ar šo tiek izveidota Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai Dalībvalstis varētu konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanu. Komiteja veic tādus pienākumus, kādus tai paredz šis Līgums vai deleģē Dalībvalstis.
    13.2.  
    Komiteja pēc nepieciešamības izveido darba grupas vai citas institūcijas, kuras veic tām tādus pienākumus, kādus Komiteja tām deleģējusi atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.
    13.3.  
    Ar šo jāsaprot, ka jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās starp darbu saskaņā ar šo Līgumu un to, ko veic valdības citās tehniskajās organizācijās. Komitejai jāizpēta šī problēma, lai mazinātu šādu dublēšanos.

    14. pants

    Konsultācijas un strīdu noregulēšana

    14.1.  
    Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību, notiek sadarbībā ar Strīdu noregulēšanas institūciju un ievēro, mutatis mutandis, GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumus, kas precizēti un piemēroti “Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu”.
    14.2.  
    Pēc strīdus puses lūguma, vai arī pēc tās iniciatīvas, komisija var izveidot tehnisko ekspertu grupu, tādu tehnisku jautājumu risināšanai, kam nepieciešams detalizēts ekspertu izvērtējums.
    14.3.  
    Tehnisko ekspertu grupas ievēro 2 pielikuma procedūras.
    14.4.  
    Augstāk minētās strīdu noregulēšanas procedūras var piemērot gadījumos, kad Dalībvalsts uzskata, ka otra Dalībvalsts nav panākusi apmierinošus rezultātus atbilstoši 3.4., 7.8. un 9. pantiem un tās tirdzniecības intereses tikušas ievērojami skartas. Šajā sakarā, šādi rezultāti ir tādi paši kā gadījumā, ja attiecīgā institūcija būtu Dalībvalsts.



    NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

    15. pants

    Nobeiguma nosacījumi

    Atrunas

    15.1.  
    Attiecībā uz jebkuriem šī Līguma nosacījumiem bez citu Dalībvalstu piekrišanas nevar tikt ieviestas nekādas atrunas.

    Pārskats

    15.2.  
    Katra Dalībvalsts uzreiz pēc datuma, kurā tā pievienojusies PTO Līgumam, informē Komiteju par esošajiem vai veiktajiem šī Līguma īstenošanas un pārvaldes nodrošināšanas pasākumiem. Par jebkurām izmaiņām šādos pasākumos arī jāpaziņo Komitejai.
    15.3.  
    Komiteja veic gada pārskatu par šī Līguma, ņemot vērā tā mērķus, izpildi un darbību.
    15.4.  
    Ne vēlāk kā trešā gada beigās pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un katra triju gadu perioda beigās, Komiteja pārskata šī Līguma darbību un izpildi, ieskaitot nosacījumus, kas attiecas uz atklātību, lai rekomendētu šī Līguma tiesību un pienākumu noregulējumu pēc nepieciešamības, tādejādi veicinot abpusējas ekonomiskās priekšrocības un tiesību un pienākumu līdzsvaru, neapejot 12. panta nosacījumus. Ievērojot inter alia pieredzi, kas gūta Līguma īstenošanā, Komiteja pēc nepieciešamības, iesniedz ierosinājumus šī Līguma tekstu labojumus Preču tirdzniecības padomei.

    Pielikumi

    15.5.  
    Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemamas sastāvdaļas.

    1. PIELIKUMS

    TERMINI UN TO DEFINĪCIJAS ŠĪ LĪGUMA NOLŪKĀ

    Terminiem, kas sniegti 1991. gada ISO/IEC 2. Norādījumu sestajā izdevumā “Vispārējie termini un to definīcijas attiecībā uz standartizēšanu un ar to saistīto darbību” un kas lietoti šajā Līgumā ir tāda pati nozīme, kā minēto Norādījumu definīcijās dotā, ņemot vērā, ka pakalpojumi tiek izslēgti no šī Līguma darbības sfēras. Šī Līguma nolūkā vēl spēkā ir sekojošas definīcijas:

    1.   Tehniskais noteikums

    Dokuments, kas atspoguļo preču īpašības vai ar tām saistītos procesus un ražošanas metodes, ieskaitot spēkā esošos administratīvos nosacījumus, atbilstība kuram ir obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības, kā tie ir piemēroti precei, procesam vai ražošanas metodei.

    Paskaidrojoša piezīme

    Definīcija ISO/IEC 2.Norādījumā nav pašpietiekama, bet pamatojas uz tā saukto “ķieģeļu” sistēmu.

    2.   Standarts

    Dokuments, kuru apstiprinājusi atzīta institūcija, kas vispārējai un atkārtotai izmantošanai sagatavo likumus, norādījumus vai preču un ar tām saistīto procesu un ražošanas metožu raksturojumus, kuru ievērošana nav obligāta. Tas var ietvert vai apskatīt tikai un vienīgi terminoloģiju, simbolus, iepakojumu, marķēšanu vai etiķešu prasības kas attiecas uz preci, procesu vai ražošanas metodi.

    Paskaidrojoša piezīme

    Termini, kas definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, skar preces, procesus un pakalpojumus. Šis Līgums attiecas tikai uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas savukārt attiecas uz precēm vai procesiem un ražošanas metodēm. Standarti, kā tie definēti ISO/IEC 2. Norādījumā, var būt neobligāti vai obligāti. Šī Līguma nolūkā standarti tiek definēti kā neobligāti un tehniskie noteikumi kā obligāti dokumenti. Standarti, kurus sagatavo starptautiskā standartizācijas kopiena, balstās uz konsensusa principa. Šis Līgums aptver arī dokumentus, kuri nebalstās uz konsensusa principa.

    3.   Atbilstības novērtēšanas procedūras

    Jebkura procedūra, kas tieši vai netieši izmantota, lai konstatētu, ka tiek pildītas atbilstošās prasības tehniskajos noteikumos vai standarti.

    Paskaidrojoša piezīme

    Atbilstības novērtēšanas procedūras inter alia ietver paraugu ņemšanas, analīžu un inspekcijas procedūras; atbilstības novērtēšanu, apstiprināšanu un apliecināšanu; reģistrāciju, akreditēšanu un pieņemšanu, kā arī to kombinācijas.

    4.   Starptautiskā institūcija vai sistēma

    Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties vismaz visu Dalībvalstu attiecīgajām institūcijām.

    5.   Reģionālā institūcija vai sistēma

    Institūcija vai sistēma, kurā atļauts piedalīties tikai dažu Dalībvalstu attiecīgām institūcijām.

    6.   Centrālās valdības institūcijas

    Centrālā valdība, tās ministrijas un departamenti vai jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas centrālās valdības kontrolē.

    Paskaidrojoša piezīme

    Eiropas Kopienu gadījumā spēkā ir nosacījumi, kas attiecas uz centrālās valdības institūcijām. Tomēr reģionālās institūcijas vai atbilstības novērtēšanas sistēmas var izveidot Eiropas Kopienu ietvaros, un šādos gadījumos tās ir pakļautas šī Līguma nosacījumiem par reģionālajām institūcijām vai atbilstības novērtēšanas sistēmām.

    7.   Pašvaldības un to institūcijas

    Pārvaldes institūcijas, ne centrālā valdība, (piem. štati, provinces, Zemes, kantoni, municipalitātes, u.t.t.), to ministrijas vai departamenti, kā arī jebkura institūcija, kas attiecībā uz kādu darbību atrodas šādas valdības kontrolē.

    8.   Nevalstiskā organizācija

    Ne centrālās valdības institūcija un ne vietējās pašvaldības institūcija, arī nevalstiska institūcija, kurai ir likumiskas tiesības piemērot tehnisko noteikumu.

    2. PIELIKUMS

    TEHNISKO EKSPERTU GRUPAS

    Sekojošas procedūras ir spēkā tehnisko ekspertu grupām, kuras izveidotas atbilstoši 14. panta nosacījumiem:

    1. Tehnisko ekspertu grupas pakļaujas padomes prasībām. Par to atsauksmju nosacījumiem un detalizētām darbības procedūrām lemj padome un tie ziņo padomei.

    2. Piedalīšanās tehnisko ekspertu grupās ir iespējama tikai personām ar profesionālu pieredzi attiecīgajā jomā.

    3. Strīda pušu pilsoņi nedarbojas tehnisko ekspertu grupā bez strīda pušu koplīguma, vien izņēmuma gadījumos, ja padome uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes nevar tikt īstenota citādi. Strīda pušu valdības amatpersonas nedarbojas tehnisko ekspertu grupā. Tehniskās ekspertu grupas biedri pilda savus individuālos pienākumus, nevis kā valdības pārstāvji, ne arī kā jebkuras organizācijas pārstāvji. Valdības vai organizācijas nesniedz norādījumus attiecībā uz jautājumiem pirms to nav izdarījusi tehnisko ekspertu grupa.

    4. Tehnisko ekspertu grupas konsultējas un saņem informāciju un tehnisku padomu no jebkura avota, kas tiem šķiet piemērots. Pirms ekspertu tehniskā grupa uzsāk šādas informācijas vai padoma meklēšanu no avota, kas atrodas Dalībvalsts jurisdikcijā, tā informē Dalībvalsts valdību. Jebkurai Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuru ekspertu tehniskās grupas lūgumu šādas informācijas iegūšanai, ja ekspertu tehniskā grupa to uzskata par nepieciešamu un piemērotu.

    5. Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai, ja vien tā nav konfidenciāla. Konfidenciālā informācija, kas sniegta tehnisko ekspertu grupai netiek izpausta bez informācijas sniedzēja – valdības, organizācijas vai personas formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija tehnisko ekspertu grupai tiek pieprasīta, bet šādas informācijas izpaušanai tehnisko ekspertu grupa nav saņēmusi attiecīgo pilnvarojumu, tad valdība, organizācija vai persona – informācijas sniedzēji, sagatavo nekonfidenciālu šīs informācijas kopsavilkumu.

    6. Tehnisko ekspertu grupa iesniedz ziņojuma projektu ieinteresētajām Dalībvalstīm, lai iegūtu to komentārus un attiecīgi ņemtu tos vērā nobeiguma ziņojumā, kuru arī izplata ieinteresētajām Dalībvalstīm pēc iesniegšanas padomē.

    3. PIELIKUMS

    POZITĪVĀS PRAKSES KODEKSS STANDARTU SAGATAVOŠANĀ, PIEŅEMŠANĀ UN PIEMĒROŠANĀ

    Vispārēji nosacījumi

    A. Šī Kodeksa nolūkā spēkā ir šī Līguma 1. pielikuma definīcijas.

    B. Šis Kodekss ir pieejams jebkuras PTO Dalībvalsts teritorijā esošas standartizēšanas institūcijas akceptam, vai tā būtu centrālās valdības institūcija, vietējā pašvaldība vai nevalstiska organizācija; arī jebkurai valdības reģionālajai standartizēšanas institūcijai, kur viena vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis; un jebkurai nevalstiskai reģionālajai standartizēšanas organizācijai, kur viens vai vairāki biedri ir PTO Dalībvalstis (šajā Kodeksā sauktas kopumā par “standartizēšanas institūcijām” un atsevišķi – “standartizēšanas institūcija”).

    C. Standartizēšanas institūcijas, kuras ir pievienojošās vai izstājušās no šī Kodeksa par šo faktu paziņo ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā. Paziņojumā jānorāda attiecīgās institūcijas nosaukums un adrese, kā arī tās patreizējās un plānotās darbības apjoms. Paziņojumu var nosūtīt vai nu tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai arī ar ISO/IEC nacionālās biedrorganizācijas starpniecību, vai vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

    Būtiski nosacījumi

    D. Attiecībā uz standartiem, standartizēšanas institūcija piešķir tādu labvēlības statusu precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkuras citas PTO Dalībvalsts teritorija, kas ir ne mazāks kā līdzīgām iekšzemes izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piešķirtais.

    E. Standartizēšanas institūcija nodrošina to, ka standarti netiek sagatavoti, pieņemti vai piemēroti, lai radītu, vai to rezultātā rastos nevajadzīgi šķēršļi starptautiskajā tirdzniecībā.

    F. Ja starptautiskie standarti pastāv vai to pabeigšana ir neizbēgama, standartizēšanas institūcija izmanto tos, vai to attiecīgās daļas, kā bāzi gatavotajiem standartiem, izņemot gadījumu, ja šādi starptautiski standarti vai attiecīgās daļas būtu mazefektīvi vai neatbilstoši, piemēram, nepietiekama aizsardzības līmeņa vai fundamentālu klimatisko vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisku problēmu dēļ.

    G. Lai harmonizētu standartus cik vien plaši iespējams, standartizēšanas institūcija atbilstošā veidā un pilnā mērā savu iespēju robežās piedalās starptautisko standartu sagatavošanā, ko veic attiecīgās starptautiskās standartizēšanas institūcijas attiecībā uz jautājumu, par kuru tā vai nu ir pieņēmusi vai plāno pieņemt standartus. Standartizēšanas institūcijām Dalībvalsts teritorijā piedalīšanās noteiktā starptautiskās standartizēšanas pasākumā notiek ar vienas delegācijas starpniecību, kura pārstāv visas standartizēšanas institūcijas teritorijā, kas ir pieņēmusi, vai plāno pieņemt standartus par jautājumu, uz kuru starptautiskais standartizēšanas pasākums attiecas.

    H. Standartizēšanas institūcija Dalībvalsts teritorijā dara visu iespējamo, lai izvairītos no standartizēšanas institūciju darba dublēšanas nacionālajā teritorijā vai pārklāšanās ar attiecīgu starptautisko vai reģionālo standartizēšanas institūciju darbu. Pēdējie arī dara visu iespējamo, lai panāktu nacionālo vienprātību attiecībā uz to izveidotajiem standartiem. Līdzīgi, reģionālā standartizēšanas institūcija dara visu iespējamo, lai izvairītos no attiecīgo starptautisko standartizēšanas institūciju darba dublēšanas vai pārklāšanas.

    I. Ja nepieciešams, standartizēšanas institūcija precizē standartus pamatojoties uz prasībām pret precēm, attiecībā uz to izpildīšanu nevis uz dizainu vai raksturojošām īpašībām.

    J. Vismaz reizi katros sešos mēnešos standartizēšanas institūcija publicē darba programmu, kurā norādīti tās nosaukums un adrese, standarti, kurus tā patreiz gatavo un standarti, kurus tā ir pieņēmusi iepriekšējā laika periodā. Standarts atrodas sagatavošanā no brīža, kad pieņemts lēmums par standarta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr šis standarts ir pieņemts. Specifisku standartu projektu nosaukumi pēc attiecīga pieprasījuma tiek sniegti angļu, franču vai spāņu valodā. Paziņojums par darba programmu tiek publicēts nacionālā vai, atsevišķos gadījumos, reģionālā standartizēšanas pasākumu izdevumā.

    Darba programma katram standartam norāda, atbilstoši ISONET noteikumiem, klasifikāciju atbilstoši tēmai, sasniegto standarta izstrādāšanas posmu, un atsauces uz jebkuriem starptautiskajiem standartiem, kas ņemti tam par pamatu. Ne vēlāk kā šīs darba programmas publicēšanas laikā, standartizēšanas institūcija paziņo par tās pastāvēšanu ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā.

    Paziņojumā ir standartizēšanas institūcijas nosaukums un adrese, tā izdevuma nosaukums un adrese, kurā publicēta darba programma, programmas cena (ja tāda ir), kā un kur to var iegūt. Paziņojumu var nosūtīt tieši ISO/IEC Informācijas centram, vai, vēlams, ar attiecīgā nacionālā biedra vai ISONET starptautiskā dalībnieka starpniecību, pēc iespējām.

    K. ISO/IEC nacionālais biedrs dara visu, lai kļūtu par ISONET biedru vai nozīmētu citu institūciju, kas kļūtu par biedru, kā arī, lai iegūtu visaugstākā līmeņa dalību, kas iespējama ISONET biedram. Citas standartizēšanas institūcijas dara visu, lai saistītu sevi ar ISINET biedru.

    L. Pirms standarta pieņemšanas, standartizēšanas institūcijas atvēl vismaz 60 dienu ilgu laika periodu, lai ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā varētu iesniegt komentārus par standarta projektu. Šo laiku tomēr var saīsināt gadījumos, kad rodas neatliekamas drošības, veselības vai apkārtējās vides problēmas vai šo problēmu draudi. Ne vēlāk kā komentāru termiņa sākumā standartizēšanas institūcija publicē paziņojumu, kas izziņo komentāru termiņu publikācijā, kā minēts J. paragrāfā. Šāds paziņojums ietver iespējami daudz norāžu par to, kur standarta projekts atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

    M. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz, vai sagatavo standarta projekta kopiju, kuru tā iesniegusi komentāriem. Jebkuras nodevas par šo pakalpojumu, neskaitot no patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un iekšzemes pusēm.

    N. Standartizēšanas institūcija tālākajā standarta izstrādāšanā ņem vērā komentārus, kas saņemti komentāru iesniegšanas termiņa laikā. Uz komentāriem, kas saņemti ar tādu standartizēšanas institūciju starpniecību, kuras ir pievienojušies Pozitīvās prakses kodeksam, pēc to attiecīga pieprasījuma tiek sniegta iespējami ātra atbilde. Atbildē ir paskaidrojums par to, kāpēc atkāpšanās no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem ir nepieciešama.

    O. Ja standarts ir pieņemts, tas tiek nekavējoties publicēts.

    P. Pēc jebkuras ieinteresētās puses PTO Dalībvalsts teritorijā pieprasījuma, standartizēšanas institūcija nekavējoties izsniedz vai sagatavo tās pēdējās darba programmas vai sagatavotā standarta kopiju. Jebkuras nodevas, kas tiek pieprasītas par šo pakalpojumu, neskaitot to patiesās piegādes izmaksas, ir vienādas ārvalstu un vietējām pusēm.

    Q. Standartizēšanas institūcija ar izpratni izturas un sniedz atbilstošu konsultāciju iespēju attiecībā uz iesniegumiem par šī Kodeksa darbību, ko sagatavo standartizēšanas institūcijas, kas ir pievienojušās Pozitīvās prakses kodeksam. Sūdzības risinot, tā rīkojas objektīvi.

    LĪGUMS PAR AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTAJIEM INVESTĪCIJU PASĀKUMIEM



    DALĪBVALSTIS,

    uzskatot, ka Ministri Punta del Este Deklarācijā panākuši vienošanos, par to, ka “ievērojot GATT pantu darbības izpēti attiecībā uz tirdzniecību ierobežojošu un kropļojošu ietekmi, kāda ir investīciju pasākumiem, sarunās rūpīgi jāizstrādā turpmākie pasākumi, kas var būt nepieciešami, lai izvairītos no šādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecību”;

    vēloties veicināt pasaules tirdzniecības attīstību un tās liberalizācijas pieaugumu, kā arī nodrošināt starptautiski neierobežotas investīcijas tā, lai palielinātu visu tirdzniecības partneru, sevišķi jaunattīstības Dalībvalstīs, ekonomisko izaugsmi, vienlaicīgi nodrošinot brīvu konkurenci;

    ievērojot īpašās jaunattīstības un it īpaši vismazāk attīstīto Dalībvalstu tirdzniecības, attīstības un finansiālās vajadzības;

    atzīstot, ka noteikti investīciju pasākumi var radīt tirdzniecību ierobežojošas un kropļojošas sekas;

    VIENOJAS PAR TURPMĀKO.



    1. pants

    Darbības sfēra

    Šis Līgums ir piemērojams tikai ar preču tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem (šī Līguma tekstā – “PreTIP”).

    2. pants

    Nacionālais režīms un kvantitatīvie ierobežojumi

    1.  
    Nemazinot citas tiesības un saistības GATT 1994, neviena Dalībvalsts nedrīkst piemērot PreTIP, kas neatbilst GATT 1994 III panta vai XI panta nosacījumiem.
    2.  
    Šī Līguma pielikumā tiek sniegts ilustratīvs to PreTIP saraksts, kuri neatbilst nacionālā režīma saistībām, kā minēts GATT 1994 III panta 4. paragrāfā un saistībām par vispārēju kvantitatīvo ierobežojumu likvidēšanu, kā nosaka GATT 1994 XI panta 1. paragrāfs.

    3. pants

    Izņēmumi

    Visi izņēmumi saskaņā ar GATT 1994 ir atbilstoši jāpiemēro šī Līguma nosacījumiem.

    4. pants

    Jaunattīstības Dalībvalstis

    Jaunattīstības Dalībvalsts var uz laiku atkāpties no 2. panta nosacījumiem tik lielā mērā un tādā veidā, kā to pieļauj GATT 1994 XVIII panta nosacījumi, Izskaidrojuma par GATT 1994 maksājumu bilances nosacījumiem un Deklarācijas par tirdzniecības pasākumiem, kas veikti maksājumu bilances mērķiem (pieņemta 1979. gada 28. novembrī (BISD 26S/205 –209)) nosacījumi, Dalībvalstij atkāpjoties no GATT 1994 III un XI pantu nosacījumiem.

    5. pants

    Notifikācija un pārejas pasākumi

    1.  
    Dalībvalstīm 90 dienu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā jāpaziņo Preču tirdzniecības padomei par visiem veiktajiem PreTIP, kuri neatbilst šī Līguma nosacījumiem. Par šādiem vispārīgi un īpaši veiktiem PreTIP pasākumiem tiek paziņots, norādot to galvenās iezīmes ( 28 ).
    2.  
    Katra Dalībvalsts pārtrauc visus PreTIP, par kuriem ir paziņots saskaņā ar 1. paragrāfu attīstītās Dalībvalsts gadījumā divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā, attiecīgi piecu gadu laikā jaunattīstības Dalībvalsts gadījumā un septiņu gadu laikā vismazāk attīstītās Dalībvalsts gadījumā.
    3.  
    Preču tirdzniecības padome var pēc attiecīga pieprasījuma pagarināt tādu PreTIP izbeigšanas pārejas periodu, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. paragrāfu jaunattīstības Dalībvalstij, ieskaitot vismazāk attīstītās Dalībvalstis, kura pierāda sevišķas grūtības šī Līguma nosacījumu īstenošanā. Izskatot šādu lūgumu, Preču tirdzniecības padomei jāņem vērā attiecīgās Dalībvalsts vajadzības individuālajā attīstībā, finansiālajā un tirdzniecības jomā.
    4.  
    Pārejas perioda laikā Dalībvalsts nedrīkst mainīt neviena PreTIP, kuri ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā, termiņus, par kuriem tā ir paziņojusi saskaņā ar 1. paragrāfu, tādejādi palielinot neatbilstības pakāpi 2. paragrāfa nosacījumiem. Tādiem PreTIP, kas uzsākti mazāk kā 180 dienas pirms PTO Līguma stāšanās spēkā datuma nav priekšrocības attiecībā uz pārejas perioda pasākumiem, ko paredz 2. paragrāfs.
    5.  
    Neskatoties uz 2. paragrāfa nosacījumiem, Dalībvalsts, lai neradītu neizdevīgus apstākļus izveidotajiem uzņēmumiem, kuri jau ir pakļauti PreTIP pasākumiem saskaņā ar 1. paragrāfu, var pārejas periodā piemērot tos pašus PreTIP jaunām investīcijām i) ja šādas investīcijas rezultātā preces ir tādas pašas kā jau izveidoto uzņēmumu preces, un ii) ja ir nepieciešams izvairīties no konkurences apstākļu kropļošanas starp jauno investīciju un jau izveidoto uzņēmumu. Par jebkuriem šādi jaunai investīcijai piemērotiem PreTIP jāpaziņo Preču tirdzniecības padomei. Šāda PreTIP termiņiem ir jābūt ekvivalentiem konkurējošajā iedarbībā ar tiem, kuri ir spēkā izveidotajiem uzņēmumiem, un tie vienlaicīgi jāpārtrauc. Šāda PreTIP termiņiem ir jābūt ekvivalentiem konkurējošajā iedarbībā ar tiem, kuri ir spēkā izveidotajiem uzņēmumiem, un tie vienlaicīgi jāpārtrauc.

    6. pants

    Atklātība

    1.  
    Dalībvalstis attiecībā uz PreTIP pasākumiem atkārtoti apliecina savas saistības pret atklātības un notifikācijas prasībām GATT 1994 X pantā, traktējot “Notifikāciju” saskaņā ar 1979. gada 28. novembrī pieņemto Izskaidrojumu par notifikāciju, konsultācijām, strīdu noregulēšanu un uzraudzību un 1994. gada 15. aprīlī pieņemto Ministru lēmumu par notifikācijas procedūrām.
    2.  
    Katra Dalībvalsts paziņo Sekretariātam par publikācijām, kurās varētu būt minēti PreTIP pasākumi, ieskaitot tos, kurus veic reģionālās un vietējās pašvaldības un varas iestādes to teritorijās.
    3.  
    Katra Dalībvalsts ar izpratni izturas pret informācijas pieprasījumiem un nodrošina vienādas konsultāciju iespējas par jebkuru šī Līguma kontekstā radušos jautājumu, ko ierosina cita Dalībvalsts. Atbilstoši GATT 1994 X pantam, nevienai Dalībvalstij netiek pieprasīta tādas informācijas publiskošana, kuras izpaušana varētu traucēt likuma ievērošanu vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedriskajām interesēm, vai kaitētu noteiktu sabiedrisko vai privāto uzņēmumu likumīgajām komercinteresēm.

    7. pants

    Komiteja ar tirdzniecību saistīto investīciju pasākumu jautājumos

    1.  
    Ar šo tiek izveidota “Komiteja ar tirdzniecību saistīto investīciju pasākumu jautājumos” (turpmāk šī Līguma tekstā “Komiteja”) un tā ir pieejama visām Dalībvalstīm. Komiteja izvēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, pulcējas ne retāk kā reizi gadā un citos gadījumos pēc Dalībvalsts pieprasījuma.
    2.  
    Komiteja pilda pienākumus, kurus tai uzdevusi Preču tirdzniecības padome. Komiteja nodrošina Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz šī Līguma darbību un tā īstenošanu.
    3.  
    Komiteja kontrolē šī Līguma darbību un īstenošanu, kā arī katru gadu par to ziņo Preču tirdzniecības padomei.

    8. pants

    Konsultācijas un strīdu noregulēšana

    GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu šī Līguma kontekstā.

    9. pants

    Preču tirdzniecības padomes pārskats

    Ne vēlāk kā piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Preču tirdzniecības padome pārskata šī Līguma darbību un, ja nepieciešams, ierosina Ministru Konferencei izdarīt labojumus tā tekstā. Šī pārskata gaitā Preču tirdzniecības padome lemj, vai Līgums jāpapildina ar nosacījumiem par investīciju politiku un konkurences politiku.

    PIELIKUMS

    ILUSTRATĪVAIS SARAKSTS

    1. 

    Nacionālā režīma statusam, ko paredz GATT 1994 III panta 4. paragrāfs, neatbilstošie PreTIP var būt arī tie, kuri ir obligāti vai ievērojami saskaņā ar iekšzemes likumdošanu vai saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, vai arī tie, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai iegūtu priekšrocību, un kuri pieprasa:

    a) 

    lai uzņēmums pirktu vai izmantotu iekšzemes izcelsmes vai jebkuras iekšzemes preces, kuras precizētas kā noteiktas preces, preču daudzums vai preču vērtība, vai kā daudzuma proporcija vai vietējās ražošanas vērtība; vai

    b) 

    ka uzņēmuma importēto preču pirkšana vai izmantošana tiek ierobežota ar daudzumu, kas saistāms ar iekšzemes preču, ko tā eksportē, daudzumu un vērtību.

    2. 

    Kvantitatīvo ierobežojumu, ko paredz GATT 1994 XI panta 1. paragrāfs, vispārējai likvidēšanai neatbilstošie PreTIP var būt arī tie, kuri ir obligāti vai ievērojami saskaņā ar iekšzemes likumdošanu vai saskaņā ar administratīvajiem noteikumiem, vai arī tie, kuru ievērošana ir nepieciešama, lai iegūtu priekšrocību, un kuri ierobežo:

    a) 

    uzņēmumam tādu produktu importu, ko izmanto iekšzemes ražošanai vai saistībā ar to vispār, kā arī daudzumos, kuri saistīti ar uzņēmuma eksportēto iekšzemes preču daudzumu un vērtību;

    b) 

    uzņēmumam tādu produktu importu, ko izmanto iekšzemes ražošanai vai saistībā ar to, ierobežojot tā piekļuvi preču apmaiņai ar ārvalstīm līdz tādam apjomam, ko nosaka uz šo uzņēmumu attiecināmā ienākošā ārvalstu preču apmaiņa; vai

    c) 

    uzņēmuma produktu eksportu vai pārdošanu eksportam attiecībā uz kādām precēm, produkta apjomu vai vērtību, vai noteiktu uzņēmuma iekšzemes produkcijas apjoma vai vērtības proporciju.

    LĪGUMS PAR VISPĀRĒJĀS VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU 1994 VI PANTA ĪSTENOŠANU



    AR ŠO DALĪBVALSTIS VIENOJAS PAR TURPMĀKO:



    I DAĻA

    1. pants

    Principi

    Antidempinga pasākums tiek piemērots tikai pie 1994. gada GATT VI pantā paredzētajiem apstākļiem un atbilstoši izmeklēšanai, kas uzsākta ( 29 ) un veikta saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Sekojošie noteikumi reglamentē 1994. gada GATT VI panta piemērošanu, ciktāl pasākumi tiek veikti antidempinga likumdošanas vai noteikumu ietvaros.

    2. pants

    Dempinga noteikšana

    2.1.  
    Šī Līguma nozīmē, prece tiek uzskatīta par realizētu dempinga apstākļos, t.i., par tādu, kura tiek realizēta citas valsts tirdzniecībā zem savas normālās vērtības, ja eksporta cena precei, kura tiek eksportēta no vienas valsts uz citu, ir zemāka par salīdzinošo cenu parastajā tirdzniecības apritē līdzīgām precēm, ja tās paredzētas patēriņam eksportētāja valstī.
    2.2.  
    Ja nenotiek līdzīgas preces realizācija parastajā tirdzniecības apritē eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai, ja sakarā ar noteiktu situāciju tirgū vai zemu pārdošanas apjomu eksportētājas valsts iekšējā tirgū ( 30 ) šāda pārdošana neļauj veikt pienācīgu salīdzināšanu, dempinga starpība (marža) tiek noteikta, salīdzinot ar līdzīgas preces salīdzinošajām cenām, kad tā tiek eksportēta uz attiecīgo trešo valsti, ar noteikumu, ka šī cena ir reprezentatīva, vai ar ražošanas izmaksām izcelsmes valstī, pieskaitot pienācīgu administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summu.
    2.2.1. 

    Līdzīgas preces realizācija eksportētājas valsts iekšējā tirgū vai pārdošana trešajā valstī par cenām, kuras ir zem vienas vienības (fiksētas vai variējamas) ražošanas izmaksām, pieskaitot administratīvās, realizācijas un vispārējās izmaksas, var tikt uzskatīta par tādu, kas neiekļaujas parastajā tirdzniecības apritē sakarā ar cenu, un var netikt ņemta vērā normālās vērtības noteikšanā tikai tad, ja institūcijas ( 31 ) nosaka, ka šāda realizācija tiek veikta paplašināta laika perioda ietvaros ( 32 ) un ievērojamos daudzumos ( 33 ), un par cenām, kas neparedz visu izmaksu pilnīgu atgūšanu saprātīgā laika periodā. Ja cenas, kuras ir zem vienas vienības izmaksām pārdošanas laikā, ir augstākas par vidējām svērtajām vienas vienības izmaksām apskatāmā perioda laikā, šādas cenas tiek uzskatītas par tādām, kas paredz izmaksu atgūšanu saprātīgā laika periodā.

    2.2.1.1. 

    2. paragrāfa mērķiem izmaksas normāli tiek aprēķinātas, balstoties uz izmeklēšanai pakļautā eksportētāja vai ražotāja vesto uzskaiti, ar noteikumu, ka šāda uzskaite ir atbilstoša eksportētājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar apskatāmās preces ražošanu un realizāciju. Institūcijām jāapsver visi pieejamie pierādījumi par faktisko izmaksu noteikšanu, arī tie, kurus sniedzis eksportētājs vai ražotājs izmeklēšanas gaitā, ar noteikumu, ka eksportētājs vai ražotājs ir vēsturiski izmantojis šādus sadalījumus, it īpaši attiecībā uz materiālo un nemateriālo vērtību atbilstošo amortizācijas periodu un kapitālieguldījumu izdevumu un citu attīstības izmaksu izslēgšanas noteikšanu. Ja vien tās nav jau atspoguļotas izmaksu sadalījumos šī apakšpunkta ietvaros, izmaksas tiek atbilstoši koriģētas attiecībā uz tām neatkārtojošajām izmaksu pozīcijām, kas ir ieguldījums nākotnes un/vai patreizējā ražošanas attīstībā, vai apstākļiem, kuros izmaksas apskatāmajā periodā ir ietekmētas uzsākšanas operāciju rezultātā ( 34 ).

    2.2.2. 

    2. paragrāfa mērķiem administratīvo, realizācijas un vispārējo izmaksu un peļņas summām jābalstās uz faktiskajiem datiem attiecībā uz līdzīgas preces ražošanu un realizāciju parastajā tirdzniecības apritē, ko veic izmeklēšanai pakļautais eksportētājs vai ražotājs. Ja šādas summas nevar noteikt šajā veidā, šīs summas var noteikt, pamatojoties uz:

    i) 

    faktiskajām summām, ko attiecīgais eksportētājs vai ražotājs izdevis un realizējis, attiecībā uz tādas pašas vispārējas kategorijas preces ražošanu un pārdošanu izcelsmes valsts iekšējā tirgū;

    ii) 

    citu eksportētāju vai ražotāju, kuri pakļauti izmeklēšanai attiecībā uz līdzīgu preču ražošanu un realizāciju izcelsmes valsts iekšējā tirgū, faktiski izdotās un realizētās vidējās svērtās summas;

    iii) 

    jebkuru citu piemērotu metodi, ar noteikumu, ka šādi noteiktais peļņas apjoms nepārsniedz citu eksportētāju vai ražotāju normāli realizēto peļņu, pārdodot tās pašas vispārējās kategorijas preces izcelsmes valsts iekšējā tirgū.

    2.3.  
    Gadījumos, ja nepastāv eksporta cena vai, ja attiecīgās institūcijas uzskata, ka eksporta cena nav ticama sakarā ar eksportētāja un importētāja savienību vai kompensācijas vienošanos starp eksportētāju un importētāju vai trešo pusi, eksporta cenu var noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces tiek pirmoreiz atkārtoti pārdotas neatkarīgam pircējam vai, ja preces netiek atkārtoti pārdotas neatkarīgam pircējam, vai netiek atkārtoti pārdotas tādā pašā stāvoklī, kādā tās importētas, pamatojoties uz tādiem saprātīgiem nosacījumiem, kādus nosaka institūcijas.
    2.4.  
    Eksporta cenu un normālo vērtību ir jāsalīdzina objektīvi. Šo salīdzinājumu jāizdara tādā pat tirdzniecības līmenī, parasti ex-factory (rūpnīcas cenu) līmenī, un attiecībā uz realizāciju, kas pēc iespējas veikta vienā un tajā pašā laikā. Katrā gadījumā pienācīgi jāņem vērā, pēc to būtības, atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, t.sk. atšķirības pārdošanas apstākļos un nosacījumos, nodokļu maksājumos, tirdzniecības līmeņa, apjomu, fiziskā raksturojuma ziņā, un jebkādas citas atšķirības, kuras arī ietekmē cenu salīdzināmību ( 35 ). 3. paragrāfā minētajos gadījumos jāņem vērā arī izmaksas, t.sk. nodokļus un nodevas, kuras rodas starp importēšanu un tālākpārdošanu, un uzkrāto peļņu. Ja šajos gadījumos ir ietekmēta cenu salīdzināmība, institūcijas nosaka normālo vērtību pie tirdzniecības līmeņa, kurš ir ekvivalents izveidotās eksporta cenas tirdzniecības līmenim, vai arī izdara atbilstošas korekcijas, kā to nosaka šis paragrāfs. Institūcijas norāda attiecīgajām pusēm, kāda informācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu objektīvu salīdzinājumu, un neuzliktu šīm pusēm nepamatotu pierādīšanas slogu.
    2.4.1. 

    Ja salīdzināšana saskaņā ar 4. paragrāfu prasa valūtu konvertāciju, šāda konvertācija veicama, pielietojot valūtas maiņas kursu pārdošanas dienā ( 36 ), ar noteikumu, ka ja ārvalsts valūtas pārdošana mērķa tirgos ir tieši saistīta ar attiecīgo eksporta pārdošanu, tiek lietots sagaidāmās pārdošanas valūtas maiņas kurss. Valūtas kursu svārstības tiek ignorētas, un veicot izmeklēšanu, institūcijām ir jādod eksportētājiem vismaz 60 dienas, lai koriģētu savas eksporta cenas, atspoguļojot izmaiņas valūtas maiņas kursos izmeklēšanas aptvertā perioda laikā.

    2.4.2. 

    Atbilstoši 4. paragrāfa nosacījumiem, kuri reglamentē objektīvu salīdzinājumu, izmeklēšanas fāzē dempinga maržas esamība parasti tiek noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās vērtības salīdzinājumu ar visu salīdzināmo eksporta darījumu vidējo svērto cenu, vai salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenas no darījuma uz darījumu. Normālo vērtību, kuru nosaka, balstoties uz vidējo svērto vērtību, var salīdzināt ar atsevišķu eksporta darījumu cenām, ja institūcijas atrod eksporta cenu modeli, kas būtiski atšķiras starp dažādiem pircējiem, reģioniem un laika periodiem, un ja tiek sniegts izskaidrojums par to, kādēļ šādas atšķirības nevar attiecīgi ņemt vērā, pielietojot vidējā svērtā pret vidējo svērto vai darījuma pret darījumu salīdzinājumu.

    2.5.  
    Gadījumā, ja preces netiek tiešā veidā importētas no izcelsmes valsts, bet tiek eksportētas uz importētāju Dalībvalsti no starpniekvalsts, cena, par kādu preces tiek pārdotas no eksportētājas valsts importētājai Dalībvalstij, normāli tiek salīdzināta ar salīdzinošo cenu eksportētājā valstī. Tomēr salīdzinājumu var izdarīt ar cenu izcelsmes valstī, ja, piemēram, preces tiek tikai pārvadātas caur eksportētāju valsti, vai arī šādas preces nav ražotas eksportētājā valstī vai, ja tām nav salīdzināmas cenas eksportētājā valstī.
    2.6.  
    Visā šī Līguma tekstā termins “līdzīga prece” (“produit similaire”) tiek interpretēta kā prece, kura ir identiska, t.i., visos aspektos līdzīga apskatāmajai precei vai, ja nav šādas preces, citai precei, kuras īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas apskatāmās preces īpašībām.
    2.7.  
    Šis pants neierobežo 1994. gada GATT I Pielikuma VI panta 1. paragrāfa otro Papildus noteikumu.

    3. pants

    Kaitējuma noteikšana ( 37 )

    3.1.  
    Kaitējuma noteikšana GATT 1994 VI panta nolūkos pamatojas uz apstiprinošiem pierādījumiem un ietver objektīvu pārbaudi attiecībā gan uz a) dempinga apstākļos realizētā importa apjomu un dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz līdzīgu preču cenām iekšzemes tirgū, gan b) turpmāko šāda importa ietekmi uz šo preci iekšzemes ražotājiem.
    3.2.  
    Attiecībā uz dempinga apstākļos realizētā importa apjomu, izmeklēšanu veicošās institūcijas izvērtē, vai novērojama dempinga apstākļos realizētā importa apjoma būtiska palielināšanās, vai nu absolūtajos rādītājos, vai saistībā ar ražošanu vai patēriņu importējošajā Dalībvalstī. Attiecībā uz dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz cenām, izmeklēšanu veicošās institūcijas izvērtē, vai dempinga apstākļos realizētais imports izraisījis būtisku cenu pazemināšanos salīdzinājumā ar importējošās Dalībvalsts līdzīgas preces cenu, un, vai šāda importa ietekme var citādā veidā ievērojami pazemināt cenas vai kavēt cenu būtisku celšanos, kas citādi nebūtu notikusi. Viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar būt par noteicošo pamatu lēmuma pieņemšanā.
    3.3.  
    Ja antidempinga izmeklēšanai ir vienlaicīgi pakļauts kādas preces imports no vairāk nekā vienas valsts, izmeklēšanu veicošās institūcijas var novērtēt šāda importa ietekmi kopumā tikai tad, ja tās nosaka, ka a) dempinga starpība, kas noteikta attiecībā uz importu no katras valsts, ir lielāka nekā 5. panta 8. paragrāfā definētais de minimis, un importa apjoms no katras valsts nav uzskatāms par nebūtisku, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir atbilstošs, vadoties no konkurences apstākļiem starp importēto produktu un līdzīgo pašmāju produktu.
    3.4.  
    Dempinga apstākļos realizētā importa ietekmes uz attiecīgo iekšzemes ražošanu izmeklēšanai jāietver visu attiecīgo ekonomisko faktoru un rādītāju novērtējumu, kuriem ir ietekme attiecībā uz ražošanas situāciju, ieskaitot faktisko un potenciālo realizācijas, peļņas, ražošanas apjoma, tirgus segmenta, produktivitātes, investīciju atgriezeniskuma vai kapacitātes izmantošanas līmeni; faktorus, kas ietekmē iekšzemes cenas, dempinga maržas (starpības) lielumu; faktiskās un potenciālās negatīvās sekas attiecībā uz naudas plūsmu, aktīviem, nodarbinātību, algām, pieaugumu, kapitāla vai investīciju piesaistes spējām. Šis saraksts nav izsmeļošs, nedz arī viens vai vairāki no šiem faktoriem var būt par noteicošo pamatu lēmuma pieņemšanā.
    3.5.  
    Ir jāparāda, ka dempinga apstākļos realizētais imports rada kaitējumu šī Līguma nozīmē caur šāda dempinga sekām, kā tas ir noteikts 2. un 4. paragrāfos. Cēloņsakarību starp dempinga apstākļos realizēto importu un iekšzemes ražošanai radīto kaitējumu jāpierāda, balstoties uz visu attiecīgo pierādījumu izpēti, kuri ir institūciju rīcībā. Institūcijām ir arī jāizvērtē jebkurus citus zināmos faktorus, bez dempinga apstākļos realizētā importa, kuri šajā pašā laikposmā rada kaitējumu iekšzemes ražošanai, un šo citu faktoru radīto kaitējumu nedrīkst attiecināt uz dempinga apstākļos realizēto importu. Faktori, kuri var būt šajā ziņā būtiski, cita starpā ietver importa, kurš netiek realizēts par dempinga cenām, apjomu un cenas, pieprasījuma samazināšanos, vai izmaiņas patēriņa struktūrā, tirdzniecību ierobežojošus pasākumus un konkurenci starp ārzemju un pašmāju ražotājiem, tehnoloģijas attīstību un pašmāju industrijas eksportspēju un produktivitāti.
    3.6.  
    Dempinga apstākļos realizētā importa ietekme ir jāizvērtē saistībā ar līdzīgu preču ražošanu iekšzemē, ja pieejamie dati ļauj atsevišķi identificēt šo ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem, kā ražošanas process, ražotāju realizācija un peļņa. Ja atsevišķa šādas ražošanas identifikācija nav iespējama, dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi jāvērtē, apskatot iespējami sīki iedalītu preču grupu vai sortimentu, kura iekļauj līdzīgu preci, par kuru var tikt sniegta nepieciešamā informācija.
    3.7.  

    Materiālā kaitējuma draudu noteikšanai jābalstās uz faktiem, un nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai varbūtību. Izmaiņām apstākļos, kuras izraisītu situāciju, kad dempings radītu kaitējumu, jābūt skaidri paredzamām un reālām ( 38 ). Nosakot to, vai pastāv materiāla kaitējuma draudi, institūcijām cita starpā būtu jāizvērtē tādi faktori kā:

    i) 

    dempinga apstākļos realizētā importa ievērojams pieaugums iekšzemes tirgū, kas norāda uz preču ievešanas būtiska palielinājuma iespējamību;

    ii) 

    eksportētāja kapacitātes būtisks brīvi realizējams vai nenovēršams pieaugums, kas norāda uz dempinga apstākļos realizētā eksporta būtiska palielinājuma iespējamību importējošās Dalībvalsts tirgū, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību jebkāda papildus eksporta absorbēšanai;

    iii) 

    tas, vai imports nonāk tirgū par cenām, kuras radīs ievērojamu depresīvu vai nospiedošu ietekmi uz iekšzemes cenām, un potenciāli palielinās pieprasījumu pēc šāda importa turpmāk; un

    iv) 

    apskatāmās preces krājumi.

    Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nevar būt par pamatu lēmuma pieņemšanā, bet izvērtēto faktoru kopumam jānoved pie secinājuma, ka turpmākais dempinga apstākļos realizētais eksports ir nenovēršams un, ka var rasties materiāls kaitējums, ja vien netiks veikti aizsardzības pasākumi.

    3.8.  
    Attiecībā uz gadījumiem, kad kaitējuma draudus rada dempinga apstākļos realizētais imports, jāapsver antidempinga pasākumu pielietošanu, un par to jālemj ar sevišķu rūpību.

    4. pants

    Iekšzemes ražošanas definīcija

    4.1.  

    Šī Līguma nolūkiem termins “iekšzemes ražošana” tiek interpretēts kā attiecināms uz līdzīgu preču iekšzemes ražotājiem kopumā vai uz tiem, kuru kopīgais preču apjoms sastāda šo preču kopējās iekšzemes ražošanas lielāko daļu, izņemot, ka:

    i) 

    ja ražotāji ir saistīti ( 39 ) ar eksportētājiem vai importētājiem, vai paši ir dempinga apstākļos realizētās preces importētāji, termins “iekšzemes ražošana” var tikt attiecināts uz pārējiem ražotājiem;

    ii) 

    izņēmuma apstākļos Dalībvalsts teritoriju, attiecībā uz apskatāmo ražošanu, var iedalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos, un katrā no šiem tirgiem ietilpstošie ražotāji var tikt uzskatīti kā atsevišķa nozare, ja a) šādā tirgū ietilpstošie ražotāji pārdod visu vai gandrīz visu attiecīgo produkciju šajā tirgū, un b) pieprasījumu šajā tirgū nekādā būtiskā mērā neapgādā attiecīgās preces ražotāji, kuri atrodas jebkur citur šajā teritorijā. Šādos apstākļos var konstatēt kaitējumu pat tad, ja lielākajai daļai no kopējās iekšzemes ražošanas nav nodarīts kaitējums, ar noteikumu, ka pastāv dempinga apstākļos realizētā importa koncentrācija šādā izolētā tirgū, un ar noteikumu, ka dempinga apstākļos realizētais imports rada kaitējumu visas vai gandrīz visas produkcijas ražotājiem šādā tirgū.

    4.2.  
    Ja iekšzemes ražošanu attiecina uz ražotājiem noteiktā teritorijā, t.i., tirgū, kā definēts 1.ii) paragrāfā, ar antidempinga nodevām tiek apliktas ( 40 ) tikai apskatāmās preces, kuras nosūtītas gala patēriņam uz šo teritoriju. Ja importējošās Dalībvalsts konstitucionālais likums neatļauj aplikšanu ar antidempinga nodevām ar šādu pamatojumu, importējošā Dalībvalsts var uzlikt antidempinga nodevas bez ierobežojuma tikai tad, ja a) eksportētājiem ir tikusi dota iespēja pārtraukt eksportu par dempinga cenām uz attiecīgo teritoriju vai citādi dot garantijas atbilstoši 8. pantam, un adekvātas garantijas šajā sakarā nav nekavējoties dotas, un b) šādas nodevas nevar tikt uzliktas tikai noteiktu ražotāju, kuri apgādā attiecīgo teritoriju, precēm.
    4.3.  
    Ja divas vai vairāk valstis saskaņā ar GATT 1994 XXIV panta 8. a) paragrāfu ir sasniegušas tādu integrācijas līmeni, ka tām piemīt vienota, unificēta tirgus pazīmes, ražošana visā integrācijas teritorijā var tikt uzskatīta par iekšzemes ražošanu, kas minēta 1. paragrāfā.
    4.4.  
    3. panta 6. paragrāfa nosacījumi ir piemērojami šim pantam.

    5. pants

    Uzsākšana un turpmākā izmeklēšana

    5.1.  
    Izņemot 6. paragrāfā paredzētos gadījumus, izmeklēšana, lai noteiktu jebkura iespējamā dempinga esamību, apmēru un ietekmi, ir uzsākama pēc iekšzemes industrijas vai tās vārdā iesniegta rakstiska iesnieguma.
    5.2.  

    1. paragrāfā minētajam iesniegumam jāsatur pierādījumi par a) dempingu, b) kaitējumu GATT 1994 VI panta nozīmē, atbilstoši šajā Līgumā sniegtajai interpretācijai, un c) cēloņsakarību starp dempinga apstākļos realizēto importu un pierādāmo kaitējumu. Vienkāršs, ar attiecīgiem pierādījumiem neapstiprināts apgalvojums nevar tikt uzskatīts par pietiekošu, lai apmierinātu šī paragrāfa prasības. Pieprasījumam jāsatur tādu informāciju, kas saprātīgi ir pieejama iesniedzējam, par sekojošo:

    i) 

    iesniedzēja identitāte un iesniedzēja veiktās līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības raksturojums. Ja rakstisks iesniegums tiek iesniegts iekšzemes ražošanas nozares vārdā, iesniegumā jāidentificē ražošanas nozare, kuras vārdā tiek iesniegts iesniegums, ar visu zināmo līdzīgās preces iekšzemes ražotāju (vai arī līdzīgās preces iekšzemes ražotāju asociāciju) sarakstu un, pēc iespējas pilnīgi, šādu ražotāju veiktās līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu;

    ii) 

    pilnīgs iespējamās dempinga preces apraksts, attiecīgās izcelsmes vai eksportējošās valsts vai valstu nosaukumi, katra zināmā eksportētāja vai ārvalstu ražotāja identitāte un to zināmo personu sarakstu, kuras importē attiecīgo preci;

    iii) 

    informācija par cenām, par kurām attiecīgā prece tiek pārdota patēriņam izcelsmes vai eksportējošās valsts vai valstu iekšzemes tirgos (vai attiecīgajos gadījumos, informācija par cenām, par kurām prece tiek pārdota no izcelsmes vai eksporta valsts vai valstīm, vai par precei noteikto vērtību) un informāciju par eksporta cenām vai, attiecīgajos gadījumos, par cenām, par kādām prece tiek pirmo reizi pārdota tālāk neatkarīgam pircējam importējošās Dalībvalsts teritorijā;

    iv) 

    informācija par iespējami dempinga apstākļos realizētā importa apjoma attīstību, šī importa ietekmi uz līdzīgas preces cenu iekšzemes tirgū un turpmāko šī importa ietekmi uz iekšzemes ražošanu, ko pierāda attiecīgie iekšzemes ražošanas stāvokli noteicošie faktori un rādītāji, tādi kā 3. panta 2. un 4. paragrāfos uzskaitītie.

    5.3.  
    Institūcijām jāizvērtē iesniegumā sniegto pierādījumu precizitāti un atbilstību, lai noteiktu, vai pierādījumi ir pietiekoši, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.
    5.4.  
    Izmeklēšana nav uzsākama atbilstoši 1. paragrāfam, ja vien institūcijas, izvērtējot atbalstu vai opozīciju līdzīgās preces ( 41 ) iekšzemes ražotāju iesniegumam, nav konstatējušas, ka šo iesniegumu ir iesniegusi iekšzemes ražošanas nozare, vai arī tas iesniegts tās vārdā ( 42 ). Šāds iesniegums ir uzskatāms par “iekšzemes ražošanas vai tās vārdā iesniegtu”, ja to ir atbalstījuši tie iekšzemes ražotāji, kuru kolektīvais produkcijas apjoms ir lielāks par 50 % no kopējās līdzīgās preces produkcijas apjoma, kuru ražo tā iekšzemes ražošanas daļa, kas vai nu atbalsta iesniegumu, vai oponē tam. Tomēr izmeklēšana nav uzsākama, ja iekšzemes ražotāji, kuri apliecinājuši atbalstu iesniegumam, ražo mazāk kā 25 % no iekšzemes industrijas ražotā līdzīgās preces kopējā apjoma.
    5.5.  
    Institūcijām jāizvairās, ja vien nav pieņemts lēmums uzsākt izmeklēšanu, no iesnieguma par izmeklēšanas uzsākšanu publiskošanas. Tomēr, pēc pareizi dokumentēta iesnieguma saņemšanas un pirms izmeklēšanas uzsākšanas procedūras, institūcijām jāinformē attiecīgās eksportējošās Dalībvalsts valdība.
    5.6.  
    Ja īpašos apstākļos attiecīgās institūcijas nolemj uzsākt izmeklēšanu bez rakstiska iesnieguma saņemšanas no iekšzemes ražošanas vai tās vārdā par šādas izmeklēšanas uzsākšanu, tās drīkst virzīt šo procesu tikai tad, ja tām ir pietiekoši pierādījumi par dempingu, kaitējumu un 2. paragrāfā aprakstītajām cēloņsakarībām, lai pamatotu izmeklēšanas uzsākšanu.
    5.7.  
    Pierādījumus gan par dempingu, gan par kaitējumu jāizvērtē vienlaicīgi a) lēmumā par to, vai uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu, un b) turpmāk izmeklēšanas gaitā, sākot no dienas, kas nav vēlāk kā visagrākajā datumā, kurā var tikt piemēroti pagaidu pasākumi saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.
    5.8.  
    1. paragrāfā minētais iesniegums tiek noraidīts un izmeklēšana tiek pārtraukta, tiklīdz kā attiecīgās institūcijas ir pārliecinājušās, ka nav pietiekošu pierādījumu par dempingu vai kaitējumu lietas turpināšanai. Izmeklēšana ir nekavējoties jāpārtrauc gadījumos, kad institūcijas konstatē, ka dempinga starpība (marža) ir de minimis vai, ka faktiskais vai potenciālais dempinga importa apjoms vai kaitējums ir niecīgs. Dempinga starpība (marža) uzskatāma par de minimis, ja tā ir mazāka par 2 % no eksporta cenas. Dempinga apstākļos realizēto importu apjoms parasti tiek uzskatīts par niecīgu, ja dempinga apstākļos realizēto importu apjoms no noteiktas valsts ir mazāks par 3 % no līdzīgas preces importa apjoma importējošajā Dalībvalstī, ja vien valstu, no kurām katrai piekrīt mazāk kā 3 % līdzīgās preces importu importējošajā Dalībvalstī, importu kopējais apjoms nav lielāks par 7 % no līdzīgās preces importa importējošajā Dalībvalstī.
    5.9.  
    Antidempinga process nedrīkst aizkavēt muitošanas procedūras.
    5.10.  
    Izmeklēšana jāpabeidz viena gada laikā, izņemot īpašos apstākļos, un nekādā gadījumā nedrīkst turpināties ilgāk par 18 mēnešiem pēc tās uzsākšanas.

    6. pants

    Pierādījumi

    6.1.  
    Visām antidempinga izmeklēšanā ieinteresētajām pusēm tiek paziņots par informāciju, kuru pieprasa institūcijas, un tām tiek dota pienācīga iespēja iesniegt rakstiski visus pierādījumus, kurus tās uzskata par izmeklēšanai būtiskiem.
    6.1.1. 

    Eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem, kas saņēmuši antidempinga izmeklēšanas anketas, tiek dotas vismaz 30 dienas atbildes sniegšanai ( 43 ). Jāpievērš pienācīga uzmanība jebkuram lūgumam par 30 dienu termiņa pagarināšanu un, ja tiek uzrādīts būtisks iemesls, šāds pagarinājums ir jāpiešķir, kad vien tas ir iespējams.

    6.1.2. 

    Ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības, vienas ieinteresētās puses rakstiski iesniegtos pierādījumus nekavējoties jānosūta pārējām ieinteresētajām pusēm, kas piedalās izmeklēšanā.

    6.1.3. 

    Tiklīdz kā uzsākta izmeklēšana, institūcijām jānosūta rakstiskā iesnieguma, kas saņemts saskaņā ar 5. panta 1. paragrāfu, pilns teksts zināmajiem eksportētājiem ( 44 ) un eksportējošās Dalībvalsts institūcijām, kā arī tam jābūt pieejamam pēc pieprasījuma citām ieinteresētajām pusēm.

    6.2.  
    Visā antidempinga izmeklēšanas laikā visām ieinteresētajām pusēm ir jādod pilnīga iespēja aizstāvēt savas intereses. Šajā nolūkā institūcijas, pēc attiecīga līguma, dod iespēju visām ieinteresētajām pusēm tikties ar tām pusēm, kurām ir pretējas intereses, lai varētu tikt uzklausīti pretējie uzskati un piedāvāti atspēkojoši argumenti. Paredzot šādu iespēju, jāņem vērā nepieciešamība saglabāt konfidencialitāti, kā arī, lai tas būtu izdevīgi pusēm. Nevienai no pusēm nav obligāti jāapmeklē tikšanās, un neierašanās neietekmē lietas izskatīšanu attiecībā uz šo pusi. Ieinteresētajām pusēm ir arī tiesības, ar pamatotu iemeslu, iesniegt citu informāciju mutiski.
    6.3.  
    Institūcijas ņem vērā 2. paragrāfā paredzēto mutisko informāciju tikai ciktāl tā pēc tam tiek reproducēta rakstiski un padarīta pieejama citām ieinteresētajām pusēm, kā paredzēts 1.2. apakšpunktā.
    6.4.  
    Institūcijām, kad vien tas ir iespējams, jānodrošina ieinteresētajām pusēm iespēja savlaicīgi iepazīties ar informāciju, kas attiecas uz to lietām, kas nav konfidenciāla pēc 5. paragrāfā sniegtās definīcijas, un kuru izmanto institūcijas, veicot antidempinga izmeklēšanu, un sagatavot ziņojumus uz šīs informācijas bāzes.
    6.5.  
    Jebkura informācija, kura pēc savas dabas ir konfidenciāla (piemēram, tādēļ, ka tās izpaušana dotu būtisku priekšrocību konkurentam vai tādēļ, ka tās izpaušana varētu radīt nelabvēlīgas sekas informācijas sniedzējam vai personai, no kuras šī persona ir ieguvusi informāciju), vai kuru izmeklēšanā iesaistītās puses ir sniegušas kā konfidenciālu, institūcijām kā tāda arī jāuztver, ja tiek norādīts būtisks iemesls. Šāda informācija nav izpaužama bez īpašas tās puses piekrišanas, kura to iesniegusi ( 45 ).
    6.5.1. 

    Institūcijas pieprasa ieinteresētajām pusēm, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, sniegt tās nekonfidenciālus kopsavilkumus. Šiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai pietiekošā mērā nodrošinātu izpratni par konfidenciālās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos šādas puses var norādīt, ka šai informācijai nevar nodrošināt kopsavilkumu. Šādos izņēmuma gadījumos jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kuru dēļ kopsavilkums nav iespējams.

    6.5.2. 

    Ja institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes netiek garantēts un, ja informācijas iesniedzējs vai nu nevēlas informāciju publiskot vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien ar attiecīgu informācijas avotu palīdzību tām netiek apmierinoši pierādīta šādas informācijas pareizība ( 46 ).

    6.6.  
    Izņemot gadījumus, kuri paredzēti 8. paragrāfā, institūcijām izmeklēšanas gaitā jāpārliecinās par ieinteresēto pušu sniegtās informācijas, uz kuru balstās to atzinumi, pareizību.
    6.7.  
    Lai pārbaudītu sniegto informāciju vai iegūtu papildus ziņas, institūcijas var pēc vajadzības veikt izmeklēšanu citu Dalībvalstu teritorijā, ar noteikumu, ka tās saņem attiecīgo firmu piekrišanu un paziņo attiecīgās Dalībvalsts valdības pārstāvjiem un, ja vien attiecīgā Dalībvalsts neiebilst pret šo izmeklēšanu. I pielikumā aprakstītās procedūras attiecas uz izmeklēšanu, kas tiek veikta citu Dalībvalstu teritorijās. Ņemot vērā prasību pēc konfidenciālās informācijas aizsardzības, institūcijām jebkuras šādas izmeklēšanas rezultāti jāpadara pieejami, vai jāpublisko saskaņā ar 9. paragrāfa nosacījumiem, firmām, uz kurām tie attiecas, un tās var padarīt šādus rezultātus pieejamus iesniedzējiem.
    6.8.  
    Gadījumos, kad jebkura ieinteresētā puse atsaka pieeju vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā laika posmā, vai arī būtiski kavē izmeklēšanu, visi pagaidu un galīgie nolēmumi, apstiprinoši vai negatīvi, var tikt pieņemti, pamatojoties uz pieejamo faktu materiālu. Šī paragrāfa piemērošanā jāievēro II pielikuma nosacījumi.
    6.9.  
    Institūcijas pirms galīgā nolēmuma pieņemšanas informē visas ieinteresētās puses par būtiskajiem faktiem, kuri tiek izskatīti un uz kuriem pamatojams lēmums par to, vai piemērot definitīvus pasākumus. Šāda informācija sniedzama pietiekoši savlaicīgi, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.
    6.10.  
    Institūcijas, kā noteikums, nosaka individuālu dempinga starpību (maržu) katram izmeklēšanā esošās līdzīgās preces zināmajam attiecīgajam eksportētājam vai ražotājam. Gadījumos, kad eksportētāju, ražotāju, importētāju vai ietverto preču veidu skaits ir tik liels, ka tas padara šādu noteikšanu neiespējamu, institūcijas var aprobežot izmeklēšanu vai nu līdz saprātīgam ieinteresēto pušu vai preču skaitam, izmantojot paraugus, kuri ir statistiski derīgi, pamatojoties uz atlases laikā institūcijām pieejamo informāciju, vai līdz vislielākajam eksporta apjoma no attiecīgās valsts procentuālajam īpatsvaram, ko var reāli izmeklēt.
    6.10.1. 

    Jebkuru eksportētāju, ražotāju, importētāju vai preču veidu atlasi saskaņā šo paragrāfu vēlams veikt, konsultējoties ar attiecīgajiem eksportētājiem, ražotājiem vai importētājiem, un ar viņu piekrišanu.

    6.10.2. 

    Gadījumos, kad institūcijas ir aprobežojušas izmeklēšanu, kā paredzēts šajā paragrāfā, tām tomēr jānosaka individuālā dempinga starpība (marža) jebkuram sākotnēji neizraudzītam eksportētājam vai ražotājam, kas iesniedz nepieciešamo informāciju laikā, lai šo informāciju izskatītu izmeklēšanas gaitā, izņemot, ja eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka individuālā izvērtēšana varētu pārmērīgi apgrūtināt institūcijas un aizkavēt savlaicīgu izmeklēšanas pabeigšanu. Nedrīkst neievērot brīvprātīgi sniegtas atbildes.

    6.11.  

    Šī Līguma kontekstā “ieinteresētās puses” nozīmē:

    i) 

    izmeklēšanai pakļautās preces eksportētāju vai ārvalsts ražotāju vai importētāju, vai arī tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairākums ir šādas preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji;

    ii) 

    eksportējošās Dalībvalsts valdību;

    iii) 

    līdzīgās preces ražotāju importējošajā Dalībvalstī, vai tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairākums ražo līdzīgo preci importējošās Dalībvalsts teritorijā.

    Šis saraksts nav par šķērsli Dalībvalstīm atļaut citām iekšzemes vai ārzemju pusēm, ne tikai augstāk minētajām, iestāties kā ieinteresētajām pusēm.

    6.12.  
    Institūcijas dod iespējas izmeklēšanā esošās preces industriālajiem lietotājiem un patērētāju organizāciju pārstāvjiem gadījumos, kad prece tiek pārdota mazumtirdzniecības līmenī, sniegt informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanu par dempingu, kaitē jumu un cēloņsakarībām.
    6.13.  
    Institūcijas pienācīgi izvērtē jebkuras grūtības, ar kurām sastapušās ieinteresētās puses, it īpaši mazie uzņēmumi, pieprasītās informācijas sniegšanā, un sniedz jebkuru iespējamo palīdzību.
    6.14.  
    Augstākminētās procedūras nav paredzētas, lai atturētu Dalībvalsts institūcijas no ātras rīcības attiecībā uz izmeklēšanas uzsākšanu, pagaidu vai galīgo lēmumu, pozitīvu vai negatīvu, pieņemšanas, vai no pagaidu vai galīgo pasākumu piemērošanas atbilstoši šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

    7. pants

    Pagaidu pasākumi

    7.1.  

    Pagaidu pasākumus var piemērot tikai tad, ja:

    i) 

    izmeklēšana ir uzsākta atbilstoši 5. panta nosacījumiem, šajā sakarā ir sniegts publisks paziņojums un ieinteresētajām pusēm ir dotas adekvātas iespējas iesniegt informāciju un komentārus;

    ii) 

    ir pieņemts apstiprinošs pagaidu nolēmums par dempinga faktu un tā radīto kaitējumu iekšzemes ražošanai; un

    iii) 

    attiecīgās institūcijas uzskata šādus pasākumus par nepieciešamiem, lai novērstu kaitējuma rašanos izmeklēšanas laikā.

    7.2.  
    Pagaidu pasākumi var izpausties kā pagaidu nodeva, vai vēlamajā gadījumā, kā vērtspapīrs – ar skaidras naudas depozītu vai parādzīmi, kas ir vienādi ar pagaidu kārtā noteiktās antidempinga nodevas lielumu, bet ne lielāki kā pagaidu kārtā noteiktā dempinga marža. Novērtējuma atlikšana ir atbilstošs pagaidu pasākums, ar noteikumu, ka normālā nodeva un aprēķinātā antidempinga nodevas summa tiek norādītas, un kamēr novērtējuma atlikšana ir pakļauta tiem pašiem nosacījumiem kā citi pagaidu pasākumi.
    7.3.  
    Pagaidu pasākumi netiek veikti agrāk kā 60 dienas pēc izmeklēšanas uzsākšanas datuma.
    7.4.  
    Pagaidu pasākumu pielietošanai jāaprobežojas ar cik vien iespējams īsu laika periodu, nepārsniedzot četrus mēnešus vai, pēc attiecīgo institūciju lēmuma, pēc eksportētāju, kuri pārstāv iesaistītās tirdzniecības ievērojamu daļu, lūguma, uz laika periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Institūcijām izmeklēšanas gaitā izvērtējot, vai nodeva, kas ir zemāka nekā dempinga starpība (marža), būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu, šie termiņi var būt attiecīgi seši un deviņi mēneši.
    7.5.  
    Pagaidu pasākumu pielietošanā ir jāievēro attiecīgie 9. panta nosacījumi.

    8. pants

    Cenu labojumi

    8.1.  
    Procedūras var ( 47 ) tikt pārtrauktas vai izbeigtas bez pagaidu pasākumu vai antidempinga nodevu piemērošanas, saņemot pietiekošu brīvprātīgu apsolījumu no jebkura eksportētāja par cenu pārskatīšanu vai eksporta pārtraukšanu par dempinga cenām uz attiecīgo teritoriju, tādu, kas pārliecina institūcijas, ka dempinga kaitējošā ietekme ir likvidēta. Cenu palielinājums saskaņā ar šādiem pasākumiem nedrīkst būt lielāks nekā nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību (maržu). Ir vēlams, lai cenu palielinājumi būtu mazāki kā dempinga starpība, ja šādi palielinājumi ir pietiekami, lai novērstu kaitējumu iekšzemes ražošanai.
    8.2.  
    Cenu labojumus nevar pieprasīt vai pieņemt no eksportētājiem, ja vien importējošās Dalībvalsts institūcijas nav pieņēmušas apstiprinošu pagaidu nolēmumu par dempinga faktu un tā radīto kaitējumu.
    8.3.  
    Piedāvātos cenu labojumus nav jāpieņem, ja institūcijas uzskata to pieņemšanu par nepraktizējamu, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai citu iemeslu dēļ, arī vispārējās politikas iemeslu dēļ. Šādā gadījumā institūcijām iespēju robežās jāpaskaidro eksportētājam iemesli, kuru dēļ tās uzskata cenu labojuma pieņemšanu par neatbilstošu, un tām pēc iespējas jādod eksportētājam izdevība izteikt par to komentārus.
    8.4.  
    Ja labojums tiek pieņemts, dempinga un kaitējuma izmeklēšana tomēr jāpabeidz, ja to vēlas eksportētājs vai nolemj institūcijas. Šādā gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums par dempingu vai kaitējumu, cenu labojums automātiski zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad šāds lēmums ir pieņemts lielā mērā cenu labojuma dēļ. Šādos gadījumos institūcijas var pieprasīt, lai labojums tiktu saglabāts uz saprātīgu termiņu atbilstoši šī Līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek pieņemts apstiprinošs nolēmums par dempingu un kaitējumu, labojums turpina pastāvēt, ievērojot tā noteikumus un šī Līguma nosacījumus.
    8.5.  
    Cenu labojumus var ieteikt importējošās Dalībvalsts institūcijas, taču nevienu eksportētāju nedrīkst piespiest uzņemties šādus labojumus. Lietas izskatīšanu nedrīkst ietekmēt tas, ka eksportētāji nepiedāvā cenu labojumus, vai neuzklausa uzaicinājumu tos izdarīt. Tomēr institūcijas var konstatēt, ka kaitējuma draudi kļūs reāli, ja turpināsies dempinga apstākļos realizētais imports.
    8.6.  
    Importējošās Dalībvalsts institūcijas var pieprasīt jebkuram eksportētājam, no kura ir pieņemti cenu labojumi, periodisku informācijas sniegšanu par šādu labojumu īstenošanu un atļaut attiecīgo datu pārbaudi. Ja labojums tiek pārkāpts, importējošās Dalībvalsts institūcijas var veikt tūlītējas darbības saskaņā ar šo Līgumu un tā nosacījumiem, lai nekavējoties piemērotu pagaidu pasākumus, pamatojoties uz vislabāko pieejamo informāciju. Šādos gadījumos galīgās nodevas var tikt uzliktas saskaņā ar šo Līgumu precēm, kuras nonākušas patēriņā ne vairāk kā 90 dienas pirms šādu pagaidu pasākumu piemērošanas, izņemot to, ka šāds atpakaļejošs novērtējums neattiecas uz importu, kas ievests pirms šī labojuma pārkāpuma.

    9. pants

    Antidempinga nodevu piemērošana un iekasēšana

    9.1.  
    Lēmumu par antidempinga nodevu piemērošanu vai nepiemērošanu gadījumos, kad visas prasības attiecībā uz piemērošanu ir izpildītas, un lēmumu par to, vai piemērojamās antidempinga nodevas apjoms ir pilna dempinga marža vai mazāks, ir jāpieņem importējošās Dalībvalsts institūcijai. Ir vēlams, lai šāda piemērošana būtu saskaņota visu Dalībvalstu teritorijās un, lai šādi piemērotas nodevas apjoms būtu mazāks nekā dempinga starpība (marža), ja tas ir pietiekoši, lai novērstu iekšzemes ražošanai nodarīto kaitējumu.
    9.2.  
    Ja antidempinga nodeva tiek piemērota kādai precei, šāda antidempinga nodeva tiek iekasēta attiecīgajā apmērā katrā gadījumā atsevišķi, nepieļaujot diskrimināciju, par šādas preces importu no visiem avotiem, kas atzīti par dempingam pakļautiem un kaitējumu radošiem, izņemot importus no tiem avotiem, no kuriem šī Līguma ietvaros pieņemti cenu labojumi. Institūcijām jānorāda attiecīgās preces piegādātājs vai piegādātāji. Ja tomēr ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vienas un tās pašas valsts, un nav iespējams nosaukt visus šos piegādātājus, institūcijas var nosaukt attiecīgo piegādātāju valsti. Ja ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vairāk nekā vienas valsts, varas iestādes var nosaukt vai nu visus iesaistītos piegādātājus, vai, ja tas nav reāli iespējams, visas iesaistītās piegādātājas valstis.
    9.3.  
    Antidempinga nodevas apjoms nedrīkst pārsniegt dempinga starpību (maržu), kas noteikta saskaņā ar 2. pantu.
    9.3.1. 

    Ja antidempinga nodevas apmērs ir noteikts ar atpakaļejošu datumu, lēmums par antidempinga nodevu galīgo samaksu tiek pieņemts, tiklīdz kā tas ir iespējams, parasti 12 mēnešu laikā, un nekādā gadījumā vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā tiek iesniegts lūgums par antidempinga nodevas apmēra galīgo noteikšanu ( 48 ). Jebkura atmaksāšana tiek veikta nekavējoties un parasti ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc maksājuma galīgā apmēra noteikšanas, atbilstoši šim apakšpunktam. Jebkurā gadījumā, ja atmaksāšana netiek izdarīta 90 dienu laikā, institūcijām pēc attiecīga pieprasījuma jāsniedz paskaidrojums.

    9.3.2. 

    Ja antidempinga nodevas apmērs tiek noteikts uz prospektīva pamata, jāparedz tūlītēja naudas atmaksa pēc attiecīga lūguma, jebkurai nodevai, kas pārmaksāta virs dempinga faktiskās starpības (maržas). Jebkuras šādas nodevas, kas pārmaksāta virs dempinga faktiskās maržas, atmaksāšanai normāli jānotiek 12 mēnešu laikā un ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc datuma, kurā antidempinga nodevai pakļautais preces importētājs iesniedzis lūgumu par naudas atmaksu, kam pievienoti attiecīgie pierādījumi. Apstiprinātā naudas atmaksa normāli jāveic 90 dienu laikā no augstākminētā lēmuma.

    9.3.3. 

    Nosakot to, vai un kādā apmērā izmaksājama kompensācija, ja eksporta cena tiek veidota atbilstoši 2. panta 3. paragrāfam, institūcijām jāņem vērā jebkuras izmaiņas normālajā vērtībā, jebkuras izmaiņas izmaksās starp importu un atkārtoto pārdošanu, un jebkuras izmaiņas tālākpārdošanas cenās, kas tiek pienācīgi atspoguļotas turpmākajās pārdošanas cenās, un tām jāaprēķina eksporta cena bez antidempinga nodevu atskaitīšanas, kuras tiek maksātas pēc tam, kad ir iesniegti galīgie pierādījumi par augstākminēto.

    9.4.  

    Ja institūcijas ir ierobežojušas savu izmeklēšanu saskaņā ar 6. panta 10. paragrāfa otro teikumu, jebkura antidempinga nodeva, kas piemērota importam no eksportētājiem vai ražotājiem, kuri nav iekļauti pārbaudē, nedrīkst pārsniegt:

    i) 

    vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta attiecībā uz izraudzītajiem eksportētājiem vai ražotājiem; vai

    ii) 

    ja antidempinga nodevu maksājuma apmērs tiek aprēķināts pamatojoties uz prospektīvo normālo vērtību – starpību starp izraudzīto eksportētāju vai ražotāju vidējo svērto normālo vērtību un atsevišķi nepārbaudīto eksportētāju vai ražotāju eksporta cenām;

    ar noteikumu, ka institūcijas šī paragrāfa nolūkā neņem vērā jebkuras nulles un de minimis maržas un maržas, kas noteiktas pie 6. panta 8. paragrāfā minētajiem apstākļiem. Institūcijas piemēro individuālas nodevas vai faktisko vērtību importam no jebkura eksportētāja vai ražotāja, kas nav iekļauts izmeklēšanā un kas ir sniedzis nepieciešamo informāciju izmeklēšanas gaitā, kā to paredz 6. panta 10.2. apakšpunkts.

    9.5.  
    Ja prece ir pakļauta antidempinga nodevām importējošā Dalībvalstī, institūcijas nekavējoties veic pārbaudi, lai noteiktu individuālo dempinga starpību jebkuriem eksportētājiem vai ražotājiem attiecīgajā eksportējošā valstī, kura nav eksportējusi preci uz importētāju Dalībvalsti izmeklēšanas perioda laikā, ar nosacījumu, ka šie eksportētāji vai ražotāji var pierādīt, ka tie nav saistīti ne ar vienu no antidempinga nodevām pakļautajiem eksportētājiem vai ražotājiem eksportējošajā valstī. Šāda pārbaude tiek uzsākta un izpildīta paātrināti salīdzinājumā ar parasto nodevas noteikšanas un pārskatīšanas procesu importējošajā Dalībvalstī. Nekādas antidempinga nodevas netiek uzliktas šādu eksportētāju vai ražotāju importam, kamēr notiek pārskatīšana. Institūcijas tomēr var atlikt novērtējumu un/vai lūgt garantijas, lai nodrošinātu, ka ja šādas pārbaudes rezultātā tiek konstatēts dempings no šādu ražotāju vai eksportētāju puses, antidempinga nodevas var tikt noteiktas atpakaļejošā kārtā no pārbaudes uzsākšanas datuma.

    10. pants

    Atpakaļejošais spēks (retroaktivitāte)

    10.1.  
    Pagaidu pasākumi un antidempinga nodevas tiek piemērotas tikai precēm, kuras ievestas patēriņam pēc tam, kad stājas spēkā saskaņā ar 7. panta 1. paragrāfu un 9. panta 1. paragrāfu attiecīgi pieņemtais lēmums, ievērojot izņēmumus, kas noteikti šajā pantā.
    10.2.  
    Ja ir pieņemts galīgais lēmums par kaitējumu (bet ne par tā draudiem vai kādas nozares izveidošanās materiālo kavēšanu), vai kaitējuma draudu galīgās noteikšanas gadījumā, ja dempinga apstākļos realizētā importa ietekme, pagaidu pasākumiem iztrūkstot, būtu novedusi pie kaitējuma noteikšanas, antidempinga nodevu var piemērot ar atpakaļejošu datumu par laiku, kurā pagaidu pasākumi, ja tādi pastāv, ir tikuši pielietoti.
    10.3.  
    Ja galīgā antidempinga nodeva ir augstāka nekā samaksātā vai maksājamā pagaidu nodeva, vai aprēķinātais drošības iemaksas apmērs, starpība netiek iekasēta. Ja galīgā nodeva ir zemāka nekā samaksātā vai maksājamā pagaidu nodeva, vai aprēķinātais drošības iemaksas apmērs, tiek kompensēta starpība vai pārrēķināta nodeva, atkarībā no konkrētā gadījuma.
    10.4.  
    Izņemot 2. paragrāfā noteiktos gadījumus, ja tiek pieņemts lēmums par kaitējuma draudiem vai materiālo kavēšanu (bet kaitējums vēl nav radies), galīgo antidempinga nodevu var uzlikt tikai sākot ar lēmuma par kaitējuma draudu vai materiālās kavēšanas pieņemšanas dienu, un jebkurš skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes dzēstas nekavējoties.
    10.5.  
    Ja galīgais lēmums ir negatīvs, jebkurš skaidras naudas depozīts, kas veikts pagaidu pasākumu pielietošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes dzēstas nekavējoties.
    10.6.  

    Galīgo antidempinga nodevu var piemērot precēm, kuras ir ievestas patēriņam ne vairāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas dienas, ja institūcijas nosaka attiecībā uz dempinga preci, ka:

    i) 

    pastāv dempinga fakts, kas radījis kaitējumu vai, ka importētājs ir zinājis, vai viņam vajadzējis zināt, ka eksportētājs praktizē dempingu un, ka šāds dempings radīs kaitējumu; un

    ii) 

    kaitējumu rada masīvs, relatīvi īsā laika posmā realizēts dempinga preces importa apjoms, kurš laikposma un dempinga apstākļos realizētā importa apjoma, kā arī citu apstākļu (piem., importētās preces uzkrājumu strauja palielināšanās) ziņā var nopietni apdraudēt galīgās antidempinga nodevas aizsargājošo ietekmi, ar nosacījumu, ka attiecīgajiem importētājiem ir tikusi dota iespēja izteikt savus komentārus.

    10.7.  
    Institūcijas var pēc izmeklēšanas uzsākšanas veikt tādus pasākumus, kā novērtējuma vai izvērtējuma atlikšana, ja tas nepieciešams antidempinga nodevas iekasēšanai ar atpakaļejošu datumu, kā paredzēts 6. paragrāfā, no brīža, kad tām ir pietiekoši pierādījumi par atbilstību šajā paragrāfā definētajiem apstākļiem.
    10.8.  
    Nodevas netiek iekasētas ar atpakaļejošu datumu atbilstoši 6. paragrāfam par precēm, kas ievestas patēriņam pirms izmeklēšanas uzsākšanas brīža.

    11. pants

    Antidempinga nodevu un cenu labojumu ilgums un pārskatīšana

    11.1.  
    Antidempinga nodeva paliek spēkā tikai tik ilgi un tādā mērā, cik tas nepieciešams, lai pretdarbotos dempingam, kurš rada kaitējumu.
    11.2.  
    Institūcijām jāpārskata nodevu turpmākās piemērošanas nepieciešamību savu pilnvaru robežās pēc savas iniciatīvas vai, ja kopš galīgās antidempinga nodevas noteikšanas ir pagājis pietiekoši ilgs laiks, pēc jebkuras no ieinteresētajām pusēm, kura iesniedz apstiprinošu informāciju, pamatojot nepieciešamību pēc pārskatīšanas ( 49 ), lūguma. Ieinteresētajām pusēm ir tiesības lūgt varas iestādēm izvērtēt, vai turpmākā nodevas piemērošana ir nepieciešama, lai kompensētu dempingu, un vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, ja nodeva tiktu atcelta vai grozīta, vai abējādi. Ja šī paragrāfa ietvaros veiktās pārskatīšanas rezultātā institūcijas nolemj, ka antidempinga nodeva vairs nav pamatota, tā nekavējoties jāatceļ.
    11.3.  
    Nenonākot pretrunā ar 1. un 2. paragrāfu nosacījumiem, jebkuras galīgās antidempinga nodevas iekasēšana tiek izbeigta ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās uzlikšanas (vai sākot ar pašas pēdējās 2. paragrāfa ietvaros veiktās pārskatīšanas datumu, ja šī pārskatīšana ir aptvērusi gan dempingu, gan kaitējumu, vai saskaņā ar šo paragrāfu), ja vien institūcijas nenolemj, veicot pārskatīšanu, kas uzsākta pirms šī datuma pēc savas iniciatīvas, vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, kas iesniegts iekšzemes ražošanas nozares vārdā pietiekoši savlaicīgi pirms šī datuma, ka nodevas iekasēšanas izbeigšana varētu novest pie dempinga vai kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās ( 50 ). Nodeva paliek spēkā tikmēr, kamēr noskaidrojas šādas pārbaudes rezultāti.
    11.4.  
    6. panta nosacījumi par pierādījumiem un procedūru attiecas uz jebkuru pārskatīšanu, kas tiek veikta saskaņā ar šo pantu. Jebkura šāda pārskatīšana tiek veikta nekavējoties un normāli tiek pabeigta 12 mēnešu laikā no pārskatīšanas uzsākšanas dienas.
    11.5.  
    Šī panta nosacījumi ir mutatis mutandis piemērojami cenu labojumiem, kas ir pieņemti saskaņā 8. pantu.

    12. pants

    Publiskie paziņojumi un lēmumu izskaidrošana

    12.1.  
    Ja institūcijas ir pārliecinātas par to, ka pierādījumi ir pietiekami, lai uzsāktu antidempinga izmeklēšanu, kā noteikts 5. pantā, par to jāpaziņo tai Dalībvalstij vai tām Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas izmeklēšanai, un citām ieinteresētajām pusēm, par kurām ir zināms izmeklēšanas iestādēm, un jāizdara publisks paziņojums.
    12.1.1. 

    Publiskajam paziņojumam par izmeklēšanas uzsākšanu jāsatur, vai arī tā jādara zināma atklātībai ar atsevišķa ziņojuma ( 51 ) palīdzību sekojošo adekvātu informāciju:

    i) 

    eksportētājas valsts vai valstu un iesaistītās preces nosaukums;

    ii) 

    izmeklēšanas uzsākšanas datums;

    iii) 

    pamatojums, uz kuru balstās pieņēmums par dempingu attiecīgajā iesniegumā;

    iv) 

    faktoru kopsavilkums, uz kuru balstās pieņēmums par nodarīto kaitējumu;

    v) 

    adreses ieinteresēto pušu paskaidrojumu nosūtīšanai;

    vi) 

    termiņi, kas doti ieinteresētajām pusēm sava viedokļa izteikšanai.

    12.2.  
    Publiskais paziņojums tiek sniegts par jebkuru pozitīvu vai negatīvu pagaidu vai galīgo lēmumu, par jebkuru lēmumu pieņemt cenu labojumu atbilstoši 8. pantam, par šāda labojuma piemērošanas izbeigšanu un par galīgās antidempinga nodevas izbeigšanu. Katrā paziņojumā pietiekoši detalizēti jāatklāj, vai jādara zināmi atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, atzinumi un slēdzieni visos jautājumos faktiskā un juridiskā ziņā, ko izmeklēšanas iestādes uzskata par būtiskiem. Visi šādi paziņojumi un ziņojumi tiek nosūtīti Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādam lēmumam vai labojumam, un citām zināmajām ieinteresētajām pusēm.
    12.2.1. 

    Publiskais paziņojums par pagaidu pasākumu piemērošanu ietver vai dara zināmu atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību pietiekoši detalizētus paskaidrojumus par pagaidu lēmumiem, dempingu vai kaitējumu un norāda uz faktiskas un juridiskas dabas jautājumiem, no kuriem izriet akceptētie vai noraidītie argumenti. Šādā paziņojumā vai ziņojumā, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, konkrēti jānorāda:

    i) 

    piegādātāju vārdi (nosaukumi), vai, ja tas nav praktiski iespējams, iesaistīto piegādājošo valstu nosaukumi;

    ii) 

    preces apraksts, kas ir pietiekošs muitas nolūkiem;

    iii) 

    noteiktā dempinga starpība un pilnīgs iemeslu izskaidrojums izmantotajai metodoloģijai eksporta cenas un normālās vērtības noteikšanā un salīdzināšanā saskaņā ar 2. pantu;

    iv) 

    apsvērumi attiecībā uz kaitējumu noteikšanu saskaņā ar 3. pantu;

    v) 

    galvenie lēmuma iemesli.

    12.2.2. 

    Publisks paziņojums par izmeklēšanas pabeigšanu vai pārtraukšanu pozitīva lēmuma gadījumā, kas paredz galīgās nodevas piemērošanu vai cenu labojuma pieņemšanu, satur vai dara zināmu atklātībai ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, visu attiecīgo informāciju par faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem un iemesliem, kuri ir noveduši pie galīgo pasākumu piemērošanas vai cenu labojuma pieņemšanas, pienācīgu uzmanību veltot informācijas konfidencialitātei. Paziņojumā vai ziņojumā īpaši jāuzsver informācija, kas aprakstīta 2.1. apakšpunktā, kā arī iemesli atbilstošo iebildumu vai prasību, kuras iesnieguši eksportētāji un importētāji, pieņemšanai vai noraidīšanai, un jebkura lēmuma, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 10.2. apakšpunktu, pamatojums.

    12.2.3. 

    Publiskais paziņojums par izmeklēšanas izbeigšanu vai pārtraukšanu pēc labojuma pieņemšanas atbilstoši 8. pantam ietver, vai citādi dara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma palīdzību, šī labojuma nekonfidenciālo daļu.

    12.3.  
    Šī panta nosacījumi mutatis mutandis tiek piemēroti pārskatīšanas uzsākšanai un pabeigšanai saskaņā ar 11. pantu un lēmumiem saskaņā ar 10. pantu par nodevu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu.

    13. pants

    Izskatīšana tiesas ceļā

    Katra Dalībvalsts, kuras nacionālie tiesību akti satur nosacījumus par antidempinga pasākumiem, uztur tiesas, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, inter alia administratīvo pasākumus, kuri attiecas uz galīgajiem lēmumiem un lēmumu pārskatīšanu 11. panta nozīmē, ātrai pārskatīšanai. Šādiem tribunāliem un procedūrām jābūt neatkarīgiem no institūcijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgajiem lēmumiem vai pārskatīšanām.

    14. pants

    Antidempinga pasākums trešās valsts uzdevumā

    14.1.  
    Iesniegumu par antidempinga pasākumu trešās valsts vārdā iesniedz trešās valsts iestādes, kuras pieprasa šādu pasākumu.
    14.2.  
    Šādam iesniegumam ir jāpievieno informācija par cenām, lai parādītu, ka imports tiek realizēts dempinga apstākļos, un detalizētu informāciju, lai parādītu, ka minētais dempings rada kaitējumu attiecīgajai iekšzemes ražošanai trešajā valstī. Trešās valsts valdība sniedz visa veida palīdzību importējošās valsts institūcijām, lai iegūtu jebkuru informāciju, kuru pēdējā var pieprasīt.
    14.3.  
    Izskatot šādu iesniegumu, importējošās valsts institūcijas ņem vērā minētā dempinga ietekmi uz attiecīgo ražošanu kopumā trešajā valstī; tātad kaitējums tiek noteikts ne tikai attiecībā uz minētā dempinga ietekmi uz nozares eksportu importējošajā valstī vai pat uz nozares kopējo eksportu.
    14.4.  
    Lēmums par lietas turpināšanu piekrīt importējošajai valstij. Ja importējošā valsts nolemj, ka tā ir gatava rīkoties, importējošajai valstij piekrīt iniciatīva griezties Preču tirdzniecības padomē, lai saņemtu piekrišanu šādam pasākumam.

    15. pants

    Jaunattīstības dalībvalstis

    Tiek atzīts, ka attīstītajām dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība sevišķajam jaunattīstības dalībvalstu stāvoklim, izskatot iesniegumu par antidempinga pasākumiem saskaņā ar šo Līgumu. Konstruktīvu šajā Līgumā paredzētu tiesiskās aizsardzības līdzekļu iespējas, kur tās varētu ietekmēt jaunattīstības dalībvalstu būtiskās intereses, jāizpēta pirms antidempinga nodevu piemērošanas.



    II DAĻA

    16. pants

    Antidempinga prakses komiteja

    16.1.  
    Ar šo tiek izveidota Antidempinga prakses komiteja (turpmāk Līguma tekstā – “Komiteja”), kas sastāv no katras Dalībvalsts pārstāvjiem. Komiteja ievēl priekšsēdētāju, un tā sanāk ne retāk kā divas reizes gadā, kā arī pēc jebkuras Dalībvalsts lūguma, ja to paredz šī Līguma attiecīgie nosacījumi. Komiteja veic pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo Līgumu vai ko tai deleģē Dalībvalstis, u un tā nodrošina Dalībvalstīm iespēj konsultēties par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz šī Līguma darbību un tā mērķu izpildi. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.
    16.2.  
    Komiteja pēc nepieciešamības var izveidot palīginstitūcijas.
    16.3.  
    Veicot savas funkcijas, Komiteja un jebkuras palīginstitūcijas pēc saviem ieskatiem var konsultēties un ievākt informāciju no jebkuriem avotiem. Tomēr, pirms Komiteja vai palīginstitūcija ievāc šādu informāciju no avota, kas pakļauts Dalībvalsts jurisdikcijai, tai jāinformē par to attiecīgā Dalībvalsts. Komitejai jāsaņem konsultējamās Dalībvalsts un jebkuras firmas piekrišana.
    16.4.  
    Dalībvalstis nekavējoties ziņo Komitejai par visiem veiktajiem pagaidu vai galīgajiem antidempinga pasākumiem. Šādi ziņojumi ir pieejami Sekretariātā citām Dalībvalstīm caurlūkošanai. Dalībvalstis iesniedz arī pusgada ziņojumus par iepriekšējo sešu mēnešu laikā veiktajiem antidempinga pasākumiem. Pusgada ziņojumi tiek iesniegti pēc noteiktas standartformas.
    16.5.  
    Katra Dalībvalsts paziņo Komitejai par to, a) kuras no tās institūcijām ir kompetentas uzsākt un veikt izmeklēšanu, kas minēta 5. pantā, un b) tās iekšzemes procedūrām, kas regulē šādas izmeklēšanas uzsākšanu un veikšanu.

    17. pants

    Konsultācijas un strīdu noregulēšana

    17.1.  
    Izņemot gadījumus, kad tas šeit ir paredzēts citādāk, “Izskaidrojums par strīdu noregulēšanu” ir pielietojams attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu.
    17.2.  
    Katra Dalībvalsts ar izpratni izturas un piešķir vienlīdzīgas iespējas konsultācijām par ziņojumiem, kuras sniedz cita Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas skar šī Līguma darbību.
    17.3.  
    Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkurš ieguvums, kas tai tieši vai netieši rodas saskaņā ar šo Līgumu, tiek anulēts vai mazināts, vai, ka jebkura šī Līguma mērķa sasniegšanu kavē cita Dalībvalsts vai Dalībvalstis, tā var savstarpēji apmierinoša jautājuma risinājuma nolūkā rakstiski pieprasīt konsultācijas ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm. Katrai no Dalībvalstīm ar izpratni jāizturas pret citas Dalībvalsts konsultāciju pieprasījumu.
    17.4.  
    Ja Dalībvalsts, kura lūdz konsultācijas, uzskata, ka konsultācijās atbilstoši 3. paragrāfam nav panākts savstarpēji pieņemams risinājums, un, ja importējošās Dalībvalsts administratīvās iestādes ir veikušas galīgos pasākumus, iekasējot galīgās antidempinga nodevas vai pieņemot cenu labojumus, tā var nosūtīt jautājumu Strīdu noregulēšanas institūcijai (“DSB”). Ja pagaidu pasākumam ir ievērojama ietekme un Dalībvalsts, kura lūdz konsultācijas, uzskata, ka pasākums ticis veikts, neievērojot 7. panta 1. paragrāfa nosacījumus, šī Dalībvalsts var arī novirzīt šādu lietu uz DSB.
    17.5.  

    DSB pēc sūdzētājas puses lūguma izveido paneli lietas izskatīšanai, pamatojoties uz:

    i) 

    lūguma iesniedzējas Dalībvalsts rakstisku ziņojumu, kurā norādīts, kādā veidā labums, kas tai tieši vai netieši pienākas saskaņā ar šo Līgumu, ir anulēts vai mazināts vai, kā šī Līguma mērķu sasniegšana ir tikusi kavēta;

    ii) 

    faktiem, kas pieejami atbilstoši attiecīgajām iekšzemes procedūrām importējošās Dalībvalsts institūcijām.

    17.6.  

    Izskatot 5. paragrāfā minēto jautājumu:

    i) 

    izvērtējot faktiskos apstākļus, panelis nosaka, vai institūciju veiktā faktu nodibināšana bijusi pareiza, un vai šo faktu novērtēšana bijusi taisnīga un objektīva, un pat tad, ja panelis nonāktu pie citāda secinājuma, novērtēšanas rezultāts nevar tikt apgāzts;

    ii) 

    panelis interpretē attiecīgos Līguma nosacījumus atbilstoši starptautisko publisko tiesību tradicionālajiem interpretēšanas noteikumiem. Ja panelis konstatē, ka attiecīgais Līguma nosacījums pieļauj vienas vai vairāku interpretāciju iespējas, tai jālemj, ka institūciju veiktais pasākums atbilst Līgumam, ja tas ir pamatots ar vienu no šīm pieļaujamām interpretācijām.

    17.7.  
    Panelim iesniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez informācijas sniedzēja – personas, iestādes vai institūcijas – formāla pilnvarojuma. Ja šāda informācija panelim tiek pieprasīta, bet panelis nav pilnvarots sniegt šādu informāciju, tiek sagatavots nekonfidenciāls informācijas kopsavilkums, ko apstiprina persona, iestāde vai institūcija, kas sniegusi šādu informāciju.



    III DAĻA

    18. pants

    Nobeiguma nosacījumi

    18.1.  
    Nekāda īpaša darbība pret eksporta dempingu no citas Dalībvalsts netiek veikta, kā tikai saskaņā ar GATT 1994 nosacījumiem, kā interpretēts šajā Līgumā ( 52 ).
    18.2.  
    Nedrīkst pielietot atrunas attiecībā uz jebkuru no šī Līguma nosacījumiem bez pārējo Dalībvalstu piekrišanas.
    18.3.  
    Atbilstoši 3.1. un 3.2. apakšpunktiem, šī Līguma nosacījumi tiek piemēroti attiecībā uz izmeklēšanu un esošo pasākumu pārskatīšanu, kas uzsākti saskaņā ar ar iesniegumiem, kuri iesniegti PTO Līguma spēkā stāšanās attiecībā uz Dalībvalsti dienā vai pēc tam.
    18.3.1. 

    Attiecībā uz dempinga starpības (maržas) aprēķināšanu atmaksāšanas procedūrās saskaņā ar 9. panta 3. paragrāfu, spēkā ir noteikumi, kuri izmantoti pašā pēdējā dempinga noteikšanā vai pārskatīšanā.

    18.3.2. 

    11. panta 3. paragrāfa nolūkā tiek uzskatīts, ka pastāvošie antidempinga pasākumi ir piemēroti ne vēlāk, kā datumā, kad Dalībvalstij stājies spēkā PTO Līgums, izņemot gadījumus, kad uz to brīdi Dalībvalstī spēkā esošajā iekšzemes likumdošanā, jau ir ietverts norma, ko ietver arī šis paragrāfs.

    18.4.  
    Katra Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, gan vispārēja, gan individuāla rakstura, lai nodrošinātu, ne vēlāk kā tās pievienošanās brīdī PTO Līgumam, tās likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem attiecībā uz šo Dalībvalsti.
    18.5.  
    Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kuri ir saistībā ar šo Līgumu, un šādu likumu un noteikumu administrēšanā.
    18.6.  
    Komiteja ik gadu pārskata šī Līguma īstenošanu un darbību, ņemot vērā tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par izmaiņām šādu pārskatu aptvertajā laikā periodā.
    18.7.  
    Šī Līguma Pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

    I PIELIKUMS

    PROCEDŪRAS IZMEKLĒŠANAI UZ VIETAS ATBILSTOŠI 6. PANTA 7. PARAGRĀFAM

    1. 

    Uzsākot izmeklēšanu, jāinformē eksportējošās Dalībvalsts institūcijas un firmas, par kurām zināms, ka tās ir ieinteresētas, par nodomu veikt izmeklēšanu uz vietas.

    2. 

    Ja izņēmuma gadījumos tiek plānots iesaistīt nevalstisko organizāciju ekspertus izmeklēšanas grupā, par to jāpaziņo eksportētājas Dalībvalsts firmām un institūcijām. Šādi nevalstisko organizāciju eksperti būtu pakļaujami efektīvām sankcijām sakarā ar konfidencialitātes prasību neievērošanu.

    3. 

    Standarta praksei vajadzētu būt tādai, ka tiek saņemta eksportētājas Dalībvalsts attiecīgo firmu nepārprotama piekrišana pirms apmeklējuma galīgās ieplānošanas.

    4. 

    Tiklīdz kā ir saņemta attiecīgo firmu piekrišana, izmeklēšanu veicošajām institūcijām būtu jāpaziņo eksportētājas Dalībvalsts institūcijām apmeklējamo firmu nosaukumus un adreses, un saskaņotos datumus.

    5. 

    Pirms vizītes nepieciešams savlaicīgi paziņot attiecīgajām firmām par apmeklējumu.

    6. 

    Apmeklējumi anketas skaidrošanas nolūkā būtu veicami tikai pēc eksportētājas firmas lūguma. Šādu apmeklējumu drīkst veikt tikai tad, ja a) importētājas Dalībvalsts institūcijas paziņo par to attiecīgās Dalībvalsts pārstāvjiem, un b) pēdējiem nav iebildumu pret šo apmeklējumu.

    7. 

    Tā kā galvenais mērķis izmeklēšanas veikšanai uz vietas ir pārbaudīt sniegto informāciju vai noskaidrot turpmākās detaļas, tā būtu veicama pēc anketas atbilžu saņemšanas, ja vien firma nepiekrīt pretējam, un izmeklēšanu veicošās institūcijas ir informējušas eksportētājas Dalībvalsts valdību par plānoto apmeklējumu, pret ko nav izteikti iebildumi; bez tam standarta praksei vajadzētu būt tādai, ka pirms apmeklējuma attiecīgajām firmām tiek paziņots par pārbaudāmās informācijas vispārējo raksturu, un par jebkādu turpmāk sniedzamo informāciju, lai gan tas nebūtu par šķērsli turpmāko detaļu izprasīšanai uz vietas, vadoties no iegūtās informācijas.

    8. 

    Atbildes uz eksportētājas Dalībvalsts institūciju vai firmu uzdotajiem jautājumiem, kuri ir būtiski izmeklēšanas sekmīgai veikšanai uz vietas, pēc iespējas būtu sniedzamas pirms apmeklējuma veikšanas.

    II PIELIKUMS

    VISLABĀKĀ PIEEJAMĀ INFORMĀCIJA 6. PANTA 8. PARAGRĀFA NOZĪMĒ

    1. 

    Tiklīdz iespējams pēc izmeklēšanas uzsākšanas, izmeklēšanas iestādēm sīki jāprecizē informācija, kura tiek pieprasīta no jebkuras ieinteresētās puses un veids, kādā šī informācija ieinteresētajai pusei atbildot jānoformē. Institūcijām jānodrošina arī puses informētība par to, ka ja informācija netiks sniegta saprātīga termiņa laikā, institūcijas var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz to rīcībā esošajiem faktiem, arī uz tiem, kas ietverti iekšzemes nozares pieprasījumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

    2. 

    Institūcijas var arī pieprasīt, lai ieinteresētā puse sniedz savu atbildi kāda noteiktā informācijas nesēja formā (piemēram, datorierakstā) vai datorvalodā. Izsakot šādu prasību, institūcijām jāapsver pamatotas ieinteresētās puses iespējas atbildēt vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā, un tās nedrīkst pieprasīt pusei atbildes iesniegšanu citādā datorformātā, kā tas, ko šī puse jau lieto. Institūcija neuztur prasību par datorizētas atbildes sniegšanu, ja ieinteresētā puse neved datorizētu uzskaiti un, ja atbildes sniegšanas pieprasītajā veidā rezultātā ieinteresētā puse tiek nepamatoti papildus apgrūtināta, piemēram, radot nepamatotas papildus izmaksas un problēmas. Institūcijas neuztur prasību par atbildes sniegšanu ar noteikta informācijas nesēja palīdzību vai noteiktā datorvalodā, ja ieinteresētā puse neved savu datorizēto uzskaiti ar šāda informācijas nesēja palīdzību vai šādā datorvalodā un, ja atbildes sniegšanas pieprasītajā veidā rezultātā ieinteresētā puse tiek nepamatoti papildus apgrūtināta, piemēram, radot nepamatotas papildus izmaksas un problēmas.

    3. 

    Visa apstiprināmā informācija, kas tiek iesniegta attiecīgi tā, lai to lietas izskatīšanā izmantojot nerastos nepamatotas grūtības un savlaicīgi, kā arī iespējami ar tādu informācijas nesēju vai tādā datorvalodā, kā to pieprasījušas institūcijas, tiek ņemta vērā lēmumu pieņemšanā. Ja puse nesniedz atbildi vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā, bet institūcijas uzskata, ka ir ievēroti 2. paragrāfā minētie noteikumi, atbildes nesniegšana vēlamajā informācijas nesēja formā vai datorvalodā nevar tikt uzskatīta par būtiski traucējošu lietas izskatīšanā.

    4. 

    Gadījumā, ja institūcijas nespēj apstrādāt informāciju, ja tā ir iesniegta kādā noteiktā informācijas nesēja (piemēram, datorieraksta) formā, informācija jāiesniedz rakstiska materiāla veidā vai jebkurā citā institūcijām pieņemamā formā.

    5. 

    Pat tad, ja sniegtā informācija nav visos aspektos ideāla, tas nevar būt par pamatu, lai institūcijas to neņemtu vērā, ar noteikumu, ka ieinteresētā puse ir rīkojusies ar vislielāko rūpību.

    6. 

    Ja pierādījumi vai informācija netiek pieņemta, iesniedzēja puse nekavējoties jāinformē par iemesliem, un tai jāsniedz iespēja saprātīgā termiņā sniegt turpmākos paskaidrojumus, pienācīgi ņemot vērā izmeklēšanas termiņus. Ja varas iestādes uzskata paskaidrojumus par neapmierinošiem, šo pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus būtu jānorāda jebkuros publicētos nolēmumos.

    7. 

    Ja institūcijām savus atzinumus, t.sk. attiecībā uz normālo vērtību, jābalsta uz informāciju no sekundāra avota, ieskaitot informāciju, kas sniegta pieprasījumā par izmeklēšanas uzsākšanu, tas būtu darāms ar īpašu piesardzību. Šādos gadījumos institūcijas savu iespēju robežās cenšas pārbaudīt informāciju no citiem to rīcībā esošiem neatkarīgiem avotiem, piemēram, publicētiem cenrāžiem, oficiālās importa statistikas un muitas deklarācijām, kā arī no informācijas, kas iegūta no citām ieinteresētajām pusēm izmeklēšanas laikā. Tomēr ir saprotams, ka ja ieinteresētā puse nevēlas sadarboties un tādejādi atbilstošā informācija nenonāk attiecīgo institūciju rīcībā, šāda situācija var novest pie rezultāta, kurš pusei ir mazāk labvēlīgs nekā tad, ja šī puse sadarbotos.

    LĪGUMS PAR VISPĀRĒJĀS VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU 1994 VII PANTA ĪSTENOŠANU

    VISPĀRĒJIE IEVADA KOMENTĀRI

    1. Par muitas vērtības pamatu uzskatāma “darījuma vērtība”, kas definēta 1. pantā. 1. pants ir lasāms kopā ar 8. pantu, kurš paredz, inter alia, faktiski samaksātās cenas vai maksājamās cenas izmaiņas gadījumos, kad pircējam radušies faktiski izdevumi, kuri tiek uzskatīti par tādiem, kas sastāda daļu vērtības muitas nolūkiem, taču tie nav ietverti cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par importētajām precēm. 8. pants paredz arī, ka darījuma vērtībā tiek ietverti noteikti apsvērumi, kurus pircējs var nodot pārdevējam specificētu preču veidā vai pakalpojumu veidā, un nevis samaksājot naudu. 2. līdz 7. panti paredz muitas vērtības noteikšanas metodes gadījumos, kad to nevar noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem.

    2. Ja nav iespējams noteikt muitas vērtību saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, parasti jāuzsāk konsultācijas starp muitas administrāciju un importētāju ar mērķi vienoties par muitas vērtības pamatu atbilstoši 2. vai 3. panta nosacījumiem. Var gadīties, piemēram, ka importētāja rīcībā ir informācija par identisku vai līdzīgu importēto preču muitas vērtību, kas nav tajā pašā laikā pieejama muitas administrācijai importa veikšanas ostā. No otras puses, muitas administrācijas rīcībā var būt informācija par identisku vai līdzīgu importēto preču muitas vērtību, kura nav tajā pašā laikā pieejama importētājam. Konsultāciju process starp abām pusēm nodrošinās informācijas apmaiņu, atbilstoši komerciālās konfidencialitātes prasībām, ar mērķi noteikt atbilstošu pamatu muitas vērtības noteikšanai.

    3. 5. un 6.panti paredz divu veida muitas vērtības noteikšanas pamatus, ja to nevar noteikt, pamatojoties uz importēto preču vai identisku vai līdzīgu importēto preču darījuma vērtību. Saskaņā ar 5. panta 1. punktu, muitas vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu, par kādu preces tiek pārdotas kā importētas neatkarīgam pircējam importēšanas valstī. Importētājam ir arī tiesības prasīt, lai preces, kas tiek tālāk pārstrādātas pēc importēšanas, tiktu vērtētas saskaņā ar 5. panta nosacījumiem. Saskaņā ar 6. punktu muitas vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz aprēķināto vērtību. Šīs abas metodes rada zināmas grūtības un tādēļ importētājam tiek dotas tiesības, saskaņā ar 4. panta nosacījumiem, izvēlēties abu šo metožu pielietošanas kārtību.

    4. 7. pants apraksta muitas vērtības noteikšanu gadījumos, ja to nevar noteikt atbilstoši jebkuru iepriekšminēto pantu nosacījumiem.



    DALĪBVALSTIS,

    Atsaucoties uz Daudzpusējām tirdzniecības sarunām;

    Vēloties veicināt GATT 1994 mērķu īstenošanu, kā arī nodrošināt jaunattīstības valstīm papildus ieguvumus no starptautiskās tirdzniecības;

    Atzīstot GATT 1994 VII panta nosacījumu svarīgumu un vēloties izstrādāt noteikumus šo nosacījumu piemērošanai, lai nodrošinātu to pielietojuma vienveidību un skaidru kārtību;

    Atzīstot, ka nepieciešama taisnīga, vienota un neitrāla preču muitas vērtības noteikšanas sistēma, kas nepieļautu patvarīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu;

    Atzīstot, ka preču muitas vērtības noteikšanā pēc iespējas par pamatu ir jāizmanto vērtējamo preču darījuma vērtība;

    Atzīstot, ka, muitas vērtības noteikšana ir jābalsta uz vienkāršu un taisnīgu kritēriju kopumu, kas atbilst tirdzniecības praksei un, ka vērtēšanas procedūras ir vispārēji piemērojamas neatkarīgi no piegādes avota;

    Atzīstot, ka, vērtēšanas procedūras nevar tikt izmantotas kā dempinga apkarošanas līdzeklis;

    TURPMĀK VIENOJAS PAR SEKOJOŠO.



    I DAĻA

    MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAS NOTEIKUMI

    1. pants

    1.  

    Importēto preču muitas vērtība ir darījuma vērtība, kas ir – faktiski samaksātā vai maksājamā preču cena, kas izmainīta saskaņā ar 8. panta nosacījumiem, kad tās tiek pārdotas eksportam uz importējošo valsti, ar noteikumu, ka:

    a) 

    pircējs citādi neierobežo preču izvietojumu un izmantošanu, kā vien pakļaujoties ierobežojumiem:

    i) 

    ko nosaka vai pieprasa likums vai valsts iestādes importējošajā valstī; vai

    ii) 

    kas ierobežo ģeogrāfisko platību, kurā preces var tikt atkārtoti pārdotas; vai

    iii) 

    kas būtiski neietekmē preču vērtību;

    b) 

    pārdošana vai cena nav atkarīga no apstākļa vai apsvērumiem, kuriem attiecībā uz vērtējamām precēm nav iespējams noteikt vērtību;

    c) 

    neviena sekojošā pircēja veiktā preču tālākas pārdošanas, izvietošanas vai lietošanas procesa daļa tieši vai netieši neskars šo preču pārdevēju, ja vien nevar tikt izdarītas izmaiņas saskaņā ar 8. panta nosacījumiem;

    d) 

    pircējs un pārdevējs nav savstarpēji saistīti, vai, gadījumā, ja pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti, darījuma vērtība ir pieņemama muitas nolūkiem saskaņā ar 2. punkta nosacījumiem.

    2.  
    a) 

    Izvērtējot, vai darījuma vērtība atbilst 1. punkta nosacījumiem, fakts, ka pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti 15. panta nozīmē, pats par sevi nav pietiekošs iemesls, lai atzītu darījuma vērtību par nepieņemamu. Šajā gadījumā ir jāizpēta pārējie pirkšanas apstākļi, un darījuma vērtība var tikt uzskatīta par pieņemamu ar noteikumu, ka preces cenu nav ietekmējusi pircēja un pārdevēja saistība. Ja, ņemot vērā importētāja sniegtās ziņas vai citu informāciju, muitas administrācijai ir pamats uzskatīt, ka minētā saistība ir ietekmējusi preces cenu, administrācijai par šādu pamatu ir jāinformē importētājs, kuram, savukārt, jādod saprātīga iespēja sniegt atbildi. Ja importētājs pieprasa, informācijas apmaiņai par šādu pamatu ir jānotiek rakstveidā.

    b) 

    Pārdošanas procesā starp savstarpēji saistītām personām darījuma vērtība tiek atzīta par pieņemamu un preces tiek vērtētas saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem, ja importētājs uzrāda, ka šī vērtība ievērojami līdzinās tajā pašā laikā eksistējošajiem sekojošajiem parametriem:

    i) 

    darījuma vērtībai, kas noteikta tās pašas vai līdzīgas eksporta preces nesaistītiem pircējiem tajā pašā importētājā valstī;

    ii) 

    to pašu vai līdzīgu preču muitas vērtībai saskaņā ar 5. panta nosacījumiem;

    iii) 

    to pašu vai līdzīgu preču muitas vērtībai saskaņā ar 6. panta nosacījumiem;

    Veicot iepriekš aprakstīto pārbaudi, pienācīga uzmanība jāvelta uzrādītajām tirdzniecības apjomu, daudzuma un 8. pantā uzskaitīto sastāvdaļu atšķirībām, kā arī atšķirībām izdevumos, kas radušies pārdevējam darījumos, kur pircējs un pārdevējs nav savstarpēji saistīti pret izdevumiem, kas radušies pārdevējam darījumos, kur pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti.

    c) 

    Pārbaudes, vadoties pēc 2.b) punkta norādēm jāveic pēc importētāja pieprasījuma un tikai salīdzināšanas nolūkā. 2.b) punkta nosacījumi neparedz esošo vērtību aizvietošanu.

    2. pants

    1.  
    a) 

    Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, par muitas vērtību ir jāuzskata tādu pašu preču darījuma vērtība, kuras tiek pārdotas eksportam uz to pašu importējošo valsti un kuras tiek eksportētas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā kā vērtējamās preces.

    b) 

    Piemērojot šo pantu, par darījuma vērtību muitas vērtības noteikšanai jāizmanto tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tajā pašā daudzumā pārdošanā esošām vērtējamajām precēm identisko preču darījuma vērtība. Tur, kur šāda pārdošana nenotiek, var tikt izmantota identisku preču darījuma vērtība, kuras pārdotas atšķirīgā tirdzniecības apjomā un/vai atšķirīgos daudzumos, taču tā attiecīgi jāpielāgo, ņemot vērā atšķirības, kas attiecināmas uz tirdzniecības apjomu un/vai daudzumu, ar nosacījumu, ka šādu pielāgojumu var veikt, pamatojoties uz uzrādītajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojuma pamatotību un precizitāti, un parāda, vai pielāgojuma rezultātā vērtība pieaug vai samazinās.

    2.  
    Ja izmaksas un nodevas, kas minētas 8. panta 2. punktā, tiek ietvertas darījuma vērtībā, pielāgojums tiek veikts, lai ņemtu vērā būtiskas atšķirības izmaksās un nodevās starp attiecīgajām importētajām precēm un identiskām precēm, ko rada transportēšanas attālums vai veids.
    3.  
    Ja šī panta piemērošanas procesā identiskām precēm tiek atklātas vairākas preču darījuma vērtības, importēto preču muitas vērtības noteikšanai jāizmanto zemākā no minētajām darījuma vērtībām.

    3. pants

    1.  
    a) 

    Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. un 2. panta nosacījumiem, muitas vērtība ir jānosaka pamatojoties uz līdzīgo preču darījuma vērtību, kuras pārdotas eksportam uz to pašu importējošo valsti un eksportētas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces.

    b) 

    Piemērojot šo pantu, muitas vērtības noteikšanai izmanto līdzīgo preču, kuras tiek tirgotas tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tādā pašā daudzumā, kā preces, kuras dotajā brīdī tiek vērtētas, darījuma vērtību. Ja šāda tirdzniecība netiek konstatēta, izmanto līdzīgu preču, kuras tiek pārdotas atšķirīgā tirdzniecības apjomā un/vai atšķirīgos daudzumos darījuma vērtību, veicot attiecīgus pielāgojumus, lai ņemtu vērā atšķirības, kas attiecināmas uz tirdzniecības apjomu un/vai daudzumu, ja vien šādus pielāgojumus iespējams veikt, pamatojoties uz uzrādītajiem pierādījumiem, kuriem skaidri jānosaka pielāgojuma pamatotība un precizitāte, kā arī jānorāda, vai pielāgojuma rezultātā vērtība pieaug vai samazinās.

    2.  
    Ja izmaksas vai nodevas, kas minētas 8. panta 2. punktā, ir iekļautas darījuma vērtībā, jāveic pielāgojums, ņemot vērā būtiskas atšķirības šajās izmaksās vai nodevās, starp attiecīgajām importētajām precēm un identiskām precēm, ko rada transportēšanas attālums vai veids.
    3.  
    Ja šī panta piemērošanas procesā tiek atklātas vairākas preču darījuma vērtības identiskām precēm, importēto preču muitas vērtības noteikšanai jāizmanto zemākā no minētajām darījuma vērtībām.

    4. pants

    Ja importēto preču muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1., 2. un 3. pantu nosacījumiem, muitas vērtība jānosaka saskaņā ar 5. panta nosacījumiem, vai, ja, muitas vērtību nav iespējams noteikt atbilstoši šim pantam, tā jānosaka saskaņā ar 6. panta nosacījumiem, izņemot gadījumu, ja importētājs lūdz piemērot 5. un 6. pantu apgrieztā kārtībā.

    5. pants

    1.  
    a) 

    Ja importētās preces vai identiskas vai līdzīgas importētās preces tiek pārdotas importētājā valstī tādā veidā, kādā tās importētas, importēto preču muitas vērtība, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, tiek balstīta uz vienas preces vienības cenu, par kuru šīs importētās preces vai identiskās vai līdzīgās preces tiek tāpat pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā tajā pašā laikā vai apmēram tajā pašā laikā, kad preces tiek importētas pircējiem, kas nav savstarpēji saistīti ar šo preču pārdevējiem, atvelkot no vērtības sekojošo:

    i) 

    komisijas naudu, ko parasti maksā vai vienojas par tās maksāšanu, vai piemaksām, kuras parasti tiek veiktas šajā valstī peļņas nolūkā, un vispārējos izdevumus saistībā ar tāda paša veida vai šķiras importēto preču pārdošanu šajā valstī;

    ii) 

    parastās transportēšana un apdrošināšanas izmaksas, kā arī ar tām saistītās izmaksas, kas radušās importējošajā valstī;

    iii) 

    ja nepieciešams, izmaksas un nodevas, kas minētas 8. panta 2. punktā;

    iv) 

    muitas nodokļu, kā arī citus iekšzemes nodokļus, kas maksājami importējošajā valstī sakarā ar preču importu vai tirdzniecību.

    b) 

    Ja importētās preces, vai arī identiskās vai līdzīgas importētās preces netiek pārdotas tajā pašā vai apmēram tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces, muitas vērtība jānosaka, ņemot par pamatu vienas preces vienības cenu (citādi atbilstoši punkta 1.a) nosacījumiem), par kādu importētās preces vai identiskās vai līdzīgās importētās preces tiek pārdotas importējošajā valstī tādā veidā, kādā tās importētas, datumā, kas ir vistuvākais vērtējamo preču importēšanas brīdim, bet ne vēlāk, kā deviņdesmit dienu laikā pēc vērtējamo preču importēšanas brīža.

    2.  
    Ja importētās preces vai identiskās vai līdzīgās importētās preces netiek pārdotas tādā veidā, kādā tās importētas, tad pēc importētāja pieprasījuma muitas vērtības pamatā jābūt preces vienības cenai, par kādu importētās preces pēc to tālākās pārstrādes tiek pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā importēšanas valstī pircējam, kas nav savstarpēji saistīts ar šo preču pārdevēju, pienācīgi ievērojot šādas pārstrādes rezultātā radīto pievienoto vērtību un atvilkumus, kas paredzēti 1.a) punktā.

    6. pants

    1.  

    Importēto preču muitas vērtība saskaņā ar šī panta nosacījumiem tiek balstīta uz aprēķināto vērtību. Aprēķinātā vērtība sastāv no:

    a) 

    materiāliem, ražošanas vai citas importēto preču ražošanai izmantotās pārstrādes izmaksām vai vērtības;

    b) 

    peļņas un vispārējo izmaksu apjoma, kas ir pielīdzināms tāda paša veida vai šķiras preču kā tās, kuras tiek vērtētas, un kuras izgatavojuši ražotāji eksportētājā valstī eksportam uz importēšanas valsti, tirdzniecībā atspoguļotajam apjomam;

    c) 

    visu citu izdevumu izmaksām vai vērtības, kas bijušas nepieciešamas, lai atspoguļotu vērtības noteikšanas veidu, kuru izvēlējusies Dalībvalsts saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

    2.  
    Neviena no Dalībvalstīm nedrīkst pieprasīt vai piespiest kādu personu, kas nav tās rezidents, ražot paraugus izpētei, kā arī atļaut caurskatīt jebkuru atskaiti vai citu dokumentu nolūkā noteikt aprēķināto vērtību. Tomēr informāciju, ko sniedzis preču ražotājs, lai noteiktu muitas vērtību saskaņā ar šī panta nosacījumiem, importējošās valsts iestādes ar ražotāja piekrišanu var pārbaudīt citā valstī, ar noteikumu, ka tās iepriekš laicīgi paziņo par šādu darbību attiecīgās valsts valdībai un pēdējai nav iebildumu pret šādu pārbaudi.

    7. pants

    1.  
    Ja saskaņā ar 1. līdz 6. panta, pēdējo ieskaitot, nosacījumiem nav iespējams noteikt importēto preču muitas vērtību, tā jānosaka izmantojot saprātīgas metodes atbilstoši šī Līguma un GATT 1994 VII panta principiem un vispārējiem nosacījumiem, pamatojoties uz datiem, kas pieejami importējošajā valstī.
    2.  

    Saskaņā ar šī Panta nosacījumiem muitas vērtību nedrīkst noteikt, pamatojoties uz:

    a) 

    pārdošanas cenu importētājā valstī precēm, kuras ražotas šajā valstī;

    b) 

    sistēmu, kura paredz pieņemt muitas vērtēšanas nolūkiem lielāko no divām alternatīvām vērtībām;

    c) 

    preču cenu eksportētājas valsts iekšzemes tirgū;

    d) 

    citas ražošanas izmaksas, izņemot aprēķinātās vērtības, kuras atbilstoši 6. panta nosacījumiem noteiktas identiskām vai līdzīgām precēm;

    e) 

    preču cenu eksportam uz citu valsti, nevis importējošo valsti;

    f) 

    minimālajām muitas vērtībām; vai

    g) 

    patvarīgi noteiktām vai fiktīvām vērtībām.

    3.  
    Pēc importētāja pieprasījuma tam tiek rakstveidā paziņots par muitas vērtību, kas noteikta saskaņā ar šī Panta nosacījumiem un šādas vērtības noteikšanā izmantoto metodi.

    8. pants

    1.  

    Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, importēto preču faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai tiek pieskaitīti:

    a) 

    sekojošais tik lielā apmērā, cik pircējs samaksā, bet tas netiek iekļauts cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm:

    i) 

    komisijas nauda un starpnieku nauda, izņemot pirkšanas komisijas naudu;

    ii) 

    maksa par konteineriem, kas muitas nolūkiem tiek uzskatīti par vienu veselu kopā ar attiecīgo preci;

    iii) 

    iepakojuma materiāls un iepakošanas darba izmaksas;

    b) 

    vērtība, kas atbilstoši aprēķināta sekojošām precēm un pakalpojumiem, ja pircējs tos tieši vai netieši piegādā bez maksas vai par pazeminātām cenām pielietojumam saistībā ar importēto preču ražošanu un pārdošanu eksportam, ja vien šāda vērtība nav iekļauta faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā:

    i) 

    materiāli, sastāvdaļas, daļas un līdzīgas lietas, kas ir importēto preču sastāvdaļas;

    ii) 

    darbarīki, ierīces, veidnes un līdzīgi priekšmeti, kurus izmanto importēto preču ražošanā;

    iii) 

    importēto preču ražošanas laikā patērētie materiāli;

    iv) 

    inženieru projekti, sasniegumi, mākslinieciskā apdare, dizains, kā arī plāni un skices, kas radīti jebkurā valstī, izņemot importēšanas valstī, un kas ir nepieciešami importēto preču ražošanai;

    c) 

    kompensācijas un licenču nodevas, kuras tieši vai netieši jāmaksā pircējam kā nepieciešamo priekšnosacījumu vērtējamo preču pārdošanai, ja vien šādas kompensācijas un licenču nodevas jau netiek iekļautas maksājamajā vai samaksātajā cenā;

    d) 

    importēto preču jebkuras atkārtotas pārdošanas, novietošanas vai izmantošanas vērtība, kas tieši vai netieši uzkrājas pārdevējam.

    2.  

    Izstrādājot savus tiesību aktus, katrai Dalībvalstij jānosaka pilnībā vai daļēji sekojošā iekļaušana vai izslēgšana no muitas vērtības:

    a) 

    importēto preču transporta izmaksas uz importēšanas ostu vai vietu;

    b) 

    iekraušanas, izkraušanas un kravas virzīšanas izmaksas, kas saistītas ar importēto preču transportu uz importēšanas ostu vai vietu;

    c) 

    apdrošināšanas izmaksas.

    3.  
    Saskaņā ar šī panta nosacījumiem tikai objektīvi un statistiski pamatoti dati var būt par pamatu faktiski samaksātās vai maksājamās cenas pielikumam.
    4.  
    Nosakot muitas vērtību faktiski samaksātai vai maksājamai cenai, netiek paredzēti citi pielikumi, izņemot šajā pantā paredzētos pielikumus.

    9. pants

    1.  
    Ja nosakot muitas vērtību, nepieciešama valūtas konvertācija, jāizmanto tas valūtas maiņas kurss, kuru attiecīgajā importēšanas valstī pienācīgi publicējušas kompetentas iestādes un, termiņā, ko aptver katrs šāds publicētais dokuments, kurš pēc iespējas precīzi atspoguļo šīs valūtas pašreizējo importējošās valsts valūtā izteikto vērtību komercdarījumos attiecībā uz šādas publikācijas dokumenta aptverto laika periodu.
    2.  
    Jāizmanto tas konvertācijas kurss, kas ir spēkā vai nu eksportēšanas laikā, vai importēšanas laikā, ko atsevišķi nosaka katra Dalībvalsts.

    10. pants

    Attiecīgajām institūcijām attiecībā pret visu pēc būtības konfidenciālo informāciju, vai informāciju, kas tiek sniegta kā konfidenciāla muitas novērtēšanas nolūkiem, jāizturas pilnīgi konfidenciāli, to neizpaužot bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot gadījumus, kad informācija var tikt atklāta tiesvedības kontekstā.

    11. pants

    1.  
    Katras Dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz muitas vērtības noteikšanu jāparedz importētāja vai citas personas, kurai ir pienākums samaksāt nodokļus, apelācijas sūdzības tiesības, kad netiek piemērots sods.
    2.  
    Sākotnējā apelācijas sūdzība, kad netiek piemērots sods, var tikt iesniegta muitas administrācijas iestādes ietvaros vai neatkarīgai institūcijai, tomēr katras Dalībvalsts tiesību aktos jāparedz tiesības iesniegt apelācijas sūdzības tiesu varas iestādei, kad netiek piemērots sods.
    3.  
    Lēmuma paziņojums attiecībā uz apelācijas sūdzību tiek izsniegts apelācijas sūdzības iesniedzējam un šāda lēmuma pamatojums tiek sniegts rakstiski. Apelācijas sūdzības iesniedzējs tiek informēts arī par tiesībām uz tālāku apelāciju.

    12. pants

    Vispārēji piemērojamus likumus, noteikumus, tiesu lēmumus un administratīvos aktus, kas ievieš šīs Vienošanās nosacījumus attiecīgajā importējošā valstī, publicē atbilstoši GATT 1994 X Pantam.

    13. pants

    Ja nosakot muitas vērtību importētajām precēm, ir nepieciešams atlikt galīgo šādas muitas vērtības noteikšanu, preču importētājam tomēr ir jādod iespēja izņemt šīs prece no muitas, ja, gadījumos, kur tā tiek pieprasīts, importētājs nodrošina pietiekamas garantijas galvojuma, iemaksas, vai citā pienācīgā veidā, kas nosedz tūlītēju muitas nodokļu samaksu, kuriem preces var tikt pakļautas. Katras Dalībvalsts tiesību aktos jāparedz nosacījumi, kas regulē šādu situāciju.

    14. pants

    Šī Līguma I pielikuma piezīmes ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa un šī Līguma panti lasāmi un piemērojami kopā ar attiecīgajām piezīmēm. II un III pielikumi arī ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa.

    15. pants

    1.  

    Šajā Līgumā:

    a) 

    “importēto preču muitas vērtība” nozīmē preču vērtību, kas noteikta lai importētajām precēm piemērotu ad valorem nodokļus;

    b) 

    “importēšanas valsts” nozīmē importējošo valsti vai importējošo muitas teritoriju;

    c) 

    “ražots” nozīmē arī – izaudzēts, izgatavots un iegūts raktuvēs.

    2.  

    Šajā Līgumā:

    a) 

    “identiskas preces” ir tādas preces, kuras ir visos aspektos vienādas, ieskaitot fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju. Nelielas atšķirības to izskatā nevar būt par iemeslu, lai preces, kas citādi atbilst definīcijai, netiktu uzskatītas par identiskām;

    b) 

    “līdzīgas preces” ir tādas preces, kas nav visos aspektos vienādas, tomēr tām ir līdzīgas īpašības un līdzīgi sastāvdaļu materiāli, kuru dēļ tās var veikt tādas pašas funkcijas un būt komerciālā ziņā savstarpēji aizvietojamas. Lai noteiktu, vai preces ir līdzīgas, jāņem vērā tādi faktori, kā, piemēram, preces kvalitāte, reputācija un preču zīmes pastāvēšana;

    c) 

    ar terminiem “identiskas preces” un “līdzīgas preces” neapzīmē preces, kuru sastāvā ir, vai kuras attiecas uz rūpniecību, zinātnes sasniegumiem, mākslas darbiem, dizainu, kā arī uz skicēm un zīmējumiem, sakarā ar kuriem nav tikuši veikti pielāgojumi saskaņā ar 8. panta 1.b) iv) punktu, tādēļ, ka šie elementi tikuši ievēroti importēšanas valstī;

    d) 

    preces netiek uzskatītas par “identiskām” vai “līdzīgām”, ja vien tās nav ražotas tajā pašā valstī, kur vērtējamās preces;

    e) 

    preces, kuras saražojusi cita persona, jāņem vērā vienīgi tad, ja, kā tas var būt, neeksistē tās pašas personas saražotās vērtējamajām precēm identiskās vai līdzīgās preces.

    3.  
    Šajā Līgumā “tās pašas šķiras vai veida preces” ir preces, kuras ietilpst grupā vai preču kategorijā, ko ražo noteikta ražošanas nozare vai rūpniecības sektors, un kas ietver identiskas vai līdzīgas preces.
    4.  

    Šī Līguma kontekstā tiek uzskatīts, ka personas jāuzskata par savstarpēji saistītām tikai, ja:

    a) 

    tās ir amatpersonas vai virzītāji viena otras darījumos;

    b) 

    ja savos darījumos viņi ir juridiski nostiprināti partneri;

    c) 

    tās ir darba devējs un darbinieks;

    d) 

    jebkurai personai tieši vai netieši pieder, vai tā kontrolē, vai arī tai ir 5 % un vairāk no kopējā balsu skaita vai abu personu akcijām;

    e) 

    viena no tām tieši vai netieši kontrolē otru;

    f) 

    tās abas tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

    g) 

    tās abas kopīgi kontrolē kādu trešo personu; vai

    h) 

    tās ir vienas ģimenes locekļi.

    5.  
    Personas, kuras ir savstarpēji saistītas biznesā, tā, ka viena no tām ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, lai kā tas tiktu raksturots, tiek uzskatītas kā savstarpēji saistītas šī Līguma nolūkiem, ja tās atbilst 4. punkta kritērijiem.

    16. pants

    Importētājam ir jānodrošina tiesības uz rakstiska pieprasījuma pamata saņemt rakstveida paskaidrojumu no importētājas valsts muitas administrācijas par to, kā tikusi noteikta šī importētāja preču muitas vērtība.

    17. pants

    Nekas šajā Līgumā nevar tikt interpretēts kā muitas administrāciju tiesības ierobežojošs vai kā tāds, kas apšauba to tiesības pārliecināties par jebkura paziņojuma, dokumenta vai deklarācijas, kas iesniegti ar nolūku noteikt muitas vērtību, pareizību vai precizitāti.



    II DAĻA

    ADMINISTRĀCIJA, KONSULTĀCIJAS UN STRĪDU NOREGULĒŠANA

    18. pants

    Institūcijas

    1.  
    Ar šo ir izveidota “Komiteja muitas vērtības noteikšanai” (šajā Līgumā saukta “Komiteja”), ko veido katras Dalībvalsts pārstāvji. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un parasti sanāk reizi gadā, vai, kā to citādi paredz attiecīgie šī Līguma nosacījumi, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par to muitas vērtības noteikšanas sistēmas administrācijas jautājumiem, tā kā šādas konsultācijas varētu ietekmēt šī Līguma darbību vai tā mērķu īstenošanos un citu šādu saistību pildīšanu, ko Dalībvalstis tai noteikušas. PTO Sekretariāts darbosies arī kā šīs Komitejas sekretariāts.
    2.  
    Tiek izveidota “Muitas vērtības noteikšanas tehniskā komiteja” (šajā Līgumā saukta “Tehniskā komiteja”) Muitas Sadarbības padomes aizgādībā (šajā Līgumā saukta “MSP”), kura veic šī Līguma II pielikumā aprakstītos pienākumus un darbojas atbilstoši tajā aprakstītajai procedūrai.

    19. pants

    Konsultācijas un strīdu noregulēšana

    1.  
    “Vienošanās par strīdu noregulēšanu” ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu izņemot, ja tajā paredzēts citādi.
    2.  
    Ja kāda Dalībvalsts uzskata, ka jebkurš ieguvums šī Līguma sakarā, kas tai tieši vai netieši rodas, tiek anulēts vai samazināts, vai, ka jebkura šī Līguma mērķa sasniegšana tiek kavēta citas Dalībvalsts vai citu Dalībvalstu darbības rezultātā, tā var, lai sasniegtu savstarpēji apmierinošu šī jautājuma risinājumu, pieprasīt konsultācijas ar minēto Dalībvalsti vai Dalībvalstīm. Katrai no Dalībvalstīm jāizturas ar pienācīgu uzmanību pret jebkuru no citas Dalībvalsts saņemto prasību par konsultācijām.
    3.  
    Pēc attiecīga lūguma Tehniskā komiteja sniedz padomu un palīdzību konsultācijās iesaistītajām Dalībvalstīm.
    4.  
    Pēc strīdus puses lūguma, vai pēc paneļa iniciatīvas, kas izveidots, lai noregulētu strīdu par šī Līguma nosacījumiem, Tehniskajai komitejai ir jāsniedz atzinumu par jebkuru jautājumu, kur nepieciešama tehniska izvērtēšana. Panelis nosaka Tehniskās komitejas pilnvaras attiecīgā strīdus izskatīšanai un Tehniskās komitejas ziņojuma saņemšanas termiņu. Panelis ņem vērā Tehniskās komitejas ziņojumu. Gadījumā, ja Tehniskā komiteja nespēj sasniegt konsensusu jautājumā, kas tai jāizskata atbilstoši šim punktam, panelis dod strīdus pusēm iespēju iesniegt tam savus viedokļus šajā jautājumā.
    5.  
    Konfidenciālā informācija, kas iesniegta panelim, netiek izpausta bez tās personas vai iestādes formālas atļaujas, kas iesniegusi šādu informāciju. Ja šāda informācija panelim tiek pieprasīta, bet panelis šo informāciju nav pilnvarots izpaust, ar attiecīgās personas vai organizācijas atļauju jāsniedz šīs informācijas nekonfidenciāls kopsavilkums.



    III DAĻA

    ĪPAŠA UN DIFERENCĒTA ATTIEKSME

    20. pants

    1.  
    Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras nav 1979. gada 12. aprīlī parakstītā Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta īstenošanu puses, var atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža šīm Dalībvalstīm. Jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras izvēlas atlikt šī Līguma piemērošanu, par to attiecīgi jāpaziņo PTO Ģenerāldirektoram.
    2.  
    Papildus 1. punktam jaunattīstības Dalībvalstis, kuras nav 1979. gada 12. aprīlī parakstītā Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII. panta īstenošanu puses, var atlikt 1. panta 2.b) iii) punkta un 6. panta piemērošanu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus pēc tam, kad tās piemērojušas visus citus šī Līguma nosacījumus. Jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras izvēlas atlikt šajā punktā precizēto nosacījumu piemērošanu, par to attiecīgi jāpaziņo PTO Ģenerāldirektoram.
    3.  
    Industriāli attīstītās Dalībvalstis, savstarpēji vienojoties par noteikumiem, sniedz tehnisku palīdzību jaunattīstības Dalībvalstīm, kuras šādu palīdzību ir pieprasījušas. Pamatojoties uz šādu pieprasījumu, attīstītās Dalībvalstis izstrādā tehniskās palīdzības programmas, kuras var ietvert, inter alia, personāla apmācību, palīdzību nosacījumu piemērošanas pasākumu sagatavošanā, piekļuvi informācijas avotiem attiecībā uz muitas vērtības noteikšanas metodoloģiju un padomus par šī Līguma nosacījumu piemērošanu.



    IV DAĻA

    NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

    21. pants

    Atrunas

    Atrunas attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu nevar tikt izdarītas bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

    22. pants

    Nacionālie tiesību akti

    1.  
    Katra Dalībvalsts nodrošina, ne vēlāk kā ar šī Līguma nosacījumu spēkā stāšanās brīdi attiecīgajai Dalībvalstij, tās likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem.
    2.  
    Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kas attiecas uz šo Līgumu, kā arī par izmaiņām šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

    23. pants

    Pārskats

    Ņemot vērā šī Līguma mērķus, Komiteja veic tā īstenošanas un darbības gada pārskatu. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par šāda pārskata aptvertā laika perioda attīstības tendencēm.

    24. pants

    Sekretariāts

    Šo Līgumu apkalpo PTO Sekretariāts, izņemot to, kas attiecas uz saistībām, kuras piekrīt specifiski Tehniskajai komitejai, kuru apkalpo MSP Sekretariāts.

    I PIELIKUMS

    PASKAIDROJOŠAS PIEZĪMES

    Vispārēja piezīme

    Novērtēšanas metožu secīga pielietošana

    1. 

    1. līdz 7. panti definē, kā saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem tiek noteikta importēto preču muitas vērtība. Novērtēšanas metodes tiek izklāstītas secīgā iesniegšanas kārtībā. Muitas vērtības noteikšanas primārā metode ir definēta 1. pantā un importētās preces novērtējamas atbilstoši šī Panta nosacījumiem, ik reizi, kad izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

    2. 

    Ja muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. panta nosacījumiem, tā nosakāma izskatot pēc kārtas sekojošos Pantus, līdz atrod pirmo šādu Pantu, saskaņā ar kuru muitas vērtību ir iespējams noteikt. Izņēmums paredzēts 4. pantā, kur tad, ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar kāda noteikta panta nosacījumiem, var tikt izmantoti pēc kārtas nākamā panta nosacījumi.

    3. 

    Ja importētājs nepieprasa, lai 5. un 6. panti tiktu piemēroti apgrieztā secībā, jāievēro parastā secība. Ja importētājs to pieprasa, bet kļūst skaidrs, ka nav iespējams noteikt muitas vērtību saskaņā ar 6. panta nosacījumiem, muitas vērtība nosakāma saskaņā ar 5. panta nosacījumiem, ja tas ir iespējams.

    4. 

    Ja muitas vērtību nav iespējams noteikt saskaņā ar 1. līdz 6. pantu nosacījumiem, tā nosakāma saskaņā ar 7. panta nosacījumiem.

    Vispārpieņemto grāmatvedības principu izmantošana

    1. 

    “Vispārpieņemtie grāmatvedības principi” attiecas uz priekšstatu – vispārēju vienošanos valstī attiecīgajā laika periodā, vai uz principiem, kurus atbalsta autoritatīvas valsts struktūras, par to, kā ekonomiskie resursi un saistības fiksējami par aktīviem un pasīviem, kuras izmaiņas aktīvos un pasīvos ir fiksējamas, kā novērtēt aktīvus un pasīvus un to izmaiņas, kura informācija ir atklāta, kādā veidā informācija kļūst atklāta un kādas finansu atskaites ir veicamas. Šie standarti var lielos vilcienos kalpot kā norādījumi gan vispārējā pielietošanā, gan arī detalizētākos gadījumos un procedūrās.

    2. 

    Šī Līguma izpratnē katras Dalībvalsts muitas administrācija izmanto informāciju, kas sagatavota atbilstoši vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem valstī un kura atbilst minētajam pantam. Piemēram, faktiskās peļņas un vispārējo izmaksu aprēķināšana saskaņā ar 5. panta nosacījumiem tiek veikta, izmantojot informāciju, kas sagatavota atbilstoši importējošajā valstī vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. No otras puses, faktiskās peļņas un vispārējo (kopējo) izmaksu noteikšana saskaņā ar 6. panta nosacījumiem tiek veikta, izmantojot informāciju, kas sagatavota atbilstoši ražotājas valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Kā nākošais piemērs – 8. panta 1. b) ii) punktā paredzētā elementa noteikšana importējošajā valstī jāveic, izmantojot informāciju atbilstoši šīs valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

    Piezīme 1. pantam

    Faktiski samaksātā vai maksājamā cena

    1. 

    Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējais pircēja veiktais vai veicamais maksājums importēto preču pārdevējam vai par labu tam. Maksājumam ne vienmēr jāizpaužas naudas pārveduma veidā. Maksājumu var izdarīt ar akreditīviem vai maksāšanas līdzekļiem. Maksājumu var izdarīt tieši vai netieši. Netieša maksājuma piemērs varētu būt pārdevēja parāda atmaksa, ko pilnībā vai daļēji veic pircējs.

    2. 

    Darbību, ko veic pircējs uz sava rēķina, izņemot to, kur 8. pantā paredzēts pielāgojums, neuzskata par netiešu maksājumu pārdevējam, pat tad, ja to var uzskatīt par pārdevēja ieguvumu. Tādēļ šādas darbības izmaksas netiek pieskaitītas faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai, nosakot muitas vērtību.

    3. 

    Muitas vērtība neietver sekojošas nodevas vai izmaksas, ar nosacījumu, ka tās tiek izdalītas no faktiski samaksātās vai maksājamās cenas par ievestajām precēm:

    a) 

    celtniecības, būvniecības, montāžas, apkalpošanas vai tehniskās palīdzības, kas veikta importētajām precēm pēc to importēšanas, ja preces ir ražošanas iekārtas, mašīnas vai kompleksi;

    b) 

    transportēšana izmaksas pēc importēšanas;

    c) 

    importētājas valsts nodevas un nodokļi.

    4. 

    Faktiski samaksātā vai maksājamā cena attiecas uz importēto preču cenu. Tādējādi dividenžu plūsma vai citi pircēja maksājumi pārdevējam, kuri neattiecas uz importētajām precēm, neveido muitas vērtības sastāvdaļu.

    1.a) iii) punkts

    Starp ierobežojumiem, kuru piemērošana neliek apšaubīt faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, ir ierobežojumi, kuri būtiski neietekmē preču vērtību. Šādu ierobežojumu piemērs būtu gadījums, ja pārdevējs prasa, lai automašīnu pircējs tās nepārdod un neizstāda pirms noteikta datuma, kas apzīmē jaunā modeļa pārdošanas gada sākumu.

    1.b) punkts

    1. 

    Ja pārdošana vai cena ir pakļauta kādam apstāklim vai apsvērumam, kura dēļ novērtējamo preču vērtību nav iespējams noteikt, darījuma vērtība nav pieņemama muitas nolūkiem. Tā par dažiem piemēriem var kalpot sekojošais:

    a) 

    pārdevējs nosaka importēto preču cenu ar nosacījumu, ka pircējs nopirks arī citas preces noteiktos daudzumos;

    b) 

    importēto preču cena ir atkarīga no cenas vai cenām, par kādām importēto preču pircējs pārdod citas preces importēto preču pārdevējam;

    c) 

    cena tiek noteikta, pamatojoties uz maksājuma formu, kas neattiecas uz importētajām precēm, kā tajā gadījumā, ja importētās preces ir pusfabrikātu preces, kuras pārdevējs pārdod ar nosacījumu, ka tas saņems pretī noteiktu daudzumu gatavo preču.

    2. 

    Tomēr apstākļi un apsvērumi, kas attiecas uz importēto preču ražošanu vai mārketingu, nedrīkst izraisīt darījuma vērtības samazināšanu. Piemēram, fakts, ka pircējs apgādā pārdevēju ar konstrukcijām un plāniem, kas radīti importēšanas valstī, 1. panta izpratnē neizraisa darījuma vērtības samazināšanu. Tāpat ja pircējs uzsāk uz sava rēķina, arī – vienojoties ar pārdevēju, ievesto preču marketingu vai tamlīdzīgas darbības, šo darbību vērtība neveido muitas vērtības sastāvdaļu, ne arī šādas darbības izraisa darījuma vērtības samazināšanu.

    2. punkts

    1. 

    2.a) un 2.b) punkti paredz dažādas metodes, kā noteikt, vai darījuma vērtība ir pielietojama.

    2. 

    2.a) punkts paredz, ka gadījumā, kur pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti, ir jāizpēta apstākļi, kas aptver tirdzniecību, un darījuma vērtība ir jāakceptē kā muitas vērtība, ja vien savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Nav paredzēts, ka jānotiek apstākļu izpētei visos gadījumos, kad pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti. Tāda izpēte tiks prasīta tikai, ja par cenas piemērotību ir šaubas. Ja muitas administrācijai nav šaubu par cenas piemērotību, tā jāakceptē, nepieprasot importētājam sīkāku informāciju. Piemēram, iespējams, ka muitas administrācija ir iepriekš izpētījusi savstarpējo saistību, vai arī tai jau ir pieejama sīka informācija par pircēju un pārdevēju un tā jau ir pārliecinājusies, ka savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu.

    3. 

    Ja muitas administrācija nevar akceptēt darījuma vērtību bez tālākas ziņu ievākšanas, tai jādod importētājam iespēja iesniegt nepieciešamo informāciju, lai savukārt administrācija varētu iepazīties ar pārdošanas apstākļiem. Šajā kontekstā muitas administrācijai jāsagatavojas izpētīt attiecīgos darījuma aspektus, ieskaitot pircēja un pārdevēja komerciālo attiecību veidu un to, kā tika aprēķināta minētā cena, lai noteiktu, vai savstarpējā saistība ir ietekmējusi cenu. Ja tiek konstatēts, ka pircējs un pārdevējs, būdami savstarpēji saistīti saskaņā ar 15. panta nosacījumiem, pērk un pārdod viens otram tā, it kā tie nebūtu savstarpēji saistīti, tas norāda, ka savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu. Piemēram, ja cena ir tikusi noteikta tādā pašā veidā, kā nosaka cenas visā attiecīgajā ražošanas nozarē un tiem pircējiem, kas nav nekādi saistīti ar pārdevēju, tas pierāda, ka savstarpējā saistība cenu nav ietekmējusi. Kā vēl viens piemērs cenai, ko nav ietekmējusi savstarpējā saistība, var kalpot cena, ko sastāda visi izdevumi un peļņa, kas savukārt atbilst kompānijas kopējai peļņai, ko tā guvusi iepriekšējā pārstāvētajā periodā (gadskārtēji), pārdodot tā paša veida vai šķiras preces.

    4. 

    2.b) punkts dod iespēju importētājam uzrādīt, ka darījuma vērtība cieši līdzinās “kontroles” vērtībai, kuru iepriekš pieņēmusi muitas administrācija un tādēļ ir pielietojama saskaņā ar 1. panta nosacījumiem. Ja kontrole saskaņā ar 2.b) punktu ir notikusi, nav nepieciešams pētīt jautājumu par savstarpējo saistību saskaņā ar 2.a) punktu. Ja muitas administrācijai jau ir pietiekoša informācija, lai pārliecinātos, nepieprasot sīkāku informāciju, ka viena no 2.b) punktā paredzētajām kontrolēm ir izpildīta, tai nav iemesla prasīt, lai importētājs pierāda, ka kontrole var tikt izpildīta. 2.b) punktā “savstarpēji nesaistīti pircēji” nozīmē pircējus, kuri nav nekādā gadījumā savstarpēji saistīti ar pārdevēju.

    2.b) punkts

    Jāņem vērā vairāki faktori nosakot, vai viena vērtība “cieši līdzinās” citai vērtībai. Šo faktoru skaitā ir importēto preču un pašas nozares raksturs, preces importēšanas gadalaiks un tas, vai atšķirība vērtībās ir komerciāli izdevīga. Tā kā šie faktori katrā atsevišķā gadījumā atšķiras, nav iespējams pielietot vienotu standartu, piemēram, noteiktu procentu likmi ikvienā gadījumā. Piemēram, ir nepieņemama neliela vērtības atšķirība gadījumā, kas skar vienu preču veidu, tajā pašā laikā citam preču veidam liela atšķirība varētu būt pieņemama, lai noteiktu, vai darījuma vērtība cieši līdzinās “kontroles” vērtībai, kā definēts 1. panta 2.b) punktā.

    Piezīme 2.pantam

    1. 

    Piemērojot 2. pantu, muitas administrācijai, kad vien iespējams, jāizmanto līdzīgu preču pārdošana tajā pašā tirdzniecības apjomā un pēc būtības tajā pašā daudzumā, kā vērtējamās preces. Tur, kur šāda pārdošana netiek konstatēta, var tikt izmantota identisku preču pārdošana, kas notiek saskaņā ar vienu no sekojošajiem trim nosacījumiem:

    a) 

    pārdošana tajā pašā tirdzniecības līmenī, bet atšķirīgos daudzumos;

    b) 

    pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī, bet pēc būtības tajos pašos daudzumos; vai

    c) 

    pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī un atšķirīgos daudzumos.

    2. 

    Konstatējot pārdošanas faktu saskaņā ar vienu no šiem trīs nosacījumiem, tiek veikts pielāgojums saskaņā ar katru atsevišķu gadījumu:

    a) 

    tikai daudzuma faktoros;

    b) 

    tikai tirdzniecības līmeņa faktoros; vai

    c) 

    gan tirdzniecības līmeņa, gan daudzuma faktoros.

    3. 

    Izteiciens “un/vai” dod iespēju elastīgi izmantot pārdošanu un veikt nepieciešamo pielāgojumu jebkurā no augstāk minētajiem trim nosacījumiem.

    4. 

    2. panta izpratnē identisku importēto preču operācijas vērtība nozīmē muitas vērtību, kas pielāgota, kā paredzēts 1.b) un 2. punktos, kas jau akceptēta saskaņā ar 1. pantu.

    5. 

    Nosacījums atšķirīgo tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgo daudzumu pielāgojumam, ir tas, ka šāds pielāgojums, neatkarīgi no tā, vai rezultātā vērtība pieaug vai samazinās, tiek izdarīts tikai pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojumu pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esošajiem cenrāžiem, kuros uzrādītas cenas attiecībā uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Piemēram, ja novērtēšanā esošo preču krava sastāv no 10 vienībām un vienīgās identiskās importētās preces, kurām eksistē darījuma vērtība, pārdotas 500 vienību apjomā, un, ja ir atzīts, ka pārdevējs piešķir atlaides pēc daudzuma, pieprasīto pielāgojumu var pabeigt, izmantojot pārdevēja cenrādi un to cenu, kas pielietojama 10 vienību pārdošanai. Tas nepieprasa, ka pārdošana būtu bijusi jāveic 10 vienību apjomā, ja vien cenrādis ir noteikts bona fide pārdodot citus daudzumus. Ja šādas objektīvas mērvienības nav, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 2. panta nosacījumiem tomēr nav piemērojama.

    Piezīme 3. pantam

    1. 

    Piemērojot 3. pantu, muitas administrācijai, kad vien tas ir iespējams, jālieto tādu pašu preču pārdošanas fakts pēc būtības tādos pašos daudzumos, kā vērtējamā prece. Tur, kur šādas pārdošanas fakts netiek konstatēts, var tikt izmantota identisku preču pārdošana, kas notiek saskaņā ar vienu no sekojošajiem trim nosacījumiem:

    a) 

    pārdošana tajā pašā tirdzniecības līmenī, bet atšķirīgos daudzumos;

    b) 

    pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī, bet pēc būtības tajos pašos daudzumos; vai

    c) 

    pārdošana atšķirīgā tirdzniecības līmenī un atšķirīgos daudzumos.

    2. 

    Konstatējot pārdošanas faktu saskaņā ar vienu no šiem trīs nosacījumiem, tiek veikts pielāgojums, saskaņā ar katru atsevišķu gadījumu:

    a) 

    tikai daudzuma faktoros;

    b) 

    tikai tirdzniecības līmeņa faktoros; vai

    c) 

    gan tirdzniecības līmeņa, gan daudzuma faktoros.

    3. 

    Izteiciens “un/vai” dod iespēju elastīgi izmantot pārdošanu un veikt nepieciešamos pielāgojumus jebkurā no augstāk minētajiem trim nosacījumiem.

    4. 

    3. panta kontekstā identisku importēto preču darījuma vērtība nozīmē muitas vērtību, kas pielāgota, kā paredzēts 1.b) un 2. punktos, kas jau akceptēta saskaņā ar 1. pantu.

    5. 

    Nosacījums atšķirīgo tirdzniecības līmeņu vai atšķirīgo daudzumu pielāgojumam, ir tas, ka šāds pielāgojums, neatkarīgi no tā, vai rezultātā vērtība pieaug vai samazinās, tiek izdarīts tikai pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, kuri skaidri nosaka pielāgojuma pamatotību un precizitāti, piemēram, spēkā esošajiem cenrāžiem, kuros uzrādītas cenas attiecībā uz atšķirīgiem līmeņiem vai atšķirīgiem daudzumiem. Piemēram, ja novērtēšanā esošo preču krava sastāv no 10 vienībām un vienīgās identiskās importētās preces, kurām eksistē darījuma vērtība, pārdotas 500 vienību apjomā, un, ja ir atzīts, ka pārdevējs piešķir atlaides pēc daudzuma, pieprasīto pielāgojumu var pabeigt, izmantojot pārdevēja cenrādi un to cenu, kas pielietojama 10 vienību pārdošanai. Tas nepieprasa, ka pārdošana būtu bijusi jāveic 10 vienību apjomā, ja vien cenrādis ir noteikts bona fide pārdodot citus daudzumus. Ja šādas objektīvas mērvienības nav, muitas vērtības noteikšana saskaņā ar 3. panta nosacījumiem tomēr nav piemērojama.

    Piezīme 5. pantam

    1. 

    Termins “preces vienības cenu, par kuru… preces tiek pārdotas vislielākajā kopējā daudzumā” nozīmē cenu, par kuru vislielākais preces vienību skaits ir pārdots personām, kas nav savstarpēji saistītas ar tā personām, no kurām šīs preces tiek pirktas pirmajā darījumu līmenī pēc importēšanas, kad faktiski notiek šāda pārdošana.

    2. 

    Kā piemērs augstākminētajam kalpo pārdošanas fakts saskaņā ar cenrādi, kas nodrošina izdevīgākas vienas vienības cenas lielāka apjoma pirkumiem.



    Pārdošanas apjoms

    Vienības cena

    Pirkumu skaits

    Kopējais par katru no cenām pārdoto vienību skaits

    1 - 10 vienības

    100

    5 vienības pārdotas 10 reizes

    3 vienības pārdotas 5 reizes

    65

    11 - 25 vienības

    95

    11 vienības pārdotas 5 reizes

    55

    vairāk nekā 25 vienības

    90

    pārdotas 30 vienības

    pārdotas 50 vienības

    80

    Tādejādi lielākais par vienu cenu pārdoto vienību skaits ir 80, tātad vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 90.

    3. 

    Divu pārdošanas gadījumi ir vēl viens piemērs. Pirmajā gadījumā tika pārdotas 500 vienības par 95 valūtas vienībām katra. Otrajā gadījumā tika pārdotas 400 vienības par 90 valūtas vienībām katra. Šajā piemērā lielākais par attiecīgo cenu pārdoto vienību skaits ir 500, tādējādi vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 95.

    4. 

    Trešais piemērs ir sekojošā situācija, kad dažādi daudzumi tiek pārdoti par dažādām cenām.

    a) 

    Pārdošana



    Pārdotais daudzums

    Vienības cena

    40 vienības

    100

    30 vienības

    90

    15 vienības

    100

    50 vienības

    95

    25 vienības

    105

    35 vienības

    90

    5 vienības

    100

    b) 

    Kopējie rādītāji



    Kopējais pārdotais daudzums

    Vienības cena

    65

    90

    50

    95

    60

    100

    25

    105

    Šajā piemērā lielākais par attiecīgo cenu pārdoto vienību skaits ir 65, tādējādi vienības cena vislielākajā kopējā daudzumā ir 90.

    5. 

    Kā aprakstīts iepriekš 1. punktā, jebkura pārdošana importējošajā valstī personai, kas piegādā tieši vai netieši bez maksas vai par samazinātām cenām saistībā ar importēto preču ražošanu vai pārdošanu eksportam, jebkuru no 8. panta 1.b). punktā norādītajiem elementiem, netiek ņemta vērā, nosakot vienas vienības cenu 5. panta kontekstā.

    6. 

    Jāpiezīmē, ka “peļņa un vispārējie izdevumi”, kas minēti 5. panta 1. punktā ir viens vesels. Šī neiekļaujamā summa jānosaka, pamatojoties uz importētāja sniegto informāciju, ja vien šie importētāja sniegtie dati nesakrīt ar tiem datiem, kas iegūti tāda paša veida vai šķiras importēto preču pārdošanā importētājā valstī. Gadījumā, ja šāda importētāja sniegtā informācija nesaskan ar minētajiem datiem, peļņa un vispārējie izdevumi nosakāmi pamatojoties uz citu attiecīgu informāciju, nekā importētāja iesniegtā.

    7. 

    “Vispārējie izdevumi” ietver tiešās un netiešās attiecīgo preču mārketinga izmaksas.

    8. 

    Pārdošanas procesā nomaksātie vietējie nodokļi, kas nav tikuši atskaitīti pēc 5. panta 1. a) iv) punkta nosacījumiem, jāatskaita pēc 5. panta 1. a) i) punkta nosacījumiem.

    9. 

    Nosakot komisijas maksas vai vispārējo peļņu un vispārējos izdevumus pēc 5. panta 1. punkta nosacījumiem, jautājums par to, vai kādas preces ir “tāda paša veida un šķiras” kā kādas citas preces, ir jāizskata katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā noteicošos apstākļus. Jāizpēta iespējami sīka dalījuma vienāda veida vai šķiras importēto preču grupu pārdošana importējošajā valstī attiecībā arī pret novērtējamajām precēm, par kurām sniegta nepieciešamā informācija. 5. panta kontekstā “tāda paša veida vai šķiras preces” ir arī preces, kas importētas no tās pašas valsts, kā vērtējamās preces, kā arī attiecīgās preces, kas importētas no citām valstīm.

    10. 

    5. panta 1.b) punkta piemērošanas nolūkā “agrākais iespējamais datums” ir datums, līdz kuram importētās preces vai līdzīgas vai tādas pašas preces ir izgatavotas pietiekošā daudzumā, lai noteiktu vienas vienības cenu.

    11. 

    Ja pielieto 5. panta 2. punktā definēto metodi, turpmākajā pārstrādē pievienotās vērtības atskaitījumi ir jāpamato ar objektīviem un statistiski pietiekamiem datiem, kas raksturo šāda darba izmaksas. Akceptētas ražošanas formulas, konstrukcijas metodes, instrukcijas, un citas ražošanas metodes šajā gadījumā veido minēto aprēķinu pamatu.

    12. 

    Tiek atzīts, ka 5. panta 2. punktā noteiktā vērtēšanas metode parasti netiek pielietota, ja turpmākās pārstrādes laikā preces zaudē savu identitāti. Tomēr var rasties situācija, kad šādām pārstrādes procesā identitāti zaudējušām precēm ir iespējams bez īpašiem sarežģījumiem precīzi noteikt turpmākajā pārstrādē pievienoto vērtību. No otras puses, var rasties situācija, kad importētās preces saglabā savu identitāti, taču to kopums sastāda tikai nelielu daļu no importētājā valstī pārdoto preču kopuma tā kā šīs vērtēšanas metodes pielietošana neattaisnojas. Ņemot vērā augstākminēto, katra situācija ir jāizskata atsevišķi.

    Piezīme 6. pantam

    1. 

    Šī Līguma ietvaros ir vispārēji noteikts, ka muitas vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz to informāciju, kas ir tūlīt pieejama importējošajā valstī. Tomēr, lai noteiktu aprēķināto vērtību, var būt nepieciešams izpētīt vērtējamo preču ražošanas izmaksas un citu informāciju, kas jāiegūst ārpus importējošās valsts. Vēl vairāk, vairumā gadījumu preču ražotājs atradīsies ārpus importējošās valsts varas iestāžu jurisdikcijas. Aprēķinātās vērtības pielietošana vairumā gadījumu aprobežosies ar situācijām, kad pircējs un pārdevējs ir savstarpēji saistīti un ražotājs ir gatavs importējošās valsts varas iestādēm nodot informāciju par nepieciešamajām izmaksām, kā arī nodrošināt iespēju nepieciešamības gadījumā izdarīt attiecīgās pārbaudes.

    2. 

    “Izmaksas un vērtība”, kas pieminētas 6. panta 1.a) punktā ir jānosaka, pamatojoties uz informāciju par vērtējamo preču ražošanu, ko iesniedzis ražotājs vai cita persona ražotāja vārdā. Tā jāpamato ar ražotāja komerciālajiem aprēķiniem, ar noteikumu, ka šādiem aprēķiniem ir jābūt noformētiem atbilstoši vispārpieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem, kas tiek pielietoti valstī, kur attiecīgās preces saražotas.

    3. 

    “Izmaksām un vērtībai” jāietver 8. panta 1.a) ii) un iii) punktos definēto elementu izmaksas. Tām jāietver arī jebkura elementa, kas uzskaitīti 8. panta 1.b) punktā, vērtība, iedalot to atbilstoši 8. panta attiecīgās piezīmes nosacījumiem, ko pircējs tieši vai netieši piegādājis izmatošanai importēto preču ražošanā. 8. panta 1.b) iv) punktā noteiktā elementu vērtība importējošajā valstī, ir jāiekļauj tikai tik lielā mērā, kādā šādi elementi ir radījuši izmaksas ražotājam. Ar šo jāsaprot, ka nekādas izmaksas vai vērtība elementiem, kas minēti šajā punktā, nosakot aprēķināto vērtību nevar tikt ieskaitīta divreiz.

    4. 

    “Peļņas un vispārējo izmaksu apjoms”, kas minēts 6. panta 1.b) punktā, ir jānosaka pamatojoties uz informāciju, ko iesniedzis piegādātājs vai cita persona piegādātāja vārdā, ja vien piegādātāja dati nav tiešā pretrunā ar datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida, kā vērtējamās preces, preču, kas ražotas eksportējošajā valstī eksportam uz importējošo valsti, pārdošana.

    5. 

    Šajā kontekstā jāpiezīmē, ka “peļņas un vispārējo izmaksu apjoms” ir jāuztver kā vienots veselums. Sekojoši, ja kādā atsevišķā gadījumā ražotāja peļņa ir maza un vispārējās ražotāja izmaksas ir lielas, kopā ņemot šī ražotāja peļņa un vispārējo izmaksu apjoms tomēr var nebūt pretrunā ar tiem datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida preču pārdošana. Šāda situācija var rasties piemēram, ja produkts tiek laists apgrozībā importētājā valstī un ražotājs ir piekritis nulles vai zemai peļņai, lai tādējādi segtu vispārējās izmaksas, kas saistītas ar produkta laišanu apgrozībā. Ja ražotājs var uzrādīt, ka īpaši tirdzniecības apstākļi radījuši mazu peļņu importētajām precēm, jāņem vērā ražotāja faktiskie peļņas dati, ja vien šim ražotājam ir attaisnojoši komerciāli iemesli un šī ražotāja cenu noteikšanas politika atspoguļo attiecīgajā ražošanas nozarē parasto cenu noteikšanas politiku. Šāda situācija var rasties, piemēram, ja ražotāji ir spiesti pazemināt cenas neparedzētas pieprasījuma samazināšanās dēļ, vai arī, ja tie pārdod preces, lai papildinātu importējošajā valstī saražoto preču klāstu un piekrīt mazai peļņai, lai nodrošinātu konkurenci. Ja ražotāja iesniegtie peļņas un vispārējo izmaksu apjoma dati ir pretrunā ar tiem datiem, ko parasti atspoguļo tās pašas šķiras vai veida, kā vērtējamās preces, preču, kas ražotas eksportējošajā valstī eksportam uz importējošo valsti, pārdošana, peļņas un vispārējo izmaksu apjoms jānosaka, pamatojoties uz citu attiecīgo informāciju, nevis uz to, ko iesniedzis ražotājs vai kāda cita persona ražotāja vārdā.

    6. 

    Ja aprēķinātās vērtības noteikšanā tiek izmantota cita informācija, nevis tā, ko iesniedzis ražotājs vai ražotāja vārdā cita persona, importējošās valsts varas iestādēm pēc importētāja pieprasījuma pēdējais jāinformē par šādas informācijas iegūšanas avotiem, datiem, kas lietoti aprēķinos, kā noteikts 10. pantā.

    7. 

    “Vispārējās izmaksas”, kas minētas 6. panta 1.b) punktā, iekļauj tiešās un netiešās izmaksas, kas rodas, ražojot un pārdodot preces eksportam un kuras nav iekļautas 6. panta 1.a) punktā.

    8. 

    Tas, vai kādas preces ir “tāda paša veida vai šķiras” kā citas preces, jānosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā visus lietas apstākļus. Nosakot peļņu un vispārējās izmaksas 6. panta kontekstā, jāizpēta iespējami sīkākas eksporta preču grupas importējošā valstī, ieskaitot vērtējamās preces, par kurām pieejama nepieciešamā informācija. 6. panta īstenošanas nolūkā “tāda paša veida vai šķiras” precēm ir jābūt ražotām tajā pašā valstī, kur ražotas vērtējamās preces.

    Piezīme 7. pantam

    1. 

    Pēc 7. panta nosacījumiem muitas vērtībām vislielākajā iespējamajā mērā jābūt pamatotām ar iepriekš noteiktajām muitas vērtībām.

    2. 

    7. panta ietvaros piemērotās vērtēšanas metodes ir tādas pašas, kā aprakstītas no 1. līdz 6. pantiem, tomēr 7. panta mērķiem un nosacījumiem atbilst saprātīgs šo metožu izmantošanas elastīgums.

    3. 

    Seko daži saprātīga elastīguma piemēri:

    a) 

    Identiskas preces – elastīgi jāiztulko prasība, ka identiskajām precēm ir jābūt eksportētām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kā vērtējamajām precēm; par pamatu muitas vērtēšanai jākļūst identiskajām importētajām precēm, kas ražotas citās valstīs kā vērtējamo preču eksportēšanas valsts; var tikt lietotas identisko importēto preču muitas vērtības, kas jau ir noteiktas 5. un 6. pantos.

    b) 

    Līdzīgas preces – elastīgi jāiztulko prasība, ka līdzīgajām precēm ir jābūt eksportētām tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kā vērtējamajām precēm; par pamatu muitas vērtības noteikšanai jākļūst līdzīgajām importētajām precēm, kas ražotas citās valstīs kā vērtējamo preču eksportēšanas valsts; var tikt lietotas līdzīgo importēto preču muitas vērtības, kas jau ir noteiktas 5. un 6. pantos.

    c) 

    Deduktīvā metode – elastīgi jāiztulko 5. panta 1.a) punkta prasība, ka visas preces jāpārdod “tādā pašā stāvoklī, kādā tās ir importētas”; “90 dienu” prasība ir elastīgi jāadministrē.

    Piezīme 8. pantam

    1. a) i) punkts

    Termins “pirkšanas komisijas nauda” nozīmē samaksu, ko maksā importētājs savam aģentam par importētāja pārstāvēšanu vērtējamo preču pirkšanas procesā ārvalstīs.

    1. b) ii) punkts

    1. 

    8. panta 1. b) ii) punktā definēto elementu iedalījumā ir ņemti vērā divi faktori – paša elementa vērtība un veids, kādā šī vērtība ir tikusi piešķirta importētajām precēm. Šo elementu iedalīšana ir jāveic saprātīgā veidā, kas ir atbilstošs apstākļiem un saskaņā ar vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

    2. 

    Attiecībā uz elementa vērtību, ja importētājs elementu iegūst no pārdevēja, kas nav tiešā veidā saistīts ar šo importētāju, samaksājot doto cenu, šī elementa vērtība ir minētā cena. Ja šo elementu izgatavojis importētājs vai arī persona, kas savstarpēji saistīta ar importētāju, par tā vērtību uzskatāma šī elementa izgatavošanas izmaksas. Ja importētājs, neatkarīgi no tā, vai šis elements ir ticis iepirkts, vai importētājs to pats izgatavojis, šo elementu ir iepriekš izmantojis, iepirkšanas vai ražošanas izmaksas ir jānosaka mazākas, tās attiecīgi pielāgojot, lai atspoguļotu šī elementa lietošanu, ar nolūku noteikt tā vērtību.

    3. 

    Tad, kad elementa vērtība ir tikusi noteikta, ir nepieciešams iedalīt šo vērtību importētajām precēm. Šeit iespējami vairāki varianti. Piemēram, šāda vērtība var tikt iekļauta pirmajā piegādē, ja importētājs vēlas nomaksāt nodevu visai šai vērtībai uzreiz. Vēl viens piemērs – importētājs var pieprasīt, lai vērtība tiek iedalīta atkarībā no vienību skaita, kas saražotas līdz pirmās piegādes brīdim. Turpmāk par piemēru var kalpot gadījums, kad importētājs pieprasa, lai vērtība tiktu sadalīta attiecībā pret visu plānoto produkcijas apjomu gadījumā, ja tam par nodrošinājumu kalpo līgumi vai konkrētas vienošanās. Iedalījuma metode jāpiemēro atkarībā no dokumentācijas, ko importētājs ir iesniedzis.

    4. 

    Lai ilustrētu iepriekšminēto, pieņem, ka importētājs piegādā ražotājam veidni, ko lietos importa preču ražošanā un slēdz līgumu ar ražotāju par 10 000 vienību iepirkšanu. Līdz brīdim, kad pienāk pirmā preču piegāde 1 000 vienību apjomā, ražotājs jau ir izgatavojis 4 000 vienības. Importētājs var pieprasīt, lai muitas administrācija iedala vērtību apjomam, kas lielāks par 1 000 vienībām - 4 000 vienībām vai 10 000 vienībām.

    1. b) iv) punkts

    1. 

    8. panta 1.b) iv) punktos definēto elementu papildinājumi ir jāpamato ar objektīviem un statistiski pietiekošiem datiem. Lai atvieglotu gan importētāja, gan muitas administrācijas darbu pievienojamo vērtību noteikšanā, cik lielā mērā vien iespējams jāizmanto tie dati, kas jau ir pieejami pircēja komerciālās lietvedības sistēmā.

    2. 

    To pircēja piegādāto elementu gadījumā, kurus pircējs iegādājies vai nomā, pielikumu sastāda nomas vai pirkuma izmaksas. Nevar tikt noteikti citi pielikumi tiem elementiem, kas ir publiski pieejami, kā vien to kopiju iegūšanas izmaksas.

    3. 

    Pievienojami vērtību aprēķināšanas procesa sarežģītības pakāpe ir atkarīga no katras firmas struktūras un menedžmenta prakses, kā arī no tās pielietotajām grāmatvedības metodēm.

    4. 

    Piemēram, ir iespējams, ka firma, kas importē plašu produktu klāstu no vairākām valstīm, sava plānošanas centra lietvedības menedžmentu veic ārpus importētājas valsts, lai varētu precīzi noteikt izmaksas, kas iedalāmas katram produktam. Šajā gadījumā pēc 8. panta nosacījumiem var tikt precīzi izdarīts tiešs pielāgojums.

    5. 

    Citā gadījumā firma var noteikt, ka izmaksas, ko rada tās plānošanas centra uzturēšana ārpus importētājas valsts, ir vispārējas un nav saistītas ar īpašiem produktiem. Šajā situācijā, vadoties pēc 8. panta nosacījumiem, var tikt izdarīts pienācīgs pielāgojums attiecībā uz importētajām precēm, sadalot plānošanas centra izmaksas attiecībā pret kopējo produkcijas apjomu, kuru apkalpo šis centrs un pievienojot šādi pielāgotas izmaksas attiecībā pret vienu vienību.

    6. 

    Nosakot piemērotu iedalījuma metodi augstāk minētajos apstākļos, ir iespējamas variācijas, pamatojoties uz apsvērumiem par dažādiem faktoriem.

    7. 

    Gadījumos, kur attiecīgā elementa ražošanā ir iesaistītas vairākas valstis un ilgāks laika posms, iedalījums tiek ierobežots ar vērtību, kas faktiski pievienota šim elementam ārpus importējošās valsts.

    1. c) punkts

    1. 

    Kompensācijas un licenču nodevas, kas minētas 8. panta 1.c) punktā, cita starpā iekļauj arī maksājumus par patentiem, preču zīmēm un autortiesībām. Tomēr maksājumi, kas veikti par tiesībām ražot importētās preces importētājā valstī, nosakot to muitas vērtību, nevar tikt pievienoti cenai, kas maksājama vai faktiski samaksāta par importētajām precēm.

    2. 

    Maksājumi, ko pārdevējs veicis par tiesībām izplatīt vai tālāk pārdot importētās preces, nevar tikt pievienoti maksājamajai vai faktiski samaksātajai cenai par importētajām precēm, ja šādi maksājumi nav izdarīti kā nosacījums šo importēto preču pārdošanai eksportam uz importējošo valsti.

    3. punkts

    Darījuma vērtība nevar tikt noteikta 1. panta nosacījumu ietvaros, ja neeksistē objektīvi un statistiski pietiekoši dati attiecībā par pielikumiem cenai, ko prasa 8. panta nosacījumi. Par uzskatāmu piemēru kalpo gadījums, ja kompensācija ir samaksāta, pamatojoties uz viena produkta litra pārdošanu importējošajā valstī, ja tā importētais apjoms ir mērīts kilogramos un pēc importēšanas šis produkts ir pārvērsts par šķidrumu. Ja kompensācija ir pamatota ar daļēji ar importētajām precēm un daļēji ar tādiem faktoriem, kam nav nekāda sakara ar importētajām precēm (tā, piemēram, ja importētās preces ir tikušas sajauktas ar iekšzemes sastāvdaļām un atsevišķi vairs nav uzskatāmas par preču vienību, vai arī, ja šāda kompensācija neatšķiras no īpašām finansu vienošanām starp pircēju un pārdevēju), nav pieņemams mēģinājums panākt šādas kompensācijas pievienošanu. Ja tomēr šādas kompensācijas apjoms attiecas tikai uz importētajām precēm un var tikt vienkārši izskaitļots, maksājamajai vai faktiski samaksātajai cenai var izdarīt attiecīgu pielikumu.

    Piezīme 9. pantam

    9. panta izpratnē “importēšanas laiks” var ietvert preču ievešanu muitas nolūkiem.

    Piezīme 11. pantam

    1. 

    11. pants nodrošina importētāja apelācijas tiesības pret muitas administrācijas doto vērtējumu vērtējamajām precēm. Vispirms apelācija jāiesniedz augstākā muitas administrācijas līmenī, taču importētājam ir jādod tiesības griezties tiesā kā pēdējā instancē.

    2. 

    “Bez soda piemērošanas” nozīmē, ka importētājam nevar uzlikt vai draudēt ar naudas sodu par to, ka šis importētājs ir izlēmis izmantot apelācijas tiesības. Parastās tiesas procesa izmaksas vai advokāta pakalpojumu izmaksas nav uzskatāmas par soda naudu.

    3. 

    Tomēr nekas 11. pantā neattur Dalībvalsti no visu pienācīgo muitas nodevu pilnas nomaksas pieprasīšanas pirms apelācijas.

    Piezīme 15. pantam

    4. punkts

    15. panta nolūkiem termins “persona” attiecas arī uz juridiskajām personām.

    4. e) punkts

    Šī Līguma nolūkiem uzskata, ka viena persona kontrolē otru personu, ja pirmā juridiski vai ar savu darbību var ierobežot vai vadīt otro.

    II PIELIKUMS

    TEHNISKĀ KOMITEJA MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAI

    1. 

    Saskaņā ar šī Līguma 18. pantu Tehniskā komiteja jāizveido MSP ietvaros ar nolūku nodrošināt šī Līguma interpretēšanas un piemērošanas vienveidību tehniskā līmenī.

    2. 

    Tehniskās komitejas pienākumos ietilpst sekojošais:

    a) 

    pētīt specifiskas tehniskās problēmas, kas rodas ikdienas muitas vērtēšanas sistēmas administrēšanā Dalībvalstīm, un sniegt konsultatīvu viedokli par pieņemamiem risinājumiem, pamatojoties uz iesniegto faktu materiālu;

    b) 

    pēc pieprasījuma pētīt muitas vērtības noteikšanas likumus, procedūras un prakses, to atbilstību šim Līgumam, un sagatavot ziņojumus par šādu pētījumu rezultātiem;

    c) 

    sagatavot un izplatīt gadskārtējos ziņojumus par šī Līguma darbības tehniskajiem aspektiem un esošo situāciju;

    d) 

    pēc jebkuras Komitejas Dalībvalsts pieprasījuma nodrošināt ar šādu informāciju un konsultācijām par jebkuru jautājumu sakarā ar importēto preču vērtēšanu. Šāda informācija un konsultācijas var tikt sagatavotas konsultatīvā viedokļa, komentāru vai paskaidrojošo ziņojumu formā;

    e) 

    pēc attiecīga pieprasījuma nodrošināt tehnisku palīdzību Dalībvalstīm ar nolūku paplašināt šī Līguma starptautisko akceptu;

    f) 

    veikt pētījumus par lietas būtību, ko tai uzdod panelis šī Līguma 19. panta ietvaros; un

    g) 

    izpildīt citus pienākumus, ko Komiteja tai uzdod.

    Vispārējie nosacījumi

    3. 

    Tehniskajai komitejai jāpieliek visas pūles, lai pabeigtu tās darbu attiecīgajos jautājumos iespējami īsā laika periodā, īpaši tas attiecas uz Dalībvalstu, Komitejas vai paneļa uzdevumiem. Kā norādīts 19. panta 4. punktā, panelis nosaka konkrētu laiku, kurā Tehniskajai komitejai jāsagatavo ziņojums par apskatāmo jautājumu, un Tehniskajai komitejai ir pienākums to izpildīt norādītajā laika periodā.

    4. 

    MSP Sekretariāta pienākums ir palīdzēt Tehniskajai komitejai.

    Pārstāvniecība

    5. 

    Katrai Dalībvalstij ir tiesības uz pārstāvniecību Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts var nominēt vienu delegātu un vienu vai vairākus aizvietotājus, kas to pārstāvēs Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts, kas ir šādi pārstāvēta, šajā Pielikumā tiek saukta par “Tehniskās komitejas Dalībvalsti”. Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjiem var palīdzēt padomnieki. PTO Sekretariāts var piedalīties šajās apspriedēs novērotāja statusā.

    6. 

    MSP Dalībvalstis, kas nav PTO Dalībvalstis, var tikt pārstāvētas Tehniskās komitejas apspriedēs ar vienu delegātu un vienu vai vairākiem aizvietotājiem. Šādi pārstāvji piedalās Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā.

    7. 

    Ar Tehniskās komitejas priekšsēdētāja apstiprinājumu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts par “Ģenerālsekretāru”) var uzaicināt tādu valstu pārstāvjus, kas nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP dalībvalstis, kā arī starptautisko valstu un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus piedalīties Tehniskās komitejas apspriedēs novērotāja statusā.

    8. 

    Par Tehniskās komitejas apspriežu delegātiem, aizvietotājiem un padomniekiem jāinformē Ģenerālsekretārs.

    Tehniskās komitejas apspriedes

    9. 

    Tehniskajai komitejai jāsanāk pēc nepieciešamības, taču vismaz divas reizes gadā. Katrā iepriekšējā apspriedē Tehniskajai komitejai jānosaka nākamās apspriedes datums. Apspriedes datumu var mainīt pēc jebkuras Tehniskās komitejas Dalībvalsts pieprasījuma, par ko lēmumu pieņem Tehniskajā komitejā, balsojot pēc vienkāršā balsu vairākuma principa, vai arī, gadījumos, kam nepieciešama tūlītēja uzmanība – pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Saskaņā ar šī punkta pirmo teikumu, Tehniskajai komitejai jāapspriežas tad, kad tas ir nepieciešams, lai apspriestu jautājumus, kurus tai ir uzdevis izskatīt panelis saskaņā ar šī Līguma 19. pantu.

    10. 

    Tehniskās komitejas apspriedes jānotur MSP galvenajā mītnē, ja vien nav izlemts par citu iespēju.

    11. 

    Ģenerālsekretāram ir pienākums informēt par Tehniskās komitejas apspriežu sesijas sākumu visas Tehniskās komitejas Dalībvalstis un tās, kas minētas 6. un 7. punktos vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot neatliekamus gadījumus.

    Darba kārtība

    12. 

    Ģenerālsekretārs sagatavo katras sesijas darba kārtības priekšlikumu un nosūta to visām Tehniskās komitejas Dalībvalstīm un tām, kas uzskaitītas 6. un 7. punktos vismaz 30 dienas pirms sesijas sākuma, izņemot neatliekamus gadījumus. Šajā darba kārtībā jāietver visi jautājumi, kuru iekļaušanu apstiprinājusi Tehniskā komiteja iepriekšējās sesijas laikā, visi jautājumi, kurus priekšsēdētājs pats iekļauj vai tie tikuši iekļauti pēc viņa iniciatīvas, kā arī visi tie jautājumi, kuru iekļaušanu pieprasījuši Ģenerālsekretārs, MSP, vai jebkura Tehniskās komitejas Dalībvalsts.

    13. 

    Tehniskajai komitejai jāapstiprina tās darba kārtība katras sesijas atklāšanā. Tehniskā komiteja var izmainīt darba kārtību jebkurā sesijas brīdī.

    Amatpersonas un darbība

    14. 

    Tehniskā komiteja ieceļ no delegātiem priekšsēdētāju un vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc kārtas vienu gadu jāvada birojs. Bijušais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks var tikt ievēlēti atkārtoti. Tāda priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka mandāti, kuri vairs nepārstāv Tehniskās komitejas Dalībvalsti, tiek automātiski anulēti.

    15. 

    Ja priekšsēdētājs nepiedalās kādā apspriedē vai tās daļā, apspriedi vada priekšsēdētāja vietnieks. Šajā gadījumā pēdējam ir tādas pašas pilnvaras un pienākumi kā priekšsēdētājam.

    16. 

    Priekšsēdētājam jāpiedalās Tehniskās komitejas norisēs kā amatpersonai un nevis kā Tehniskās komitejas Dalībvalsts pārstāvim.

    17. 

    Papildus citiem pienākumiem, ko priekšsēdētājam uzliek šie noteikumi, priekšsēdētājam jāpaziņo par apspriedes atklāšanu un slēgšanu, jāvada diskusija, jānosaka runātāju kārtība un, sekojot šiem noteikumiem, jāvada norises. Priekšsēdētājs var arī saukt runātāju pie kārtības, ja tā piezīmes neattiecas uz lietu.

    18. 

    Jebkuras lietas apspriešanas laikā ikviena delegācija var ierosināt izmainīt apspriešanas kārtību. Šajā gadījumā priekšsēdētājs var nekavējoties nākt klajā ar noteikumiem. Ja šie noteikumi tiek pārkāpti, priekšsēdētājs nodod tos sapulcei lēmuma pieņemšanai un tie ir spēkā līdz turpmākām izmaiņām.

    19. 

    Ģenerālsekretārs vai MSP Sekretariāta amatpersonas, ko nozīmējis Ģenerālsekretārs, Tehniskās komitejas apspriedēs veic sekretāra pienākumus.

    Kvorums un balsošana

    20. 

    Tehniskās komitejas Dalībvalstu biedru vienkāršais vairākums sastāda kvorumu.

    21. 

    Katrai Tehniskās komitejas dalībvalstij piekrīt viena balss. Tehniskās komitejas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu, kas sastāv no divām trešdaļām klātesošo dalībvalstu. Neraugoties uz balsojuma rezultātu konkrētajā jautājuma, Tehniskajai komitejai ir tiesības sastādīt ziņojumu Komitejai un MSP par šo jautājumu, norādot viedokļu atšķirības, kas paustas attiecīgajās diskusijās. Ņemot vērā augstāk aprakstītos nosacījumus, Tehniskajai komisijai jāpieņem lēmumi uz konsensusa principa bāzes paneļa ierosinātajos jautājumos. Ja Tehniskā komiteja nav varējusi vienoties par jautājumu, ko ierosinājis panelis, Tehniskajai komitejai jāsastāda ziņojums, kas detalizēti izklāsta šī jautājuma faktus un apraksta dalībvalstu viedokļus.

    Valodas un lietvedība

    22. 

    Tehniskās komitejas oficiālās valodas ir angļu, franču un spāņu valodas. Runas vai paziņojumi, kas tiek veikti kādā no šīm trijām valodām ir nekavējoties jātulko pārējās oficiālajās valodās, ja vien visas delegācijas nav vienojušās, ka tulkojums nav nepieciešams. Runas un paziņojumi, kas tiek veikti kādā citā valodā, ir ar tādiem pašiem noteikumiem jātulko angliski, franciski un spāniski, tikai šajā gadījumā attiecīgajai delegācijai jāiesniedz tulkojums angliski, franciski vai spāniski. Tikai angļu, franču vai spāņu valodas var tikt lietotas Tehniskās komitejas oficiālajos dokumentos. Memorandi un sarakste, kas paredzēti Tehniskajai komisijai, ir jāiesniedz vienā no oficiālajām valodām.

    23. 

    Tehniskajai komisijai ir jāsastāda ziņojumi par katru no tās sesijām un, ja priekšsēdētājs uzskata to par nepieciešamu, arī tās apspriežu protokoli vai piezīmes. Priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona atskaitās par tehniskās komitejas darbu katrā tās apspriedē un katrā MSP apspriedē.

    III PIELIKUMS

    1. 

    Piecu gadu termiņš, kurā jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespēja atlikt šī Līguma nosacījumu piemērošanu, kas nostiprināta ar šī Līguma 20. panta 1. punktu, dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var izrādīties nepietiekošs. Šādos gadījumos jaunattīstības Dalībvalsts pirms šī termiņa, kas definēts 20. panta 1. punktā, beigām var pieprasīt tā pagarinājumu, sagaidot, ka Dalībvalstis ar sapratni attieksies pret šādu pieprasījumu gadījumos, kur attiecīgās jaunattīstības Dalībvalstis var sniegt būtisku pamatojumu.

    2. 

    Jaunattīstības Dalībvalstis, kas uz doto brīdi nosaka preču muitas vērtību pēc oficiāli noteiktajām minimālajām vērtībām, var izteikt vēlēšanos atkāpties no šādām vērtībām ar ierobežojošiem nosacījumiem pārejas periodā, pakļaujoties noteikumiem, par kuriem attiecīgi vienojas Dalībvalstis.

    3. 

    Jaunattīstības Dalībvalstis, kuras uzskata, ka Līguma 4. pantā noteiktā apgrieztās kārtības iespēja importētājam var radīt tām nopietnus sarežģījumus, var izteikt vēlēšanos atkāpties no 4. panta piemērošanas ar sekojošu noteikumu:

    “… valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 4. panta attiecīgais nosacījums ir piemērojams tikai tad, ja muitas iestādes piekrīt prasībai par 5. un 6. pantu piemērošanu apgrieztā kārtībā.”

    Ja jaunattīstības Dalībvalstis šādi definē atkāpšanos, Dalībvalstīm jāpiekrīt saskaņā ar šī Līguma 21. pantu.

    4. 

    Jaunattīstības Dalībvalstis var izteikt vēlēšanos atkāpties no 5. panta 2. punkta piemērošanas ar sekojošu noteikumu:

    “… valsts valdība ir tiesīga noteikt, ka šī Līguma 5. panta 2. punkts ir jāpiemēro saskaņā ar attiecīgās piezīmes nosacījumiem neatkarīgi no importētāja pieprasījuma rakstura.”

    5. 

    Dažām jaunattīstības Dalībvalstīm var rasties grūtības piemērojot šī Līguma 1. pantu tiktāl, cik tas attiecas uz vienīgā aģenta, vienīgā izplatītāja vai vienīgā koncesionāra veiktajiem importiem šajās valstīs. Ja jaunattīstības Dalībvalstīm praksē piemērojot šo Līgumu rodas minētās problēmas, pēc šo Dalībvalstu pieprasījuma jāveic pētījums par attiecīgo situāciju ar nolūku atrast piemērotu risinājumu.

    6. 

    Ar 17. pantu atzīst, ka šo Līgumu piemērojot, muitas administrācijām varētu rasties nepieciešamība veikt pieprasījumus, lai noskaidrotu jebkura dokumenta vai deklarācijas, kas tai iesniegta muitas vērtēšanas nolūkā, patiesīgumu vai pareizību. Tādējādi ar šo pantu ir nostiprināti pieprasījumi, kas var tikt izdarīti ar mērķi, piemēram, pārliecināties par to, ka muitai iesniegtie vai deklarētie vērtības elementi saistībā ar muitas vērtības noteikšanu, ir pilnīgi un pareizi. Dalībvalstīm, saskaņā ar to nacionālajiem likumiem un procedurālo kārtību, ir tiesības prasīt no importētājiem pilnīgu sadarbību attiecībā uz šādiem pieprasījumiem.

    7. 

    Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ietver visus pircēja maksājumus pārdevējam vai pircēja maksājumus trešajai pusei pārdevēja labā, kas faktiski notikuši vai jāveic kā noteikums importēto preču pārdošanai.

    LĪGUMS PAR PIRMSNOSŪTĪŠANAS INSPEKCIJU



    DALĪBVALSTIS,

    Atzīmējot, ka 1986. gada 20. septembrī Ministri vienojās, ka “Urugvajas Raunda Daudzpusējo Tirdzniecības Sarunu” mērķis ir “attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos”, “nostiprināt GATT lomu” un “palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi”;

    Ievērojot, ka vairākas jaunattīstīto valstu Dalībvalstis griežas pēc palīdzības pirmsnosūtīšanas inspekcijā;

    Atzīstot jaunattīstības valstu nepieciešamību šādai rīcībai, ja vien un ciktāl tas ir nepieciešams, lai apliecinātu importēto preču kvalitāti, daudzumu vai cenu;

    Pievēršot uzmanību, ka šādas programmas veicamas, neradot nevajadzīgu aizkavēšanos vai nevienādu attieksmi;

    Ievērojot, ka pēc definīcijas šī inspekcija tiek veikta eksportētāju Dalībvalstu teritorijā;

    Atzīstot nepieciešamību izveidot saskaņotu starptautisku struktūru izmantotāju Dalībvalstu un eksportētāju Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem;

    Atzīstot, ka GATT 1994 principi un saistības attiecas uz to pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību, kurus šim nolūkam ir pilnvarojušas valdības, kas ir PTO Dalībvalstis;

    Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt atklātību par pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektu darbību un par likumiem un noteikumiem, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju;

    Vēloties nodrošināt ātru, efektīvu un objektīvu strīdu atrisināšanu starp eksportētājiem un pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjektiem, kas rodas saistībā ar šo Līgumu;

    VIENOJAS PAR SEKOJOŠO.



    1. pants

    Darbības sfēra – Definīcijas

    1.  
    Šis Līgums ir piemērojams visām pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem, kurus Dalībvalstu teritorijā veic vai ir pilnvarojusi veikt Dalībvalsts valdība vai jebkura valdības institūcija.
    2.  
    Termins “izmantotāja Dalībvalsts” nozīmē Dalībvalsti, kuras valdība vai jebkura valdības institūcija noslēdz līgumu vai pilnvaro izmantot pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus.
    3.  
    Pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi ir visi tie pasākumi, kas attiecas uz preču kvalitātes, daudzuma, cenas, ieskaitot valūtas maiņas kursa un finansu, pārbaudi, un/vai muitas nodokļa klasifikāciju precēm, kas eksportējamas uz izmantotājas Dalībvalsts teritoriju.
    4.  
    Termins “pirmsnosūtīšanas inspekcijas subjekts” ir jebkura juridiska persona, ar kuru noslēgts līgums vai kuru Dalībvalsts pilnvarojusi veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus ( 53 ).

    2. pants

    Izmantotāju Dalībvalstu saistības

    Nediskriminācija

    1.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi tiek veikti nediskriminējošā veidā, un, ka izmantotās procedūras un kritēriji šo pasākumu vadīšanā ir objektīvi un, balstoties uz vienlīdzības principa, ir piemērojami visiem eksportētājiem, kurus skar šādi pasākumi. Tie nodrošina pastāvīgu inspekcijas realizēšanu, ko veic visi pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūciju inspektori, ar kuriem ir noslēgts līgums vai ir pilnvarojums.

    Valdības prasības

    2.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumu gaitā, kas skar to likumus, noteikumus un prasības tiek respektēti GATT 1994 III panta 4. panta nosacījumi, ciktāl tie ir atbilstoši.

    Inspekcijas atrašanās vieta

    3.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka visi pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi, ieskaitot galīgā ziņojuma izsniegšanu vai paziņojumu par neizsniegšanu, tiek veikti muitas teritorijā, no kuras tiek eksportētas preces vai, ja inspekcija nevar tikt veikta šajā muitas teritorijā preču sarežģītības dēļ, vai arī, ja abas puses piekrīt – tajā muitas teritorijā, kur preces tiek izgatavotas.

    Standarti

    4.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka kvantitātes un kvalitātes inspekcija tiek veikta atbilstoši standartiem, kurus pirkuma līgumā nosaka pārdevējs un pircējs un, gadījumā, ja šādi standarti nepastāv, ir piemērojami attiecīgie starptautiskie standarti ( 54 ).

    Atklātība

    5.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumi tiek veikti atklātā veidā.
    6.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, sākotnēji tiekoties ar eksportētājiem, pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūcijas iesniedz sarakstu ar visu eksportētājiem nepieciešamo informāciju, kura atbilst inspekcijas prasībām. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūcijas sniedz aktuālu informāciju, ja to pieprasa eksportētāji. Šī informācija ietver atsauci uz izmantotāju Dalībvalstu likumiem un noteikumiem, kuri attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem, kā arī ietver procedūras un kritērijus, kas tiek izmantoti inspekcijas darbā, cenas un valūtas maiņas kursa apstiprināšanā un eksportētāju tiesības attiecībā uz inspekcijas institūcijām, apelācijas procedūras, kas noteiktas saskaņā ar 21. punktu. Papildus procesuālas prasības vai izmaiņas jau esošajās procedūrās netiek piemērotas attiecībā uz nosūtīšanu, ja vien ieinteresētais eksportētājs nav informēts par šīm izmaiņām laikā, kad tiek noteikts inspekcijas datums. Tomēr ārkārtas situācijās, kādas uzrādītas GATT 1994 XX un XXI pantā, šādas papildus prasības vai izmaiņas var tikt piemērotas attiecībā uz nosūtīšanu pirms eksportētājs ir ticis informēts. Šāds atbalsts neatbrīvo eksportētājus no to saistībām attiecībā uz izmantotāju Dalībvalstu importa noteikumu ievērošanu.
    7.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka 6. punktā minētā informācija, eksportētājiem ir brīvi pieejama un ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas institūciju biroji kalpo kā informācijas punkti, kur šāda informācija ir pieejama.
    8.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nekavējoties publicē visus piemērojamos likumus un noteikumus, kas attiecās uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem tādā veidā, lai dotu iespēju citām valdībām un tirgotājiem ar tiem iepazīties.

    Konfidenciālas biznesa informācijas aizsardzība

    9.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izturas pret visu informāciju, kura saņemta pirmsnosūtīšanas inspekcijas laikā kā konfidenciāla biznesam tā, lai šāda informācija nebūtu publicēta, esot vispārpieejama trešajām pusēm, vai kā citādi valsts darbības sfērā. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic procedūras šajā sakarā.
    10.  
    Izmantotājas Dalībvalstis sniedz informāciju Dalībvalstīm pēc to lūguma par pasākumiem, kurus tās veic, lai tiktu pildīts 9. punkts. Šī punkta nosacījumi nepieprasa nevienai Dalībvalstij izpaust konfidenciālu informāciju, kura varētu apdraudēt pirmsnosūtīšanas inspekcijas programmu izpildi vai traucētu valsts vai privātu uzņēmumu ar likumu atzītām komerciālām interesēm.
    11.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes neizpauž konfidenciālu biznesa informāciju nevienai trešajai pusei, izņemot, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes var sniegt šādu informāciju valdības iestādēm, ar kurām tām ir līgums, vai kuras ir pilnvarotas to darīt. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka konfidenciālā biznesa informācija, kuru tās saņem no pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm, ar kurām tām ir noslēgts līgums vai, kuras ir pilnvarotas to darīt, tiek pienācīgi aizsargāta. Pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes sniedz konfidenciālā biznesa informāciju valdībām, ar kurām tām ir noslēgts līgums vai, kuras ir pilnvarotas to darīt tikai tik lielā mērā, kad šāda informācija tiek pieprasīta kredītu vēstulēm vai citām maksājuma formām vai arī muitas, importa licencēšanas vai valūtas maiņas kontroles mērķiem.
    12.  

    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nepieprasa eksportētājiem sniegt informāciju par:

    a) 

    izgatavošanas datiem attiecībā uz patentētiem, licencētiem vai neatklātiem procesiem, vai attiecībā uz procesiem, kuriem patents atrodas izskatīšanā;

    b) 

    nepublicētiem tehniskajiem datiem, izņemot datus, kas nepieciešami, lai parādītu atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem;

    c) 

    iekšējo cenu noteikšanu, ieskaitot ražošanas izmaksas;

    d) 

    peļņas apjomu;

    e) 

    līgumu termiņiem starp eksportētājiem un to piegādātājiem, ja vien citādi iestādei nav iespējams realizēt minēto inspekciju. Šādos gadījumos iestāde lūdz tikai to informāciju, kas nepieciešama šim nolūkam.

    13.  
    12. punktā minēto informāciju, kuru pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes citādi nepieprasa, eksportētājs var brīvi izpaust, lai atspoguļotu konkrētu gadījumu.

    Interešu konflikti

    14.  

    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes, ievērojot arī 9.-13. punktā minētās konfidenciālās biznesa informācijas aizsardzības nosacījumus, veic procedūras, lai izvairītos no interešu konfliktiem:

    a) 

    starp pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm un jebkurām ar minēto pirmsnosūtīšanas inspekciju saistītām iestādēm, ieskaitot jebkuras iestādes, kurās pēdējās ir finansiāli vai komerciāli ieinteresētas minētajās pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēs, un kuru sūtījums pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm ir jāinspicē;

    b) 

    starp pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādēm un citām iestādēm, ieskaitot iestādes, kuras pakļautas pirmsnosūtīšanas inspekcijai, izņemot valdības iestādes, kuras ir noslēgušas inspekciju līgumu vai kuras ir pilnvarojušas tās veikt;

    c) 

    ar pirmsnosūtīšanas inspekciju iestāžu nodaļām, kuras iesaistītas pasākumos, izņemot tajos, kuri pieprasa veikt inspekcijas procesu.

    Aizkavēšanās

    15.  
    Izmantotāja Dalībvalsts nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izvairās no nepamatotas aizkavēšanās kravu/sūtījumu inspicēšanā. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, ja reiz pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde un eksportētājs vienojas par inspekcijas datumu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde veic inspekciju šajā datumā, ja vien tas netiek atkārtoti noteikts pēc savstarpējās vienošanās starp eksportētāju un pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādi, vai ja eksportētājs vai force majeure ( 55 ) nekavē veikt pirmsnosūtīšanas inspekciju.
    16.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pēc galīgo dokumentu saņemšanas un inspekcijas pabeigšanas, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes, piecu darba dienu laikā, vai nu izsniedz Galīgo ziņojumu vai sniedz detalizētu rakstisku paskaidrojumu, precizējot neizsniegšanas iemeslus. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, pēdējā gadījumā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes dod eksportētājiem iespēju sniegt savu viedokli rakstiski, un, ja eksportētāji tā pieprasa, nosaka atkārtotu inspekciju visātrākajā savstarpēji ērtā datumā.
    17.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, ja to pieprasa eksportētāji, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic, pirms fiziskās inspekcijas datuma, pagaidu cenas, un, ja iespējams, valūtas maiņas kursa apstiprinājumu, pamatojoties un līgumu starp eksportētāju un importētāju, pro forma rēķinu un, kur piemērots, iesniegumu importa atļaujai. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka cena vai valūtas maiņas kurss, ko akceptējusi pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde, pamatojoties uz šādu pagaidu apstiprinājumu, netiek atcelti, ar nosacījumu, ka preces atbilst importa dokumentācijai un/vai importa licencei. Tās nodrošina, ka pēc tam, kad veikta pagaidu apstiprināšana, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nekavējoties informē eksportētājus rakstiski vai nu par to akceptēšanu vai par detalizētiem iemesliem cenas un/vai valūtas maiņas kursa neakceptēšanā.
    18.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka, lai izvairītos no aizkavēšanās maksājumos, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nosūta eksportētājiem vai eksportētāju nozīmētajiem pārstāvjiem Galīgo ziņojumu, cik vien ātri iespējams.
    19.  
    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pārrakstīšanās kļūdu gadījumā Galīgā ziņojumā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izlabo kļūdu un nosūta izlaboto informāciju attiecīgajām pusēm, cik vien ātri iespējams.

    Cenas pārbaude

    20.  

    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka lai nepieļautu augstāku vai zemāku rēķinu iesniegšanu un viltošanu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes veic cenu pārbaudi ( 56 ) atbilstoši šādiem norādījumiem:

    a) 

    pirmsnosūtīšanas inspekcijas noraida līguma cenu, par ko vienojušies eksportētājs un importētājs, tikai tad, ja tie var parādīt, ka to secinājumi par neapmierinošu cenu pamatojas uz pārbaudes procesu, kurš atbilst kritērijiem, kas norādīti b) - e) apakšpunktos;

    b) 

    pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde balsta savu salīdzinošo cenu eksporta cenas pārbaudei uz identisku vai līdzīgu preču cenu (cenām), kura tiek piedāvātas eksportam no tās pašas eksportētājas valsts tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, pastāvot konkurētspējīgiem un salīdzinošiem tirdzniecības nosacījumiem, atbilstoši parastajai komercpraksei un jebkuru piemērojamu standarta atlaižu tīklu. Šāds salīdzinājums tiek pamatots uz sekojošo:

    i) 

    tiek izmantotas tikai tās cenas, kas sniedz likumīgu bāzi salīdzināšanai, ievērojot attiecīgos ekonomiskos faktorus, kas skar importēšanas valsti un valsti vai valstis, kuras izmantotas cenas salīdzinājumam;

    ii) 

    pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde nepaļaujas uz preču cenu, kas tiek piedāvātas eksportam uz dažādām importēšanas valstīm, lai patvarīgi uzspiestu zemāko kravas nosūtīšanas cenu;

    iii) 

    pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde ņem vērā specifiskos elementus, kas uzskaitīti c) apakšpunktā;

    iv) 

    jebkurā augstāk aprakstītā procesa posmā, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde dod eksportētājam iespēju izskaidrot cenu;

    c) 

    veicot cenas pārbaudi/apstiprināšanu, pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes piešķir attiecīgas atlaides attiecībā uz pārdošanas līguma nosacījumiem un vispār piemērojamiem pielāgošanas faktoriem, kas skar operāciju/līgumu; šie faktori ietver, bet neaprobežojas ar komerciālo apjomu un pārdošanas daudzumu, piegādes termiņiem un apstākļiem, cenas eskalācijas pantiem, kvalitātes specifikācijām, speciālām dizaina īpašībām, nosūtīšanas vai iepakojuma specifikācijām, pasūtījuma apmēru, pārdošanu par skaidru naudu, sezonas ietekmi, licenču vai citu intelektuālā īpašuma nodevām, un sniegtajiem pakalpojumiem kā līguma daļu, ja tie nav parasti ietverti atsevišķā rēķinā; tie ietver arī noteiktus elementus, kas attiecas uz eksportētāja cenu, tādus kā attiecības starp eksportētāju un importētāju;

    d) 

    transportēšanas cenu pārbaude attiecas tikai par salīgto cenu attiecībā uz transportēšanas veidu eksportētājas valsti, kā norādīts pārdošanas līgumā;

    e) 

    sekojošais netiek izmantots cenas pārbaudes nolūkiem:

    i) 

    pārdošanas cena importēšanas valstī precēm, kuras ražotas šādā valstī;

    ii) 

    preču cena eksportam no valsts, kura nav eksportētāja valsts;

    iii) 

    ražošanas izmaksas;

    iv) 

    patvarīgas vai fiktīvas cenas vai vērtības.

    Apelācijas procedūras

    21.  

    Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes izveido procedūras, lai saņemtu, izskatītu un pieņemtu lēmumus par eksportētāju celtajām sūdzībām, un, ka informācija attiecībā uz šādām procedūrām ir pieejama eksportētājiem atbilstoši 6. un 7. punktu nosacījumiem. Izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka procedūras tiek gatavotas un izmantotas saskaņā ar sekojošajiem norādījumiem:

    a) 

    pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes nozīmē vienu vai vairākas amatpersonas, kuras ir iespējams satikt parastajās darba stundās katrā pilsētā vai ostā, kurā tām ir pirmsnosūtīšanas inspekcijas administrācijas birojs, lai saņemtu, izskatītu un pieņemtu lēmumus par eksportētāju apelācijām vai sūdzībām;

    b) 

    eksportētāji iesniedz faktus nozīmētajai(-ām) amatpersonai (-ām) rakstiski attiecībā uz specifisko līgumu, sūdzības raksturu un ieteikto risinājumu;

    c) 

    nozīmētā(-ās) amatpersona(-s) ar izpratni izturas pret eksportētāju sūdzībām un pieņem lēmumu, cik vien ātri iespējams pēc b) apakšgrupā minētās dokumentācijas saņemšanas.

    Daļēja atcelšana

    22.  
    Daļēji atceļot 2. panta nosacījumus, izmantotājas Dalībvalstis nodrošina, ka izņemot kravu daļēju nosūtīšanu, kravu sūtījumi, kuru vērtība ir mazāk nekā minimāli piemērojamā vērtība šādiem sūtījumiem, kā to noteikusi izmantotāja Dalībvalsts, netiek inspicēti, izņemot sevišķos gadījumos. Šī minimālā vērtība veido informācijas daļu, kas sniegta eksportētājiem saskaņā ar 6. punktu.

    3. pants

    Eksportētāju Dalībvalstu saistības

    Nediskriminācija

    1.  
    Eksportētājas Dalībvalstis nodrošina, ka to likumi un noteikumi, kas attiecas uz inspekcijas pasākumiem, tiek piemēroti nediskriminējošā veidā.

    Atklātība

    2.  
    Eksportētājas Dalībvalstis nekavējoties publicē visus piemērojamos likumus un noteikumus, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumiem tādā veidā, lai dotu iespēju citām valdībām un citiem tirgotājiem ar tiem iepazīties.

    Tehniskā palīdzība

    3.  
    Eksportētājas Dalībvalstis piedāvā sniegt izmantotājām Dalībvalstīm, ja tās to lūdz, tehnisko palīdzību, kas vērsta uz šī Līguma mērķu sasniegšanu uz noteikumiem, par kuriem panākta savstarpēja vienošanās ( 57 ).

    4. pants

    Neatkarīgas pārbaudes procedūras

    Dalībvalstis veicina pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes un eksportētājus savstarpēji atrisināt savus strīdus. Tomēr, divas darba dienas pēc sūdzības iesniegšanas atbilstoši 2. panta 21. punkta nosacījumiem, viena vai otra puse var nodot strīdu neatkarīgai izskatīšanai. Dalībvalstis veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi var būt tiem iespējami, lai nodrošinātu, ka sekojošās procedūras tiek izveidotas un veiktas šajā sakarā:

    a) 

    šīs procedūras administrē neatkarīga iestāde/juridiska persona, kuru izveido organizācija, kura pārstāv pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes kopā ar organizāciju, kura pārstāv eksportētājus šī Līguma nolūkiem;

    b) 

    neatkarīgā iestāde, kas minēta a) apakšpunktā sagatavo ekspertu sarakstu sekojoši:

    i) 

    daļa Dalībvalstu, kuru nominējusi organizācija, kas pārstāv pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādes;

    ii) 

    daļa Dalībvalstu, kuru nominējusi organizācija, kas pārstāv eksportētājus;

    iii) 

    daļa neatkarīgu tirdzniecības ekspertu, kurus nominējusi a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde.

    Sarakstā esošo ekspertu ģeogrāfiskais sadalījums ir tāds, lai dotu iespēju nekavējoties izskatīt jebkurus strīdus, kas radušies sakarā ar šīm procedūrām. Šo sarakstu sagatavo divu mēnešu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un papildina katru gadu. Saraksts ir publiski pieejams. Par to tiek paziņots Sekretariātam un to izplata visām Dalībvalstīm;

    c) 

    eksportētājs vai pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāde, kura vēlas celt strīdu, sazinās ar neatkarīgo iestādi, kas minēta a) apakšpunktā un lūdz informāciju no paneļa. Šis panelis sastāv no trīs dalībniekiem. Paneļa dalībnieki tiek izvēlēti tā, lai nepieļautu nevajadzīgas izmaksas un kavēšanos. Pirmo dalībnieku izraugās attiecīgā pirmsnosūtīšanas inspekcija no augstāk minētā saraksta i) daļas, ar nosacījumu, kas šis dalībnieks nav saistīts ar šo iestādi. Otro dalībnieku izraugās attiecīgais eksportētājs no augstāk minētā saraksta ii) daļas, ar nosacījumu, ka šis dalībnieks nav saistīts ar šo eksportētāju. Trešo dalībnieku izraugās a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde no augstāk minētā saraksta iii) daļas. Pret jebkuru neatkarīgo tirdzniecības ekspertu, kas izraudzīts no augstāk minētā saraksta iii) daļās nekādi iebildumi netiek celti;

    d) 

    neatkarīgais tirdzniecības eksperts, kas izraudzīts no augstāk minētā saraksta iii) daļas darbojas kā paneļa priekšsēdētājs. Neatkarīgais tirdzniecības eksperts pieņem nepieciešamos lēmumus, lai nodrošinātu, ka panelis nekavējoties noregulētu strīdu, piemēram, vai lietas fakti pieprasa paneļa Dalībvalstu sanāksmi un, ja tā, kur šāda sanāksme notiek, ievērojot attiecīgās inspekcijas darbības vietu;

    e) 

    ja strīda puses par to vienojas, vienu neatkarīgo ekspertu varētu izraudzīt a) apakšpunktā minētā neatkarīgā iestāde no augstāk minētā saraksta iii) daļas, lai pārbaudītu minēto strīdu. Šis eksperts pieņem nepieciešamos lēmumus, lai nodrošinātu strīda ātru noregulēšanu, piemēram, ievērojot minētās inspekcijas darbības vietu;

    f) 

    pārbaudes mērķis ir noteikt, vai strīda izskatīšanas laikā, strīda puses ir ievērojušas šī Līguma nosacījumus. Procedūras tiek veiktas nekavējoties un dod iespēju abām pusēm sniegt savu viedokli personiski vai rakstiski;

    g) 

    lēmumi trīs Dalībvalstu panelī tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Lēmums par strīdu tiek pieņemts astoņu darba dienu laikā pēc lūguma par neatkarīgu pārbaudi un par to tiek paziņots strīda pusēm. Termiņu ir iespējams pagarināt pēc abu strīda pušu vienošanās. Panelis vai neatkarīgais eksperts aprēķina izmaksas, kas balstās uz šīs lietas būtību;

    h) 

    paneļa lēmums ir saistošs pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestādei un eksportētājam, kuri ir strīda puses.

    5. pants

    Notifikācija

    Dalībvalstis iesniedz Sekretariātam likumu un noteikumu kopijas, balstoties uz kuriem šis Līgums stājās tām spēkā, kā arī jebkuru citu likumu un lēmumu kopijas, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju, kad PTO Līgums stājas spēkā attiecībā uz ieinteresēto Dalībvalsti. Nekādas izmaiņas likumos un noteikumos, kas attiecas uz pirmsnosūtīšanas inspekciju netiek izdarītas, pirms šādas izmaiņas nav pilnībā oficiāli publicētas. Par tām tiek paziņots Sekretariātam nekavējoties pēc to publicēšanas. Sekretariāts informē Dalībvalstis par šīs informācijas pieejamību.

    6. pants

    Pārskats

    Otrā gada beigās sākot no PTO Līguma stāšanās spēkā datuma, un katrus trīs gadus pēc tam, Ministru Konference pārskata šī Līguma nosacījumus, izpildi un darbību, ievērojot tā mērķus un darbībā gūto pieredzi. Šāda pārskata rezultātā Ministru Konference var grozīt Līguma nosacījumus.

    7. pants

    Konsultācijas

    Dalībvalstis konsultējas ar citām Dalībvalstīm pēc attiecīga lūguma attiecībā uz jebkuru jautājumu par šī Līguma darbību. Šādos gadījumos šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII. panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

    8. pants

    Strīdu noregulēšana

    Jebkuri strīdi Dalībvalstu starpā attiecībā uz šī Līguma darbību ir pakļauti GATT 1994 XXII. panta nosacījumiem, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

    9. pants

    Nobeiguma nosacījumi

    1.  
    Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šo Līgumu.
    2.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka to likumi un noteikumi nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem.

    LĪGUMS PAR IZCELSMES NOTEIKUMIEM



    DALĪBVALSTIS,

    Atzīstot, ka 1986. gada 20. septembrī Ministri vienojās, par Daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas raunda mērķi, kas ir “attīstīt tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos”, “nostiprināt GATT lomu” un “palielināt GATT sistēmas piemērotību pieaugošajai starptautiskajai ekonomiskajai videi”;

    Vēloties tālāk attīstīt GATT 1994 mērķus;

    Atzīstot, ka skaidri un iepriekš nosakāmi izcelsmes noteikumi un to piemērošana nodrošina starptautiskās tirdzniecības plūsmu;

    Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi nerada nevajadzīgas tirdzniecības barjeras;

    Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi neanulē vai nemazina Dalībvalstu tiesības saskaņā ar GATT 1994;

    Atzīstot, ka ir vēlams nodrošināt likumu, noteikumu un prakses atklātību, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem;

    Vēloties nodrošināt, ka izcelsmes noteikumi tiek sagatavoti un piemēroti taisnīgā, atklātā, iepriekš nosakāmā, pēctecīgā un neitrālā veidā;

    Atzīstot konsultāciju mehānisma un procedūru ātrai, efektīvai un objektīvai strīdu atrisināšanai, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu, pieejamību;

    Vēloties harmonizēt un precizēt izcelsmes noteikumus;

    VIENOJAS PAR TURPMĀKO.



    I DAĻA

    DEFINĪCIJAS UN DARBĪBAS SFĒRA

    1. pants

    Izcelsmes noteikumi

    1.  
    Lai īstenotu Līguma I - IV daļu mērķi, izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie vispārpiemērojamie likumi, noteikumi un administratīvie nolikumi, kurus Dalībvalsts piemēro, lai noteiktu preču izcelsmes valsti, ar nosacījumu, ka šādi izcelsmes noteikumi nav saistīti ar līgumiskiem vai autonomiem tirdzniecības režīmiem, kas noved pie tarifu priekšrocību piešķiršanas, kas pārsniedz GATT 1994 I panta 1. punkta piemērošanu.
    2.  
    Izcelsmes noteikumi, kā minēts 1. punktā ietver visus izcelsmes noteikumus, kurus izmanto kā nepriekšrocību tirdzniecības politikas instrumentus, tādus kā: vislielākās labvēlības režīma piešķiršana saskaņā ar GATT 1994 I, II, III, XI un XIII pantiem; antidempinga un subsīdiju kompensācijas nodokļi saskaņā ar GATT 1994 VI pantu; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu; izcelsmes norādījumu prasības saskaņā ar GATT 1994 IX pantu; un jebkuri diskriminējoši kvantitatīvie ierobežojumi vai tarifu kvotas. Tie ietver arī izcelsmes noteikumus, kurus izmanto valsts pasūtījumam un tirdzniecības statistikai ( 58 ).



    II DAĻA

    DISCIPLĪNAS, KAS NOSAKA IZCELSMES NOTEIKUMU PIEMĒROŠANU

    2. pants

    Disciplīnas pārejas perioda laikā

    Līdz brīdim, kamēr izcelsmes noteikumu harmonizēšanas darba programma, kā norādīts IV pantā, ir pabeigta, Dalībvalstis nodrošina, ka:

    a) 

    ja tās izdod vispārīgus administratīvus nolikumus, izpildāmās prasības tiek skaidri noteiktas. Īpaši:

    i) 

    gadījumos, kad tiek piemērota tarifa klasifikācijas kritērija maiņa, tāda kā izcelsmes noteikums, un jebkuriem izņēmumiem noteikumā skaidri jāprecizē apakšnosaukumi vai nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem attiecas šis noteikums;

    ii) 

    gadījumos, kad tiek piemērots ad valorem procentu kritērijs, procentu kalkulācijas metode arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos;

    iii) 

    gadījumos, kad tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir izcelsmi attiecīgajai precei, tiek rūpīgi precizēta;

    b) 

    neskatoties uz tirdzniecības politikas pasākumu vai aktu, ar ko tās ir saistītas, to izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus;

    c) 

    izcelsmes noteikumi paši nerada ierobežojošu, postošu vai traucējošu ietekmi uz starptautisko tirdzniecību. Tie neuzliek nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas nav saistīts ar ražošanu vai pārstrādi, kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu kritēriju atbilstoši a) apakšpunktam;

    d) 

    izcelsmes noteikumi, kurus tās piemēro importam un eksportam nav stingrāki par tiem izcelsmes noteikumiem, kurus tās piemēro, lai noteiktu, vai prece ir iekšzemes vai nē, un nediskriminē starp dažādām Dalībvalstīm, neatkarīgi no attiecīgās preces piederības ražotājam ( 59 );

    e) 

    izcelsmes noteikumi tiek pārvaldīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

    f) 

    to izcelsmes noteikumi pamatojas uz pozitīvu standartu. Izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, ka nepiešķir izcelsmi (negatīvs standarts), ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa vai atsevišķos gadījumos, kad izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama;

    g) 

    to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi, kas attiecas uz izcelsmes noteikumiem, tiek publicēti tā, lai būtu saskaņā ar un atbilstu GATT 1994 X panta 1. punkta nosacījumiem;

    h) 

    pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma, cik ātri vien iespējams, tiek sniegts novērtējums precei ne vēlāk kā 150 dienu ( 60 ) laikā pēc šāda lūguma pēc novērtējuma, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir bijuši iesniegti. Lūgumi šādai novērtēšanai tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar šādu preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot izcelsmes noteikumus, saskaņā ar kuriem izcelsme ir noteikta, ir palikuši salīdzināmi. Ja attiecīgās puses ir iepriekš informētas, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē ir pieņemts lēmums pretēji novērtējumam, kā minēts j) apakšpunktā. Šādi novērtējumi tiek padarīti publiski pieejami atbilstoši k) apakšpunkta nosacījumiem;

    i) 

    ieviešot izmaiņas to izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

    j) 

    jebkura administratīva rīcība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

    k) 

    visa informācija, kura ir konfidenciāla vai kura tiek pasniegta kā konfidenciāla, izcelsmes noteikumu piemērošanas nolūkā attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kura to neizpauž bez īpašas tās personas vai valdības atļaujas, kura sniedz šādu informāciju, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

    3. pants

    Disciplīnas pēc pārejas perioda

    Ievērojot visu Dalībvalstu mērķi harmonizēšanas darba programmas rezultātā, kā norādīts IV daļā, panākt harmonizētu izcelsmes noteikumu izveidošanu, pēc harmonizēšanas darba programmas rezultātu īstenošanas, Dalībvalstis nodrošina, ka:

    a) 

    tās pielieto izcelsmes noteikumus vienlīdzīgi visiem nolūkiem, kā norādīts 1. pantā;

    b) 

    saskaņā ar saviem izcelsmes noteikumiem, valsts, kura jānosaka kā noteiktas preces izcelsmes vieta, ir vai nu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta šīs preces ražošanā, valsts, kurā veikta pēdējā būtiskā pārveide;

    c) 

    izcelsmes noteikumi ir spēkā attiecībā uz importu un eksportu, nav stingrāki, nekā izcelsmes noteikumi, ko tās piemēro, lai noteiktu, ka prece ir vai nav iekšzemes prece un nav diskriminējoši attiecībā pret citām Dalībvalstīm, neatkarīgi no to piederības attiecīgās preces ražotājiem;

    d) 

    izcelsmes noteikumi tiek pārraudzīti atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

    e) 

    to likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz izcelsmes noteikumiem tiek publicēti tā, lai tie būtu pakļauti un atbilstoši GATT 1994 X panta 1. punkta nosacījumiem;

    f) 

    pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas lūguma, kurai ir pamatots iemesls, izcelsmes novērtējums, ko tās piešķir precei, tiek izsniegts, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu laikā pēc lūguma par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka ir iesniegti visi nepieciešamie elementi. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi paliek spēkā trīs gadus Ja ieinteresētās puses ir informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārbaudē tiek pieņemts lēmums pretējs novērtējumam, kā minēts h) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši i) apakšpunkta nosacījumiem;

    g) 

    ieviešot izmaiņas savos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

    h) 

    jebkura administratīva darbība, kuru tās veic attiecībā uz izcelsmes noteikšanu ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

    i) 

    visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai kura tiek sniegta uz konfidenciālas bāzes, lai piemērotu izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata kā stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas personas vai valdības, kura sniedz šādu informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to nepieciešams izpaust tiesu procesu kontekstā.



    III DAĻA

    NOTIFIKĀCIJAS, PĀRBAUDES/PĀRSKATA, KONSULTĀCIJU UN STRĪDU NOREGULĒŠANAS PROCEDŪRAS PASĀKUMI

    4. pants

    Institūcijas

    1.  
    Ar šo tiek izveidota “Izcelsmes noteikumu komiteja” (šajā Līgumā saukta “Komiteja”), kuru veido pārstāvji no katras Dalībvalsts. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un tiek sasaukta pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai dotu Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jautājumiem attiecībā uz I, II, III un IV daļu darbību vai, lai sekmētu mērķus, kas norādīti šajās daļās un pildīt šādas citas saistības, ko tām uzliek šis Līgums vai Preču tirdzniecības padome. Ja nepieciešams, Komiteja lūdz informāciju un padomu Tehniskajai komitejai, kas minēta 2. punktā, par jautājumiem, kas skar šo Līgumu. Komiteja var lūgt arī citu šāda veida darbu no Tehniskās komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.
    2.  
    Tiek izveidota “Izcelsmes noteikumu tehniskā komiteja” (šajā Līgumā saukta “Tehniskā komiteja”) “Muitas sadarbības padomes” (MSP) aizgādībā, kā norādīts I pielikumā. Tehniskā komiteja veic tehnisko darbu, ko paredz IV daļa un kas atspoguļots I pielikumā. Ja nepieciešam, Tehniskā komiteja lūdz informāciju un padomu Komitejai par jautājumiem saistībā ar šo Līgumu. Tehniskā komiteja var lūgt arī citu šādu darbu no Komitejas, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sekmētu augstāk minētos šī Līguma mērķus. MSP Sekretariāts darbojas kā Tehniskās komitejas sekretariāts.

    5. pants

    Informācija un procedūras izmaiņām un jaunu izcelsmes noteikumu ieviešanai

    1.  
    Katra Dalībvalsts iesniedz Sekretariātam 90 dienu laikā pēc PTO Līguma stāšanās spēkā savus izcelsmes noteikumus, tiesu lēmumus un vispārīgus administratīvus nolikumus, kas attiecas uz tajā brīdī spēkā esošajiem izcelsmes noteikumiem. Ja netīši izcelsmes noteikums nav iesniegts, attiecīgā Dalībvalsts to nekavējoties iesniedz, tiklīdz par to ir kļuvis zināms. Informācijas saraksti, kas saņemti un ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.
    2.  
    Laikā, kas minēts 2. pantā, Dalībvalstis, kas ievieš izmaiņas, izņemot minimālās izmaiņas, savos izcelsmes noteikumos vai ievieš jaunus izcelsmes noteikumus, kuri, šī Panta nolūkiem, ietver jebkuru izcelsmes noteikumu, kas minēts 1. punktā un kuri nav iesniegti Sekretariātā, publicē paziņojumu šajā sakarā vismaz 60 dienas pirms izmainītā vai jaunā noteikuma stāšanās spēkā tādā veidā, lai dotu iespēju ieinteresētajām pusēm iepazīties ar nodomu izmainīt izcelsmes noteikumu vai ieviest jaunus izcelsmes noteikumus, ja vien Dalībvalstij nerodas sevišķi apstākļi vai tādi tai varētu rasties. Šajos sevišķajos gadījumos Dalībvalsts publicē izmainītos vai jaunos izcelsmes noteikumus, cik ātri vien iespējams.

    6. pants

    Pārskats

    1.  
    Komiteja katru gadu pārskata šī Līguma II un III daļu darbības īstenošanu, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par sasniegumiem šo pārskatu periodu laikā.
    2.  
    Komiteja pārskata I, II un III daļu nosacījumus un ierosina grozījumus, kas nepieciešami, lai atspoguļotu harmonizēšanas darba programmas rezultātus.
    3.  
    Komiteja sadarbībā ar Tehnisko komiteju, izveido mehānismu, lai izskatītu un ierosinātu grozījumus harmonizēšanas darba programmas rezultātos, ievērojot 9. pantā noteiktos mērķus un principus. Tas var ietvert gadījumus, kad noteikumiem jābūt daudz operatīvākiem vai tie papildināmi, lai ņemtu vērā jaunos ražošanas procesus, kurus ietekmējušas jebkuras tehnoloģiskās izmaiņas.

    7. pants

    Konsultācijas

    Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

    8. pants

    Strīdu noregulēšana

    Šim Līgumam ir piemērojami GATT 1994 XXII panta nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.



    IV DAĻA

    IZCELSMES NOTEIKUMU HARMONIZĀCIJA

    9. pants

    Mērķi un principi

    1.  

    Ar mērķi harmonizēt izcelsmes noteikumus un, cita starpā, radīt lielāku noteiktību pasaules tirdzniecības īstenošanā, Ministru Konference veic darbības programmu, kas minēta zemāk kopā ar MSP, pamatojoties uz šādiem principiem:

    a) 

    izcelsmes noteikumi ir vienlīdzīgi piemērojami visiem nolūkiem, kā noteikts 1. pantā;

    b) 

    izcelsmes noteikumiem jāparedz valstij kļūt noteiktai kā noteiktas preces izcelsmes vietai, vai nu tā būtu valsts, kurā prece ir pilnībā iegūta vai, ja vairāk nekā viena valsts ir iesaistīta preces ražošanā, vai valsts, kurā ir veikta pēdējā būtiskā pārveide;

    c) 

    izcelsmes noteikumiem jābūt objektīviem, saprotamiem un paredzamiem;

    d) 

    neskatoties uz līdzekli vai aktu, ar kuru tie var būt saistīti, izcelsmes noteikumi netiek izmantoti kā instrumenti, lai tieši vai netieši sasniegtu tirdzniecības mērķus. Tie paši nerada ierobežojošas, graujošas vai kropļojošas sekas starptautiskajai tirdzniecībai. Tie neizvirza nepamatoti stingras prasības vai nepieprasa noteikta nosacījuma izpildi, kas neattiecas uz ražošanu vai pārstrādi kā priekšnoteikumu izcelsmes valsts noteikšanai. Tomēr, izmaksas, kas nav tieši saistītas ar ražošanu vai pārstrādi var tikt ietvertas, lai piemērotu ad valorem procentu aprēķināšanas kritēriju;

    e) 

    izcelsmes noteikumiem jābūt pārraugāmiem atbilstošā, vienotā, godīgā un saprātīgā veidā;

    f) 

    izcelsmes noteikumiem jābūt saskaņotiem;

    g) 

    izcelsmes noteikumiem jābalstās uz pozitīvu standartu. Negatīvie standarti var tikt izmantoti, lai noskaidrotu pozitīvo standartu.

    Darbības programma

    2.  
    a) 

    Darbības programma tiek uzsākta, cik ātri vien iespējams pēc PTO Līguma stāšanās spēkā un tiek pabeigta trīs gadu laikā pēc tā uzsākšanas.

    b) 

    Komiteja un Tehniskā komiteja, ko paredz 4. pants, ir atbilstošās institūcijas, lai vadītu šo darbību.

    c) 

    Lai nodrošinātu MSP detalizētu ieguldījumu, Komiteja lūdz Tehnisko komiteju sniegt tās skaidrojumus un viedokļus, kas izriet no zemāk aprakstītās darbības, pamatojoties uz 1. punktā uzskaitītajiem principiem. Lai nodrošinātu savlaicīgu harmonizācijas darbības programmas pabeigšanu, šāda darbība tiek veikta, balstoties uz preču sektoru, kā tas tiek atspoguļots Harmonizētās sistēmas (HS) dažās nodaļās vai sadaļās.

    i) 

    Pilnībā iegūtās un minimālās operācijas vai procesi

    Tehniskā komiteja izstrādā harmonizētas definīcijas attiecībā uz:

    — 
    precēm, kuras uzskatāmas kā pilnībā iegūtas vienā valstī. Šī darbība ir cik vien iespējams detalizēta,
    — 
    minimālā operācija vai procesi, kuri paši par sevi nepiešķir precei izcelsmi.

    Šīs darbības rezultāti tiek iesniegti Komitejai trīs mēnešu laikā no Komitejas lūguma saņemšanas brīža.

    ii) 

    Būtiska pārveide – izmaiņas tarifa klasifikācijā

    — 
    Pamatojoties uz kritēriju par būtisku pārveidi Tehniskā komiteja izskata un precizē izmaiņu ieviešanu tarifa apakšvirsrakstā vai virsrakstā, izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preces sektoram un, ja nepieciešams, minimālās izmaiņas nomenklatūrā, kura atbilst šim kritērijam.
    — 
    Tehniskā komiteja sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegt savas darbības rezultātus Komitejai vismaz par kvartālu. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību viena gada un trīs mēnešu laikā no lūguma saņemšanas no Komitejas.
    iii) 

    Būtiskā pārveide – papildus kritēriji

    Pēc darbības pabeigšanas saskaņā ar ii) apakšpunktu katram preces sektoram vai atsevišķai preču kategorijai, ja ekskluzīva HS nomenklatūras izmantošana neatļauj izteikt būtisko pārveidi, Tehniskā komiteja:

    — 
    izskata un precizē, pamatojoties uz kritērijiem par būtisko pārveidi, citu prasību izmantošanu, papildus vai ekskluzīvā veidā, ieskaitot ad valorem procentu aprēķināšanu ( 61 ) un/vai ražošanas vai pārstrādes operācijas ( 62 ), izstrādājot izcelsmes noteikumus īpašām precēm vai preču sektoram,
    — 
    var sniegt paskaidrojumus tās nolūkiem,
    — 
    sadala augstāk minēto darbību uz preces bāzes, ievērojot HS nomenklatūras nodaļas vai sadaļas, tā, lai iesniegtu šīs darbības rezultātus Komitejai vismaz reizi ceturksnī. Tehniskā komiteja pabeidz augstāk minēto darbību divu gadu un trīs mēnešu laikā kopš lūguma saņemšanas no Komitejas.

    Komitejas loma

    3.  

    Pamatojoties uz 1. punktā uzskaitītajiem principiem:

    a) 

    Komiteja periodiski izskata Tehniskās komitejas interpretācijas un viedokļus atbilstoši termiņiem, ko paredz 2. c) punkta i), ii) un iii) apakšpunkti, lai apstiprinātu šādas interpretācijas un viedokļus. Komiteja var lūgt Tehnisko komiteju detalizēt vai precizēt savu darbību un/vai izstrādāt jaunu pieeju. Lai palīdzētu Tehniskajai komitejai, Komiteja sniedz savus iemeslus lūgumiem pēc papildus darbības, un, ja nepieciešams, iesaka alternatīvas pieejas;

    b) 

    pēc visas darbības, kas noteikta 2. c) punkta i), ii) un iii) apakšpunktos, pabeigšanas, Komiteja izskata rezultātus, vadoties no to visaptverošās saskaņotības.

    Harmonizācijas darbības programmas rezultāti un turpmākā darbība

    4.  
    Ministru Konference iekļauj harmonizācijas darbības programmas rezultātus pielikumā kā neatņemamu šī Līguma sastāvdaļu. Ministru Konference nosaka šī pielikuma stāšanās spēkā termiņu.

    I PIELIKUMS

    IZCELSMES NOTEIKUMU TEHNISKĀ KOMITEJA

    Pienākumi

    1. 

    Tehniskās komitejas pastāvīgie pienākumi ietver sekojošo:

    a) 

    pēc jebkura Tehniskās komitejas dalībnieka lūguma iepazīties ar specifiskajām problēmām, kas rodas ikdienas Dalībvalstu izcelsmes noteikumu administrēšanā un sniegt padomdevēja viedokļus par attiecīgajiem risinājumiem, kas pamatojas uz iesniegtajiem faktiem;

    b) 

    sniegt informāciju un padomu par jebkuriem jautājumiem attiecībā uz preču izcelsmes noteikšanu, kā to var lūgt jebkura Dalībvalsts vai Komiteja;

    c) 

    sagatavot un izplatīt periodiskus ziņojumus par šī Līguma darbības tehniskajiem aspektiem un tā statusu;

    d) 

    veikt gada pārskatu par II un III daļu īstenošanas tehniskajiem aspektiem un darbību.

    2. 

    Tehniskā komiteja pilda tādus citus pienākumus, kādus Komiteja var tai lūgt.

    3. 

    Tehniskā komiteja cenšas pabeigt savu darbu ar specifiskiem jautājumiem, īpaši tos, kurus tai uzdevusi Dalībvalstis vai Komiteja, pietiekoši īsā termiņā.

    Pārstāvniecība

    4. 

    Katrai Dalībvalstij ir tiesības būt pārstāvētai Tehniskajā komitejā. Katra Dalībvalsts izvirza vienu delegātu un vienu vai vairākus vietniekus kā savus pārstāvjus Tehniskajā komitejā. Šāda Dalībvalsts tiek pārstāvēta Tehniskajā komitejā un tālāk tiek saukta par Tehniskās komitejas dalībnieci. Tehniskās komitejas Dalībvalstu pārstāvjus Tehniskās komitejas sanāksmēs var atbalstīt eksperti. PTO Sekretariāts arī var apmeklēt šādas sanāksmes kā novērotājs.

    5. 

    MSP Dalībvalstis, kuras nav PTO Dalībvalstis, Tehniskās komitejas sanāksmēs var pārstāvēt viens delegāts un viens vai vairāki tā vietnieki. Šādi pārstāvji apmeklē Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

    6. 

    Ar Tehniskās komitejas Priekšsēdētāja piekrišanu MSP Ģenerālsekretārs (šajā pielikumā saukts “Ģenerālsekretārs”) var uzaicināt valdību pārstāvjus kuri nav ne PTO Dalībvalstis, ne MSP Dalībvalstis un starptautisko valdības un tirdzniecības organizāciju pārstāvjus apmeklēt Tehniskās komitejas sanāksmes kā novērotāji.

    7. 

    Delegātu, vietnieku un padomnieku nominācijas Tehniskās komitejas sanāksmēm iesniedz Ģenerālsekretāram.

    Sanāksmes

    8. 

    Tehniskā komiteja sapulcējas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.

    Darba kārtība

    9. 

    Tehniskā komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un nosaka savu darba kārtību.

    II PIELIKUMS

    KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PREFERENCIĀLAJIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM

    1. 

    Atzīstot, ka dažas Dalībvalstis piemēro preferenciālus izcelsmes noteikumus, atšķirīgus no nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem, Dalībvalstis ar šo vienojas par sekojošo.

    2. 

    Šīs Kopīgās deklarācijas nolūkiem, preferenciālie izcelsmes noteikumi tiek definēti kā tie likumi, noteikumi un vispārīgie administratīvie nolikumi, kurus piemēro jebkura Dalībvalsts, lai noteiktu, vai preces atbilst tādām, pret kurām var piemērot atvieglojumus līgumiskā vai autonomā tirdzniecības režīmā, kura rezultātā tiek piešķirti tarifa atvieglojumi, kas pārsniedz GATT 1994 I. panta 1. punkta piemērošanu.

    3. 

    Dalībvalstis nolemj nodrošināt, ka:

    a) 

    ja tās izsniedz vispārējas piemērošanas administratīvos novērtējumus, izpildāmās prasības tiek skaidri definētas. Sevišķi:

    i) 

    gadījumos, ja izmaiņu tarifa klasifikācijā tiek piemērots kritērijs, tāds, kā preferenciālais izcelsmes noteikums, un jebkuri izņēmumi noteikumā, skaidri jāprecizē apakšnosaukumi un nosaukumi tarifa nomenklatūrā, uz kuriem nosacījumi ir attiecināmi;

    ii) 

    gadījumos, ja tiek piemērots ad valorem procentu likmes kritērijs, arī procentu likmes aprēķinu metode jānorāda preferenciālajos izcelsmes noteikumos;

    iii) 

    gadījumos, ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, precīzi jānorāda operācija, kura piešķir preferenciālo izcelsmi;

    b) 

    preferenciālie izcelsmes noteikumi balstās uz pozitīvu standartu. Preferenciālie izcelsmes noteikumi, kuri nosaka, kas nepiešķir preferenciālo izcelsmi (negatīvs standarts) ir pieļaujami kā pozitīvā standarta noteikšanas daļa/posms vai atsevišķos gadījumos, kur atvieglotās izcelsmes pozitīva noteikšana nav nepieciešama;

    c) 

    likumi, noteikumi, tiesu lēmumi un vispārīgi administratīvie nolikumi attiecībā uz preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem tiek publicēti, kā tie būtu pakļauti, un atbilstoši GATT 1994 X panta 1. punkta nosacījumiem;

    d) 

    pēc eksportētāja, importētāja vai jebkuras personas, kurai uz to ir pamatots iemesls, lūguma novērtējumi par preferencēto izcelsmi, ko tās piešķir precei, tiek izsniegti cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā 150 dienu ( 63 ) laikā pēc lūguma saņemšanas par šādu novērtējumu, ar nosacījumu, ka visi nepieciešamie elementi ir iesniegti. Lūgumi par šādiem novērtējumiem tiek pieņemti pirms sākas tirdzniecība ar attiecīgo preci un var tikt pieņemti jebkurā vēlākā laikā. Šādi novērtējumi ir spēkā trīs gadus, ar nosacījumu, ka fakti un apstākļi, ieskaitot preferenciālos izcelsmes noteikumus, kādos tie ir veikti, paliek salīdzināmi. Ja ieinteresētās puses tiek informētas iepriekš, šādi novērtējumi vairs nav spēkā, ja pārskatā tiek pieņemts novērtējumam pretējs lēmums, kā minēts f) apakšpunktā. Šādi novērtējumi ir publiski pieejami atbilstoši g) apakšpunkta nosacījumiem;

    e) 

    ieviešot izmaiņas savos preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai ieviešot jaunus atvieglotus izcelsmes noteikumus, tās nepiemēro šādas izmaiņas retroaktīvi (ar atpakaļejošu spēku) kā noteikts to likumos un noteikumos un neatkarīgi no tiem;

    f) 

    jebkura administratīva rīcība, kuru tās attiecībā uz preferenciālās izcelsmes noteikšanu, ir pārskatāma nekavējoties, izmantojot tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, neatkarīgi no varas institūcijas, kas izdod noteikumu, kas var ietekmēt noteiktās izcelsmes izmainīšanu vai atcelšanu;

    g) 

    visu informāciju, kura ir konfidenciāla vai tā tiek sniegta kā konfidenciāla, lai piemērotu preferenciālos izcelsmes noteikumus, attiecīgās varas institūcijas uzskata par stingri konfidenciālu, kuras neizpauž to bez īpašas tās personas vai valdības, kas sniedz šo informāciju, atļaujas, izņemot tik lielā mērā, kādā to var pieprasīt izpaust tiesu procesu kontekstā.

    4. 

    Dalībvalstis nolemj nekavējoties iesniegt Sekretariātam to preferenciālos izcelsmes noteikumus, ieskaitot preferenciālo pasākumu sarakstu, kurus tās piemēro, tiesu lēmumus un vispārīgos administratīvos nolikumus, kas attiecas uz to preferenciālajiem izcelsmes noteikumiem, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā datumā attiecīgajai Dalībvalstij. Turklāt Dalībvalstis nolemj iesniegt jebkuras izmaiņas to preferenciālajos izcelsmes noteikumos vai jaunos preferenciālos izcelsmes noteikumus Sekretariātam, cik vien ātri iespējams. Informācijas sarakstus, kurus saņem vai ir pieejami Sekretariātā, tiek izplatīti Dalībvalstīm ar Sekretariāta starpniecību.

    LĪGUMS PAR IMPORTA LICENCĒŠANAS PROCEDŪRĀM



    DALĪBVALSTIS,

    Ievērojot daudzpusējās tirdzniecības sarunas;

    Vēloties sekmēt GATT 1994 mērķus;

    Ņemot vērā jaunattīstības valstu Dalībvalstu īpašās tirdzniecības, attīstības un finansiālās vajadzības;

    Atzīstot automātiskās importa licencēšanas lietderīgumu zināmos nolūkos un to, ka šādu licencēšanu nedrīkst izmantot, lai ierobežotu tirdzniecību;

    Atzīstot, ka importa licencēšanu var izmantot, lai veiktu pasākumus, tādus, kas pieņemti atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem;

    Atzīstot GATT 1994 nosacījumus kā spēkā esošus attiecībā uz importa licencēšanas procedūrām;

    Vēloties nodrošināt, ka importa licencēšanas procedūras netiek izmantotas pretēji GATT 1994 principiem un saistībām;

    Atzīstot, ka starptautiskās tirdzniecības plūsmu varētu traucēt nepiemērota importa licencēšanas procedūru izmantošana;

    Pārliecinoties, ka importa licencēšana, īpaši neautomātiskā importa licencēšana, īstenojama atklātā un paredzamā veidā;

    Atzīstot, ka neautomātiskās licencēšanas procedūras nedrīkst būt vairāk administratīvi apgrūtinošas, kā absolūti nepieciešamas, lai administrētu attiecīgo pasākumu;

    Vēloties vienkāršot, un padarīt starptautiskās tirdzniecības administrācijas procedūras un praksi atklātāku, kā arī nodrošināt godīgu un objektīvu šādu procedūru un prakses pielietošanu un administrēšanu;

    Vēloties radīt konsultatīvu mehānismu un ātru, efektīvu un objektīvu strīdu noregulēšanu, kuri rodas saskaņā ar šo Līgumu;

    VIENOJAS PAR TURPMĀKO.



    1. pants

    Vispārīgie nosacījumi

    1.  
    Šī Līguma nolūkiem, importa licencēšana tiek definēta kā administratīvas procedūras ( 64 ), kas tiek izmantotas importa licencēšanas režīmu darbībā, pieprasot pieteikuma vai citas dokumentācijas iesniegšanu (izņemot to, kas tiek pieprasīta muitas nolūkiem)attiecīgajai administratīvajai institūcijai kā priekšnosacījumu importēšanai importējošās Dalībvalstis muitas teritorijā.
    2.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka administratīvās procedūras, kuras tiek izmantotas, lai īstenotu importa licencēšanas režīmus, atbilst attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem, ieskaitot tā pielikumus un protokolus, kā tas skaidrots šajā Līgumā, lai novērstu tirdzniecības traucējumus, kuri var rasties no neatbilstošas šo procedūru izmantošanas, ievērojot jaunattīstības valstu Dalībvalstu ekonomiskās attīstības nolūkus un finansu un tirdzniecības vajadzības ( 65 ).
    3.  
    Importa licencēšanas noteikumi ir neitrāli to piemērošanā un tie tiek administrēti godīgi un objektīvi.
    4.  
    a) 

    Noteikumi un visa informācija attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas procedūrām, ieskaitot personu, firmu un institūciju tiesības iesniegt šādus pieteikumus, administratīvās institūcijas, kurām pieteikums iesniedzams, un preču saraksti, kuri pakļauti licencēšanas prasībām, tiek publicēti izdevumos, par kuriem paziņots Importa licencēšanas komitejai, kā to paredz 4. pants, (šajā Līgumā saukta “Komiteja”), tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām ( 66 ) un tirgotājiem ar tiem iepazīties. Šāda publicēšana tiek veikta, kad vien tas ir iespējams, 21 dienu pirms prasības spēkā esošā datuma, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk par spēkā esošo datumu. Jebkurš izņēmums, atkāpšanās no noteikumiem vai izmaiņas tajos attiecībā uz licencēšanas procedūrām vai preču sarakstā, kuras pakļautas importa licencēšanai, arī tiek publicētas tādā pašā veidā un tādos pašos termiņos, kā precizēts augstāk. Šo publikāciju kopijas arī ir pieejamas Sekretariātam.

    b) 

    Dalībvalstīm, kuras vēlas sniegt komentārus rakstveidā, tiek dota iespēja apspriest šādus komentārus pēc attiecīga lūguma. Dalībvalsts pienācīgi apsver šādus komentārus un diskusiju rezultātus.

    5.  
    Pieteikumu veidlapas, un, kur tas piemērojams, licences atjaunošanas veidlapas, ir cik vien iespējams vienkāršas formas. Šādi dokumenti un informācija, kas tiek uzskatīta kā obligāti nepieciešama, lai pareizi darbotos licencēšanas režīms, var tikt pieprasīta papildus pieteikumam.
    6.  
    Pieteikuma procedūras, un, kur piemērojamas, licences atjaunošanas procedūras, ir cik vien iespējams vienkāršas formas. Pieteikuma iesniedzējiem tiek dots saprātīgs termiņš licences pieteikumu iesniegšanai. Pēdējā termiņa gadījumā šim termiņam jābūt vismaz 21 dienai bez pagarinājuma piešķiršanas apstākļos, kad šajā termiņā ir saņemti nepilnīgi pieteikumi. Pieteikuma iesniedzējiem jāgriežas tikai vienā administratīvā institūcijā sakarā ar pieteikumu. Ja ir sevišķi nepieciešams griezties vairāk nekā vienā administratīvā institūcijā, pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams griezties vairāk nekā trijās administratīvās institūcijās.
    7.  
    Neviens pieteikums netiek noraidīts dokumentācijā esošo sīko kļūdu dēļ, kuras nemaina galvenās tajā esošās ziņas. Nekādi soda mēri, lielāki kā nepieciešams, lai kalpotu vienīgi kā brīdinājums, netiek uzlikti attiecībā uz jebkuru paviršību vai kļūdu dokumentācijā vai procedūrās, kas acīmredzami noticis bez viltus vai ļaundarības.
    8.  
    Licencētais imports netiek atteikts sakarā ar nelielām izmaiņām vērtībā, daudzumā vai svarā salīdzinājumā ar apjomu, kas norādīts licencē, atšķirību dēļ, kas radušās nosūtīšanas laikā, nejaušu atšķirību kravu iekraušanas dēļ vai citu nelielu atšķirību dēļ, kas atbilst normālai tirdzniecības praksei.
    9.  
    Ārvalstu valūta, kas nepieciešama, lai samaksātu par licencēto importu, ir pieejama licenču turētājiem, tāpat, kā tas ir preču importētājiem, kuri nepieprasa importa licences.
    10.  
    Attiecībā uz drošības izņēmumiem, spēkā ir GATT 1994 XXI panta nosacījumi.
    11.  
    Šī Līguma nosacījumi nepieprasa nevienai Dalībvalstij izpaust konfidenciālu informāciju, kura varētu traucēt likuma pildīšanu vai citādi būt pretrunā ar sabiedrības interesēm vai kaitētu noteiktu uzņēmumu, publisku vai privātu, likumīgajām komercinteresēm.

    2. pants

    Automātiskā importa licencēšana ( 67 )

    1.  
    Automātiskā importa licencēšana tiek definēta kā importa licencēšana, kad pieteikums tiek pieņemts visos gadījumos, un, kas atbilst 2. a) punkta prasībām.
    2.  

    Sekojoši nosacījumi ( 68 ), papildus tiem, kas minēti 1. panta 1. -11. punktos un šī panta 1. punktā, ir spēkā attiecībā uz automātiskajām licencēšanas procedūrām:

    a) 

    automātiskās licencēšanas procedūras netiek administrētas tādējādi, lai radītu ierobežojošas sekas importam, kas pakļauts automātiskajai licencēšanai. Automātiskās licencēšanas procedūras tiek uzskatītas kā tādas, kurām ir tirdzniecību ierobežojošas sekas, ja vien, cita starpā:

    i) 

    jebkura persona, firma vai institūcija, kura izpilda importējošās Dalībvalsts tiesiskās prasības, lai veiktu importa operācijas, ietverot preces, kuras pakļautas automātiskajai licencēšanai, nav vienlīdz tiesīga lūgt un saņemt importa licences;

    ii) 

    pieteikumus licencēm var iesniegt jebkurā darba dienā pirms preču muitas formalitātēm;

    iii) 

    pieteikumi licencēm, ja tie iesniegti pareizā un pilnīgā formā, tiek apstiprināti tūlīt pēc to saņemšanas, ciktāl tas administratīvi iespējams, bet maksimāli 10 dienu laikā;

    b) 

    Dalībvalstis atzīst, ka automātiskā importa licencēšana var būt nepieciešama, gadījumos, kad citas atbilstošas procedūras nav iespējamas. Automātisko importa licencēšanu var tikt uzturēta, cik ilgi apstākļi, kas radīja tās ieviešanu, to nosaka un cik ilgi tās pamata administratīvos mērķus nav iespējams sasniegt atbilstošākā veidā.

    3. pants

    Neautomātiskā importa licencēšana

    1.  
    Sekojoši nosacījumi, papildus tiem, kas minēti 1. panta 1. -11. punktos, ir spēkā attiecībā uz neautomātiskajām importa licencēšanas procedūrām. Neautomātiskās importa licencēšanas procedūras tiek definētas kā importa licencēšana, kas neietilpst 2. panta 1. punkta esošajā definīcijā.
    2.  
    Neautomātiskajai licencēšanai nedrīkst būt tirdzniecību ierobežojošu vai kropļojošu seku attiecībā uz importu papildus tām, ko izraisījusi ierobežojuma uzlikšana. Neautomātiskās licencēšanas procedūras darbības sfērā un termiņā atbilst pasākumam, kas tiek izmantots, lai to īstenotu un vairs nav administratīvi apgrūtinošas, nekā absolūti nepieciešams, lai administrētu šādu pasākumu.
    3.  
    Licencēšanas prasību gadījumā, kuras mērķis nav kvantitatīvo ierobežojumu īstenošana, Dalībvalstis publicē pietiekošu informāciju citām Dalībvalstīm un tirgotājiem, lai tie zinātu licenču izsniegšanas un/vai piešķiršanas pamatu.
    4.  
    Ja Dalībvalsts dod iespēju personām, firmām vai institūcijām lūgt izņēmumus vai atvieglojumus no licencēšanas prasības, tā iekļauj šo faktu informācijā, kas tiek publicēta saskaņā ar 1. panta 4. punktu, kā arī informāciju, kā sagatavot šādu lūgumu, un, cik tas iespējams, norādot apstākļus, saskaņā ar kuriem, lūgums varētu tikt izskatīts.
    5.  
    a) 

    Dalībvalstis nodrošina, pēc jebkuras Dalībvalstis attiecīga lūguma, kurai ir interese par tirdzniecību ar attiecīgo preci, ar visu atbilstošo informāciju attiecībā uz:

    i) 

    ierobežojumu administrāciju:

    ii) 

    pēdējā laikā izsniegtajām importa licencēm;

    iii) 

    šādu licenču sadalīšanu starp piegādātājām valstīm;

    iv) 

    cik tas ir iespējams, importa statistiku (t.i., vērtību un/vai apjomu) attiecībā uz precēm, kuras pakļautas importa licencēšanai. No jaunattīstības valstu Dalībvalstīm netiek gaidīts, lai tās šajā sakarā uzņemtos papildus administratīvus vai finansiālus izdevumus;

    b) 

    Dalībvalstis, kuras administrē kvotas ar licencēšanas palīdzību, publicē kopējo kvotu daudzumu, kas piemērojams kvantitatīvi un/vai vērtībā, kvotu sākuma un beigu datumus, kā arī jebkuras izmaiņas tajos, termiņos kas precizēti 1. panta 4. punktā un tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem iepazīties ar tām;

    c) 

    gadījumā, kad kvotas piešķirtas starp piegādātājām valstīm, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, nekavējoties informē visas citas Dalībvalstis, kurām ir interese par attiecīgās preces piegādi, par šobrīd piešķirtās kvotas daļu, kvantitatīvi vai pēc vērtības, dažādām piegādes valstīm un publicē šo informāciju termiņos, kas precizēti 1. panta 4. punktā tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem iepazīties ar tām;

    d) 

    ja rodas situācijas, kurās ir nepieciešams noteikt pašā sākumā kvotas, 1. panta 4. punktā minētā informācija publicējama termiņos, kas precizēti 1. panta 4. punktā un tādā veidā, lai dotu iespēju valdībām un tirgotājiem ar tām iepazīties;

    e) 

    jebkura persona, firma vai institūcija, kura pilda importējošās Dalībvalstis juridiskās un administratīvas prasības, ir vienlīdz tiesīgas pieprasīt licenci un uz šīs prasības izskatīšanu. Ja licences pieteikums netiek pieņemts, tās iesniedzējam, pēc attiecīga lūguma tiek paskaidrots tā iemesls un tam ir tiesības uz apelāciju vai pārskatīšanu atbilstoši importējošās Dalībvalstis nacionālo tiesību aktiem vai procedūrām;

    f) 

    pieteikumu apstrādes termiņš, izņemot, kad tas nav iespējams tādu iemeslu dēļ, kas ir ārpus Dalībvalsts kontroles, nav garāks par 30 dienām, ja pieteikumi tiek izskatīti pēc saņemšanas, t.i., to ienākšanas kārtībā, un ne garāks par 60 dienām, ja visi pieteikumi tiek izskatīti vienlaicīgi. Pēdējā gadījumā, par pieteikumu apstrādes termiņa sākumu tiek uzskatīta diena pēc izziņotā pieteikumu iesniegšanas laika pēdējās dienas;

    g) 

    licences derīguma termiņam jābūt saprātīgam un tas nedrīkst būt tik īss, lai aizkavētu importu. Licences derīguma termiņš nedrīkst kavēt importu no tāliem avotiem, izņemot sevišķos gadījumos, kad importam jāapmierina neparedzētas īstermiņa prasības;

    h) 

    administrējot kvotas, Dalībvalstis neattur importēšanu no ietekmes atbilstoši izsniegtajām licencēm un neattur no kvotu pilnīgas izmantošanas;

    i) 

    izsniedzot licences, Dalībvalstis ņem vērā licenču izsniegšanas vēlamību precēm ekonomiskos daudzumos;

    j) 

    piešķirot licences, Dalībvalstij jāapsver pieteikuma iesniedzēja importa veids/izpildījums. Šajā sakarā ir nepieciešams apsvērt, vai iepriekš izsniegtās licences to pieprasītājiem ir pilnībā izmantotas pēdējā pārskata perioda laikā. Gadījumos, kad licences nav tikušas pilnībā izmantotas, Dalībvalstis iepazīstas ar tā iemesliem un ņem šos iemeslus vērā, piešķirot jaunās licences. Tāpat jāievēro, lai nodrošinātu saprātīgu licenču sadalījumu jaunajiem importētājiem, ievērojot licenču izsniegšanas vēlamību precēm ekonomiskos daudzumos. Šajā sakarībā īpaši jāņem vērā tie importētāji, kuri importē preces, kuru izcelsmes vieta ir jaunattīstības Dalībvalstis un sevišķi, vismazāk attīstītās Dalībvalstis;

    k) 

    gadījumos, kad kvotas tiek administrētas ar licencēm, kuras nav piešķirtas piegādātāju valstu vidū, licenču īpašniekiem ir tiesības izvēlēties importa avotus. Gadījumā, kad kvotas ir piešķirtas piegādātāju valstu vidū, licence skaidri nosaka valsti vai valstis ( 69 );

    l) 

    piemērojot 1. panta 8. punktu, kompensācijas pielāgojumi var tikt izdarīti turpmākajā licenču piešķiršanā, ja imports ir pārsniedzis iepriekšējās licences apjomu.

    4. pants

    Institūcijas

    Ar šo tiek izveidota Importa licencēšanas komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalstis pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un sanāk kopā, kad nepieciešams, lai dotu Dalībvalstīm iesēju konsultēties par jebkuriem jautājumiem, kas attiecas uz šī Līguma darbību un tā mērķu attīstību.

    5. pants

    Notifikācija

    1.  
    Dalībvalstis, kuras uzsāk licencēšanas procedūras vai veic izmaiņas šajās procedūrās paziņo par to Komitejai 60 dienu laikā pēc publicēšanas.
    2.  

    Notifikācijas par licencēšanas procedūru uzsākšanu ietver sekojošu informāciju:

    a) 

    preču sarakstu, kuras pakļautas licencēšanas procedūrām;

    b) 

    pieejamās informācijas pieprasījuma punktu;

    c) 

    administratīvo(-ās) iestādi(-es) pieteikumu iesniegšanai;

    d) 

    publicēto licencēšanas procedūru publikācijas datumu un nosaukumu;

    e) 

    norādi, vai licencēšanas procedūra ir automātiska vai neautomātiska atbilstoši 2. un 3. pantā minētajām definīcijām;

    f) 

    automātisko licencēšanas procedūru gadījumā, to administratīvo mērķi;

    g) 

    neautomātisko importa licencēšanas procedūru gadījumā, norādi uz īstenoto pasākumu visā licencēšanas procedūrā;

    h) 

    plānoto licencēšanas procedūras termiņu, ja to var noteikt ar zināmu iespējamību, un, ja nē, iemeslu, kādēļ šo informāciju nav iespējams sniegt.

    3.  
    Notifikācijas par izmaiņām importa licencēšanas procedūrās norāda augstāk minētos elementus, ja tajos rodas izmaiņas.
    4.  
    Dalībvalstis paziņo Komitejai par publikāciju(-ām), kurās 1. panta 4. punktā minētā informācija tiks publicēta.
    5.  
    Jebkura ieinteresētā Dalībvalsts, kura uzskata, ka otra Dalībvalsts nav paziņojusi par licencēšanas procedūras uzsākšanu vai izmaiņām tajā atbilstoši 1. - 3. punktu prasībām, var vērst šādas otras Dalībvalstis uzmanību uz šo jautājumu. Ja notifikācija par to nav izdarīta nekavējoties, šāda Dalībvalsts var pati notificēt par licencēšanas procedūru vai izmaiņām tajā, ieskaitot visu atbilstošo un rīcībā esošo informāciju.

    6. pants

    Konsultācijas un strīdu noregulēšana

    Konsultācijas un strīdu noregulēšana attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas skar šī Līguma darbību, ir pakļautas GATT 1994 XXII. un XXIII. pantu nosacījumiem, kas precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu.

    7. pants

    Pārskats

    1.  
    Komiteja nepieciešamības gadījumā, bet vismaz reizi divos gados, pārskata šī Līguma īstenošanu un darbību, ievērojot tā mērķus, kā arī tajā ietvertās tiesības un pienākumus.
    2.  
    Kā pamatu Komitejas pārskatam, Sekretariāts sagatavo faktoloģisko ziņojumu, ko paredz 5. pants, atbildes to gada aptauju par importa licencēšanas procedūrām ( 70 ) un citu atbilstošu informāciju, kāda tai ir pieejama. Šis ziņojums sniedz pārskatu par iepriekšminēto informāciju, sevišķi uzsverot jebkuras izmaiņas vai pārmaiņas minētā pārskata perioda laikā, un, ietverot jebkuru citu informāciju pēc vienošanās ar Komiteju.
    3.  
    Dalībvalstis apņemas veikt gada aptauju par importa licencēšanas procedūrām nekavējoties un visā pilnībā.
    4.  
    Komiteja paziņo Preču tirdzniecības padomi par pārmaiņām šādu pārskata periodu laikā.

    8. pants

    Nobeiguma nosacījumi

    Atrunas

    1.  
    Iebildumi nevar tikt ietverti attiecībā uz jebkuru šī Līguma nosacījumu bez citu Dalībvalstu piekrišanas.

    Nacionālie tiesību akti

    2.  
    a) 

    Katra Dalībvalsts nodrošina, ne vēlāk kā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī tai, savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma nosacījumiem.

    b) 

    Katra Dalībvalsts informē Komiteju par jebkurām izmaiņām savos likumos un noteikumos atbilstoši šim Līgumam un šādu likumu un noteikumu administrēšanā.

    VIENOŠANĀS PAR SUBSĪDIJĀM UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMIEM



    DALĪBVALSTIS AR ŠO VIENOJAS PAR SEKOJOŠO.



    I NODAĻA

    VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI

    1. pants

    Subsīdijas definīcija

    1.1.  

    Šajā Līgumā tiek uzskatīts, ka subsīdija eksistē, ja:

    a) 
    1) 

    pastāv valdības vai jebkuras sabiedriskas institūcijas finansiāls ieguldījums Dalībvalsts (šajā Līgumā saukta “valdība”), teritorijā, kur:

    i) 

    valdības prakse ietver tiešu fondu nodošanu (piem., dotācijas, aizdevumus, akciju infūziju), potenciālo tiešo fondu vai pasīvu nodošanu (piem., aizdevumu garantijas);

    ii) 

    valdības ienākumi, kuri citādi tai pienāktos, ir iepriekš paredzami vai neiekasēti (piem., finansiālie stimuli, tādi kā nodokļu kredīti) ( 71 );

    iii) 

    valdība sniedz citas preces vai pakalpojumus kas nav vispārējās infrastruktūrās, vai iepērk preces;

    iv) 

    valdība veic maksājumus fondu mehānismam, jeb uztic vai dod norādījumu privātai institūcijai veikt vienu vai vairākas no iepriekšējos apakšpunktos minētajām funkcijām, ko parasti piešķir valdība un šī prakse pēc būtības neatšķiras no tās prakses, ko parasti piekopj valdības;

    vai

    a) 
    2) 

    pastāv jebkurš cits ienākuma veids vai cenas atbalsts GATT 1994 XVI panta izpratnē;

    un

    b) 

    līdz ar to gūts materiāls labums.

    1.2.  
    Subsīdija, kā tā definēta 1. punktā, ir pakļauta II nodaļas nosacījumiem vai pakļauta III vai V nodaļas nosacījumiem, tikai ja šāda subsīdija ir īpaši atbilst 2. panta nosacījumiem.

    2. pants

    Subsīdijas īpašais raksturs

    2.1.  

    Lai noteiktu, vai subsīdija, kā tā definēta 1. panta 1. punktā, ir īpaša uzņēmumam vai nozarei vai uzņēmumu vai nozaru grupai (šajā Līgumā saukti “noteikti uzņēmumi”) piešķīrējas institūcijas jurisdikcijas ietvaros, spēkā ir sekojoši principi:

    a) 

    ja piešķīrēja institūcija, vai likumdošana, atbilstoši kurai piešķīrēja institūcija darbojas, skaidri izteikti ierobežo pieeju subsīdijai noteiktiem uzņēmumiem, šāda subsīdija ir īpaša.

    b) 

    subsīdija nav īpaša, ja piešķīrēja institūcija, vai likumdošana, atbilstoši kurai piešķīrēja institūcija darbojas, nosaka objektīvus kritērijus vai priekšnoteikumus ( 72 ) tiesībām uz subsīdijas saņemšanu un tās apjomu, ar nosacījumu, ka tiesības ir automātiskas un, ka šādi kritēriji un nosacījumi tiek stingri ievēroti. Kritērijiem un priekšnoteikumiem ir jābūt skaidri noformulētiem likumā, noteikumos vai citā oficiālā dokumentā, tā, lai būtu iespējams pārbaudīt atbilstību tiem.

    c) 

    ja, neskatoties uz to, ka kādā konkrētā gadījumā, atbilstoši a) un b) apakšpunktos minētajiem principiem, šķietami nevar runāt par īpašu subsīdiju, tomēr ir iemesli uzskatīt, ka subsīdija faktiski var būt īpaša, var ņemt vērā citus faktorus. Šādi faktori ir: ja subsīdiju programmu izmanto ierobežots noteiktu uzņēmumu skaits, ja tās izmantošanā dominē noteikti uzņēmumi, un veids, kādā piešķīrēja institūcija ir realizējusi izvēli, pieņemot lēmumu par subsīdijas piešķiršanu ( 73 ). Piemērojot šo apakšpunktu, jāievēro piešķīrējas institūcijas jurisdikcijai pakļautās ekonomiskās darbības daudzveidība, kā arī laika periods, kurā subsīdiju programma ir darbojusies.

    2.2.  
    Ierobežotam noteiktu uzņēmumu lokam, kas atrodas noteiktā ģeogrāfiskajā rajonā piešķīrējas institūcijas jurisdikcijā piešķirta subsīdija ir īpaša. Ar to tiek saprasts, ka vispārējais nodokļu fons un/vai izmaiņas nodokļu likmēs ko veic attiecīgās kompetences valdības līmeņos, netiek uzskatīta kā īpaša subsīdija šī Līguma izpratnē.
    2.3.  
    Jebkura subsīdija, kas atbilst 3. panta nosacījumiem, tiek uzskatīta par īpašu.
    2.4.  
    Jebkura subsīdijas īpašās dabas noteikšanai atbilstoši šī panta nosacījumiem jātiek skaidri pamatotai, balstoties uz apstiprinošiem pierādījumiem.



    II NODAĻA

    AIZLIEGTĀS SUBSĪDIJAS

    3. pants

    Aizliegums

    3.1.  
    Izņemot Līgumā par lauksaimniecību minētās, aizliegtas ir sekojošas subsīdijas:

    1. panta nozīmē:

    a) 

    subsīdijas, kas noteiktas uz eksporta veikšanu, ar likumu vai faktiski ( 74 ), atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem, ieskaitot tās, kas atspoguļotas I pielikumā ( 75 );

    b) 

    subsīdijas, kas noteiktas atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem uz iekšzemes preču lietošanu iepretim importa precēm.

    3.2.  
    Dalībvalsts ne piešķir, ne saglabā subsīdijas, kas minētas 1. punktā.

    4. pants

    Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

    4.1.  
    Gadījumos, kad Dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka aizliegtās subsīdijas piešķir vai saglabā cita Dalībvalsts, tā var lūgt konsultācijas ar šo citu Dalībvalsti.
    4.2.  
    Lūgumā pēc konsultācijām saskaņā ar 1. punktu, tiek ietverts paziņojums par rīcībā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz it kā esošās subsīdijas pastāvēšanas faktu un tās raksturu.
    4.3.  
    Pēc lūguma saņemšanas par konsultācijām saskaņā ar 1. punktu, Dalībvalstij, par kuru tiek uzskatīts, ka tā piešķir vai saglabā minēto subsīdiju, jāsāk konsultācijas cik vien ātri iespējams. Konsultāciju mērķis ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.
    4.4.  
    Ja netiek panākts savstarpēji pieņemams risinājums 30 dienu ( 76 ) laikā pēc lūguma par konsultācijām, jebkura Dalībvalsts, kura piedalās šādās konsultācijās, var novirzīt šo jautājumu Strīdu noregulēšanas institūcijai (“SNI”), lai nekavējoties izveidotu komisiju, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj neizveidot komisiju.
    4.5.  
    Pēc izveidošanas komisija var lūgt Pastāvīgo ekspertu grupas ( 77 ) (šajā Līgumā saukta “PEG”) palīdzību attiecībā uz to, vai apstrīdētais līdzeklis/pasākums ir aizliegta subsīdija. Ja tas tiek lūgts, PEG nekavējoties pārbauda pierādījumus, attiecībā uz apstrīdētā līdzekļa/pasākuma pastāvēšanas faktu un raksturu un dod iespēju Dalībvalstij, kura pielieto vai turpina pielietot šo pasākumu/līdzekli, lai parādītu, ka minētais līdzeklis/pasākums nav aizliegta subsīdija. PEG ziņo par saviem secinājumiem komisijai tās noteiktajā termiņā. PEG secinājumi jautājumā par to, vai minētais līdzeklis/pasākums ir vai nav aizliegta subsīdija, tiek akceptēti komisijā bez izmaiņām.
    4.6.  
    Komisija iesniedz savu galīgo ziņojumu strīdus pusēm. Ziņojums tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm 90 dienu laikā pēc komisijas sastādīšanas un tās pilnvaru loka noteikšanas.
    4.7.  
    Ja tiek konstatēts, ka apstrīdētais līdzeklis/pasākums ir aizliegta subsīdija, komisija rekomendē, lai subsidējošā Dalībvalsts nekavējoties atceļ subsīdiju. Šajā sakarā komisija precizē savā rekomendācijā termiņu, kurā šis līdzeklis/pasākums ir jāatceļ.
    4.8.  
    30 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsūtīšanas visām Dalībvalstīm, ziņojumu jāapstiprina SNI, ja vien kāda no strīda pusēm formāli nepaziņo SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI vienprātīgi nenolemj neapstiprināt šo ziņojumu.
    4.9.  
    Ja komisijas ziņojums tiek pārsūdzēts, Apelācijas institūcija paziņo savu lēmumu 30 dienu laikā pēc tam, kad attiecīgā strīdus puse formāli paziņo par savu lēmumu pārsūdzēt. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nevar sagatavot ziņojumu 30 dienu laikā, tā informē SNI rakstiski par aizkavēšanās iemesliem kopā ar plānoto termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšana nedrīkst pārsniegt 60 dienas. Apelācijas izskatīšanas ziņojumu jāapstiprina SNI un to bez ierunām jāpieņem strīdus pusēm, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj neapstiprināt apelācijas izskatīšanas ziņojumu 20 dienu laikā pēc tā nodošanas Dalībvalstīm ( 78 ).
    4.10.  
    Gadījumā, ja SNI rekomendācija netiek pildīta laika periodā, ko noteikusi komisija, un kam jāsākas ar komisijas ziņojuma vai Apelācijas institūcijas orgāna ziņojuma apstiprināšanas datumu, SNI piešķir pilnvaras sūdzību iesniegušajai Dalībvalstij veikt attiecīgus ( 79 ) pretpasākumus, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj noraidīt lūgumu.
    4.11.  
    Gadījumā, ja strīdus puse lūdz arbitrāžu saskaņā ar Izskaidrojumu par strīdu noregulējumu (“DSU”) 22. panta 6. punktu, arbitrs nosaka, vai pretpasākumi ir atbilstoši. ( 80 ).
    4.12.  
    Strīdus lietās, kas norit atbilstoši šim pantam, izņemot termiņus, ko šis pants nosaka atsevišķi, atbilstošais laika periods šādu strīdu izskatīšanai saskaņā ar DSU, ir puse no pantā noteiktā laika.



    III NODAĻA

    TIESISKI APSTRĪDAMĀS SUBSĪDIJAS

    5. pants

    Negatīvas sekas

    Neviena no Dalībvalstīm nedrīkst izraisīt, izmantojot jebkuru 1. panta 1. un 2. pantos minēto subsīdiju, negatīvas sekas citu Dalībvalstu interesēm, t.i.,:

    a) 

    kaitējumu otras Dalībvalsts iekšzemes rūpniecībai ( 81 );

    b) 

    peļņas anulēšana vai samazināšana, kas rodas tieši vai netieši citām GATT 1994 Dalībvalstīm, sevišķi – attiecībā uz GATT 1994 II pantā ( 82 ) aprakstīto koncesiju peļņu;

    c) 

    nopietnu kaitējumi citas Dalībvalsts interesēm ( 83 ).

    Šis pants neattiecas uz subsīdijām, kas tiek saglabātas lauksaimniecības precēm, kā paredzēts Līguma par lauksaimniecību 13. pantā.

    6. pants

    Nopietni kaitējumi

    6.1.  

    Ir jāuzskata, ka sekojošos gadījumos pastāv nopietns kaitējums 5. panta c) punkta nozīmē:

    a) 

    kopējā preces subsidēšana ( 84 ) pārsniedz 5 % tās vērtības ( 85 );

    b) 

    subsīdijas, lai segtu kādas ražošanas nozares nestos zaudējumus;

    c) 

    subsīdijas, lai segtu uzņēmuma nestos zaudējumus, izņemot vienreizējus pasākumus, kuri neatkārtojas un kurus nevar atkārtot šim uzņēmumam un kuri tiek veikti vienīgi, lai dotu laiku rast ilgtermiņa risinājumu un izvairītos no akūtām sociālām problēmām;

    d) 

    tieša parādu atlaide, t.i., parāda valdībai atlaide, un dotācijas, lai segtu parādu atmaksu ( 86 ).

    6.2.  
    Neskatoties uz 1. punkta nosacījumiem, nopietns kaitējums netiek konstatēts, ja subsidējošā Dalībvalsts parāda, ka minētā subsīdija nav radījusi nevienu no sekām, kas uzskaitītas 3. punktā.
    6.3.  

    Nopietns kaitējums 5. panta c) punkta nozīmē var rasties jebkurā gadījumā, kurā konstatējams viens vai vairāki sekojošie elementi:

    a) 

    subsīdijas rezultāts ir izspiest vai kavēt citas Dalībvalsts līdzīgas preces importu subsidējošās Dalībvalsts tirgū;

    b) 

    subsīdijas rezultāts ir izspiest vai kavēt citas Dalībvalsts līdzīgas preces eksportu uz trešās valsts tirgu;

    c) 

    subsīdijas rezultāts ir ievērojama cenu pazemināšana ar subsidētās preces palīdzību salīdzinājumā ar citas Dalībvalsts līdzīgas preces cenu tajā pašā tirgū vai ievērojama cenu nospiešana, cenu lejupslīde vai zaudēts noiets tajā pašā tirgū;

    d) 

    subsīdijas rezultāts ir subsidējošās Dalībvalsts daļas pieaugums pasaules tirgū uz noteiktu subsidēto galveno produktu vai preci ( 87 ), salīdzinājumā ar vidējo rādītāju, kāds tai bija iepriekšējo trīs gadu periodā un šis pieaugums seko noteiktai tendencei laikaposmā, kurā tika piešķirtas subsīdijas.

    6.4.  
    Sekojot 3.b) punktam, eksporta izspiešana vai kavēšana ietver jebkuru gadījumu, kurā, atbilstoši 7. punkta nosacījumiem, ir parādīts, ka ir notikušas izmaiņas tirgus sadales proporcijās par sliktu nesubsidētajai līdzīgajai precei (atbilstošā, pārliecinošā periodā, kas ir pietiekošs, lai parādītu skaidras tendences attiecīgās preces tirgus attīstībā, kam, normālos apstākļos jābūt vismaz vienam gadam). “Izmaiņas tirgus sadales proporcijās” ietver jebkuru no sekojošām situācijām: a) palielinās subsidētā produkta tirgus daļa; b) subsidētā produkta tirgus akcija paliek nemainīga apstākļos, kuros, nepastāvot subsīdijai, tā būtu samazinājusies; c) subsidētā produkta tirgus daļa sašaurinās, tomēr lēnākā tempā, nekā tas notiktu, nepastāvot subsīdijai.
    6.5.  
    3.c) punkta nolūkam, cenas pazemināšana ietver jebkuru gadījumu, kad šāda cenas pazemināšana ir tikusi uzrādīta salīdzinot subsidētā produkta cenu ar nesubsidētā līdzīgā produkta cenu, kas piegādāts tajā pašā tirgū. Salīdzinājums jāveic tajā pašā tirdzniecības apjomā un salīdzinošā laika posmā, pienācīgi novērtējot jebkuru citu faktoru, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tomēr, ja šāds tiešs salīdzinājums nav iespējams, cenas pazemināšanas pastāvēšana var tikt parādīta, pamatojoties uz eksporta vienību cenām.
    6.6.  
    Katrai Dalībvalstij tirgū, kura ietvaros ir izvirzīta sūdzība par nopietna kaitējuma rašanos, atbilstoši V pielikuma 3. punktam, dod iespēju 7. pantā atrunātajā situācijā radušās strīdus pusēm un komisijai, kas izveidota atbilstoši 7. panta 4. punktam, saņemt visu atbilstošo informāciju, kuru var iegūt attiecībā uz izmaiņām strīdus pušu tirgus daļās, kā arī attiecībā uz strīdīgo preču cenām.
    6.7.  

    Izspiešana vai kavēšana, kas rada nopietnu kaitējumu, nerodas saskaņā ar 3. punktu, ja attiecīgajā laika posmā pastāv kāds no sekojošajiem apstākļiem ( 88 ):

    a) 

    līdzīgas preces eksporta aizliegums vai ierobežojums no sūdzību iesniedzošās Dalībvalsts puses vai importa aizliegums vai ierobežojums no sūdzību iesniedzošās Dalībvalsts attiecīgajā trešās valsts tirgū;

    b) 

    importējošās valdības lēmums, kurai ir tirdzniecības monopols vai valsts tirdzniecība ar attiecīgo preci, nekomerciālu iemeslu dēļ novirzīt importu no sūdzību izteikušās Dalībvalsts uz citu valsti vai valstīm;

    c) 

    dabas katastrofas, streiki, transporta traucējumi vai citi nepārvarami apstākļi, kas būtiski ietekmē preces, kura pieejama eksportam no sūdzību izteikušās Dalībvalsts, ražošanu, kvalitāti, daudzumu vai cenas;

    d) 

    kārtības pastāvēšana, kas ierobežo eksportu no sūdzību izteikušās Dalībvalsts;

    e) 

    patvaļīga attiecīgās preces eksporta iespējas samazināšana no sūdzību izteikušās Dalībvalsts (ieskaitot, cita starpā, situāciju, kad firmas sūdzību izteikušajā Dalībvalstī ir autonomi pārvirzījušas šīs preces eksportu uz jauniem tirgiem);

    f) 

    nespēja pielāgoties importējošās valsts standartiem un citām regulējošām prasībām.

    6.8.  
    Nepastāvot apstākļiem, kas minēti 7. pantā, nopietna kaitējuma pastāvēšanas fakts nosakāms, pamatojoties uz informāciju, kas iesniegta vai kuru ieguvusi komisija, ieskaitot iesniegto informāciju atbilstoši V pielikuma nosacījumiem.
    6.9.  
    Šis pants nav spēkā attiecībā uz subsīdijām, kas tiek saglabātas lauksaimniecības precēm, kā paredzēts Līguma par lauksaimniecību 13. pantā.

    7. pants

    Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

    7.1.  
    Izņemot Līguma par lauksaimniecību 13. pantā paredzētajos gadījumos, ja Dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka jebkura subsīdija, kas minēta 1. pantā, kuru piešķīrusi vai saglabā cita Dalībvalsts, rada kaitējumu tās iekšzemes ražošanai, peļņas anulēšanu vai kavējumu vai nopietnu kaitējumu, tā var pieprasīt konsultācijas ar šo citu Dalībvalsti.
    7.2.  
    Pieprasījumā pēc konsultācijām saskaņā ar 1. pantu tiek ietverts paziņojums par rīcībā esošajiem pierādījumiem attiecībā uz a) minētās subsīdijas pastāvēšanas faktu un raksturu, un b) radīto kaitējumu iekšzemes ražošanai vai peļņas anulēšanu vai kavējumu vai nopietno kaitējumu ( 89 ), kas radīts konsultācijas pieprasošās Dalībvalsts interesēm.
    7.3.  
    Pēc pieprasījuma par konsultācijām saskaņā ar 1. punktu, Dalībvalstij, kura tiek turēta aizdomās par apstrīdamās subsīdijas piešķiršanas vai saglabāšanas praksi, jāiesaistās šādas konsultācijas cik ātri iespējams. Konsultāciju mērķis ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.
    7.4.  
    Ja konsultācijas nebeidzas ar savstarpēji pieņemamu risinājumu 60 dienu laikā ( 90 ), jebkura Dalībvalsts, kas piedalās šajās konsultācijās, var novirzīt šo lietu Strīdu noregulēšanas institūcijai komisijas izveidošanai, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj šādu komisiju neveidot. Komisijas sastāvs un tās pilnvaru loks tiek noteikts 15 dienu laikā no tās izveidošanas brīža.
    7.5.  
    Komisija izskata jautājumu un iesniedz gala ziņojumu strīdus pusēm. Ziņojums tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm 120 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas un tās pilnvaru loka noteikšanas.
    7.6.  
    30 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsniegšanas visām Dalībvalstīm ziņojumu pieņem SNI ( 91 ), ja vien kāda no strīdus pusēm formāli nepaziņo SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI vienprātīgi nenolemj nepieņemt ziņojumu.
    7.7.  
    Ja komisijas ziņojums tiek pārsūdzēts, Apelācijas institūcija paziņo savu lēmumu 60 dienu laikā pēc tam, kad strīdus puse formāli paziņo par savu nodomu pārsūdzēt. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nespēj sagatavot savu ziņojumu 60 dienu laikā, tā rakstiski informē SNI par aizkavēšanās iemesliem kopā ar plānoto termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšana nedrīkst pārsniegt 90 dienas. Apelācijas ziņojumu apstiprina SNI un strīdus puses to akceptē bez ierunām, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj nepieņemt apelācijas ziņojumu 20 dienu laikā pēc tā izsniegšanas Dalībvalstīm ( 92 ).
    7.8.  
    Ja tiek pieņemts komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojums, kurā noteikts, ka kāda subsīdija ir radījusi negatīvas sekas otras Dalībvalsts interesēm 5. panta izpratnē, Dalībvalstij, kura piešķir vai saglabā šādu subsīdiju, jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu negatīvās sekas vai jāatceļ subsīdija.
    7.9.  
    Gadījumā, ja Dalībvalsts nav veikusi attiecīgos pasākumus, lai novērstu subsīdijas negatīvās sekas vai atcēlusi subsīdijas sešu mēnešu laikā no komisijas ziņojuma vai Apelācijas institūcijas ziņojuma pieņemšanas brīža SNI un, ja nepastāv kompensācijas vienošanās, SNI piešķir pilnvaras sūdzību iesniegušajai Dalībvalstij veikt noteiktajai negatīvo seku pakāpei un raksturam atbilstošus pretpasākumus, ja vien SNI vienprātīgi nenolemj noraidīt lūgumu.
    7.10.  
    Gadījumā, ja strīda puse pieprasa arbitrāžu saskaņā ar VSN 22. panta 6. punktu, arbitrs nosaka, vai pretpasākumi atbilst noteikto pastāvošo negatīvo seku pakāpei un raksturam.



    IV NODAĻA

    TIESISKI NEAPSTRĪDAMĀS SUBSĪDIJAS

    8. pants

    Tiesiski neapstrīdamo subsīdiju identificēšana

    8.1.  

    Sekojošās subsīdijas tiek uzskatītas kā tiesiski neapstrīdamas ( 93 ):

    a) 

    subsīdijas, kuras nav īpašas 2. panta izpratnē;

    b) 

    subsīdijas, kuras ir īpašas 2. panta izpratnē, bet, kuras atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti zemāk esošajos 2.a), 2.b) vai 2.c) punktos.

    8.2.  

    Neskatoties uz III un V nodaļu nosacījumiem, sekojošās subsīdijas ir tiesiski neapstrīdamas:

    a) 

    palīdzība izpētes darbībai, ko veic firmas vai augstākas izglītības vai pētniecības iestādes, pamatojoties uz līgumattiecībām ar firmām, ja ( 94 ), ( 95 ), ( 96 ): palīdzība aptver ( 97 ) ne vairāk kā 75 % no industriālās izpētes izmaksām ( 98 ) vai 50 % no pirmskonkurences darbības attīstības izmaksām, ( 99 ), ( 100 ) un ar nosacījumu, ka šāda palīdzība aprobežojas vienīgi ar:

    i) 

    personāla izmaksām (pētniecības darbinieki, tehniskais un cits palīgpersonāls, kas nodarbināts vienīgi pētniecības darbā);

    ii) 

    instrumentu, iekārtu, zemes un ēku izmaksas, kas lietoti pastāvīgi un vienīgi pētniecības darbībai (izņemot, kad tās tiek izmantots komerciāli);

    iii) 

    konsultāciju un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, kas tiek sniegti vienīgi pētniecības darbībai, ieskaitot iepirktos pētījumus, tehniskās zināšanas, utt.;

    iv) 

    papildus pieskaitāmos izdevumus, kas radušies tieši pētniecības darbības rezultātā;

    v) 

    citus tekošos izdevumus (tādus kā izmaksas par materiāliem, piegādēm un tamlīdzīgi), kas radušies tieši pētniecības darbības rezultātā.

    b) 

    palīdzība nelabvēlīgiem reģioniem Dalībvalsts teritorijā, kas sniegta atbilstoši vispārējai reģionālās attīstības shēmai ( 101 ) un nav īpaša (2. panta nozīmē) attiecīgajos reģionos ar nosacījumu, ka:

    i) 

    katram nelabvēlīgam reģionam jābūt skaidri apzīmētai ģeogrāfiskai platībai ar noteiktu ekonomisku un administratīvu identitāti;

    ii) 

    reģions tiek uzskatīts par nelabvēlīgu, pamatojoties uz neitrāliem un objektīviem kritērijiem ( 102 ), ar norādi, ka reģiona grūtības nerodas tikai no pagaidu apstākļiem; šādi kritēriji precīzi jānosaka likumā, noteikumos vai citā oficiālā dokumentā, tā, lai to būtu iespējams pierādīt;

    iii) 

    kritērijiem jāaptver ekonomiskās attīstības aprēķinu, kam jābalstās vismaz uz vienu no sekojošajiem faktoriem:

    — 
    vai nu ienākumus uz vienu cilvēku vai ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku, vai nacionālais kopprodukts uz vienu cilvēku, kas nedrīkst būt virs 85 % no vidējā attiecīgajā teritorijā,
    — 
    bezdarba līmenis, kuram jābūt vismaz 110 % no vidējā attiecīgajā teritorijā,

    kas noteikti trīs gadu periodam; šādi aprēķini var būt kompleksi un var ietvert citus faktorus.

    c) 

    palīdzība, lai veicinātu esošo ražotņu ( 103 ) adaptāciju jaunajām vides prasībām, ko paredz likums un/vai noteikumi, kas rada lielākus ierobežojumus un finansiālu slogu firmām, ar nosacījumu, ka palīdzība:

    i) 

    ir vienreizējs neatgriezenisks pasākums/līdzeklis;

    ii) 

    ir ierobežota līdz 20 % no adaptācijas izmaksām;

    iii) 

    nesedz sniegtās pabalstošās investīcijas izvietošanas un lietošanas izmaksas, kuras pilnībā jāsedz firmām;

    iv) 

    ir tieši saistīta un proporcionāla firmas plānotajai apkārtnes traucējumu un piesārņojuma samazināšanai; un nesedz jebkādus ražošanas izmaksu ietaupījumus, kas varētu tikt sasniegti;

    v) 

    ir pieejama visām firmām, kuras spēj pieņemt jaunās iekārtas un/vai ražošanas tehnoloģijas.

    8.3.  
    Par subsīdiju programmas, uz kuru attiecas 2. punkta nosacījumi, izpildi savlaicīgi tiek paziņots Komitejai atbilstoši VII nodaļas nosacījumiem. Jebkuram šādam paziņojumam jābūt pietiekoši precīzam, lai dotu iespēju citām Dalībvalstīm novērtēt programmas atbilstību 2. punkta nosacījumiem un kritērijiem. Dalībvalstīm arī jāsniedz Komitejai šādu paziņojumu ikgadējus papildinājumus, sevišķi nodrošinot ar informāciju par kopējiem izdevumiem katrai programmai, kā arī par jebkurām izmaiņām programmā. Citām Dalībvalstīm jābūt tiesībām pieprasīt informāciju par atsevišķiem subsidēšanas gadījumiem pieteiktajā programmā ( 104 ).
    8.4.  
    Pēc Dalībvalsts attiecīga lūguma, Sekretariāts pārskata 3. punktam atbilstoši sniegto paziņojumu un, ja nepieciešams, var pieprasīt papildus informāciju no subsidējošās Dalībvalsts attiecībā uz pārskatāmo paziņoto programmu. Sekretariātam par saviem secinājumiem jāziņo Komitejai. Komiteja pēc attiecīga lūguma, nekavējoties pārskata Sekretariāta secinājumus (vai, ja Sekretariāta pārskats netiek pieprasīts, pašu ziņojumu), lai noteiktu, vai ir ievēroti 2. punkta nosacījumi un kritēriji. Procedūra, ko paredz šis punkts, jāpabeidz, vēlākais, pirmajā kārtējā Komitejas sēdē pēc paziņojuma par subsīdiju programmu, ar nosacījumu, ka vismaz divi mēneši ir pagājuši starp šādu paziņojumu un kārtējo Komitejas sēdi. Pārskata procedūra, kas aprakstīta šajā punktā, pēc pieprasījuma jāattiecina arī uz būtiskām izmaiņām programmā, par kurām paziņots ikgadējos papildinājumos, kā minēts 3. punktā.
    8.5.  
    Pēc Dalībvalsts lūguma, Komitejas spriedums, kā minēts 4. punktā vai Komitejas nespēja izdarīt šādu spriedumu, kā arī, atsevišķos gadījumos, programmā paziņoto nosacījumu pārkāpumi, tiek iesniegti juridiski saistošai arbitrāžai. Arbitrāžas institūcija iepazīstina ar saviem secinājumiem Dalībvalstis 120 dienu laikā pēc tā brīža, kad jautājums ticis iesniegts arbitrāžas institūcijai. Izņemot, ja tas citādi paredzēts šajā punktā, VSN ir spēkā saskaņā ar šo punktu veiktajos arbitrāžas procesos.

    9. pants

    Konsultācijas un sankcionētā tiesiskā aizsardzība

    9.1.  
    Ja 8. panta 2. punktā minētās programmas īstenošanas laikā, neskatoties uz faktu, ka programma atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem, kādai Dalībvalstij ir iemesli uzskatīt, ka šī programma radījusi nopietnas negatīvas sekas, šīs Dalībvalsts iekšzemes ražošanai, tādas, kas izraisa grūti labojamu kaitējumu, šāda Dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas ar subsīdiju piešķirošo vai saglabājošo Dalībvalsti.
    9.2.  
    Pēc 1. punktā noteikto konsultāciju pieprasījuma, Dalībvalstij, kura piešķir vai saglabā attiecīgo subsīdiju programmu, jāuzsāk šādas konsultācijas cik ātri vien iespējams. Konsultāciju nolūks ir noskaidrot situācijas faktus un panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu.
    9.3.  
    Ja savstarpēji pieņemams risinājums konsultācijās nav panākts saskaņā ar 2. punktu 60 dienu laikā pēc šādu konsultāciju pieprasījuma, pieprasījumu iesniegusī Dalībvalsts var novirzīt šo jautājumu Komitejai.
    9.4.  
    Ja jautājums tiek nosūtīts Komitejai, tai nekavējoties jāpārbauda ar lietu saistītos faktus un pierādījumus par sekām, kā minēts 1. punktā. Ja Komiteja nolemj, ka šādas sekas pastāv, tā var rekomendēt subsidējošai Dalībvalstij izmainīt subsīdiju programmu tā, lai novērstu šīs sekas. Komiteja sniedz savus secinājumus 120 dienu laikā no brīža, kad jautājums tai ticis novirzīts atbilstoši 3. punktam. Gadījumā, ja rekomendācija neseko sešu mēnešu laikā, Komiteja pilnvaro lūguma iesniedzēju Dalībvalsti veikt attiecīgus pretpasākumus, kas atbilst noteikto esošo seku raksturam un pakāpei.



    V NODAĻA

    KOMPENSĀCIJAS (PRETSUBSĪDIJU) PASĀKUMI

    10. pants

    GATT 1994 VI panta piemērošana ( 105 )

    Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompensācijas nodevas uzlikšana ( 106 ) jebkurai precei jebkuras Dalībvalsts teritorijā, ko importē citas Dalībvalsts teritorijā, notiek atbilstoši GATT 1994 VI panta nosacījumiem un šī Līguma nosacījumiem. Kompensācijas nodevas var uzlikt tikai sekojot šī Līguma nosacījumiem un Līgumam par lauksaimniecību atbilstoši uzsāktajai un īstenotajai izmeklēšanai ( 107 ).

    11. pants

    Izmeklēšanas uzsākšana un turpmākā izmeklēšana

    11.1.  
    Izņemot 6. punktā atrunāto, izmeklēšana, lai noteiktu jebkuras iespējami esošās subsīdijas pastāvēšanas faktu, pakāpi un sekas, tiek uzsākta pēc rakstiska iesnieguma no iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā.
    11.2.  

    1. punktā minētajam iesniegumam jāietver pietiekoši daudz pierādījumu par a) subsīdijas pastāvēšanu un, ja iespējams, tās apjomu, b) kaitējumu GATT 1994 VI panta nozīmē, kā tas interpretēts šajā Līgumā, un c) cēloņsakarību starp subsidēto importu un iespējami esošo kaitējumu. Vienkāršs apgalvojums, kas nav pamatots ar atbilstošajiem pierādījumiem, nevar tikt uzskatīts par pietiekošu, lai atbilstu šī punkta prasībām. Iesniegumam jāsatur iesniedzējam pamatoti pieejamu informāciju par sekojošo:

    i) 

    iesniedzēja identitātes datus un tā ražotā līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu. Ja rakstiskais iesniegums ir veikts iekšzemes rūpniecības vārdā, iesniegums identificē to nozari, kuras vārdā iesniegums ir veikts, ietverot visu līdzīgās preces zināmo iekšzemes ražotāju (vai arī līdzīgās preces iekšzemes ražotāju asociāciju) sarakstu un, ciktāl tas ir iespējams, līdzīgās preces iekšzemes ražošanas apjoma un vērtības aprakstu, ko novērtējuši šie ražotāji;

    ii) 

    pilnīgu iespējami subsidētā produkta aprakstu, attiecīgās izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts (valstu) nosaukumus, katra zināmā eksportētāja vai ārzemju ražotāja identitātes datus un to zināmo personu sarakstu, kuri importē strīdīgo preci,

    iii) 

    pierādījumus attiecībā uz strīdīgās subsīdijas pastāvēšanu, apjomu un raksturu;

    iv) 

    pierādījumus, ka iespējami pastāvošo kaitējumu iekšzemes rūpniecībai radījis subsidētais imports subsīdiju seku veidā; šie pierādījumi ietver informāciju par iespējami pastāvošā subsidētā importa apjoma pieaugumu, šī importu ietekmi uz līdzīgās preces cenām iekšzemes tirgū un sekojošo importa ietekmi uz iekšzemes ražošanu, kā to parāda attiecīgie iekšzemes ražošanas stāvokli ietekmējošie 15. panta 2.un 4. punktos uzskaitītie faktori un indeksi.

    11.3.  
    Varas institūcijām jāpārbauda iesniegumā sniegto pierādījumu precizitāte un pareizība, nosakot, vai pierādījumu ir pietiekoši izmeklēšanas uzsākšanas attaisnošanai.
    11.4.  
    Izmeklēšana nav jāuzsāk atbilstoši 1. punktam, ja vien valsts iestādes nav noteikušas, pamatojoties uz atbalsta vai iebildumu pakāpes izpēti līdzīgās preces iekšzemes ražotāju iesniegumam ( 108 ), ka iesniegumu sniegusi iekšzemes rūpniecība vai tās vārdā ( 109 ). Iesniegums tiek uzskatīts kā “iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā sniegts”, ja to atbalsta iekšzemes ražotāji, kuru kopējais ražošanas apjoms sastāda vairāk nekā 50 % no ar līdzīgo preci saražotās produkcijas kopapjoma tajā iekšzemes rūpniecībā, kas vai nu izsaka atbalstu iesniegumam vai iebilst pret to. Tomēr, neviena izmeklēšana netiek uzsākta, ja iekšzemes ražotāji, kuri izteikti atbalsta iesniegumu, dod mazāk nekā 25 % no līdzīgās preces iekšzemes rūpniecībā saražotās kopprodukcijas.
    11.5.  
    Valsts iestādes izvairās, ja vien nav pieņemts lēmums sākt izmeklēšanu, no jebkuras publicitātes attiecībā uz iesniegumu par izmeklēšanas uzsākšanu.
    11.6.  
    Ja, īpašos apstākļos, attiecīgās institūcijas nolemj sākt izmeklēšanu, nesaņemot rakstisku iesniegumu no iekšzemes rūpniecības vai tās vārdā par šādas izmeklēšanas uzsākšanu, tās turpina šo lietu tikai to rīcībā esot pietiekoši daudz pierādījumiem par subsīdijas pastāvēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību, kā aprakstīts 2. punktā, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu.
    11.7.  
    Pierādījumi gan par subsīdiju, gan par kaitējumu tiek izskatīti vienlaicīgi a) lēmumā, uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu un b) turpmāk, izmeklēšanas gaitā, sākot ne vēlāk kā brīdī, kad var piemērot pagaidu pasākumus saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem.
    11.8.  
    Gadījumos, ja preces netiek importētas tieši no izcelsmes valsts, bet tiek eksportētas uz importējošo Dalībvalsti no starpniekvalsts, šī Līguma nosacījumi ir pilnā mērā piemērojami un operācija vai operācijas ar šo Līgumu, tiek uzskatītas kā notikušas starp izcelsmes valsti un importējošo Dalībvalsti.
    11.9.  
    1. punktam atbilstošam iesniegumam jātiek noraidītam un izmeklēšanu jāpārtrauc nekavējoties, tiklīdz attiecīgās valsts iestādes piekrīt, ka nav pietiekoši daudz pierādījumu par subsidēšanu vai kaitējumu, lai attaisnotu lietas tālāku izskatīšanu. Lieta tiek nekavējoties izbeigta, ja subsīdijas apjoms ir minimāls, vai, ja subsidētā faktiskā vai potenciālā importa apjoms vai tā nodarītais kaitējums ir niecīgs. Šā punkta izpratnē subsīdijas apjoms jāuzskata par minimālu, ja subsīdija ir mazāka kā 1 % no kopvērtības.
    11.10.  
    Izmeklēšanai nav jākavē muitas procedūru norise.
    11.11.  
    Izmeklēšanai, izņemot sevišķos gadījumos, jātiek pabeigtai viena gada laikā, bet nekādā gadījumā vēlāk kā 18 mēnešus pēc tās uzsākšanas.

    12. pants

    Pierādījumi

    12.1.  
    Ieinteresētajām Dalībvalstīm un visām ieinteresētajām pusēm ar kompensācijas nodevu saistītā izmeklēšanā jātiek paziņotam par informāciju, kuru pieprasa valsts iestādes un dotām pietiekoši lielām iespējām iesniegt rakstiski visus pierādījumus, kurus tās uzskata par atbilstošiem attiecībā uz iespējamo izmeklēšanu.
    12.1.1 

    Eksportētājiem, ārzemju ražotājiem vai ieinteresētajām Dalībvalstīm, kas saņem aptaujas jautājumus, kurus izmanto kompensācijas nodevas izmeklēšanā, tiek dotas vismaz 30 dienas atbildei. ( 110 ) Pienācīga uzmanība jāvelta jebkuram lūgumam par 30 dienu termiņa pagarinājumu, un, pamatota iemesla gadījumā, ja tas ir praktiski iespējams, šāds pagarinājums ir jāpiešķir.

    12.1.2 

    Saskaņā ar prasību aizsargāt konfidenciālu informāciju, vienas ieinteresētās Dalībvalsts vai ieinteresētās puses rakstiski iesniegtie pierādījumi nekavējoties jāpadara pieejami citām ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm, kuras piedalās izmeklēšanā.

    12.1.3 

    Tiklīdz izmeklēšana ir uzsākta, valsts iestādei ir jāizsniedz rakstiskā iesnieguma, kas saņemts saskaņā ar 11. panta 1. punktu, pilns teksts eksportētāju ( 111 ) un eksportējošās Dalībvalsts varas institūciju zināšanai, un, pēc attiecīga lūguma, tas jāpadara pieejams citām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm. Konfidenciālās informācijas aizsardzībai jāvelta Pienācīga uzmanība, kā tas paredzēts 4. punktā.

    12.2.  
    Ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm tāpat jābūt tiesībām, ja pastāv pamatojums, sniegt informāciju mutiski. Kur šāda informācija tiek sniegta mutiski, ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm jātiek pieprasītam turpmāk pārvērst šādus iesniegumus rakstiska formā. Jebkurš izmeklēšanas institūcijas lēmums var balstīties tikai uz informāciju un argumentiem, kurus satur šīs institūcijas rakstiskie dokumenti un kuri ir pieejami izmeklēšanā iesaistītajām ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, ar pienācīgi ievērotu nepieciešamību aizsargāt konfidenciālo informāciju.
    12.3.  
    Valsts iestādes, kad vien tas ir iespējams, savlaicīgi sniedz iespējas visām ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm iepazīties ar informāciju, kas attiecas uz viņu lietu izskatīšanu, kura nav konfidenciāla pēc 4. punktā dotās definīcijas, un ko izmanto valsts iestādes kompensācijas nodevas izmeklēšanā, un sagatavot savus argumentus, pamatojoties uz šo informāciju.
    12.4.  
    Pret jebkuru informāciju, kura ir konfidenciāla rakstura (piemēram, tāpēc, ka tās izpaušana varētu dot ievērojamas priekšrocības konkurentam vai, tāpēc, ka tās izpaušana varētu radīt ievērojamas negatīvas sekas personai, kura šādu informāciju sniegusi vai personai, no kuras iesniedzējs šādu informāciju ieguvis), vai, kuru kā konfidenciālu sniegušas izmeklēšanas puses ar pietiekamu pamatojumu, valsts iestādēm ir attiecīgi jāizturas. Šādu informāciju nedrīkst izpaust bez tās iesniedzējpuses īpašas atļaujas ( 112 ).
    12.4.1 

    Valsts iestādēm jāpieprasa ieinteresētajām Dalībvalstīm vai ieinteresētajām pusēm, kas sniedz konfidenciālu informāciju, sniegt tās nekonfidenciālu kopsavilkumu. Šim kopsavilkumam jābūt pietiekoši detalizētam, lai ļautu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Izņēmuma gadījumos minētās Dalībvalstis vai puses var norādīt, ka šādai informācijai nav iespējams kopsavilkums. Šādos izņēmuma gadījumos ir jāsniedz paziņojums par iemesliem, kāpēc nav iespējams kopsavilkums.

    12.4.2 

    Ja valsts iestādes konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja informācijas sniedzējs vai nu nevēlas padarīt informāciju publiski pieejamu vai sankcionēt tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma formā, valsts iestādes var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien tās nav iespējams pārliecināt no attiecīgiem avotiem, ka šī informācija ir pareiza ( 113 ).

    12.5.  
    Izņemot 7. punktā paredzētos gadījumos, valsts iestādēm izmeklēšanas gaitā pašām jāpārliecinās par ieinteresēto Dalībvalstu vai ieinteresēto pušu sniegtās informācijas un uz to balstīto secinājumu pareizību.
    12.6.  
    Izmeklēšanas iestādes var veikt izmeklēšanu citu Dalībvalstu teritorijās nepieciešamības gadījumā, ar nosacījumu, ka tās par to ir savlaicīgi paziņojušas attiecīgajai Dalībvalstij un šī Dalībvalsts neiebilst izmeklēšanai. Tālāk, izmeklēšanas iestādes var veikt izmeklēšanu firmas teritorijā un var iepazīties ar firmas oficiālajiem dokumentiem, ja: a) firma tam piekrīt un b) attiecīgajai Dalībvalstij par to ir paziņots un tā neiebilst. Procedūras, kas noteiktas VI pielikumā, ir spēkā attiecībā uz izmeklēšanu firmas teritorijā. Atkarībā no prasības aizsargāt konfidenciālu informāciju, valsts iestādes padara šādas izmeklēšanas rezultātus pieejamus, vai izpauž tos atbilstoši 8. punktam, firmām, uz kurām tā attiecas un dara šos rezultātus pieejamus iesniedzējiem.
    12.7.  
    Gadījumos, kad kāda ieinteresētā Dalībvalsts vai ieinteresētā puse atsaka piekļūšanu informācijai vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā termiņā vai nopietni traucē izmeklēšanu, apstiprinošus vai noraidošus pagaidu vai galīgos lēmumus var pieņemt, balstoties uz rīcībā esošajiem faktiem.
    12.8.  
    Valsts iestādes, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, informē visas ieinteresētās Dalībvalstis un ieinteresētās puses par būtiskajiem izskatāmajiem faktiem, kas veido pamatu lēmumam par konkrētu pasākumu piemērošanu. Šādu informāciju jāsniedz pietiekoši savlaicīgi, lai puses varētu aizstāvēt savas intereses.
    12.9.  

    Šinī Līgumā jēdziens “ieinteresētās puses” ietver:

    i) 

    izmeklēšanai pakļautās preces eksportētāju vai ārzemju ražotāju vai importētāju, vai tirdzniecības vai biznesa asociāciju, kuras locekļu vairums ir šādas preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji;

    ii) 

    līdzīgās preces ražotāju importējošajā Dalībvalstī vai tirdzniecības un biznesa asociāciju, kuras locekļu vairums ražo līdzīgo preci importējošās Dalībvalsts teritorijā.

    Šis saraksts Dalībvalstīm neliedz starp ieinteresētajām pusēm iekļaut bez augstākminētajām citas iekšzemes vai ārzemju puses.

    12.10.  
    Valsts iestādēm jānodrošina iespēja izmeklēšanā esošās preces industriālajiem lietotājiem un reprezentatīvām patērētāju organizācijām gadījumos, kad prece tiek parasti pārdota mazumtirdzniecības līmenī, sniegt informāciju, kura attiecas uz izmeklēšanu attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu un cēloņsakarību.
    12.11.  
    Varas iestādes pienācīgi ņem vērā jebkuras grūtības, kādas ir ieinteresētajām pusēm, īpaši mazajiem uzņēmumiem, sniedzot prasīto informāciju, un tās sniedz jebkuru iespējamo palīdzību.
    12.12.  
    Augstāk noteikto procedūru nolūks nav atturēt Dalībvalstu valsts iestādes no ātras lietas virzības, attiecībā uz izmeklēšanas sākumu, apstiprinošu vai noraidošu pagaidu vai galīgo lēmumu pieņemšanas, vai arī no pagaidu vai galīgo pasākumu piemērošanas, atbilstoši attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem.

    13. pants

    Konsultācijas

    13.1.  
    Tiklīdz tas iespējams, pēc iesnieguma pieņemšanas saskaņā ar 11. pantu, un jebkurā gadījumā, pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas, Dalībvalstis, kuru preces var būt pakļautas šādai izmeklēšanai, tiek aicinātas uz konsultācijām, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz 11. panta 2. punktā minētajiem jautājumiem, un panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.
    13.2.  
    Turpmāk, izmeklēšanas laikā, Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas izmeklēšanai, tiek dota pienācīga iespēja turpināt konsultācijas, lai noskaidrotu faktisko situāciju un panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu ( 114 ).
    13.3.  
    Nekaitējot saistībām dot pietiekošu iespēju konsultācijām, šie nosacījumi par konsultācijām nav domāti, lai atturētu Dalībvalsts valsts iestādes no ātras virzības attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu, apstiprinošu vai noraidošu pagaidu vai galīgo lēmumu pieņemšanas, vai no pagaidu vai galējo pasākumu piemērošanas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem.
    13.4.  
    Dalībvalstij, kuras nolūks ir sākt jebkuru izmeklēšanu vai kura jau veic šādu izmeklēšanu, jāatļauj, pēc attiecīga lūguma, Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādai izmeklēšanai, piekļūšanu nekonfidenciāliem pierādījumiem, ieskaitot konfidenciālo datu nekonfidenciālo kopsavilkumu, kas tiek izmantots izmeklēšanas sākšanai un pabeigšanai.

    14. pants

    Subsīdijas apjoma aprēķināšana saņēmēja gūtā materiālā labuma izteiksmē

    V nodaļā jebkura izmeklēšanas institūcijas izmantotā metode, lai aprēķinātu materiālo labumu saņēmējam, kas gūts atbilstoši 1. panta 1. punktam, jāparedz nacionālajā likumdošanā vai attiecīgās Dalībvalsts šī Līguma īstenošanas noteikumos un tās piemērošanai katrā atsevišķajā gadījumā jābūt atklāti un adekvāti izskaidrotai. Turklāt jebkurai šādai metodei jāatbilst sekojošām vadlīnijām:

    a) 

    valdības sniegtais virsvērtības kapitāls nav jāuzskata par materiālu labumu piešķirošu, ja vien investīciju lēmumu nevar uzskatīt kā neatbilstošu parastajai privāto ieguldītāju investīciju praksei (ieskaitot nosacījumu par riska kapitālu) šīs Dalībvalsts teritorijā;

    b) 

    valdības kredīts netiek uzskatīts par tādu, kas piešķir materiālu labumu, ja vien nepastāv starpība likmju summā, ko aizdevumu saņemošā firma maksā par valdības kredītu un ko tā maksātu par līdzvērtīgu tirgū saņemamu komerciālu kredītu. Pretējā gadījumā gūtais materiālais labums ir starpība starp šīm divām summām;

    c) 

    valdības garantēts aizdevums netiek uzskatīts kā tāds, kas piešķir materiālu labumu, ja vien nepastāv starpība starp summu, ko firma, kas saņem garantiju, maksā par valdības garantēto aizdevumu un summu, ko firma varētu maksāt par līdzvērtīgu komerciālu aizdevumu bez valdības garantijas. Šajā gadījumā gūtais materiālais labums ir starpība starp šīm divām summām, kas pielāgotas jebkurām likmju starpībām.

    d) 

    valdības īstenotais nodrošinājums ar precēm vai pakalpojumiem, vai preču iepirkšana nav jāuzskata par materiālu labumu sniedzošu, ja vien tas netiek veikts lielākā apjomā nekā atbilstošā kompensācija. Kompensācijas atbilstība tiek noteikta sakarā ar vadošajiem tirgus nosacījumiem strīdīgajai precei vai pakalpojumam konkrētajā valstī, kas veic minēto nodrošinājumu vai iepirkšanu (ieskaitot cenu, kvalitāti, pieejamību, pārdošanas iespējamību, transportēšanu un citus pirkšanas un pārdošanas nosacījumus).

    15. pants

    Kaitējuma noteikšana ( 115 )

    15.1.  
    Kaitējuma noteikšana GATT 1994 VI panta izpratnē, jāpamato uz pozitīviem pierādījumiem un tai jāietver gan a) subsidēto importu apjomu un subsidēto importu ietekmi uz līdzīgo preču ( 116 ) cenām iekšzemes tirgū, gan b) sekojošo šo importu iedarbību uz šādu preču iekšzemes ražotājiem objektīvu izpēti.
    15.2.  
    Attiecībā uz subsidēto importu apjomu, izmeklēšanas institūcijām jāapsver, vai ir noticis ievērojams subsidētā importa pieaugums absolūtā izteiksmē vai arī relatīvā attiecībā uz produkciju vai patēriņu importējošajā Dalībvalstī. Attiecībā uz subsidētā importa ietekmi uz cenām, izmeklēšanas institūcijas apsver, vai ir bijusi ievērojama cenu pazemināšana subsidētā importa dēļ salīdzinājumā ar importējošās Dalībvalsts līdzīgās preces cenu, vai arī šāda importa sekas kaut kā citādi var ievērojami samazināt cenas vai aizkavēt cenu palielināšanos, kas būtu notikusi. Neviens vai vairāki no šiem faktoriem gan nevar noteikti sniegt izšķirošo vadlīniju.
    15.3.  
    Ja preces imports no vairāk nekā vienas valsts ir vienlaicīgi pakļauts kompensācijas izmeklēšanai, izmeklēšanas institūcijas var pakāpeniski novērtēt šāda importa sekas tikai, ja tās nosaka, ka a) subsidēšanas apjoms, kas noteikts attiecībā uz importu no katras valsts ir lielāks nekā minimālais, kā tas definēts 11. panta 9. punktā un importa apjoms no katras valsts nav neievērojams, un b) pakāpeniskais importa seku novērtējums ir atbilstošs, ņemot vērā konkurences apstākļus importēto preču starpā un konkurences apstākļiem starp importētajām precēm un līdzīgo iekšzemes preci.
    15.4.  
    Subsidēto importu ietekmes izpēte uz iekšzemes ražošanu ietver visu attiecīgo ekonomisko faktoru un indeksu novērtējumu, kuriem ir ietekme uz ražošanas stāvokli, ieskaitot produkcijas izlaides, noieta, tirgus cenu, peļņas, ražīguma, investīciju atmaksas, ražošanas jaudu izmantošanas faktisko un potenciālo samazināšanos; faktorus, kas ietekmē iekšzemes cenas; faktisko un potenciālo ietekmi uz skaidras naudas plūsmu, inventāru, nodarbinātību, darba algu izaugsmi, spējām veicināt kapitāla vai investīciju pieaugumu un, lauksaimniecības gadījumā, vai ir pieaudzis valdības atbalsta programmu izdevumu slogs. Šis saraksts nav pilnīgs, nedz arī viens vai vairāki no šiem faktoriem spēj noteikti parādīt izšķirošo vadlīniju.
    15.5.  
    Ir jāparāda, ka subsidētais imports subsīdiju seku ( 117 ) dēļ, rada kaitējumu šī Līguma nozīmē. Cēloņsakarības parādīšana starp subsidēto importu un kaitējumu iekšzemes ražošanai pamatojas uz visu attiecīgo pierādījumu izpēti, kas iesniegti institūcijām. Bez subsidētā importa institūcijām tāpat jāiepazīstas ar jebkuriem citiem zināmajiem faktoriem, kuri tajā pašā laikā kaitē iekšzemes ražošanai, un kaitējumi, kurus radījuši šie citi faktori nedrīkst tikt attiecināti uz subsidēto importu. Šādi attiecīgi faktori, cita starpā, ietver strīdīgās preces nesubsidētā importa apjomus un cenas, pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa shēmā, tirdzniecību ierobežojošo praksi un konkurenci starp ārvalstu un iekšzemes ražotājiem, iekšzemes ražošanas tehnoloģijas attīstību, eksporta rādītājus un iekšzemes ražošanas produktivitāti.
    15.6.  
    Subsidētā importa ietekme tiek novērtēta attiecībā uz līdzīgās preces iekšzemes ražošanu, ja pieejamie dati atļauj atsevišķi identificēt šo ražošanu, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā ražošanas process, ražojumu noiets un peļņa. Ja šāda atsevišķa šīs ražošanas identificēšana nav iespējama, subsidētā importa sekas tiek noteiktas, iepazīstoties ar līdzīgo preci ietverošo šaurāko preču grupu vai diapazonu, par kuru iespējams sniegt nepieciešamo informāciju.
    15.7.  

    Iespējamā materiālā kaitējuma noteikšana balstās uz faktiem un nevis uz vienīgi apgalvojumu, minējumu vai attālinātu iespējamību. Apstākļu izmaiņas, kas varētu radīt situāciju, kad subsīdija varētu izraisīt kaitējumu, ir skaidri jāparedz un jānovērš. Pieņemot lēmumu attiecībā uz iespējamo materiālā kaitējuma eksistenci, izmeklēšanas institūcijām jāapsver, cita starpā, tādus faktorus, kā:

    i) 

    strīdīgās subsīdijas vai subsīdiju raksturs un to tirdzniecības izraisītās iespējamās sekas;

    ii) 

    ievērojama subsidētā importa palielināšanās iekšzemes tirgū, norādot uz varbūtējo būtiski pieaugušo importu;

    iii) 

    pietiekoši brīvi likvidējams vai novēršams būtisks eksportētāja jaudas pieaugums, norādot uz varbūtēju būtiski pieaugušo subsidēto eksportu uz importējošās Dalībvalsts tirgu, ņemot vērā citu eksporta tirgu pieejamību, kas uzņemtu jebkuru papildus eksportu;

    iv) 

    vai imports ienāk par cenām, kam būs ievērojamas pazeminošas vai iekonservējošas sekas uz iekšzemes cenām, un, iespējams, varētu palielināt pieprasījumu pēc turpmāka importa; un

    v) 

    izmeklēšanā esošās preces inventarizācija.

    Neviens no šiem faktoriem pats par sevi nespēj noteikti sniegt izšķirošo norādījumu, bet izskatīto faktoru kopumam jānoved pie secinājuma, ka turpmākais subsidētais eksports ir nenovēršams un, ka, ja vien netiks veikti aizsardzības pasākumi, radīsies materiāli kaitējumi.

    15.8.  
    Attiecībā uz gadījumiem, kuros ir kaitējumu draudi subsidēta importa dēļ, kompensācijas pasākumu piemērošana jāizskata un par tiem jālemj sevišķi rūpīgi.

    16. pants

    Iekšzemes ražošanas definīcija

    16.1.  
    Šinī Līgumā termins “iekšzemes ražošana”, izņemot kā paredzēts 2. punktā, interpretējams kā tāds, kas attiecas uz visiem līdzīgās preces iekšzemes ražotājiem vai uz tiem, kuru kopējā produkcijas izlaide sastāda šo preču iekšzemes kopprodukcijas lielāko daļu, izņemot, ja ražotāji ir saistīti ( 118 ) ar eksportētājiem vai importētājiem vai arī paši ir iespējami subsidētās preces vai līdzīgās preces importētāji no citām valstīm – tad termins “iekšzemes ražošana” var tikt interpretēts kā tāds, kas attiecas uz pārējiem ražotājiem.
    16.2.  
    Izņēmuma gadījumos, skatot strīdīgo ražošanu, Dalībvalsts teritoriju var sadalīt divos vai vairākos konkurējošos tirgos un ražotājus katrā no tiem var uzskatīt kā atsevišķu ražošanas kompleksu, ja a) ražotāji šādā tirgū pārdod visu vai gandrīz visu strīdīgo preci šajā tirgū, un b) citur teritorijā esošie ražotāji neapmierina būtiskā līmenī pieprasījumu pēc strīdīgās preces šajā tirgū. Šādos apstākļos, var tikt konstatēts, ka eksistē kaitējums, pat, ja lielākajai iekšzemes ražošanas sektora daļai nav kaitēts, paredzot, ka pastāv subsidēta importa koncentrācija šādā izolētā tirgū un tālāk paredzot, ka subsidētie importi rada kaitējumu visu vai gandrīz visu preču ražotājiem šādā tirgū.
    16.3.  
    Ja iekšzemes ražošana ir tikusi interpretēta kā tāda, kas attiecas uz ražotājiem noteiktā teritorijā, t.i., tirgū, kā tas definēts 2. punktā, kompensācijas nodevas tiek uzliktas tikai tām strīdīgajām precēm, kas ir nozīmētas galīgajam patēriņam šajā teritorijā. Ja importējošās Dalībvalsts konstitucionālais likums neatļauj uzlikt šādi pamatotas kompensācijas nodevas, importējošā Dalībvalsts var uzlikt kompensācijas nodevas bez ierobežojuma tikai, ja a) eksportētājiem bija jādod iespēja pārtraukt eksportēšanu par subsidētajām cenām uz attiecīgo teritoriju vai citādi jādod garantijas atbilstoši 18. pantam, un atbilstošas garantijas šajā sakarā nav nekavējoties sniegtas, un b) šādas kompensācijas nodevas nevar uzlikt tikai īpašu ražotāju precēm, kuri apgādā attiecīgo teritoriju.
    16.4.  
    Ja divas vai vairākas valstis ir panākušas, saskaņā ar GATT 1994 XXIV panta 8.a) punkta nosacījumiem, tādu integrācijas līmeni, ka tām piemīt viena, unificēta tirgus īpašības, ražošana visā integrācijas teritorijā jāuzskata par iekšzemes ražošanu, kā tas minēts 1.un 2. punktos.
    16.5.  
    15. panta 6. punkta nosacījumi ir piemērojami šim pantam.

    17. pants

    Pagaidu pasākumi

    17.1.  

    Pagaidu pasākumus var piemērot tikai, ja:

    a) 

    izmeklēšana ir sākta atbilstoši 11. panta nosacījumiem, par to ir publiski paziņots, un ieinteresētajām Dalībvalstīm un pusēm ir tikušas dotas vienlīdzīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus;

    b) 

    pieņemts pagaidu pozitīvs lēmums, ka subsīdija eksistē un ka ir nodarīts subsidēta importa izraisīts kaitējums iekšzemes ražošanai;

    c) 

    attiecīgās valsts iestādes spriež par tādiem nepieciešamiem pasākumiem, lai aizkavētu kaitējumu, kas tiek izraisīts izmeklēšanas laikā.

    17.2.  
    Pagaidu pasākumi var izpausties kā pagaidu kompensācijas nodevas, kuras garantē ar pagaidu aprēķinātajam subsidēšanas apjomam atbilstošu skaidras naudas depozītu vai parādzīmēm.
    17.3.  
    Pagaidu pasākumi netiek piemēroti agrāk kā 60 dienas kopš izmeklēšanas sākuma.
    17.4.  
    Pagaidu pasākumu piemērošana ir jāsaīsina uz cik vien iespējams īsu laika periodu, bet nepārsniedzot četrus mēnešus.
    17.5.  
    Attiecīgie 19. panta nosacījumi jāievēro, piemērojot pagaidu pasākumus.

    18. pants

    Galvojumi

    18.1.  

    Lietas izskatīšana var ( 119 ) tikt pārtraukta vai atlikta bez pagaidu pasākumu vai kompensācijas nodevu piemērošana, saņemot apmierinošus brīvprātīgus galvojumus, ar kuriem:

    a) 

    eksportējošās Dalībvalsts valdība piekrīt izbeigt subsīdiju vai ierobežot to, vai veikt citus pasākumus attiecībā uz tās sekām; vai

    b) 

    eksportētājs piekrīt pārskatīt savas cenas, tā, lai izmeklēšanas institūcijas ir pārliecinātas, ka subsīdijas kaitējumu nodarošās sekas ir likvidētas. Cenu pieaugumam pie šāda galvojuma nav jābūt lielākam, nekā nepieciešams, lai likvidētu subsīdijas apjomu. Ir vēlams, lai cenu pieaugums būtu mazāks, nekā subsīdijas apjoms, ja šāds pieaugums būtu atbilstošs iekšzemes ražošanai nodarītā kaitējuma pārtraukšanai.

    18.2.  
    Galvojumi netiek meklēti vai akceptēti, kamēr importējošās Dalībvalsts varas institūcijas nav pieņēmušas pagaidu pozitīvu lēmumu par subsidēšanu un tās nodarīto kaitējumu un, eksportētāju galvojumu gadījumā, nav saņēmušas eksportējošās Dalībvalsts piekrišanu.
    18.3.  
    Piedāvātos galvojumus nav nepieciešams pieņemt, ja importējošās Dalībvalsts valsts iestādes uzskata to akceptēšanu par nepraktisku, piemēram, ja faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai arī citu iemeslu dēļ, ieskaitot vispārējās politikas iemeslus. Ja rodas šāds gadījums un ja ir iespējams, valsts iestādes paskaidro eksportētājam iemeslus, kuri pamudinājuši tās uzskatīt galvojuma akceptēšanu kā nevajadzīgu, un, iespēju robežas, dod eksportētājam iespēju sniegt par to komentārus.
    18.4.  
    Ja galvojums ir akceptēts, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana tik un tā jāizbeidz, ja eksportējošā Dalībvalsts tā vēlas vai importējošā Dalībvalsts tā nolemj. Šādā gadījumā, ja tiek pieņemts negatīvs lēmums par subsidēšanu vai kaitējumu, galvojums automātiski izbeidzas, izņemot gadījumos, kad šāds lēmums lielā mērā ir pieņemts, pateicoties galvojumam. Šādos gadījumos, attiecīgās valsts iestādes var pieprasīt, lai galvojums tiek saglabāts uz noteiktu laiku atbilstoši šī Līguma nosacījumiem. Gadījumā, ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums par subsidēšanu un kaitējumu, galvojums turpinās atbilstoši tā noteikumiem un šī Līguma nosacījumiem.
    18.5.  
    Cenu saistības var ierosināt importējošās Dalībvalsts valsts iestādes, bet nevienu eksportētāju nevar piespiest uzņemties šādas saistības. Fakts, ka valdības vai eksportētāji nepiedāvā šādas saistības, vai arī neakceptē uzaicinājumu to darīt, nekādā veidā nekavē lietas izskatīšanu. Tomēr, valsts iestādēm ir tiesības lemt, ka iespējamais kaitējums visticamāk varētu īstenoties, ja subsidētais imports turpinās.
    18.6.  
    Importējošās Dalībvalsts valsts iestādes var pieprasīt jebkurai valdībai vai eksportētājam, kura galvojums ir akceptēts, periodiski sniegt informāciju attiecībā uz šādu saistību pildīšanu, un atļaut pārbaudīt attiecīgos datus. Saistību pārkāpuma gadījumā, importējošās Dalībvalsts valsts iestādes var veikt steidzamus pasākumus saskaņā ar šo Līgumu un atbilstoši tā nosacījumiem, kuri var sastāvēt no tūlītējas pagaidu pasākumu piemērošanas, izmantojot labāko rīcībā esošo informāciju. Šādos gadījumos, var tikt uzliktas fiksētas nodevas atbilstoši šim Līgumam precēm, kuras ienākušas patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms šādu pagaidu pasākumu piemērošanas, izņemot to, ka jebkurš šāds retroaktīvs novērtējums nav spēkā attiecībā uz importu, ka ienācis pirms saistību pārkāpuma.

    19. pants

    Kompensācijas nodevu uzlikšana un iekasēšana

    19.1.  
    Ja, pēc saprātīgiem centieniem pabeigt konsultācijas, Dalībvalsts pieņem galīgo lēmumu par subsīdijas pastāvēšanu un tās apjomu un, ka subsīdijas dēļ, subsidētais imports rada kaitējumu, tā var uzlikt kompensācijas nodevu atbilstoši šī panta nosacījumiem, ja vien subsīdija vai subsīdijas netiek atceltas.
    19.2.  
    Lēmumi par to, uzlikt vai neuzlikt kompensācijas nodevu gadījumos, kad ir izpildītas visas uzlikšanas prasības, tāpat kā lēmums par to, vai uzliekamās kompensācijas nodevas apjomam jābūt tādam pašam kā subsīdijai vai mazākam, ir lēmumi, kurus jāpieņem importējošās Dalībvalsts valsts iestādēm. Ir vēlams, lai uzlikšana tiktu pieļauta visu Dalībvalstu teritorijās, lai kompensācijas nodeva būtu mazāka nekā kopējais subsīdijas lielums, ja ar šādu mazāku kompensācijas nodevu iespējams novērst iekšzemes ražošanai nodarīto kaitējumu, un, lai tiktu izstrādātas tādas procedūras, kuras ļautu attiecīgajām institūcijām pienācīgi ievērot to, ko sniedz iekšzemes ieinteresētās puses ( 120 ), kuru intereses varētu tikt negatīvi ietekmētas, uzliekot kompensācijas nodevu.
    19.3.  
    Kad ir uzlikta kompensācijas nodeva attiecībā uz jebkuru preci, šāda kompensācijas nodeva jāiekasē attiecīgajos daudzumos katrā atsevišķā gadījumā, nešķirojot atkarībā no šādas preces importa avotiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir subsidēti un rada kaitējumu, izņemot attiecībā uz importu no avotiem, kuri ir atteikušies no jebkurām minētajām subsīdijām vai no kuru galvojums/saistības ir pieņemtas saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Jebkurš eksportētājs, kura eksports ir pakļauts fiksētai kompensācijas nodevai, bet, kurš faktiski netiek izmeklēts citu iemeslu, nevis atsacīšanās sadarboties dēļ, ir tiesīgs uz ātri veiktu pārskatu, lai izmeklēšanas institūcijas viņam nekavējoties noteiktu kompensācijas nodevas apmēru.
    19.4.  
    Importētai precei nav jāuzliek ( 121 ) kompensācijas nodeva, kas pārsniedz konstatētās subsīdijas apjomu, kas aprēķināta kā subsidēšana uz vienu subsidētās un eksportētās preces vienību.

    20. pants

    Atpakaļejošs spēks

    20.1.  
    Pagaidu pasākumi un kompensācijas nodevas jāpiemēro tikai precēm, kuras nonāk patēriņā pēc tam, kad stājas spēkā lēmums saskaņā ar 17. panta 1. punktu un 19. panta 1. punktu, atbilstoši izņēmumiem, kas norādīti šajā pantā.
    20.2.  
    Ja galīgais lēmums par kaitējumu (bet ne par tā draudiem vai ražošanas uzņēmuma materiālu kavēšanu) ir pieņemts vai, galīgā lēmuma gadījumā par kaitējuma draudiem, kur subsidētā importa sekas bez pagaidu pasākumiem būtu novedušas pie kaitējuma nodarīšanas, kompensācijas nodevas var tikt ievāktas ar atpakaļejošu spēku par laiku, kurā, ja vispār, ir tikuši piemēroti pagaidu pasākumi.
    20.3.  
    Ja galīgā kompensācijas nodeva ir augstāka nekā skaidrās naudas depozīta vai parādzīmes garantētais apjoms, starpība netiek iekasēta. Ja galīgā kompensācija ir mazāka, nekā skaidras naudas vai parādzīmes garantētais apjoms, pārpalikums tiek atmaksāts vai parādzīme atlaista, cik ātri vien iespējams.
    20.4.  
    Izņemot 2. punktā paredzēto, ja tiek pieņemts lēmums par kaitējuma draudiem vai materiālu kavējumu (bet kaitējums vēl nav parādījies), fiksēta kompensācijas nodeva var tikt uzlikta tikai sākot ar iespējamā kaitējuma vai materiālās kavēšanas noteikšanas brīdi, un, jebkurš skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes tiek atlaistas, cik ātri vien iespējams.
    20.5.  
    Ja galīgais lēmums ir negatīvs, jebkurš šāds skaidras naudas depozīts, kas iemaksāts pagaidu pasākumu piemērošanas laikā, tiek atmaksāts un jebkuras parādzīmes atlaistas, cik ātri vien iespējams.
    20.6.  
    Kritiskos apstākļos, kad attiecīgās valsts iestādes attiecībā uz subsidēto preci konstatē, ka grūti labojamu kaitējumu, kuru ir radījis preces ļoti liels imports relatīvi īsā laikā, izmantojot GATT 1994 un šī Līguma nosacījumiem neatbilstoši maksātās vai piešķirtās subsīdijas, un, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai novērstu šāda kaitējuma atkārtošanos, noteikt kompensācijas nodevas šim importam ar atpakaļejošu spēku, fiksētas kompensācijas nodevas var tikt noteiktas importam, kas ienācis patēriņam ne ātrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas brīža.

    21. pants

    Kompensācijas nodevu un galvojumu ilgums un pārskatīšana

    21.1.  
    Kompensācijas nodeva ir spēkā tikai tik ilgi un tik lielā mērā, cik nepieciešams, lai pretdarbotos kaitējumu radošu subsidēšanu.
    21.2.  
    Valsts iestādēm jāpārskata nepieciešamību turpināt kompensācijas nodevas uzlikšanu, ja ir pilnvarotas, pēc pašu iniciatīvas vai, ar nosacījumu, ka pagājis pietiekoši ilgs laiks kopš galīgās kompensācijas nodevas uzlikšanas, pēc attiecīga jebkuras ieinteresētās puses lūguma, kura iesniedz pozitīvu informāciju, pamatojot nepieciešamību pēc pārskata. Ieinteresētajām pusēm ir tiesības pieprasīt valsts iestādēm izpētīt, vai turpmākā kompensācijas nodevas uzlikšana ir nepieciešama, lai kompensētu subsidēšanu, vai kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, ja kompensācijas nodeva tiek atcelta vai mainīta, vai abējādi. Ja, pārbaudes rezultātā, saskaņā ar šo punktu, valsts iestādes nosaka, ka kompensācijas nodeva vairāk netiek garantēta, to nekavējoties jāatceļ.
    21.3.  
    Neskatoties uz 1.un 2. punktu nosacījumiem, jebkura fiksētā kompensācijas nodeva jāatceļ ne vēlāk kā piecus gadus pēc tās uzlikšanas (vai no brīža, kad veikts pats pēdējais pārskats, saskaņā ar 2. punktu, ja šis pārskats ir aptvēris gan subsidēšanu, gan kaitējumu, vai atbilstoši šim punktam), ja vien valsts iestādes pirms tam pēc pašu iniciatīvas vai pēc iekšzemes ražošanas vai tās vārdā savlaicīgi iesniegta pamatota lūguma uzsāktajā pārskatā pamatotā termiņā nenosaka, ka kompensācijas nodevas izbeigšana iespējams varētu novest pie subsidēšanas un kaitējuma ( 122 ) turpinājuma vai atkārtošanās. Kompensācijas nodeva var palikt spēkā, kamēr tiek gaidīts pārskata rezultāts.
    21.4.  
    12. panta nosacījumi attiecībā uz pierādījumiem un procedūru ir spēkā attiecībā uz jebkuru pārbaudi, kas tiek veikta saskaņā ar šo pantu. Jebkura šāda pārbaude tiek veikta nekavējoties un normāli tiek pabeigta 12 mēnešu laikā no pārbaudes sākuma brīža.
    21.5.  
    Šī panta nosacījumi ir spēkā mutatis mutandis uz galvojumiem, kas ir akceptēti saskaņā ar 18. pantu.

    22. pants

    Publiskā paziņošana un lēmumu paskaidrošana

    22.1.  
    Ja valsts iestādes ir pārliecinātas, ka ir pietiekoši daudz pierādījumu, lai attaisnotu izmeklēšanas sākšanu atbilstoši 11. pantam, Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādai izmeklēšanai un citām ieinteresētajām pusēm, par kurām izmeklēšanas institūcijām ir zināms, tas jāpaziņo atsevišķi, kā arī jādara publisks paziņojums.
    22.2.  

    Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas sākumu jāsatur, vai kā citādi jādara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību ( 123 ), adekvātu informāciju par sekojošo:

    i) 

    eksportējošās valsts vai valstu un izmeklēšanā iesaistītās preces nosaukumu;

    ii) 

    izmeklēšanas sākšanas datumu;

    iii) 

    izmeklējamās subsīdiju prakses aprakstu;

    iv) 

    faktoru kopsavilkumu, uz kuriem balstās apgalvotais kaitējums;

    v) 

    adresi, uz kuru ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm iespējams nosūtīt to viedokļus pārstāvošu dokumentāciju;

    vi) 

    atvēlētos termiņus ieinteresētajām Dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm savu viedokļu paziņošanai.

    22.3.  
    Publiskais paziņojums jāsniedz par jebkuru pagaidu vai galīgo lēmumu, apstiprinošu vai noraidošu, par jebkuru lēmumu akceptēt galvojumu atbilstoši 18. pantam, par šādu galvojuma izbeigšanu, un par fiksētās kompensācijas atcelšanu. Katrs šāds paziņojums, parāda, vai kā citādi dara pieejamus ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, pietiekoši detalizēti spriedumus un secinājumus, ko panākušās izmeklēšanas institūcijas par visiem faktiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem. Visus šādus paziņojumus un ziņojumus nosūta Dalībvalstij vai Dalībvalstīm, kuru preces ir pakļautas šādiem lēmumiem vai saistībām un citām ieinteresētajām pusēm.
    22.4.  

    Publiskam paziņojumam par pagaidu pasākumu ieviešanu jānorāda, vai citādi jādara pieejamus ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, pietiekoši detalizētus paskaidrojumus pagaidu lēmumiem par subsīdijas un kaitējuma eksistenci un atsaucas uz faktiem un likumiem, kas noveduši pie argumentu akceptēšanas vai noraidīšanas. Šādam paziņojumam vai ziņojumam, pienācīgu uzmanību pievēršot prasībai par konfidenciālas informācijas aizsardzību, atsevišķi jāietver:

    i) 

    piegādātāju nosaukumus, vai, ja tas nav iespējams, iesaistīto piegādātāju valstu nosaukumus;

    ii) 

    preces aprakstu, kas ir pietiekošs muitas vajadzībām;

    iii) 

    noteiktās subsīdijas apjomu un pamatojumu, ar kuru subsīdijas eksistences fakts ir ticis noteikts;

    iv) 

    apsvērumus, kas atbilst kaitējuma noteikšanai, kā noteikts 15. pantā;

    v) 

    galvenos iemeslus, kas noved pie lēmuma.

    22.5.  
    Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas pabeigšanu vai apturēšanu pozitīva lēmuma gadījumā, kas paredz galīgās kompensācijas uzlikšanu vai galvojuma/saistību akceptēšanu, jāietver, vai kā citādi dara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, visu atbilstošo informāciju par lietas faktiskajiem un tiesiskajiem aspektiem un iemeslus, kas noveduši pie galējo pasākumu ieviešanas vai saistību/galvojuma akceptēšanas, pienācīgu uzmanību pievēršot prasībai par konfidenciālas informācijas aizsardzību. Īpaši, paziņojumam vai ziņojumam jāietver informāciju, kas aprakstīta 4. punktā, kā arī ieinteresēto Dalībvalstu un eksportētāju un importētāju attiecīgo argumentu vai prasību akceptēšanas vai noraidīšanas iemeslus.
    22.6.  
    Publiskam paziņojumam par izmeklēšanas izbeigšanu vai apturēšanu pēc galvojuma akceptēšanas atbilstoši 18. pantam jāietver, vai kā citādi jādara pieejamu ar atsevišķa ziņojuma starpniecību, šo galvojuma nekonfidenciālo daļu.
    22.7.  
    Šī panta nosacījumi ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz pārskatu sākšanu un pabeigšanu atbilstoši 21. pantam un lēmumiem saskaņā ar 20. pantu piemērojot kompensācijas nodevas ar atpakaļejošu spēku.

    23. pants

    Tiesas pārskats

    Katra Dalībvalsts, kuras nacionālā likumdošana satur nosacījumus par kompensācijas nodevu pasākumiem uztur tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procesus, lai, cita starpā, nekavējoties pārbaudītu administratīvo darbību, kas attiecas uz galīgajiem lēmumiem un lēmumu pārskatiem 21. panta nozīmē. Šādi tribunāli vai procesi ir neatkarīgi no institūcijām, kuras ir atbildīgas par strīdīgo lēmumu vai pārbaudi un tie ļauj visām ieinteresētajām pusēm, kuras piedalījās administratīvajā procesā un kuras ir tieši vai netieši ietekmējusi administratīvā darbība, pieeju pārskatam.



    VI NODAĻA

    INSTITŪCIJAS

    24. pants

    Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komiteja un palīginstitūcijas

    24.1.  
    Ar šo tiek izveidota Subsīdiju un kompensācijas (pretsubsīdiju) pasākumu komiteja, kas sastāv no katras Dalībvalsts pārstāvjiem. Komiteja ievēl savu Priekšsēdētāju un sanāk ne retāk kā divas reizes gadā un citas reizes, kā to paredz attiecīgie šī Līguma nosacījumi, pēc jebkuras Dalībvalsts attiecīga lūguma. Komiteja veic pienākumus, kurus tai paredz šis Līgums vai Dalībvalstis un tā dod Dalībvalstīm iespēju konsultēties par jebkuru jautājumu attiecībā uz Līguma darbību un tā mērķu pildīšanu. PTO Sekretariāts darbojas kā Komitejas sekretariāts.
    24.2.  
    Komiteja var izveidot nepieciešamās palīginstitūcijas.
    24.3.  
    Komiteja izveido Pastāvīgo ekspertu grupu (PEG), kas sastāv no piecām subsīdiju un tirdzniecības attiecību jomā augsti kvalificētām neatkarīgām personām. Ekspertus ievēl Komiteja un viens no tiem tiek nomainīts katru gadu. PEG var tika pieprasīta piedalīties komisijā, kā tas paredzēts 4. panta 5. punktā. Komiteja var arī sniegt padomdevēja viedokli par jebkuras subsīdijas eksistenci un būtību.
    24.4.  
    PEG var saņemt konsultāciju no jebkuras Dalībvalsts un tā var sniegt padomdevēja viedokli par jebkuras subsīdijas būtību, kura ierosināta ieviešanai vai, kuru dotajā brīdī izmanto šī Dalībvalsts. Šādi padomdevēju uzskati būs konfidenciāli un uz tiem nevar atsaukties procesos saskaņā ar 7. pantu.
    24.5.  
    Veicot savas funkcijas, Komiteja un jebkuri palīgorgāni var konsultēties un gūt informāciju no jebkura avota, ko tā uzskata par pieņemamu. Tomēr, pirms Komiteja vai palīginstitūcija cenšas gūt informāciju no avota, kas ietilpst Dalībvalsts jurisdikcijā, tai jāinformē par to attiecīgo Dalībvalsti.



    VII NODAĻA

    NOTIFIKĀCIJA UN UZRAUDZĪBA

    25. pants

    Notifikācijas

    25.1.  
    Dalībvalsts vienojas, ka, neatkarīgi no GATT 1994 XVI panta 1. punkta nosacījumiem, to notifikācijas par subsīdijām tiek iesniegtas ne vēlāk kā katra gada 30. jūnijā un tās atbilst 2.-6. punktu nosacījumiem.
    25.2.  
    Dalībvalsts paziņo par jebkuru subsīdiju, kā noteikts 1. panta 1. punktā, kas ir specifiska 2. panta nozīmē, piešķirta vai uzturēta to teritorijās.
    25.3.  

    Notifikāciju saturam jābūt pietiekoši specifiskam, lai dotu iespēju citām Dalībvalstīm novērtēt tirdzniecības sekas un saprast paziņoto subsīdiju programmu darbību. Šajā sakarā, un, nekaitējot subsīdiju aptaujas ( 124 ) saturam un formai, Dalībvalstīm jānodrošina, lai to notifikācijas satur sekojošu informāciju:

    i) 

    subsīdijas forma (t.i. dotācija, aizdevums, nodokļu atvieglojumi, utt.);

    ii) 

    subsīdijas apjoms uz vienu vienību, vai, gadījumos, kur tas nav iespējams, kopējo gada apjomu, kas subsīdijai piešķirts no budžeta (norādot, ja iespējams, vidējo subsīdiju uz vienu vienību iepriekšējā gadā);

    iii) 

    politikas mērķi un/vai subsīdijas nolūks;

    iv) 

    subsīdijas ilgums un/vai citi termiņi saistībā ar to;

    v) 

    statistiski dati, kas ļauj novērtēt subsīdijas tirdzniecības sekas;

    25.4.  
    Ja notifikācijā nav atrunātas specifiskas 3. punkta detaļas, paskaidrojums tiek sniegts pašā notifikācijā.
    25.5.  
    Ja subsīdijas tiek piešķirtas īpašām precēm vai sektoriem, notifikācijām jābūt strukturētām par preci vai sektoru.
    25.6.  
    Dalībvalstīm, kuras uzskata, ka to teritorijās nav pasākumi, kas prasa notifikāciju saskaņā ar GATT 1994 XVI panta 1. punktu un šo Līgumu, par to jāpaziņo Sekretariātam rakstiski.
    25.7.  
    Dalībvalstis atzīst, ka pasākuma notifikācija nesniedz iepriekšēju spriedumu kā par tās juridisko statusu saskaņā ar GATT 1994 un šo Līgumu, par sekām saskaņā ar šo Līgumu, tā arī par paša pasākuma raksturu.
    25.8.  
    Jebkura Dalībvalsts var jebkurā laikā sagatavot rakstisku lūgumu pēc informācijas par jebkuras subsīdijas būtību un lielumu, kuru piešķīrusi vai izmanto cita Dalībvalsts (ieskaitot jebkuru subsīdiju, kas minēta IV nodaļā), vai arī paskaidrojumus par iemesliem, kādēļ specifiskais pasākums ir ticis uzskatīts kā nepakļauts notifikācijas prasībai.
    25.9.  
    Ja Dalībvalstīm tas tiek pieprasīts, tām jāsniedz šādu informāciju cik vien ātri iespējams un visaptverošā veidā, un jābūt gatavām, pēc attiecīga lūguma, sniegt papildus informāciju lūgumu izteikušai Dalībvalstij. Sevišķi tām jāsniedz pietiekoši detalizētas ziņas, lai dotu iespēju otrai Dalībvalstij novērtēt to atbilstību šī Līguma nosacījumiem. Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka šāda informācija nav tikusi sniegta, var vērst Komitejas uzmanību uz šo jautājumu.
    25.10.  
    Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka, ja nav paziņots par jebkuru otras Dalībvalsts pasākumu, kam ir subsīdijas sekas, atbilstoši GATT 1994 XVI panta 1. punktam un šim pantam, var vērst šīs otras Dalībvalsts uzmanību uz minēto jautājumu. Ja par iespējami esošo subsīdiju tādējādi netiek paziņots nekavējoties, Dalībvalsts var pati pievērst Komitejas uzmanību šai strīdīgajai subsīdijai.
    25.11.  
    Dalībvalstīm jāziņo bez kavēšanās Komitejai par visiem pagaidu vai galīgajiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz kompensācijas nodevām. Šādi ziņojumi ir pieejami Sekretariātā, lai tos varētu izskatīt citas Dalībvalstis. Dalībvalstis iesniedz arī pusgada ziņojumus par jebkuru kompensācijas pasākumu, kas veikts iepriekšējo sešu mēnešu laikā. Pusgada ziņojumi tiek iesniegti pēc norunātas standarta formas.
    25.12.  
    Katrai Dalībvalstij jāpaziņo Komitejai a) kuras no tās valsts iestādēm ir kompetentas sākt un vadīt izmeklēšanu, kā minēts 11. pantā, un b) tās iekšzemes procedūras, kas regulē šādas izmeklēšanas sākšanu un vadīšanu.

    26. pants

    Uzraudzība

    26.1.  
    Komiteja izskata jaunas un pilnīgas notifikācijas, kas iesniegtas saskaņā ar GATT 1994 XVI panta 1. punktu un šī Līguma 25. panta 1. punktu īpašās sesijās, kas tiek sasauktas katru trešo gadu. Notifikācijas, kas tiek iesniegtas starplaikā (papildinātas notifikācija), tiek izskatītas katrā kārtējā Komitejas sēdē.
    26.2.  
    Komiteja izskata ziņojumus, kas ir iesniegti saskaņā ar 25. panta 11. punktu katrā kārtējā Komitejas sēdē.



    VIII NODAĻA

    JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTIS

    27. pants

    Speciālā un diferencētā attieksme pret jaunattīstības Dalībvalstīm

    27.1.  
    Dalībvalstis atzīst, ka subsīdijām var būt svarīga loma jaunattīstības Dalībvalstu ekonomiskās attīstības programmās.
    27.2.  

    3. panta 1.a) punkta aizliegums nav spēkā attiecībā uz:

    a) 

    jaunattīstības Dalībvalstīm, kas minētas VII pielikumā.

    b) 

    citām jaunattīstības Dalībvalstīm uz astoņiem gadiem no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, atbilstoši 4. punkta nosacījumiem.

    27.3.  
    3. panta 1.b) aizliegums netiek attiecināts uz jaunattīstības Dalībvalstīm pirmos piecus un uz vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm – pirmos astoņus gadus kopš PTO Līguma stāšanās spēkā.
    27.4.  
    Jebkurai jaunattīstības Dalībvalstij, kas minēta 2.b) punktā, pakāpeniski jāsamazina savas eksporta subsīdijas astoņu gadu laikā, vēlams progresējoši. Tomēr, jaunattīstības Dalībvalsts nepalielina savu eksporta subsīdiju ( 125 ) apjomu, un likvidē tās īsākā laikā, nekā to paredz šis punkts, ja šādu eksporta subsīdiju izmantošana nav savietojama ar tās attīstības vajadzībām. Ja jaunattīstības Dalībvalsts uzskata par nepieciešamu piemērot šādas subsīdijas ilgāk kā astoņus gadus, tai ne vēlāk kā vienu gadu pirms šī termiņa beigām jāsāk konsultācijas ar Komiteju, kura noteiks, vai šī termiņa pagarinājums ir attaisnots, pēc iepazīšanās ar visām minētās jaunattīstības Dalībvalsts attiecīgajām ekonomiskajām, finansiālajām un attīstības vajadzībām. Ja Komiteja nolemj, ka šis pagarinājums ir pamatots, attiecīgā jaunattīstības Dalībvalsts rīko ikgadējas konsultācijas ar Komiteju, lai lemtu par nepieciešamību uzturēt subsīdijas. Ja Komiteja šādu lēmumu nav pieņēmusi, jaunattīstības Dalībvalstij pakāpeniski jāsamazina atlikušās eksporta subsīdijas divu gadu laikā no pēdējā tiesiski atļauta perioda beigām.
    27.5.  
    Jaunattīstības Dalībvalstij, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju attiecībā uz kādu preci, pakāpeniski jāsamazina savas eksporta subsīdijas šādai precei divu gadu laikā. Tomēr, jaunattīstības Dalībvalstij, kas minēta VII pielikumā un kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju attiecībā uz vienu vai vairākām precēm, eksporta subsīdijas šādām precēm pakāpeniski jāsamazina astoņu gadu laikā.
    27.6.  
    Eksporta konkurētspēja precei eksistē, ja šīs preces eksports no jaunattīstības Dalībvalsts ir sasniedzis vismaz 3,25 % no pasaules tirdzniecības apjoma ar šo preci divu sekojošu kalendāra gadu laikā. Eksporta konkurētspēja eksistē vai nu a) pamatojoties uz notifikāciju no jaunattīstības Dalībvalsts, kura ir sasniegusi eksporta konkurētspēju, vai b) pamatojoties uz aprēķiniem, ko veicis Sekretariāts pēc kādas Dalībvalsts lūguma. Šī punkta mērķim, prece tiek definēta kā nodaļas virsraksts Harmonizētās sistēmas nomenklatūrā. Komiteja pārbauda šī nosacījuma darbību piecus gadus no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.
    27.7.  
    4. panta nosacījumi nav jāattiecina uz jaunattīstības Dalībvalsti eksporta subsīdiju gadījumā, kuras atbilst 2.-5. punktu nosacījumiem. Šādā gadījumā atbilstošie ir 7. panta nosacījumi.
    27.8.  
    Nav pamata pieņēmumam 6. panta 1. punkta nosacījumu izpratnē, ka subsīdija, kas piešķirta jaunattīstības Dalībvalstij, rada nopietnu kaitējumu, kā tas definēts šajā Līgumā. Šāds nopietns kaitējums, kur piemērojami 9. punkta nosacījumi, tiek parādīts ar apliecinošiem pierādījumiem, atbilstoši 6. panta 3.-8. punktu nosacījumiem.
    27.9.  
    Attiecībā uz tiesiski apstrādājamām subsīdijām, ko piešķīrusi vai uztur jaunattīstības Dalībvalsts, izņemot tās, kas minētas 6. panta 1. punktā, tiesas darbība var netikt pilnvarota vai veikta saskaņā ar 7. pantu, ja vien nav konstatēts, ka eksistē tarifu koncesiju vai citu saistību anulēšana vai vājināšana saskaņā ar GATT 1994 kā šādas subsīdijas sekas, tādā veidā, ka tiek izspiests vai traucēts citas Dalībvalsts līdzīgās preces imports subsidējošās jaunattīstības Dalībvalsts tirgū vai, kamēr nerodas kaitējums iekšzemes ražošanai importējošās Dalībvalsts tirgū.
    27.10.  

    Jebkuras kompensācijas nodevas izmeklēšana precei, kuras izcelsmes vieta ir jaunattīstības Dalībvalsts, jāpārtrauc, tiklīdz attiecīgās institūcijas nolemj, ka:

    a) 

    kopējais subsīdiju apjoms, kas piešķirts minētajai precei nepārsniedz 2 % no tās vērtības, kas aprēķināta uz vienu vienību; vai

    b) 

    subsidētā importa apjoms pārstāv mazāk nekā 4 % no kopējā līdzīgās preces importa importējošajā Dalībvalstī, ja vien imports no jaunattīstības Dalībvalstīm, kuru kopējā importa individuālās daļas nesastāda mazāk nekā 4 %, kopā atbild par vairāk nekā 9 % no līdzīgās preces kopējā importa importējošajā Dalībvalstī.

    27.11.  
    Tām jaunattīstības Dalībvalstīm, uz ko attiecas 2. b) punkts, un kuras ir izbeigušas eksporta subsīdijas pirms astoņu gadu termiņa beigšanās kopš no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, un tām jaunattīstības Dalībvalstīm, kas minētas VII pielikumā, 10. a) punktā noteiktais skaitlis ir drīzāk 3 % nekā 2 %. Šis nosacījums ir spēkā no brīža, kad par eksporta subsīdiju izbeigšanu tiek paziņots Komitejai, un uz tik ilgu laiku, kamēr par to paziņojusī jaunattīstības Dalībvalsts nepiešķir eksporta subsīdijas. Šis nosacījums beidzas pēc astoņiem gadiem kopš PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.
    27.12.  
    10. un 11. punktu nosacījumi regulē jebkuru minimālo daudzumu noteikšanu saskaņā ar 15. panta 3. punktu.
    27.13.  
    III nodaļas nosacījumi nav spēkā attiecībā uz tiešu parādu atlaidi, subsīdijām, kuras sedz sociālās izmaksas jebkādā formā, ieskaitot valdības atteikšanos no ienākumiem, un citu saistību novirzīšanu, kad šādas subsīdijas tiek piešķirtas jaunattīstības Dalībvalsts privatizācijas programmas ietvaros vai tiešā saistībā ar to, ar nosacījumu, ka gan programma, gan ietvertās subsīdijas tiek piešķirtas uz ierobežotu laiku un par to ir paziņots Komitejai un, ka programmas rezultātā notiek attiecīgā uzņēmuma privatizācija.
    27.14.  
    Komiteja pēc ieinteresētās Dalībvalsts lūguma, var veikt jaunattīstības Dalībvalsts īpašas eksporta subsīdiju prakses pārbaudi, lai iepazītos, vai šī prakse atbilst valsts attīstības vajadzībām.
    27.15.  
    Komiteja, pēc ieinteresētās jaunattīstības Dalībvalsts lūguma, veic īpaša kompensācijas pasākuma pārbaudi, lai iepazītos, vai tā ir atbilstoša 10. un 11. punktam ciktāl tie piemērojami minētajai jaunattīstības Dalībvalstij.



    IX NODAĻA

    PĀREJAS NOSACĪJUMI

    28. pants

    Pastāvošās programmas

    28.1.  

    Subsīdiju programmām, kuras ir izveidotas jebkuras Dalībvalsts teritorijā pirms brīža, kad šī Dalībvalsts parakstījusi PTO Līgumu un kuras neatbilst šī Līguma nosacījumiem, jātiek:

    a) 

    paziņotām Komitejai ne vēlāk kā 90 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā šādai Dalībvalstij; un

    b) 

    pielāgotām atbilstoši šī Līguma nosacījumiem trīs gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā šādai Dalībvalstij un līdz tam netiek pakļautas II nodaļai.

    28.2.  
    Neviena Dalībvalsts nepaplašina nevienas šādas programmas darbības sfēru, un šāda programma netiek atjaunota pēc tās izbeigšanās.

    29. pants

    Pāreja uz tirgus ekonomiku

    29.1.  
    Dalībvalsts, kas atrodas pārejas procesā no centralizēti plānotas ekonomikas uz tirgus, brīvu uzņēmumu ekonomiku, var piemērot programmas un pasākumus, kuras ir nepieciešamas šādai pārejai.
    29.2.  

    Šādām Dalībvalstīm, subsīdiju programmas, kas ietilpst 3. panta darbības sfērā, un par kurām ir paziņots atbilstoši 3. punktam, tiek pakāpeniski samazinātas vai padarītas atbilstošas 3. pantam septiņu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šādā gadījumā, 4. pants nav spēkā. Papildus tajā pašā laikā:

    a) 

    subsīdiju programmas, kuras ietilpst 6. panta 1.a) punkta darbības sfērā nav saskaņā ar 7. pantu;

    b) 

    attiecībā uz citām tiesiski apstrīdamām subsīdijām, spēkā ir 27. panta 9. punkta nosacījumi.

    29.3.  
    Par subsīdiju programmām, kuras ietilpst 3. panta darbības sfērā, jāpaziņo Komitejai iespējami ātrāk pēc PTO Līguma stāšanās spēkā. Tālākās notifikācijas par šādām subsīdijām var veikt divu gadu laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.
    29.4.  
    Izņēmuma apstākļos, Dalībvalstīm, kas minētas 1. punktā, Komiteja var dot iespēju izstāties no savām paziņotajām programmām un pasākumiem un to termiņiem, ja šāda izstāšanās tiek uzskatīta kā nepieciešama pārejas procesam.



    X NODAĻA

    Strīdu noregulēšana

    30. pants

    GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas papildināti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo Līgumu, izņemot, ja tas šeit paredzēts citādi.



    XI NODAĻA

    NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

    31. pants

    Pagaidu piemērošana

    6. panta 1. punkta nosacījumi un 8. panta un 9. panta nosacījumi ir spēkā uz pieciem gadiem, sākot ar PTO Līguma stāšanās spēkā brīdi. Ne vēlāk kā 180 dienas pirms šī termiņa beigām, Komiteja pārskata šo nosacījumu darbību, lai noteiktu, vai pagarināt to piemērošanu esošajā formā vai izmainītu uz turpmāku laiku.

    32. pants

    Citi nobeiguma nosacījumi

    32.1.  
    Nekāda īpaša darbība pret citas Dalībvalsts subsīdiju nevar tikt veikta, izņemot GATT 1994 nosacījumiem atbilstošā, kā to nosaka šis Līgums ( 126 ).
    32.2.  
    Iebildumi nevar tikt celti attiecībā uz kādu šī Līguma noteikumu bez citu Dalībvalstu piekrišanas.
    32.3.  
    Atbilstoši 4. punktam, šī Līguma noteikumi ir spēkā attiecībā uz pastāvošo pasākumu izmeklēšanu, kas sākta saskaņā ar iesniegumiem, kas veikti PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī Dalībvalstij vai pēc tā.
    32.4.  
    21. panta 3. punkta izpratnē, pastāvošie kompensācijas pasākumi jāuzskata kā uzlikti ne vēlāk par PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī Dalībvalstij, izņemot gadījumos, kuros Dalībvalsts šajā brīdī spēkā esošā iekšzemes likumdošana jau ir iekļāvusi tāda tipa pantu, kāds paredzēts šajā punktā.
    32.5.  
    Katrai Dalībvalstij jāveic visus nepieciešamos pasākumus, vispārējus un konkrētus, lai nodrošinātu, ne vēlāk kā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī tai, savu likumu, noteikumu un administratīvo procedūru atbilstību šī Līguma prasībām, kā tās varētu tikt piemērotas attiecīgajai Dalībvalstij.
    32.6.  
    Katrai Dalībvalstij jāpaziņo Komitejai par jebkurām izmaiņām tās likumos un noteikumos, kuri attiecas uz šo Līgumu un šādu likumu un noteikumu darbības kārtībā.
    32.7.  
    Komitejai katru gadu jāveic šī Līguma darbības un īstenošanas pārskats, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi par izmaiņām laika periodā, ko aptver šie pārskati.
    32.8.  
    Pielikumi šim Līgumam veido tā neatņemamu sastāvdaļu.

    I PIELIKUMS

    EKSPORTA SUBSĪDIJU ILUSTRATĪVAIS SARAKSTS

    a) 

    Valdību sniegtās tiešās subsīdijas firmai vai ražošanas pārstāvjiem pie eksporta veikšanas.

    b) 

    Valūtas saglabāšanas shēmas vai līdzīga prakse, kas ietver papildus eksporta peļņu.

    c) 

    Iekšējās transporta un kravu pārvadāšanas izmaksas par eksporta sūtījumiem, ko nodrošina vai pilnvaro valdības, uz labvēlīgākiem nosacījumiem nekā iekšzemes pārvadājumiem.

    d) 

    Valdību vai to aģentūru, tieši vai netieši ar valdības pilnvarotu shēmu starpniecību veikts nodrošinājums, importētās vai iekšzemes preces vai pakalpojumu izmantošanai eksportēto preču ražošanai, uz labvēlīgākiem nosacījumiem vai noteikumiem, nekā nodrošināšana ar līdzīgām vai tieši konkurētspējīgām precēm vai pakalpojumiem to izmantošanai preču ražošanai iekšzemes patēriņam, ja (preču gadījumā) šādi nosacījumi un noteikumi ir labvēlīgāki nekā tie, kas ir komerciāli pieejami ( 127 ) pasaules tirgos to eksportētājiem.

    e) 

    Pilnīga vai daļēja atbrīvošanas no nodokļiem remisija, vai tiešo nodokļu ( 128 ) vai sociālo nodokļu, kas tiek maksāti vai ir maksājami ražošanas vai komercuzņēmumiem ( 129 ) atlikšana saistībā ar eksportu.

    f) 

    Īpašu atlaižu pieļaušana, kas tieši saistītas ar eksportu vai eksporta izpildi, virs tām, kas piešķirtas attiecībā uz ražošanu iekšzemes patēriņam, aprēķinot pēc tiešo nodokļu bāzes.

    g) 

    Atbrīvošana no netiešajiem nodokļiem ( 130 ) vai remisija, attiecībā uz eksportēto preču ražošanu un sadali, kas pārsniedz uz līdzīgo preču ražošanu un sadali uzliktos, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam.

    h) 

    Nodokļu atvieglojumi, remisija vai atlikšana sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem ( 131 ) uz precēm vai pakalpojumiem, kurus izmanto eksportēto preču ražošanai pārsniedzot nodokļu atvieglojumus, remisiju vai atlikšanu sākuma posma līdzīgajiem kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem uz precēm vai pakalpojumiem, kurus izmanto līdzīgo preču ražošanā, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam, tomēr, ar nosacījumu, ka sākuma posma kumulatīvie netiešie nodokļi var tikt atcelti, atviegloti vai atlikti eksportētām precēm, pat tad, ja tie nav atcelti, atviegloti vai atlikti līdzīgām precēm, kad tās tiek pārdotas iekšzemes patēriņam, ja sākuma posma kumulatīvie tiešie nodokļi tiek uzlikti ieguldījumiem, kas izlietoti eksportētās preces ražošanai (pieļaujot normālus zudumus). ( 132 ) Šis jautājums tiek interpretēts saskaņā ar norādījumiem par ieguldījumu patēriņu ražošanas procesā, kas atrodams II pielikumā.

    i) 

    Importa nodevu ( 133 ) atvieglojumi vai atvilkšana, kas pārsniedz tās, kas uzliktas importētajiem ieguldījumiem, kas tiek izmantoti eksportētās preces ražošanā (pieļaujot normālus zudumus), tomēr, ar nosacījumu, ka īpašos gadījumos firma var izmantot zināmu daudzumu vietējā tirgus ieguldījumus, kas līdzvērtīgi un kuriem ir tāda pati kvalitāte un īpašības, kā importētajiem ieguldījumiem – to aizvietotājiem, lai gūtu labumu no šī nosacījuma, ja gan imports, gan atbilstošās eksporta operācijas notiek saprātīgā laikaposmā, kas nepārsniedz divus gadus. Šis jautājums jāinterpretē atbilstoši norādījumiem par ieguldījumu patēriņu ražošanas procesā, kas atrodams II pielikumā un norādījumos par aizstāšanas atvilkšanas sistēmu kā eksporta subsīdiju noteikšanu, kas atrodamas III pielikumā.

    j) 

    Valdību (vai speciālu valdības kontrolētu institūciju) nodrošinātā eksporta kredītu garantija vai apdrošināšanas programmas, apdrošināšanas vai garantiju programmas pret eksportēto preču izmaksu palielināšanos vai apmaiņas riska programmas, par paaugstinātiem likmēm, kuras ir neatbilstošas, lai segtu ilgtermiņa darbības izmaksas un programmu zaudējumus.

    k) 

    Valdību, (vai speciālās institūcijas, kuras tās kontrolē un/vai kuras darbojas valdību pilnvarojumā) eksporta kredītu dotācijas par procentu likmēm, kas ir zemākas par tām, kādas tām faktiski ir jāmaksā par tādējādi izmantotajiem fondiem (vai arī būtu vajadzējis maksāt, ja tās aizņemtos starptautiskajos kapitāla tirgos, lai dabūtu fondus ar tādiem pašiem maksājuma termiņiem un citiem kredīta noteikumiem un kas noteikti tajā pašā valūtā kā eksporta kredīts), vai to pilnībā vai daļēji veiktā izmaksu apmaksa, ko radījušas eksportētāju vai finansu institūcijas, ņemot kredītus, ciktāl tie tiek izmantoti, lai aizsargātu materiālo priekšrocību eksporta kredītu nosacījumu jomā.

    l) 

    Tomēr, ar nosacījumu, ka, ja Dalībvalsts ir puse starptautiskajās saistībās/galvojumā par oficiāliem eksporta kredītiem, kurā vismaz divpadsmit sākotnējās šī Līguma Dalībvalstis ir puses no 1979. gada 1. janvāra (vai pārmantoto saistību, kuras uzņēmušās šīs sākotnējās Dalībvalsts), vai, ja praksē Dalībvalsts piemēro atbilstošas saistības procentu likmju nosacījumus, eksporta kredīta prakse, kura atbilst šiem nosacījumiem, nav jāuzskata par eksporta subsīdiju, ko aizliedz šis Līgums.

    m) 

    Jebkuras citas publiskās izmaksas, kas sastāda eksporta subsīdiju GATT 1994 XVI panta nozīmē.

    II PIELIKUMS

    NORĀDĪJUMI PAR IEGULDĪJUMU PATĒRIŅU RAŽOŠANAS PROCESĀ ( 134 )

    I.

    1. 

    Netiešo nodokļu atlaižu shēmas var atļaut atbrīvošanu no sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem, to remisiju vai atlikšanu, kas uzlikti ieguldījumiem, kas tiek patērēti eksportētās preces ražošanai (pieļaujot normālus zudumus). Līdzīgā veidā, atvilkšanas shēmas var atļaut importa nodevu atlaides vai atvilkšanu tiem ieguldījumiem, kas tiek izmantoti eksportētās preces ražošanā (pieļaujot normālus zudumus).

    2. 

    Eksporta subsīdiju ilustratīvais saraksts šī Līgumā I pielikumā atsaucas uz terminu “ieguldījumi, kas tiek patērēti eksportētās preces ražošanā” h) un i) punktos. Atbilstoši h) punktam, netiešo nodokļu atlaides shēmas var veidot eksporta subsīdiju apjomā, ciktāl tie rada atbrīvošanu, atlaides vai atlikšanu no sākuma posma kumulatīvajiem netiešajiem nodokļiem, pārsniedzot faktisko ieguldījumiem uzlikto nodokļu apjomu, kuri tiek patērēti eksportētās preces ražošanā. Atbilstoši i) punktam, atvilkšanas shēmas var veidot eksporta subsīdiju tiktāl, ciktāl tās rada importa nodevu remisiju vai atvilkšanu, pārsniedzot faktisko ieguldījumiem uzlikto nodevu apjomu, kuri tiek patērēti eksportētās preces ražošanā. Abi punkti nosaka, ka normāls zudumu apjoms ir jānosaka konstatācijās par ieguldījumu patēriņu eksportētās preces ražošanā. Punkts i) nosaka arī aizstāšanu, kur tā jāpiemēro.

    II.

    Iepazīstoties ar to, vai ieguldījumi tiek patērēti eksportētās preces ražošanā kā šim Līgumam atbilstoša kompensācijas nodevu izmeklēšanas sastāvdaļa, izmeklēšanas institūcijas veic savu darbu, pamatojoties uz sekojošo:

    1. 

    Ja tiek apgalvots, ka netiešā nodokļu atlaides shēma, vai atvilkšanas shēma, rada subsīdiju netiešo nodokļu vai importa nodevu ieguldījumu, kas patērēti eksporta preces ražošanā pārmērīgas atlaides vai atgriešanas dēļ, izmeklēšanas institūcijām vispirms jānosaka, vai eksportējošās Dalībvalsts valdība ir radījusi un pielieto sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, kuri ieguldījumi ir patērēti eksportētās preces ražošanā un kādos daudzumos. Ja tiek noteikts, ka jāizmanto šāda sistēma vai procedūra, tad izmeklēšanas institūcijām jāizpētī sistēma vai procedūra, lai redzētu, vai tā ir pieņemama, efektīva iecerētā mērķa sasniegšanai un balstīta uz vispārpieņemtu komerciālo praksi eksportējošajā valstī. Izmeklēšanas institūcijas var uzskatīt par nepieciešamu veikt, atbilstoši 12. panta 6. punktam, noteiktas praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju vai pārliecinātos, ka sistēma vai procedūra tiek piemērota efektīvi.

    2. 

    Ja šādas sistēmas vai procedūras nav, kur tai nav pamatojuma, vai kur tās ir sāktas un tiek uzskatītas par pamatotām, bet ir konstatēts, ka tās nav pielietotas vai nav pielietotas efektīvi, būtu nepieciešama eksportējošās Dalībvalsts veikta tālāka izpēte, kas balstīta uz iesaistītajiem faktiskajiem ieguldījumiem, tādā kontekstā, lai noteiktu, vai radušās liekas izmaksas. Ja izmeklēšanas institūcijas uzskata par nepieciešamu, tālāku izpēti var veikt atbilstoši 1. punktam.

    3. 

    Izmeklēšanas institūcijām jāizturas pret ieguldījumiem kā fiziski inkorporētiem, ja šādi ieguldījumi tiek izmantoti ražošanas procesā un fiziski piedalās eksportētajā precē. Dalībvalsts ievēro, ka ieguldījumam nav nepieciešams būt klāt galīgajā produktā tajā pašā veidā, kādā tā bija ražošanas procesa sākumā.

    4. 

    Nosakot īpašā ieguldījuma daudzumu, kas tiek patērēts eksportētās preces ražošanā, “normāls zudumu apjoms” ir jāņem vērā, un šādi zudumi jāuzskata kā eksporta preces ražošanas tēriņi. Termins “zudumi” attiecas uz to dotā ieguldījuma daļu, kura neveic neatkarīgu funkciju ražošanas procesā, netiek patērēta eksporta preces ražošanā (tādu iemeslu dēļ kā neefektivitāte) un tos neatjauno, neizmanto vai nepārdod tas pats ražotājs.

    5. 

    Izmeklēšanas institūcijas lēmumā par to vai apgalvotais zudumu apjoms ir “normāls” ir jāņem vērā ražošanas process, rūpniecības pieredze eksportējošajā valstī, un citi attiecīgie tehniski faktori. Izmeklēšanas institūcijai jāpatur prātā, ka svarīgs jautājums ir tas, vai varas institūcijas eksportējošajā Dalībvalstī ir saprātīgi aprēķinājušas zudumu apjomu, ja šādu daudzumu ir iecerēts iekļaut nodokļu vai nodevu atlaidē vai pazemināšanā.

    III PIELIKUMS

    NORĀDĪJUMI PAR AIZSTĀJOŠU NODOKĻU ATMAKSĀŠANAS SISTĒMU KĀ EKSPORTA SUBSĪDIJU NOTEIKŠANU

    I.

    Atgriešanas sistēmas var ļaut importa nodevu atmaksāšanu vai atgriešanu par ražošanas zudumiem, kas patērēti citas preces ražošanas procesā un, ja šīs pēdējās preces eksports satur tās pašas kvalitātes un īpašību iekšzemes ieguldījumus, kā tās, ar ko aizvieto importētos ieguldījumus. Atbilstoši Eksporta subsīdiju ilustratīvā saraksta i) punktam I pielikumā, aizvietojošas atgriešanas sistēmas var izveidot eksporta subsīdiju tik lielā mērā, ka tās rada sākotnēji importētajiem ieguldījumiem uzlikto importa nodevu pārāk lielu atgriešanu.

    II.

    Izpētot jebkuru aizvietošanas atgriešanas sistēmu kā kompensācijas nodevas izmeklēšanas sastāvdaļu atbilstoši šim Līgumam, izmeklēšanas institūcijām vajadzētu rīkoties, ievērojot sekojošo:

    1. 

    Ilustratīvā saraksta i) punkts nosaka, ka vietējā tirgus ieguldījumi var tikt aizstāti importētajiem ieguldījumiem eksporta preces ražošanai, ar nosacījumu, ka šādi ieguldījumi ir vienlīdzīgi daudzumā, un ir tādas pašas kvalitātes un ar tādām pašām īpašībām, kā importētie ieguldījumi, kuri tiek aizstāti. Pārbaudes sistēmas vai procedūras sistēmas eksistence ir svarīga, tādēļ, ka tā dod iespēju eksportējošās Dalībvalsts valdībai nodrošināt un parādīt, ka ieguldījumu daudzums, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta atgriešana, nepārsniedz eksportēto līdzīgo preču daudzumu jebkādā formā, un, ka nepastāv importa nodevu atgriešana, kas pārsniedz sākotnēji uzliktas nodevas minētajiem importētajiem ieguldījumiem.

    2. 

    Ja tiek apgalvots, ka aizvietojošā atgriešanas sistēma rada subsīdiju, izmeklēšanas institūcijām vispirms jānosaka, vai eksportējošās Dalībvalsts valdība ir radījusi un pielieto pārbaudes sistēmu vai procedūru. Ja ir nolemts, ka šāda sistēma vai procedūra ir jāpiemēro, tad izmeklēšanas institūcijām jāiepazīstas ar pārbaudes procedūrām, lai redzētu, vai tās ir pieņemamas, efektīvas iecerētajam nolūkam, pamatojas uz vispārpieņemto komerciālo praksi eksporta valstī. Tiktāl, ciktāl tiek noteikts, ka procedūras atbilst pārbaudes prasībām un tiek efektīvi piemērotas, jāpieņem, ka subsīdija neeksistē. Izmeklēšanas institūcijas var uzskatīt par nepieciešamu veikt, atbilstoši 12. panta 6. punktam, noteiktus praktiskas pārbaudes, lai pārbaudītu informāciju, vai pārliecinātos, ka pārbaudes procedūras tiek efektīvi piemērotas.

    3. 

    Ja nav šādu pārbaudes procedūru, ja tās nav pieņemamas vai, ja šādas procedūras tiek uzsāktas un tiek uzskatītas par pamatotām, bet ir konstatēts, ka tās faktiski netiek piemērotas vai netiek piemērotas efektīvi, šeit var būt subsīdija. Šādos gadījumos būtu nepieciešams, lai eksportējošā Dalībvalsts veiktu tālāku izpēti, balstītu uz faktiskajām izmantotajām operācijām, lai noteiktu, vai radušies papildus maksājumi. Ja izmeklēšanas institūcijas ir uzskatījušas par nepieciešamu, var tikt veikta tālākā izpēte atbilstoši 2. punktam.

    4. 

    Aizvietojošas atgriešanas nosacījuma eksistences, saskaņā ar kuru eksportētājiem ir atļauts izvēlēties noteiktus importa kravu nosūtījumus, uz kurām tiek pieprasīta atgriešana, pati par sevi nav jāuzskata par subsīdiju piešķirošu.

    5. 

    Varētu uzskatīt, ka eksistē Pārmērīgu importa nodevu atgriešana i) punkta nozīmē, ja valdības būtu maksājušās procentus par jebkurām naudas summām, kas atmaksātas saskaņā ar to atgriešanas shēmām faktiski samaksāto vai maksājamo procentu līmenī.

    IV PIELIKUMS

    KOPĒJĀS PIEVIENOTĀS VĒRTĪBAS SUBSIDĒŠANAS APRĒĶINĀŠANA (6. PANTA 1.A) PUNKTS) ( 135 )

    1. 

    Jebkura subsīdijas apjoma aprēķināšana atbilstoši 6. panta 1.a) punkta, jāveic dotējošās valdības izmaksu aspektā.

    2. 

    Izņemot 3.-5. punktos paredzēto, pie noteikšanas, vai kopējais subsidēšanas līmenis pārsniedz 5 % no preces vērtības, preces vērtība tiek aprēķināta kā saņēmēju firmu ( 136 ) noieta kopējā vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru ir pieejami dati par laikaposmu pirms subsīdijas piešķiršanas.

    3. 

    Ja subsīdija ir piesaistīta attiecīgās preces ražošanai vai noietam, preces vērtību aprēķina kā saņēmēju firmu noieta kopējā vērtība pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru ir pieejami dati par laikaposmu pirms subsīdijas piešķiršanas ( 137 ).

    4. 

    Ja saņēmēja firma atrodas darbības uzsākšanas posmā, jāuzskata, ka pastāv nopietns kaitējums, ja subsidēšanas kopējais līmenis pārsniedz 15 % no ieguldītajiem kopējiem fondiem. Šinī punktā darbības uzsākšanas periods nepārsniegs pirmo ražošanas gadu ( 138 ).

    5. 

    Ja saņēmēja firma atrodas valstī ar inflācijas ietekmētu ekonomiku, preces vērtību aprēķina kā saņēmējas firmas kopējo noietu (vai attiecīgās preces noietu, ja subsīdija ir piesaistīta) iepriekšējā kalendārajā gadā, kas indeksēts ar 12 mēnešos pirms subsīdijas piešķiršanas pieredzēto inflācijas rādītāju.

    6. 

    Nosakot kopējo subsidēšanas līmeni dotajā gadā, subsīdijas, kas piešķirtas saskaņā ar dažādām programmām un kuras piešķīrušas dažādas valsts iestādes Dalībvalsts teritorijā, tiek apvienotas.

    7. 

    Subsīdijas, kas tiek piešķirtas pirms PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kuru nestais labums tiek novirzīts ražošanai nākotnē, jāietver kopējā subsidēšanas rādītājā.

    8. 

    Subsīdijas, kuras ir tiesiski neapstrīdamas atbilstoši attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, netiek ietvertas subsīdijas lieluma aprēķināšanā.

    V PIELIKUMS

    PROCEDŪRAS INFORMĀCIJAS SAGATAVOŠANAI ATTIECĪBĀ UZ NOPIETNU KAITĒJUMU

    1. 

    Visas Dalībvalsts sadarbojas, lai sagatavotu pierādījumus, kurus izskata komisija procedūrās saskaņā ar 7. panta 4.-6. punktiem. Strīdus puses un jebkura attiecīgā trešā valsts Dalībvalsts paziņo SNI, tiklīdz ir sācis darboties 7. panta 4. punkts, atbildīgajai organizācijai par šī nosacījuma administrēšanu tās teritorijā un par procedūrām, kuras jāizmanto, lai ievērotu lūgumus pēc informācijas.

    2. 

    Gadījumos, ja lietas tiek nodotas SNI saskaņā ar 7. panta 4. punktu, SNI, pēc attiecīga lūguma, jāsāk procedūru, lai iegūtu šādu informāciju no subsidējošās Dalībvalsts valdības, kas nepieciešama, lai noteiktu subsidēšanas eksistenci un apjomu, subsidēto firmu kopējā noieta vērtību, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai izanalizētu negatīvās sekas, ko radījusi subsidētā prece. ( 139 ) Šis process var ietvert, ja nepieciešams, jautājumu iesniegšanu subsidējošās Dalībvalsts un sūdzību izvirzošās Dalībvalsts valdībai, lai savāktu informāciju, kā arī noskaidrotu un iegūtu sīkāku informāciju, kāda ir strīdus pušu rīcībā ar notifikācijas procedūru starpniecību, kā tas noteikts VII nodaļā ( 140 ).

    3. 

    Gadījumā, ja rodas sekas trešo valstu tirgos, strīdus puse var ievākt informāciju, ieskaitot jautājumu uzdošanu trešās puses Dalībvalsts valdībai, kuri ir nepieciešami nelabvēlīgo seku analīzei un citādi nav pieejami no sūdzību sniedzošās Dalībvalsts vai subsidējošās Dalībvalsts. Šī prasība ir jārealizē tā, lai neradītu nepamatotu slogu trešajai Dalībvalstij. Jo sevišķi, no šādas Dalībvalsts netiek sagaidīts, lai tā veiktu tirgus vai cenu analīzi speciāli šim nolūkam. Sniedzamā informācija ir tā, kas jau ir Dalībvalsts rīcībā vai var tikt viegli iegūta (piem., vairums jaunāko statistikas datu, ko attiecīgie statistikas dienesti ir savākuši, bet vēl nav publicējuši, muitas dati par attiecīgo preču importu un to deklarētajām vērtībām u.c.). Tomēr, ja strīdus puse uzņemas veikt detalizētu tirgus analīzi par saviem līdzekļiem, trešās Dalībvalsts iestādēm jāatvieglina šo analīzi veicošās personas vai firmas uzdevumu un jādod tai pieeja informācijai, ko normāli valdība glabā kā konfidenciālu.

    4. 

    SNI jānozīmē pārstāvis, kas pilda informācijas apkopošanas atvieglošanas funkciju. Šī pārstāvja vienīgajam uzdevumam jābūt savlaicīgas ātri sekojošai daudzpusējai strīdus izskatīšanai nepieciešamās informācijas attīstīšanai. Jo sevišķi, pārstāvis var ierosināt veidus, kā visefektīvāk lūgt nepieciešamo informāciju un sekmēt pušu sadarbību.

    5. 

    Informācijas vākšanas procesam, kas parādīts no 2. līdz 4. punktiem, jābūt pabeigtam 60 dienu laikā kopš lieta tikusi novirzīta uz SNI saskaņā ar 7. panta 4. punktu. Procesa gaitā iegūto informāciju jāiesniedz saskaņā ar X nodaļas nosacījumiem SNI izveidotajai komisijai. Šai informācijai cita starpā jāietver datus par strīdīgās subsīdijas apjomiem (kur tas vajadzīgs, subsidēto firmu noieta kopējo vērtību), subsidētās preces cenām, nesubsidētās preces cenām, citu piegādātāju cenām konkrētajā tirgū, subsidētās preces piegāžu izmaiņām strīdīgajā tirgū un tirgus sadalījuma izmaiņām. Tai tāpat jāietver liecība par atlaidēm, kā arī papildus informācija, kas komisijai šķiet atbilstoša secinājumu izdarīšanai.

    6. 

    Ja subsidējošā un/vai trešā Dalībvalsts nesadarbojas informācijas vākšanas procesā, sūdzību iesniegusī Dalībvalsts tās nopietna kaitējuma gadījumu pasniegs, balstoties uz tai pieejamajām liecībām kopā ar subsidējošās un/vai trešās Dalībvalsts nesadarbošanās faktiem un apstākļiem. Ja informācija nav pieejama subsidējošās un/vai trešās Dalībvalsts nesadarbošanās dēļ, komisija var pabeigt protokolu, kā nepieciešams, pamatojoties uz labāko citādi pieejamo informāciju.

    7. 

    Gatavojot spriedumu, komisijai jāizdara secinājumi par jebkuras informācijas vākšanas procesā iesaistītās puses nesadarbošanās negatīvo ietekmi.

    8. 

    Izšķiroties par labākās pieejamās informācijas vai nelabvēlīgo secinājumu lietošanu, komisijai jāņem vērā saskaņā ar 4. punktu ieceltā SNI pārstāvja viedoklis attiecībā uz jebkuru informācijas pieprasījumu pamatojumu un pušu centieniem kooperatīvi un savlaicīgi atbildēt šiem pieprasījumiem.

    9. 

    Informācijas vākšanas procesā nekas nevar ierobežot komisijas iespējas meklēt papildus informāciju, kas šķiet nepieciešama pareizai strīdus atrisināšanai un kas nav tikusi pienācīgi meklēta un izmantota procesa gaitā. Tomēr parasti komisijai nevajadzētu pieprasīt papildus informāciju protokola pabeigšanai, ja šī informācija stiprinātu atsevišķas puses pozīcijas un šīs informācijas neesamība protokolā ir nepamatotas šīs puses nesadarbošanās informācijas vākšanas procesā rezultāts.

    VI PIELIKUMS

    PROCEDŪRAS IZMEKLĒŠANAI UZ VIETAS SASKAŅĀ AR 12. PANTA 6. PUNKTU

    1. 

    Sākot izmeklēšanu, eksportējošās Dalībvalsts valsts iestādes un firmas, uz kurām tas attiecas, jāinformē par nodomu veikt izmeklēšanu uz vietas.

    2. 

    Ja izņēmuma kārtā ir nodomāts izmeklēšanas grupā iekļaut nevalstiskos ekspertus, par to jāinformē eksportējošās Dalībvalsts valsts iestādes un firmas. Šādi eksperti ir jāpakļauj efektīvām sankcijām konfidencialitātes režīma pārkāpšanas gadījumā.

    3. 

    Detalizētas vienošanās panākšanai ar attiecīgajām firmām eksportējošajā Dalībvalstī pirms vizīte ir galīgi izplānota, vajadzētu būt vispārējai praksei.

    4. 

    Tiklīdz vienošanās ar attiecīgajām firmām ir panākta, izmeklēšanas iestādēm jāpaziņo eksportējošajai Dalībvalstij apmeklējamo firmu nosaukumi un adreses un norunātie vizīšu datumi.

    5. 

    Apskatāmajām firmām pirms vizītes veikšanas tas savlaicīgi jāpaziņo.

    6. 

    Vizītes, lai izskaidrotu jautājumu anketu, būtu veicamas tikai pēc eksportējošās firmas pieprasījuma. Šāda pieprasījuma gadījumā izmeklēšanas iestādes nodod sevi firmas rīcībā; šādu vizīti var veikt tikai ja a) importējošās Dalībvalsts valsts iestādes par to paziņo apsūdzētās Dalībvalsts valdībai un b) pēdējā neiebilst pret vizīti.

    7. 

    Tā kā uz vietas veiktas izmeklēšanas galvenais mērķis ir pārbaudīt iesniegtās informācijas pareizību vai iegūt tālākas detaļas, to jārealizē pēc atbildes uz anketas jautājumiem, ja vien firma nepiekrīt pretējam un eksportējošās Dalībvalsts valdību izmeklēšanas iestādes ir informējušas par priekšā stāvošo vizīti un tā nav iebildusi; tālāk, tai jābūt vispārējai praksei, ka pirms vizītes attiecīgās firmas tiek informētas par pārbaudāmās informācijas vispārējo dabu un par jebkuru tālāku informāciju, ko vajag sniegt, lai gan tas neizslēdz pieprasījumus uz vietas iegūtās informācijas kontekstā.

    8. 

    Eksportējošās Dalībvalsts firmu vai valsts iestāžu uzdotie sekmīgai izmeklēšanai uz vietas būtiskie prasījumi un jautājumi, kad vien iespējams, jāatbild pirms vizītes.

    VII PIELIKUMS

    JAUNATTĪSTĪBAS DALĪBVALSTIS, KAS MINĒTAS 27. PANTA 2. A) PUNKTĀ

    Jaunattīstības Dalībvalstis, kas nav pakļautas 3. panta 1.a) punkta nosacījumiem 27. panta 2.a) punkta izteiksmē ir:

    a) 

    Vismazāk attīstītās valstis, kā tās definējusi ANO, kuras ir PTO Dalībvalstis.

    b) 

    Katra no sekojošām jaunattīstības valstīm, kas ir PTO Dalībvalsts, ir pakļauta citām jaunattīstības Dalībvalstīm pielietotajiem noteikumiem saskaņā ar 27. panta 2.b) punktu, ja nacionālais kopprodukts uz 1 iedzīvotāju sasniedzis 1 000 $ gadā ( 141 ): Bolīvija, Kamerūna, Kongo, Ziloņkaula Krasts, Dominikānas Republika, Ēģipte, Gana, Gvatemala, Gvijāna, Indija, Indonēzija, Kenija, Maroka, Nikaragva, Nigērija, Pakistāna, Filipīnas, Senegāla, Šrilanka un Zimbabve.

    ▼M2

    Nolīgums par subsīdijām zivsaimniecībā

    1. pants

    Piemērošanas joma

    Šo nolīgumu piemēro subsīdijām Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) 1.1. panta nozīmē, kuras ir īpašas minētā nolīguma 2. panta nozīmē, savvaļas zvejai jūrā un ar zveju saistītām darbībām jūrā ( 142 ), ( 143 ), ( 144 ).

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā nolīgumā:

    a) 

    “zivis” ir visu sugu dzīvie jūras resursi, gan apstrādāti, gan neapstrādāti;

    b) 

    “zveja” ir zivju meklēšana, pievilināšana, atrašana, nozvejošana, notveršana vai ieguve vai jebkāda darbība, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zivju pievilināšana, atrašana, nozvejošana, notveršana vai ieguve;

    c) 

    “ar zveju saistītas darbības” ir jebkura operācija, ko veic zvejas atbalstam vai sagatavošanai, tostarp iepriekš ostā neizkrautu zivju izkraušana, iepakošana, apstrāde, pārkraušana citā kuģī vai transportēšana, kā arī personāla, degvielas, zvejas rīku un citu piegāžu nodrošināšana jūrā;

    d) 

    “kuģis” ir jebkurš zvejas kuģis, cita veida kuģis vai laiva, kuru izmanto zvejai vai ar zveju saistītām darbībām vai kurš ir aprīkots vai paredzēts izmantošanai zvejai vai ar zveju saistītām darbībām;

    e) 

    “operators” ir kuģa īpašnieks vai jebkura persona, kas atbild par kuģi, vada vai kontrolē to.

    3. pants

    Subsīdijas, kas veicina nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju ( 145 )

    3.1.  
    Neviena locekle nepiešķir un nepatur spēkā subsīdijas kuģim vai operatoram ( 146 ), kas iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā (NNN) zvejā vai ar zveju saistītās darbībās NNN zvejas atbalstam.
    3.2.  

    Šā panta 3.1. punkta nolūkā tiek uzskatīts, ka kuģis vai operators ir iesaistījies NNN zvejā, ja to apstiprinoši konstatē kāds no turpmāk minētajiem ( 147 ), ( 148 ):

    a) 

    piekrastes locekle attiecībā uz darbībām tās jurisdikcijā esošos apgabalos; vai

    b) 

    locekle karoga valsts attiecībā uz darbībām, ko veic kuģi, kas peld ar tās karogu; vai

    c) 

    attiecīga reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija vai režīms (RZPO/R) saskaņā ar RZPO/R noteikumiem un procedūrām un attiecīgiem starptautiskiem tiesību aktiem, tostarp laikus sniedzot paziņojumus un attiecīgu informāciju par apgabaliem un sugām, kas ir tās kompetencē.

    3.3.  
    a) 

    Ar apstiprinošu konstatāciju ( 149 ), kas minēta 3.2. punktā, saprot galīgu konstatējumu, ko izdarījusi locekle, un/vai to, ka RZPO/R galīgi iekļauj sarakstā kuģi vai operatoru, kas ir iesaistījies NNN zvejā.

    b) 

    Šā panta 3.2. punkta a) apakšpunkta nolūkā, 3.1. punktā noteikto aizliegumu piemēro, ja konstatācija, ko izdarījusi piekrastes locekle, pamatojas uz attiecīgu faktu informāciju un ja piekrastes locekle loceklei karoga valstij un, ja zināma, subsidētājai loceklei:

    i) 

    ir laikus paziņojusi, izmantojot piemērotus kanālus, ka kuģis vai operators ir uz laiku aizturēts, gaidot turpmāku izmeklēšanu par iesaistīšanos NNN zvejā, vai ka piekrastes locekle ir sākusi izmeklēšanu par NNN zveju, tostarp norādījusi jebkādu attiecīgu faktu informāciju, piemērojamos normatīvos aktus, administratīvās procedūras vai citus attiecīgus pasākumus;

    ii) 

    ir devusi iespēju pirms konstatācijas apmainīties ar attiecīgu informāciju ( 150 ), lai šādu informāciju varētu ņemt vērā galīgajā konstatācijā. Piekrastes locekle var noteikt veidu un laikposmu, kādā šāda informācijas apmaiņa būtu jāveic; un

    iii) 

    ir paziņojusi galīgo konstatāciju un visas piemērotās sankcijas, tostarp attiecīgā gadījumā to ilgumu. Piekrastes locekle paziņo apstiprinošu konstatāciju komitejai, kas paredzēta 9. panta 9.1. punktā (šajā nolīgumā saukta par “komiteju”).

    3.4.  
    Nosakot šā panta 3.1. punktā minētā aizlieguma piemērošanas ilgumu, subsidētāja locekle ņem vērā kuģa vai operatora veiktās NNN zvejas raksturu, smagumu un atkārtošanos. Šā panta 3.1. punktā noteikto aizliegumu piemēro uz laiku, kurš no šiem diviem ir ilgākais: vai nu vismaz tik ilgi, kamēr ir spēkā sankcijas ( 151 ), kas izriet no konstatācijas, kuras dēļ aizliegums paliek spēkā, vai vismaz tik ilgi, kamēr kuģi vai operatori ir iekļauti RZPO/R sarakstā.
    3.5.  
    Subsidētāja locekle saskaņā ar 8. panta 8.3. punktu paziņo komitejai pasākumus, kas veikti saskaņā ar šā panta 3.1. punktu.
    3.6.  
    Ja locekle ostas valsts paziņo subsidētājai loceklei, ka pirmajai minētajai ir skaidrs iemesls uzskatīt, ka kuģis kādā no tās ostām ir iesaistījies NNN zvejā, tad subsidētāja locekle pienācīgi ņem vērā saņemto informāciju un attiecībā uz savām subsīdijām veic tādas darbības, kādas tā uzskata par vajadzīgām.
    3.7.  
    Katra locekle ir ieviesusi normatīvos aktus un/vai administratīvās procedūras, lai nodrošinātu, ka netiek ne piešķirtas, ne saglabātas 3.1. punktā minētās subsīdijas, ieskaitot subsīdijas, kas pastāv laikā, kad stājas spēkā šis nolīgums.
    3.8.  
    Divu gadu laikposmā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas subsīdijas, ko piešķir vai saglabā locekles jaunattīstības valstis, ieskaitot locekles vismazāk attīstītās valstis, līdz ekskluzīvajai ekonomikas zonai (EEZ) un tās iekšienē, ir atbrīvotas no darbībām, kuru pamatā ir šā nolīguma 3. panta 3.1. punkts un 10. pants.

    4. pants

    Subsīdijas attiecībā uz pārzvejotiem krājumiem

    4.1.  
    Neviena locekle nepiešķir un nesaglabā subsīdijas zvejai vai ar zveju saistītām darbībām attiecībā uz pārzvejotu krājumu.
    4.2.  
    Šajā pantā zivju krājumu uzskata par pārzvejotu, ja piekrastes locekle, kuras jurisdikcijā notiek zveja, vai attiecīgā(-ais) RZPO/R, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, to ir atzinusi(-is) par pārzvejotu apgabalos un attiecībā uz sugām, kas ir tās/tā kompetencē.
    4.3.  
    Neatkarīgi no 4.1. punkta locekle var piešķirt vai saglabāt 4.1. punktā minētās subsīdijas, ja šādas subsīdijas vai citi pasākumi tiek īstenoti, lai atjaunotu krājumus līdz bioloģiski ilgtspējīgam līmenim ( 152 ).
    4.4.  
    Divu gadu laikposmā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas subsīdijas, ko locekles jaunattīstības valstis, ieskaitot locekles vismazāk attīstītās valstis, piešķir vai saglabā līdz EEZ un tās iekšienē, ir atbrīvotas no darbībām, kuru pamatā ir šā nolīguma 4. panta 4.1. punkts un 10. pants.

    5. pants

    Citas subsīdijas

    5.1.  
    Neviena locekle nepiešķir un nesaglabā subsīdijas zvejai vai ar zveju saistītām darbībām ārpus piekrastes locekles vai piekrastes valsts, kas nav locekle, jurisdikcijas un ārpus attiecīgas(-a) RZPO/R kompetences.
    5.2.  
    Locekle, kas piešķir subsīdijas kuģiem, kuri nepeld ar tās karogu, ievēro īpašu rūpību un pienācīgu atturību.
    5.3.  
    Locekle, kas piešķir subsīdijas zvejai vai ar zveju saistītām darbībām attiecībā uz krājumiem, kuru stāvoklis nav zināms, ievēro īpašu rūpību un pienācīgu atturību.

    6. pants

    Īpaši noteikumi loceklēm vismazāk attīstītajām valstīm

    Izvirzot jautājumus, kas saistīti ar locekli vismazāk attīstīto valsti, locekle ievēro pienācīgu atturību un izskatītajos risinājumos ņem vērā iesaistīto locekļu vismazāk attīstīto valstu, ja tādas ir, īpašo situāciju.

    7. pants

    Tehniskā palīdzība un spēju veidošana

    Lai īstenotu šajā nolīgumā paredzētās disciplīnas, loceklēm jaunattīstības valstīm, ieskaitot locekles vismazāk attīstītās valstis, tiek sniegta mērķorientēta tehniskā palīdzība un spēju veidošanas palīdzība. Šīs palīdzības atbalstam sadarbībā ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO) un Starptautisko Lauksaimniecības attīstības fondu, tiek izveidots brīvprātīgs PTO finansēšanas mehānisms. PTO locekļu iemaksas mehānismā ir vienīgi brīvprātīgas, un tajās neizmanto pastāvīgos budžeta resursus.

    8. pants

    Paziņošana un pārredzamība

    8.1.  

    Neskarot SKP nolīguma 25. pantu un lai stiprinātu un uzlabotu paziņošanu par subsīdijām zivsaimniecībā un nodrošinātu efektīvāku ar subsīdijām zivsaimniecībā saistīto saistību īstenošanas uzraudzību, katra locekle:

    a) 

    regulāri paziņojot subsīdijas zivsaimniecībā saskaņā ar SKP nolīguma 25. pantu, sniedz šādu informāciju ( 153 ), ( 154 ): zvejas darbības tips vai veids, par kuru ir piešķirta subsīdija;

    b) 

    regulāri paziņojot subsīdijas zivsaimniecībā saskaņā ar SKP nolīguma 25. pantu, ciktāl iespējams, sniedz šādu informāciju (153) , (154) :

    i) 

    zivju krājumu stāvoklis zvejniecībā, par kuru ir piešķirta subsīdija (piemēram, pārzvejoti, maksimāli ilgtspējīgi zvejoti vai nepietiekami zvejoti), un izmantotie atskaites punkti, kā arī tas, vai šādi krājumi ir kopīgi ( 155 ) ar kādu citu locekli vai tos pārvalda RZPO/R;

    ii) 

    attiecīgajam zivju krājumam ieviestie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi;

    iii) 

    flotes kapacitāte zvejniecībā, par kuru ir piešķirta subsīdija;

    iv) 

    tā zvejas kuģa vai kuģu vārds un identifikācijas numurs, kas saņem subsīdiju; un

    v) 

    nozvejas dati pa sugām vai sugu grupām zvejniecībā, par kuru ir piešķirta subsīdija ( 156 ).

    8.2.  
    Katra locekle katru gadu nosūta komitejai to kuģu un operatoru rakstveida sarakstu, par kuriem tā ir apstiprinoši konstatējusi, ka tie ir iesaistījušies NNN zvejā.
    8.3.  
    Katra locekle viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā informē komiteju, kādi pasākumi pastāv vai ir veikti, lai nodrošinātu šā nolīguma īstenošanu un pārvaldību, aptverot pasākumus, kas veikti, lai īstenotu 3., 4. un 5. pantā izklāstītos aizliegumus. Katra locekle arī nekavējoties informē komiteju par visām izmaiņām, kas pēc tam izdarītas šādos pasākumos, kā arī par jauniem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu 3. pantā izklāstītos aizliegumus.
    8.4.  
    Katra locekle viena gada laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā iesniedz komitejai sava zivsaimniecības režīma aprakstu ar atsaucēm uz saviem normatīvajiem aktiem un administratīvajām procedūrām, kas attiecas uz šo nolīgumu, un pēc tam nekavējoties informē komiteju par visām izmaiņām. Locekle var izpildīt šo pienākumu, sniedzot komitejai atjauninātu elektronisku saiti uz locekles vai uz kādu citu attiecīgu oficiālu tīmekļa vietni, kurā norādīta šī informācija.
    8.5.  
    Locekle no ziņotājas locekles var lūgt papildu informāciju par paziņojumiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar šo pantu. Ziņotāja locekle iespējami drīz rakstveidā un pilnīgi atbild uz minēto lūgumu. Ja locekle uzskata, ka šajā pantā noteikts paziņojums vai informācija nav sniegti, tā uz šo jautājumu var vērst šādas citas locekles vai komitejas uzmanību.
    8.6.  
    Stājoties spēkā šim nolīgumam, locekles rakstveidā paziņo komitejai visas(-us) RZPO/R, kuru puses tās ir. Šādā paziņojumā iekļauj vismaz tā juridiskā instrumenta tekstu, ar ko izveido RZPO/R, apgabalu un sugas, kas ir RZPO/R kompetencē, informāciju par pārvaldīto zivju krājumu stāvokli, RZPO/R saglabāšanas un pārvaldības pasākumu aprakstu, noteikumus un procedūras, kas reglamentē RZPO/R izdarīto NNN zvejas konstatāciju, un atjauninātus to kuģu un/vai operatoru sarakstus, par kuriem tā ir konstatējusi, ka tie ir iesaistījušies NNN zvejā. Šo paziņojumu var iesniegt vai nu individuāli, vai arī locekļu grupa ( 157 ). Visas izmaiņas šajā informācijā nekavējoties paziņo komitejai. Komitejas sekretariāts uztur to RZPO/R sarakstu, par kurām/kuriem paziņots saskaņā ar šo pantu.
    8.7.  
    Locekles atzīst, ka pasākuma paziņošana neskar a) tās juridisko statusu GATT 1994, SKP nolīguma vai šā nolīguma ietvaros; b) pasākuma ietekmi SKP nolīguma ietvaros; vai c) paša pasākuma būtību.
    8.8.  
    Nekas šajā pantā neprasa sniegt konfidenciālu informāciju.

    9. pants

    Institucionālā kārtība

    9.1.  
    Ar šo izveido Zivsaimniecības subsīdiju komiteju, kuras sastāvā ir pārstāvji no katras locekles. Komiteja ievēlē savu priekšsēdētāju un sanāk ne retāk kā divas reizes gadā un citās reizēs pēc jebkuras locekles lūguma, kad to paredz attiecīgie šā nolīguma noteikumi. Komiteja veic pienākumus, kas tai uzticēti saskaņā ar šo nolīgumu vai ko tai uzticējušas locekles, un tā dod loceklēm iespēju saņemt konsultācijas par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma darbību vai tā mērķu sasniegšanu. PTO sekretariāts darbojas kā komitejas sekretariāts.
    9.2.  
    Komiteja ne retāk kā reizi divos gados pārbauda visu informāciju, kas sniegta saskaņā ar 3. un 8. pantu un šo pantu.
    9.3.  
    Komiteja katru gadu pārskata šā nolīguma īstenošanu un darbību, ievērojot tā mērķus. Komiteja katru gadu informē Preču tirdzniecības padomi, kādas izmaiņas notikušas laikposmā, ko aptver šāda pārskatīšana.
    9.4.  
    Ne vēlāk kā tad, kad pagājuši pieci gadi no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, un pēc tam reizi trijos gados komiteja pārskata šā nolīguma darbību, lai apzinātu visus grozījumus, kas, ņemot vērā šā nolīguma mērķus, vajadzīgi tā darbības uzlabošanai. Vajadzības gadījumā Komiteja var iesniegt Preču tirdzniecības padomei priekšlikumus grozīt šā nolīguma tekstu, cita starpā ņemot vērā tā īstenošanā gūto pieredzi.
    9.5.  
    Komiteja uztur ciešus kontaktus ar FAO un citām attiecīgām starptautiskām organizācijām zvejniecības pārvaldības jomā, arī ar attiecīgajām(-iem) RZPO/R.

    10. pants

    Strīdu izšķiršana

    10.1.  
    GATT 1994 XXII un XXIII panta noteikumi, kas izstrādāti un piemēroti, izmantojot Vienošanos par strīdu izšķiršanu (VSI), attiecas uz konsultācijām un strīdu izšķiršanu šā nolīguma ietvaros, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi ( 158 ).
    10.2.  
    Neskarot 1. punktu, SKP nolīguma 4. panta noteikumus ( 159 ) piemēro konsultācijām un strīdu izšķiršanai šā nolīguma 3., 4. un 5. panta ietvaros.

    11. pants

    Nobeiguma noteikumi

    11.1.  

    Izņemot 3. un 4. pantā paredzētos gadījumus, nekas šajā nolīgumā neliedz loceklei piešķirt subsīdiju katastrofu seku likvidēšanai ( 160 ), ja subsīdija:

    a) 

    piešķirta tikai konkrētas katastrofas seku likvidēšanai;

    b) 

    piešķirta tikai skartajam ģeogrāfiskajam apgabalam;

    c) 

    ir laikā ierobežota; un

    d) 

    atjaunošanas subsīdiju gadījumā – piešķirta tikai skartās zvejniecības un/vai skartās flotes atjaunošanai līdz pirmskatastrofas līmenim.

    11.2.  
    a) 

    Šim nolīgumam, tostarp visiem konstatējumiem, ieteikumiem un līgumu piešķīrumiem attiecībā uz šo nolīgumu, nav juridiskas ietekmes uz teritoriālajām prasībām vai jūras robežu noteikšanu.

    b) 

    Ekspertu grupa, kas izveidota, ievērojot šā nolīguma 10. pantu, neizdara konstatējumus attiecībā uz prasībām, kuru dēļ tai būtu jāpamato savi konstatējumi ar jebkādām izvirzītām teritoriālām prasībām vai jūras robežu noteikšanu ( 161 ).

    11.3.  
    Neko šajā nolīgumā neinterpretē vai nepiemēro tā, ka tiek skarta locekļu jurisdikcija, tiesības un pienākumi, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, ieskaitot jūras tiesības ( 162 ).
    11.4.  
    Ja vien nav paredzēts citādi, nekas šajā nolīgumā nenozīmē, ka loceklei ir saistoši kādas(-a) RZPO/R pasākumi vai lēmumi, kuru puse vai sadarbības partnere tā nav, vai ka tā tos atzīst.
    11.5.  
    Šis nolīgums negroza un neatceļ tiesības un pienākumus, kas paredzēti SKP nolīgumā.

    12. pants

    Nolīguma izbeigšana, ja nav pieņemtas visaptverošas disciplīnas

    Ja četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā nav pieņemtas visaptverošas disciplīnas un ja Vispārējā padome nelemj citādi, šis nolīgums tiek nekavējoties izbeigts.

    ▼B

    VIENOŠANĀS PAR IEKŠĒJĀ TIRGUS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMIEM



    DALĪBVALSTIS,

    ievērodamas Dalībvalstu galveno mērķi uzlabot un stiprināt starptautisko tirdzniecības sistēmu, kas pamatota uz GATT 1994;

    atzīdamas nepieciešamību noskaidrot un nostiprināt GATT 1994 disciplīnas, un īpaši tās, kas atrodamas tās XIX pantā (“Ārkārtas darbība attiecībā uz noteiktu preču importu”), atkārtoti noteikt daudzpusēju iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kontroli un novērst pasākumus, kas nepieļauj šādu kontroli;

    atzīdamas strukturālā pielāgojuma nozīmi un nepieciešamību veicināt un nevis ierobežot konkurenci starptautiskajā tirgū; un

    tālāk atzīdamas, ka šiem nolūkiem nepieciešams visaptverošs līgums, kas būtu piemērojams visām Dalībvalstīm, pamatots uz GATT 1994 galvenajiem principiem;

    AR ŠO VIENOJAS PAR SEKOJOŠO.



    1. pants

    Vispārējais nosacījums

    Šis līgums nosaka noteikumus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai, ar kuriem saprot tos pasākumus, ko paredz GATT 1994 XIX pants.

    2. pants

    Nosacījumi

    1.  
    Dalībvalsts ( 163 ) var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus precei, tikai tad, ja šī Dalībvalsts, atbilstoši zemāk noteiktajiem nosacījumiem ir noteikusi, ka šāda prece tiek ievesta tās teritorijā tādos palielinātos daudzumos, absolūtos vai relatīvos attiecībā pret iekšzemes ražošanu, un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai, kura ražo līdzīgas vai tieši konkurētspējīgas preces.
    2.  
    Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi tiek piemēroti precei, kas tiek importēta neatkarīgi no tās importēšanas avota.

    3. pants

    Izmeklēšana

    1.  
    Dalībvalsts var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu tikai pēc izmeklēšanas, ko veikušas šīs Dalībvalstis kompetentas institūcijas, atbilstoši iepriekš noteiktajām procedūrām un publiskā veidā, saskaņā ar GATT 1994 X pantu. Šī izmeklēšana ietver saprātīgu publisku paziņojumu visām ieinteresētajām pusēm un atklātu izskatīšanu vai citus atbilstošus pasākumus, kur importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās puses varētu sniegt pierādījumus un paust savus viedokļus, ieskaitot iespēju atbildēt uz citu pušu jautājumiem un paust savus uzskatus, cita starpā, vai iekšējā tirgus aizsardzības līdzekļa piemērošana ir sabiedrības interesēs. Kompetentas iestādes publicē ziņojumu, kas atspoguļo to spriedumus un pamatotus secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz visiem faktoloģiskajiem un tiesiskajiem jautājumiem.
    2.  
    Pret jebkuru informāciju, kura pēc būtības ir konfidenciāla, vai kura sniegta kā konfidenciāla, attiecīgi to pamatojot, kompetentās institūcijas izturas kā pret konfidenciālu. Šāda informācija netiek izpausta bez tās iesniedzējas puses atļaujas. Puses, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, var tikt lūgtas sagatavot tās nekonfidenciālu kopsavilkumu, vai, ja šādas puses norāda, ka šādu informāciju nav iespējams apkopot, jānorāda iemesli, kādēļ nav iespējams iesniegt kopsavilkumu. Tomēr, ja kompetentas institūcijas konstatē, ka lūgums pēc konfidencialitātes nav pamatots un, ja attiecīgā puse vai nu nevēlas darīt informāciju atklātībai vai pilnvarot tās izpaušanu vispārinātā vai kopsavilkuma veidā, varas institūcijas var neņemt vērā šādu informāciju, ja vien nav iespējams pierādīt, izmantojot attiecīgus avotus, ka iesniegtā informācija ir patiesa.

    4. pants

    Nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšana

    1.  

    Šī līguma nolūkiem:

    a) 

    “nopietns kaitējums” tiek saprasts kā tāds, kas nozīmē nozīmīgu vispārēju stāvokļa pasliktināšanos iekšzemes ražošanā;

    b) 

    “nopietna kaitējuma draudi” tiek saprasti kā tādi, kas nozīmē nopietnu kaitējumu, kas ir neizbēgams, atbilstoši 2. punkta nosacījumiem. Nopietna kaitējuma draudu noteikšanu tiek balstīta uz faktiem un nevis tikai uz apgalvojumu, minējumu vai vāju iespējamību; un

    c) 

    nosakot kaitējumu vai tā draudus, “iekšzemes ražošana” tiek saprasta kā tāda, kas nozīmē līdzīgo preču vai konkurētspējīgo preču ražotājus kā vienotu veselumu, kuri darbojas Dalībvalsts teritorijā, vai tos, kuru kopējā līdzīgo vai konkurētspējīgo preču produkcijas izlaide sastāda kopējās šo preču iekšzemes ražošanas lielāko daļu.

    2.  
    a) 

    Izmeklēšanā, lai noteiktu, vai importa pieaugums ir radījis vai var radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai saskaņā ar šī līguma nosacījumiem, kompetentās institūcijas novērtē visus atbilstošos objektīvos un skaitliskās izteiksmes faktorus, kam ir ietekme uz stāvokli šajā ražošanā, īpaši, attiecīgās preces importa pieauguma tempu un apjomu absolūtā un relatīvā izteiksmē, iekšzemes tirgus daļu, kuru pieaugošais imports ir atņēmis iekšzemes ražotājiem, izmaiņas tirdzniecības apjomos, ražošanā, ražīgumā, jaudu izmantošanā, peļņu un zaudējumus, un nodarbinātību.

    b) 

    Lēmums, kas minēts a) apakšpunktā netiek pieņemts, ja vien šī izmeklēšana, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, neparāda, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgās preces importa pieaugumu un tā izraisīto kaitējumu vai kaitējuma draudiem. Ja citi faktori, izņemot importa pieaugumu, rada kaitējumu iekšzemes ražošanai tajā pašā laikā, šāds kaitējums netiek saistīts ar importa pieaugumu.

    c) 

    Kompetentas institūcijas nekavējoties publicē, atbilstoši 3. panta nosacījumiem, izmeklēšanā esošās lietas detalizētu analīzi, kā arī parāda izpētīto faktoru atbilstību.

    5. pants

    Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošana

    1.  
    Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgojumu. Ja tiek izmantots kvantitatīvais ierobežojums, šāds pasākumus nesamazina importa apjomu zem nesenā līmeņa, kas ir vidējais imports pēdējo trīs gadu laikā, attiecībā par kuru ir pieejami statistikas dati, ja vien netiek dots skaidrs pamatojums tam, ka atšķirīgs apjoms nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu. Dalībvalstīm vajadzētu izvēlēties pasākumus, kas būtu vispiemērotākie šādu mērķu sasniegšanai.
    2.  
    a) 

    Gadījumos, kad piegādātājām valstīm tiek piešķirta kvota, Dalībvalsts, kura piemēro ierobežojumus, var censties panākt vienošanos attiecībā uz kvotu daļu piešķiršanu visām citām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese, piegādājot attiecīgo preci. Gadījumos, kad šī metode nav saprātīgi izmantojama, attiecīgā Dalībvalsts piešķir Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese preču daļu piegādē preces importa kopējā daudzuma vai vērtības proporcijās, ko piegādājušas Dalībvalstis iepriekšējā atskaites periodā, pienācīgi jāņem vērā faktori, kuri varētu būt ietekmējuši vai varētu ietekmēt tirdzniecību ar preci.

    b) 

    Dalībvalsts var atkāpties no a) apakšpunkta nosacījumiem, ar nosacījumu, ka konsultācijas saskaņā ar 12. panta 3. punktu tiek noturētas Iekšējā tirgus aizsardzības komitejas aizgādībā, ko paredz 13. panta 3. punkts un, ka Komitejai tiek skaidri nodemonstrēts, ka i) imports no noteiktām Dalībvalstīm ir pieaudzis neproporcionāli attiecībā uz kopējo attiecīgās preces importa pieaugumu pārskata periodā, ii) atkāpšanās iemesli no a) apakšpunkta ir attaisnoti, un iii) šādas atkāpšanās apstākļi ir vienlīdzīgi visiem attiecīgās preces piegādātājiem. Jebkura šāda pasākuma ilgums netiek pagarināts ilgāk par sākotnējo termiņu saskaņā ar 7. panta 1. punktu. Augstāk minētā atkāpšanās nav atļauta nopietna kaitējuma draudu gadījumā.

    6. pants

    Pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi

    Kritiskos apstākļos, kur aizkavēšana varētu radīt postījumu, kuru būtu grūti izlabot, Dalībvalsts var izmantot pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu atbilstoši pagaidu lēmumam, ka ir skaidri pierādījumi, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu. Pagaidu pasākuma ilgums nepārsniedz 200 dienas, kura laikā tiek pildīti 2.–7. pantiem un 12. pantam atbilstošie nosacījumi. Šādiem pasākumiem ir jāizpaužas kā paaugstinātiem tarifiem, kas nekavējoties jāatmaksā, ja turpmākajā izmeklēšanā, kas minēta 4. panta 2. punktā neatklājas, ka pieaugošais imports ir radījis vai draud radīt nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanai. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek skaitīts kā daļa no sākuma termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēti 7. panta 1., 2. un 3. punktā.

    7. pants

    Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ilgums un pārskats

    1.  
    Dalībvalsts piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus tikai uz tik ilgu laiku, cik var būt nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu un nodrošinātu pielāgošanos. Šis laiks nepārsniedz četrus gadus, ja vien tas netiek pagarināts saskaņā ar 2. punktu.
    2.  
    Termiņš, kas minēts 1. punktā, var tikt pagarināts, ar nosacījumu, ka kompetentas importējošās Dalībvalsts varas institūcijas ir nolēmušas, atbilstoši 2.,3., 4. un 5. pantos noteiktajām procedūrām, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums joprojām ir nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu, un ir pierādījumi, ka ražošana pielāgojas, un, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 8. un 12. pantiem atbilstošie nosacījumi.
    3.  
    Kopējais iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanas laiks, ieskaitot jebkura pagaidu pasākuma piemērošanu, sākuma piemērošanas ilgumu un tā pagarinājumu, nepārsniedz astoņus gadus.
    4.  
    Lai nodrošinātu pielāgošanos situācijā, ja iecerētais iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ilgums, kā paziņots atbilstoši 12. panta 1. punktam, ir ilgāks par vienu gadu, Dalībvalsts, kura piemēro pasākumu, pakāpeniski to liberalizē regulāros intervālos piemērošanas laikā. Ja pasākuma ilgums pārsniedz trīs gadus, Dalībvalsts, kura piemēro šādu pasākumu, pārskata situāciju ne vēlāk kā pasākuma vidus posmā un, ja nepieciešams, atceļ to vai palielina liberalizācijas tempu. Pasākums, kas tiek pagarināts saskaņā ar 2. punktu, nav vairāk ierobežojošs, kā tas bija sākuma perioda beigās, un to jāturpina liberalizēt.
    5.  
    Neviens iekšējā tirgus aizsardzības pasākums netiek piemērots vēlreiz attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, uz laika posmu, kas vienāds ar to, kurā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.
    6.  

    Neskatoties uz 5. punkta nosacījumiem, iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu ar 180 dienu ilgumu vai mazāk, var atkārtoti piemērot preces importam, ja:

    a) 

    vismaz viens gads pagājis kopš iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas tās preces importam; un

    b) 

    šāds iekšējā tirgus aizsardzības pasākums nav ticis piemērots tai pašai precei vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā tieši pirms šī pasākuma ieviešanas brīža.

    8. pants

    Koncesiju apjoms un citas saistības

    1.  
    Dalībvalsts, kura ierosina piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu vai cenšas pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, cenšas uzturēt būtiski līdzvērtīgu koncesiju apjomu un citas savas saistības, kuras pastāv saskaņā ar GATT 1994 attiecībās starp to un eksportējošajām Dalībvalstīm, kuras varētu ietekmēt šāds pasākums, atbilstoši 12. panta 3. punkta nosacījumiem. Lai sasniegtu šo mērķi, attiecīgās Dalībvalstis var vienoties par jebkuru atbilstošu tirdzniecības kompensācijas pasākumu attiecībā uz pasākuma negatīvajām sekām to tirdzniecībai.
    2.  
    Ja konsultācijās saskaņā ar 12. panta 3. punktu nav panākta nekāda vienošanās 30 dienu laikā, tad cietušās eksportējošās Dalībvalstis ir tiesīgas, ne vēlāk kā 90 dienas pēc pasākuma piemērošanas, pārtraukt, pēc 30 dienu termiņa izbeigšanās no dienas, kad Preču tirdzniecības padome saņēmusi rakstisku paziņojumu par apturēšanu, piemērot būtiski līdzvērtīgas koncesijas vai citas saistības saskaņā ar GATT 1994, attiecībā uz tās Dalībvalsts tirdzniecību, kura piemēro iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, pret kura pārtraukšanu Preču tirdzniecības padome neizturas noraidoši.
    3.  
    Pārtraukšanas tiesības, kas minētas 2. punktā, netiek izmantotas pirmajos trīs gados, kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums darbojas, ar nosacījumu, ka iekšējā tirgus aizsardzības pasākums ir veikts importa absolūta pieauguma rezultātā un ka šāds pasākums atbilst šī Līguma nosacījumiem.

    9. pants

    Jaunattīstības valstu Dalībvalstis

    1.  
    Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi netiek piemēroti attiecībā uz preci, kuras izcelsme ir jaunattīstības valsts dalībvalsts, ja vien tās attiecīgās preces importa daļa importējošajā Dalībvalstī nepārsniedz 3 %, ar nosacījumu, ka jaunattīstības valstu Dalībvalstis ar mazāk nekā 3 % importa daļu kopā sastāda ne vairāk kā 9 % attiecīgās preces kopējā importa ( 164 ).
    2.  
    Jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma termiņu uz laiku līdz diviem gadiem pēc maksimālā termiņa, kas paredzēts 7. panta 3. punktā. Neskatoties uz 7. panta 5. punkta nosacījumiem, jaunattīstības valsts Dalībvalstij ir tiesības atkārtoti piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu attiecībā uz preces importu, kura bijusi pakļauta šādam pasākumam, kas veikts pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, pēc laika posma, kas vienāds pusei no tā laika posma, kura laikā šāds pasākums iepriekš ticis piemērots, ar nosacījumu, ka nepiemērošanas laika posms ir vismaz divi gadi.

    10. pants

    Pirms–XIX panta pieņemšanas eksistējušie pasākumi

    Dalībvalstis izbeidz visus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus, kas veikti atbilstoši GATT 1947 XIX. pantam, kas pastāvēja PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī ne vēlāk kā astoņus gadus pēc brīža, kad tie pirmo reizi tika piemēroti vai piecus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, tajā no abiem termiņiem, kas pienāk vēlāk.

    11. pants

    Noteiktu pasākumu aizliegšana un atcelšana

    1.  
    a) 

    Dalībvalsts neveic vai necenšas veikt jebkuru ārkārtas darbību attiecībā uz atsevišķu preču importu, kā noteikts GATT 1947 XIX. pantā, ja vien šāda darbība neatbilst šī panta nosacījumiem, kas piemērota atbilstoši šim Līgumam.

    b) 

    Turklāt Dalībvalsts necenšas veikt, neveic vai neuztur nekādus patvarīgus eksporta ierobežojumus, organizētus marketinga pasākumus vai kādus citus līdzīgus pasākumus attiecībā uz eksportu vai importu ( 165 ) ( 166 ). Tie ietver darbību, ko veic viena Dalībvalsts, kā arī darbību saskaņā ar līgumiem, vienošanām un nolīgumiem, kuru puses ir divas vai vairākas Dalībvalstis. Jebkurš šāds pasākums, kas ir spēkā PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, jāsaskaņo ar šo Līgumu vai pakāpeniski jāsamazina atbilstoši 2. punktam.

    c) 

    Šis Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kurus Dalībvalsts cenšas veikt, ir veikusi vai uzturējusi atbilstoši GATT 1994 nosacījumiem, izņemot XIX panta, un Daudzpusējo tirdzniecības līgumu nosacījumiem Pielikumā 1A, izņemot šī Līguma, vai atbilstoši protokoliem un līgumiem vai vienošanām, kas noslēgtas GATT 1994 ietvaros.

    2.  
    Pasākumu pakāpeniska samazināšana, kas minēta 1.b punktā, tiek veikta atbilstoši grafikiem, kurus attiecīgās Dalībvalstis iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 180 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža. Šie grafiki paredz visus pasākumus, kas minēti 1. punktā, kas jāsamazina vai jāpadara atbilstošus šim Līgumam termiņā, kas nepārsniedz četrus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, kas pakļauti ne vairāk kā vienam specifiskam pasākumam uz vienu importējošo Dalībvalsti ( 167 ), kura ilgums nepārsniedz 1999. gada 31.decembri. Par jebkuru šādu izņēmumu var abpusēji vienoties Dalībvalstu starpā, kuras ir tieši skartas un par kurām ir paziņots Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par tās pārbaudi un akceptēšanu 90 dienu laikā no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža. Pielikums šim Līguma norāda pasākumu, par kuru panākta vienošanās, kā to paredz šis izņēmums.
    3.  
    Dalībvalstis neveicina un neatbalsta sabiedrisko un privāto uzņēmumu nevalstisko pasākumu pieņemšanu vai uzturēšanu, kas līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem.

    12. pants

    Notifikācija un konsultācijas

    1.  

    Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par:

    a) 

    izmeklēšanas procesa uzsākšanu un tā iemesliem attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem;

    b) 

    slēdziena izdarīšanu attiecībā uz nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums;

    c) 

    lēmuma pieņemšanu, lai piemērotu vai pagarinātu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu.

    2.  
    Gatavojot notifikācijas, kā minēts 1.b un 1.c punktā, Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, iesniedz Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai visu atbilstošo informāciju, kas ietver pierādījumus par nopietnu kaitējumu vai tā draudiem, ko radījis importa pieaugums, precīzu ietvertās preces aprakstu un ieteikto pasākumu, ierosināto ieviešanas datumu, plānoto ilgumu un pieaugošās liberalizācijas grafiku. Pasākuma pagarinājuma gadījumā, tiek sniegti arī pierādījumi, ka attiecīgā ražošana pielāgojas. Preču tirdzniecības padome vai Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja var pieprasīt papildus informāciju, kādu tās uzskata par nepieciešamus, tai Dalībvalstij, kura ierosina piemērot vai pagarināt pasākumu.
    3.  
    Dalībvalsts, kura ierosina piemērot vai pagarināt iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, nodrošina piemērotas iespējas iepriekšējām konsultācijām ar tām Dalībvalstīm, kurām ir būtiska interese kā attiecīgās preces eksportētājiem, lai cita starpā pārbaudītu 2. punktā sniegto informāciju, apmainītos ar viedokļiem par pasākumu un panāktu saprašanos par veidiem, kā sasniegt mērķi, kas noteikts 8. panta 1. punktā.
    4.  
    Dalībvalsts sagatavo notifikāciju Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai pirms pagaidu iekšējā tirgus aizsardzības pasākuma ieviešanas, kā minēts 6. pantā. Konsultācijas tiek sāktas tūlīt pēc pasākuma ieviešanas.
    5.  
    Par konsultāciju rezultātiem, kā par tiem minēts šajā pantā, kā arī par starptermiņu pārbaudēm, kas minētas 7. panta 4. punktā, par jebkuru kompensācijas veidu, kas minēts 8. panta 1. punktā, un par ierosinātajām koncesiju apturēšanām un citām saistībām, kas minētas 8. panta 2. punktā, attiecīgās Dalībvalstis nekavējoties paziņo Preču tirdzniecības padomei.
    6.  
    Dalībvalstis nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par saviem likumiem, noteikumiem un administratīvajām procedūrām, kas attiecas uz iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kā arī par jebkurām izmaiņām tajos.
    7.  
    Dalībvalstis, kas veic pasākumus, kā aprakstīts 10. pantā un 11. panta 1. punktā, kuri pastāv PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī, paziņo par šādiem pasākumiem Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai ne vēlāk kā 60 dienas pēc PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.
    8.  
    Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par visiem likumiem, noteikumiem, administratīvajām procedūrām un par jebkuriem pasākumiem vai darbību, sakarā ar šo Līgumu, par ko nav paziņojušas citas Dalībvalsts, attiecībā uz kurām šis Līgums pieprasa sniegt šādus paziņojumus.
    9.  
    Jebkura Dalībvalsts var paziņot Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par jebkuriem nevalstiskiem pasākumiem, kas minēti 11. panta 3. punktā.
    10.  
    Visas notifikācijas Preču tirdzniecības padomei, kā minēts šajā līgumā, parasti tiek veiktas ar Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejas starpniecību.
    11.  
    Nosacījumi par notifikāciju šajā līgumā nepieprasa kādai no Dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana varētu traucēt likumu pildīšanu vai citādi darboties pret sabiedrības interesēm vai varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu, sabiedrisko vai privāto, komercinteresēm.

    13. pants

    Uzraudzība

    1.  

    Ar šo tiek izveidota Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komiteja, kura darbojas Preču tirdzniecības padomes pilnvarojumā, kura ir atvērta līdzdalībai jebkurai Dalībvalstij, kura parāda savu vēlēšanos darboties tajā. Komitejai ir šādas funkcijas:

    a) 

    kontrolēt un sniegt gadskārtēju ziņojumu Preču tirdzniecības padomei par šī līguma vispārējo īstenošanu un sniegt rekomendācijas tā uzlabošanai;

    b) 

    konstatēt, pēc jebkuras skartās Dalībvalstis lūguma, vai šī līguma procedūras prasības ir pildītas vai nav pildītas sakarā ar iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, un ziņot par saviem secinājumiem Preču tirdzniecības padomei;

    c) 

    sniegt palīdzību Dalībvalstīm, ja tās to lūdz, konsultācijās saskaņā ar šī līguma nosacījumiem;

    d) 

    iepazīties ar pasākumiem, kas aptverti 10. pantā un 11. panta 1. punktā, kontrolēt šādu pasākumu pakāpenisku samazināšanu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

    e) 

    pārbaudīt, pēc Dalībvalstis lūguma, kura veic iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu, vai ierosinājumi apturēt koncesijas vai citas saistības ir “būtiski līdzvērtīgs”, un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei;

    f) 

    saņemt un pārbaudīt visas notifikācijas, kas sniegtas saskaņā ar šo līgumu un attiecīgi par to ziņot Preču tirdzniecības padomei; un

    g) 

    pildīt jebkuru citu funkciju sakarā ar šo līgumu, kādu Preču tirdzniecības padome var noteikt.

    2.  
    Lai palīdzētu Komitejai veikt uzraudzības funkciju, Sekretariāts sagatavo gadskārtēju faktoloģisko ziņojumu par šī līguma darbību, kas pamatojas uz notifikācijām un citu patiesu tās rīcībā esošu informāciju.

    14. pants

    Strīdu noregulēšana

    GATT 1994 XXII. un XXIII. pantu nosacījumi, precizēti un piemēroti Izskaidrojumā par strīdu noregulējumu, ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulējumu, kas rodas sakarā ar šo Līgumu.

    PIELIKUMS

    IZŅĒMUMS, KAS MINĒTS 11. PANTA 2. PUNKTĀ



    Attiecīgās Dalībvalstis

    Prece

    Termiņš

    EK/Japāna

    Pasažieru automašīnas, ārpus ceļu transporta līdzekļi, viegli komerciālie transporta līdzekļi, nelielas smagās automašīnas (līdz 5 t), un tie paši transporta līdzekļi pilnīgi izjauktā veidā (CKD komplekti)

    1999. gada 31. decembris

    ANNEX 1 B

    GENERAL AGREEMENT ON TRADE IN SERVICES

    PART I

    SCOPE AND DEFINITION

    Article I

    Scope and Definition

    PART II

    GENERAL OBLIGATIONS AND DISCIPLINES

    Article II

    Most-Favoured-Nation Treatment

    Article III

    Transparency

    Article III bis

    Disclosure of Confidential Information

    Article IV

    Increasing Participation of Developing Countries

    Article V

    Economic Integration

    Article V bis

    Labour Markets Integration Agreements

    Article VI

    Domestic Regulation

    Article VII

    Recognition

    Article VIII

    Monopolies and Exclusive Service Suppliers

    Article IX

    Business Practices

    Article X

    Emergency Safeguard Measures

    Article XI

    Payments and Transfers

    Article XII

    Restrictions to Safeguard the Balance of Payments

    Article XIII

    Government Procurement

    Article XIV

    General Exceptions

    Article XV bis

    Security Exceptions

    Article XV

    Subsidies

    PART III

    SPECIFIC COMMITMENTS

    Article XVI

    Market Access

    Article XVII

    National Treatment

    Article XVIII

    Additional Commitments

    PART IV

    PROGRESSIVE LIBERALIZATION

    Article XIX

    Negotiation of Specific Commitments

    Article XX

    Schedules of Specific Commitments

    Article XXI

    Modification of Schedules

    PART V

    INSTITUTIONAL PROVISIONS

    Article XXII

    Consultation

    Article XXIII

    Dispute Settlement and Enforcement

    Article XXIV

    Council for Trade in Services

    Article XXV

    Technical Cooperation

    Article XXVI

    Relationship with Other International Organizations

    PART VI

    FINAL PROVISIONS

    Article XXVII

    Denial of Benefits

    Article XXVIII

    Definitions

    Article XXIX

    Annexes

    Annex on Article II Exemptions

    Annex on Movement of Natural Persons Supplying Services under the Agreement

    Annex on Air Transport Services

    Annex on Financial Services

    Second Annex on Financial Services

    Annex on Negotiations on Maritime Transport Services

    Annex on Telecommunications

    Annex on Negotiations on Basic Telecommunications

    VISPĀRĒJAIS LĪGUMS PAR PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBU



    DALĪBVALSTIS,

    ATZĪSTOT pieaugošo pakalpojumu tirdzniecības nozīmi pasaules ekonomikas izaugsmei un attīstībai;

    VĒLOTIES izveidot daudzpusēju principu un noteikumu sistēmu pakalpojumu tirdzniecībai, lai paplašinātu šādu tirdzniecību atklātības un progresīvas liberalizācijas apstākļos, kā līdzekli visu tirdzniecības partneru ekonomiskās izaugsmes veicināšanai un jaunattīstības valstu attīstībai;

    VĒLOTIES savlaicīgi sasniegt progresīvi augstāku liberalizācijas līmeni pakalpojumu tirdzniecībā ar regulāru daudzpusēju sarunu raundu palīdzību, kuru mērķis ir visu dalībnieku interešu veicināšana uz savstarpēji izdevīgiem pamatiem un nodrošināt visaptverošu tiesību un pienākumu līdzsvaru, vienlaikus pienācīgi respektējot nacionālās politikas mērķus;

    ATZĪSTOT Dalībvalstu tiesības regulēt un ieviest jaunus noteikumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu to teritorijās, lai īstenotu nacionālās politikas mērķus, un pastāvot atšķirībai pakalpojumu noteikumu attīstības pakāpēs dažādās valstīs, un sevišķi jaunattīstības valstu nepieciešamību izmantot šīs tiesības;

    VĒLOTIES nodrošināt pieaugošu jaunattīstības valstu dalību pakalpojumu tirdzniecībā un pakalpojumu eksporta paplašināšanu inter alia nostiprinot to iekšzemes pakalpojumu apjomu, kā arī efektivitāti un konkurētspēju;

    ĪPAŠI IEVĒROJOT vismazāk attīstīto valstu nopietnās grūtības sakarā ar to īpašo ekonomisko situāciju un attīstību, tirdzniecības un finansiālās vajadzības;

    VIENOJAS PAR TURPMĀKO.



    I DAĻA

    DARBĪBAS SFĒRA UN DEFINĪCIJAS

    I pants

    Darbības sfēra un definīcijas

    1.  
    Šis Līgums ir spēkā attiecībā uz Dalībvalstu pasākumiem saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību.
    2.  

    Šī Līguma kontekstā pakalpojumu tirdzniecība tiek definēta kā pakalpojuma sniegšana:

    a) 

    no vienas Dalībvalstis teritorijas jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

    b) 

    vienas Dalībvalstis teritorijā jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu patērētājam;

    c) 

    ko veic vienas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, izmantojot komerciālo pārstāvniecību jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

    d) 

    ko veic vienas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, izmantojot Dalībvalsts fizisko personu klātbūtni jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā;

    3.  

    Šī Līguma kontekstā:

    a) 

    “Dalībvalstu pasākumi” nozīmē pasākumus, kurus veic:

    i) 

    centrālās, reģionālās vai vietējās valdības un varas institūcijas; un

    ii) 

    nevalstiskās organizācijas, pildot saistības, kuras tām deleģējušas centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai varas institūcijas;

    Pildot savas saistības un pienākumus saskaņā ar Līgumu, katra Dalībvalsts veic tai pieejamos saprātīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka reģionālās un vietējās valdības un varas institūcijas un nevalstiskās organizācijas tās teritorijā ievēro minētās saistības un pienākumus;

    b) 

    “pakalpojumi” ir jebkuri pakalpojumi jebkurā sektorā, izņemot pakalpojumus, kurus sniedz, realizējot valsts varas pilnvaras;

    c) 

    “pakalpojums, kas sniegts, realizējot valsts varas pilnvaras” nozīmē jebkuru pakalpojumu, kas netiek sniegts uz komerciāliem pamatiem vai konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.



    II DAĻA

    VISPĀRĒJĀS SAISTĪBAS UN DISCIPLĪNAS

    II pants

    Vislielākās labvēlības režīms

    1.  
    Attiecībā uz jebkuru šajā Līgumā ietverto pasākumu katra Dalībvalsts nekavējoties un bez nosacījumiem piešķir attiecībā uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem statusu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir jebkuras citas valsts līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.
    2.  
    Dalībvalsts var veikt pasākumu, kas neatbilst 1. punktam, ar nosacījumu, ka šāds pasākums ir īpaši uzskaitīts pielikumā par II panta izņēmumiem un atbilst tā nosacījumiem.
    3.  
    Šī Līguma nosacījumi nekavē Dalībvalsti piešķirt vai sniegt priekšrocības kaimiņvalstīm, lai veicinātu pakalpojumu apmaiņu pierobežas zonu ietvaros, kuri tiek gan radīti, gan patērēti uz vietas.

    III pants

    Atklātība

    1.  
    Katra Dalībvalsts nekavējoties, izņemot ārkārtas situācijas, publicē vēlākais uz to spēkā stāšanās brīdi visus vispārējas piemērošanas pasākumus, kas attiecas uz šo Līgumu vai ietekmē tā darbību. Starptautiskie līgumi, kas attiecas uz pakalpojumu tirdzniecību, vai ietekmē to, un kuriem Dalībvalsts ir pievienojusies, arī tiek publicēti.
    2.  
    Ja publicēšana saskaņā ar 1. punktu nav iespējama, šādu informāciju dara publiski pieejamu ar citiem līdzekļiem.
    3.  
    Katra Dalībvalsts nekavējoties un vismaz reizi gadā informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par jaunu likumu, noteikumu vai administratīvo norādījumu ieviešanu, vai izmaiņām pastāvošajos tiesību un normatīvajos aktos, kas būtiski ietekmē pakalpojumu tirdzniecības kārtību, ko Dalībvalstij nosaka īpašās saistības saskaņā ar šo Līgumu.
    4.  
    Katra Dalībvalsts nekavējoties atbild uz visiem jebkuras citas Dalībvalsts specifiskas informācijas pieprasījumiem attiecībā uz jebkuru no tās vispārējās piemērošanas pasākumiem vai starptautiskajiem līgumiem 1. punkta izpratnē. Katra Dalībvalsts izveido arī vienu vai vairākus pieprasījumu izskatīšanas centrus, lai sniegtu specifisku informāciju pēc attiecīga pieprasījuma citām Dalībvalstīm par visiem šādiem jautājumiem, kā arī par tādiem, kuri ir pakļauti 3. punkta paziņošanas kārtībai. Šādi pieprasījumu izskatīšanas centri tiek izveidoti divu gadu laikā no PTO Nodibināšanas līguma (šajā Līgumā saukts “PTO Līgums”) stāšanās spēkā. Attiecībā uz jaunattīstības Dalībvalstīm ir iespējams pienācīgs tā laika ierobežojuma elastīgums, kurā jāizveido šādi pieprasījumu izskatīšanas centri un par to vienojas ar katru no jaunattīstības Dalībvalstīm atsevišķi. Pieprasījumu izskatīšanas centriem nav jābūt likumu un noteikumu depozitārijiem.
    5.  
    Jebkura Dalībvalsts var paziņot Pakalpojumu tirdzniecības padomei par jebkuru pasākumu, ko veic jebkura cita Dalībvalsts un par kuru tā uzskata ka tas ietekmē šī Līguma darbību.

    III bis pants

    Konfidenciālas informācijas izpaušana

    Nekas šajā Līgumā nepieprasa Dalībvalstij konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt likuma ievērošanu, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedriskajām interesēm un kaitēt noteiktu uzņēmumu, publisku vai privātu, likumiskajām komercinteresēm.

    IV pants

    Jaunattīstības valstu dalības paplašināšanās

    1.  

    Pieaugošā jaunattīstības Dalībvalstu piedalīšanās pasaules tirdzniecībā tiek nodrošināta ar dažādu Dalībvalstu sarunās definētām īpašām saistībām atbilstoši šī Līguma III un IV daļām, attiecībā uz:

    a) 

    šo valstu iekšzemes pakalpojumu apjomu un to efektivitātes un konkurētspējas nostiprināšanu inter alia ar tehnoloģijas izmantošanu uz komerciāliem pamatiem;

    b) 

    to pieejas uzlabošanu sadales kanāliem un informācijas tīkliem;

    c) 

    tirgus pieejamības liberalizāciju tiem sektoriem un piegādes veidiem, kuros pastāv to eksporta intereses.

    2.  

    Attīstītās Dalībvalstis un, iespēju robežās, arī citas Dalībvalstis izveido kontaktcentrus divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža, lai nodrošinātu jaunattīstības Dalībvalstu pakalpojumu piegādātājiem pieeju informācijai saistībā ar attiecīgo tirgu un attiecībā uz:

    a) 

    pakalpojumu piegādes komerciālajiem un tehniskajiem aspektiem;

    b) 

    profesionālo kvalifikāciju reģistrāciju, atzīšanu un iegūšanu;

    c) 

    pakalpojumu tehnoloģijas pieejamību.

    3.  
    Īpaša prioritāte vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm tiek piešķirta 1. un 2. punktu īstenošanā. Sevišķa uzmanība, ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu īpašo ekonomisko situāciju, to attīstību un tirdzniecības un finansiālās vajadzības, jāpievērš nopietnām grūtībām, tām akceptējot sarunās panāktās specifiskās saistības.

    V pants

    Ekonomiskā integrācija

    1.  

    Šis Līgums neaizliedz tā Dalībvalstīm kļūt par pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas līguma pusi vai pievienoties šādam līgumam starp divām vai vairākām šāda līguma pusēm, ar nosacījumu, ka šādam līgumam ir:

    a) 

    būtisks sektorāls segums ( 168 ); un

    b) 

    tajā noteikta būtisku apjomu nediskriminācija XVII panta nozīmē divu vai vairāku pušu starpā sektoros, kas aptverti saskaņā ar a) apakšpunktu:

    i) 

    likvidējot esošos diskriminējošos pasākumus; un/vai

    ii) 

    aizliedzot jaunus un vēl vairāk diskriminējošus pasākumus;

    vai nu stājoties spēkā šim līgumam vai, pamatojoties uz saprātīgiem termiņiem, izņemot pasākumus, kas atļauti saskaņā ar XI, XII, XIV un XIV bis pantiem.

    2.  
    Novērtējot, vai nosacījumi saskaņā ar 1.b) apakšpunktu ir ievēroti, var izteikt apsvērumus attiecībā uz līguma saistību ar ekonomiskās integrācijas plašāku procesu vai tirdzniecības liberalizāciju starp attiecīgajām valstīm.
    3.  
    a) 

    Ja jaunattīstības valstis ir tāda līguma puses, kurš aprakstīts 1. punktā, jānodrošina elastīgums attiecībā uz nosacījumiem, kas aprakstīti 1. punktā, sevišķi attiecībā uz tā b) apakšpunktu, atbilstoši attiecīgo valstu attīstības līmenim gan vispārējā, gan individuālajos sektoros vai apakšsektoros.

    b) 

    Neskatoties uz 6. punktu, 1. punktā minētā līguma gadījumā starp tikai un vienīgi jaunattīstības valstīm, daudz labvēlīgāka attieksme jāpiešķir juridiskajām personām, kas pieder vai kuras kontrolē fiziskās personas, kuras ir šāda līguma puses.

    4.  
    Jebkurš 1. punktā aprakstītais līgums tiek veidots tā, lai nodrošinātu tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un attiecībā uz kādu no Dalībvalstīm ārpus līguma nepalielinātu pakalpojumu tirdzniecības barjeru vispārējo līmeni attiecīgajos sektoros vai apakšsektoros, salīdzinājumā ar līmeni, kas ticis piemērots pirms šī Līguma.
    5.  
    Ja noslēgumā jebkura līguma paplašināšanā vai jebkurās nozīmīgās izmaiņās tajā, saskaņā ar 1. punktu, Dalībvalsts nodomā atsaukt vai izmainīt specifisku saistību, kas neatbilst tās Grafikā noteiktajiem nosacījumiem un apstākļiem, tā vismaz 90 dienas iepriekš sniedz paziņojumu vai atsaukumu par šādām izmaiņām un spēkā ir procedūra, kas noteikta XXI panta 2., 3. un 4. punktos.
    6.  
    Jebkuras Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājam, kas ir atbilstoši 1. punktā minētās līgumslēdzējas puses likumiem izveidota juridiska persona, ir tiesības uz attieksmi saskaņā ar šādu līgumu, ar nosacījumu, ka tas iesaistās reālās biznesa operācijās šādu līgumslēdzēju pušu teritorijā.
    7.  
    a) 

    Dalībvalstis, kuras ir jebkura 1. punktā minētā līguma līgumslēdzējas puses, nekavējoties paziņo par jebkuru šādu līgumu un par šāda līguma paplašināšanu vai nozīmīgām izmaiņām tajā Pakalpojumu tirdzniecības padomei. Tās arī dara pieejamu Padomei jebkuru tās pieprasīto atbilstošu informāciju. Padome var izveidot darba grupu, lai tādejādi iepazītos ar šādu līgumu, tā paplašināšanu vai izmaiņām šajā līgumā un ziņotu Padomei par līgumu atbilstību šim pantam.

    b) 

    Dalībvalstis, kuras ir jebkura 1. punktā minētā līguma, kas tiek īstenots noteiktā laika termiņā, līgumslēdzējas puses, periodiski ziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei par tā īstenošanu. Padome var izveidot darba grupu šādu ziņojumu izskatīšanai, ja tā uzskata šādas darba grupas izveidi par nepieciešamu.

    c) 

    Pamatojoties uz darba grupu, kas minētas a) un b) apakšpunktos, ziņojumiem, Padome pēc saviem ieskatiem var sniegt pusēm rekomendācijas.

    8.  
    Dalībvalsts, kas ir kāda 1. punktā minētā līguma līgumslēdzēja puse, necenšas sev kompensēt tirdzniecības priekšrocības, kas šāda līguma darbības rezultātā varētu būt radušās kādai citai Dalībvalstij.

    V bis pants

    Darba tirgu integrācijas līgumi

    Šis Līgums neaizliedz tā Dalībvalstīm kļūt par tāda līguma pusi vai pievienoties tādam līgumam starp divām vai vairākām līguma pusēm, kurš nostiprina pilnīgu darba tirgu integrāciju ( 169 ) starp līgumslēdzējām pusēm, ja vien šāds līgums:

    a) 

    atbrīvo līgumslēdzēju pušu pilsoņus no prasībām par dzīvošanas un darba atļaujām;

    a) 

    tiek darīts zināms Pakalpojumu tirdzniecības padomei.

    VI pants

    Iekšzemes regulēšana

    1.  
    Sektoros, kur tiek izpildītas specifiskas saistības, katra Dalībvalsts nodrošina, ka visi vispārējās piemērošanas pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, tiek administrēti saprātīgā, objektīvā un taisnīgā veidā.
    2.  
    a) 

    Katra Dalībvalsts uztur vai ātrākajā iespējamajā laikā izveido tiesu, arbitrāžas vai administratīvos tribunālus vai procedūras, kuri pēc cietušā pakalpojuma piegādātāja lūguma nodrošina ātru pārbaudi, un attaisnotu attiecīgu tiesisko aizsardzību pret administratīvajiem lēmumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no organizācijas, kurai deleģētas attiecīgā administratīvā lēmuma pilnvaras, Dalībvalsts nodrošina, ka procedūras patiešām nodrošina objektīvu un taisnīgu pārbaudi.

    b) 

    a) apakšpunkta nosacījumi netiek izmantoti, lai Dalībvalstij pieprasītu izveidot šādus tribunālus vai procedūras, ja tas ir neatbilstoši tās konstitucionālajai struktūrai vai tās tiesību sistēmas veidam.

    3.  
    Ja nepieciešams īpašs pilnvarojums pakalpojuma sniegšanai, uz kuru attiecas īpašās saistības, Dalībvalsts kompetentās institūcijas saprātīgā laika posmā pēc pieteikuma iesniegšanas, kurš atzīts par pilnīgu saskaņā ar iekšzemes likumiem un noteikumiem, informē ieniedzēju par lēmumu attiecībā uz šo iesniegumu. Pēc iesniedzēja pieprasījuma Dalībvalsts kompetentās institūcijas bez nevajadzīgas aizkavēšanās sniedz informāciju par iesnieguma statusu.
    4.  

    Lai nodrošinātu to, ka pasākumi, kas attiecas uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām, neveidotu nevajadzīgas barjeras pakalpojumu tirdzniecībā, Pakalpojumu tirdzniecības padome ar attiecīgo institūciju, kuras tā izveido, starpniecību izstrādā jebkuras nepieciešamās disciplīnas. Šādu disciplīnu mērķis ir nodrošināt, ka šīs prasības inter alia:

    a) 

    ir balstītas uz objektīviem un atklātiem kritērijiem, piemēram, kompetenci un spēju piegādāt pakalpojumu;

    b) 

    nav apgrūtinošākas nekā nepieciešams, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti;

    c) 

    licencēšanas procedūru gadījumā pašas nekļūst par ierobežojumu pakalpojuma piegādei.

    5.  
    a) 

    Sektoros, kuros Dalībvalsts ir uzņēmusies specifiskas saistības iekams stājušās spēkā disciplīnas, kuras izstrādātas šajos sektoros atbilstoši 4. punktam, Dalībvalsts nepiemēro licencēšanas un kvalifikācijas prasības un tehniskos standartus, kuri anulē vai vājina šādas specifiskas saistības veidā:

    i) 

    kas neatbilst kritērijiem 4.a), b) vai c) apakšpunktos; un

    ii) 

    kurus nav bijis iepējams pamatoti sagaidīt no šīs Dalībvalsts laikā, kad šajos sektoros tika izstrādātas specifiskās saistības.

    b) 

    Nosakot, vai Dalībvalsts atbilst saistībām saskaņā ar 5.a) punktu, jāņem vērā atbilstošo starptautisko organizāciju ( 170 ) starptautiski noteiktie standarti, ko piemēro šī Dalībvalsts.

    6.  
    Sektoros, kuros tiek pildītas specifiskas saistības attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, katra Dalībvalsts nodrošina adekvātas procedūras, lai pārbaudītu jebkuras citas Dalībvalsts profesionāļu kompetenci.

    VII pants

    Atzīšana

    1.  
    Ar nolūku pilnībā vai daļēji izpildīt pakalpojumu piegādātāju standartu vai pilnvarojuma, licencēšanas vai sertificēšanas kritērijus un atbilstoši 3. punkta prasībām, Dalībvalsts var atzīt noteiktā valstī iegūto izglītību vai pieredzi, izpildītās prasības, vai piešķirtās licences vai sertifikātus. Šāda atzīšana, kuru var panākt ar harmonizāciju vai citādi, var tikt noteikta līgumā vai ar līgumu ar attiecīgo valsti, kā arī tā var tikt piešķirta atsevišķi.
    2.  
    Dalībvalsts, kura ir līguma vai 1. punktā minētā līguma esoša vai paredzama līgumslēdzēja puse, paredz vienlīdzīgas iespējas citām ieinteresētajām Dalībvalstīm sarunu ceļā vienoties par to pievienošanos šādam līgumam vai arī vienoties par līdzīgu līgumu noslēgšanu. Ja Dalībvalsts piešķir atzīšanu atsevišķi, tā paredz adekvātas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij pierādīt, ka arī pēdējās izglītība, pieredze, iegūtās licences un sertifikāti vai izpildītās prasības tās teritorijā, ir jāatzīst.
    3.  
    Dalībvalsts neizdara atzīšanu, piemērojot tās standartus vai pilnvarojuma kritērijus, tā, lai radītu diskrimināciju starp valstīm vai pakalpojumu piegādātāju licencēšanā vai sertificēšanā, vai slēptus ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībā.
    4.  

    Katra Dalībvalsts:

    a) 

    12 mēnešu laikā no pievienošanās brīža PTO Līgumam informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par tajā pastāvošiem atzīšanas pasākumiem un konstatē, vai šādi pasākumi balstās uz tiem līgumiem un vienošanās, kuri minēti 1. punktā;

    b) 

    nekavējoties un, cik vien savlaicīgi iespējams, informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par sarunu sākumu attiecībā uz līgumu vai 1. punktā minēto līgumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij izrādīt savu interesi par piedalīšanos sarunās pirms to būtiskas fāzes sākšanās;

    c) 

    nekavējoties informē Pakalpojumu tirdzniecības padomi par tās no jauna pieņemtajiem atzīšanas pasākumiem vai ievērojamām izmaiņām esošajos un konstatē, vai pasākumi pamatojas uz to līgumu vai 1. punktā minēto līgumu.

    5.  
    Kur vien tas nepieciešams, atzīšanai jābūt balstītai uz kritērijiem, kas pieņemti daudzpusējas vienošanās rezultātā. Attiecīgos gadījumos Dalībvalstis darbojas kopā ar atbilstošajām starpvaldību un nevalstiskajām organizācijām, lai izveidotu un pieņemtu vienotus starptautiskus atzīšanas standartus un kritērijus, kā arī kopējus starptautiskus standartus attiecīgo pakalpojumu tirdzniecības praksei un profesijām.

    VIII pants

    Monopoli un ekskluzīvi pakalpojumu sniedzēji

    1.  
    Katra Dalībvalsts nodrošina to, ka jebkurš monopola pakalpojuma piegādātājs tās teritorijā, piegādājot monopola pakalpojumu attiecīgajam tirgum, darbojas atbilstoši II pantā noteiktajām attiecīgās Dalībvalsts saistībām un saskaņā ar specifiskajām saistībām.
    2.  
    Ja Dalībvalsts monopola piegādātājs tieši vai ar radniecīgas kompānijas starpniecību konkurē attiecīgās Dalībvalsts specifiskajām saistībām pakļauta pakalpojuma piegādē ārpus tā monopoltiesību apjoma, Dalībvalstij jānodrošina, lai šāds piegādātājs ļaunprātīgi neizmantotu savu monopolstāvokli darbojoties tās teritorijā neatbilstoši šīm saistībām.
    3.  
    Pēc tādas Dalībvalsts pieprasījuma, kurai ir pamats uzskatīt, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojuma monopolpiegādātājs darbojas neatbilstoši 1. vai 2. punktam, Pakalpojumu tirdzniecības padome var lūgt Dalībvalsti, kura izvirza, uztur vai pilnvaro šādu piegādātāju, sniegt specifisku informāciju attiecībā uz atbilstošajām operācijām.
    4.  
    Ja, pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, Dalībvalsts piešķir monopoltiesības attiecībā uz pakalpojuma piegādi, ko paredz tās specifiskās saistības, šai Dalībvalstij tas jāpaziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ieplānotās monopoltiesību piešķiršanas un tai jāpiemēro XXI panta 2., 3. un 4. punkti.
    5.  
    Šī panta nosacījumi ir spēkā arī ekskluzīvo piegādātāju gadījumā, ja Dalībvalsts, formāli vai reāli, a) pilnvaro vai izvirza nelielu piegādātāju skaitu un b) būtiski kavē konkurenci starp šiem piegādātājiem tās teritorijā.

    IX pants

    Biznesa prakse

    1.  
    Dalībvalstis atzīst, ka dažas pakalpojumu piegādātāju biznesa prakses, izņemot VIII pantam atbilstošās, var ierobežot konkurenci līdz ar to ierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.
    2.  
    Ikviena Dalībvalsts pēc jebkuras citas Dalībvalsts pieprasījuma uzsāk konsultācijas, lai izbeigtu 1. punktā aprakstīto praksi. Dalībvalsts, kurai izteikts pieprasījums, ar izpratni izturas pret šādu lūgumu un sadarbojas, sniedzot publiski pieejamu nekonfidenciālu informāciju par minēto jautājumu. Dalībvalsts, kurai izteikts šāds pieprasījums, atbilstoši saviem iekšzemes likumiem un atkarībā no apmierinošas vienošanās par tās konfidencialitātes aizsardzību no prasītājas Dalībvalsts puses, sniedz pēdējai arī citu pieejamu informāciju.

    X pants

    Ārkārtas drošības pasākumi

    1.  
    Jāpastāv daudzpusējām sarunām par ārkārtas drošības pasākumiem, kas pamatojas uz nediskriminācijas principu. Šādu sarunu rezultāti stājas spēkā ne vēlāk kā trīs gadus no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža.
    2.  
    Laika posmā pirms 1. punktā minēto sarunu rezultātu spēkā stāšanās, jebkura Dalībvalsts, neskatoties uz XXI panta 1. punkta nosacījumiem, var paziņot Pakalpojumu tirdzniecības padomei par tās nodomu grozīt vai atcelt specifiskas saistības vienu gadu pēc saistību stāšanās spēkā; ar nosacījumu, ka Dalībvalstij jādara zināms Padomei iemesls, kāpēc grozījums vai atcelšana nespēj gaidīt trīs gadu periodu, kā to paredz XXI panta 1. punkts.
    3.  
    2. punkta nosacījumi vairs nav spēkā trīs gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

    XI pants

    Maksājumi un naudas pārvedumi

    1.  
    Izņemot XII pantā paredzētos apstākļos, Dalībvalsts nepiemēro ierobežojumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvedumiem un maksājumiem par tekošajām operācijām saistībā ar tās specifiskajām saistībām.
    2.  
    Nekas šajā Līgumā neierobežo Starptautiskā Valūtas fonda Dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar Fonda Līguma pantiem, ieskaitot maiņas operāciju izmantošanu, kuras atbilst Līguma pantiem, ar nosacījumu ka Dalībvalsts neuzliek ierobežojumus attiecībā uz jebkurām kapitāla operācijām, kas neatbilst tās specifiskajām saistībām sakarā ar šādām operācijām, izņemot gadījumus saskaņā ar XII pantu vai pēc Fonda lūguma.

    XII pants

    Ierobežojumi, lai aizsargātu maksājumu bilanci

    1.  
    Nopietnu maksājuma bilances un ārējo finansiālo grūtību vai to draudu gadījumā, Dalībvalsts var pieņemt vai uzturēt ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībai, attiecībā pret kuru tā uzņēmusies specifiskas saistības, ieskaitot maksājumus vai pārvedumus par operācijām, kuras ir saistītas ar šādām specifiskām saistībām. Ar šo tiek atzīts, ka īpaši spaidīgi maksājuma bilances apstākļi Dalībvalstij, kura atrodas ekonomiskās attīstības procesā vai ekonomiskās pārejas periodā, var radīt nepieciešamību izmantot ierobežojumus, lai nodrošinātu inter alia tādu finansu rezervju līmeņa uzturēšanu, kas atbilst tās ekonomiskās programmas vai ekonomiskās pārejas īstenošanai.
    2.  

    Ierobežojumi, kas minēti 1. punktā:

    a) 

    nediskriminē Dalībvalstu starpā;

    b) 

    atbilst Starptautiskā Valūtas fonda Līguma pantiem;

    c) 

    izvairās no nevajadzīga kaitējuma jebkuras citas Dalībvalsts komerciālajām, ekonomiskajām un finansiālajām interesēm;

    d) 

    nepārsniedz nepieciešamos, lai tiktu galā ar apstākļiem, kuri aprakstīti 1. punktā;

    e) 

    ir pagaidu rakstura un tiek pakāpeniski samazināti līdz ar 1. punktā precizētās situācijas uzlabošanos.

    3.  
    Nosakot šādu ierobežojumu iedarbības sfēru, Dalībvalstis var piešķirt prioritāti to pakalpojumu piegādei, kuri ir būtiskāki to ekonomiskajām vai attīstības programmām. Tomēr šādi ierobežojumi netiek pieņemti vai uzturēti, lai aizsargātu īpašu pakalpojumu sektoru.
    4.  
    Par jebkuriem ierobežojumiem, kas pieņemti vai tiek uzturēti saskaņā ar 1. punktu, vai jebkurām izmaiņām tajos, nekavējoties jāpaziņo Vispārējai Padomei.
    5.  
    a) 

    Dalībvalstis, kuras piemēro šī panta nosacījumus, nekavējoties konsultējas ar Maksājumu bilances ierobežojumu komiteju par ierobežojumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu;

    b) 

    Ministru Konference nosaka procedūras ( 171 ) periodiskām konsultācijām ar mērķi dot iespēju sniegt attiecīgajām Dalībvalstīm tādas rekomendācijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām;

    c) 

    Šādas konsultācijas novērtē attiecīgās Dalībvalsts maksājuma bilances stāvokli un ierobežojumus, kas pieņemti un uzturēti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā inter alia tādus faktorus, kā:

    i) 

    maksājuma bilances un ārējās finansiālās grūtības pēc to būtības un to apjomu;

    ii) 

    konsultējošās Dalībvalsts ārējo ekonomisko un tirdzniecības vidi;

    iii) 

    pieejamos alternatīvos korektīvos pasākumus.

    d) 

    Konsultācijās jāiesaistās par jebkuru ierobežojumu atbilstību 2. punktam, īpaši progresīvai pakāpeniskai ierobežojumu samazināšanai atbilstoši 2.e) punktam;

    e) 

    Šādās konsultācijās visi statistiskie slēdzieni un citi fakti, kurus iesniedzis Starptautiskais Valūtas fonds attiecībā uz ārvalstu valūtas maiņu, naudas rezervēm un maksājumu bilanci, tiek akceptēti un secinājumi tiek balstīti uz konsultējošās Dalībvalsts maksājuma bilances un ārējo finansiālo grūtību novērtējuma, ko veic Fonds.

    6.  
    Ja Dalībvalsts, kura nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts, vēlas piemērot šī panta nosacījumus, Ministru Konference izveido pārbaudes procedūru un jebkuras citas vajadzīgās procedūras.

    XIII pants

    Valsts pasūtījums

    1.  
    II, XVI un XVII panti nav spēkā attiecībā uz likumiem, noteikumiem vai prasībām, kas nosaka valdības aģentūru realizēto valsts pasūtījumu pakalpojumu sfērā valdības nolūkiem un nevis tālākai pārdošanai komerciālos nolūkos vai, lai tos izmantotu pakalpojumu piegādē komerciālai tirdzniecībai.
    2.  
    Jāveic daudzpusējas sarunas par pakalpojumu valsts pasūtījumu saskaņā ar šo Līgumu divu gadu laikā no PTO Līguma stāšanās spēkā brīža.

    XIV pants

    Vispārējie izņēmumi

    Atbilstoši prasībai par to, ka šādus pasākumus nedrīkst piemērot tā, lai rastos patvarīga vai neattaisnota diskrimināciju starp valstīm, kurās dominē līdzīgi apstākļi vai pastāv slēpts pakalpojumu tirdzniecības ierobežojums, šī Līguma noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai aizkavētu jebkuru Dalībvalsti pieņemt vai veikt pasākumus:

    a) 

    kas ir nepieciešami sabiedriskās morāles aizsardzībai vai lai uzturētu sabiedrisko kārtību ( 172 );

    b) 

    kas nepieciešami, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augus dzīvību vai veselību;

    c) 

    kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību likumiem vai noteikumiem, kuri neatbilst šī Līguma nosacījumiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz:

    i) 

    viltus un krāpšanas gadījumu novēršanu, vai lai rīkotos pakalpojumu kontraktu saistību nepildīšanas seku gadījumos;

    ii) 

    atsevišķu personu privātās informācijas aizsardzību attiecībā uz ziņu par personību iegūšanu un izplatīšanu un individuālo personas lietu un rēķinu konfidencialitātes aizsardzību;

    iii) 

    drošību;

    d) 

    kas ir neatbilstoši XVII pantam, ar nosacījumu, ka statusa atšķirības mērķis ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu ( 173 ) tiešo nodokļu noteikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz citu Dalībvalstu pakalpojumiem vai pakalpojumu piegādātājiem;

    e) 

    kas ir neatbilstoši II pantam, ar nosacījumu, ka statusa atšķirība ir līguma par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem rezultāts vai nosacījumu par izvairīšanos no dubultajiem nodokļiem rezultāts jebkurā citā starptautiskajā līgumā vai līgumā, kuri ir saistoši Dalībvalstij.

    XIV bis pants

    Drošības izņēmumi

    1.  

    Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts, lai:

    a) 

    pieprasītu jebkurai Dalībvalstij sniegt jebkuru informāciju, kuras izpaušana pēc tās uzskatiem, ir pretrunā ar šīs Dalībvalsts būtiskajām drošības interesēm;

    b) 

    atturētu jebkuru Dalībvalsti no kādas darbības veikšanas, kuru tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

    i) 

    attiecībā uz pakalpojumu piegādi, kas tieši vai netieši veikta lai ar to apgādātu militāru iestādi;

    ii) 

    attiecībā uz radioaktīvajiem materiāliem un to savienojumiem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti;

    iii) 

    kas veikta valstij esot kara stāvoklī vai citos ārkārtējos starptautisko attiecību apstākļos;

    c) 

    atturētu jebkuru Dalībvalsti no kādas darbības, kas tai jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu starptautiskās miera un drošības uzturēšanas nolūkos.

    2.  
    Pakalpojumu tirdzniecības padome tiek iespējami pilnā mērā informēta par pasākumiem, kuri tiek veikti saskaņā ar 1.b) un c) punktiem, kā arī par to izbeigšanu.

    XV pants

    Subsīdijas

    1.  
    Dalībvalstis atzīst, ka noteiktos apstākļos subsīdijām var būt postošas sekas attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību. Dalībvalstīm jāuzsāk sarunas, lai izstrādātu nepieciešamās daudzpusējās disciplīnas un izvairītos no šādām tirdzniecību postošām sekām ( 174 ). Sarunas attiecas arī uz kompensācijas pasākumu piemērotību. Šādās sarunās atzīst subsīdiju lomu attiecībā uz jaunattīstības valstu programmām un ņem vērā Dalībvalstu, īpaši jaunattīstības Dalībvalstu, vajadzības, lai šajā jomā panāktu elastīgumu. Šādu sarunu nolūkā Dalībvalstis apmainās ar informāciju attiecībā uz visām pakalpojumu tirdzniecības subsīdijām, kuras tās piešķir saviem iekšzemes pakalpojumu piegādātājiem.
    2.  
    Jebkura Dalībvalsts, kura uzskata, ka to ir negatīvi ietekmējusi citas Dalībvalsts subsīdija, var pieprasīt konsultāciju uzsākšanu ar šo Dalībvalsti par šo jautājumu. Pret šādiem lūgumiem jāizturas ar izpratni.



    III DAĻA

    SPECIFISKAS SAISTĪBAS

    XVI pants

    Tirgus pieejamība

    1.  
    Attiecībā uz tirgus pieejamību tādos pakalpojumu sniegšanas veidos kā norādīti I pantā, katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tās Grafikā paredzētais režīms saskaņā ar noteikumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem, par ko ir panākta attiecīgā vienošanās un kuri ir precizēti Grafikā ( 175 ).
    2.  

    Sektoros, kuros tiek pildītas tirgus pieejamības saistības, pasākumi, kurus Dalībvalsts nedrīkst saglabāt vai uzsākt pamatojoties uz reģionālo dalījumu apakšgrupās, vai uz visu tās teritoriju, ja vien tas netiek citādi precizēts tās Grafikā, tiek definēti kā:

    a) 

    pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi, vai nu skaitlisko kvotu formā, vai monopolu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju formā, vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

    b) 

    pakalpojumu operāciju vai līdzekļu kopējo vērtību ierobežojumi skaitlisko kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

    c) 

    pakalpojumu operāciju kopskaita vai sniegto pakalpojumu kopskaita ierobežojumi, kas izteikti kā noteiktas skaitliskas vienības kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums ( 176 );

    d) 

    to fizisko personu kopskaita ierobežojumi, kuras var nodarbināt noteiktā pakalpojumu sektorā vai ko pakalpojumu sniedzējs drīkst nodarbināt un, kuras ir nepieciešamas un cieši saistītas ar īpašā pakalpojuma sniegšanu, izteikti skaitlisko kvotu formā vai arī kā ekonomiskās nepieciešamības pārbaudes priekšnosacījums;

    e) 

    pasākumi, kas ierobežo vai pieprasa īpašus juridiskās noformēšanas vai kopuzņēmumu veidus, kuru formā pakalpojumu sniedzējs var darboties; un

    f) 

    ārvalstu kapitāla dalības ierobežojumi, kas izteikti kā procentuāli maksimāli pieļaujamā ārvalstu kapitāla daļa, kā arī individuālā vai kopējā ārvalstu kapitāla vērtību summa.

    XVII pants

    Nacionālais režīms

    1.  
    Sektoros, kas definēti tās Grafikā, un saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem un nepieciešamajām kvalifikācijām, katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz visiem pakalpojumu sniegšanu ietekmējošiem pasākumiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs, kā tas, kurš tiek attiecināts uz pašas līdzīgajiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ( 177 ).
    2.  
    Jebkura Dalībvalsts var izpildīt 1. punkta prasību, attiecinot uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem vai nu formāli identisku vai formāli atšķirīgu režīmu, tāpat kā tā to attiecina uz līdzīgiem pašas pakalpojumiem un pakalpojumu piegādātājiem.
    3.  
    Formāli identiska vai formāli atšķirīga attieksme tiek uzskatīta par mazāk labvēlīgu, ja tā maina konkurences nosacījumus par labu Dalībvalsts pakalpojumiem vai pakalpojumu piegādātājiem salīdzinājumā ar līdzīgiem jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

    XVIII pants

    Papildus saistības

    Dalībvalstis var sarunu ceļā vienoties par saistībām attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību un kuras netiek ietvertas grafikā pamatojoties uz XVI vai XVII pantiem, ieskaitot tos, kas attiecas uz kvalifikāciju, standartiem vai licencēšanas jautājumiem. Šādas saistības tiek iekļautas Dalībvalsts Grafikā.



    IV DAĻA

    PROGRESĪVA LIBERALIZĀCIJA

    XIX pants

    Sarunas par īpašajām saistībām

    1.  
    Atbilstoši šī Līguma mērķiem, Dalībvalstis iesaistās secīgos sarunu raundos, kuri tiks uzsākti ne vēlāk kā piecus gadus no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža un turpinās periodiski, lai sasniegtu pieaugošu augstāku liberalizācijas līmeni. Šādas sarunas tiek virzītas, lai mazinātu vai likvidētu pasākumu negatīvās sekas pakalpojumu tirdzniecībai, kā līdzeklis, kas nodrošina efektīvu tirgus pieejamību. Šis process notiek, lai veicinātu visu dalībnieku intereses uz savstarpēja izdevīguma pamatiem, kā arī lai nodrošinātu visaptverošu tiesību un pienākumu līdzsvaru.
    2.  
    Liberalizācijas process notiek pienācīgi ievērojot nacionālās politikas mērķus un atsevišķo Dalībvalstu attīstības līmeni kopumā un atsevišķos sektoros. Jānodrošina atbilstošs elastīgums atsevišķām jaunattīstības Dalībvalstīm mazāka sektoru skaita atvēršanai, liberalizējot mazāku operāciju veidu skaitu, pieaugoši paplašinot tirgus pieejamību atbilstoši to attīstībai, un nodrošinot pieejamību to pakalpojumu tirgum ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, piemērojot tādus nosacījumus, lai sasniegtu IV pantā minētos mērķus.
    3.  
    Katram sarunu raundam tiek noteikti galvenie virzieni un kārtība. Šādu galveno virzienu noteikšanas nolūkā Pakalpojumu tirdzniecības padome veic pakalpojumu tirdzniecības visaptverošu un sektorālu novērtējumu, pamatojoties uz šī Līguma mērķiem, arī IV panta 1. punktā noteiktajiem. Sarunu galvenie virzieni nosaka modalitātes attieksmei pret liberalizāciju, ko Dalībvalstis kopš iepriekšējām sarunām veic autonomi, kā arī īpašajai attieksmei pret vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm saskaņā ar IV panta 3. punkta nosacījumiem.
    4.  
    Progresīvās liberalizācijas process tiek īstenots katrā no šiem raundiem ar divpusēju, plurilaterālu vai daudzpusēju sarunu starpniecību, kuru mērķis ir palielināt specifisko saistību apjomu, kuras apņēmušās Dalībvalstis saskaņā ar šo Līgumu.

    XX pants

    Specifisko saistību grafiki

    1.  

    Katra Dalībvalsts grafikā nosaka specifiskās saistības, kuras tā uzņemas saskaņā ar šī Līguma III daļu. Attiecībā uz sektoriem, kuros šādas saistības tiek uzņemtas, katrs Grafiks precizē:

    a) 

    tirgus pieejas noteikumus, ierobežojumus un nosacījumus;

    b) 

    nacionālā režīma nosacījumus un kvalifikācijas;

    c) 

    pasākumus attiecībā uz papildus saistībām;

    d) 

    kur nepieciešams, šādu saistību izpildes termiņus; un

    e) 

    šādu saistību spēkā stāšanās brīdi.

    2.  
    Pasākumi, kuri neatbilst gan XVI, gan XVII pantam, tiek ietverti ailē, kas attiecas uz XVI pantu. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka šis ieraksts rada nosacījumu vai attiecas arī uz XVII pantu.
    3.  
    Specifisko saistību grafiki tiek pievienoti šī Līguma pielikumā un veido tā neatņemamu sastāvdaļu.

    XXI pants

    Grafiku modifikācija

    1.  
    a) 

    Dalībvalsts (šajā pantā saukta “modificējošā Dalībvalsts”), var modificēt vai atcelt jebkuras saistības savā Grafikā, jebkurā laikā trīs gadus pēc brīža, kad šīs saistības stājušās spēkā, atbilstoši šī panta nosacījumiem.

    b) 

    Modificējošajai Dalībvalstij jāpaziņo par savu nodomu atbilstoši šim pantam modificēt vai atcelt saistības Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms iecerētā modifikācijas vai atcelšanas datuma.

    2.  
    a) 

    Pēc jebkuras Dalībvalsts, kuras ieguvumiem saskaņā ar šo Līgumu var tiks nodarīts kaitējums (šajā pantā saukta “cietusī Dalībvalsts”) ierosinātās modifikācijas vai atcelšanas, kura paziņota saskaņā ar 1.b) punktu, rezultātā, pieprasījuma modificējošā Dalībvalsts uzsāk sarunas, lai panāktu vienošanos par jebkuru nepieciešamo kompensējošo korekciju. Šādās sarunās un vienošanās procesā attiecīgās Dalībvalstis cenšas saglabāt vispārējo savstarpēji izdevīgo saistību līmeni, ne mazāk labvēlīgu tirdzniecībai, kā specifisko saistību Grafikos paredzēto pirms šādām sarunām.

    b) 

    Kompensējošie pielāgojumi tiek veikti, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu.

    3.  
    a) 

    Ja nav panākta vienošanās starp modificējošo un jebkuru cietušo Dalībvalstīm pirms sarunām atvēlētā termiņa beigām, šādas cietušās Dalībvalstis var nodot lietu arbitrāžai. Jebkurai cietušajai Dalībvalstij, kura vēlas izmantot savas kompensācijas iegūšanas tiesības, ir jāpiedalās arbitrāžā.

    b) 

    Ja neviena cietusī Dalībvalsts nav pieprasījusi arbitrāžu, modificējošajai Dalībvalstij ir tiesības īstenot ierosināto modifikāciju vai saistību atcelšanu.

    4.  
    a) 

    Modificējošā Dalībvalsts nedrīkst modificēt vai atcelt savas saistības, kamēr tā nav veikusi kompensējošos pielāgojumus atbilstoši arbitrāžas lēmumiem.

    b) 

    Ja modificējošā Dalībvalsts īsteno ierosināto modifikāciju vai atcelšanu un neievēro arbitrāžas lēmumus, jebkura cietusī Dalībvalsts, kura ir piedalījusies arbitrāžā, var modificēt vai atcelt būtiski ekvivalentus ieguvumus atbilstoši šiem lēmumiem. Neskatoties uz II pantu, šāda modifikācija vai atcelšana var tikt īstenota vienīgi pret modificējošo Dalībvalsti.

    5.  
    Pakalpojumu tirdzniecības padome izstrādā procedūras Grafiku koriģēšanai vai modificēšanai. Jebkura Dalībvalsts, kura ir modificējusi vai atcēlusi plānotās saistības saskaņā ar šo pantu, modificē savu Grafiku atbilstoši šādām procedūrām.



    V DAĻA

    INSTITUCIONĀLI NOSACĪJUMI

    XXII pants

    Konsultācijas

    1.  
    Katra Dalībvalsts izturas ar izpratni un piešķir vienlīdzīgas konsultāciju iespējas jebkādu iebildumu gadījumā, ko izsaka jebkura Dalībvalsts par jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma darbību. Vienošanos par strīdu noregulēšanu (DSU) ir spēkā attiecībā uz šādām konsultācijām.
    2.  
    Pakalpojumu tirdzniecības padome vai Strīdu noregulēšanas institūcija (DSB) pēc Dalībvalsts lūguma konsultējas ar Dalībvalsti vai Dalībvalstīm par jebkuru jautājumu, kuram nav bijis iespējams rast apmierinošu risinājumu ar 1. punktā minēto konsultāciju starpniecību.
    3.  
    Dalībvalsts nevar atsaukties uz XVII pantu, vai nu saskaņā ar šo pantu vai XXIII pantu, attiecībā uz citas Dalībvalsts pasākumu, kas ietilpst starp tām pastāvošā starptautiskā līguma darbības sfērā attiecībā uz izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem. Ja Dalībvalstis nevar vienoties par to, vai pasākums ietilpst šāda starp tām noslēgta līguma darbības sfērā, abām Dalībvalstīm ir tiesības nodot šo lietu Pakalpojumu tirdzniecības padomei ( 178 ). Padome savukārt nodod šo jautājumu arbitrāžai. Arbitrāžas lēmums ir galīgs un Dalībvalstīm saistošs.

    XXIII pants

    Strīdu noregulēšana un lēmumu izpilde

    1.  
    Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkura cita Dalībvalsts nepilda savus pienākumus vai īpašās saistības saskaņā ar šo Līgumu, tai ir tiesības, nolūkā panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, atsaukties uz Vienošanos par strīdu noregulēšanu (DSU).
    2.  
    Ja Strīdu noregulēšanas institūcija (DSB) uzskata, ka apstākļi ir pietiekoši nopietni un attaisno šādu rīcību, tā var pilnvarot Dalībvalsti vai Dalībvalstis pārtraukt pienākumu un specifisko saistību izpildīšanu pret jebkuru Dalībvalsti vai Dalībvalstīm atbilstoši DSU 22. pantam.
    3.  
    Ja kāda no Dalībvalstīm uzskata, ka jebkuri ieguvumi, ko tā būtu varējusi pamatoti iegūt saskaņā ar citas Dalībvalsts specifiskajām saistībām atbilstoši šī Līguma III daļai, tiek likvidēti vai mazināti cita pasākuma piemērošanas rezultātā, kurš nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem, tā var atsaukties uz DSU. Ja DSB nolemj, ka pasākums ir likvidējis vai mazinājis šādus ieguvumus, cietušajai Dalībvalstij ir tiesības uz abpusēji apmierinošu strīda noregulējumu, pamatojoties uz XXI panta 2. punktu, kurš var izpausties kā pasākuma modifikācija vai tā atcelšana. Gadījumā, ja attiecīgajām Dalībvalstīm nav iespējams panākt vienošanos savā starpā, tiek piemērots DSU 22. pants.

    XXIV pants

    Pakalpojumu tirdzniecības padome

    1.  
    Pakalpojumu tirdzniecības padome veic funkcijas, kuras tai tiek deleģētas ar nolūku nodrošināt šī Līguma darbību un tuvināt tā mērķu izpildi. Padome var pēc saviem ieskatiem izveidot papildus organizācijas, ja tā uzskata, ka tas sekmēs tās funkciju pildīšanu.
    2.  
    Visu Dalībvalstu pārstāvji var piedalīties Padomē un, ja vien Padome nenolemj citādi, arī tās organizāciju darbībā.
    3.  
    Padomes priekšsēdētāju ievēl Dalībvalstis.

    XXV pants

    Tehniskā sadarbība

    1.  
    Dalībvalstu pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir nepieciešama šāda palīdzība, var izmantot IV panta 2. punktā minēto kontaktcentru pakalpojumus.
    2.  
    Tehniskā palīdzība jaunattīstības valstīm tiek sniegta daudzpusējā līmenī ar Sekretariāta starpniecību un par to lemj Pakalpojumu tirdzniecības padome.

    XXVI pants

    Attiecības ar citām starptautiskajām organizācijām

    Vispārējā padome nodrošina attiecīgas konsultāciju un sadarbības ar Apvienotajām Nācijām un tās specializētajām aģentūrām iespējas, kā arī iespēju sadarboties ar citām starpvaldību organizācijām, kuru kompetencē ir pakalpojumi.



    VI DAĻA

    NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

    XXVII pants

    Priekšrocību neattiecināšana

    Dalībvalsts var atteikties attiecināt ieguvumus no šī Līguma:

    a) 

    attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, ja tā konstatē, ka pakalpojums ir sniegts no valsts, kas nav Dalībvalsts, vai no Dalībvalsts teritorijas, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu;

    b) 

    jūras transporta pakalpojumu sniegšanas gadījumā, ja tā konstatē, ka pakalpojumu sniedz:

    i) 

    izmantojot kuģi, kurš ir reģistrēts atbilstoši valsts, kas nav Dalībvalsts, likumiem, vai tādas Dalībvalsts likumiem, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu, un

    ii) 

    persona, kura pārvalda un/vai izmanto kuģi pilnībā vai daļēji, bet kura nāk no valsts, kas nav Dalībvalsts, vai tādas Dalībvalsts, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu;

    c) 

    pakalpojuma piegādātājam – juridiskai personai, ja Dalībvalsts konstatē, ka šī persona nav citas Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājs, vai arī, ka tas ir tādas Dalībvalsts pakalpojuma piegādātājs, attiecībā uz kuru atteikusies Dalībvalsts nepiemēro PTO Līgumu.

    XXVIII pants

    Definīcijas

    Šī Līguma nolūkā:

    a) 

    “pasākums” nozīmē jebkuru Dalībvalsts pasākumu, likumu, noteikumu, procedūru, lēmumu, administratīvu rīcību, vai jebkuru citu tā formu;

    b) 

    “pakalpojuma sniegšana” ir pakalpojuma ražošana, sadale, mārketings, pārdošana un nosūtīšana;

    c) 

    “Dalībvalstu pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību” ietver pasākumus attiecībā uz:

    i) 

    pakalpojuma pirkšanu, samaksu vai izmantošanu;

    ii) 

    tādu pakalpojumu pieejamību un izmantošanu saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, ko pieprasa Dalībvalstis ar nolūku izdarīt publisko piedāvājumu;

    iii) 

    Dalībvalstu personu klātbūtni, ieskaitot komerciālo pārstāvniecību, pakalpojuma sniegšanai citas Dalībvalsts teritorijā;

    d) 

    “komerciālā pārstāvniecība” nozīmē jebkuru biznesa veidu vai profesionālu nodibinājumu, ieskaitot

    i) 

    juridiska biroja izveidošanu vai uzturēšanu, vai

    ii) 

    pārstāvniecības vai filiāles izveidošanu un uzturēšanu

    pakalpojuma sniegšanas nolūkā Dalībvalsts teritorijā;

    e) 

    pakalpojumu “sektors” nozīmē:

    i) 

    attiecībā uz specifiskiem pakalpojumiem, vienu, vairākiem, vai visiem šī pakalpojuma apakšsektoriem, kā parādīts Dalībvalsts Grafikā,

    ii) 

    citādi, pilnībā visu šī pakalpojuma sektoru, ieskaitot visus tā apakšsektorus;

    f) 

    “citas Dalībvalsts pakalpojums” nozīmē pakalpojumu, kurš tiek sniegts:

    i) 

    no Dalībvalsts teritorijas vai Dalībvalsts teritorijā, vai jūras transporta gadījumā – ar kuģi, kas reģistrēts atbilstoši šādas citas Dalībvalsts likumiem, vai ar šādas citas Dalībvalsts personas – pakalpojuma sniedzējas palīdzību, tai pārvaldot kuģi un/vai pilnībā vai daļēji izmantojot to; vai

    ii) 

    šīs citas Dalībvalsts pakalpojuma sniedzēja pakalpojuma sniegšanas gadījumā caur komerciālo pārstāvniecību vai ar fizisko personu palīdzību;

    g) 

    “pakalpojuma sniedzējs” nozīmē jebkuru personu, kura sniedz pakalpojumu ( 179 );

    h) 

    “pakalpojuma monopolsniedzējs” ir jebkuru kompānija vai privātpersona, kura attiecīgajā tirgū Dalībvalsts teritorijā ir pilnvarota, attiecīgās Dalībvalsts formāli nozīmēta, vai faktiski pastāv kā vienīgā šī pakalpojuma sniedzēja;

    i) 

    “pakalpojuma patērētājs” nozīmē jebkuru personu, kas saņem vai izmanto pakalpojumu;

    j) 

    “persona” nozīmē fizisku vai juridisku personu;

    k) 

    “citas Dalībvalsts fiziska persona” nozīmē fizisku personu, kura dzīvo šīs Dalībvalsts vai jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā, un kura atbilstoši šīs citas Dalībvalsts likumam:

    i) 

    ir šīs citas Dalībvalstis pilsonis; vai

    ii) 

    kurai ir tiesības uz pastāvīgu dzīvi šajā citā Dalībvalstī, tādas Dalībvalsts gadījumā,

    1) 

    kurai nav pamatiedzīvotāju; vai

    2) 

    kura attiecina pēc būtības vienādu režīmu uz saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem un uz saviem pilsoņiem attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, kā fiksēts tās uzņemšanā vai pievienošanās PTO Līgumam, ar nosacījumu, ka nevienai citai Dalībvalstij nav jāpiešķir šādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem režīms, kas ir daudz labvēlīgāks, nekā to varētu piešķirt šī cita Dalībvalsts šādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Šāda paziņošana ietver apliecinājumu pret šiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, uzņemoties atbilstoši tās likumiem un noteikumiem, tos pašus pienākumus, kādus Dalībvalsts pilda attiecībā uz saviem pilsoņiem;

    l) 

    “juridiska persona” ir jebkura juridiska persona, kura attiecīgi izveidota, vai citādi organizēta atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem, peļņas vai citā nolūkā, privātīpašumā vai valdības īpašumā esoša, ieskaitot jebkuru korporāciju, trestu, kooperatīvu, kopuzņēmumu, viena īpašnieka īpašumu vai asociāciju;

    m) 

    “citas Dalībvalsts juridiska persona” nozīmē juridisku personu, kura ir vai nu:

    i) 

    izveidota vai citādi organizēta saskaņā ar šīs citas Dalībvalsts tiesību aktiem, un ir iesaistīta ievērojamās biznesa operācijās šīs Dalībvalsts vai jebkuras citas Dalībvalsts teritorijā; vai

    ii) 

    pakalpojuma sniegšanas gadījumā caur komerciālo pārstāvniecību, kura pieder vai kuru kontrolē:

    1) 

    šīs Dalībvalsts fiziskās personas; vai

    2) 

    šīs citas Dalībvalsts juridiskās personas, kuras noteiktas i) apakšpunktā;

    n) 

    juridiska persona

    i) 

    “pieder” Dalībvalsts personām, ja vairāk nekā 50 % kapitāla daļas tajā pilnībā pieder šīs Dalībvalsts personām;

    ii) 

    tiek “kontrolēta” no Dalībvalsts personu puses, ja šādām personām ir tiesības iecelt savu direktoru vairākumu vai citādi likumiski vadīt to darbību;

    iii) 

    ir “savstarpēji saistīta” ar citu personu, kad tā kontrolē pēdējo, vai to kontrolē šī cita persona, kā arī tad, kad pirmo un otro kopā kontrolē viena un tā pati persona;

    o) 

    “tiešie nodokļi” sastāda visus kopējo ienākumu, kopējā kapitāla nodokļus, vai ienākuma vai kapitāla daļu nodokļus, ieskaitot īpašuma atsavināšanas peļņas nodokļus, īpašuma, mantojuma un dāvinājuma nodokļus, kopējās algas un uzņēmuma maksātās darba samaksas nodokļus, kā arī kapitāla novērtēšanas nodokļus.

    XXIX pants

    Pielikumi

    Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

    Pielikums II pantam Izņēmumi

    DARBĪBAS SFĒRA

    1. 

    Šis pielikums precizē nosacījumus, atbilstoši kuriem Dalībvalsts, šim Līgumam stājoties spēkā, ir atbrīvota no tās saistībām saskaņā ar II panta 1. punktu.

    2. 

    Jebkuri jauni atbrīvojumi, kas tiek piemēroti pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, tiek izskatīti saskaņā ar šī Līguma IX panta 3. punktu.

    Pārskats

    3. 

    Pakalpojumu tirdzniecības padome izskata visus izņēmumus, kas ir piešķirti uz laiku ilgāku par 5 gadiem. Pirmais šāds pārskats tiek veikts ne vēlāk kā 5 gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

    4. 

    Pakalpojumu tirdzniecības padome savā pārskatā:

    a) 

    pārbauda, vai apstākļi, kuri izsauca izņēmuma nepieciešamību, vēl ir spēkā;

    b) 

    nosaka jebkura turpmākā pārskata datumu.

    Izbeigšana

    5. 

    Dalībvalsts atbrīvojums no tās saistībām atbilstoši Līguma II panta 1. punktam attiecībā uz īpašu pasākumu, izbeidzas datumā, kas ir noteikts izņēmumā.

    6. 

    Principā šādi atbrīvojumi nedrīkstētu pārsniegt 10 gadu termiņu. Jebkurā gadījumā, tie ir pakļauti sekojošiem tirdzniecības liberalizēšanas sarunu raundiem.

    7. 

    Dalībvalsts paziņo Pakalpojumu tirdzniecības padomei, beidzoties atbrīvojuma termiņam, ka Līgumam neatbilstošais pasākums ir padarīts atbilstošs šī Līguma II panta 1.punktam.

    II panta izņēmumu saraksti

    [II panta 2. punkta saraksti, par kuriem panākta vienošanās, tiks pievienoti PTO Līguma eksemplāram]

    Pielikums par fizisko personu, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo Līgumu, pārvietošanos

    1. 

    Šis pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras ir Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji, un Dalībvalsts fiziskās personas, kuras nodarbina Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējs, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu.

    2. 

    Līgums nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē pieeju Dalībvalsts darba tirgum, tā nav spēkā arī pasākumiem attiecībā uz pilsonību, pastāvīgu dzīvesvietu vai pastāvīgu nodarbinātību.

    3. 

    Saskaņā ar Līguma III un IV daļām, Dalībvalstis var sarunu ceļā vienoties par specifiskām saistībām, kas piemērojamas attiecībā uz visu kategoriju fizisko personu pārvietošanos, kuras sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo Līgumu. Fiziskām personām, kuras ir pakļautas specifiskām saistībām, ir atļauts sniegt pakalpojumus atbilstoši šo saistību nosacījumiem.

    4. 

    Līgums neattur Dalībvalsti no pasākumu piemērošanas, kas regulē fizisko personu iebraukšanu vai to pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, ieskaitot pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu tās robežu integritāti un nodrošinātu, ka fiziskās personas pareizi šķērso tās robežas, ar nosacījumu, ka šādi pasākumi netiek īstenoti tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas rodas jebkurai Dalībvalstij saskaņā ar specifisko saistību nosacījumiem ( 180 ).

    Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem

    1. 

    Šis Pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē plānotu vai neplānotu gaisa transporta pakalpojumu tirdzniecību un tam pakārtotus pakalpojumus. Ar šo tiek apliecināts, ka jebkuras specifiskas saistības vai pienākumi saskaņā ar šo Līgumu nemazina vai neietekmē Dalībvalsts saistības atbilstoši divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, kuri ir spēkā PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī.

    2. 

    Līgums, ieskaitot tā strīdu noregulēšanas procedūras, nav spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē:

    a) 

    satiksmes tiesības, arī piešķirtas; vai

    b) 

    pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar satiksmes tiesību izmatošanu,

    izņemot, kā paredzēts šī pielikuma 3. punktā.

    3. 

    Līgums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē:

    a) 

    lidmašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumus;

    b) 

    gaisa transporta pakalpojumu pārdošanu un mārketingu;

    c) 

    datoru rezervācijas sistēmu (CRS) pakalpojumus.

    4. 

    Līgumā paredzētās strīdu noregulēšanas procedūras var izmantot tikai tad, ja attiecīgās Dalībvalstis ir uzņēmušās pienākumus un specifiskas saistības un, ja strīdu noregulēšanas procedūru iespējas divpusējos un citos daudzpusējos līgumos vai nolīgumos ir izsmeltas.

    5. 

    Pakalpojumu tirdzniecības padome periodiski, vismaz reizi piecos gados, pārskata izmaiņas gaisa transporta sektorā un šī pielikuma darbību, lai spriestu par Līguma turpmāko piemērošanu šajā sektorā.

    6. 

    Definīcijas:

    a) 

    “Lidmašīnu remonta un uzturēšanas pakalpojumi” nozīmē pasākumus, kas veikti lidmašīnai vai tās daļā, kamēr tā ir izņemta no apkalpošanas un tie neietver tā saucamo līnijas uzturēšanu.

    b) 

    “Gaisa transporta pakalpojumu pārdošana un mārketings” nozīmē attiecīgajai gaisa pārvadājumu organizācijai iespēju pārdot un brīvi tirgoties ar tās gaisa transporta pakalpojumiem, ieskaitot visus mārketinga aspektus, tādus kā tirgus izpēte, reklāma un sadale. Šie pasākumi neietver gaisa transporta pakalpojumu cenu noteikšanu, ne arī piemērojamos nosacījumus.

    c) 

    “Datoru rezervācijas sistēmas (CRS) pakalpojumi” nozīmē pakalpojumus, ko sniedz datorizētās sistēmas, kuras satur informāciju par gaisa transporta grafikiem, pieejamību tām, samaksu un samaksas noteikumus, kurus izmantojot var veikt rezervēšanu vai izsniegt biļetes.

    d) 

    “Satiksmes tiesības” nozīmē plānoto un neplānoto dienestu tiesības darboties un/vai pārvadāt pasažierus, kravu un pastu kompensācijai vai īrēt no teritorijas, virzienā uz to, tajā, vai pāri Dalībvalsts teritorijai, ieskaitot apkalpojamos centrus, veicamos maršrutus, pārvadājamās tirdzniecības veidus, paredzamo ietilpību, piemērojamos tarifus un to nosacījumus un gaisa līniju noteikšanas kritērijus, ieskaitot tādus kritērijus kā skaits, piederība un kontrole.

    Pielikums par finansu pakalpojumiem

    1.   Darbības sfēra un definīcija

    a) 

    Šis pielikums ir spēkā attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē finansu pakalpojumus. Atsauce uz finansu pakalpojuma sniegšanu šajā pielikumā nozīmē pakalpojuma sniegšanu, kā noteikts Līguma I panta 2. punktā.

    b) 

    Līguma I panta 3. b) punkta nolūkā, “pakalpojumi, kas sniegti, realizējot valsts varas pilnvaras” nozīmē sekojošo:

    i) 

    pasākumus, ko veic centrālā banka vai monetārā institūcija vai arī jebkura juridiska persona, kas nodarbojas ar monetārās vai apmaiņas kursa politiku;

    ii) 

    pasākumus, kas veido sociālās nodrošināšanas vai valsts pensiju piešķiršanas plānu likumiskās sistēmas daļu;

    iii) 

    citus pasākumus, ko veic sabiedriska organizācija, lai atskaitītos vai lai garantētu, kā arī lai izmantotu valdības finansu resursus.

    c) 

    Līguma I panta 3. b) apakšpunkta nolūkā, ja Dalībvalsts atļauj, ka jebkuru no pasākumiem, kas minēti šī punkta b) ii) vai b) iii) apakšpunktos, veic tās finansu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot sabiedrisku organizāciju vai finansu pakalpojumu sniedzēju, “pakalpojumi” ietver šādus pasākumus.

    d) 

    Līguma I panta 3. c) apakšpunkts nav spēkā attiecībā uz pakalpojumiem, kurus aptver šis pielikums.

    2.   Iekšzemes regulēšana

    a) 

    Neskatoties uz jebkuriem citiem Līguma nosacījumiem, Dalībvalsti neattur no pasākumu veikšanas saprātīgu iemeslu dēļ, ieskaitot investoru, depozitoru, politikas īstenotāju vai personu, kurām finansu pakalpojumu sniedzējs ir parādā nenosegto nodevu, aizsardzību, vai finansu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšanu. Ja šādi pasākumi neatbilst Līguma nosacījumiem, tie netiek izmantoti, lai izvairītos no Dalībvalsts saistībām vai pienākumiem saskaņā ar šo Līgumu.

    b) 

    Nekas Līgumā netiek interpretēts, lai pieprasītu Dalībvalsti izpaust informāciju attiecībā uz individuālo klientu lietām un rēķiniem vai attiecībā uz jebkuru konfidenciālu informāciju, vai informāciju par īpašumu, kāda ir juridisko organizāciju rīcībā.

    3.   Atzīšana

    a) 

    Dalībvalsts var atzīt jebkuras citas valsts saprātīgus pasākumus, nosakot, kā Dalībvalsts pasākumi tiks piemēroti attiecībā uz finansu pakalpojumiem. Šāda atzīšana, kuru var panākt ar harmonizāciju vai citādi, var tikt pamatota ar līgumu vai vienošanos ar attiecīgo valsti, kā arī to var piešķirt atsevišķi.

    b) 

    Dalībvalsts, kura ir šāda līguma vai vienošanās, kā minēts a) apakšpunktā, esošā vai paredzamā dalībniece, paredz vienlīdzīgas iespējas citām ieinteresētajām Dalībvalstīm vest sarunas attiecībā uz to pievienošanos šādiem līgumiem vai vienošanām, vai arī sarunas par līdzīgiem līgumiem vai vienošanām, atbilstoši apstākļiem, kuros būtu vienlīdzīga regulēšana, pārraudzība, šādas regulēšanas īstenošana, un, ja nepieciešams, procedūras attiecībā uz informācijas apmaiņu starp līguma vai vienošanās pusēm. Ja Dalībvalsts piešķir atzīšanu atsevišķi, tā sniedz vienlīdzīgas iespējas jebkurai citai Dalībvalstij parādīt, ka šādi apstākļi eksistē.

    c) 

    Ja Dalībvalsts ir pārdomājusi attiecībā uz jebkuras citas valsts saprātīgu pasākumu atzīšanu, VII panta 4.b) punkts nav spēkā.

    4.   Strīdu noregulēšana

    Komisijas, kas izveidotas strīdu gadījumā par saprātīgiem jautājumiem un citiem finansu jautājumiem, veic nepieciešamo ekspertīzi atbilstoši strīdīgajam specifiskajam finansu pakalpojumam.

    5.   Definīcijas

    Šī pielikuma nolūkā:

    a) 

    Finansu pakalpojums ir jebkurš finansiāla rakstura pakalpojums, kuru piedāvā Dalībvalsts finansu pakalpojuma sniedzējs. Finansu pakalpojumi ietver visus apdrošināšanas un ar apdrošināšanu saistītos pakalpojumus, kā arī visus banku un citus finansu pakalpojumus (izņemot apdrošināšanu). Finansu pakalpojumi ietver sekojošas darbības:

    Apdrošināšana un ar apdrošināšanu saistītie pakalpojumi

    i) 

    Tiešā apdrošināšana (ieskaitot kolektīvo apdrošināšanu):

    (A) 

    dzīvības

    (B) 

    pārējā

    ii) 

    Pārapdrošināšana un retrocesija;

    iii) 

    Apdrošināšanas starpniecība, kā piemēram, brokeru un aģentu pakalpojumi;

    iv) 

    Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, kā piemēram, konsultāciju, statistikas, riska novērtēšanas un pretenziju novērtēšanas pakalpojumi.

    Banku un citi finansu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

    v) 

    depozītu un citu atmaksājamu sabiedrisko naudas summu pieņemšana;

    vi) 

    visa veida aizdevumi, ieskaitot patērētāja kredītu, hipotēku kredītu, arī komerciālo operāciju starpniecība un finansēšana;

    vii) 

    finansu līzings;

    viii) 

    visi maksājumu un naudas transmisijas pakalpojumi, ieskaitot kredītkartes, maksāšanas un debeta kartes, ceļojumu čekus un bankas čekus;

    ix) 

    garantijas un saistības;

    x) 

    tirgojoties uz sava rēķina vai uz klientu rēķina, vai nu apmaiņas kārtībā, atklātā tirgū vai citādi, ar sekojošo:

    (A) 

    naudas tirgus dokumentiem (ieskaitot čekus, rēķinus, sertifikātus, depozītus);

    (B) 

    ārvalstu valūtu;

    (C) 

    atvasināto produkciju, ieskaitot, bet, neaprobežojoties ar futures & options;

    (D) 

    valūtas maiņas kursu un procentu likmju dokumentiem, ieskaitot swaps & forward rate vienošanās;

    (E) 

    tratas vērtspapīriem;

    (F) 

    citiem apgrozāmiem dokumentiem un finansu aktīviem, ieskaitot zelta stieņus.

    xi) 

    piedalīšanās visu veidu vērtspapīru emisijā, ieskaitot apņemšanos finansēt un aģenta pienākumu pildīšanu (valsts līmenī vai privāti) un pakalpojumu sniegšanu sakarā ar šādu emisiju;

    xii) 

    naudas brokerēšana;

    xiii) 

    aktīvu pārvalde, tāda kā skaidras naudas vai portfeļa pārvalde, visu kolektīvo investīciju formu pārvalde, pensiju fondu pārvalde, drošības, depozīta un kredīta pakalpojumi;

    xiv) 

    norēķinu un klīringa pakalpojumi par finansu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasināto produkciju, un citus apgrozības spējīgus dokumentus;

    xv) 

    citu finansu pakalpojumu sniedzēju finansu informācijas sniegšana un nodošana, finansu datu apstrāde un attiecīgās programmas;

    xvi) 

    padomdevēju, starpnieku un citi finansu palīgpakalpojumi visa veida darbībai, kas uzskaitīta v) - xv) apakšpunktos, ieskaitot kredīta izskatīšanu un analīzi, investīciju un vērtspapīru portfeļa izpēti un padomus attiecībā uz uzkrājumiem un kopīgu pārstrukturēšanu un stratēģiju.

    b) 

    Finansu pakalpojuma sniedzējs nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku Dalībvalsts personu, kura vēlas sniegt vai sniedz finansu pakalpojumus, bet termins “finansu pakalpojuma sniedzējs” neietver valsts iestādi.

    c) 

    “Sabiedriska organizācija” nozīmē:

    i) 

    Dalībvalsts valdības, centrālās bankas vai monetāro iestādi, vai iestādi, kura pieder vai kuru kontrolē Dalībvalsts, kura ir būtiski iesaistīta valdības funkciju vai darbības valdības vajadzībām veikšanā neietverot iestādi, kura ir būtiski iesaistīta finansu pakalpojumu sniegšanā uz komerciāliem nosacījumiem; vai

    ii) 

    privātu iestādi, kura veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā valdība vai monetārā iestāde, pildot šādas funkcijas.

    Otrais Pielikums par finansu pakalpojumiem

    1. 

    Neskatoties uz Līguma II pantu un II pielikumu par izņēmumiem 1.un 2. punktiem, Dalībvalsts var 60 dienu laikā, četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, uzskaitīt šajā pielikumā pasākumus, kuri attiecas uz finansu pakalpojumiem, kuri neatbilst Līguma II panta 1. punktam.

    2. 

    Neskatoties uz Līguma XXI pantu, Dalībvalsts var 60 dienu laikā, četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās brīža, papildināt, izmainīt vai atcelt visas specifiskās saistības attiecībā uz finansiālajiem pakalpojumiem vai daļu no tiem, kas ierakstīti tās Grafikā.

    3. 

    Pakalpojumu tirdzniecības padome nosaka jebkuras procedūras, kas ir nepieciešamas 1.un 2. punktu piemērošanai.

    Pielikums par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem

    1. 

    II pants un pielikums II panta izņēmumiem, ieskaitot prasību uzskaitīt pielikumā jebkuru pasākumu, kurš neatbilst vislielākās labvēlības režīmam, ko uztur Dalībvalsts, stājas spēkā starptautiskajai kuģniecībai, papildus pakalpojumiem un pieejai ostu iekārtām un to izmantošanai tikai:

    a) 

    ja noteikts īstenošanas termiņš saskaņā ar Ministru lēmuma Par sarunām par jūras transporta pakalpojumiem 4. punktu; vai

    b) 

    gadījumā, ja sarunām nav panākumu, Sarunu grupas par jūras transporta pakalpojumiem galīgā ziņojuma, kas sagatavots šim Lēmumam, iesniegšanas dienā.

    2. 

    1. punkts nav spēkā nevienām specifiskām saistībām attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, kas ierakstītas Dalībvalsts Grafikā.

    3. 

    Sākot no sarunu nobeiguma, kā minēts 1. punktā, un pirms īstenošanas termiņa, Dalībvalsts var papildināt, izmainīt vai atcelt visas specifiskās saistības šajā sektorā vai daļu no tām, bez kompensācijas piedāvājuma, neskatoties uz XXI panta nosacījumiem.

    Pielikums par telekomunikācijām

    1.   Mērķi

    Atzīstot telekomunikāciju pakalpojumu sektora specifiku, un jo īpaši tā divējādo lomu gan kā skaidri izteiktam ekonomiskās darbības sektoram, gan kā pamata izpausmes līdzeklim citām ekonomiskajām darbībām, Dalībvalstis ir vienojušās par sekojošo pielikumu, lai precizētu Līguma nosacījumus attiecībā uz pasākumiem, kas skar valsts telekomunikāciju transporta tīklus, pieeju to pakalpojumiem un to izmantošanu. Attiecīgi, šis pielikums sniedz piezīmes un papildus nosacījumus Līgumā.

    2.   Darbības sfēra

    a) 

    Šis pielikums ir spēkā visiem Dalībvalsts pasākumiem, kuri ietekmē pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, ar tiem saistītajiem pakalpojumiem un to izmantošanai ( 181 ).

    b) 

    Šis pielikums nav spēkā pasākumiem, kuri ietekmē radio un televīzijas programmu kabeļu pārraidi.

    c) 

    Nekas šajā Līgumā netiek interpretēts, lai:

    i) 

    pieprasītu Dalībvalstij pilnvarot jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēju nodibināt, izveidot, iegūt, iznomāt, lietot vai sniegt telekomunikāciju transporta tīklus vai pakalpojumus, izņemot tos, kas paredzēti pirmās Grafikā;

    ii) 

    pieprasītu Dalībvalstij (vai – liktu Dalībvalstij obligāti pieprasīt no tās jurisdikcijā esošajiem pakalpojumu sniedzējiem) nodibināt, izveidot, iegūt, iznomāt, lietot vai sniegt telekomunikāciju transporta tīklus vai pakalpojumus, kuri kopumā netiek publiski piedāvāti.

    3.   Definīcijas

    Šī pielikuma nolūkā:

    a) 

    “Telekomunikācijas” nozīmē signālu transmisiju un saņemšanu, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem.

    b) 

    “Publiskie telekomunikāciju transporta pakalpojumi” nozīmē jebkurus Dalībvalsts precīzi formulētus vai darbojošos telekomunikāciju transporta pakalpojumus, kuri piedāvāti vispārējai publiskai lietošanai. Šādi pakalpojumi var inter alia ietvert telegrāfu, telefonu, teleksu un datu raidīšanu, kas tipiski ietver klienta sniegtās informācijas tūlītēju pārraidīšanu starp diviem vai vairākiem telpas punktiem bez izmaiņām klienta informācijas formā un saturā pārraidīšanas laikā.

    c) 

    “Publiskie telekomunikāciju transporta tīkli” nozīmē publisko telekomunikāciju infrastruktūru, kas nodrošina telekomunikācijas starp diviem un vairākiem noteiktajiem tīklu pārtraukuma – galapunktiem.

    d) 

    “Interkorporatīvās komunikācijas” nozīmē telekomunikācijas, ar kuru palīdzību firmā sazinās firmas ietvaros, vai arī tās apakšstruktūru starpā, starp nodaļām un, saskaņā ar Dalībvalsts iekšzemes likumiem un noteikumiem, ar tās kontrolētajām firmām – filiālēm. Šajā nolūkā jēdzienus “apakšstruktūras”, “nodaļas”, un, kur tas piemērojams – “filiāles”, ir jānosaka katrai Dalībvalstij. “Interkorporatīvās komunikācijas” šajā pielikumā izslēdz komerciālus un nekomerciālus pakalpojumus, kas tiek sniegti firmām, kuras nav ar tām saistītās apakšstruktūras, nodaļas vai filiāles, vai, kuri tiek piedāvāti klientiem vai potenciālajiem klientiem.

    e) 

    Jebkurai atsaucei uz šī pielikuma punktu vai apakšpunktu jāietver visas tā apakšnodaļas.

    4.   Atklātība

    Šī Līguma III panta piemērošanas procesā katra Dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgā informācija par apstākļiem, kas ietekmē pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīklu pakalpojumiem un to izmantošanu, ir publiski pieejama, ieskaitot: tarifus un citus pakalpojumu nosacījumus un apstākļus; tehnisko sakarību īpatnības šādos tīklos un pakalpojumos; informāciju par institūcijām, kuras ir atbildīgas par standartu, kuri ietekmē šādu pieeju un izmantošanu, sagatavošanu un pieņemšanu; apstākļus, kas attiecas uz terminālo vai citu iekārtu iesaistīšanu; un paziņošanas, reģistrācijas vai licenzēšanas prasības, ja tādas ir.

    5.   Pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošana

    a) 

    Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuram kādas citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējam tiek dota pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai, pamatojoties uz saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un apstākļiem, kas nepieciešami, lai sniegtu pakalpojumu, kas ietverts tās Grafikā. Šī saistība tiek piemērota inter alia punktos b) - f) ( 182 ).

    b) 

    Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuram kādas citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējam tiek dota pieeja publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai šīs Dalībvalsts robežās vai aiz tām, ieskaitot privāti iznomātus sakaru kanālus, un tādā nolūkā nodrošina, saskaņā ar e) un f) punktiem, ka šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts:

    i) 

    pirkt vai nomāt un piesaistītu terminālo vai citas iekārtas, kuras ir savstarpēji saistītas ar tīklu un kuras ir nepieciešamas, lai sniegtu pakalpojumus;

    ii) 

    savstarpēji savienotu privāti iznomātos vai īpašumā esošos sakaru kanālus ar publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem vai ar sakaru kanāliem, kurus nomā vai kuri ir cita pakalpojuma sniedzēja īpašums; un

    iii) 

    lai izmantotu pēc pakalpojuma sniedzēja izvēles darbojošos protokolus jebkura pakalpojuma sniegšanā, izņemot tos, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu publiski vispārpieejamus telekomunikāciju transporta tīklus un pakalpojumus.

    c) 

    Katra Dalībvalsts nodrošina, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojuma sniedzēji var izmantot publiskos telekomunikāciju transporta tīklus un pakalpojumus informācijas kustībai tās robežās vai aiz tām, ieskaitot šādu pakalpojumu sniedzēju interkorporatīvās komunikācijas, un, lai piekļūtu informācijai, kas atrodas datu bāzēs vai citādi uzglabātas tehniski nolasāmā formā jebkuras Dalībvalsts teritorijā. Par jebkuriem jauniem vai grozītiem pasākumiem, kurus veic Dalībvalsts, kas būtiski ietekmētu šādu izmantošanu, ir jāpaziņo un šie pasākumi ir apspriežami saskaņā ar šī Līguma attiecīgajiem nosacījumiem.

    d) 

    Neskatoties uz iepriekšējo punktu, Dalībvalsts var veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sniegto ziņu drošību un konfidencialitāti atbilstoši prasībai, ka šādi pasākumi netiks piemēroti veidā, kas varētu radīt patvarīgus vai neattaisnotus diskriminējošus līdzekļus vai slēptu pakalpojumu tirdzniecības ierobežošanu.

    e) 

    Katra Dalībvalsts nodrošina, ka nekādi nosacījumi netiek izvirzīti attiecībā uz pieeju publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem un to izmantošanu, izņemot tos, kas nepieciešami:

    i) 

    lai aizsargātu publisko telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu publisko pakalpojumu sniedzēju pienākumus, īpaši to spēju padarīt to tīklus vai pakalpojumus publiski vispārpieejamus;

    ii) 

    lai aizsargātu publisko telekomunikāciju transporta tīklu vai pakalpojumu tehnisko integritāti; vai

    iii) 

    lai nodrošinātu, ka jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzēji nesniedz pakalpojumus, ja vien tas nav atļauts atbilstoši saistībām Dalībvalsts Grafikā.

    f) 

    Gadījumā, ja nosacījumi atbilst kritērijiem, kas noteikti e) punktā, pieejai publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem un pakalpojumiem tie var ietvert:

    i) 

    ierobežojumus attiecībā uz atkārtotu pārdošanu vai šādu pakalpojumu dalītu izmantošanu;

    ii) 

    prasību izmantot specifiskas tehniskus interfeisus, ieskaitot interfeisu protokolus, šādu tīklu un pakalpojumu savstarpējai saslēgšanai;

    iii) 

    nepieciešamības gadījumā prasības šādu pakalpojumu savstarpējas operativitātes veicināšanai un 7.a) punktā noteikto mērķu sasniegšanai;

    iv) 

    katru terminālo vai citu iekārtu pieņemšanu, kuri ir savietojami ar tīklu un tehniskajām prasībām par šādu iekārtu iesaistīšanu šādos tīklos;

    v) 

    ierobežojumus par privāti nomāto vai valdījumā esošo sakaru kanālu saslēgšanu ar šādiem tīkliem vai pakalpojumiem, ko izīrējis, vai, kuri pieder citam pakalpojumu sniedzējam; vai

    vi) 

    paziņošanu, reģistrāciju un licencēšanu.

    g) 

    Neskatoties uz iepriekšējiem šīs nodaļas punktiem, jaunattīstības Dalībvalsts atbilstoši tās attīstības līmenim, nosaka nepieciešamos saprātīgos nosacījumus pieejai publiskajiem telekomunikāciju transporta tīkliem, pakalpojumiem un to izmantošanai, lai nostiprinātu tās iekšzemes telekomunikāciju infrastruktūru un pakalpojumu apjomu un palielinātu to piedalīšanos starptautiskajā telekomunikāciju pakalpojumu tirdzniecībā. Šādi nosacījumi tiek precizēti Dalībvalsts Grafikā.

    6.   Tehniskā sadarbība

    a) 

    Dalībvalstis atzīst, ka efektīva, attīstīta telekomunikāciju infrastruktūra valstīs, īpaši jaunattīstības valstīs, ir būtiska to pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanai. Tādēļ Dalībvalstis apstiprina un veicina attīstīto un jaunattīstības valstu, to publisko telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu sniedzēju un citu struktūru iespējami plašu piedalīšanos starptautisko un reģionālo organizāciju attīstības programmās, ieskaitot Starptautisko Telekomunikāciju apvienību, Apvienoto Nāciju Attīstības programmu un Starptautisko Rekonstrukcijas un Attīstības banku.

    b) 

    Dalībvalstis veicina un atbalsta sadarbību telekomunikāciju jomā starp jaunattīstības valstīm starptautiskā, reģionālā un zemākajā reģionālajā līmenī.

    c) 

    Sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām Dalībvalstis iespēju robežās dara jaunattīstības valstīm pieejamu informāciju par telekomunikāciju pakalpojumiem un izmaiņām telekomunikācijās un informācijas tehnoloģijā, lai palīdzētu nostiprināt šādu valstu iekšzemes telekomunikāciju pakalpojumu sektoru.

    d) 

    Dalībvalstis īpaši apsver vismazāk attīstīto valstu iespējas ārvalstu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju piesaistīšanā, tiem palīdzot tehnoloģijas nodošanā, apmācībā un citos pasākumos, kas atbalsta to telekomunikāciju infrastruktūras attīstību un to telekomunikāciju pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanos.

    7.   Saistība ar starptautiskajām organizācijām un līgumiem

    a) 

    Dalībvalstis atzīst starptautisko standartu nozīmi telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu globālā savietojamībā un telekomunikāciju tīklu savstarpējas sadarbības nozīmi un apņemas izstrādāt šādus standartus, izmantojot atbilstošo starptautisko institūciju darbību, ieskaitot Starptautisko Telekomunikāciju apvienību un Starptautisko Standartizācijas organizāciju.

    b) 

    Dalībvalstis atzīst starpvaldību un nevalstisko organizāciju un vienošanos lomu, nodrošinot iekšzemes un pasaules telekomunikāciju dienestu, īpaši Starptautiskās Telekomunikāciju apvienības, efektīvu darbību. Dalībvalstis nepieciešamības gadījumā veic attiecīgus pasākumus, lai konsultētos ar šādām organizācijām par jautājumiem, kas izriet no šī pielikuma īstenošanas.

    Pielikums sarunām par pamata telekomunikācijām

    1. 

    II pants un pielikums par II panta izņēmumiem, ieskaitot prasību uzskaitīt pielikumā jebkuru pasākumu, kas neatbilst Dalībvalsts saglabātajam vislielākās labvēlības režīmam, stājas spēkā pamata telekomunikācijām tikai:

    a) 

    izpildes dienā, kas jānosaka saskaņā ar Ministriju Lēmuma pie Sarunām par pamata telekomunikācijām 5. punktu; vai,

    b) 

    gadījumā, ja sarunas nav bijušas sekmīgas, Sarunu grupas par pamata telekomunikācijām galīgā ziņojuma, kas sagatavots šim Lēmumam, dienā.

    2. 

    1. punkts nav spēkā attiecībā specifiskām saistībām par pamata telekomunikācijām, kas ierakstītas Dalībvalsts Grafikā.

    ANNEX 1 C

    AGREEMENT ON TRADE-RELATED ASPECTS OF INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS

    PART I

    GENERAL PROVISIONS AND BASIC PRINCIPLES

    PART II

    STANDARDS CONCERNING THE AVAILABILITY, SCOPE AND USE OF INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS

    1.

    Copyright and Related Rights

    2.

    Trademarks

    3.

    Geographical Indications

    4.

    Industrial Designs

    5.

    Patents

    6.

    Layout-Designs (Topographies) of Integrated Circuits

    7.

    Protection of Undisclosed Information

    8.

    Control of Anti-Competitive Practices in Contractual Licences

    PART III

    ENFORCEMENT OF INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS

    1

    General Obligations

    2

    Civil and Administrative Procedures and Remedies

    3

    Provisional Measures

    4

    Special Requirements Related to Border Measures

    5

    Criminal Procedures

    PART IV

    ACQUISITION AND MAINTENANCE OF INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS AND RELATED INTER-PARTES PROCEDURES

    PART V

    DISPUTE PREVENTION AND SETTLEMENT

    PART VI

    TRANSITIONAL ARRANGEMENTS

    PART VII

    INSTITUTIONAL ARRANGEMENTS; FINAL PROVISIONS

    LĪGUMS PAR AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTĀM INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBĀM (IESKAITOT KONTRAFAKTĪVU PREČU TIRDZNIECĪBU)



    DALĪBVALSTIS,

    VĒLOTIES samazināt izkropļojumus un kavēkļus starptautiskajā tirdzniecībā un ievērojot nepieciešamību veicināt efektīvu un adekvātu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī garantēt, lai pasākumi un procedūras intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas nodrošināšanai paši nekļūtu par barjerām likumīgai tirdzniecībai;

    ATZĪSTOT nepieciešamību līdz ar to izstrādāt jaunus likumus un disciplīnas attiecībā uz:

    a) 

    1994. gada GATT pamatprincipu un attiecīgu starptautisko līgumu vai konvenciju, kas regulē intelektuālā īpašuma tiesības, piemērojamību;

    b) 

    adekvātu standartu un principu nodrošināšanu jautājumā par intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistīto aspektu pieejamību, darbības sfērām un izmantošanu;

    c) 

    efektīvu un piemērotu līdzekļu nodrošināšanu, lai īstenotu ar tirdzniecību saistītās intelektuālā īpašuma tiesības, ņemot vērā atšķirības nacionālajās tiesību sistēmās;

    d) 

    efektīvu un ātru procedūru nodrošināšanu starpvaldību strīdu daudzpusējai novēršanai un izšķiršanai un

    e) 

    pārejas pasākumiem, kuru mērķis ir maksimāla līdzdalība sarunu rezultātu īstenošanā;

    ATZĪSTOT nepieciešamību pēc principu, likumu un disciplīnu daudzpusējas sistēmas, kas nodarbojas ar viltotu preču starptautisko tirdzniecību;

    ATZĪSTOT, ka intelektuālā īpašuma tiesības ir privāttiesības;

    ATZĪSTOT nacionālo intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu sabiedriskās politikas pamatmērķus, ieskaitot uzdevumus attīstības un tehnoloģijas jomā;

    ATZĪSTOT arī vismazāk attīstīto dalībvalstu īpašās vajadzības pēc maksimālas elastības likumu un noteikumu īstenošanā šajās valstīs, kas tām ļautu radīt veselīgu un dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi;

    UZSVEROT, cik nozīmīgas spriedzes mazināšanai ir padziļinātas saistības risināt strīdus par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem ar daudzpusējas procedūras starpniecību;

    VĒLOTIES izveidot savstarpējas sadarbības attiecības starp PTO un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju (šajā līgumā sauktu par WIPO), kā arī citām kompetentām starptautiskām organizācijām;

    VIENOJAS PAR SEKOJOŠO:



    I NODAĻA

    VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI UN PAMATPRINCIPI

    1. pants

    Pienākumu būtība un darbības sfēra

    1.  
    Dalībvalstis īsteno šā līguma nosacījumus. Dalībvalstis var (bet tas nav to pienākums) nodrošināt savos likumos daudz izvērstāku aizsardzību, nekā to prasa šis līgums, ar nosacījumu, ka šāda aizsardzība nav pretrunā ar šā līguma nosacījumiem. Dalībvalstis ir tiesīgas savas tiesību sistēmas un prakses ietvaros brīvi izvēlēties piemērotas šā līguma prasību izpildes metodes.
    2.  
    Šā līguma nolūkiem termins “intelektuālais īpašums” attiecas uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, ko regulē II nodaļas 1.–7.sadaļa.
    3.  
    Dalībvalstis apņemas izturēties pret citu dalībvalstu pilsoņiem saskaņā ar šā līguma prasībām ( 183 ). Attiecīgo intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā citu dalībvalstu pilsoņi tiek uztverti kā fiziskas vai juridiskas personas, kuras atbilst tiem tiesiskās aizsardzības piemērojamības kritērijiem, ko paredz Parīzes Konvencija (1967), Bernes Konvencija (1971), Romas Konvencija un Līgums par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām, gadījumā, ja visas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstis ir šo konvenciju dalībvalstis ( 184 ). Jebkura dalībvalsts, kas izmanto iespējas, ko sniedz Romas Konvencijas 5. panta 3. punkts vai 6. panta 2. punkts, saskaņā ar šo pantu prasībām par to Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padomei (TRIPS padomei).

    2. pants

    Intelektuālā īpašuma konvencijas

    1.  
    Attiecībā uz ša līguma II, III un IV nodaļu dalībvalstis ievēro Parīzes Konvencijas (1967) 1.–12. un 19. pantu.
    2.  
    Neviens šā līguma I–IV nodaļas nosacījums neierobežo pastāvošās saistības, ko dalībvalstis varētu būt uzņēmušās viena pret otru saskaņā ar Parīzes Konvenciju, Bernes Konvenciju, Romas Konvenciju un Līgumu par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām.

    3. pants

    Nacionālais režīms

    1.  
    Katra dalībvalsts piešķir citu dalībvalstu pilsoņiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir saviem pilsoņiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību ( 185 ), atbilstoši izņēmumiem, kas jau attiecīgi paredzēti Parīzes Konvencijā (1967), Bernes Konvencijā (1971), Romas Konvencijā un Līgumā par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām. Attiecībā uz izpildītājiem, fonogrammu producentiem un radioraidījumu organizācijām šī saistība ir spēkā vienīgi uz tiesībām, ko nosaka šis līgums. Jebkura dalībvalsts, kas saskaņā ar attiecīgajiem nosacījumiem izmanto Bernes Konvencijas (1971) 6. pantā vai Romas Konvencijas 16. panta 1.b) punktā fiksētās iespējas, par to informē TRIPS padomi.
    2.  
    Dalībvalstis var izmantot izņēmuma gadījumus, ko attiecībā uz tiesvedību un administratīvajām procedūrām rezervē iepriekšējais 1. punkts (ieskaitot dienesta adreses noteikšanu vai pārstāvja nozīmēšanu kādas dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros), bet vienīgi tad, ja šādi izņēmumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu to likumu un noteikumu ievērošanu, kuri nav pretrunā ar šā līguma nosacījumiem un ja šāda prakse netiek piemērota tādā veidā, ka tiek radīti slēpti ierobežojumi tirdzniecībai.

    4. pants

    Vislielākās labvēlības režīms

    Attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību jebkuras priekšrocības, labvēlība, privilēģijas vai imunitāte, ko kāda dalībvalsts piešķir jebkuras citas valsts pilsoņiem, nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem tiek piešķirta visu citu dalībvalstu pilsoņiem. Šis pienākums neattiecas uz jebkurām dalībvalstu piešķirtām priekšrocībām, labvēlību, privilēģijām vai imunitāti, kas:

    a) 

    izriet no vispārēja rakstura starptautiskiem līgumiem par juridisko palīdzību un likumu realizācijas nodrošināšanu, bet nav specifiski ierobežotas uz intelektuālā īpašuma aizsardzību;

    b) 

    piešķirtas atbilstoši Bernes Konvencijas (1971) vai Romas Konvencijas nosacījumiem, nosakot, ka piešķirtais režīms funkcionē nevis kā nacionālais režīms, bet gan kā režīms, kas piešķirts kādā citā valstī;

    c) 

    attiecas uz izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju tiesībām, ko neparedz šis līgums;

    d) 

    izriet no starptautiskajiem līgumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, kuri stājušies spēkā pirms PTO dibināšanas līguma stāšanās spēkā, ar nosacījumu, ka par šādiem līgumiem ir informēta TRIPS padome un ka tie nerada patvarīgu vai neattaisnotu diskrimināciju pret citu dalībvalstu pilsoņiem.

    5. pants

    Daudzpusējie līgumi par aizsardzības iegūšanu vai uzturēšanu

    Saistības, kas minētas 3. un 4. pantā, neattiecas uz procedūrām, ko paredz daudzpusējie līgumi, kas noslēgti WIPO aizbildniecībā un skar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības iegūšanu vai uzturēšanu.

    6. pants

    Tiesību izsmelšana

    Strīdu noregulēšanai saskaņā ar šo līgumu atbilstoši iepriekšminētajiem 3. un 4. panta nosacījumiem nekas šajā līgumā netiek izmantots, lai risinātu jautājumu par intelektuālā īpašuma tiesību izsmelšanu.

    7. pants

    Mērķi

    Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un realizācijas nodrošināšanai jādod ieguldījums tehnoloģisko izgudrojumu veicināšanā un tehnoloģijas tālākā izplatīšanā, lai palielinātu ražotāju un tehnoloģisko zināšanu izmantotāju abpusēju izdevīgumu un tādā veidā sekmētu sociālo un ekonomisko labklājību, kā arī tiesību un pienākumu līdzsvarošanā.

    8. pants

    Principi

    1.  
    Formulējot vai grozot savus likumus un noteikumus, dalībvalsts var veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu sabiedrības veselību un uzturu un veicinātu sabiedrības interesi par sektoriem, kas ir vitāli svarīgi tās sociāli ekonomiskajai un tehnoloģiskajai attīstībai, – ar nosacījumu, ka tādi pasākumi atbilst šā līguma nosacījumiem.
    2.  
    Var būt nepieciešami attiecīgi pasākumi, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu no tiesību īpašnieku puses vai tādas prakses izmantošanu, kas nepamatoti ierobežo tirdzniecību vai negatīvi ietekmē tehnoloģijas izplatīšanu starptautiskā mērogā (ar nosacījumu, ka tādi pasākumi atbilst šā līguma nosacījumiem).



    II NODAĻA

    INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEEJAMĪBAS, DARBĪBAS SFĒRU UN IZMANTOŠANAS STANDARTI



    1. sadaļa

    Autortiesības un ar tām saistītās tiesības

    9. pants

    Saistība ar Bernes Konvenciju

    1.  
    Dalībvalstis ievēro Bernes Konvencijas (1971) 1.–21. panta un tās pielikuma prasības. Tomēr šis līgums dalībvalstīm nedod tiesības vai neuzliek pienākumus attiecībā uz tiesībām, kas fiksētas šīs Konvencijas 6.bis pantā vai tiesībām, kas atvasinātas no tā.
    2.  
    Autortiesību aizsardzība tiek attiecināta arī uz izteicieniem, bet ne uz idejām, procedūrām, darba metodēm vai matemātiskām koncepcijām kā tādām.

    10. pants

    Datorprogrammas un datu apkopojumi

    1.  
    Datorprogrammas (gan tradicionālās (source code) vai objektorientētās (object code) tiek aizsargātas kā literāri darbi saskaņā ar Bernes Konvenciju (1971).
    2.  
    Datu apkopojumi vai citi materiāli (gan izmantojami ar datora starpniecību, gan arī kādas citas formas), kas to satura izvēles vai izkārtojuma dēļ veido intelektuāli radošas vērtības, tiek aizsargātas kā tādas. Šāda aizsardzība, kas neattiecas uz pašiem datiem vai materiāliem, nekaitē nekādām autortiesībām, kas nostiprinātas attiecībā uz pašiem datiem vai materiāliem.

    11. pants

    Nomas tiesības

    Vismaz attiecībā uz datorprogrammām un kinematogrāfijas darbiem dalībvalsts nepiešķir autoriem un viņu tiesību pārmantotājiem tiesības atļaut vai aizliegt to autordarbu oriģinālu vai kopiju publisku komerciālu iznomāšanu. Dalībvalsts tiek atbrīvota no šīm saistībām attiecībā uz kinematogrāfijas darbiem, ja vien iznomāšana nav novedusi pie plaši izplatītas šādu darbu kopēšanas, kas materiāli mazina ekskluzīvās reproducēšanas tiesības, kuras šajā dalībvalstī ir garantētas autoriem un viņu tiesību pārmantotājiem. Attiecībā uz datorprogrammām šīs saistības neattiecas uz nomu, ja pati programma nav būtisks nomas objekts.

    12. pants

    Aizsardzības termiņš

    Gadījumos, kad darba (izņemot foto vai lietišķās mākslas darba) aizsardzības termiņš tiek aprēķināts, pamatojoties uz kādu citu principu, nevis fiziskās personas dzīves laiku, šāds termiņš ir vismaz 50 gadu no atļautās publikācijas kalendārā gada beigām vai, ja 50 gadu laikā kopš darba radīšanas šāda atļauta publikācija nav notikusi, tad 50 gadus no darba radīšanas kalendārā gada beigām.

    13. pants

    Ierobežojumi un izņēmumi

    Noteiktos īpašos gadījumos dalībvalstis ievēro ierobežojumus vai izņēmumus attiecībā uz ekskluzīvām tiesībām, ja tas nav konfliktā ar darba normālu ekspluatāciju un bez iemesla nekaitē tiesību īpašnieka likumīgajām interesēm.

    14. pants

    Izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju aizsardzība

    1.  
    Attiecībā uz sava izpildījuma ierakstīšanu fonogrammā izpildītājiem ir iespēja novērst šādas darbības, ja tās veiktas bez viņu atļaujas: viņu neierakstītā izpildījuma ierakstīšanu un šāda ieraksta reproducēšanu. Izpildītājiem ir iespēja novērst arī šādas darbības, kas veiktas bez viņu atļaujas: bezkabeļu pārraides un viņu izpildījuma publiskas tiešraides.
    2.  
    Fonogrammu producentiem ir tiesības atļaut vai aizliegt tiešu vai netiešu viņu fonogrammu reproducēšanu.
    3.  
    Radioraidījumu organizācijām ir tiesības aizliegt sekojošas darbības, ja tās veiktas bez viņu atļaujas: ierakstīšana, ierakstu reproducēšana, radioraidījumu tālāka bezkabeļu pārraidīšana, kā arī identisku televīzijas pārraižu publiska izplatīšana. Ja dalībvalstis radioraidījumu organizācijām nepiešķir šādas tiesības, tās pārraižu jautājumā autortiesību īpašniekiem dod iespēju novērst iepriekšminētās darbības saskaņā ar Bernes Konvencijas (1971) nosacījumiem.
    4.  
    11. panta nosacījumi attiecībā uz datorprogrammām ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz fonogrammu producentiem un jebkuriem citiem fonogrammu tiesību īpašniekiem atbilstoši valstu likumiem. Ja 1994. gada 15. aprīlī dalībvalstī ir spēkā tiesību īpašnieku objektīvas kompensācijas sistēma attiecībā uz fonogrammu nomu, tā var saglabāt šādu sistēmu ar nosacījumu, ka fonogrammu komerciālā noma nerada materiālu zaudējumu tiesību īpašniekiem, kam pieder reproducēšanas ekskluzīvās tiesības.
    5.  
    Aizsardzības termiņš, ko šis līgums garantē izpildītājiem un fonogrammu producentiem, ilgst vismaz līdz 50 gadu perioda beigām, skaitot no tā kalendārā gada beigām, kurā noticis ieraksts vai izpildījums. Aizsardzības termiņš, kas tiek atvēlēts atbilstoši 3. punktam, ilgst vismaz 20 gadu no tā kalendārā gada beigām, kad notikusi pārraide.
    6.  
    Jebkura dalībvalsts attiecībā uz tiesībām, ko tai piešķir 1., 2. un 3. punkts, var izvirzīt nosacījumus, ierobežojumus, izņēmumus un iebildumus, ciktāl to atļauj Romas Konvencija. Tomēr attiecībā uz izpildītāju un fonogrammu producentu tiesībām fonogrammās spēkā ir arī Bernes Konvencijas (1971) 18. panta nosacījumi (mutatis mutandis).



    2. sadaļa

    Preču zīmes

    15. pants

    Aizsargājamais saturs

    1.  
    Jebkura zīme vai jebkura zīmju kombinācija, kas dod iespēju atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem, var veidot preču zīmi. Šādām zīmēm, piemēram, vārdiem, kas ietver personu vārdus, burtus, skaitļus, figurālus elementus un krāsu kombinācijas, kā arī jebkurai šādu zīmju kombinācijai ir tiesības tikt reģistrētai par preču zīmi. Ja zīmes ir tādas, kas pēc savām īpašībām nedod iespēju izšķirt attiecīgās preces vai pakalpojumus, dalībvalstis reģistrāciju var padarīt atkarīgu no atšķirtspējas, kas iegūtas to lietošanas gaitā. Dalībvalstis kā reģistrācijas nosacījumu var pieprasīt to, lai zīmes būtu vizuāli uztveramas.
    2.  
    1. punkts nav jāsaprot kā tāds, kas attur dalībvalsti no preču zīmes reģistrācijas noraidīšanas uz citu iemeslu pamata, ar nosacījumu, ka tie nemazina Parīzes Konvencijas (1967) nosacījumu nozīmi.
    3.  
    Dalībvalstis var padarīt reģistrācijas iespējas atkarīgas no zīmes lietošanas. Tomēr faktiskā preču zīmes lietošana nav iemesls reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai. Pieteikumu nevar atteikt, vienīgi pamatojoties uz to, ka vēl trīs gadus pēc pieteikuma iesniegšanas nav notikusi plānotā zīmes lietošana.
    4.  
    Preču vai pakalpojumu raksturs, kuriem piemērojama preču zīme, nekādā gadījumā nevar radīt šķēršļus preču zīmes reģistrācijai.
    5.  
    Dalībvalstis publicē katru preču zīmi vai nu pirms tās reģistrēšanas, vai arī nekavējoties pēc tās reģistrācijas un nodrošina pietiekošas iespējas iesniegt lūgumus anulēt šo reģistrāciju. Turklāt dalībvalstis var dot iespēju iepriekš iebilst pret preču zīmes reģistrāciju.

    16. pants

    Piešķirtās tiesības

    1.  
    Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības neļaut visām trešajām pusēm, kuras nav saņēmušas īpašnieka piekrišanu, no identisku vai līdzīgu preču zīmju vai pakalpojumu zīmju izmantošanas tādu preču vai pakalpojumu tirdzniecībā, kas ir identiski vai līdzīgi tām, attiecībā uz kurām ir reģistrēta konkrētā preču zīme, ja šāda lietošana varētu izraisīt iespējamu neskaidrību. Ja identiskām precēm vai pakalpojumiem tiek izmantotas identiskas zīmes, ir iespējama neskaidra situācija. Iepriekšminētās tiesības nekaitē nevienām pastāvošām pirmtiesībām, kā arī neietekmē dalībvalstu iespējas piešķirt tiesības, pamatojoties uz zīmes lietošanu.
    2.  
    Parīzes Konvencijas (1967) 6.bis pants ir spēkā (mutatis mutandis) attiecībā uz pakalpojumiem. Lai noteiktu, vai preču zīme ir vispārzināma, dalībvalstis ņem vērā zināšanas par preču zīmi attiecīgajā sabiedrības daļā, ieskaitot zināšanas attiecīgajā dalībvalstī, kas ir iegūtas preču zīmes reklāmas kampaņas rezultātā.
    3.  
    Parīzes Konvencijas (1967) 6.bis pants ir spēkā (mutatis mutandis) attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem preču zīme ir reģistrēta, ar nosacījumu, ka šīs preču zīmes lietošana saistībā ar šīm precēm vai pakalpojumiem varētu norādīt uz saistību starp šīm precēm vai pakalpojumiem un reģistrētās preču zīmes īpašnieku un ar nosacījumu, ka šādas lietošanas rezultātā varētu ciest reģistrētās preču zīmes īpašnieka intereses.

    17. pants

    Izņēmumi

    Dalībvalstis var noteikt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz tiesībām, ko piešķir preču zīme, – tādus kā aprakstošo terminu godīga lietošana, ar nosacījumu, ka šādu izņēmumu gadījumā tiek ievērotas preču zīmes īpašnieka un trešo pušu likumīgās intereses.

    18. pants

    Aizsardzības termiņš

    Preču zīmes sākotnējā reģistrācija un katra reģistrācijas atjaunošana ir spēkā uz laiku, kas nav mazāks par septiņiem gadiem. Preču zīmes reģistrācijas atjaunošanas reižu skaits nav ierobežots.

    19. pants

    Izmantošanas prasības

    1.  
    Ja, lai saglabātu reģistrāciju, tiek pieprasīta izmantošana, reģistrāciju var atcelt vienīgi pēc vismaz trīs gadus ilga, nepārtraukta zīmes neizmantošanas perioda, ja vien preču zīmes īpašnieks neuzrāda pamatotus iemeslus, kādēļ ir pastāvējuši šķēršļi šādai izmantošanai. Apstākļi, kas rodas neatkarīgi no preču zīmes īpašnieka gribas un kas rada šķēršļus preču zīmes izmantošanai, piemēram, importa ierobežojumi vai citas valdības prasības attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kurus aizsargā konkrētā preču zīme, tiek atzīti kā pamatoti iemesli zīmes neizmantošanai.
    2.  
    Gadījumā, ja preču zīmi izmanto kāda cita persona, bet šo rīcību kontrolē zīmes īpašnieks, tas atzīstams kā preču zīmes izmantošana reģistrācijas saglabāšanas nolūkā.

    20. pants

    Citas prasības

    Preču zīmes lietošana tirdzniecībā netiek neattaisnoti kavēta ar īpašām prasībām, piemēram, lietošana kopā ar citu preču zīmi, lietošana kādā īpašā formā vai lietošana tādā veidā, kas ir nevēlams tās spējai atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Tas neizslēdz prasību, kas nosaka tādas preču zīmes lietošanu, kura identificē uzņēmumu, kas ražo preces vai pakalpojumus līdztekus tādai preču zīmei (bet bez saistības ar to), kas atšķir attiecīgās šā uzņēmuma specifiskās preces vai pakalpojumus.

    21. pants

    Licencēšana un tālāknodošana

    Dalībvalstis var noteikt preču zīmju licencēšanas un tālāknodošanas apstākļus, ar to saprotot, ka preču zīmju obligātā licencēšana netiek pieļauta un ka reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības pārrakstīt preču zīmi ar vai bez attiecīgā, ar zīmi saistītā biznesa nodošanas zīmes jaunajam lietotājam.



    3. sadaļa

    Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

    22. pants

    Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

    1.  
    Šajā līgumā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tiek saprastas norādes, kas identificē preci, kura izgatavota kādas dalībvalsts teritorijā vai šīs teritorijas reģionā vai vietā, kur preces noteiktā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir būtiski saistāmas ar tās ģeogrāfisko izcelsmi.
    2.  

    Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm dalībvalstis nodrošina ieinteresētās puses ar likumīgiem līdzekļiem, lai novērstu:

    a) 

    jebkuru tādu līdzekļu izmantošanu preču noformēšanā vai prezentācijā, kas norāda vai uzvedina uz domām, ka minētā prece cēlusies ģeogrāfiskajā teritorijā, kas nav patiesā preces izcelsmes vieta, tā ka sabiedrība tiek maldināta attiecībā uz preces ģeogrāfisko izcelsmi;

    b) 

    jebkuru lietošanu, kas ir negodīgas konkurences piemērs Parīzes Konvencijas (1967) 10.bis panta nozīmē.

    3.  
    Dalībvalsts, ja tās likumdošanas akti to atļauj vai ja kāda ieinteresētā puse to pieprasa, ex officio atsaka vai atzīst par nederīgu tādas preču zīmes reģistrāciju, kura satur vai kura sastāv no ģeogrāfiskas izcelsmes norādes attiecībā uz precēm, kuru izcelsme nav saistīta ar norādīto teritoriju, un, ja izcelsmes norādes lietošanai preču zīmē šādām precēm šajā dalībvalstī ir tāds raksturs, kas maldina sabiedrību par patieso izcelsmes vietu.
    4.  
    Aizsardzība saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu tiek piemērota pret ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas, lai arī ir burtiski patiess attiecībā uz teritoriju, reģionu vai vietu, kurā preces ir izgatavotas, sabiedrībai rada nepareizu iespaidu, ka preces rodas citā teritorijā.

    23. pants

    Papildu aizsardzība vīnu un spirtoto dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

    1.  
    Katra dalībvalsts nodrošina likumīgus līdzekļus ieinteresētajām pusēm, lai novērstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošanu, vīnus identificējot kā vīnus, kas nav izgatavoti tajā vietā, kas uzrādīta konkrētajā ģeogrāfiskajā norādē, spirtotos dzērienus identificējot kā spirtotos dzērienus, kas patiesībā nav radušies vietā, kas uzrādīta konkrētajā ģeogrāfiskajā norādē, pat ja preču patiesā izcelsme tiek norādīta vai ģeogrāfiskā norāde tiek lietota tulkojumā vai tiek lietota kopā ar tādiem izteicieniem kā “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija” vai tamlīdzīgi ( 186 ).
    2.  
    Tādas preču zīmes reģistrācija vīniem, kura satur vai sastāv no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē vīnus, vai spirtotiem dzērieniem, saturot vai sastāvot no ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas identificē spirtotos dzērienus, tiek atteikta vai atzīta par nederīgu ex officio, ja dalībvalsts likumdošanas akti to ļauj vai ja kāda ieinteresētā puse to lūdz, attiecībā uz vīniem vai spirtotiem dzērieniem, kuriem nav šādas izcelsmes.
    3.  
    Homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā attiecībā uz vīniem aizsardzība tiek sniegta katrai norādei atbilstoši 22. panta 4. punkta nosacījumiem. Katra dalībvalsts nosaka praktiskos nosacījumus, saskaņā ar kuriem konkrētās homonīmās norādes tiek atšķirtas viena no otras, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt objektīvu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un novērst patērētāju maldināšanu.
    4.  
    Lai atvieglotu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vīniem, TRIPS padomē norisinās sarunas attiecībā uz vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu notifikācijas un reģistrācijas daudzpusējas sistēmas izveidošanu, kuru aizsardzība ir likumiska tajās dalībvalstīs, kuras piedalās šajā sistēmā.

    24. pants

    Starptautiskās sarunas: izņēmumi

    1.  
    Dalībvalstis vienojas sākt sarunas, kuru mērķis ir palielināt atsevišķu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar 23. pantu. Tālākminētā 4.–8. punkta nosacījumus dalībvalsts neizmanto, lai atteiktos no sarunām vai divpusēju un daudzpusēju līgumu slēgšanas. Šādu sarunu kontekstā dalībvalstis apņemas izskatīt šo nosacījumu turpmāku piemērojamību attiecībā uz atsevišķām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuru lietošana būtu šādu sarunu priekšmets.
    2.  
    TRIPS padome kontrolē šīs sadaļas nosacījumu piemērošanu; pirmā pārbaude notiks divu gadu laikā pēc PTO līguma stāšanās spēkā. Jebkuram jautājumam, kas ietekmē saistību ievērošanu saskaņā ar šiem nosacījumiem, var tikt pievērsta padomes uzmanība, kura pēc dalībvalsts lūguma konsultējas ar jebkuru dalībvalsti vai dalībvalstīm par attiecīgo jautājumu, kurā nav bijis iespējams rast apmierinošu risinājumu divpusēju vai plurilaterālu konsultāciju ceļā starp attiecīgajām dalībvalstīm. Padome veic šādu darbību, tā kā var panākt vienošanos par šīs sadaļas darbības veicināšanu un tās mērķu pilnveidošanu.
    3.  
    Īstenojot šo sadaļu, dalībvalsts neierobežo to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas šajā dalībvalstī pastāvēja neilgi pirms PTO līguma stāšanās spēkā.
    4.  
    Nekas šajā sadaļā neprasa no dalībvalsts novērst citas dalībvalsts noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ilgstošu vai līdzīgu lietošanu, kas identificē vīnus vai spirtotos dzērienus saistībā ar jebkura tās pilsoņa vai pastāvīgā iedzīvotāja precēm vai pakalpojumiem, kuri ir ilgstoši lietojuši šo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz tām pašām vai ar saistītām precēm vai pakalpojumiem šīs dalībvalstis teritorijā vai nu a) vismaz 10 gadus pirms 1994. gada 15. aprīļa, vai b) labticīgi pirms šā datuma.
    5.  

    Ja preču zīme ir tikusi labticīgi piemērota vai reģistrēta vai ja labticīgi ir iegūtas tiesības uz preču zīmi, vai:

    a) 

    pirms šo nosacījumu piemērošanas datuma šajā dalībvalstī, kā noteikts VI nodaļā; vai

    b) 

    pirms ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta tās izcelsmes valstī;

    tad pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu šīs sadaļas prasības, nekavē tiesības uz preču zīmes reģistrāciju vai tās derīgumu, vai tiesībām lietot šo preču zīmi, pamatojoties uz to, ka šāda preču zīme ir identiska vai līdzīga ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

    6.  
    Šī sadaļa neuzliek par pienākumu dalībvalstij piemērot tos šīs sadaļas nosacījumus attiecībā uz jebkuras citas dalībvalstis ģeogrāfiskās izcelsmes norādi precēm vai pakalpojumiem, kuriem attiecīgā norāde ir identiska ar terminu, kas šīs dalībvalsts teritorijā sarunvalodā parasti tiek lietots kā vispārpieņemts apzīmējums šāda veida precēm vai pakalpojumiem. Dalībvalstij netiek uzlikts pienākums piemērot šīs sadaļas nosacījumus pret jebkuras citas dalībvalsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecībā uz vīna produktiem, kuriem attiecīgā norāde ir identiska parasti lietotam vīnogu šķirnes nosaukumam, kas eksistē šīs dalībvalsts teritorijā laikā, kad stājas spēkā PTO līgums.
    7.  
    Dalībvalsts var noteikt, ka jebkurš pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar šo sadaļu, par preču zīmes lietošanu vai reģistrāciju, ir jāiesniedz piecu gadu laikā pēc tam, kad šajā dalībvalstī ir kļuvis vispārzināms fakts par aizsargātās norādes nelabvēlīgu izmantošanu; vai piecu gadu laikā pēc preču zīmes reģistrācijas šajā dalībvalstī ar nosacījumu, ka preču zīme uz to laiku tiek publicēta; ja publikācija notiek, pirms ir kļuvusi vispārzināma nelabvēlīgā izmantošana šajā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norāde netiek izmantota vai reģistrēta negodprātīgi.
    8.  
    Šīs sadaļas nosacījumi nekādā veidā neierobežo nevienas personas tiesības izmantot tirdzniecībā šīs personas vārdu vai šīs personas uzņēmuma iepriekšējā īpašnieka vārdu, izņemot gadījumu, ja šāds vārds tiek izmantots tādā veidā, ka tiek maldināta sabiedrība.
    9.  
    Šis līgums neuzliek saistības aizsargāt tādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras to izcelsmes zemē netiek aizsargātas, kuru aizsardzība tiek apturēta vai arī kuras šajā valstī ir atzītas par nelietojamām.



    4. sadaļa

    Rūpnieciskais dizains

    25. pants

    Aizsardzības prasības

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem vai oriģināliem rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dalībvalstis var noteikt, ka dizaina paraugi nav uzskatāmi par jauniem vai oriģināliem, ja nav konstatējamas ievērojamas atšķirības no zināmiem dizaina paraugiem vai zināmu dizaina iezīmju kombinācijām. Dalībvalstis var noteikt, ka šāda aizsardzība netiek attiecināta uz dizaina paraugiem, kas būtībā ir izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem.
    2.  
    Katra dalībvalsts nodrošina, ka prasības tekstila dizaina aizsardzības garantēšanai, konkrēti attiecībā uz jebkurām izmaksām, pārbaudi vai publikācijām, bez attaisnojuma nemazina iespēju meklēt un iegūt šādu aizsardzību. Dalībvalstīm ir brīvas tiesības pildīt šo prasību, izmantojot rūpnieciskā dizaina likumus vai autortiesību likumus.

    26. pants

    Aizsardzība

    1.  
    Aizsargāta rūpnieciskā dizaina parauga īpašniekam ir tiesības atturēt trešās puses, kurām nav dota īpašnieka atļauja, no tādu preču izgatavošanas, pārdošanas vai importēšanas, kurš ir vai kas iemieso tādu dizainu, kas ir aizsargātā dizaina parauga kopija vai lielā mērā kopija, ja šāda darbība tiek veikta komerciālos nolūkos.
    2.  
    Dalībvalstis var noteikt ierobežotus izņēmumus rūpnieciskā dizaina aizsardzībai, ievērojot nosacījumu, ka šādi izņēmumi nepamatoti nerada pretrunu ar aizsargāto rūpnieciskā dizaina paraugu parasto izmantošanu un bez pamatojuma neierobežo aizsargātā dizaina parauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo pušu likumīgās intereses.
    3.  
    Spēkā esošās aizsardzības ilgums ir vismaz 10 gadi.



    5. sadaļa

    Patenti

    27. pants

    Patentējamais saturs

    1.  
    Atbilstoši 2. un 3. punkta nosacījumiem patentējami ir jebkuri izgudrojumi (izstrādājumi vai darba procesi) visās tehnoloģijas jomās ar nosacījumu, ka tie ir jauni, radoši un rūpnieciski pielietojami ( 187 ). Atbilstoši 65. panta 4. punktam, 70. panta 8. punktam un šā panta 3. punktam patenti ir reģistrējami un patenta tiesības tiek piešķirtas bez diskriminācijas attiecībā uz izgudrojuma vietu, tehnoloģijas jomu un to, vai preces tiek importētas vai ražotas uz vietas.
    2.  
    Dalībvalstis var atteikt patentēšanu tādiem izgudrojumiem, kuru komerciālās izmantošanas novēršana to teritorijā ir nepieciešama, lai uzturētu sabiedrisko kārtību vai morāli, tai skaitā aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību; vai novērstu nopietnu kaitējumu apkārtējai videi, ar nosacījumu, ka šāds atteikums netiek pamatots vienīgi ar šo valstu likumiem, kas aizliedz šādu izmantošanu.
    3.  

    Dalībvalstis var izslēgt no patentējamo izgudrojumu saraksta arī:

    a) 

    diagnostikas, terapijas un ķirurģiskas metodes cilvēku vai dzīvnieku ārstēšanai;

    b) 

    augus un dzīvniekus (ne mikroorganismus) un bioloģiskus procesus augu vai dzīvnieku producēšanai, kas nav nebioloģiski un mikrobioloģiski. Tomēr dalībvalstis nodrošina augu sugu aizsardzību ar patentu vai efektīvas sui generis sistēmas palīdzību, vai arī ar abu šo sistēmu kombināciju. Šā apakšpunkta nosacījumi tiek pārskatīti četrus gadus pēc PTO līguma stāšanās spēkā.

    28. pants

    Piešķirtās tiesības

    1.  

    Patents dod tā īpašniekam šādas ekskluzīvas tiesības:

    a) 

    ja patenta saturs ir izstrādājums – neļaut trešajām pusēm bez īpašnieka piekrišanas izgatavot, lietot, piedāvāt tirdzniecībai, pārdot vai importēt ( 188 ) šo izstrādājumu;

    b) 

    ja patenta saturs ir process – neļaut trešajām pusēm bez īpašnieka piekrišanas izmantot šo procesu un lietot, piedāvāt tirdzniecībai, pārdot vai importēt vismaz izstrādājumu, kas iegūts tieši šā procesa rezultātā.

    2.  
    Patenta īpašniekiem ir arī tiesības piešķirt patentu citai personai vai nodot to pēctecības kārtībā un noslēgt attiecīgus licences līgumus.

    29. pants

    Nosacījumi patenta pieprasītājiem

    1.  
    Dalībvalstis pieprasa, lai persona, kas iesniedz pieteikumu patenta reģistrācijai, izpauž izgudrojuma detaļas pietiekami skaidri un pilnīgi, lai šo izgudrojumu attiecīgajā jomā kompetenta persona spētu to praktiski īstenot. Tās var pieprasīt pieteikuma iesniedzējam norādīt vislabāko veidu, kādā šis izgudrojums īstenojams, kas izgudrotājam ir zināms iesniegšanas dienā vai, ja tiek pieprasīta prioritāte, pirms iesnieguma prioritātes datuma.
    2.  
    Dalībvalstis var pieprasīt no patenta pieteikuma iesniedzēja sniegt informāciju attiecībā uz autora attiecīgajiem iesniegumiem ārvalstīs un tur piešķirtajiem patentiem.

    30. pants

    Izņēmumi attiecībā uz piešķirtajām tiesībām

    Dalībvalstis var piešķirt ierobežotus izņēmumus attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām, ko sniedz patents, ar nosacījumu, ka šādi izņēmumi bez iemesla nerada pretrunu ar patenta parastu izmantošanu un bez iemesla neierobežo patenta īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo pušu likumīgās intereses.

    31. pants

    Citi izmantošanas gadījumi bez tiesību īpašnieka pilnvarojuma

    Ja dalībvalsts likumi pieļauj patenta satura citādu izmantošanu ( 189 ) bez tiesību īpašnieka atļaujas, tai skaitā, ja to izmanto valdība vai trešās puses, kas ieguvušas valdības atļauju, tiek respektēti sekojoši nosacījumi:

    a) 

    atļauja šādai izmantošanai tiek izskatīta, ievērojot tās individuālo kvalitāti;

    b) 

    šāda izmantošana var tikt atļauta vienīgi tad, ja ieteiktais izmantotājs pirms šādas izmantošanas ir centies iegūt atļauju no tiesību īpašnieka uz saprātīgiem komerciāliem nosacījumiem, bet šādi centieni ir bijuši nesekmīgi būtiski ilgā laika periodā. Dalībvalsts no šīs prasības var atteikties valsts mēroga ārkārtas gadījumā vai citos sevišķas nepieciešamības apstākļos, vai publiskas nekomerciālas izmantošanas gadījumā. Valsts mēroga ārkārtas gadījumā vai citos sevišķas nepieciešamības apstākļos tiesību īpašniekam tomēr par to tiek paziņots, cik vien ātri ir praktiski iespējams. Publiskas nekomerciālas izmantošanas gadījumā, ja valdība vai līguma slēdzējs, neiepazīstoties ar patentu, zina vai tam ir acīm redzams pamats zināt, ka valdība vai valdības uzdevumā tiek vai tiks izmantots spēkā esošs patents, tiesību īpašniekam par to tiek paziņots nekavējoši;

    c) 

    šādas izmantošanas apjoms un ilgums tiek attiecināts vienīgi uz to nolūku, kādam tā tika atļauta, un pusvadītāju tehnoloģijas gadījumā iespējama vienīgi publiska nekomerciāla izmantošana vai kompensācija pēc tam, kad kāda rīcība tiesiski vai administratīvi ir tikusi atzīta kā konkurenci ierobežojoša;

    d) 

    šāda izmantošana nav ekskluzīva;

    e) 

    šāda izmantošana nav nododama citām personām, izņemot kopā ar to uzņēmuma daļu vai reputāciju, kas saistīta ar šādu izmantošanu;

    f) 

    jebkura šāda izmantošana tiek atļauta, lai vispirms apgādātu dalībvalsts iekšzemes tirgu, kas atļauj šādu izmantošanu;

    g) 

    atļauju šādai lietošanai ir iespējams izbeigt atbilstoši šādi pilnvarotu personu likumīgo interešu adekvātai aizsardzībai, ja un kad apstākļi, kas pie tā noveduši, vairs nepastāv un to atkārtošanās nešķiet iespējama. Kompetentai institūcijai ir tiesības pārbaudīt, pamatojoties uz motivētu lūgumu, šo apstākļu turpmāko eksistenci;

    h) 

    tiesību īpašniekam tiek izmaksāta katra gadījuma apstākļiem atbilstoša kompensācija, ņemot vērā pilnvarojuma ekonomisko vērtību;

    i) 

    jebkura lēmuma tiesiskā spēkā esamība attiecībā uz šādas izmantošanas atļauju ir pakļauta tiesas kontrolei vai citai neatkarīgai pārbaudei, ko veic šajā dalībvalstī labi zināma augstākā institūcija;

    j) 

    jebkurš lēmums attiecībā uz kompensāciju, kas tiek paredzēta sakarā ar šādu izmantošanu, ir pakļauts tiesas kontrolei vai citai neatkarīgai pārbaudei, ko veic šajā dalībvalstī labi zināma augstākā institūcija;

    k) 

    dalībvalstīm nav pienākuma piemērot nosacījumus, kas minēti b) un f) apakšpunktos, ja šāda izmantošana ir atļauta, lai tiesiski kompensētu rīcību, kas saskaņā ar tiesas vai administratīvo procesu ir kvalificēta kā konkurenci ierobežojoša. Konkurenci ierobežojošas rīcības gadījumā nosakot kompensācijas lielumu, tiek ņemta vērā nepieciešamība veikt attiecīgos labojumus. Kompetentām institūcijām ir tiesības atteikt atļaujas izbeigšanu, ja un kad apstākļi, kas noveduši pie šādas atļaujas, šķietami var atkārtoties;

    l) 

    ja šāda izmantošana ir saistīta ar pilnvaru, kas atļauj kāda patenta (“otrais patents”) izmantošanu, ko nevar izmantot bez cita patenta (“pirmais patents”) tiesību pārkāpšanas, spēkā ir sekojoši papildu nosacījumi:

    i) 

    izgudrojumam, kas fiksēts otrajā patentā, jāietver svarīgs tehnisks sasniegums, kam ir ievērojama ekonomiska nozīme attiecībā uz izgudrojumu, kurš fiksēts pirmajā patentā;

    ii) 

    pirmā patenta īpašniekam ir tiesības uz pretlicenci, tas ir, uz saprātīgiem noteikumiem izmantot izgudrojumu, kas fiksēts otrajā patentā; un

    iii) 

    atļautā izmantošana attiecībā uz pirmo patentu nav nododama tālāk citādi, kā vien kopā ar otrā patenta izmantošanas tiesību tālāku nodošanu.

    32. pants

    Anulēšana/konfiskācija

    Jebkura lēmuma par patentu anulēšanu vai konfiskāciju atbilstību ir iespējams pārbaudīt tiesas ceļā.

    33. pants

    Aizsardzības termiņš

    Iespējamās aizsardzības termiņš nebeidzas, pirms nav pagājuši divdesmit gadi kopš pieteikuma reģistrēšanas datuma ( 190 ).

    34. pants

    Procesa patenti: pierādīšanas pienākums

    1.  

    Civilprocesa nolūkos attiecībā uz īpašnieka tiesību pārkāpšanu, kuras tam nostiprinātas saskaņā ar 28. panta 1. punkta b) apakšpunktu, tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja patenta saturs ir produkta ieguves process, uzlikt atbildētājam par pienākumu pierādīt, ka identiskā izstrādājuma ieguves process atšķiras no patentētā procesa. Tādēļ dalībvalstis nosaka (vismaz vienā no sekojošajiem gadījumiem), ka jebkurš identiskais izstrādājums, ja tas tiek ražots bez patenta īpašnieka piekrišanas un ja nav pierādījumu par pretējo, tiek uzskatīts par tādu, kas iegūts ar patentētā procesa palīdzību:

    a) 

    ja ar patentētā procesa palīdzību iegūtais izstrādājums ir jauns;

    b) 

    ja pastāv reāla varbūtība, ka identiskais izstrādājums ticis izgatavots ar procesa palīdzību un patenta īpašnieks, ieguldīdams pietiekoši daudz pūļu, nav varējis noteikt, kāds process faktiski ticis izmantots.

    2.  
    Jebkura dalībvalsts var brīvi noteikt, ka pierādīšanas pienākums, kas minēts 1. punktā, tiek attiecināts uz apsūdzēto pārkāpēju tikai tad, ja nosacījums, kas minēts a) apakšpunktā, tiek izpildīts, vai tikai tad, ja tiek izpildīts b) apakšpunktā minētais nosacījums.
    3.  
    Sniedzot pierādījumus par pretējo, tiek ievērotas to atbildētāju likumīgās intereses, kuri aizstāv savus ražotāju un biznesa noslēpumus.



    6. sadaļa

    Integrālo shēmu izkārtojuma dizains (topogrāfija)

    35. pants

    Saistība ar IPIC līgumu

    Dalībvalstis vienojas nodrošināt aizsardzību integrālo shēmu izkārtojuma dizainam (topogrāfijai) (kas šajā līgumā saukts par “topogrāfiju”) atbilstoši Līguma par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām (IPIC) 2.–7. (izņemot 6. panta 3. punktu), 12. pantam un 16. panta 3. punktam, un bez tam ievērot sekojošus nosacījumus.

    36. pants

    Aizsardzības darbības sfēra

    Atbilstoši 37. panta 1. punktam dalībvalstis uzskata par nelikumīgām sekojošas darbības, ja tās veiktas bez tiesību īpašnieka atļaujas ( 191 ): aizsargātas topogrāfijas, integrālās shēmas, kurā iekļauta aizsargātā topogrāfija, vai izstrādājumu, kas ietver šādu integrālo shēmu, importēšana, pārdošana vai citāda veida izplatīšana komerciāliem nolūkiem, ciktāl ir runa par nelikumīgi reproducētu topogrāfiju.

    37. pants

    Darbības, kas neprasa pilnvarojumu no tiesību īpašnieka

    1.  
    Neraugoties uz 36. pantu, neviena dalībvalsts neuzskata par nelikumīgu jebkuru darbību, kas minēta šajā pantā attiecībā uz integrālajām shēmām, kurās ir iekļauta nelikumīgi reproducēta topogrāfija, vai jebkurš izstrādājums, kas sastāv no šādas integrālās shēmas, ja persona, kura veic vai pasūta šādas darbības, nav zinājusi un tai nav bijis pietiekošs pamats zināt (laikā, kad tika iegūta integrālā shēma vai izstrādājums, kas sastāv no šādas integrālās shēmas), ka tas ietver nelikumīgi reproducētu topogrāfiju. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tam, kad šāda persona ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu, ka topogrāfija ir nelikumīgi reproducēta, šī persona var veikt jebkuru darbību attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir tās rīcībā vai kas ir pasūtīti pirms tam, bet tām jāapņemas samaksāt tiesību īpašniekam summu, kas ir vienlīdzīga ar saprātīgu honorārmaksājumu, kāds būtu samaksājams saskaņā ar top ogrāfijas licenci, par kuru būtu panākta brīvprātīga vienošanās.
    2.  
    Nosacījumi, kas izklāstīti 31. panta a) līdz k) apakšpunktā, ir spēkā mutatis mutandis jebkādas nepatvaļīgas topogrāfijas licencēšanas gadījumā vai tad, ja to bez tiesību īpašnieka pilnvarojuma izmanto valdība vai kāda persona valdības uzdevumā.

    38. pants

    Aizsardzības termiņš

    1.  
    Dalībvalstīs, kas izvirza reģistrāciju kā aizsardzības nosacījumu, topogrāfiju aizsardzības termiņš nebeidzas, iekams nav pagājuši 10 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas vai no pirmās komerciālās izmantošanas jebkurā pasaules vietā.
    2.  
    Dalībvalstīs, kas nepieprasa reģistrāciju kā aizsardzības nosacījumu, topogrāfijas tiek aizsargātas uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, skaitot no pirmās komerciālās izmantošanas dienas jebkurā pasaules vietā.
    3.  
    Neraugoties uz 1. un 2. punkta nosacījumiem, dalībvalsts var noteikt, ka aizsardzība beidzas 15 gadus pēc topogrāfijas izstrādes.



    7. sadaļa

    Neizpaustas informācijas tiesiskā aizsardzība

    39. pants

    1.  
    Nodrošinot efektīvu aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā to paredz Parīzes Konvencijas (1967) 10.bis pants, dalībvalstis neizpaustu informāciju aizsargā atbilstoši 2. punktam, bet informāciju, kas iesniegta valdībām vai valdību aģentūrām, – saskaņā ar 3. punktu.
    2.  

    Fiziskām un juridiskām personām ir iespēja likumīgā ceļā novērst viņu kontrolētās informācijas izpaušanu, iegūšanu vai izmantošanu bez to piekrišanas tādā veidā, kas ir pretrunā ar godīgu komerciālu praksi ( 192 ), tiktāl, ciktāl šāda informācija ir:

    a) 

    slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras normāli parasti izmanto minēto informācijas veidu;

    b) 

    ar komerciālu vērtību, tādēļ, ka tā ir slepena; un

    c) 

    attiecīgos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības uzturēšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju.

    3.  
    Dalībvalstis, pieprasot iesniegt neizpaustus analīžu datus vai citas ziņas kā nosacījumu farmaceitisko vai lauksaimniecības ķīmisko preču (kurās tiek izmantotas jaunas ķīmiskas vielas) reklamēšanas apstiprināšanai, ja to iegūšana saistās ar ievērojamām grūtībām, aizsargā šādas ziņas no negodīgas komerciālas izmantošanas. Turklāt dalībvalstis aizsargā šādas ziņas no izpaušanas, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrību, vai ja vien netiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu, ka ziņas tiek aizsargātas pret negodīgu komerciālu izmantošanu.



    8. sadaļa

    Konkurenci ierobežojošas rīcības kontrole līgumlicencēšanā

    40. pants

    1.  
    Dalībvalstis vienojas, ka dažiem licencēšanas gadījumiem vai nosacījumiem, kas attiecas uz šādu praksi, piemēram, ekskluzīviem grantback noteikumiem, noteikumiem intelektuālā īpašuma tiesībām, kas ierobežo konkurenci, var būt negatīva ietekme uz tirdzniecību un tas var kavēt tehnoloģijas tālāku nodošanu un izplatīšanu.
    2.  
    Šis līgums neattur dalībvalstis no tādas licencēšanas prakses vai nosacījumu precizēšanas to likumdošanā, kas noteiktos gadījumos var būt saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, negatīvi ietekmējot konkurenci attiecīgajā tirgū. Kā noteikts augstāk, dalībvalsts var apstiprināt, saskaņojot ar šā līguma citiem nosacījumiem, piemērotus pasākumus, lai novērstu vai kontrolētu, kas novērš derīguma apstrīdēšanu, kā arī iepakojuma piespiedu licencēšanu saskaņā ar šīs dalībvalsts attiecīgajiem likumiem un noteikumiem.
    3.  
    Katra dalībvalsts pēc attiecīga lūguma sāk konsultācijas ar jebkuru citu dalībvalsti, kurai ir iemesls uzskatīt, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, kurš ir tās dalībvalsts pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kurai adresēts lūgums par konsultācijām, veic darbību, kas pārkāpj lūguma iesniedzējas dalībvalsts likumus un noteikumus attiecībā uz šīs sadaļas saturu, un kura vēlas nodrošināt šādas likumdošanas ievērošanu, nekaitējot nekādai darbībai saskaņā ar likumiem un dodot pilnīgu brīvību ikvienai dalībvalstij pieņemt galīgo lēmumu. Dalībvalsts, kas saņēmusi iesniegumu, ar pilnu izpratni izturas pret konsultācijām ar lūgumu iesniegušo dalībvalsti, dodot tai adekvātas konsultāciju iespējas, un sadarbojas, iesniedzot publiski pieejamu nekonfidenciālu informāciju, kas attiecas uz minēto jautājumu un citu informāciju, kāda ir dalībvalsts rīcībā, atbilstoši iekšzemes likumiem un noslēgtajiem savstarpēji izdevīgajiem līgumiem attiecībā uz tās konfidencialitātes aizsardzību, ko īsteno lūgumu iesniegusī dalībvalsts.
    4.  
    Dalībvalstij, kuras pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji ir pakļauti tiesvedībai citā dalībvalstī attiecībā uz šīs citas dalībvalsts likumu un noteikumu pārkāpumu, kas skar šīs sadaļas saturu, pēc attiecīga lūguma tiek dota iespēja konsultēties ar šo citu dalībvalsti saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas ir paredzēti 3. punktā.



    III NODAĻA

    INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU REALIZĀCIJAS NODROŠINĀŠANA



    1. sadaļa

    Vispārīgās saistības

    1. pants

    1.  
    Dalībvalstis nodrošina, ka realizēšanas procedūras, kā precizēts šajā daļā, ir iespējamas saskaņā ar to likumiem tā, lai atļautu efektīvu darbību pret jebkuru šajā līgumā ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma aktu, ieskaitot steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai novērstu pārkāpumus, un līdzekļus, kas attur no turpmākiem pārkāpumiem. Šīs procedūras tiek piemērotas tādējādi, lai izvairītos no barjeru radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu aizsardzības līdzekļus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.
    2.  
    Procedūras attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanu ir godīgas un objektīvas. Tās nav nevajadzīgi sarežģītas vai dārgas, tās nenosaka nepamatotus termiņus vai nerada neattaisnotu aizkavēšanos.
    3.  
    Procesuālie lēmumi tiek fiksēti rakstveidā (vēlams), un tie ir pamatoti. Tie bez nevajadzīgas aizkavēšanas kļūst pieejami vismaz procesa pusēm. Procesuālie lēmumi tiek pamatoti vienīgi ar pierādījumiem, par kuriem pusēm tika dota iespēja izteikties.
    4.  
    Procesa pusēm tiek dota galīgo administratīvo lēmumu pārbaudes iespēja, ko veic tiesu varas institūcija, un atbilstoši dalībvalsts likumdošanas aktiem attiecībā uz lietas nozīmīgumu iespēja pārbaudīt vismaz sākotnējo tiesas procesuālo lēmumu tiesiskos aspektus. Tomēr nepastāv nekādas saistības nodrošināt iespēju pārbaudīt attaisnojumus krimināllietās.
    5.  
    Jāsaprot, ka šī nodaļa neuzliek nekādas saistības izmantot tiesu sistēmu intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanā, kas atšķiras no tās, ko izmanto vispārēja rakstura likumu realizēšanai. Tā arī neietekmē dalībvalstu pilnvaras realizēt savus likumus vispār. Šī nodaļa neuzliek saistības attiecībā uz resursu sadali starp intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanas nodrošināšanu un likumu realizēšanas vispārēju nodrošināšanu.



    2. sadaļa

    Civilprocess, administratīvais process un tiesību aizsardzības līdzekļi

    42. pants

    Godīgas un objektīvas procedūras

    Dalībvalstis rada iespējas tiesību īpašniekiem ( 193 ) izmantot civiltiesiskas procedūras attiecībā uz jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību realizēšanu, ko ietver šis līgums. Atbildētājiem ir tiesības uz savlaicīgi izsūtītu rakstisku paziņojumu, kas satur pietiekoši daudz detalizētas informācijas, ieskaitot prasību pamatojumu. Puses var pārstāvēt neatkarīgs, likumīgi strādājošs advokāts, un procedūras nav saistītas ar pārāk smagām prasībām attiecībā uz obligātu personīgu ierašanos tiesā. Šādu procedūru visām pusēm tiek dotas pienācīgas tiesības pamatot savas prasības un sniegt attiecīgus pierādījumus. Procedūra nosaka, kā identificēt un aizsargāt konfidenciālu informāciju, ja vien tas nav pretrunā ar esošajām konstitucionālajām prasībām.

    43. pants

    Pierādījumi

    1.  
    Tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja puse ir sniegusi pietiekoši daudz pierādījumu, lai pamatotu savas prasības, un ir precizējusi pierādījumus, kas attiecas uz tās prasību pamatojumu, ko kontrolē pretējā puse, pieprasīt, lai šos pierādījumus sagatavotu pretējā puse atbilstoši nosacījumiem, kas attiecīgos gadījumos nodrošina konfidenciālas informācijas aizsardzību.
    2.  
    Gadījumos, kad procesa puse patvarīgi un bez jebkāda iemesla atsaka piekļūšanu informācijai vai kā citādi nesniedz vajadzīgo informāciju pietiekoši savlaicīgi, vai ievērojami kavē procedūru attiecībā uz realizēšanas gaitu, dalībvalsts var piešķirt tiesu varas institūcijām pilnvaras pieņemt pagaidu un galīgos lēmumus, pozitīvus vai negatīvus, pamatojoties uz informāciju, kas tām iesniegta, ieskaitot sūdzību vai apgalvojumu, ko iesniegusi tā puse, kuru negatīvi ietekmējis noraidījums informācijas piekļūšanai, saskaņā ar iespēju nodrošināšanu pusēm sniegt paskaidrojumus par apgalvojumiem vai pierādījumiem.

    44. pants

    Priekšraksti

    1.  
    Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt pusei atturēties no pārkāpuma, cita starpā, novērst tādu importētu preču iekļūšanu puses jurisdikcijā esošajā tirdzniecības tīklā, kuras saistās ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, – tūlīt pēc šādu preču atmuitošanas. Dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt šādai institūcijai pilnvaras attiecībā uz aizsargāto saturu, ko ieguvusi vai ko pasūtījusi persona, pirms tā ir uzzinājusi vai pirms tai ir bijis pamatots iemesls zināt, ka darbība ar šādu saturu ir saistīta ar intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.
    2.  
    Neraugoties uz šīs nodaļas citiem nosacījumiem un gadījumā, ja tiek ievēroti II nodaļas nosacījumi, īpaši attiecībā uz izmantošanu no valdības vai valdības pilnvarotu trešo personu puses bez tiesību īpašnieka atļaujas, dalībvalstis var ierobežot esošos tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret šādu izmantošanu līdz kompensācijas izmaksai atbilstoši 31. panta h) apakšpunktam. Citos gadījumos tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar šo nodaļu ir spēkā vai, ja šie līdzekļi neatbilst dalībvalsts likumdošanas aktiem, ir iespējami deklaratīvi spriedumi un adekvāta kompensācija.

    45. pants

    Zaudējumi

    1.  
    Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt pārkāpējam samaksāt tiesību īpašniekam par zaudējumiem, kas atbilst kompensācijai par kaitējumu, ko ir cietis tiesību īpašnieks šīs personas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma dēļ, ko izdarījis pārkāpējs, kurš apzināti vai ar pietiekošu pamatojumu, lai par to zinātu, ir veicis pārkāpumu.
    2.  
    Tiesu varas institūcijas ir arī pilnvarotas likt pārkāpējam samaksāt tiesību īpašniekam izdevumus, kuri var ietvert attiecīgo samaksu par advokāta pakalpojumiem. Attiecīgos gadījumos dalībvalstis var pilnvarot tiesu varas institūcijas likt atlīdzināt peļņas zaudēšanu un/vai samaksāt iepriekš noteiktos zaudējumus, pat ja pārkāpējs nav apzināti vai ar pietiekošu pamatojumu, lai par to zinātu, pārkāpis likumu.

    46. pants

    Citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi

    Lai efektīvi atturētu no turpmākas pārkāpšanas, tiesu varas institūcijas ir tiesīgas likt, lai preces, kuras tās ir konstatējušas kā tādas, kas pārkāpj likumu, bez jebkādas kompensācijas tiktu izlietotas ārpus tirdzniecības kanāliem tādā veidā, lai izvairītos no jebkāda zaudējuma radīšanas tiesību īpašniekam, vai, ja vien tas nav pretrunā ar pastāvošajām konstitucionālajām prasībām, tiktu iznīcinātas. Tiesu varas institūcijas ir arī tiesīgas likt, lai materiāli un detaļas, kas tika izmantotas, lai radītu šīs nelikumīgi izgatavotās preces, tiktu realizētas ārpus tirdzniecības kanāliem bez jebkādas kompensācijas un tādā veidā, lai pazeminātu turpmāko pārkāpumu risku. Izskatot šādus lūgumus, tiek ņemta vērā nepieciešamība pēc proporcionalitātes starp pārkāpuma nopietnību un noteiktajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī trešo pušu intereses. Kas attiecas uz precēm ar viltotām preču zīmēm, ar vienkāršu preču zīmes noņemšanu, kas ir nelikumīgi pielikta, nepietiek (izņemot izņēmuma gadījumus), lai atļautu preču izplatīšanu tirdzniecības kanālos.

    47. pants

    Tiesības un informāciju

    Dalībvalstis var noteikt, ka tiesu varas institūcijām ir tiesības, ja vien tas ir samērīgi ar pārkāpuma nopietnību, likt pārkāpējam informēt tiesību īpašnieku par trešo personu identitāti, kuras ir saistītas ar neatļauto preču vai pakalpojumu ražošanu un izplatīšanu, un par to izplatīšanas kanāliem.

    48. pants

    Atbildētāja kompensācija

    1.  
    Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt tai pusei, pēc kuras lūguma tika veikti pasākumi un kura ir ļaunprātīgi izmantojusi tiesību realizēšanas nodrošināšanas procedūras, izmaksāt nelikumīgi iesaistītajai vai ierobežotajai pusei atbilstošu kompensāciju par šādas ļaunprātības dēļ ciesto kaitējumu. Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas arī likt lūguma iesniedzējam segt atbildētāja izde vumus, kas var ietvert attiecīgo samaksu advokātam.
    2.  
    Kas attiecas uz jebkura likuma izpildi, kurš skar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību vai realizēšanu, dalībvalstis var atbrīvot tikai sabiedriskās institūcijas un amatpersonas no atbildības attiecībā uz piemērotiem tiesiskās aizsardzības pasākumiem, ja plānotā vai veiktā darbība šā likuma izpildes laikā notiek labticīgi.

    49. pants

    Administratīvās procedūras

    Ciktāl administratīvo procedūru lēmumu rezultātā var tikt noteikts jebkurš civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis, šādas procedūras atbilst principiem, kas ir līdzvērtīgi pēc būtības ar tiem, kas norādīti šajā sadaļā.



    3. sadaļa

    Pagaidu pasākumi

    50. pants

    1.  

    Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt veikt steidzamus un efektīvus pagaidu pasākumus:

    a) 

    novērst jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma rašanos un īpaši novērst preču ienākšanu komerckanālos, kas ir to jurisdikcijā, ieskaitot importētās preces tūlīt pēc atmuitošanas;

    b) 

    saglabāt atbilstošus pierādījumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

    2.  
    Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas, ja tas ir nepieciešams, pieņemt pagaidu pasākumus inaudita altera parte, īpaši, ja jebkura aizkavēšana var nodarīt nelabojamu kaitējumu tiesību īpašniekam vai ja ir nojaušams risks, ka tiek iznīcināti pierādījumi.
    3.  
    Tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas pieprasīt prasītājam sniegt jebkurus viņa rīcībā esošus pamatotus pierādījumus, lai pietiekoši noteikti pārliecinātos, ka prasītājs ir tiesību īpašnieks un ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai ka šāds pārkāpums ir nenovēršams; un likt prasītājam nodrošināt drošību vai atbilstošas garantijas, kas ir pietiekošas, lai aizsargātu atbildētāju un novērstu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu.
    4.  
    Ja pagaidu pasākumi ir pieņemti inaudita altera parte, cietušajām pusēm par to bez kavēšanās tiek paziņots vēlākais uzreiz pēc pasākumu veikšanas. Pārbaude, kas ietver tiesības sniegt paskaidrojumus, notiek pēc atbildētāja lūguma, lai saprātīgā termiņā pēc pasākumu paziņošanas lemtu par to, vai šādi pasākumi ir jāgroza, jāatceļ vai jāapstiprina.
    5.  
    Prasītājam var pieprasīt sniegt citu informāciju, kas nepieciešama, lai varas institūcija, kura veiks pagaidu pasākumus, varētu identificēt attiecīgās preces.
    6.  
    Nekaitējot 4. punktam, pagaidu pasākumi, kas pēc atbildētāja lūguma veikti, pamatojoties uz 1. un 2. punktu, tiek atcelti vai kā citādi zaudē spēku, ja process, kura rezultātā tiek pieņemts lēmums pēc būtības, nav uzsākts pietiekoši savlaicīgi (par ko jāizlemj tiesu varas institūcijai, kura liek veikt pasākumus, ja dalībvalsts likumdošanas akti to ļauj vai ja nav šāda lēmuma), šis termiņš nepārsniedz 20 darba dienas vai 31 kalendāra dienu, atkarībā no tā, kurš laiks ir garāks.
    7.  
    Ja pagaidu pasākumi tiek atcelti vai ja tie izbeidzas jebkādas darbības vai prasītāja nolaidības dēļ, vai ja vēlāk tiek konstatēts, ka intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma vai tā apdraudējuma nav bijis, tiesu varas institūcijas ir pilnvarotas likt prasītājam pēc atbildētāja lūguma sniegt atbildētājam attiecīgu kompensāciju par jebkuru šīs rīcības radīto kaitējumu.
    8.  
    Ciktāl administratīvo procedūru rezultātā jebkurš pagaidu pasākums var tikt noteikts, šādas procedūras atbilst principiem, kas pēc būtības ir vienādi ar tiem, kas ir norādīti šajā sadaļā.



    4. sadaļa

    Īpašās prasības attiecībā uz muitas pasākumiem ( 194 )

    51. pants

    Muitas iestāžu veiktā ielaišanas pārtraukšana

    Dalībvalstis atbilstoši zemāk noteiktajiem nosacījumiem īsteno procedūras ( 195 ), lai dotu iespēju tiesību īpašniekam, kuram ir pamatots iemesls būt aizdomās, ka var notikt viltotu preču zīmju vai pirātisku autortiesību preču ( 196 ) imports, iesniegt rakstisku iesniegumu kompetentām administratīvām vai tiesu iestādēm, lai muitas iestādes pārtrauktu šādu preču laišanu brīvā apgrozībā. Dalībvalstis var dot iespēju sagatavot šādu iesniegumu attiecībā uz precēm, kuras ir saistītas ar citiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, ar nosacījumu, ka šīs sadaļas prasības tiek izpildītas. Dalībvalstis var arī pieprasīt atbilstošas procedūras attiecībā uz muitas iestāžu veikto neatļauto preču, ko bija paredzēts eksportēt no to teritorijas, atbrīvošanas pārtraukšanu.

    52. pants

    Piemērošana

    Jebkuram tiesību īpašniekam, kas uzsāk procedūras saskaņā ar 51. pantu, tiek pieprasīts sniegt atbilstošus pierādījums, lai pārliecinātu kompetentās varas iestādes, ka saskaņā ar importētājas valsts likumiem pastāv tiesību īpašnieka intelektuālā īpašuma tiesību prima facie pārkāpums, un sniegt pietiekoši detalizētu preču aprakstu, lai padarītu tās uzreiz atpazīstamas muitas iestādēm. Kompetentās iestādes informē prasītāju pietiekoši savlaicīgi par to, vai tās ir akceptējušas iesniegumu, un, ja kompetentās iestādes to noteikušas, arī laika periodu, kādā muitas iestādes veiks pasākumus.

    53. pants

    Nodrošinājums jeb vienlīdzīgas garantijas

    1.  
    Kompetentajām iestādēm ir tiesības pieprasīt prasītājam garantēt nodrošinājumu jeb vienlīdzīgas garantijas, kas būtu pietiekošas, lai aizsargātu atbildētāju un kompetentās iestādes un novērstu ļaunprātības. Šāds nodrošinājums jeb vienlīdzīgas garantijas nevar bez iemesla atturēt no šo procedūru atkārtošanas.
    2.  
    Ja saskaņā ar šo sadaļu muitas iestādes ir pārtraukušas tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, kuras ietver rūpniecisko dizainu, patentus, topogrāfijas vai neizpaustu informāciju, pamatojoties uz lēmumu, ko nav pieņēmusi tiesa vai citas neatkarīgas iestādes, un ja 55. pantā paredzētais termiņš ir beidzies bez attiecīgi pilnvarotās iestādes pagaidu atvieglinājumu piešķiršanas un ar nosacījumu, ka visi citi importēšanas noteikumi ir ievēroti, tad šādu preču īpašniekam, importētājam vai saņēmējam ir tiesības uz to ielaišanu, uzliekot tām tādu nodrošinājumu, kas ir pietiekams, lai aizsargātu tiesību īpašnieku no jebkāda pārkāpuma. Šāda nodrošinājuma apmaksa nekaitē jebkuram citam tiesiskās aizsardzības līdzeklim, kas ir tiesību īpašnieka rīcībā, ar to saprotot, ka nodrošinājums tiek noņemts, ja tiesību īpašnieks saprātīgā laika periodā vairs nenodrošina tiesību īstenošanu.

    54. pants

    Paziņojums par pārtraukšanu

    Importētājam un prasītājam tiek nekavējoties paziņots par preču ielaišanas pārtraukšanu saskaņā ar 51. pantu.

    55. pants

    Pārtraukšanas ilgums

    Ja laika periodā, kas nepārsniedz 10 darba dienas kopš brīža, kad prasītājam ir iesniegts paziņojums par pārtraukšanu, muitas iestādes nav informētas, ka puse, kas nav atbildētāja, ir uzsākusi procesu, kura rezultātā tiks pieņemts lēmums pēc lietas būtības, vai ka attiecīgi pilnvarotā varas iestāde ir veikusi pagaidu pasākumus, pagarinot preču ielaišanas pārtraukšanu, preces tiek ielaistas ar noteikumu, ka visi citi importēšanas vai eksportēšanas noteikumi ir ievēroti. Attiecīgos gadījumos šis laika limits var tikt pagarināts vēl par 10 darba dienām. Ja ir uzsākts process, kura rezultātā tiks pieņemts lēmums pēc lietas būtības, pārbaude (ieskaitot tiesības sniegt paskaidrojumus) notiek pēc atbildētāja lūguma, lai saprātīgā termiņā izlemtu, vai šie pasākumi ir maināmi, atceļami vai apstiprināmi. Neskatoties uz iepriekšminēto, ja preču ielaišanas pārtraukšana tiek veikta vai turpināta atbilstoši tiesu pagaidu pasākumam, spēkā ir 50. panta 6. punkta nosacījumi.

    56. pants

    Kompensācija importētājam un preču īpašniekam

    Attiecīgajām varas institūcijām ir tiesības likt prasītājam samaksāt importētājam, preču saņēmējam un preču īpašniekam attiecīgu kompensāciju par jebkuru kaitējumu, ko tiem radījusi nelikumīga preču aizturēšana, kas ielaistas saskaņā ar 55. pantu.

    57. pants

    Tiesības uz inspekciju un informāciju

    Nekaitējot konfidenciālas informācijas aizsardzībai, dalībvalstis nodrošina kompetentām iestādēm tiesības dot tiesību īpašniekam pietiekošas iespējas, lai jebkuras aizturētās preces pārbaudītu muitas iestādes ar nolūku pamatot tiesību īpašnieka prasības. Kompetentajām iestādēm ir arī tiesības dot importētājam vienlīdzīgas iespējas, lai šādas preces tiktu pārbaudītas. Ja lietas izskatīšana beigusies ar pozitīvu lēmumu, dalībvalstis var dot kompetentajām iestādēm tiesības informēt tiesību īpašnieku par preču nosūtītāja, importētāja un preču saņēmēja vārdu un adresi un par minēto preču daudzumu.

    58. pants

    Ex officio darbība

    Ja dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm darboties pēc to iniciatīvas un pārtraukt tādu preču ielaišanu, attiecībā uz kurām ir iegūti prima facie pierādījumi, ka tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības:

    a) 

    kompetentās iestādes var jebkurā laikā censties iegūt jebkuru informāciju no tiesību īpašnieka, kura var palīdzēt tām veikt šīs pilnvaras;

    b) 

    importētājam un tiesību īpašniekam nekavējoties tiek paziņots par apturēšanu. Ja importētājs kompetentās iestādēs ir iesniedzis apelācijas sūdzību pret pārtraukšanu, pārtraukšana ir pakļauta nosacījumiem mutatis mutandis, kā norādīts 55. pantā;

    c) 

    dalībvalstis atbrīvo tikai valsts iestādes un amatpersonas no atbildības veikt attiecīgus tiesiskās aizsardzības pasākumus, ja darbību veic vai plāno veikt labticīgi.

    59. pants

    Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

    Nekaitējot citām tiesībām uz darbību, kas ir pieejamas tiesību īpašniekam, un saskaņā ar atbildētāja tiesībām censties panākt tiesu institūcijas veiktu pārbaudi, kompetentajām iestādēm ir tiesības likt iznīcināt vai atbrīvoties no neatļautajām precēm atbilstoši principiem, kas norādīti 46. pantā. Attiecībā uz precēm ar viltotām firmas zīmēm, iestādes neatļauj neatļauto preču reeksportu neizmainītā veidā vai pakļauj tās citai muitas procedūrai, izņemot izņēmuma gadījumus.

    60. pants

    De minimis imports

    Dalībvalstis var nepieļaut iepriekšminēto nosacījumu piemērošanu attiecībā uz nelieliem preču daudzumiem, kurām nav komerciāls raksturs, kas atrodas ceļotāju personīgajā bagāžā vai tiek sūtītas nelielos iepakojumos.



    5. sadaļa

    Kriminālprocess

    61. pants

    Dalībvalstis nodrošina kriminālprocesa un soda naudu piemērošanu vismaz apzinātos preču zīmju viltošanas vai autortiesību pirātisma gadījumos komerciālā mērogā. Iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver cietumsodu un/vai naudas sodus, kas ir pietiekoši, lai atturētu no līdzīgas rīcības, atbilstoši naudas sodu apjomam, ko piemēro attiecīga smaguma noziegumiem. Attiecīgos gadījumos iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ietver arī neatļauto preču un jebkuru materiālu un detaļu, kuru izmantošana bijusi neatļautā izstrādājuma pamatā, konfiskāciju un iznīcināšanu. Dalībvalstis var nodrošināt kriminālprocesu un soda naudas, kas piemērojami citos intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma gadījumos, īpaši, ja tie izdarīti apzināti un komerciālā mērogā.



    IV NODAĻA

    INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU IEGŪŠANA UN UZTURĒŠANA UN AR TĀM SAISTĪTĀS INTER PARTES PROCEDŪRAS

    62. pants

    1.  
    Dalībvalstis kā nosacījumu intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanai un saglabāšanai, ko paredz II nodaļas 2.–6.sadaļa, var pieprasīt ievērot saprātīgas procedūras un formalitātes. Šādas procedūras un formalitātes atbilst šā līguma nosacījumiem.
    2.  
    Ja intelektuālā īpašuma tiesību iegūšana ir saistīta ar tiesību piešķiršanu vai reģistrēšanu, dalībvalstis nodrošina, ka piešķiršanas vai reģistrēšanas procedūras, kas ir pakļautas šo tiesību iegūšanas būtisko nosacījumu ievērošanai, atļauj tiesību piešķiršanu vai reģistrēšanu saprātīgā termiņā, tā, lai izvairītos no neattaisnotas aizsardzības termiņa saīsināšanas.
    3.  
    Parīzes Konvencijas (1967) 4. pants ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz pakalpojumu zīmēm.
    4.  
    Procedūras attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu vai saglabāšanu, administratīvu anulēšanu un inter partes procedūrām, tādām kā iebildumi, atsaukšana un anulēšana, nosaka vispārēji principi, ko reglamentē 41. panta 2. un 3. punkts (ja dalībvalsts likumdošanas akti nodrošina šādas procedūras).
    5.  
    Galīgie administratīvie lēmumi jebkurā no procedūrām, kas minētas 4. punktā, ir pakļautas tiesu vai šķietamu tiesu iestāžu pārbaudei. Tomēr nepastāv nekādas saistības dot iespēju pārbaudīt lēmumus neveiksmīgu iebildumu vai administratīvas atcelšanas gadījumos, ar nosacījumu, ka šādu procedūru iemesli ir saistīti ar procedūrām par spēkā neesamību.



    V NODAĻA

    STRĪDU NOVĒRŠANA UN NOREGULĒŠANA

    63. pants

    Atklātība

    1.  
    Likumi un noteikumi, un galīgie tiesu lēmumi un vispārīgie administratīvie lēmumi, ko dalībvalsts uztur spēkā attiecībā uz šā līguma saturu (intelektuālā īpašuma tiesību iespējas, darbības sfēra, iegūšana, realizēšana un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana), tiek publicēti vai, ja šāda publicēšana nav iespējama, padarīti publiski pieejami valsts valodā, tādējādi dodot iespēju valdībām un tiesību īpašniekiem iepazīties ar tiem. Līgumi attiecībā uz šā līguma saturu, kuri ir spēkā starp vienas dalībvalsts valdību vai valdības aģentūru un citas dalībvalsts valdību vai valdības aģentūru, arī tiek publicēti.
    2.  
    Dalībvalstis paziņo par saviem likumiem un noteikumiem, kas minēti 1. punktā, TRIPS padomei, lai palīdzētu padomei veikt šā līguma darbības pārbaudi. Padome cenšas mazināt dalībvalstu pienākumus, tām veicot šīs saistības, un tā var nolemt atteikties no saistībām paziņot par šādiem likumiem un noteikumiem tieši padomei, ja konsultācijas ar WIPO par kopēja reģistra izveidošanu, kurā būtu ietverti šie likumi un noteikumi, ir veiksmīgas. Padome apsver šajā sakarā jebkuru darbību, kas nepieciešama attiecībā uz notifikācijām atbilstoši saistībām saskaņā ar šo līgumu, kas izriet no Parīzes Konvencijas (1967) 6.ter panta nosacījumiem.
    3.  
    Katra dalībvalsts ir gatava sniegt, atbildot uz citas dalībvalsts rakstisku lūgumu, tāda satura informāciju, kas minēta 1. punktā. Dalībvalsts, kurai ir iemesls uzskatīt, ka specifisks tiesas vai administratīvs lēmums vai divpusējs līgums intelektuālā īpašuma tiesību jomā ietekmē tās tiesības saskaņā ar šo līgumu, arī var rakstiski lūgt, lai tai tiktu dota pieeja informācijai vai tā tiktu informēta pietiekoši detalizēti par šādiem specifiskiem tiesas vai administratīviem lēmumiem vai divpusējiem līgumiem.
    4.  
    Nekas 1., 2. un 3. punktā neprasa dalībvalstīm izpaust konfidenciālu informāciju, kas varētu kavēt likuma realizēšanu vai kā citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm vai varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu (valsts vai privātu) likumīgajām komercinteresēm.

    64. pants

    Strīdu noregulēšana

    1.  
    GATT 1994 XXII un XXIII pantu nosacījumi, kas precizēti un piemēroti “Izskaidrojumā par strīdu noregulēšanu” (Dispute Settlement Understanding) ir spēkā attiecībā uz konsultācijām un strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo līgumu, ja šeit nav noteikts savādāk.
    2.  
    GATT 1994 XXIII panta 1.b) un 1.c) apakšpunkts nav spēkā attiecībā uz strīdu noregulēšanu saskaņā ar šo līgumu piecus gadus no PTO līguma stāšanās spēkā.
    3.  
    punktā minētā termiņa laikā TRIPS padome iepazīstas ar tāda veida sūdzībām, kuras paredz GATT 1994 XXIII panta 1.b) un 1.c) apakšpunkts un ir iesniegtas saskaņā ar šo līgumu, ar to darbības sfēru un variācijām, kā arī iesniedz savas rekomendācijas apstiprināšanai Ministru konferencē. Jebkurš Ministru konferences lēmums apstiprināt šādas rekomendācijas vai pagarināt 2. punktā minēto termiņu tiek pieņemts tikai vienbalsīgi, un apstiprinātās rekomendācijas stājas spēkā visās dalībvalstīs bez turpmākā formālā apstiprināšanas procesa.



    VI NODAĻA

    PĀREJAS PASĀKUMI

    65. pants

    Pārejas pasākumi

    1.  
    Atbilstoši 2., 3. un 4. punkta nosacījumiem dalībvalstij obligāti jāpiemēro šā līguma nosacījumi pirms vispārējā viena gada termiņa izbeigšanās pēc PTO līguma stāšanās spēkā.
    2.  
    Jaunattīstības dalībvalsts ir tiesīga atlikt uz nākošo četru gadu termiņu šā līguma nosacījumu (izņemot 3., 4. un 5. punktu) piemērošanas datumu saskaņā ar 1. punktu.
    3.  
    Jebkura dalībvalsts, kura atrodas pārejas procesā no centralizētas plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku un kura, veicot tās intelektuālā īpašuma tiesību sistēmas strukturālas reformas, sastopas ar īpašām problēmām, intelektuālā īpašuma likumu un noteikumu sagatavošanā un īstenošanā, arī bauda tiesības atlikt šādu termiņu, kā to paredz 2. punkts.
    4.  
    Ciktāl jaunattīstības dalībvalstij ir pienākums saskaņā ar šo līgumu attiecināt preču patenta aizsardzību arī uz tehnoloģijas jomu, kas nav aizsargājama tās teritorijā uz šā līguma piemērošanas laiku šajā dalībvalstī (kā noteikts 2. punktā), tā var atlikt II nodaļas 5. sadaļas nosacījuma par preču patentiem piemērošanu attiecībā uz šādām tehnoloģijas jomām par vēl pieciem gadiem.
    5.  
    Dalībvalsts, kas izmanto pārejas periodu saskaņā ar 1., 2., 3. vai 4. punktu, nodrošina, ka jebkuras izmaiņas tās likumos, noteikumos un praksē šajā laikā neizraisa lielāku neatbilstību šā līguma nosacījumiem.

    66. pants

    Vismazāk attīstītās dalībvalstis

    1.  
    Ievērojot vismazāk attīstīto dalībvalstu īpašās vajadzības un prasības, to ekonomiskās, finansiālās un administratīvās grūtības un nepieciešamību pēc elastības, lai radītu dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi, šādām dalībvalstīm netiek prasīts piemērot šā līguma nosacījumus (izņemot 3., 4. un 5. punktu) desmit gadus no to piemērošanas datuma saskaņā ar 65. panta 1. punktu. TRIPS padome pēc pienācīgi motivēta lūguma no vismazāk attīstītās dalībvalstis piešķir šādus pagarinājumus.
    2.  
    Attīstītās dalībvalstis stimulē uzņēmumus un institūcijas savās teritorijās, lai veicinātu un pamudinātu tehnoloģijas nodošanu vismazāk attīstītām dalībvalstīm, dodot tām iespēju radīt stabilu un dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi.

    67. pants

    Tehniskā sadarbība

    Lai nodrošinātu šā līguma īstenošanu, attīstītās dalībvalstis pēc attiecīga lūguma un atbilstoši savstarpēji pieņemtiem nosacījumiem, nodrošina tehnisko un finanšu sadarbību par labu jaunattīstības un vismazāk attīstītām dalībvalstīm. Šāda sadarbība ietver palīdzību likumu un noteikumu izstrādē par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un realizēšanu, kā arī to ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un atbalstu attiecībā uz iekšzemes dienestu vai aģentūru izveidošanu vai atjaunošanu, kuras attiecīgi nodarbojas ar šiem jautājumiem, ieskaitot personāla apmācību.



    VII NODAĻA

    INSTITUCIONĀLIE PASĀKUMI: NOBEIGUMA NOSACĪJUMI

    68. pants

    Ar tirdzniecību saistīto intelektuālā īpašuma tiesību padome (TRIPS padome)

    TRIPS padome pārrauga šā līguma darbību un īpaši to, kā dalībvalstis ievēro tajā noteiktās saistības; dod dalībvalstīm iespēju konsultēties par jautājumiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību ar tirdzniecību saistītajiem aspektiem. Tā veic arī citus pienākumus, kurus tām uzlikušas dalībvalstis un sniedz jebkuru palīdzību, ko tās lūdz strīdu noregulēšanas procedūru kontekstā. Veicot savas funkcijas, TRIPS padome var konsultēties ar un censties iegūt informāciju no jebkuriem avotiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem. Konsultācijās ar WIPO padome viena gada laikā kopš tās pirmās sanāksmes cenšas noteikt attiecīgus pasākumus sadarbībai ar šīs organizācijas institūcijām.

    69. pants

    Starptautiskā sadarbība

    Dalībvalstis vienojas par sadarbību savā starpā, lai nepieļautu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus preču starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā nolūkā tās izveido un paziņo par kontaktorganizācijām savā administrācijā un ir gatavas informācijas apmaiņai par tirdzniecību ar neatļautām precēm. Tās īpaši veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību ar viltotu preču zīmju izstrādājumiem un pirātiskām autortiesību precēm.

    70. pants

    Esošā satura aizsardzība

    1.  
    Šis līgums neuzliek saistības attiecībā uz darbību, kas notikusi pirms līguma piemērošanas brīža attiecīgajā dalībvalstī.
    2.  
    Ja šis līgums neparedz citādi, šis līgums uzliek saistības attiecībā uz visu saturu, kas eksistē šā līguma piemērošanas brīdī attiecīgajā dalībvalstī un kurš ir aizsargāts šajā dalībvalstī minētajā brīdī, vai kurš atbilst vai turpmāk varētu atbilst aizsardzības kritērijiem saskaņā ar šā līguma noteikumiem. Attiecībā uz šo punktu un 3. un 4. punktu autortiesību saistības attiecībā uz esošajiem darbiem tiek noteiktas vienīgi saskaņā Bernes Konvencijas (1971) 18. pantu, un saistības attiecībā uz fonogrammu producentu un esošo ierakstu izpildītāju tiesībām tiek noteiktas vienīgi saskaņā ar Bernes Konvencijas (1971) 18. pantu, izmantojot šā līguma 14. panta 6. punktā ietvertos piemērojamības nosacījumus.
    3.  
    Nepastāv nekādas saistības tāda satura aizsardzības atjaunošanā, kurš šā līguma piemērošanas brīdī minētajā dalībvalstī ir nonācis valsts īpašumā.
    4.  
    Kas attiecas uz jebkuru darbību attiecībā uz specifiskiem objektiem, kuri ietver sevī aizsargāto saturu, kas kļūst neatļauts saskaņā ar likumdošanas noteikumiem atbilstoši šim līgumam, un kura bija sākta vai attiecībā uz kuru ir veiktas ievērojamas investīcijas, pirms šī dalībvalsts akceptēja PTO līgumu, jebkura dalībvalsts var noteikt tiesību īpašnieka rīcībā esošo tiesiskās aizsardzības līdzekļu ierobežošanu, attiecībā uz šādas darbības turpinājumu pēc šā līguma piemērošanas brīža šajā dalībvalstī. Šādos gadījumos dalībvalsts vismaz nodrošina taisnīgas kompensācijas izmaksu.
    5.  
    Dalībvalstij nav obligāti jāpiemēro 11. panta un 14. panta 4. punkta nosacījumi attiecībā uz oriģināliem un kopijām, kas nopirkti pirms šā līguma piemērošanas šajā dalībvalstī.
    6.  
    Dalībvalstīm netiek pieprasīts piemērot 31. pantu vai 27. panta 1. punkta prasību, ka patenta tiesības var izmantot bez diskriminācijas (attiecībā uz tehnoloģijas jomu) bez tiesību īpašnieka atļaujas, ja atļauju šādai izmantošanai ir devusi valdība, pirms bija zināms šā līguma datums.
    7.  
    Ja intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir atkarīga no reģistrēšanas, iesniegumus par aizsardzību, par kuriem nav izlemts šā līguma piemērošanas datumā attiecīgajā dalībvalstī, atļauj papildināt, lai pieprasītu atlīdzību par jebkuru pārspīlētu aizsardzību, kura paredzēta saskaņā ar šā līguma nosacījumiem. Šādi papildinājumi neietver jaunu saturu.
    8.  

    Ja dalībvalsts uz PTO līguma spēkā stāšanās brīdi nenodrošina patenta aizsardzību farmaceitiskām un lauksaimniecības ķīmiskajām precēm proporcionāli tās saistībām saskaņā ar 27. pantu, šī dalībvalsts:

    a) 

    neskatoties uz VI nodaļas nosacījumiem, nodrošina no PTO līguma spēkā stāšanās brīža līdzekli, ar kura palīdzību var iesniegt pieteikumu šādu izgudrojumu patentēšanai;

    b) 

    apņemas attiecināt uz šiem iesniegumiem patentēšanas kritērijus šā līguma piemērošanas dienā, kā norādīts šajā līgumā, tā, it kā šie kritēriji būtu bijuši piemēroti iesniegšanas dienā šajā dalībvalstī vai, ja prioritāte ir iespējama un pieprasīta, tad iesnieguma prioritātes datumā;

    c) 

    nodrošina patenta aizsardzību atbilstoši šim līgumam, sākot no patenta piešķiršanas un uz atlikušo patenta termiņu, skaitot no iesniegšanas dienas atbilstoši šā līguma 33. pantam, tiem iesniegumiem, kuri atbilst aizsardzības kritērijiem, kas minēti b) apakšpunktā.

    9.  
    Ja prece ir saistīta ar patenta piemērošanu dalībvalstī atbilstoši 8.a) punktam, neskatoties uz VI nodaļas nosacījumiem, tai tiek piešķirtas ekskluzīvas mārketinga tiesības uz pieciem gadiem pēc mārketinga apstiprinājuma iegūšanas šajā dalībvalstī vai līdz preces patenta piešķiršanai vai noraidīšanai šajā dalībvalstī (īsākajā no termiņiem), ar nosacījumu, ka pēc PTO līguma stāšanās spēkā citā dalībvalstī ir iesniegts patenta iesniegums, piešķirts patents šai precei un iegūts apstiprinājums reklāmai.

    71. pants

    Pārskats un grozījumi

    1.  
    TRIPS padome pārskata šā līguma īstenošanu pēc 65. panta 2. pantā minētā pārejas perioda izbeigšanās. Padome, ņemot vērā tās gūto pieredzi īstenošanā, pārskata to pēc diviem gadiem un turpmāk dara to identiskos intervālos. Padome var veikt šādus pārskatus, arī balstoties uz jebkurām atbilstošām jaunām izmaiņām, kuras varētu attaisnot izmaiņas vai grozījumus šajā līgumā.
    2.  
    Grozījumus, kuri kalpo vienīgi tam, lai pielāgotos augstākam iegūto un spēkā esošo intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līmenim, ko nosaka citi daudzpusējie līgumi un ko saskaņā ar šiem līgumiem akceptējušas visas PTO dalībvalstis, var nosūtīt Ministru konferencei, rīkojoties atbilstoši PTO līguma X panta 6. punktam, pamatojoties uz vienprātīgu ierosinājumu no TRIPS padomes.

    72. pants

    Atrunas

    Attiecībā uz jebkuriem šā līguma nosacījumiem nedrīkst attiecināt atrunas bez citu dalībvalstu piekrišanas.

    73. pants

    Nodrošinājuma izņēmumi

    Nekas šajā līgumā netiek iztulkots kā tāds, kas:

    a) 

    pieprasa dalībvalstīm sniegt jebkuru informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par pretrunā esošu ar tā būtiskām drošības interesēm; vai

    b) 

    attur dalībvalsti no jebkuras rīcības, kuru tā uzskata par nepieciešamu tās būtisku drošības interešu aizsardzībai;

    i) 

    attiecas uz kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie ir atvasināti;

    ii) 

    attiecas uz ieroču, munīcijas un militārā inventāra pārvadāšanu un citu preču un materiālu pārvadāšanu, kāda tiek veikta (tieši vai netieši) lai apgādātu militāru formējumu;

    iii) 

    veikta kara laikā vai citos starptautisko attiecību krīzes situācijās, vai

    c) 

    attur dalībvalsti no jebkuras rīcības atbilstoši tās saistībām starptautiskā miera un drošības uzturēšanā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Hartu.

    2. PIELIKUMS



    VIENOŠANĀS PAR NOTEIKUMIEM UN KĀRTĪBU, KAS NOSAKA STRĪDU NOREGULĒŠANU



    Ar šo Dalībvalstis vienojas par sekojošo:



    1. pants

    Darbības sfēra un piemērošana

    1.  
    Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība attiecas uz tādiem strīdiem, kuri ierosināti atbilstoši konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumiem līgumos, kuri uzskaitīti šīs Vienošanās 1. pielikumā (šajā Vienošanās saukti “aptvertie līgumi”). Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība attiecas arī uz konsultācijām un strīdu par Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem noregulēšanu saskaņā ar Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu nosacījumiem (šajā Vienošanās saukts “PTO Līgums”) un šo Vienošanos, atsevišķi vai kopā ar jebkuru citu aptverto līgumu
    2.  
    Šīs Vienošanās noteikumi un kārtība tiek piemērotas atbilstoši tādiem speciāliem vai papildus noteikumiem vai kārtībai strīdu noregulēšanai, ko satur aptvertie līgumi, kā noteikts šīs Vienošanās 2. pielikumā. Tādā mērā, kā pastāv atšķirība starp šīs Vienošanās noteikumiem un kārtību un speciālajiem vai papildus likumiem un kārtību, ko nosaka 2. pielikums, 2. pielikuma speciālie vai papildus likumi un kārtība ir noteicošie. Strīdos, kuri ietver vairāk nekā viena aptvertā likuma noteikumus vai kārtību, gadījumā, ja pastāv pretruna starp šādu līgumu speciālajiem vai papildus noteikumiem un, ja strīdus puses nespēj vienoties par noteikumiem un kārtību 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas, Strīda noregulēšanas institūcijas (šajā Vienošanās saukts “SNI”), kas paredzēta 2. panta 1. paragrāfā, priekšsēdētājs, konsultējoties ar strīdus pusēm, nosaka noteikumus un kārtību, pēc kuriem jāsāk vadīties 10 dienu laikā pēc jebkuras Dalībvalsts pieprasījuma. Priekšsēdētājam jāvadās pēc principa, ka speciālie vai papildus noteikumi un kārtība ir jāizmanto kur tas ir iespējams, un šajā Vienošanās definētos noteikumus un kārtību jāizmanto tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams, lai izvairītos no konflikta.

    2. pants

    Administrācija

    1.  
    Ar šo tiek izveidota Strīdu noregulēšanas institūcija, lai administrētu šos noteikumus un kārtību un, izņemot, ja to citādi paredz aptvertais līgums, aptverto līgumu konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumus. Attiecīgi, SNI piekrīt tiesības izveidot komisijas, apstiprināt komisiju un Apelācijas institūciju ziņojumus, uzraudzīt lēmumu un rekomendāciju īstenošanu, kā arī atļaut aptverto līgumu ietvaros koncesiju un citu saistību atcelšanu. Attiecībā uz strīdiem, kas rodas saskaņā ar aptverto līgumu - Plurilaterālo Tirdzniecības līgumu, termins “Dalībvalsts”, šeit lietots, attiecas tikai uz tām Dalībvalstīm, kuras ir attiecīgā Plurilaterālā Tirdzniecības līguma puses. Gadījumā, ja SNI administrē Daudzpusējā tirdzniecības līguma strīdu noregulēšanas nosacījumus, tikai tās Dalībvalstis, kuras ir šī Līguma puses drīkst piedalīties lēmumu pieņemšanā vai darbībās, ko šī strīda gadījumā apstiprina SNI.
    2.  
    SNI jāinformē attiecīgās PTO Padomes un Komitejas par jebkuru situācijas attīstību strīdos, kas skar attiecīgo aptverto līgumu nosacījumus.
    3.  
    SNI sapulcējas, cik bieži ir nepieciešams lai veiktu savas funkcijas laika ietvaros, kas paredzēti šajā Vienošanās.
    4.  
    Ja šīs Vienošanās noteikumi un kārtība paredz, ka lēmuma pieņemšana piekrīt SNI, tā pieņem šādu lēmumu pēc consensus principa ( 197 ).

    3. pants

    Vispārējie nosacījumi

    1.  
    Dalībvalstis apstiprina savu piekrišanu strīdu noregulēšanas principiem, kuri šeit un turpmāk piemēroti saskaņā ar GATT 1947 XXII un XXIII pantiem, kā arī noteikumiem un kārtībai, kuri turpmāk tiks attiecīgi izstrādāti un grozīti.
    2.  
    PTO strīdus noregulēšanas sistēma ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas drošības un paredzamības nodrošināšanas centrālais elements. Dalībvalstis atzīst, ka tā kalpo, lai aizsargātu Dalībvalstu tiesības un pienākumus aptvertajos līgumos, un izskaidrotu šo līgumu nosacījumus atbilstoši parastajiem starptautisko publisko tiesību iztulkošanas noteikumiem. SNI rekomendācijas un lēmumi nepalielina vai nesamazina tās tiesības un pienākumus, kas paredzēti aptvertajos līgumos.
    3.  
    Savlaicīga situācijas, kur Dalībvalsts uzskata, ka jebkuras priekšrocības, kuras tai tieši vai netieši rodas saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, samazinās citas Dalībvalsts veikto pasākumu rezultātā, noregulēšana ir būtiski svarīga PTO sekmīgai darbībai un pareiza līdzsvara saglabāšanai starp Dalībvalstu tiesībām un pienākumiem.
    4.  
    SNI sniegto rekomendāciju un lēmumu mērķis ir panākt apmierinošu lietas noregulēšanu atbilstoši tiesībām un pienākumiem, ko paredz šis Līgums un saskaņā ar aptvertajiem līgumiem.
    5.  
    Visu lietu, kuras formāli ierosinātas saskaņā ar aptverto līgumu konsultāciju un strīdus noregulēšanas nosacījumiem, ieskaitot arbitrāžas lēmumus, atrisinājumiem ir jāatbilst šiem līgumiem un tie nedrīkst anulēt vai samazināt priekšrocības, kuras rodas jebkurai Dalībvalstij saskaņā ar šādiem līgumiem, ne arī kavēt jebkuru šo līgumu objektīvo mērķu sasniegšanu.
    6.  
    SNI un attiecīgajām padomēm un komitejām ir jāpaziņo par savstarpēji panāktu atrisinājumu lietās, kuras ir formāli ierosinātas saskaņā ar aptverto līgumu konsultāciju un strīdu noregulēšanas nosacījumiem, kur jebkura Dalībvalsts var atkal ierosināt jebkura attiecīgās lietas aspekta izskatīšanu.
    7.  
    Pirms lietas ierosināšanas Dalībvalstij jāizvērtē vai šāda lēmuma īstenošana un darbība šīs kārtības ietvaros tai būs izdevīga. Strīdu noregulēšanas mehānisma mērķis ir nodrošināt pozitīvu strīda atrisinājumu. Skaidri saprotams, ka visvairāk vēlams ir abām pusēm pieņemams strīdus atrisinājums saskaņā ar aptvertajiem līgumiem. Ja šāds vispārēji pieņemams atrisinājums nav panākts, primārais strīdu noregulēšanas mehānisma mērķis parasti ir nodrošināt attiecīgo pasākumu atcelšanu, ja tiek konstatēts, ka tie neatbilst kādam no aptvertā līguma nosacījumiem. Kompensācijas nosacījums tiek pielietots tikai tad, ja tūlītēja šāda pasākuma atcelšana nav iespējama, un tikai kā pagaidu pasākums līdz aptvertajam līgumam neatbilstošā pasākuma atcelšanai. Pēdējā atkāpšanās, kuru šis Līgums nodrošina Dalībvalstij, kas prasa strīda noregulēšanas kārtību, ir iespēja pārtraukt koncesiju piemērošanu vai citas saistības saskaņā ar aptvertajiem līgumiem diskriminējošā kārtā attiecībā pret citu Dalībvalsti, pēc SNI pilnvarojuma šādu pasākumu veikšanai.
    8.  
    Gadījumos, kad notiek aptvertajā līgumā paredzēto saistību pārkāpšana, darbība ir prima facie anulēšanas vai samazināšanas gadījuma cēlonis. Tas nozīmē, ka parasti ir iespēja, ka šādai noteikumu pārkāpšanai ir negatīva ietekme uz citām Dalībvalstīm, kas ir šī aptvertā līguma puses, un šajos gadījumos Dalībvalsts, pret kuru ir celta apsūdzība, pienākums ir aizstāvēties, lai atspēkotu apsūdzību.
    9.  
    Šīs Vienošanās nosacījumi nemazina Dalībvalstu tiesības meklēt aptvertā līguma nosacījumu autoritatīvu interpretāciju, pieņemot lēmumus saskaņā ar PTO Līgumu vai aptverto līgumu, kurš ir Plurilaterālais Tirdzniecības līgums.
    10.  
    Ar šo jāsaprot, ka prasības par samierināšanu un strīdu noregulēšanas kārtības izmantošana nav jāuzskata vai tie nav traktējami kā strīdus darbības un, ka strīdus rašanās gadījumā, visas Dalībvalstis labticīgi iesaistīsies šajā kārtībā, lai censtos atrisināt šo strīdu. Ar šo arī jāsaprot, ka sūdzības un pretsūdzības attiecībā uz atšķirīgām lietām, netiek savā starpā saistītas.
    11.  
    Šī Vienošanās tiek piemērota tikai attiecībā uz jaunām prasībām par konsultācijām saskaņā ar aptverto līgumu nosacījumiem par konsultācijām, kas noslēgti PTO Līguma stāšanās spēkā brīdī vai pēc tā spēkā stāšanās brīža. Attiecībā uz strīdiem, kuru gadījumā lūgums par konsultācijām ticis iesniegts saskaņā ar GATT 1947 vai saskaņā ar jebkuru citu pirms aptvertajiem līgumiem un pirms PTO Līguma spēkā stāšanās brīža noslēgtu līgumu, jāturpina piemērot tie attiecīgie strīdu noregulēšanas noteikumi un kārtība, kas pastāvēja tieši pirms PTO Līguma stāšanās spēkā brīža ( 198 ).
    12.  
    Pretēji 11. paragrāfā definētajam, ja jaunattīstības Dalībvalsts ceļ sūdzību, kas ir balstīta uz jebkuru aptverto līgumu, pret attīstītu Dalībvalsti, sūdzētājai pusei ir tiesības, kā alternatīvu šīs Vienošanās 4., 5., 6. un 12. pantu nosacījumiem, izmantot atbilstošos 1966. gada 5. aprīļa Lēmuma (BISD 14S/18) nosacījumus, izņemot gadījumu, ja komisija uzskata, ka termiņš, kas paredzēts šī Lēmuma 7.paragrāfā, ir nepietiekams ziņojuma sagatavošanai un tādejādi, ar sūdzētājas puses piekrišanu, šo termiņu var pagarināt. Ja pastāv atšķirība starp 4., 5., 6. un 12. pantu noteikumiem un kārtību un atbilstošajiem Lēmuma likumiem un kārtību, pēdējie ir noteicošie.

    4. pants

    Konsultācijas

    1.  
    Dalībvalstis apliecina savu apņemšanos stiprināt un veicināt to konsultāciju kārtības efektivitāti, kuras izmanto Dalībvalstis.
    2.  
    Katra Dalībvalsts apņemas ar izpratni izturēties un sniegt vienlīdzīgas konsultāciju iespējas attiecībā uz jebkuru pārstāvību, ko veic cita Dalībvalsts attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē jebkura aptvertā līguma darbību, kas veikta iepriekšminētās Dalībvalsts teritorijā ( 199 ).
    3.  
    Ja prasība par konsultācijām ir sagatavota atbilstoši aptvertajam līgumam, Dalībvalstij, kurai šāda prasība tiek iesniegta, ja vien par to nav panākta citāda savstarpēja vienošanās, ir jāatbild uz to 10 dienu laikā no tās saņemšanas brīža un labticīgi jāuzsāk konsultācijas ne vēlāk kā 30 dienu laikā no lūguma saņemšanas brīža, lai panāktu savstarpēji apmierinošu atrisinājumu. Ja Dalībvalsts neatbild 10 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža, vai neuzsāk konsultācijas 30 dienu laikā pēc prasības saņemšanas brīža, vai termiņā, par kuru panākta citāda savstarpēja vienošanās, tad tā Dalībvalsts, kura pieprasīja sarīkot konsultācijas var tieši prasīt izveidot komisiju.
    4.  
    Par visām šādām konsultāciju prasībām tiek paziņots SNI un attiecīgajām Dalībvalsts, kura pieprasījusi konsultācijas, padomēm un komitejām. Visas prasības par konsultācijām tiek iesniegtas rakstveidā un tajos jānorāda šādas prasības iemesli, ieskaitot apspriežamo pasākumu uzskaitījumu un sūdzības tiesiskās bāzes izklāstu.
    5.  
    Konsultāciju gaitā atbilstoši aptvertā līguma nosacījumiem, pirms Dalībvalstis pieņem lēmumu par tālāko rīcību saskaņā ar šo Vienošanos, tām jācenšas tomēr panākt apmierinošu lietas noregulējumu.
    6.  
    Konsultācijas ir konfidenciālas, un tās nemazina nevienas Dalībvalsts tiesības nevienā no turpmākajiem procesiem.
    7.  
    Ja konsultējoties nevar noregulēt strīdu 60 dienu laikā pēc prasības saņemšanas par konsultācijām, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu. Sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu 60 dienu laikā, ja konsultāciju procesā esošās valstis kopā nolemj, ka šīs konsultācijas nav spējušas noregulēt strīdu.
    8.  
    Steidzamos gadījumos, ieskaitot tos, kuri saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, Dalībvalstīm jāuzsāk konsultācijas ne vēlāk kā 10 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža. Ja konsultāciju procesā strīdus nav noregulēts 20 dienu laikā no prasības saņemšanas brīža, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu.
    9.  
    Steidzamos gadījumos, ieskaitot tos, kuri saistīti ar precēm, kas ātri bojājas, strīdus puses, komisijas un Apelācijas institūcija dara visu iespējamo, lai paātrinātu procedurālās norises.
    10.  
    Konsultāciju laikā Dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība jaunattīstības Dalībvalstu sevišķajām problēmām un interesēm.
    11.  
    Visos gadījumos, kad kāda Dalībvalsts, izņemot konsultācijās esošās Dalībvalstis, uzskata, ka tai ir būtiska tirdzniecības interese par konsultācijām, kuras notiek atbilstoši GATT 1994 XXII panta 1. paragrāfam, GATS XXII panta 1. paragrāfam, vai atbilstošajiem nosacījumiem citos aptvertajos līgumos ( 200 ), šāda Dalībvalsts var paziņot esošajām Dalībvalstīm un SNI par tās vēlēšanos piedalīties konsultācijās 10 dienu laikā pēc prasības par konsultācijām izsūtīšanas saskaņā ar minēto pantu. Šāda Dalībvalsts tiek iesaistīta konsultācijās ar nosacījumu, ka Dalībvalsts, kurai prasība par konsultācijām tikusi adresēta, piekrīt, ka būtisko interešu prasība ir pamatota. Tādā gadījumā Dalībvalstis par to informē SNI. Ja prasība par iesaistīšanu konsultācijās netiek akceptēts, iesiedzējai Dalībvalstij ir tiesības pieprasīt konsultācijas saskaņā ar GATT 1994 XXII panta 1. paragrāfu vai XXIII panta 1. paragrāfu, GATS XXII panta 1. paragrāfu vai XXIII panta 1. paragrāfu vai attiecīgajiem nosacījumiem citos aptvertajos līgumos.

    5. pants

    Labie pakalpojumi, samierināšana un starpniecība

    1.  
    Labie pakalpojumi, samierināšana un starpniecība ir brīvprātīgi ievērota kārtība, ja strīdus puses par tām vienojas.
    2.  
    Procesi, kas ietver labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību, un it īpaši pozīcijas, kuras ieņem strīdus puses šāda procesa laikā, ir konfidenciāli, un tas nekaitē nevienas puses tiesībām turpmākajā procesā saskaņā ar šo kārtību.
    3.  
    Labos pakalpojumus, samierināšanu vai starpniecību var lūgt jebkura strīdus puse jebkurā laikā. Tie var sākties jebkurā laikā un tos var pārtraukt jebkurā laikā. Ja labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības kārtība ir pārtraukta, sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu.
    4.  
    Ja labie pakalpojumi, samierināšana vai starpniecība tiek uzsākti 60 dienu laikā pēc prasības par konsultācijām saņemšanas, sūdzētājai pusei jāatvēl 60 dienu termiņš pēc lūguma par konsultācijām saņemšanas, pirms tā pieprasa komisijas izveidošanu. Sūdzētāja puse var pieprasīt komisijas izveidošanu 60 dienu laikā, ja abas strīdus puses uzskata, ka labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības procesā nav izdevies noregulēt strīdu.
    5.  
    Ja strīdus puses attiecīgi vienojas, labo pakalpojumu, samierināšanas vai starpniecības procesi var turpināties, kamēr turpinās komisijas darbība.
    6.  
    Ģenerāldirektors var, darbojoties ex officio, piedāvāt labos pakalpojumus, samierināšanu vai starpniecību, lai palīdzētu Dalībvalstīm noregulēt strīdu.

    6. pants

    Komisiju izveidošana

    1.  
    Komisija jāizveido pēc sūdzētājas puses lūguma SNI sanāksmē, kā vēlākais iespējamais, kura seko tai sanāksmei, kurā prasība pirmo reizi parādās SNI darba kārtībā kā apspriežamais jautājums, ja vien šajā SNI sanāksmē vienprātīgi nav nolemts komisiju neveidot ( 201 ).
    2.  
    Prasība par komisijas izveidošanu jāiesniedz rakstveidā un tajā jānorāda šādas prasības iemesli, ieskaitot apspriežamo pasākumu uzskaitījumu un sūdzības tiesiskās bāzes izklāstu, kas ir pietiekošs, lai precīzi iepazīstinātu ar problēmu. Gadījumā, ja prasības iesniedzējs lūdz izveidot komisiju ar citām, bet ne parastajām pilnvarām, rakstiskā prasība ietver ierosināto speciālo pilnvaru tekstu.

    7. pants

    Komisiju pilnvaras

    1.  

    Komisijām ir sekojošas pilnvaras, ja vien strīdus puses 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas citādi nenolemj:

    “Pārbaudīt, pamatojoties uz attiecīgajiem nosacījumiem (aptvertā līguma(-u) nosaukums, uz ko atsaucas strīdus puses) lietu, kuru (puses nosaukums) iesniegusi SNI ar dokumentu… un tādejādi apstiprināt faktus, kas palīdzēs SNI sagatavot rekomendācijas vai izdot lēmumus, kurus paredz šis/šie līgums/līgumi.”

    2.  
    Komisijām jāņem vērā attiecīgie nosacījumi jebkurā aptvertajā līgumā vai līgumos, uz kuriem atsaucas strīdus puses.
    3.  
    Izveidojot komisiju SNI var pilnvarot tās priekšsēdētāju komisijas pilnvaru apraksta sagatavošanai, konsultējoties ar strīdus pusēm atbilstoši 1. paragrāfa nosacījumiem. Šādi sagatavots pilnvaru apraksts tiek izsūtīts visām Dalībvalstīm. Ja ir panākta vienošanās par citām, bet ne parastajām pilnvarām, jebkura Dalībvalsts var uzsākt jebkura ar tām saistītā jautājuma apspriešanu SNI.

    8. pants

    Komisiju sastāvs

    1.  
    Komisijas veido augsti kvalificētas valstiskas un/vai nevalstiskas personas, ieskaitot personas, kuras ir strādājušas ar vai iesniegušas lietu komisijai, darbojušās kā Dalībvalstu vai GATT 1947 līgumslēdzējas puses pārstāvji vai kā jebkura aptvertā līguma vai pirms tā noslēgtā līguma padomes vai komitejas pārstāvji, vai arī Sekretariātā, akadēmiski pasniegušas vai publicējušas darbus starptautisko tirdzniecības tiesību vai politikas jomā, vai darbojušās kā atbildīgas amatpersonas Dalībvalsts tirdzniecības politikā.
    2.  
    Komisijas locekļi jāizvēlas tā, lai nodrošinātu dalībvalstu neatkarību, aptvertu pietiekoši dažādu fona informāciju un plašu pieredzes spektru.
    3.  
    Dalībvalstu pilsoņi, kuru valstis ( 202 ) ir strīdus puses vai trešās puses, kā noteikts 10. panta 2. paragrāfā, nedrīkst piedalīties komisijā, kas nodarbojas ar šo strīdu, ja vien strīdus puses nenolemj citādi.
    4.  
    Lai palīdzētu izvēlēties komisijas sastāvu, Sekretariātam jāuztur saraksts ar valstisko un nevalstisko struktūru personām, kuras atbilst 1. paragrāfā minētajai kvalifikācijai, no kura attiecīgi var tikt izvēlēti komisijas locekļi. Saraksts ietver 1984. gada 30. novembrī izveidoto (BISD 31S/9) nevalstisko komisijas locekļu sarakstu, un citus saskaņā ar jebkuru aptverto līgumu izveidotos sarakstus un norāžu reģistrus, kas satur personu vārdus, kuri ir šajos sarakstos vai reģistros laikā, kad stājies spēkā PTO Līgums. Dalībvalstis var periodiski ieteikt valstisko vai nevalstisko personu vārdus iekļaušanai norāžu reģistrā, sniedzot attiecīgo informāciju par šo personu zināšanām starptautiskajā tirdzniecībā un aptverto līgumu jautājumos un saturā. Šo personu vārdi tiek pievienoti sarakstam ar SNI apstiprinājumu. Par katru sarakstā iekļauto personu sarakstā jāuzrāda specifiskās pieredzes jomas, kā arī specializāciju aptverto līgumu jautājumos vai saturā.
    5.  
    Komisijas sastāv no trim komisijas locekļiem, ja vien strīdus puses 10 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas nevienojas par komisiju piecu komisijas locekļu sastāvā. Dalībvalstis tiek nekavējoties informētas par komisijas sastāvu.
    6.  
    Sekretariāts iesaka komisijas locekļu kandidatūras strīdus pusēm. Strīdus puses nenoraida kandidatūru ieteikšanu, ja nav piespiedu apstākļu.
    7.  
    Ja 20 dienu laikā pēc komisijas izveidošanas nav panākta vienošanās par komisijas locekļiem, pēc vienas vai otras puses lūguma Ģenerāldirektors konsultējoties ar SNI priekšsēdētāju un attiecīgās padomes vai komitejas priekšsēdētāju, nosaka komisijas sastāvu, nozīmējot par komisijas locekļiem tās personas, kuras Ģenerāldirektors pēc konsultācijām ar strīdus pusēm uzskata par vispiemērotākajām saskaņā ar jebkuriem attiecīgajiem speciālajiem vai papildus noteikumiem un kārtībai aptvertajā līgumā vai aptvertajos līgumos, kas tiek apstrīdēti. SNI priekšsēdētājs informē Dalībvalstis par šādas komisijas sastāvu ne vēlāk kā 10 dienas pēc datuma, kad priekšsēdētājs ir saņēmis šādu lūgumu.
    8.  
    Dalībvalstis apņemas vispārējā kārtā atļaut savām amatpersonām darboties komisijas sastāvā.
    9.  
    Komisijas locekļi pilda tiem piekrītošos pienākumus un nepārstāv valstis vai jebkuras organizācijas. Tādēļ Dalībvalstis nedrīkst dot tiem norādījumus, vai censties tos ietekmēt personiski attiecībā uz jautājumiem, kas iesniegti komisijas izskatīšanai.
    10.  
    Ja strīds radies starp jaunattīstības Dalībvalsti un attīstītu Dalībvalsti, komisija pēc jaunattīstības Dalībvalsts pieprasījuma iekļauj tajā vismaz vienu komisijas locekli no jaunattīstības Dalībvalsts.
    11.  
    Komisijas locekļu izdevumi, ieskaitot komandējuma izmaksas un uzturnaudu, tiek apmaksāti no PTO budžeta atbilstoši kritērijiem, kurus jāizstrādā Vispārējā Padomē, pamatojoties uz Budžeta, Finansu un Administrācijas komitejas ieteikumiem.

    9. pants

    Kārtība, kas ievērojama vairāku sūdzētāju gadījumā

    1.  
    Ja vairāk nekā viena Dalībvalsts lūdz izveidot komisiju par vienu un to pašu jautājumu, var izveidot vienu vienīgu komisiju, lai pārbaudītu visas šīs sūdzības, ņemot vērā ieinteresēto Dalībvalstu tiesības. Viena vienīga komisija šādu sūdzību pārbaudīšanai ir izveidojama, kad vien tas ir iespējams.
    2.  
    Vienīgā komisija organizē pārbaudes un iesniedz savus secinājumus SNI tā, lai tiesībām, kuras strīdus puses būtu izmantojušas, ja sūdzības būtu pārbaudījušas atsevišķas komisijas, nekādā veidā netiktu nodarīts kaitējums. Pēc jebkuras strīdus puses pieprasījuma, komisija izstrādā atsevišķus ziņojumus par attiecīgo strīdu. Katras sūdzību ierosinošās puses rakstiskie iesniegumi ir pieejami citām sūdzību ierosinošajām pusēm, un katrai sūdzību ierosinošai pusei ir tiesības piedalīties, kad kāda no citu sūdzību ierosinošajām pusēm sniedz savus paskaidrojumus komisijai.
    3.  
    Ja sūdzību pārbaudīšanai sakarā ar vienu un to pašu jautājumu tiek izveidota vairāk nekā viena komisija, vislielākajā iespējamā mērā jānodrošina, ka vienas un tās pašas personas ir komisijas locekļi katrā no atsevišķajām komisijām un, ka laika izteiksmē šo komisiju procesi šāda strīdus gadījumā tiktu saskaņoti.

    10. pants

    Trešās puses

    1.  
    Komisijas darbības laikā pilnībā jāņem vērā strīdus pušu un citu Dalībvalstu intereses saskaņā ar apskatāmo aptverto līgumu.
    2.  
    Jebkurai Dalībvalstij, kurai ir būtiska interese par komisijai iesniegto jautājumu un kura ir darījusi zināmu SNI (šajā Vienošanās saukta “trešā puse”) savu interesi, ir jādod iespēja komisijas priekšā un veikt rakstiskus iesniegumus komisijai. Šos iesniegumus nodod arī strīdus pusēm un tie jāatspoguļo komisijas ziņojumā.
    3.  
    Trešās puses saņem strīda pušu iesniegumus pirmās komisijas sēdē.
    4.  
    Ja trešā puse uzskata, ka pasākums, kas jau ir komisijas izskatīšanas subjekts, anulē vai mazina priekšrocības, kas tai rodas atbilstoši jebkuram no aptvertajiem līgumiem, šī Dalībvalsts var atgriezties pie parastās strīdu noregulēšanas kārtības saskaņā ar šo Vienošanos. Šāds strīds ir jānodod sākotnējai komisijai, kad vien tas ir iespējams.

    11. pants

    Komisiju uzdevumi

    Komisiju uzdevums ir palīdzēt SNI saistību pildīšanā saskaņā ar šo Vienošanos un aptvertajiem līgumiem. Attiecīgi, komisijai jāveic objektīvs tās izskatīšanā nodotā jautājuma novērtējums, ieskaitot lietas faktu materiāla objektīvu novērtējumu un piemērojamību, kā arī tā atbilstību attiecīgajiem aptvertajiem līgumiem, un jāizdara citi secinājumi, kas var palīdzēt SNI rekomendāciju vai lēmumu sagatavošanā, kuras paredz aptvertie līgumi. Komisijām regulāri jākonsultējas ar strīdus pusēm un jādod tām vienlīdzīgas iespējas panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu.

    12. pants

    Komisijas kārtība

    1.  
    Komisijas ievēro 3. pielikumā minēto Darba kārtību, ja vien pēc konsultācijām ar strīdus pusēm komisija neizlemj citādi.
    2.  
    Komisijas kārtībai jābūt pietiekoši elastīgai, lai nodrošinātu komisijas ziņojumu augstu kvalitāti, vienlaicīgi bez pamata neaizkavējot komisijas darbu.
    3.  
    Pēc konsultācijām ar strīdus pusēm komisijas locekļi nosaka komisijas darba grafiku cik vien ātri un kad vien tas ir iespējams, vienas nedēļas laikā pēc tam, kad panākta vienošanās par komisijas izveidošanu un tās pilnvaru noteikšanu, ja ir nepieciešams – ņemot vērā 4. panta 9. paragrāfa nosacījumus.
    4.  
    Nosakot komisijas darba grafiku, komisija atvēl strīdus pusēm pietiekošu laiku to iesniegumu sagatavošanai.
    5.  
    Komisijām jānosaka precīzi pušu rakstisko iesniegumu termiņi un pusēm jāievēro šie termiņi.
    6.  
    Katrai strīdus pusei jāiesniedz Sekretariātam rakstiskie iesniegumi, kas nekavējoši tiek nodoti komisijai un otrai strīdus pusei vai pusēm. Sūdzētāja puse iesniedz savu pirmo iesniegumu pirms atbildētājas puses pirmā iesnieguma, ja vien komisija, nosakot 3.paragrāfā minēto grafiku un konsultējoties ar strīdus pusēm nenolemj, ka pusēm jāiesniedz to pirmie iesniegumi vienlaicīgi. Pastāvot secīgai pirmo iesniegumu iesniegšanas kārtībai, komisija nosaka stingru termiņu atbildētājas puses iesnieguma saņemšanai. Jebkuri tiem sekojošie iesniegumi tiek iesniegti vienlaicīgi.
    7.  
    Ja strīdus pusēm nav izdevies panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, komisija iesniedz savus secinājumus SNI rakstiska ziņojuma veidā. Šādos gadījumos komisijas ziņojums atspoguļo faktu materiālu un attiecīgos secinājumus, attiecīgo nosacījumu piemērojamību un jebkuru tās izdarīto secinājumu un sniegto rekomendāciju pamatojumu. Ja starp strīdus pusēm ir panākts lietas atrisinājums, komisijas ziņojumam jāaprobežojas ar īsu lietas aprakstu un paziņojumu, ka ir panākts atrisinājums.
    8.  
    Lai padarītu šo kārtību efektīvāku, termiņš, kurā komisija veic pārbaudi no brīža, kad ir panākta vienošanās par komisijas sastāvu un pilnvaru loku, līdz brīdim, kad strīdus pusēm tiek izsniegts noslēguma ziņojums, parasti nepārsniedz sešus mēnešus. Neatliekamos gadījumos, ieskaitot tos, kas attiecas uz precēm, kas ātri bojājas, komisija ieplāno sava ziņojuma izsniegšanu strīdus pusēm trīs mēnešu laikā.
    9.  
    Ja komisija uzskata, ka tā nespēj sagatavot ziņojumu sešu mēnešu laikā vai, neatliekamos gadījumos, trīs mēnešu laikā, tā informē SNI rakstiski par kavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kurā tā sagatavos ziņojumu. Laika periods no komisijas izveidošanas līdz ziņojuma izsūtīšanai Dalībvalstīm nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus.
    10.  
    Konsultāciju kontekstā, kurās ietverts jaunattīstības Dalībvalsts veikts pasākums, puses var vienoties par termiņu, kas noteikti 4. panta 7. un 8.paragrāfos, pagarināšanu. Ja pēc tam kad attiecīgais termiņš ir pagājis, konsultējošās puses nespēj vienoties par to, ka konsultācijas ir beigušās, SNI priekšsēdētājs pēc konsultācijām ar pusēm lemj, par attiecīgā termiņa pagarināšanu, un nosaka laiku. Turklāt, pārbaudot sūdzību pret jaunattīstības Dalībvalsti, komisija atvēl pietiekoši ilgu laiku jaunattīstības Dalībvalstij argumentāciju sagatavošanai un iesniegšanai. Darbības atbilstoši šim paragrāfam 20. panta 1. paragrāfa un 21. panta 4. paragrāfa nosacījumus neietekmē.
    11.  
    Ja viena vai vairākas puses ir jaunattīstības Dalībvalsts, komisijas ziņojums skaidri norāda veidu, kādā tikuši ievēroti attiecīgie nosacījumi attiecībā uz diferencētu un labvēlīgāku režīmu jaunattīstības Dalībvalstīm, kas veido aptverto līgumu daļu, kurus ierosinājusi jaunattīstības Dalībvalsts strīdu noregulēšanas kārtības gaitā.
    12.  
    Komisija var apturēt savu darbu jebkurā laikā pēc sūdzību ierosinošās puses lūguma uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Šādas apturēšanas gadījumā termiņi, kas norādīti šī panta 8. un 9. paragrāfos, 20. panta 1. paragrāfā un 21. panta 4. paragrāfā, tiek pagarināti par tikpat ilgu laiku, par kādu darbs ticis apturēts. Ja komisijas darbs ir apturēts uz vairāk nekā 12 mēnešiem, komisijas izveidošanas pilnvaras izbeidzas.

    13. pants

    Tiesības saņemt informāciju

    1.  
    Katrai komisijai ir tiesības saņemt informāciju un padomus tehniskos jautājumos no jebkura indivīda vai iestādes, kurus tā uzskata par atbilstošiem. Tomēr, pirms komisija saņem informāciju vai padomu no jebkura indivīda vai iestādes kādas Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tai attiecīgi jāinformē šīs Dalībvalsts varas iestādes. Dalībvalstij jāatbild nekavējoties un pilnībā uz jebkuras informācijas pieprasījumu, kuru komisija uzskata par nepieciešamu un atbilstošu. Sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez formālas to indivīdu, iestāžu vai Dalībvalsts varas iestāžu, kuri šādu informāciju sniedz, atļaujas.
    2.  
    Komisija var saņemt informāciju no jebkura atbilstoša avota un tā var konsultēties ar ekspertiem, lai uzzinātu to viedokli par lietas noteiktiem aspektiem. Attiecībā uz faktu sniegšanu par zinātnisku vai citu tehnisku jautājumu, kuru ierosinājusi strīdus puse, komisija var lūgt rakstisku konsultatīvu ziņojumu no ekspertu pārbaudes grupas. Šādas grupas izveidošanas noteikumi un kārtība ir noteiktas 4. pielikumā.

    14. pants

    Konfidencialitāte

    1.  
    Komisijas apspriedes ir konfidenciālas.
    2.  
    Komisijas ziņojumi tiek sagatavoti bez strīda pušu klātbūtnes, pamatojoties uz sniegto informāciju un veiktajiem paziņojumiem.
    3.  
    Atsevišķu komisijas Dalībvalstu izteiktie viedokļi komisijas ziņojumā ir anonīmi.

    15. pants

    Starppārskata posms

    1.  
    Pēc atspēkojuma iesniegumu un mutisko argumentu izskatīšanas komisija izsniedz tās ziņojuma projekta aprakstošās (faktu un argumentu) nodaļas strīdus pusēm. Komisijas noteiktajā termiņā puses iesniedz savus rakstiskos komentārus.
    2.  
    Pēc noteiktā termiņa izbeigšanās, kad no strīdus pusēm jāsaņem komentāri, komisija izsniedz pusēm starpziņojumu, ietverot gan aprakstošās nodaļas, gan komisijas slēdzienus un secinājumus. Komisijas noteiktajā termiņā puse var iesniegt rakstisku lūgumu komisijai, lai tā pārskatītu starpziņojuma precīzus aspektus pirms galīgā ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm. Pēc puses lūguma, komisija rīko turpmāko tikšanos ar pusēm par jautājumiem, kas norādīti rakstiskajos komentāros. Ja nekādi komentāri ne no vienas puses nav saņemti komentāru veikšanas termiņā, starpziņojums tiek uzskatīts par galīgo komisijas ziņojumu un to nekavējoties izsūta Dalībvalstīm.
    3.  
    Komisijas galīgā ziņojuma slēdzieni ietver diskusiju par argumentiem, kas veikta starppārskata posmā. Starppārskata posms tiek veikts termiņā, kas noteikts 12. panta 8. paragrāfā.

    16. pants

    Komisijas ziņojumu pieņemšana

    1.  
    Lai dotu Dalībvalstīm pietiekoši daudz laika izskatīt komisijas ziņojumus, ziņojumi netiek izskatīti SNI ar nolūku tos pieņemt laikā līdz 20 dienām pēc datuma, kad tie ir izsūtīti Dalībvalstīm.
    2.  
    Dalībvalstis, kurām ir iebildumi pret komisijas ziņojumu, sniedz iebildumus paskaidrojošus iemeslus rakstveidā izsūtīšanai vismaz 10 dienas pirms SNI sanāksmes, kurā komisijas ziņojums ir nozīmēts izskatīšanai.
    3.  
    Strīdus pusēm ir tiesības pilnā mērā piedalīties SNI komisijas ziņojuma izskatīšanā, un to viedokļi pilnībā jāprotokolē.
    4.  
    60 dienu laikā pēc komisijas ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm, ziņojums tiek pieņemts SNI sanāksmē ( 203 ), ja vien strīdus puse nav formāli paziņojusi SNI par tās lēmumu pārsūdzēt vai SNI pēc konsensusa nav nolēmusi ziņojumu nepieņemt. Ja puse ir paziņojusi par tās lēmumu pārsūdzēt, komisijas ziņojums netiek izskatīts pieņemšanai SNI, līdz kamēr apelācijas sūdzība ir pabeigta. Šī pieņemšanas kārtība nemazina Dalībvalstu tiesības izteikt savus viedokļus par komisijas ziņojumu.

    17. pants

    Apelācijas pārskats

    Pastāvīgā apelācijas institūcija

    1.  
    Pastāvīgo apelācijas institūciju izveido SNI. Apelācijas institūcija iztiesā komisijas lietu apelācijas sūdzības. Tā sastāv no septiņām personām, no kurām trīs darbojas visu lietu izskatīšanā. Apelācijas institūcijā minētās personas darbojas rotācijas kārtībā. Šāda rotācija tiek noteikta Apelācijas institūcijas darbības kārtībā.
    2.  
    SNI ieceļ personas darbam Apelācijas orgānā uz četriem gadiem un katru personu var vienu reizi iecelt atkārtoti. Tomēr to triju no septiņām personām, kuras tika ieceltas tūlīt pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, nozīmējuma termiņš beidzas otrā gada beigās un ir nosakāms izlozes ceļā. Vakanču rašanās gadījumā tās tiek aizpildītas. Persona, kura iecelta, lai aizstātu personu, kuras pienākumu pildīšanas termiņš nav beidzies, pilda šos pienākumus līdz priekšteča nozīmēšanas termiņa beigām.
    3.  
    Apelācijas institūcija sastāv no personām, kas ir atzītas autoritātes un kam ir ievērojama pieredze jurisdikcijā, starptautiskajā tirdzniecībā un vispār aptverto līgumu saturā. Šīs personas nedrīkst būt saistītas ne ar vienu valsti. Apelācijas institūcijas dalībniekiem ir plaši jāpārstāv PTO Dalībvalstis. Visas personas, kuras darbojas Apelācijas institūcijā, jābūt vienmēr un ātri pieejamām, un tām jāseko strīdu noregulēšanas procesam un citiem attiecīgajiem PTO procesiem. Tās nedrīkst piedalīties nekādu strīdu izskatīšanā, kur tām varētu rasties tiešs vai netiešs interešu konflikts.
    4.  
    Komisijas ziņojumu var pārsūdzēt tikai strīdus puses nevis trešās puses. Trešās puses, kuras ir paziņojušas SNI par to būtisku ieinteresētību jautājumā atbilstoši 10. panta 2. paragrāfam, var izdarīt rakstiskus iesniegumus Apelācijas institūcijai un tām jādod iespēja tikt attiecīgi uzklausītām.
    5.  
    Parasti lietas izskatīšanas laiks nedrīkst pārsniegt 60 dienas no brīža, kad strīdus puse ir formāli paziņojusi par savu lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību līdz brīdim, kad Apelācijas institūcija izsūta savu ziņojumu. Nosakot savu darba grafiku, Apelācijas institūcija ņem vērā pēc to atbilstības 4. panta 9. paragrāfa nosacījumus. Ja Apelācijas institūcija uzskata, ka tā nevar sagatavot savu ziņojumu 60 dienu laikā, tā attiecīgi informē SNI rakstveidā par aizkavēšanās iemesliem, norādot termiņu, kad tā iesniegs savu ziņojumu. Nekādā gadījumā lietas izskatīšanas ilgums nedrīkst pārsniegt 90 dienas.
    6.  
    Jebkura apelācijas sūdzība tiek ierobežota ar tiesību jautājumiem, kuri ir aptverti komisijas ziņojumā un komisijas izstrādātajiem juridiskajiem skaidrojumiem.
    7.  
    Apelācijas institūcijai nepieciešamības gadījumā un pēc tās pieprasījuma tiek sniegts attiecīgs administratīvs un juridisks atbalsts.
    8.  
    Izdevumi, kas saistīti ar personu darbību Apelācijas institūcijā, ieskaitot komandējumu apmaksas un dienas naudas, tiek segti no PTO budžeta atbilstoši kritērijiem, kurus jāpieņem Vispārējai Padomei, pamatojoties uz Budžeta, Finansu un Administrācijas komitejas rekomendācijām.

    Apelācijas pārskata kārtība

    9.  
    Apelācijas institūcija izstrādā darba kārtību konsultējoties ar SNI priekšsēdētāju un ģenerāldirektoru, kas tiek nosūtītas kā informācija Dalībvalstīm.
    10.  
    Apelācijas institūcijas sēdes ir konfidenciālas. Apelācijas institūcijas ziņojumi tiek sagatavoti strīdus pusēm klāt neesot un pamatojoties uz sniegto informāciju un paziņojumiem.
    11.  
    Viedokļi, kurus apelācijas institūcijā pauž atsevišķas personas, kuras darbojas Apelācijas institūcijā, ir anonīmi.
    12.  
    Apelācijas institūcijai jāizskata ikviens jautājums, kas ticis ierosināts atbilstoši 6. paragrāfa nosacījumiem apelācijas lietas sēdes laikā.
    13.  
    Apelācijas institūcija var apstiprināt, izmainīt vai anulēt komisijas juridiskos slēdzienus un secinājumus.

    Apelācijas institūcijas ziņojumu pieņemšana

    14.  
    SNI pieņem Apelācijas institūcijas ziņojumu un strīdus puses to beznosacījumu kārtā akceptē, ja vien SNI 30 dienu laikā pēc šāda ziņojuma izsūtīšanas Dalībvalstīm ar konsesusu nav nolēmusi Apelācijas orgāna ziņojumu nepieņemt. ( 204 ) Šāda pieņemšanas kārtība nemazina Dalībvalstu tiesības izteikt to viedokļus par Apelācijas institūcijas ziņojumu.

    18. pants

    Sakari ar komisiju vai Apelācijas institūciju

    1.  
    Nepastāv ex parte sakari ar komisiju vai Apelācijas institūciju attiecībā uz jautājumiem, kurus izskata komisija vai Apelācijas institūcijai.
    2.  
    Pret rakstiskajiem iesniegumiem komisijai vai Apelācijas institūcijai jāpiešķir konfidencialitātes statuss, bet šiem dokumentiem ir jānodrošina strīdus pušu piekļuve. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi no nākšanas klajā ar publiskiem paziņojumiem par tās nostādnēm. Informācija, ko strīdus puses iesniegušas komisijai kā konfidenciālu arī Dalībvalstīm jāuzskata par konfidenciālu. Strīdus puse pēc attiecīga Dalībvalsts lūguma sniedz nekonfidenciālu un publiskojamu tās informācijas kopsavilkumu, ko saturējuši attiecīgās puses rakstiskie iesniegumi.

    19. pants

    Komisijas un Apelācijas institūcijas ieteikumi

    1.  
    Ja komisija vai Apelācijas institūcija secina, ka pasākums neatbilst aptvertajam līgumam, tā iesaka attiecīgajai ( 205 ) Dalībvalstij panākt pasākuma savietojamību ar šo līgumu. ( 206 ) Papildus šiem ieteikumiem komisija vai Apelācijas institūcija var ieteikt veidu, kādā attiecīgā Dalībvalsts varētu īstenot šos ieteikumus.
    2.  
    Atbilstoši 3. panta 2. paragrāfam, savos slēdzienos un rekomendācijās komisija un Apelācijas institūcija nedrīkst palielināt vai samazināt tiesības un pienākumus, kas paredzēti aptvertajos līgumos.

    20. pants

    SNI lēmumu termiņi

    Ja vien strīdus puses nav citādi nolēmušas, laika posms no brīža, kad SNI ir izveidojusi komisiju līdz brīdim, kad SNI izskata komisijas vai apelācijas ziņojumu ar nolūku to pieņemt, parasti nepārsniedz deviņus mēnešus, ja komisijas ziņojums nav pārsūdzēts, vai 12 mēnešus, ja ziņojums ir pārsūdzēts. Ja komisija vai Apelācijas institūcija ir nolēmusi atbilstoši 12. panta 9. paragrāfam vai 17. panta 5. paragrāfam pagarināt tās ziņojuma iesniegšanas termiņu, izmantotais papildus laiks tiek pieskaitīts augstāk minētajiem termiņiem.

    21. pants

    Rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzība

    1.  
    Precīza SNI rekomendāciju un lēmumu ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu efektīvu strīdu atrisināšanu, kas ir ieguvums visām Dalībvalstīm.
    2.  
    Sevišķa uzmanība veltāma jautājumiem, kuri skar jaunattīstības Dalībvalstu intereses attiecībā uz pasākumiem, kas apskatīti strīdu noregulēšanas gaitā.
    3.  

    SNI sanāksmē, kas notiek 30 dienas (1) pēc komisijas vai Apelācijas istitūcijas ziņojuma pieņemšanas brīža, ieinteresētā Dalībvalsts informē SNI par tās nolūkiem SNI rekomendāciju un lēmumu īstenošanā. Ja nav iespējams tūlīt ievērot rekomendācijas un lēmumus, ieinteresētajai Dalībvalstij tiek noteikts saprātīgs termiņš lai tos piemērotu. Saprātīgs termiņš ir:

    a) 

    ieinteresētās Dalībvalsts ierosinātais termiņš, ar nosacījumu, ka šādu termiņu ir apstiprinājis SNI, vai, ja šāda apstiprinājuma nav,

    b) 

    termiņš, par kuru vienojušās abas strīdus puses 45 dienu laikā no rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas brīža; vai, ja šādas vienošanās nav,

    c) 

    termiņš, kuru noteikusi saistoša arbitrāža 90 dienu laikā pēc rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas brīža. ( 207 ) Šādā arbitrāžā arbitrs ( 208 ) vadās no tā, ka saprātīgs termiņš komisijas vai Apelācijas institūcijas rekomendāciju īstenošanai nedrīkst būt ilgāks par 15 mēnešiem no brīža, kad pieņemts komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojums. Tomēr šis termiņš var būt īsāks vai garāks, atkarībā no kādiem īpašiem apstākļiem.

    4.  
    Izņemot gadījumu, ja komisija vai Apelācijas institūcija atbilstoši 12. panta 9. paragrāfam vai 17. panta 5. paragrāfam ir pagarinājusi ziņojuma iesniegšanas termiņu, laiks no brīža, kad SNI izveidojis komisiju līdz saprātīgā termiņa noteikšanas brīdim nedrīkst pārsniegt 15 mēnešus, ja vien strīdus puses nenolemj citādi. Ja komisija vai Apelācijas institūcija ir nolēmuši pagarināt ziņojuma iesniegšanas termiņu, papildus izmantotais laiks tiek pieskaitīts 15 mēnešu termiņam; ar nosacījumu, ka, izņemot gadījumu, ja strīdus puses vienojas, ka pastāv izņēmuma apstākļi, kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus.
    5.  
    Ja pastāv domstarpības par to, vai saskaņā ar rekomendācijām un lēmumiem piemērotie pasākumi atbilst aptvertajam līgumam, šāds strīds jāatrisina izsekojot šai strīdus noregulēšanas kārtībai, kur vien iespējams griežoties pie sākotnējā komisijas sastāva. Komisija izsūta savu ziņojumu 90 dienu laikā no brīža, kad tai nodots šis jautājums. Ja komisija uzskata, ka tā nespēj sniegt ziņojumu šajā laikā, tā informē SNI rakstveidā par kavēšanās iemesliem un norāda termiņu, kurā tā iesniegs savu ziņojumu.
    6.  
    SNI piekrīt pieņemto rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzība. Jebkura Dalībvalsts jebkurā laikā pēc rekomendāciju un lēmumu pieņemšanas var ierosināt jautājumu par to īstenošanu SNI. Ja vien SNI citādi nenolemj, jautājums par rekomendāciju un lēmumu īstenošanu tiek iekļauts SNI sanāksmes darba kārtībā sešus mēnešus pēc saprātīga termiņa noteikšanas brīža atbilstoši 3. paragrāfam un tas paliek SNI darba kārtībā, līdz kamēr jautājums ir atrisināts. Vismaz 10 dienas pirms katras šādas SNI sanāksmes ieinteresētā Dalībvalsts iesniedz SNI rakstisku ziņojumu par situācijas attīstību rekomendāciju un lēmumu īstenošanā.
    7.  
    Ja jaunattīstības Dalībvalsts ierosinājusi jautājumu izskatīšanai, SNI jālemj par tālākajām darbībām, kuras tā varētu veikt atbilstoši apstākļiem.
    8.  
    Ja jaunattīstības Dalībvalsts ierosinājusi lietu, SNI, izskatot, kāda atbilstoša darbība varētu tikt veikta, ņem vērā ne tikai pasākumu, par kuriem celta sūdzība, tirdzniecības aspektu, bet arī to iespaidu uz attiecīgās jaunattīstības Dalībvalsts ekonomiku.

    22. pants

    Kompensācija un koncesiju pārtraukšana

    1.  
    Kompensācija un koncesiju vai citu saistību pārtraukšana ir pagaidu pasākumi, ko iespējams piemērot gadījumā, ja rekomendācijas un lēmumi netiek īstenoti saprātīgā termiņā. Tomēr primārais ir rekomendāciju īstenošana, lai padarītu pasākumu atbilstošu aptvertajiem līgumiem, nevis kompensācijas vai koncesiju pārtraukšana. Kompensācija ir brīvprātīga un, ja tāda tiek piešķirta, tai jāatbilst aptvertajiem līgumiem.
    2.  
    Ja attiecīgā Dalībvalsts nav spējusi pielāgot pasākumu, kas ir uzskatāms par neatbilstošu aptvertajam līgumam, un tādejādi nav īstenojusi rekomendācijas un lēmumus saprātīgā laika periodā, kas noteikts atbilstoši 21. panta 3. paragrāfam, šādai Dalībvalstij pēc pieprasījuma jāuzsāk sarunas ar jebkuru no pusēm, kas iesaistījusies strīdus noregulēšanas procesos, ar nolūku noteikt abpusēji pieņemamas kompensācijas. Ja vienošanās par apmierinošu kompensāciju nav panākta 20 dienu laikā pēc saprātīga termiņa izbeigšanās, jebkura puse, kura ierosinājusi strīda noregulēšanas procesu, var pieprasīt SNI atļauju pārtraukt koncesiju vai citu saistību saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, piemērošanu attiecīgajai Dalībvalstij.
    3.  

    Apsverot kādu koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu, sūdzētājai pusei jāpiemēro sekojoši principi un kārtība:

    a) 

    par vispārējo principu jāuzskata, ka sūdzētājai pusei vispirms jāmēģina pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz tādu pašu sektoru(-iem), kā tas, kurā komisija vai Apelācijas institūcija ir konstatējuši pārkāpumu vai cita veida anulējumu vai kaitējumu;

    b) 

    ja šī puse uzskata, ka nav iespējams vai nav mērķtiecīgi pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz vienu un to pašu sektoru(-iem), tā var pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu citos sektoros saskaņā ar to pašu līgumu;

    c) 

    ja šī puse uzskata, ka nav iespējams vai nav mērķtiecīgi pārtraukt koncesijas vai citas saistības attiecībā uz citiem sektoriem saskaņā ar to pašu līgumu, un apstākļi ir pietiekoši nopietni, tā var pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu saskaņā ar citu aptverto līgumu;

    d) 

    piemērojot augstāk minētos principus, pusei jāņem vērā:

    i) 

    tirdzniecība sektorā vai saskaņā ar līgumu, saskaņā ar kuru komisija vai Apelācijas institūcija ir konstatējuši pārkāpumu, vai arī citu anulējumu vai kaitējumu, un šīs tirdzniecības nozīmīgumu šai pusei;

    ii) 

    plašākus ekonomiskos faktorus, kas saistīti ar anulējumu vai kaitējumu un plašākās ekonomiskās sekas koncesiju vai citu saistību pārtraukšanai;

    e) 

    ja šī puse nolemj pieprasīt koncesijas vai citu saistību pārtraukšanu atbilstoši b) un c) apakšparagrāfiem, tai savā lūgumā jānorāda iemesli. Tajā pašā laikā, kad lūgums tiek nosūtīts SNI, tas tiek nosūtīts arī attiecīgajām Padomēm un arī, ja lūgums atbilst b) apakšparagrāfam, attiecīgajām sektoru institūcijām;

    f) 

    šī paragrāfa kontekstā jēdziens “sektors” nozīmē:

    i) 

    attiecībā uz precēm – visas preces;

    ii) 

    attiecībā uz pakalpojumiem – galveno sektoru, kas definēts esošajā “Pakalpojumu sektoru klasifikācijas sarakstā”, kurā aprakstīti šādi sektori ( 209 );

    iii) 

    attiecībā uz ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām – katru intelektuālā īpašuma tiesību kategoriju, kas aptverta II daļas 1. nodaļā, vai 2. nodaļā, vai 3. nodaļā, vai 4. nodaļā, vai 5. nodaļā vai 6. nodaļā, vai 7. nodaļā, vai saistības saskaņā ar TRIPS Līguma III daļu vai IV daļu;

    g) 

    šī paragrāfa kontekstā “līgums” nozīmē:

    i) 

    attiecībā uz precēm – līgumus, kas uzskaitīti PTO Līguma 1 A Pielikumā kopumā, kā arī Plurilaterālajos tirdzniecības līgumus tik lielā mērā, par cik attiecīgās strīdus puses ir šo līgumu slēdzējas puses;

    ii) 

    attiecībā uz pakalpojumiem – GATS;

    iii) 

    attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām – TRIPS Līgumu.

    4.  
    Koncesiju vai citu saistību pārtraukšanas apjomam, ko atļāvis SNI, ir jābūt vienlīdzīgam ar anulējuma un kaitējuma apjomu.
    5.  
    SNI nedrīkst atļaut koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu, ja aptvertais līgums aizliedz šādu pārtraukšanu.
    6.  
    Ja rodas situācija, kas aprakstīta 2. paragrāfā, tad pēc attiecīga lūguma saņemšanas SNI dod atļauju pārtraukt koncesijas vai citas saistības 30 dienu laikā pēc saprātīga termiņa izbeigšanās, ja vien SNI pēc konsensusa nenolemj lūgumu noraidīt. Tomēr, ja attiecīgā Dalībvalsts iebilst pret ieteikto pārtraukšanas apjomu, vai izvirza pretenzijas, ka nav tikuši ievēroti 3. paragrāfā norādītie principi un kārtība sūdzētājas puses pieprasījumā par koncesiju vai citu saistību pārtraukšanu atbilstoši 3. b) vai c) paragrāfam, lieta jānodod arbitrāžai. Šādu arbitrāžu jāveic sākotnējā komisijā, ja tās locekļi ir pieejami, vai arī arbitram ( 210 ), kuru iecēlis ģenerāldirektors un tā tiek pabeigta 60 dienu laikā pēc saprātīgā termiņa izbeigšanās. Koncesijas un citas saistības nevar tikt pārtrauktas arbitrāžas laikā.
    7.  
    Arbitram ( 211 ), kurš darbojas atbilstoši 6. paragrāfam, nav jāpārbauda pārtraucamo koncesiju vai citu saistību raksturs, bet gan jānosaka, vai šādas pārtraukšanas apjoms ir vienlīdzīgs anulējumu vai kaitējuma apjomam. Arbitrs var arī noteikt, vai ieteiktā koncesiju vai citu saistību pārtraukšana ir pieļaujama saskaņā ar aptverto līgumu. Tomēr, ja arbitrāžai nodotā lieta satur pretenziju faktu par 3. paragrāfā noteikto principu un kārtības neievērošanu, arbitram jāpārbauda šādas pretenzijas. Gadījumā, ja arbitrs uzskata, ka šie principi un kārtība nav tikušas ievērotas, sūdzētāja pusei tās jāpiemēro atbilstoši 3. paragrāfam. Puses akceptē arbitra lēmumu kā galīgu un attiecīgās puses nepieprasa otru arbitrāžu. SNI tiek nekavējoties informēta par arbitra lēmumu un pēc attiecīga lūguma dod atļauju pārtraukt koncesijas vai citas saistības, ja lūgums atbilst arbitra lēmumam, ja vien SNI ar consensus nenolemj lūgumu noraidīt.
    8.  
    Koncesiju vai citu saistību pārtraukšana notiek uz laiku un tiek piemērota tikai līdz brīdim, kad pasākums, kas atzīts par neatbilstošu aptvertajam līgumam, ir atcelts, vai Dalībvalsts, kurai jāīsteno rekomendācijas un lēmumi, rod kompensācijas iespējas ieguvuma anulējumam vai kaitējumam, vai arī tiek panākts savstarpēji apmierinošs atrisinājums. Atbilstoši 21. panta 6. paragrāfam, SNI piekrīt pieņemto rekomendāciju un lēmumu īstenošanas uzraudzībai, ieskaitot tos gadījumus, kad tikusi sniegta kompensācija, pārtrauktas koncesijas vai citas saistības, bet rekomendācijas pasākuma pielāgošanai aptvertajiem līgumiem nav īstenotas.
    9.  
    Strīda noregulēšanas nosacījumi aptvertajos līgumos var tikt izmantoti attiecībā uz pasākumiem, ietekmējot to ievērošanu, ko veic reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas Dalībvalsts teritorijā. Ja SNI ir noteikusi, ka aptvertā līguma nosacījums nav ticis ievērots, atbildīgā Dalībvalsts veic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tai ir pieejami, lai nodrošinātu tā ievērošanu. Aptverto līgumu un šīs Vienošanās nosacījumi, kas attiecas uz kompensāciju un koncesiju un citu saistību pārtraukšanu, ir spēkā gadījumos, kur nav bijis iespējams nodrošināt šādu ievērošanu ( 212 ).

    23. pants

    Daudzpusējās sistēmas nostiprināšana

    1.  
    Kad Dalībvalstis tiecas atlīdzināt zaudējumus sakarā ar saistību pārkāpumiem vai ieguvuma anulējumu vai kaitējumu saskaņā ar aptvertajiem līgumiem vai traucējumu sasniegt jebkuru mērķi, kas noteikti aptvertajos līgumos, tām jāvadās pēc un jāizpilda šīs Vienošanās noteikumi un kārtība.
    2.  

    Šādos gadījumos Dalībvalstis:

    a) 

    pieņem lēmumu attiecībā uz to, ka pārkāpums ir noticis, ka ieguvumi ir anulēti vai mazināti, vai, ka jebkura aptverto līgumu mērķa sasniegšana ir traucēta, izmantojot strīdu noregulēšanu atbilstoši šīs Vienošanās noteikumiem un kārtībai un atbilstoši slēdzieniem, kas ietverti komisijas vai Apelācijas institūcijas ziņojumā, ko pieņēmis SNI vai atbilstoši arbitrāžas slēdzienam, kas pieņemts saskaņā ar šo Vienošanoās;

    b) 

    ievēro kārtību, kas noteikta 21. pantā, lai noteiktu attiecīgajai Dalībvalstij saprātīgu termiņu rekomendāciju un lēmumu īstenošanai;

    c) 

    ievēro kārtību, kas noteikta 22. pantā, lai noteiktu koncesiju un citu saistību pārtraukšanas apjomu un iegūtu SNI atļauju atbilstoši šai kārtībai, pirms koncesiju un citu saistību pārtraukšanas saskaņā ar aptvertajiem līgumiem, atbildot uz attiecīgās Dalībvalsts nespēju īstenot rekomendācijas un lēmumus saprātīgā termiņā.

    24. pants

    Īpašas kārtība saistībā ar vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm

    1.  
    Visos strīda iemeslu noteikšanas un strīda noregulēšanas kārtību posmos, kas aptver vismazāk attīstīto Dalībvalsti, sevišķa uzmanība tiek veltīta vismazāk attīstīto Dalībvalstu īpašajai situācijai. Šajā sakarā Dalībvalstis ievēro pienācīgu atturību, izvirzot jautājumus saskaņā ar šo kārtību attiecībā uz vismazāk attīstīto Dalībvalsti. Ja tiek konstatēts, ka anulējums vai kaitējums ir pasākuma rezultāts, ko veikusi vismazāk attīstītā Dalībvalsts, sūdzību ierosinošās puses ievēro pienācīgu atturību pieprasot kompensāciju vai tiecoties iegūt atļauju koncesiju vai citu saistību piemērošanas pārtraukšanai atbilstoši šai kārtībai.
    2.  
    Strīdu noregulēšanas gadījumos, kuros iesaistīta vismazāk attīstītā Dalībvalsts un, ja konsultāciju laikā nav rasts apmierinošs risinājums, ģenerāldirektors vai SNI priekšsēdētājs, pēc attiecīga lūguma saņemšanas no vismazāk attīstītās valsts Dalībvalsts, piedāvā savus labos pakalpojumus, samierināšanu un starpniecību, lai palīdzētu pusēm noregulēt strīdu pirms tā iesniegšanas komisijai. Ģenerāldirektors vai SNI priekšsēdētājs, sniedzot augstāk minēto palīdzību var pēc nepieciešamības un pēc saviem ieskatiem konsultēties ar brīvi izvēlētu avotu.

    25. pants

    Arbitrāža

    1.  
    Ātri veikta arbitrāža PTO ietvaros kā alternatīvs strīda noregulēšanas līdzeklis var veicināt noteiktu strīdu noregulēšanu attiecībā uz jautājumiem, kurus skaidri definējušas abas puses.
    2.  
    Izņemot gadījumu, ja šajā Vienošanās paredzēts citādi, arbitrāžas izmantošana notiek pēc pušu savstarpējas vienošanās, pusēm jāvienojas arī par kārtību, kāda tiks ievērota. Par vienošanos griezties arbitrāžā tiek paziņots visām Dalībvalstīm pietiekoši savlaicīgi pirms faktiskā arbitrāžas procesa sākuma.
    3.  
    Citas Dalībvalstis var kļūt par arbitrāžas procesa pusi tikai pēc to pušu piekrišanas, kuras ir vienojušās par griešanos arbitrāžā. Procesa puses vienojas par arbitrāžas lēmuma pildīšanu. Par arbitrāžas lēmumiem tiek paziņots SNI un jebkura attiecīgā līguma attiecīgajai Padomei vai Komitejai, kurā katra no Dalībvalstīm var ierosināt izskatīt jebkuru saistītu jautājumu.
    4.  
    Šīs Vienošanās 21. un 22. panti ir spēkā mutatis mutandis attiecībā uz arbitrāžas lēmumiem.

    26. pants

    1.  
    Sūdzības, kas nav saistītas ar līguma noteikumu pārkāpšanu, aprakstītas GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfā.

    Ja GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfa nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz aptverto līgumu, komisija vai Apelācijas institūcija var pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas, tikai tad, ja strīdus puse uzskata, ka kāda Dalībvalsts pasākuma, pretrunā vai saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem, piemērošanas rezultātā jebkurš ieguvums, kas šādai pusei rodas tieši vai netieši saskaņā ar attiecīgo aptverto līgumu, tiek anulēts vai tiek mazināta vai traucēta jebkura šīs Vienošanās mērķa sasniegšana. Ja un tik lielā mērā, par cik šāda puse uzskata un komisija vai Apelācijas institūcija nolemj, ka šāda lieta attiecas uz pasākumu, kas nav pretrunā ar aptverto līgumu attiecībā uz kuru ir piemērojami GATT 1994 XXIII panta 1. b) paragrāfa nosacījumi, spēkā ir šīs Vienošanās kārtību, ievērojot sekojošo:

    a) 

    sūdzētāja puse iesniedz detalizētu izskaidrojumu papildus jebkurai sūdzībai attiecībā uz pasākumu, kurš nav pretrunā ar attiecīgo aptverto līgumu;

    b) 

    ja ir konstatēts, ka pasākums anulē vai mazina ieguvumu saskaņā ar aptverto līgumu vai traucē sasniegt tā mērķus nepārkāpjot to, nav nepieciešams atcelt pasākumu. Šādos gadījumos, komisijai vai Apelācijas institūcijai jāiesaka attiecīgajai Dalībvalstij panākt savstarpēji apmierinošu noregulējumu;

    c) 

    neskatoties uz 21. panta nosacījumiem, 21. panta 3. paragrāfā paredzētā arbitrāža pēc vienas vai otras puses lūguma var noteikt anulētā vai mazinātā ieguvuma apjomu, kā arī veidu un līdzekļus savstarpēji apmierinoša noregulējuma panākšanai; šādi ieteikumi nav strīdus pusēm saistoši;

    d) 

    neskatoties uz 22. panta 1. paragrāfa nosacījumiem, kompensācija var būt daļa no savstarpēji apmierinoša atrisinājuma kā strīda galīgais noregulējums.

    2.  
    Sūdzības, kas aprakstītas GATT 1994 XXIII panta 1. c) paragrāfā.

    Ja GATT 1994 XXIII panta 1. c) paragrāfa nosacījumi ir piemērojami attiecībā uz aptverto līgumu, komisija var pieņemt lēmumus un sniegt rekomendācijas tikai tad, ja puse uzskata, ka jebkurš ieguvums, kas tai rodas tieši vai netieši saskaņā ar attiecīgo aptverto līgumu, tiek anulēts vai mazināts, vai arī tiek traucēta jebkura šīs Vienošanās mērķa sasniegšana, pastāvot jebkurai situācijai, izņemot tādas situācijas, attiecībā uz kurām ir piemērojami GATT 1994 XXIII panta 1. a) un 1. b) paragrāfu nosacījumi. Ja un tik lielā mērā, par cik šāda puse uzskata un komisija vai Apelācijas institūcija nolemj, ka jautājums atbilst šim paragrāfam, šīs Vienošanās kārtība ir spēkā tikai līdz brīdim (to ieskaitot) procesā, kad komisijas ziņojums ir izplatīts Dalībvalstīm. Strīda noregulēšanas noteikumi un kārtība, kuri ietvertas 1989. gada 12. aprīļa Lēmumā (BISD 36S/61-67) ir spēkā attiecībā uz rekomendāciju un lēmumu izskatīšanu pieņemšanai, uzraudzību un īstenošanu. Sekojošais ir spēkā:

    a) 

    sūdzētāja puse iesniedz detalizētu izskaidrojumu papildus jebkuram argumentam attiecībā uz šajā paragrāfā apskatītajiem jautājumiem;

    b) 

    gadījumos, kas skar šajā paragrāfā apskatītos jautājumus, ja komisija konstatē, ka gadījumi skar arī strīda noregulēšanas jautājumus, izņemot tos, ko aptver šis paragrāfs, komisija sniedz ziņojumu SNI, pievēršoties katram šādam jautājumam, kā arī atsevišķu ziņojumu par jautājumiem saskaņā ar šo paragrāfu.

    27. pants

    Sekretariāta pienākumi

    1.  
    Sekretariāta pienākumos ietilpst palīdzība komisijām, sevišķi attiecībā uz izskatāmo jautājumu juridiskajiem, vēsturiskajiem un procedurālajiem aspektiem, kā arī sekretāra un tehniskas palīdzības sniegšana.
    2.  
    Tā kā Sekretariāts palīdz Dalībvalstīm pēc to pieprasījuma attiecībā uz strīdu noregulēšanu, var rasties arī nepieciešamība sniegt papildus juridiskās konsultācijas un palīdzību attiecībā uz strīdu noregulēšanu jaunattīstības Dalībvalstīm. Šajā sakarā Sekretariāts dod iespējas izmantot kvalificētu ekspertu no PTO tehniskās sadarbības dienesta jebkurai jaunattīstības valsts Dalībvalstij pēc tās pieprasījuma. Šis eksperts palīdz jaunattīstības valsts Dalībvalstij tā, lai nodrošinātu nepārtrauktu Sekretariāta objektivitāti.
    3.  
    Sekretariāts rīko speciālus apmācības kursus ieinteresētajām Dalībvalstīm attiecībā uz šo strīdu noregulēšanas kārtību un praksi, lai dotu iespēju Dalībvalstu ekspertiem iegūt vairāk informācijas šajā sakarā.

    1. PIELIKUMS



    LĪGUMI, KURI IETILPST ŠĪS VIENOŠANĀS DARBĪBAS SFĒRĀ

    (A) 

    Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanas līgums

    (B) 

    Daudzpusējie tirdzniecības līgumi



    1A pielikums

    Daudzpusējie līgumi par preču tirdzniecību

    1B pielikums

    Vispārējā vienošanās par tirdzniecību ar pakalpojumiem

    1C pielikums

    Līgums par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām

    2. pielikums

    Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu noregulēšanu
    (C) 

    Plurilaterālie tirdzniecības līgumi



    4. pielikums

    Līgums par tirdzniecību ar civilajiem lidaparātiem

    Līgums par valsts pasūtījumu

    Starptautiskais piena produktu līgums

    Starptautiskais liellopu gaļas līgums

    Šīs Vienošanās piemērojamība Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem ir pakļauta lēmuma pieņemšanai, ko veic katra no līgumslēdzējām pusēm, nosakot Vienošanās piemērošanas nosacījumus katram atsevišķam līgumam, ieskaitot jebkuru īpašu vai papildus noteikumu vai kārtības iekļaušanu 2. pielikumā, kā par to informēts SNI.

    2. PIELIKUMS

    ĪPAŠI VAI PAPILDUS NOTEIKUMI UN KĀRTĪBU, KURI IETILPST APTVERTAJOS LĪGUMOS



    Līgums

    Noteikumi un kārtība

    Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu

    11.2

    Līgums par tekstīlijām un apģērbu

    2.14, 2.21, 4.4, 5.2, 5.4, 6.9, 6.10, 6.11, 8.1, 8.12

    Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā

    14.2 - 14.4, 2. pielikums

    Līgums par GATT 1994 VI. panta īstenošanu

    17.4 - 17.7

    Līgums par GATT 1994 VII. panta īstenošanu

    19.3 - 19.5, II. pielikums, 2. f), 3, 9, 21

    Līgums par subsīdijām un aizsardzības pasākumiem

    4.2 - 4.12, 6.6, 7.2 - 7.10, 8.5, piezīme 35 24.4, 27.7, V. pielikums

    Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību

    XXII:3,XXIII:3

    Pielikums par finansu pakalpojumiem

    4

    Pielikums par gaisa transporta pakalpojumiem

    4

    Lēmums par noteiktām strīdu noregulēšanas kārtību GATS

    1.-5.

    Noteikumu un kārtības saraksts šajā Pielikumā ietver nosacījumus, kuri var būt tikai daļēji atbilstoši šajā kontekstā.

    Jebkuri īpaši vai papildus noteikumi vai kārtība Plurilaterālajos tirdzniecības līgumos, kā to noteikušas katra līguma kompetentas institūcijas un kā par to informēts SNI.

    3. PIELIKUMS

    DARBA KĀRTĪBA

    1. 

    Savās sēdēs komisija ievēro šīs Vienošanās attiecīgos nosacījumus. Turklāt, spēkā ir sekojoši aprakstīta darba kārtība.

    2. 

    Komisija sapulcējas slēgtā sesijā. Strīdus puses un ieinteresētās puses piedalās sanāksmēs tikai tad, ja komisija tās uzaicinājusi ierasties.

    3. 

    Komisijas apspriedes un tajā iesniegtie dokumenti ir konfidenciāli. Nekas šajā Vienošanās nekavē strīdus pusi publiskot tās pozīciju. Attiecībā par informāciju, kuru kāda no Dalībvalstīm iesniegusi komisijai kā konfidenciālu, pārējām Dalībvalstīm jārespektē šādas informācijas statuss. Ja strīdus puse iesniedz komisijai sava rakstiskā iesnieguma konfidenciālo variantu, tā, pēc attiecīga Dalībvalsts pieprasījuma, sniedz arī iesniegumā esošās informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.

    4. 

    Pirms komisijas pirmās tikšanās ar pusēm pēc būtības, strīdus pusēm jānodod komisijai rakstiskie iesniegumi, kuros tās izklāsta lietas faktus un savus argumentus.

    5. 

    Savā pirmajā tikšanās ar pusēm pēc būtības, komisijai jāuzaicina sūdzētājai pusei iepazīstināt ar tās lietu. Sekojoši un tās pašas sanāksmes laikā, puse, pret kuru tikusi celta sūdzība, jāuzaicina izteikt tās viedokli.

    6. 

    Visas trešās puses, kuras ir darījušas zināmu SNI savu ieinteresētību strīdā, tiek rakstiski uzaicinātas izteikt savus viedokļus pirmās sanāksmes sesijas laikā, kurā šim nolūkam jāatvēl laiks. Visas trešās puses drīkst būt klāt visā šīs sesijas laikā.

    7. 

    Formāli atspēkojumi tiek izdarīti komisijas otrajā sanāksmē. Pusei pret kuru ir celta sūdzība, ir tiesības pirmajai ņemt vārdu un tai seko sūdzību ierosinātāja puse. Pirms šādas sanāksmes, pusēm jāiesniedz komisijā rakstveida atspēkojumi.

    8. 

    Jebkurā laikā komisija drīkst uzdot pusēm jautājumus un lūgt tām paskaidrojumus vai nu tikšanās laikā ar pusēm vai rakstveidā.

    9. 

    Strīdus pusēm un jebkurai trešajai pusei, kas ir uzaicināta izteikt savu viedokli atbilstoši 10. pantam, jānodod komisijas rīcībā savu mutisko paziņojumu rakstiskais variants.

    10. 

    Pilnīgas atklātības interesēs iepazīstināšana ar lietu, atspēkojumi un paziņojumi, kuri minēti 5. līdz 9.paragrāfos, jāveic pusēm klātesot. Vēl jo vairāk, katras puses rakstiskajiem iesniegumiem, ieskaitot jebkurus komentārus par ziņojuma aprakstošo daļu un atbildes uz komisijas uzdotajiem jautājumiem, jābūt pieejamiem otrai pusei vai pusēm.

    11. 

    Jebkuras papildus procedūras, kas piekrīt komisijai.

    12. 

    Ierosinātais komisijas darba grafiks:



    a)

    Pušu pirmo rakstisko iesniegumu saņemšana:

    1)  sūdzētāja Puse

    3-6 nedēļas

    2)  Puse, pret kuru tiek celta sūdzība

    2-3 nedēļas

    b)

    Pirmās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta: trešās puses sēde

    1-2 nedēļas

    c)

    Rakstisko atspēkojumu saņemšana no pusēm

    2-3 nedēļas

    d)

    Otrās sanāksmes ar pusēm pēc būtības datums laiks un vieta

    1-2 nedēļas

    e)

    Ziņojuma aprakstošās daļas izsniegšana pusēm:

    2-4 nedēļas

    f)

    Komentāru saņemšana no pusēm par ziņojuma aprakstošo daļu:

    2 nedēļas

    g)

    Pagaidu ziņojuma izsniegšana pusēm, ieskaitot slēdzienus un secinājumus

    2-4 nedēļas

    h)

    Pēdējais termiņš, kad puse var pieprasīt pārskatīt ziņojuma daļu (daļas):

    1 nedēļa

    i)

    Pārskata termiņš komisijai, ieskaitot iespējamo papildus tikšanos ar pusēm

    2 nedēļas

    j)

    Galīgā ziņojuma izsniegšana strīdus pusēm

    2 nedēļas

    k)

    Galīgā ziņojuma izsniegšana Dalībvalstīm

    3 nedēļas

    Augstāk minētais kalendārs var tikt izmainīts, ņemot vērā neparedzētu notikumu attīstību. Ja nepieciešams, var tikt ieplānotas papildus tikšanās ar pusēm.

    4. PAPILDINĀJUMS



    EKSPERTU PĀRSKATA GRUPAS

    Sekojoši noteikumi un kārtība ir spēkā attiecībā uz ekspertu pārskata grupām, kuras ir izveidotas atbilstoši 13. panta 2. paragrāfa nosacījumiem:

    1. 

    Ekspertu grupas atrodas komisijas pakļautībā. Par to pilnvaru loku un detalizētu darbības kārtību lemj komisija, un tās atskaitās komisijai.

    2. 

    Piedalīšanās ekspertu pārskata grupās tiek ierobežota ar tādām personām, kurām minētajā jomā ir profesionāla izglītība un pieredze.

    3. 

    Strīda pušu valstu pilsoņi citādāk nedrīkst piedalīties ekspertu pārskata grupā bez kopējas vienošanās ar strīdus pusēm, kā tikai izņēmuma apstākļos, kad komisija uzskata, ka nepieciešamība pēc speciālas zinātniskas ekspertīzes savādāk nevar tikt īstenota. Strīda pušu valdību amatpersonas nepiedalās ekspertu pārskata grupas darbā. Ekspertu grupas locekļi pilda savus individuālos pienākumus un nepārstāv valstis vai kādas organizācijas. Tādēļ ne valstu valdības, ne organizācijas nedrīkst tiem sniegt norādījumus attiecībā uz ekspertu pārskata grupas darbību.

    4. 

    Ekspertu pārskata grupas konsultējas un cenšas iegūt informāciju un tehniskus padomus no jebkuriem avotiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem. Pirms ekspertu pārskata grupa uzsāk iegūt šādu informāciju vai padomu no avota Dalībvalsts jurisdikcijas ietvaros, tā informē par to Dalībvalsts valdību. Jebkura Dalībvalsts nekavējoties un pilnībā atbild uz jebkuru ekspertu pārskata grupas lūgumu pēc tādas informācijas, kādu ekspertu pārskata grupa uzskata par nepieciešamu un atbilstošu.

    5. 

    Strīdus pusēm ir pieejama visa attiecīgā informācija, kura ir iesniegta ekspertu pārskata grupai, ja vien tai nav konfidenciāls raksturs. Ekspertu pārskata grupai sniegtā konfidenciālā informācija netiek izpausta bez tās valdības, organizācijas vai personas, kura sniedz šādu informāciju, formālas atļaujas. Ja šāda informācija tiek pieprasīta no ekspertu pārskata grupas, bet ekspertu grupa neatļauj izpaust šādu informāciju, valdība, organizācija vai persona, kura sniedz šādu informāciju, sniedz šādas informācijas nekonfidenciālu un publiskojamu kopsavilkumu.

    6. 

    Ekspertu pārskata grupa iesniedz strīdus pusēm ziņojuma projektu, lai saņemtu to komentārus, un attiecīgi ņemtu tos vērā galīgajā ziņojumā, kurš arī tiek izsniegts strīdus pusēm, kad tas ir iesniegts komisijai. Šim ekspertu grupas ziņojumam ir tikai ieteikuma raksturs.

    3. PIELIKUMS



    TIRDZNIECĪBAS POLITIKAS PĀRBAUDES MEHĀNISMS



    AR ŠO DALĪBVALSTIS VIENOJAS PAR SEKOJOŠO:



    A.   Mērķi

    (i) 

    Tirdzniecības politikas pārbaudes mehānisma (“turpmāk tekstā TPPM”) mērķis ir veicināt to normatīvo aktu, disciplīnu un saistību ievērošanu, kuri noteikti saskaņā ar Daudzpusējiem Tirdzniecības Līgumiem un, atkarībā no piemērojamības, Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem Dalībvalstīs, un tādejādi sekmējot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas funkcionēšanu, panākot lielāku Dalībvalstu atklātību un savstarpēju to tirdzniecības politikas un prakses izpratni. Secīgi, pārbaudes mehānisms rada pastāvīgu iespēju izprast un kolektīvi novērtēt katras atsevišķas Dalībvalsts tirdzniecības politiku un praksi, kā arī to iespaidu uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību. Tomēr šis mehānisms nav paredzēts, lai Dalībvalstīm uzspiestu specifiskas saistības vai strīdu noregulēšanas procedūras Līgumu kontekstā, ne arī, lai piespiestu Dalībvalstis uzņemties kādas politiskas saistības.

    (ii) 

    Saskaņā ar pārbaudes mehānismu, veiktajā novērtējumā atbilstošā mērā tiek ievērotas attiecīgās Dalībvalsts plašākas ekonomiskās un attīstības vajadzības, politika un mērķi, kā arī tās ārējie apstākļi. Tomēr pārbaudes mehānismam ir jāpēta Dalībvalsts tirdzniecības politikas un prakses atstātais iespaids uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu.

    B.   Iekšzemes atklātība

    Ar šo Dalībvalstis atzīst iekšzemes atklātības nepieciešamību valsts tirdzniecības politiku skarošo lēmumu pieņemšanā gan Dalībvalsts iekšējiem nolūkiem, gan daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, un piekrīt, ka iekšzemes atklātības nodibināšanai jānotiek brīvprātīgi un tās procesā jāievēro katras Dalībvalsts likumdošana un politiskā sistēma.

    C.   Pārbaudes kārtība

    (i) 

    Ar šo tiek nodibināta Tirdzniecības politikas pārbaudes institūcija (tālāk tekstā “TPPI”), tirdzniecības politikas pārbaudei.

    (ii) 

    Visu Dalībvalstu tirdzniecības politika un prakse ir jāpakļauj periodiskām pārbaudēm. Atsevišķu Dalībvalstu ietekmei uz daudzpusējās tirdzniecības sistēmas darbību, ko nosaka to ieguldījums pasaules tirdzniecībā pēdējā pārstāvētajā periodā, jākļūst par noteicošo faktoru, lemjot par pārbaužu biežumu. Šādi noteiktas pirmās četras tirdzniecības vienības (skaitot Eiropas Kopienas kā vienu), ir jāpakļauj pārbaudei reizi divos gados. Nākamās 16 jāpārbauda reizi četros gados. Pārējās Dalībvalstis jāpārbauda reizi sešos gados, izņemot gadījumu, ja tiek noteikts ilgāks termiņš vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm. Ar šo vienojas, ka šādu vienību, kurām ir kopēja, vairāk nekā vienu Dalībvalsti aptveroša, ārpolitika, pārbaudei jāaptver visi tirdzniecību ietekmējošās politikas komponenti ieskaitot atsevišķu Dalībvalstu attiecīgo politiku un praksi. Izņēmuma gadījumos, ja notiek izmaiņas Dalībvalsts tirdzniecības politikā vai praksē, kurām var būt nozīmīga ietekmē uz tās tirdzniecības partneriem, TPPI var lūgt attiecīgo Dalībvalsti, pēc konsultācijām veikt nākošo pārbaudi.

    (iii) 

    Diskusijām TPPI sanāksmēs jānotiek, vadoties no A. paragrāfā noteiktajiem mērķiem. Šo diskusiju mērķis ir Dalībvalsts tirdzniecības politika un prakse -- novērtējuma subjekts saskaņā ar pārbaudes mehānismu.

    (iv) 

    TPPI izveido pamata shēmu pārbaužu veikšanai. TPPI var arī apspriest un ņemt vērā Dalībvalstu papildinājumus ziņojumiem. TPPI sastāda gada pārbaužu programmu, konsultējoties ar tieši ieinteresētajām Dalībvalstīm. Konsultācijās ar pārbaudāmo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, priekšsēdētājs var izvēlēties diskusijas dalībniekus, kuriem uzstājoties kā privātpersonām TPPI uzsāk diskusijas.

    (v) 

    TPPI tās darbībā jābalstās uz sekojošu dokumentāciju:

    (a) 

    pilnu ziņojumu, kas minēts D. paragrāfā, kuru iesniegusi pārbaudāmā Dalībvalsts vai Dalībvalstis;

    (b) 

    ziņojumu, kuru, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju un Dalībvalsts vai Dalībvalstu iesniegto informāciju, sagatavo un par kuru pilnībā ir atbildīgs Sekretariāts. Sekretariātam jāpieprasa no Dalībvalsts vai Dalībvalstīm izskaidrojums par to tirdzniecības politiku un praksi.

    (vi) 

    Pārbaudāmās Dalībvalsts un Sekretariāta ziņojumi, kopā ar attiecīgās TPPI sanāksmes protokolu tiek publiskoti tūlīt pēc pārbaudes.

    (vii) 

    Šie dokumenti tiek nosūtīti Ministru Konferencei, kurai ir pienākums tos ņemt vērā.

    D.   Ziņojumi

    Lai panāktu iespējami pilnīgāku atklātību, katrai Dalībvalstij regulāri jāsagatavo ziņojums TPPI. Pilnā ziņojumā jāapraksta tirdzniecības politika un prakse, kuru piekopj attiecīgā Dalībvalsts vai Dalībvalstis, un tam jāatbilst noteiktam formātam, par kuru lemj TPPI. Šis formāts sākotnēji tiek balstīts uz “Valstu ziņojumu formāta pamatprincipiem”, kas noteikti ar 1989. gada 19. jūlija Lēmumu (BISD 36S/406-409), ar nepieciešamajiem labojumiem, lai iekļautu ziņojumu sfērā visus tirdzniecības politikas aspektus, ko aptver Daudzpusējie Tirdzniecības Līgumi 1. pielikumā un, kur piemērojami, Plurilaterālie Tirdzniecības Līgumi. Šo formātu TPPI var pārbaudīt, ņemot vērā pieredzi. Laikā starp pārbaudēm Dalībvalstis sniedz īsus ziņojumus, ja to tirdzniecības politikā notiek kādas ievērojamas izmaiņas; papildināta gada statistiskā informācija jāsniedz atbilstoši formātam. Sevišķa uzmanība jāpievērš grūtībām, kas radušās vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm to ziņojumu sagatavošanā. Sekretariāts pēc to attiecīga pieprasījuma dod iespēju jaunattīstības Dalībvalstīm, un īpaši vismazāk attīstītajām Dalībvalstīm, izmantot tehnisko palīdzību. Ziņojumos esošā informācija ir iespējami lielā mērā jāsaskaņo ar notifikācijām, kuras veiktas saskaņā ar Daudzpusējo Tirdzniecības Līgumu nosacījumiem, un, kur piemērojami, ar Plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem.

    E.   Saistība ar GATT 1994 un GATS maksājumu bilances nosacījumiem

    Dalībvalstis atzīst nepieciešamību atvieglot to valstu darbu, kuras ir pakļautas arī pilnām konsultācijām saskaņā ar GATT 1994 vai GATS maksājumu bilances nosacījumiem. Šajā sakarā, TPPI priekšsēdētājs, konsultējoties ar attiecīgo Dalībvalsti vai Dalībvalstīm, kā arī ar Maksājumu bilances komitejas Priekšsēdētāju, nosaka administratīvus pasākumus, kuri harmonizē tirdzniecības politikas normālu ritmu ar maksājumu bilances konsultāciju grafiku, taču neatliekot tirdzniecības politikas pārbaudes ziņojumu uz ilgāku laiku nekā 12 mēnešiem.

    F.   Mehānisma novērtējums

    TPPI veic TPPM darbības novērtējumu ne vēlāk kā piecus gadus pēc Līgums par PTO izveidošanu stāšanās spēkā. Novērtējuma rezultāti tiek iesniegti Ministru Konferencei. Tā turpmāk var izdarīt TPPM novērtējumu tā noteiktajos intervālos, vai arī pēc Ministru Konferences pieprasījuma.

    G.   Pārskats par izmaiņām starptautiskajā tirdzniecības vidē

    TPPI veic arī gada pārskatu par tādām izmaiņām starptautiskajā tirdzniecības vidē, kurām ir ietekme uz daudzpusējo tirdzniecības sistēmu. Šis pārskats tiek papildināts ar ģenerāldirektora gada ziņojumu, kas nosaka PTO galvenos darbības veidus un uzsver nozīmīgus politikas jautājumus, kuri ietekmē tirdzniecības sistēmu.

    NOBEIGUMA AKTS,

    kurā ietverti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas rezultāti

    Marrākeša, 1994. gada 15. aprīlis

    1. 

    Tiekoties, lai noslēgtu daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu, valdību un Eiropas Kopienu pārstāvji, Tirdzniecības sarunu komitejas locekļi, vienojas par to, ka Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (šajā Nobeiguma aktā – “PTO Līgums”), ministru deklarācijas un lēmumi, un šim aktam pievienotā Vienošanās par finanšu pakalpojumu saistībām ietver minēto sarunu rezultātus un ir šā nobeiguma akta sastāvdaļa.

    2. 

    Parakstot šo nobeiguma aktu, pārstāvji vienojas:

    a) 

    vajadzības gadījumā iesniegt PTO Līgumu izskatīšanai savām attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai apstiprinātu Līgumu saskaņā ar minēto iestāžu procedūrām;

    b) 

    pieņemt ministru deklarācijas un lēmumus.

    3. 

    Pārstāvji vienojas par to, ka vēlams, lai PTO Līgumu pieņemtu visi daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas dalībnieki (še turpmāk – “dalībnieki”), lai Līgums stātos spēkā līdz 1995. gada 1. janvārim vai tiklīdz iespējams pēc minētā datuma. Ne vēlāk kā 1994. gada beigās saskaņā ar ministru Punta del Estes deklarācijas nobeiguma daļu ministri tiksies, lai lemtu par rezultātu īstenošanu starptautiskajā mērogā, ieskaitot lēmumu spēkā stāšanās dienu.

    4. 

    Pārstāvji vienojas, ka visi dalībnieki var akceptēt PTO Līgumu kopumā, to parakstot vai citādi, saskaņā ar minētā Līguma XIV pantu. PTO Līguma 4. pielikumā iekļautā plurilaterālā tirdzniecības līguma pieņemšanu un stāšanos spēkā reglamentē minētā plurilaterālā tirdzniecības līguma noteikumi.

    5. 

    Pirms PTO Līguma pieņemšanas dalībniekiem, kas nav Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību līgumslēdzējas puses, vispirms jāpabeidz sarunas par viņu pievienošanos Vispārējai vienošanās un jākļūst par tās līgumslēdzējām pusēm. Attiecībā uz dalībniekiem, kas nav Vispārējās vienošanās līgumslēdzējas puses no nobeiguma akta pieņemšanas dienas, saraksti nav galīgi un tos pabeidz pēc tam, lai viņi pievienotos Vispārējai vienošanās un akceptētu PTO Līgumu.

    6. 

    Šo nobeiguma aktu un tam pievienotos dokumentus deponē Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektoram, kurš tūlīt izsniedz katram dalībniekam apliecinātu akta kopiju.

    Sagatavots Marrākešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada piecpadsmitajā aprīlī vienā eksemplārā angļu, franču un spāņu valodā; visi dokumenti ir autentiski.

    [To parakstu uzskaitījums, kas jāiekļauj nobeiguma akta līguma eksemplāra parakstīšanai]

    LĒMUMS PAR VISMAZĀK ATTĪSTĪTO VALSTU ATBALSTĪŠANAS PASĀKUMIEM



    MINISTRI,

    atzīstot vismazāk attīstīto valstu nelabvēlīgo stāvokli un vajadzību nodrošināt to faktisko līdzdalību pasaules tirdzniecības sistēmā, un veikt papildu pasākumus, kas vajadzīgi to tirdzniecības iespēju paplašināšanai;

    atzīstot vismazāk attīstīto valstu īpašās vajadzības tirgus pieejamības jomā, kurā pastāvīga preferenciāla piekļuve joprojām ir būtisks minēto valstu tirdzniecības iespēju paplašināšanas līdzeklis;

    atkārtoti apstiprinot savas saistības pilnīgi izpildīt noteikumus attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, kas ietverti 2. punkta d) apakšpunktā, 6. un 8. punktā 1979. gada 28. novembra Lēmumā par diferencētu un labvēlīgāku režīmu, savstarpīgumu un jaunattīstības valstu aktīvāku līdzdalību;

    ņemot vērā dalībnieku saistības, kas noteiktas ministru Punta del Este deklarācijas I daļas B iedaļas vii) daļā;



    1. 

    NOLEMJ, KA, ja tas jau nav paredzēts Urugvajas sarunu gaitā izstrādātajos dokumentos, vismazāk attīstītajām valstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav akceptējušas attiecīgos dokumentus, un tikmēr, kamēr tās ir iekļautas minētajā kategorijā, ievērojot iepriekš minētajos dokumentos izklāstītos vispārējos noteikumus, jāuzņemas saistības un koncesijas tikai tiktāl, ciktāl šādas saistības un koncesijas atbilst to individuālajai attīstībai, finansiālajām un tirdzniecības vajadzībām vai to administratīvajām un institucionālajām spējām. Vismazāk attīstītajām valstīm piešķir papildu termiņu uz vienu gadu, sākot no 1994. gada 15. aprīļa, savu sarakstu iesniegšanai, kā noteikts Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu XI pantā.

    2. 

    VIENOJAS, KA:

    (i) 

    Vismazāk attīstīto valstu atbalstīšanai veikto visu īpašo un diferencēto pasākumu paātrinātu īstenošanu, ieskaitot pasākumus, kas veikti saistībā ar sarunu Urugvajas kārtu, nodrošina, inter alia, veicot regulāras pārbaudes.

    (ii) 

    Sarunu Urugvajas kārtā saskaņotās vislielākās labvēlības koncesijas par tarifa un ārpustarifa pasākumiem attiecībā uz produktiem, kuru eksportā ir ieinteresētas vismazāk attīstītās valstis, ciktāl iespējams, var īstenot autonomi, iepriekš un neievērojot pakāpju sistēmu. Jāapsver VPS un pārējo sistēmu turpmāka pilnveidošana attiecībā uz produktiem, kuru eksportā jo īpaši ir ieinteresētas vismazāk attīstītās valstis.

    (iii) 

    Dažādajos nolīgumos un dokumentos izklāstītie noteikumi un sarunu Urugvajas kārtā paredzētie pārejas noteikumi jāpiemēro vismazāk attīstītajām valstīm elastīgi un atbalstoši. Tādēļ saprotoši jāizskata īpašās un pamatotās problēmas, ko vismazāk attīstītās valstis izvirza attiecīgajās padomēs un komitejās.

    (iv) 

    Piemērojot importa atvieglojumu pasākumus un citus 1947. gada VVTT XXXVII panta 3. punkta c) apakšpunktā norādītos pasākumus un atbilstošo 1994. gada VVTT noteikumu, īpaša uzmanība jāvelta vismazāk attīstīto valstu eksporta interesēm.

    (v) 

    Vismazāk attīstītajām valstīm piešķir ievērojamāku tehnisko palīdzību to ražošanas un eksporta bāzu, arī pakalpojumu bāzu attīstīšanai, stiprināšanai un diversifikācijai, kā arī tirdzniecības veicināšanai, lai minētās valstis varētu maksimāli izmantot liberalizēto pieeju tirgiem.

    3. 

    VIENOJAS pastāvīgi pārbaudīt vismazāk attīstīto valstu īpašās vajadzības un turpināt tādu labvēlīgu pasākumu noteikšanu, kas veicina minēto valstu tirdzniecības iespēju paplašināšanos.

    DEKLARĀCIJA PAR PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS IEGULDĪJUMU, KO TĀ SNIEGUSI, LAI SASNIEGTU LIELĀKU VIENOTĪBU VISPĀRĒJĀS EKONOMIKAS POLITIKAS IZSTRĀDĒ





    1. Ministri atzīst, ka pasaules ekonomikas globalizācijas rezultātā aizvien pieaug atsevišķu valstu ekonomikas politikas mijiedarbība, tai skaitā ekonomikas politikas izstrādes strukturālo, makroekonomikas, tirdzniecības, finansiālo un attīstības aspektu mijiedarbība. Par minētās politikas saskaņošanu attiecīgās valsts līmenī galvenokārt ir atbildīgas valdības, bet politikas starptautiskā vienotība ir svarīgs un nozīmīgs faktors ekonomikas politikas efektivitātes paaugstināšanā valsts līmenī. Sarunu Urugvajas kārtā notikusī vienošanās liecina, ka visas iesaistītās valdības atzīst ieguldījumu, ko liberāla tirdzniecības politika var sniegt spēcīgā izaugsmē un attīstībā atsevišķu valstu ekonomikā un pasaules ekonomikā kopumā.

    2. Sekmīga darbība katrā ekonomikas politikas jomā veicina citu jomu attīstību. Lielākai maiņas kursa stabilitātei, kas pamatojas uz līdzsvarotākiem saimnieciskajiem un finansiālajiem pamatnosacījumiem, jāveicina tirdzniecības paplašināšanās, ilgtspējīga izaugsme un attīstība un jānovērš ārējie tirgus traucējumi. Lai palīdzētu nodrošināt ekonomisko izaugsmi un attīstību, vajadzīga arī koncesionālu un nekoncesionālu finanšu un nekustamā īpašuma resursu atbilstīga un savlaicīga plūsma uz jaunattīstības valstīm un turpmāki pasākumi attiecībā uz parādu problēmu risināšanu. Aizvien pieaug tirdzniecības liberalizācijas nozīme daudzu valstu uzsākto tādu pielāgošanas programmu sekmīgā darbībā, kas bieži saistītas ar ievērojamām pārejas izmaksām sociālajā jomā. Tālab ministri atzīmē Pasaules bankas un SVF nozīmi attiecībā uz atbalstu tirdzniecības liberalizācijas pielāgošanai, ieskaitot atbalstu pārtikas produktu neto importētājām jaunattīstības valstīm, kurām lauksaimniecības preču tirdzniecības reformu rezultātā rodas īslaicīgas izmaksas.

    3. Sarunu Urugvajas kārtas labvēlīgais iznākums ir būtisks ieguldījums saskaņotākas un komplementārākas starptautiskās ekonomikas politikas izveidē. Sarunu Urugvajas kārtas rezultāti nodrošina visām valstīm tirgus pieejamības paplašināšanos, kā arī spēcīgāku daudzpusēju tirdzniecības mehānismu sistēmu. Tie arī garantē, ka tirdzniecības politikas īstenošana būs pārredzamāka un pamatosies uz lielāku izpratni attiecībā uz brīvas tirdzniecības vides labvēlīgo ietekmi uz vietējo konkurētspēju. Spēcīgākā daudzpusējās tirdzniecības sistēma, kas veidojas saistībā ar sarunu Urugvajas kārtu, spēj nodrošināt liberalizācijas diskusiju forumu augstākā līmenī, veicināt efektīvāku uzraudzību un nodrošināt daudzpusēji saskaņoto noteikumu un mehānismu stingru ievērošanu. Minētie uzlabojumi nozīmē to, ka tirdzniecības politikai nākotnē var būt lielāka nozīme vispārējās ekonomikas politikas izstrādes vienotības nodrošināšanā.

    4. Ministri tomēr atzīst, ka grūtības, kas rodas ārpus tirdzniecības jomas, nevar novērst, veicot pasākumus tikai tirdzniecības jomā. Tas uzsver nozīmi, kāda ir centieniem pilnveidot citus vispārējās ekonomikas politikas izstrādes pārējo faktorus, lai papildinātu sarunu Urugvajas kārtā sasniegto rezultātu efektīvo īstenošanu.

    5. Ekonomikas politikas dažādo aspektu savstarpējā saikne paredz, ka starptautiskajām iestādēm, kas atbildīgas par katru no minētajām jomām, jāīsteno saskaņota un savstarpēji atbalstoša politika. Pasaules tirdzniecības organizācijai tādēļ jāveido un jāattīsta sadarbība ar starptautiskajām iestādēm, kas atbildīgas par monetāriem un finansiāliem jautājumiem, ievērojot katras iestādes pilnvaras, konfidencialitātes prasības un autonomiju, kas vajadzīga lēmumu pieņemšanas procedūrās, un izvairoties noteikt valdībām savstarpēju nosacītību vai papildu nosacījumus. Ministri arī uzaicina PTO ģenerāldirektoru kopā ar Starptautiskā valūtas fonda direktoru rīkotāju un Pasaules bankas prezidentu pārskatīt saistību starp PTO atbildību par tās sadarbību un Bretonvudsas institūcijām, kā arī šādas sadarbības iespējamās formas, lai sasniegtu lielāku vienotību vispārējās ekonomikas politikas izstrādē.

    LĒMUMS PAR PAZIŅOŠANAS PROCEDŪRĀM



    Ministri nolemj ieteikt ministru konferencei pieņemt lēmumu par turpmāk tekstā izklāstīto paziņošanas procedūru pilnveidošanu un pārskatīšanu.

    LĪGUMA DALĪBVALSTIS,

    vēloties uzlabot paziņošanas procedūru darbību saskaņā ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (še turpmāk – “PTO Līgums”) un tādējādi veicināt Līguma dalībvalstu tirdzniecības politikas pārskatāmību un tālab noteikto uzraudzības pasākumu efektivitāti,

    atgādinot saskaņā ar PTO Līgumu noteiktās publicēšanas un paziņošanas saistības, to skaitā saskaņā ar īpašiem pievienošanās protokoliem, atbrīvojumiem un citiem Līguma dalībvalstu noslēgtiem nolīgumiem pieņemtās saistības,

    VIENOJAS PAR TURPMĀKO.



    I.   Vispārējā paziņošanas saistība

    Līguma dalībvalstis apstiprina savas saistības izpildīt prasības, kas noteiktas saskaņā ar daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un attiecīgā gadījumā plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem, attiecībā uz publicēšanu un paziņošanu.

    Līguma dalībvalstis atsauc savas saistības, kas noteiktas ar 1979. gada 28. novembrī pieņemto Vienošanos par notifikācijām, konsultācijām, strīdu izšķiršanu un uzraudzību (BISD 26S/210). Attiecībā uz to saistībām, ko paredz minētā Vienošanās, ciktāl iespējams paziņot par tādu tirdzniecības pasākumu noteikšanu, kas ietekmē 1994. gada VVTT darbību, ja šāds paziņojums neskar viedokļus par pasākumu atbilstību tiesībām un pienākumiem, kas noteikti saskaņā ar daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem un attiecīgā gadījumā ar plurilaterālajiem tirdzniecības līgumiem, Līguma dalībvalstis vienojas attiecīgā gadījumā ievērot pievienotajā sarakstā iekļautos pasākumus. Līguma dalībvalstis tādēļ vienojas par to, ka uz šādu pasākumu ieviešanu vai izmainīšanu attiecas 1979. gada Vienošanās prasības par notifikācijām.

    II.   Centrālais paziņojumu reģistrs

    Par centrālā paziņojumu reģistra izveidi ir atbildīgs sekretariāts. Līguma dalībvalstīm turpinot ievērot pašreizējās paziņošanas procedūras, sekretariāts nodrošina, ka centrālajā reģistrā iekļauj attiecīgās līguma dalībvalsts sniegto informāciju par pasākumu, piemēram, par pasākuma mērķi, tirdzniecības nozarēm, kurās pasākumu piemēro, kā arī prasību, saskaņā ar kuru pasākums izziņots. Centrālajā reģistrā iekļauj paziņojumu sniegušās Līguma dalībvalsts un tās saistību savstarpējas norādes.

    Centrālais reģistrs ik gadus informē katru Līguma dalībvalsti par pastāvīgajām paziņošanas saistībām, kuras attiecīgajai Līguma dalībvalstij būtu jāpilda nākamajā gadā.

    Centrālais reģistrs vērš atsevišķu Līguma dalībvalstu uzmanību uz pastāvīgām paziņošanas prasībām, kas nav izpildītas.

    Centrālajā reģistrā iekļauto informāciju attiecībā uz atsevišķiem paziņojumiem pēc pieprasījuma dara pieejamu visām Līguma dalībvalstīm, kas ir tiesīgas saņemt attiecīgo paziņojumu.

    III.   Paziņošanas saistību un procedūru pārskatīšana

    Preču tirdzniecības padome uzsāks saskaņā ar PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautajiem nolīgumiem paredzēto paziņošanas saistību pārskatīšanu. Minēto pārskatīšanu veiks darba grupa, kurā varēs piedalīties visas Līguma dalībvalstis. Darba grupu izveidos tūlīt pēc PTO Līguma spēkā stāšanās dienas.

    Darba grupas uzdevumi būs šādi:

    — 
    apņemties veikt Līguma dalībvalstu visu to pašreizējo paziņošanas saistību rūpīgu pārskatīšanu, kas noteiktas saskaņā ar PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautajiem nolīgumiem, lai tās, ciktāl iespējams, vienkāršotu, standartizētu un konsolidētu, kā arī uzlabotu minēto saistību izpildi, paturot prātā vispārējo mērķi pilnveidot Līguma dalībvalstu tirdzniecības politikas pārskatāmību un tālab noteikto uzraudzības pasākumu efektivitāti, un paturot prātā arī dažu jaunattīstības valstu iespējamo vajadzību saņemt palīdzību to paziņošanas saistību izpildē,
    — 
    sniegt ieteikumus Preču tirdzniecības padomei ne vēlāk kā divus gadus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā.

    PIELIKUMS

    PAZIŅOJAMO PASĀKUMU INDIKATĪVS SARAKSTS ( 213 )

    Tarifi (to skaitā saistošas informācijas veids un apjoms, VPS noteikumi, brīvās tirdzniecības zonu/muitas savienību locekļiem piemērojamās likmes, citas preferences)

    Tarifu kvotas un papildu atskaitījumi

    Kvantitatīvi ierobežojumi, tai skaitā voluntāri eksporta ierobežojumi un sakārtots tirdzniecības režīms, kas ietekmē importu

    Citi ārpustarifa pasākumi, piemēram, licencēšanas kārtība un prasības attiecībā uz maisījumiem; mainīgie nodokļi

    Muitas vērtējums

    Izcelsmes noteikumi

    Valsts iepirkums

    Tehniski šķēršļi

    Aizsardzības pasākumi

    Antidempinga pasākumi

    Kompensācijas pasākumi

    Izvedmuitas nodokļi

    Eksporta subsīdijas, nodokļu atbrīvojumi un koncesionāla eksporta finansēšana

    Brīvās tirdzniecības zonas, tai skaitā pārstrāde muitas pārraudzībā

    Eksporta ierobežojumi, tai skaitā voluntāri eksporta ierobežojumi un sakārtots tirdzniecības režīms

    Cita valsts palīdzība, tai skaitā subsīdijas, nodokļu atbrīvojumi

    Valsts tirdzniecības uzņēmumu funkcijas

    Ārvalstu valūtas kontrole saistībā ar importu un eksportu

    Valsts pilnvarota preču maiņa

    Visi pārējie pasākumi, uz ko attiecas PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautie daudzpusējie tirdzniecības līgumi

    DEKLARĀCIJA PAR PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS ATTIECĪBĀM AR STARPTAUTISKO VALŪTAS FONDU





    MINISTRI,

    atzīmējot 1947. gada VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda ciešās savstarpējās attiecības un 1947. gada VVTT noteikumus, kas reglamentē minētās attiecības, jo īpaši 1947. gada VVTT XV pantu;

    atzīstot dalībnieku vēlmi Pasaules tirdzniecības organizācijas un Starptautiskā valūtas fonda attiecībās saistībā ar jomām, uz kurām attiecas PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautie daudzpusējie tirdzniecības līgumi, pamatoties uz noteikumiem, kas ir reglamentējuši 1947. gada VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda attiecības;

    ar šo atkārtoti apstiprina, ka, ja vien Nobeiguma aktā nav paredzēts citādi, Pasaules tirdzniecības organizācijas un Starptautiskā valūtas fonda attiecības saistībā ar jomām, uz kurām attiecas PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautie daudzpusējie tirdzniecības līgumi, pamatosies uz noteikumiem, kas ir reglamentējuši 1947. gada VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU un Starptautiskā valūtas fonda attiecības.

    LĒMUMS PAR PASĀKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ REFORMU PROGRAMMAS IESPĒJAMO NELABVĒLĪGO IETEKMI UZ VISMAZĀK ATTĪSTĪTAJĀM VALSTĪM UN PĀRTIKAS PRODUKTU NETO IMPORTĒTĀJĀM JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM





    1. Ministri atzīst, ka sarunu Urugvajas kārtas rezultātu pakāpeniskā īstenošana kopumā radīs pieaugošas iespējas tirdzniecības paplašināšanai un ekonomikas izaugsmei visu dalībnieku interesēs.

    2. Ministri atzīst, ka, veicot reformu programmu, kuras mērķis ir lauksaimniecības preču tirdzniecības lielāka liberalizācija, vismazāk attīstītās valstis un pārtikas produktu neto importētājas jaunattīstības valstis var piedzīvot nelabvēlīgu ietekmi attiecībā uz uztura pamatproduktu pietiekamu krājumu pieejamību saskaņā ar pamatotiem noteikumiem un nosacījumiem, ieskaitot īslaicīgas grūtības uztura pamatproduktu parasta līmeņa komerciālu ievedumu finansēšanā.

    3. Ministri attiecīgi vienojas izveidot atbilstīgus mehānismus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka sarunu Urugvajas kārtas rezultātu īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības preču tirdzniecību nav kaitīgas ietekmes uz pārtikas palīdzības pieejamību līmenī, kāds ir pietiekams, lai turpinātu sniegt palīdzību atbilstoši jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu un pārtikas produktu neto importētāju jaunattīstības valstu, vajadzībām pēc pārtikas. Tādēļ ministri vienojas:

    i) 

    pārskatīt pārtikas palīdzības līmeni, ko regulāri nosaka Pārtikas palīdzības komiteja saskaņā ar 1986. gada Pārtikas atbalsta konvenciju, un uzsākt sarunas attiecīgajā forumā, lai noteiktu pārtikas palīdzības saistību apjomu, kāds ir pietiekams jaunattīstības valstu likumīgo vajadzību apmierināšanai reformu programmas norises laikā;

    ii) 

    pieņemt pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka uztura pamatproduktu pieaugošu īpatsvaru vismazāk attīstītajām valstīm un pārtikas produktu neto importētājām jaunattīstības valstīm nodrošina pilnīgas dotācijas veidā un/vai ar atbilstošiem izdevīgiem noteikumiem saskaņā ar 1986. gada Pārtikas atbalsta konvencijas IV pantu;

    iii) 

    saistībā ar savām atbalsta programmām rūpīgi apsvērt lūgumus par tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu vismazāk attīstītajām valstīm un pārtikas produktu neto importētājām jaunattīstības valstīm, lai uzlabotu to lauksaimniecības produktivitāti un infrastruktūru.

    4. Turklāt ministri vienojas nodrošināt, ka visos nolīgumos saistībā ar lauksaimniecības produktu eksporta kredītiem ir attiecīgi paredzēta atšķirīga kārtība par labu vismazāk attīstītajām valstīm un pārtikas produktu neto importētājām jaunattīstības valstīm.

    5. Ministri atzīst, ka sarunu Urugvajas kārtas rezultātā dažās jaunattīstības valstīs var būt īslaicīgas grūtības parasta apjoma komerciālo ievedumu finansēšanā un ka minētās valstis saistībā ar pielāgošanas programmām šādu finansiālu grūtību risināšanā var būt tiesīgas izmantot starptautisko finanšu iestāžu līdzekļus saskaņā ar pašreizējiem atvieglojumiem vai atvieglojumiem, ko varētu noteikt. Saistībā ar šo ministri atzīmē 37. pantu ģenerāldirektora ziņojumā 1947. gada VVTT LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM par ģenerāldirektora apspriešanos ar Starptautiskā valūtas fonda direktoru rīkotāju un Pasaules bankas prezidentu (MTN.GNG/NG14/W/35).

    6. Šā lēmuma noteikumus regulāri pārskatīs ministru konferencē un tā izpildi attiecīgā gadījumā uzraudzīs Lauksaimniecības komiteja.

    LĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ PAZIŅOŠANU PAR PIRMO IEKĻAUŠANU SASKAŅĀ AR NOLĪGUMA PAR TEKSTILPRECĒM UN APĢĒRBU 2.6 PANTU





    Ministri vienojas, ka dalībnieki, ievērojot Nolīguma par tekstilprecēm un apģērbu 2. panta 1. punktā noteiktos ierobežojumus, sniedz sīku informāciju par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar minētā Nolīguma 2. panta 6. punktu, VVTT sekretariātam ne vēlāk kā 1994. gada 1. oktobrī. VVTT sekretariāts tūlīt izplata minētos paziņojumus pārējiem dalībniekiem, lai tie gūtu informāciju. Minētie paziņojumi būs pieejami Tekstilpreču uzraudzības iestādei, kad to izveidos, lai piemērotu Nolīguma par tekstilprecēm un apģērbu 2. panta 21. punktu.

    LĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ IEROSINĀTO VIENOŠANOS PAR PTO UN ISO STANDARTU INFORMĀCIJAS SISTĒMU





    Ministri nolemj ieteikt Pasaules tirdzniecības organizācijas sekretariātam vienoties ar Starptautisko standartizācijas organizāciju (“ISO”) par tādas informācijas sistēmas izveidi, saskaņā ar kuru:

    1. 

    ISONET locekļi nosūta ISO/IEC Informācijas centram Ženēvā paziņojumus, kas minēti Līguma par tehniskajām barjerām tirdzniecībā 3. pielikumā iekļautā Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas labas prakses kodeksa C un J punktā, un tos nosūta minētajā kodeksā norādītajā veidā;

    2. 

    Kodeksa J punktā norādītajās darba programmās izmanto šādas burtu un ciparu klasifikācijas sistēmas:

    a) 

    standartu klasifikācijas sistēma, kas ļauj standartizācijas iestādēm piešķirt katram darba programmā minētajam standartam priekšmeta burtu un ciparu norādi;

    b) 

    izstrādes stadiju kodēšanas sistēmu, kas ļautu standartizācijas iestādēm piešķirt katram darba programmā minētajam standartam burtu un ciparu norādi uz standarta izstrādes stadiju; tādēļ jāizšķir vismaz piecas standarta izstrādes stadijas: 1) stadija, kurā pieņemts lēmums par standarta izstrādi, bet tehniskais darbs vēl nav uzsākts; 2) stadija, kurā ir uzsākts tehniskais darbs, bet vēl nav sācies laika posms atsauksmju iesniegšanai; 3) stadija, kurā sācies laika posms atsauksmju iesniegšanai, bet tas vēl nav beidzies; 4) stadija, kurā noslēdzies laika posms atsauksmju iesniegšanai, bet standarts vēl nav pieņemts, un 5) stadija, kurā ir pieņemts standarts;

    c) 

    identifikācijas sistēma, kurā ietverti visi starptautiskie standarti un kas ļautu standartizācijas iestādēm piešķirt katram darba programmā minētajam standartam par pamatu izmantotā starptautiskā standarta burtu un ciparu norādi;

    3. 

    ISO/IEC Informācijas centrs tūlīt pārsūta sekretariātam visu to paziņojumu kopijas, kas minēti Labas prakses kodeksa C punktā.

    4. 

    ISO/IEC Informācijas centrs regulāri publicē tam saskaņā ar Labas prakses kodeksa C un J punktu adresētajos paziņojumos ietverto informāciju; šādas publikācijas, par kurām var noteikt pieņemamu maksu, ir pieejamas ISONET locekļiem un ar sekretariāta starpniecību arī PTO Līguma dalībvalstīm.

    LĒMUMS PAR ISO/IEC INFORMĀCIJAS CENTRA PUBLIKĀCIJAS PĀRSKATĪŠANU





    Ministri nolemj, ka saskaņā 13. panta 1. punktu Līgumā par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, kas iekļauts Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1.A pielikumā, ar pirmo Līgumu izveidotā Tirdzniecības tehnisko barjeru komiteja, neierobežojot noteikumus par apspriešanos un strīdu izšķiršanu, vismaz reizi gadā pārskata ISO/IEC Informācijas centra publicēto informāciju, ko tas saņēmis saskaņā ar Līguma 3. pielikumā iekļauto Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas labas prakses kodeksu, lai Līguma dalībvalstīm sniegtu iespēju apspriest visus jautājumus, kas saistīti ar minētā Kodeksa darbību.

    Lai veicinātu šo apspriešanos, sekretariāts sagatavo visu to standartizācijas iestāžu sarakstu pa Līguma dalībvalstīm, kas ir pieņēmušas minēto Kodeksu, kā arī to standartizācijas iestāžu sarakstu, kuras ir pieņēmušas Kodeksu vai atkāpušās no tā pēc tā iepriekšējās pārskatīšanas.

    Sekretariāts arī tūlīt piegādā Līguma dalībvalstīm no ISO/IEC Informācijas centra saņemto paziņojumu kopijas.

    LĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ LIKUMU APIEŠANU





    MINISTRI,

    atzīmējot, ka laikā, kad antidempinga maksājumu pasākumu apiešanas problēma bija iekļauta sarunās, kas notika, pirms pieņēma Līgumu par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu, sarunu dalībnieki nespēja vienoties par konkrētu tekstu,

    ņemot vērā to, ka minētajā jomā iespējami īsā laikā vēlama vienotu noteikumu piemērojamība,

    nolemj nodot šo jautājumu izskatīšanai Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai, kas izveidota saskaņā ar minēto Līgumu.

    LĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ 17.6 PANTA PĀRSKATĪŠANU LĪGUMĀ PAR TO, KĀ PIEMĒROT VI PANTU 1994. GADA VISPĀRĒJĀ VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU





    Ministri pieņem turpmāk minēto lēmumu:

    Pārskatīšanas standartu, kas minēts 17. panta 6. punktā Līgumā par 1994. gada VVTT VI panta piemērošanu, pārskata pēc trīs gadiem, lai apsvērtu jautājumu par to, vai minēto standartu var piemērot vispārīgi.

    DEKLARĀCIJA PAR STRĪDU IZŠĶIRŠANU, IEVĒROJOT LĪGUMU PAR TO, KĀ PIEMĒROT VI PANTU 1994. GADA VISPĀRĒJĀ VIENOŠANĀS PAR TARIFIEM UN TIRDZNIECĪBU, VAI V DAĻU NOLĪGUMĀ PAR SUBSĪDIJĀM UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMIEM





    Ministri atzīst, ka attiecībā uz strīdu izšķiršanu, ievērojot Līgumu par 1994. gada VVTT VI panta piemērošanu vai V daļu Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, ir vajadzīga saskaņotā to strīdu izšķiršana, kas rodas saistībā ar antidempinga un kompensācijas maksājumu pasākumiem.

    LĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ GADĪJUMIEM, KAD MUITAS PĀRVALDĒM IR IEMESLI APŠAUBĪT DEKLARĒTĀS VĒRTĪBAS PATIESUMU VAI PAREIZĪBU



    Ministri uzaicina Komiteju muitas vērtības noteikšanai, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par 1994. gada VVTT VII panta piemērošanu, pieņemt turpmāk minēto lēmumu.

    KOMITEJA MUITAS VĒRTĪBAS NOTEIKŠANAI,

    atkārtoti apstiprinot, ka saskaņā ar Līguma par 1994. gada VVTT VII panta piemērošanu (še turpmāk – “Līgums”) darījuma vērtība ir vērtēšanas galvenais princips;

    atzīstot, ka muitas administrācijai var nākties izskatīt gadījumus, kuros tai ir pamatots iemesls apšaubīt to ziņu vai dokumentu patiesumu vai pareizību, ko tirgotāji uzrādījuši, pamatojot deklarēto vērtību;

    uzsverot, ka šādi rīkojoties, muitas administrācija neskar tirgotāju likumīgās komerciālās intereses;

    ņemot vērā Līguma 17. pantu, Līguma III pielikuma 6. punktu un Muitas vērtības noteikšanas tehniskās komitejas attiecīgos lēmumus;

    PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Ja ir iesniegta deklarācija un muitas administrācijai ir iemesls apšaubīt šīs deklarācijas apstiprināšanai iesniegto ziņu vai dokumentu patiesumu vai pareizību, muitas administrācija var lūgt importētāju sniegt papildu paskaidrojumu, tai skaitā dokumentus vai citus pierādījumus par to, ka deklarētā vērtība ir par ievestajām precēm faktiski samaksātā vai maksājamā kopsumma, kas koriģēta saskaņā ar 8. panta noteikumiem. Ja pēc papildu informācijas saņemšanas vai gadījumā, kad atbilde nav sniegta, muitas administrācijai joprojām ir pamatotas šaubas par deklarētās vērtības patiesumu vai pareizību, tad, paturot prātā 11. panta noteikumus, var uzskatīt, ka ievesto preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 1. panta noteikumiem. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas muitas administrācija vajadzības gadījumā rakstiski paziņo importētājam pamatojumu, kādēļ tā apšauba sniegto ziņu vai uzrādīto dokumentu patiesumu vai pareizību, un importētājam sniedz pienācīgu iespēju atbildēt. Pēc galīgā lēmuma pieņemšanas muitas administrācija rakstiski dara importētājam zināmu savu lēmumu un tā pamatojumu.

    2. Piemērojot Līgumu, ir ļoti ieteicams, ka viena PTO Līguma dalībvalsts palīdz otrai dalībvalstij, savstarpēji vienojoties.

    LĒMUMS PAR DOKUMENTIEM ATTIECĪBĀ UZ MINIMĀLAJĀM VĒRTĪBĀM UN IEVEDUMIEM, KO VEIC VIENĪGIE PĀRSTĀVJI, VIENĪGIE IZPLATĪTĀJI UN VIENĪGIE KONCESIONĀRI



    Ministri nolemj Komitejai muitas vērtības noteikšanai, kas izveidota saskaņā ar Līgumu par 1994. gada VVTT VII panta piemērošanu, iesniegt pieņemšanai Komitejai muitas vērtības noteikšanai turpmāk minētos dokumentus.



    I.

    Ja jaunattīstības valsts paredz sev iespēju saglabāt oficiāli noteiktās minimālās vērtības III pielikuma 2. punkta nozīmē un norāda svarīgu iemeslu, Komiteja saprotoši apsver pieprasīto iespēju.

    Ja iespējai piekrīt, III pielikuma 2. punktā minētos noteikumus un nosacījumus piemēro, pilnā apmērā ņemot vērā attiecīgās jaunattīstības valsts attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības.

    II.

    1. Vairākas jaunattīstības valstis ir nobažījušās par to, ka var būt problēmas, novērtējot ievedumus, ko veic vienīgie pārstāvji, vienīgie izplatītāji un vienīgie koncesionāri. Saskaņā ar 20. panta 1. punktu jaunattīstības valstīm, kas ir Līguma dalībvalstis, ir noteikts, ka tās Līguma piemērošanu var novilcināt ne ilgāk kā piecus gadus. Saistībā ar iepriekš minēto jaunattīstības valstis, kas izmantotu šo noteikumu, varētu tajā minētajā laika posmā veikt atbilstošus pētījumus un citus pasākumus, kas vajadzīgi Līguma piemērošanas veicināšanai.

    2. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komiteja iesaka, lai Muitas sadarbības padome saskaņā ar II pielikuma noteikumiem palīdz jaunattīstības valstīm, kas ir Līguma dalībvalstis, izstrādāt un veikt pētījumus jomās, kas ir atzītas par potenciāli nozīmīgām, tai skaitā jomās, kas saistītas ar ievedumiem, ko veic vienīgie pārstāvji, vienīgie izplatītāji un vienīgie koncesionāri.

    LĒMUMS PAR INSTITUCIONĀLAJIEM PASĀKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO VIENOŠANOS PAR PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBU



    Ministri nolemj ieteikt Pakalpojumu tirdzniecības padomei tās pirmajā sanāksmē pieņemt turpmāk izklāstīto lēmumu par palīgstruktūrām.

    PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBAS PADOME,

    saskaņā ar XXIV pantu un lai veicinātu Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību darbību un tajā minēto mērķu sasniegšanu,

    PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Visas palīgstruktūras, ko Padome var izveidot, ik gadu vai vajadzības gadījumā biežāk iesniedz ziņojumu Padomei. Katra šāda struktūra izveido savu reglamentu un vajadzības gadījumā tā var izveidot pati savas palīgstruktūras.

    2. Visas nozaru komitejas veic pienākumus, ko tām noteikusi Padome, un nodrošina Līguma dalībvalstīm iespēju apspriesties par visiem jautājumiem saistībā ar pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā nozarē un par tā nozares pielikuma darbību, uz kuru minētā tirdzniecība var attiekties. Šādos pienākumos ietilpst šādi pasākumi:

    a) 

    pastāvīgi pārbaudīt un uzraudzīt Vienošanās piemērošanu attiecīgajā nozarē;

    b) 

    izstrādāt priekšlikumus vai ieteikumus izskatīšanai Padomē attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti par tirdzniecību attiecīgajā nozarē;

    c) 

    izskatīt priekšlikumus grozīt nozares pielikumu, ja uz konkrētu nozari attiecas kāds pielikums, un sniegt atbilstošus ieteikumus Padomei;

    d) 

    nodrošināt forumu tehniskām apspriedēm, veikt Līguma dalībvalstu pasākumu izpēti un izskatīt visus citus tehniskos jautājumus, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā nozarē;

    e) 

    sniegt tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm, kas ir Līguma dalībvalstis, un jaunattīstības valstīm, kas apspriežas par pievienošanos Līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, attiecībā uz saistību piemērošanu vai citiem jautājumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību attiecīgajā nozarē;

    f) 

    sadarboties ar visām citām palīgstruktūrām, kas izveidotas saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, un visām starptautiskajām organizācijām, kas darbojas attiecīgā nozarē.

    3. Ar šo ir izveidota Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komiteja, kuras pienākumi ir uzskaitīti 2. punktā.

    LĒMUMS PAR KONKRĒTU STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRU ATTIECĪBĀ UZ VISPĀRĒJO VIENOŠANOS PAR PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBU



    Ministri nolemj ieteikt Pakalpojumu tirdzniecības padomei tās pirmajā sanāksmē pieņemt turpmāk izklāstīto lēmumu.

    PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBAS PADOME,

    ņemot vērā to pienākumu un saistību īpatnības, ko paredz Vienošanās, kā arī pakalpojumu tirdzniecības īpatnības attiecībā uz strīdu izšķiršanu saskaņā ar XXII un XXIII pantu,

    PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Izveido speciālistu grupas locekļu sarakstu, lai palīdzētu grupas locekļu atlases veikšanā.

    2. Tālab Līguma dalībvalstis iekļaušanai sarakstā var ieteikt personas, kam ir 3. punktā minētā kvalifikācija, un iesniedz attiecīgo personu kvalifikācijas aprakstu, vajadzības gadījumā ietverot tajā norādi par kompetenci konkrētajā nozarē.

    3. Speciālistu grupās iekļauj tādas augsti kvalificētas personas no valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kurām ir pieredze jautājumos saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību un/vai pakalpojumu tirdzniecību, tai skaitā saistītajos reglamentējošos jautājumos. Grupas locekļi darbojas kā atsevišķas personas un nevis kā valsts vai organizācijas pārstāvji.

    4. Speciālistu grupām strīdu izšķiršanai jautājumos saistībā ar nozarēm ir vajadzīgās atbilstošās zināšanas par konkrētajām pakalpojumu nozarēm, attiecībā uz kurām izraisījies strīds.

    5. Sekretariāts, apspriežoties ar Padomes priekšsēdētāju, veido sarakstu un izstrādā tā pārvaldīšanas procedūras.

    LĒMUMS PAR PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBU UN VIDI



    Ministri nolemj ieteikt Pakalpojumu tirdzniecības padomei tās pirmajā sanāksmē pieņemt turpmāk izklāstīto lēmumu.

    PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBAS PADOME,

    atzīstot, ka pasākumi, kas vajadzīgi vides aizsardzībai, var būt pretrunā Vienošanās noteikumiem;

    atzīmējot, ka, tā kā vides aizsardzībai vajadzīgo pasākumu mērķis parasti ir cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzība, nav skaidri noteikta vajadzība papildus pasākumiem, kas ietverti XIV panta b) punktā, paredzēt arī citus pasākumus;

    PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Lai noteiktu, vai vienošanās XIV pantā jāaizdara grozījumi, lai ņemtu vērā šādus pasākumus, lūgt Tirdzniecības un vides komiteju izskatīt pakalpojumu tirdzniecības un vides savstarpējās attiecības un ziņot par tām, sniedzot ieteikumus, ja tādi ir, ieskaitot jautājumu par ilgtspējīgu attīstību. Komiteja izskata arī starpvaldību nolīgumu par vidi atbilstību un to saistību ar Vienošanos.

    2. Komiteja ziņo par sava darba rezultātiem ministru konferences pirmajā divgadu sanāksmē pēc tam, kad stājies spēkā Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

    LĒMUMS PAR SARUNĀM ATTIECĪBĀ UZ FIZISKU PERSONU PĀRVIETOŠANOS



    MINISTRI,

    atzīmējot saistības, ko paredz sarunu Urugvajas kārta, par fizisku personu pārvietošanos, lai sniegtu pakalpojumus;

    ņemot vērā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību mērķus, tai skaitā jaunattīstības valstu pieaugošo līdzdalību pakalpojumu tirdzniecībā un to pakalpojumu eksporta paplašināšanos;

    atzīstot to, cik svarīgi ir uzņemties plašākas saistības attiecībā uz fizisku personu pārvietošanos, lai paredzētu to priekšrocību vienlīdzīgu sadalījumu, kuras paredz Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību;

    PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Sarunas par fizisku personu pārvietošanās turpmāku liberalizāciju, ja personas pārvietojas, lai sniegtu pakalpojumus, turpinās pēc sarunu Urugvajas kārtas noslēgšanas, lai dalībnieki varētu uzņemties plašākas saistības saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību.

    2. Sarunu veikšanai ir izveidota Sarunu grupa par fizisku personu pārvietošanos. Grupa izveido savu reglamentu un regulāri sniedz ziņojumus Pakalpojumu tirdzniecības padomei.

    3. Sarunu grupa rīko pirmo sarunu kārtu ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā pabeidz minētās sarunas un sagatavo nobeiguma ziņojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

    4. Saistības, ko paredz šīs sarunas, iekļauj Līguma dalībvalstu īpašu saistību sarakstos.

    LĒMUMS PAR FINANŠU PAKALPOJUMIEM



    MINISTRI,

    atzīmējot, ka finanšu pakalpojumu saistības, ko dalībnieki iekļāvuši sarakstā sarunu Urugvajas kārtas noslēgumā, stājas spēkā, pamatojoties uz vislielāko labvēlību, vienlaicīgi ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (še turpmāk – “PTO Līgums”),

    PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Beidzoties laika posmam, kas beidzas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās dienas, Līguma dalībvalstis neatkarīgi no Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI panta var pēc saviem ieskatiem pilnveidot, grozīt vai atsaukt visas savas saistības šajā nozarē vai daļu no tām, nepiedāvājot kompensāciju. Vienlaicīgi Līguma dalībvalstis galīgi formulē savu nostāju attiecībā uz vislielākās labvēlības izņēmumiem šajā nozarē neatkarīgi no noteikumiem pielikumā par II pantā paredzētajiem izņēmumiem. No PTO Līguma spēkā stāšanās dienas un līdz iepriekš minētā laika posma beigām pielikumā par II pantā minētajiem izņēmumiem uzskaitītos izņēmumus, kas ir atkarīgi no to saistību apjoma, ko uzņēmušies citi dalībnieki, vai no citu dalībnieku noteiktiem izņēmumiem, nepiemēros.

    2. Finanšu pakalpojumu tirdzniecības komiteja uzrauga visu to sarunu gaitu, kas uzsāktas saskaņā ar šo lēmumu, un ziņo par tām Pakalpojumu tirdzniecības padomei ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc PTO Līguma spēkā stāšanās dienas.

    LĒMUMS PAR SARUNĀM ATTIECĪBĀ UZ JŪRAS TRANSPORTA PAKALPOJUMIEM



    MINISTRI,

    atzīmējot, ka jūras transporta pakalpojumu saistības, ko dalībnieki iekļāvuši sarakstā sarunu Urugvajas kārtas noslēgumā, stājas spēkā, pamatojoties uz vislielāko labvēlību, vienlaicīgi ar Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (še turpmāk – “PTO Līgums”),

    PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Sarunas jūras transporta pakalpojumu nozarē saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību uzsāk brīvprātīgi. Sarunas ir visaptverošas, to mērķis ir saistības attiecībā uz starptautisko kuģniecību, palīgdienestiem un piekļuvi ostu iekārtām un to izmantošanu, un tās dos iespēju atcelt ierobežojumus noteiktā grafikā.

    2. Šā uzdevuma veikšanai ir izveidota Sarunu grupa par jūras transporta pakalpojumiem (še turpmāk – “SGJTP”). SGJTP regulāri ziņo par šo sarunu gaitu.

    3. Sarunās SGJTP var piedalīties visas valdības un Eiropas Kopienas, kas paziņo par savu nodomu piedalīties. Pašlaik par nodomu piedalīties sarunās ir paziņojušas šādas valstis:

    Amerikas Savienotās Valstis, Argentīna, Eiropas Kopienas un to dalībvalstis, Filipīnas, Honkonga, Indonēzija, Islande, Jaunzēlande, Kanāda, Koreja, Malaizija, Meksika, Norvēģija, Polija, Rumānija, Singapūra, Somija, Šveice, Taizeme, Turcija, Zviedrija.

    Turpmākus paziņojumus par nodomu piedalīties sarunās adresē PTO Līguma depozitāram.

    4. SGJTP rīko pirmo sarunu kārtu ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā pabeidz šīs sarunas un sagatavo nobeiguma ziņojumu ne vēlāk kā 1996. gada jūnijā. SGJTP nobeiguma ziņojumā iekļauj šo sarunu rezultātu īstenošanas datumu.

    5. Līdz sarunu pabeigšanai Pielikuma par II pantā minētajiem izņēmumiem II panta un 1. un 2. punkta piemērošana šajā nozarē ir pārtraukta, un vislielākās labvēlības izņēmumi nav jāuzskaita. Pabeidzot sarunas, Līguma dalībvalstis neatkarīgi no Vienošanās XXI panta noteikumiem var pēc saviem ieskatiem pilnveidot, grozīt vai atsaukt visas saistības, ko tās uzņēmušās šajā nozarē sarunu Urugvajas kārtā, nepiedāvājot kompensāciju. Vienlaicīgi Līguma dalībvalstis galīgi formulē savu nostāju attiecībā uz vislielākās labvēlības izņēmumiem šajā nozarē neatkarīgi no noteikumiem pielikumā par II pantā minētajiem izņēmumiem. Ja sarunas ir bez rezultātiem, Pakalpojumu tirdzniecības padome izlemj, vai sarunas turpināt saskaņā ar šīm pilnvarām.

    6. Visas saistības, ko paredz sarunas, tai skaitā to spēkā stāšanās datumu, iekļauj sarakstos, kas pievienoti Vispārējai vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, un uz tām attiecas visi Vienošanās noteikumi.

    7. Tūlītēja uzsākšana un turpināšana līdz īstenošanas dienai, kas jānosaka saskaņā ar 4. punktu, jāsaprot tā, ka dalībnieki nepiemēro nevienu pasākumu, kas ietekmē tirdzniecību ar jūras transporta pakalpojumiem, izņemot atbildes pasākumus attiecībā uz citu valstu piemērotiem pasākumiem un pasākumus, ko veic, lai uzturētu vai pilnveidotu jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību, kā arī pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas varētu uzlabot to nostāju sarunās un ietekmes līdzekļus.

    8. SGJTP uzrauga 7. punkta īstenošanu. Visi dalībnieki var vērst SGJTP uzmanību uz jebkādu rīcību vai trūkumu, ko viņi uzskata par būtisku attiecībā uz 7. punkta izpildi. Uzskata, ka šādi paziņojumi ir iesniegti SGJTP, kad tos saņēmis sekretariāts.

    LĒMUMS PAR SARUNĀM ATTIECĪBĀ UZ PAMATA TELEKOMUNIKĀCIJĀM



    MINISTRI PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Sarunas uzsāk brīvprātīgi, lai pakāpeniski liberalizētu telekomunikāciju tīklu un pakalpojumu (še turpmāk – “pamata telekomunikācijas”) tirdzniecību saistībā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību.

    2. Neskarot sarunu rezultātus, tās ir visaptverošas un no tām a priori neizslēdz pamata telekomunikācijas.

    3. Šī uzdevuma veikšanai ir izveidota Sarunu grupa par pamata telekomunikācijām (še turpmāk – “SGPT”). SGPT regulāri ziņo par šo sarunu gaitu.

    4. Sarunās SGPT var piedalīties visas valdības un Eiropas Kopienas, kas paziņo par savu nodomu piedalīties. Pašlaik par nodomu piedalīties sarunās ir paziņojušas šādas valstis:

    Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Austrija, Čīle, Eiropas Kopienas un to dalībvalstis, Honkonga, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Kipra, Koreja, Meksika, Norvēģija, Slovākijas Republika, Somija, Šveice, Turcija, Ungārija, Zviedrija.

    Turpmākus paziņojumus par nodomu piedalīties sarunās adresē Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu depozitāram.

    5. SGPT rīko pirmo sarunu kārtu ne vēlāk kā 1994. gada 16. maijā. Tā pabeidz šīs sarunas un sagatavo nobeiguma ziņojumu ne vēlāk kā 1996. gada 30. aprīlī. SGPT nobeiguma ziņojumā iekļauj šo sarunu rezultātu īstenošanas datumu.

    6. Visas saistības, ko paredz šīs sarunas, tai skaitā to spēkā stāšanās datumu, iekļauj sarakstos, kas pievienoti Vispārējai vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību, un uz tām attiecas visi Vienošanās noteikumi.

    7. Tūlītēja uzsākšana un turpināšana līdz īstenošanas datumam, kas jānosaka saskaņā ar 5. punktu, jāsaprot tā, ka dalībnieki nepiemēro nevienu pasākumu, kas ietekmē pamata telekomunikāciju tirdzniecību tādā veidā, kas uzlabotu to nostāju sarunās un ietekmes līdzekļus. Šis noteikums jāsaprot tā, ka tas nekavē komerciālu un valsts pasākumu norisi attiecībā uz telekomunikāciju pamatpakalpojumu sniegšanu.

    8. SGPT uzrauga 7. punkta īstenošanu. Visi dalībnieki var vērst SGPT uzmanību uz jebkādu rīcību vai trūkumu, ko viņi uzskata par būtisku attiecībā uz 7. punkta izpildi. Šādus paziņojumus uzskata par iesniegtiem SGPT, kad tos ir saņēmis sekretariāts.

    LĒMUMS PAR PROFESIONĀLAJIEM PAKALPOJUMIEM



    Ministri nolemj ieteikt Pakalpojumu tirdzniecības padomei tās pirmajā sanāksmē pieņemt turpmāk izklāstīto lēmumu.

    PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBAS PADOME,

    atzīstot to reglamentējošo pasākumu ietekmi uz profesionālo pakalpojumu tirdzniecības paplašināšanos, kuri attiecas uz profesionālo kvalifikāciju, tehniskajiem standartiem un licencēšanu;

    vēloties izveidot daudzpusējus mehānismus, lai nodrošinātu, ka tad, kad uzņemas īpašas saistības, šādi reglamentējoši pasākumi nerada nevajadzīgus šķēršļus profesionālo pakalpojumu sniegšanai,

    PIEŅEM ŠO LĒMUMU.



    1. Darba programma, kas paredzēta 4. punktā VI pantā par valstu iekšējiem noteikumiem, jāīsteno tūlīt. Tālab izveido Profesionālo pakalpojumu darba grupu, kas izskata mehānismus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas attiecas uz kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām profesionālo pakalpojumu jomā, nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai, kā arī ziņo par šiem mehānismiem, sniedzot ieteikumus.

    2. Darba grupa visupirms sniedz ieteikumus par daudzpusēju mehānismu izstrādi grāmatvedības nozarē, lai sāktu darboties īpašas saistības. Sniedzot šos ieteikumus, darba grupa galveno uzmanību pievērš šādiem pasākumiem:

    a) 

    daudzpusēju mehānismu izveide attiecībā uz pieeju tirgum, lai nodrošinātu, ka attiecīgās valsts normatīvās prasības: i) ir pamatotas ar objektīviem un pārskatāmiem kritērijiem, piemēram, kompetenci un spēju sniegt pakalpojumu; ii) nav apgrūtinošākas nekā vajadzīgs, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti, tādējādi veicinot grāmatvedības pakalpojumu efektīvo liberalizāciju;

    b) 

    starptautisko standartu izmantošana, tādējādi veicinot sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kas definētas VI panta 5. punkta b) apakšpunktā, lai pilnīgi īstenotu VII panta 5. punktu;

    c) 

    Vienošanās VI panta 6. punkta efektīvās piemērošanas veicināšana, nosakot pamatnostādnes attiecībā uz kvalifikācijas atzīšanu.

    Izstrādājot šos mehānismus, darba grupa ņem vērā to valsts un nevalstisko iestāžu nozīmīgumu, kuras reglamentē profesionālos pakalpojumus.

    LĒMUMS PAR PIEMĒROŠANU UN PĀRSKATĪŠANU ATTIECĪBĀ UZ VIENOŠANOS PAR NOTEIKUMIEM UN PROCEDŪRĀM, KAS REGLAMENTĒ STRĪDU IZŠĶIRŠANU





    MINISTRI,

    ATCEROTIES 1994. gada 22. februāra lēmumu par to, ka 1947. gada VVTT spēkā esošos noteikumus un procedūras strīdu izšķiršanas jomā piemēro līdz dienai, kad stājas spēkā Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu;

    AICINA attiecīgās padomes un komitejas nolemt, ka minētie noteikumi un procedūras darbojas visu to strīdu izšķiršanā, attiecībā uz kuriem līdz minētajai dienai iesniegts pieprasījums veikt apspriedes;

    AICINA ministru konferenci četru gadu laikā pēc Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu stāšanās spēkā pabeigt to strīdu izšķiršanas noteikumu un procedūru visaptverošu pārskatu, kurus paredz Līgums par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu, un pirmajā sanāksmē pēc pārskata pabeigšanas izlemt par to, vai turpināt piemērot, grozīt vai izbeigt piemērot šādus strīdu izšķiršanas noteikumus un procedūras.

    VIENOŠANĀS PAR SAISTĪBĀM FINANŠU PAKALPOJUMU JOMĀ





    Sarunu Urugvajas kārtas dalībniekiem ir sniegta iespēja uzņemties īpašas saistības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (še turpmāk – “Vienošanās”), pamatojoties uz alternatīvu pieeju, uz ko attiecas Vienošanās III daļas noteikumi. Dalībnieki vienojās, ka šo pieeju varētu piemērot, ja:

    i) 

    tā nav pretrunā Vienošanās noteikumiem;

    ii) 

    tā neierobežo nevienas Līguma dalībvalsts tiesības iekļaut sarakstā tās īpašās saistības saskaņā ar pieeju, ko paredz Vienošanās III daļa;

    iii) 

    radušās īpašās saistības piemēro saskaņā ar vislielākās labvēlības režīmu;

    iv) 

    nav radīta prezumpcija attiecībā uz liberalizācijas pakāpi, kādā Līguma dalībvalsts uzņemas saistības saskaņā ar Vienošanos.

    Ieinteresētās Līguma dalībvalstis, pamatojoties uz sarunām un attiecīgā gadījumā ievērojot nosacījumus un kvalifikāciju, ir iekļāvušas savā sarakstā īpašās saistības, kas atbilst turpmāk izklāstītajai pieejai.

    A.   Jaunu pasākumu nepieņemšana

    Visus nosacījumus, ierobežojumus un kvalifikāciju attiecībā uz turpmāk norādītajām saistībām attiecina tikai uz pašreizējiem prasībām neatbilstošajiem pasākumiem.

    B.   Pieeja tirgum

    Monopoltiesības

    1. 

    Papildus Vienošanās VIII pantam piemēro šādu nosacījumu:

    katra Līguma dalībvalsts uzskaita savā sarakstā, kas attiecas uz finanšu pakalpojumiem, spēkā esošās monopoltiesības un cenšas tās atcelt vai samazināt to darbības jomu. Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunkta Pielikumā par finanšu pakalpojumiem šis punkts atteicas uz Pielikuma 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā minētajām darbībām.

    Finanšu pakalpojumi, ko pērk valsts iestādes

    2. 

    Neatkarīgi no Vienošanās XIII panta katra Līguma dalībvalsts nodrošina, ka visu pārējo Līguma dalībvalstu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti minētās valsts teritorijā, attiecībā uz minētās Līguma dalībvalsts iestāžu veiktu finanšu pakalpojumu pirkšanu vai iegādi tās teritorijā piešķir vislielākās labvēlības režīmu un attiecīgās valsts režīmu.

    Pārrobežu tirdzniecība

    3. 

    Katra Līguma dalībvalsts ļauj finanšu pakalpojumu sniedzējiem nerezidentiem pašiem kā principāliem, izmantojot starpniekus vai kā starpniekiem, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ar kuriem piešķir valsts režīmu, sniegt šādus pakalpojumus:

    a) 

    risku apdrošināšana saistībā ar:

    i) 

    jūras kuģošanu un komerciālo aviāciju, un palaišanu kosmosā, un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana attiecas uz jebkuru no šādiem objektiem vai visiem šiem objektiem: pārvadājamās preces, transportlīdzeklis, ar ko pārvadā preces, un visa ar to tā saistītā atbildība; un

    ii) 

    precēm starptautiskā tranzītā;

    b) 

    pārapdrošināšana un retrocesija, un apdrošināšanas papildpakalpojumi, kas minēti Pielikuma 5. punkta a) apakšpunkta iv) punktā;

    c) 

    finanšu informācijas sniegšana un pārsūtīšana un finanšu datu apstrāde, kā minēts Pielikuma 5. punkta a) apakšpunkta xv) punktā, un konsultatīvie un citi papildpakalpojumi, izņemot starpniecību, saistībā ar banku un pārējiem finanšu pakalpojumiem, kas minēti Pielikuma 5. punkta a) apakšpunkta xvi) punktā.

    4. 

    Katra Līguma dalībvalsts ļauj saviem rezidentiem pirkt jebkuras citas Līguma dalībvalsts teritorijā finanšu pakalpojumus, kas norādīti:

    a) 

    Pielikuma 3. punkta a) apakšpunktā;

    b) 

    Pielikuma 3. punkta b) apakšpunktā;

    c) 

    Pielikuma 5. punkta a) apakšpunkta v) līdz xvi) punktā.

    Komerciāla klātbūtne

    5. 

    Katra Līguma dalībvalsts piešķir jebkuras citas Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem tiesības izveidot vai paplašināt savā teritorijā komerciālu klātbūtni, arī iegādājoties darbojošos uzņēmumus.

    6. 

    Līguma dalībvalsts var izvirzīt noteikumus un noteikt procedūras, saskaņā ar kurām ļauj izveidot vai paplašināt komerciālu klātbūtni, ciktāl šie noteikumi un procedūras šādi neapiet Līguma dalībvalsts 5. punktā minētās saistības un atbilst pārējām saistībām saskaņā ar Vienošanos.

    Jauni finanšu pakalpojumi

    7. 

    Līguma dalībvalsts ļauj pārējo Līguma dalībvalstu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti tās teritorijā, piedāvāt tās teritorijā jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu.

    Informācijas pārsūtīšana un informācijas apstrāde

    8. 

    Neviena Līguma dalībvalsts neveic pasākumus, kas kavē informācijas pārsūtīšanu vai finanšu informācijas apstrādi, tai skaitā datu pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, vai arī kas saskaņā ar ievešanas noteikumiem, kuri atbilst starptautiskajiem nolīgumiem, kavē iekārtu nosūtīšanu, ja šāda informācijas pārsūtīšana, finanšu informācijas apstrāde vai iekārtu nosūtīšana ir vajadzīga, lai finanšu pakalpojuma sniedzējs varētu veikt parasto uzņēmējdarbību. Nekas šajā punktā neierobežo Līguma dalībvalsts tiesību aizsargāt personas datus, personas privāto dzīvi un personīgo dokumentu un kontu konfidencialitāti, ciktāl šādu tiesību neizmanto, lai apietu Vienošanās noteikumus.

    Personāla pagaidu uzņemšana

    9. 
    a) 

    Katra Līguma dalībvalsts ļauj īslaicīgi ieceļot savā teritorijā pārējo Līguma dalībvalstu šādam to finanšu pakalpojumu sniedzēju personālam, kuri veido vai ir izveidojuši minētās Līguma dalībvalsts teritorijā komerciālu klātbūtni:

    i) 

    augstākā līmeņa vadošais personāls, kura rīcībā ir ar autortiesībām aizsargājama informācija, kas ir būtiska attiecībā uz finanšu pakalpojuma sniedzēja pakalpojumu izveidi, kontroli un darbību, un

    ii) 

    finanšu pakalpojumu sniedzēja darbības speciālisti;

    b) 

    katra Līguma dalībvalsts, ievērojot kvalificēta personāla pieejamību sava teritorijā, ļauj tajā īslaicīgi ieceļot šādam personālam, kas saistīts ar jebkuras citas Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzēja komerciālu klātbūtni:

    i) 

    datorpakalpojumu, telekomunikāciju pakalpojumu speciālisti un finanšu pakalpojumu sniedzēja grāmatvedības speciālisti; un

    ii) 

    speciālisti aktuārajā un juridiskajā jomā.

    Nediskriminējoši pasākumi

    10. 

    Katra Līguma dalībvalsts cenšas novērst vai ierobežot jebkādu nozīmīgu nelabvēlīgu ietekmi uz jebkuras citas Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem, ko rada:

    a) 

    nediskriminējoši pasākumi, kas liedz finanšu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt Līguma dalībvalsts teritorijā veidā, ko noteikusi attiecīgā Līguma dalībvalsts, visus finanšu pakalpojumus, ko ļāvusi sniegt minētā Līguma dalībvalsts;

    b) 

    nediskriminējoši pasākumi, kas ierobežo finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības paplašināšanos visā attiecīgās Līguma dalībvalsts teritorijā;

    c) 

    Līguma dalībvalsts pasākumi, ja šāda dalībvalsts piemēro vienādus pasākumus attiecībā uz banku pakalpojumiem un pakalpojumiem darījumos ar vērtspapīriem, un jebkuras citas Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējs savu darbību galvenokārt vērš uz pakalpojumiem darījumos ar vērtspapīriem;

    d) 

    citi pasākumi, kas, kaut arī atbilst Vienošanās noteikumiem, nelabvēlīgi ietekmē jebkuras citas Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzēju spēju darboties, konkurēt vai iekļūt attiecīgās Līguma dalībvalsts tirgū;

    ja jebkāda saskaņā ar šo punktu veiktā darbība netaisnīgi nediskriminē tās Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējus, kura veic šādu darbību.

    11. 

    Attiecībā uz 10. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nediskriminējošiem pasākumiem Līguma dalībvalsts cenšas neierobežot ne tirgus iespēju pašreizējo līmeni, ne arī atvieglojumus, ko visu pārējo Līguma dalībvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēji jau izmantojuši kā kategorija attiecīgās Līguma dalībvalsts teritorijā, ja šādas saistības netaisnīgi nediskriminē tās Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējus, kura piemēro šādus pasākumus.

    C.   Valsts režīms

    1. 

    Ievērojot noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem piešķir valsts režīmu, katra Līguma dalībvalsts piešķir jebkuras citas Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti tās teritorijā, piekļuvi valsts iestāžu pārvaldītajām maksājumu un mijieskaita sistēmām un oficiāliem finansēšanas un refinansēšanas mehānismiem, kas pieejami, veicot parasto uzņēmējdarbību. Šis punkts nav paredzēts, lai piešķirtu piekļuvi Līguma dalībvalsts aizdevumam kā vienīgajai iespējamai finansēšanas iespējai.

    2. 

    Ja Līguma dalībvalsts pieprasa iespēju līdzdarboties pašpārvaldes iestādē, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržā vai tirgū, mijieskaita iestādē vai kādā citā organizācijā vai apvienībā, vai piekļuvi minētajām iestādēm, lai jebkuras citas Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzēji savu pakalpojumu sniegšanā būtu vienlīdzīgi ar attiecīgās Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem, vai ja minētā Līguma dalībvalsts, sniedzot finanšu pakalpojumus, tieši vai netieši paredz šādas iestādes, privilēģijas vai priekšrocības, attiecīgā Līguma dalībvalsts nodrošina, ka šādas iestādes piešķir valsts režīmu jebkuras citas Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas ir rezidenti minētās Līguma dalībvalsts teritorijā.

    D.   Definīcijas

    Attiecībā uz šo pieeju:

    1. 

    Finanšu pakalpojumu sniedzējs nerezidents ir Līguma dalībvalsts finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz finanšu pakalpojumu citas Līguma dalībvalsts teritorijā ar tādas finanšu iestādes starpniecību, kas atrodas kādas citas Līguma dalībvalsts teritorijā, neatkarīgi no tā, vai šādam finanšu pakalpojumu sniedzējam ir komerciāla klātbūtne vai tās nav Līguma dalībvalstī, kurā tas sniedz attiecīgo finanšu pakalpojumu.

    2. 

    “Komerciāla klātbūtne” ir uzņēmums finanšu pakalpojumu sniegšanai, kas atrodas Līguma dalībvalsts teritorijā un kurā ietilpst tam pilnīgi vai daļēji piederoši meitasuzņēmumi, kopuzņēmumi, personālsabiedrības, individuālie uzņēmumi, franšīzes uzņēmumi, filiāles, aģentūras, pārstāvniecības vai citas organizācijas.

    3. 

    Jauns finanšu pakalpojums ir finansiāla rakstura pakalpojums, ieskaitot pakalpojumus saistībā ar pašreizējiem un jauniem produktiem vai produkta piegādes veidu, kuru nenodrošina neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs konkrētas Līguma dalībvalsts teritorijā, bet kuru sniedz citas Līguma dalībvalsts teritorijā.

    4. PIELIKUMS

    NOLĪGUMS PAR VALSTS IEPIRKUMU



    ŠĀ NOLĪGUMA PUSES (turpmāk tekstā – “Puses”),

    ATZĪSTOT vajadzību pēc efektīvas daudzpusējas tiesību un pienākumu sistēmas attiecībā uz normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi valsts iepirkuma jomā, lai panāktu pasaules tirdzniecības lielāku liberalizāciju un paplašināšanu un uzlabotu starptautisko sistēmu pasaules tirdzniecībai;

    ATZĪSTOT, ka normatīvos aktus, procedūras un praksi valsts iepirkuma jomā nedrīkst izstrādāt, pieņemt vai piemērot ārvalstu vai vietējām precēm un pakalpojumiem un ārvalstu vai vietējiem piegādātājiem tā, lai aizsargātu vietējās preces vai pakalpojumus, vai vietējos piegādātājus, un ka tie nedrīkst diskriminēt ārvalstu preces vai pakalpojumus vai ārvalstu piegādātājus;

    ATZĪSTOT, ka ir vēlams nodrošināt normatīvo aktu, procedūru un prakses pārredzamību valsts iepirkuma jomā;

    ATZĪSTOT vajadzību noteikt starptautiskas paziņošanas, pārrunu, uzraudzības un strīdu izšķiršanas procedūras, lai nodrošinātu taisnīgu, ātru un efektīvu starptautisko noteikumu piemērošanu valsts iepirkuma jomā un pēc iespējas augstākā līmenī saglabātu tiesību un pienākumu līdzsvaru;

    ATZĪSTOT vajadzību ņemt vērā jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, attīstības, finanšu un tirdzniecības vajadzības;

    VĒLOTIES saskaņā ar 1979. gada 12. aprīļa Nolīguma par valsts iepirkumu, kas grozīts 1987. gada 2. februārī, IX panta 6. punkta b) apakšpunktu paplašināt un uzlabot Nolīgumu uz savstarpīguma pamata un paplašināt Nolīguma piemērošanas jomu, iekļaujot tajā pakalpojumu līgumus;

    VĒLOTIES sekmēt to, ka šo Nolīgumu pieņem un tam pievienojas valstis, kas nav tā puses;

    UZSĀKUŠAS turpmākas sarunas atbilstoši šiem mērķiem,

    IR NOSLĒGUŠAS ŠO NOLĪGUMU.



    I pants

    Darbības un piemērošanas joma

    1.  
    Šis Nolīgums attiecas uz visiem normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi saistībā ar jebkādu iepirkumu, ko veic iestādes, uz kuriem saskaņā ar I papildinājumu ( 214 ) attiecas šis Nolīgums.
    2.  
    Šis Nolīgums attiecas uz preču un pakalpojumu iepirkumu jebkādā kombinācijā, ko veic ar jebkādiem līgumiem, tostarp izmantojot tādas metodes kā pirkšana vai izpirkumnoma, noma vai pirkšana kredītā ar vai bez izpirkuma iespējām.
    3.  
    Ja saistībā ar iepirkumu, uz kuru attiecas šis Nolīgums, iestādes prasa, lai uzņēmumi, kas nav iekļauti I papildinājumā, piešķir līgumslēgšanas tiesības saskaņā ar īpašām prasībām, šādām prasībām mutatis mutandis piemēro III pantu.
    4.  
    Šis Nolīgums attiecas uz visiem iepirkuma līgumiem, kuru vērtība nav mazāka par attiecīgo I pielikumā noteikto robežvērtību.

    II pants

    Līgumu novērtēšana

    1.  
    Šā Nolīguma īstenošanas nolūkā līgumu vērtības noteikšanai ( 215 ) piemēro šādus noteikumus.
    2.  
    Novērtēšanā ņem vērā visa veida atalgojumu, tostarp visas prēmijas, honorārus, komisijas maksu un procentu ieņēmumus.
    3.  
    Iestāde neizvēlas novērtēšanas metodi un nesadala iepirkuma prasību, lai izvairītos no šā Nolīguma piemērošanas.
    4.  

    Ja atsevišķas iepirkuma prasības dēļ piešķir vairāk nekā vienu līgumslēgšanas tiesību vai ja līgumus piešķir pa daļām, kā novērtēšanas bāzi izmanto:

    a) 

    iepriekšējā finanšu gadā vai iepriekšējos 12 mēnešos noslēgtu līdzīgu atkārtotu līgumu faktisko vērtību, ko, ja iespējams, pielāgo paredzamām apjoma vai vērtības izmaiņām nākamajos 12 mēnešos, vai

    b) 

    paredzamo atkārtotu līgumu vērtību budžeta gadā vai 12 mēnešos pēc pirmā līguma noslēgšanas.

    5.  

    Līgumiem par preču vai pakalpojumu izpirkumnomu, nomu vai pirkšanu kredītā vai līgumiem, kuros nav noteikta kopējā cena, novērtēšanas bāze ir šāda:

    a) 

    līgumiem uz noteiktu laiku, ja to termiņš ir 12 mēneši vai mazāks, – kopējā līguma vērtība tā darbības laikā, ja to termiņš ir ilgāks par 12 mēnešiem, – to kopējā vērtība, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību;

    b) 

    līgumiem uz nenoteiktu laiku – mēneša iemaksa, kas reizināta ar 48.

    Šaubu gadījumā izmanto otro, proti, b) apakšpunktā minēto, novērtēšanas bāzi.

    6.  
    Ja paredzētais iepirkums nosaka vajadzību pēc izvēles noteikumiem, novērtēšanas bāze ir maksimālā pieļaujamā iepirkuma kopvērtība, ieskaitot iespējamus pirkumus.

    III pants

    Valsts režīms un nediskriminācija

    1.  

    Attiecībā uz visiem normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi valsts iepirkuma jomā, kuriem piemēro šo Nolīgumu, katra Puse tūlīt un bez nosacījumiem piešķir citu Pušu precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem, kas piedāvā Pušu preces vai pakalpojumus, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā:

    a) 

    to, kas piešķirts vietējām precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem, un

    b) 

    to, kas piešķirts jebkuras citas Puses precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

    2.  

    Attiecībā uz visiem normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi valsts iepirkuma jomā, kuriem piemēro šo Nolīgumu, katra Puse nodrošina, ka:

    a) 

    tās iestādes neizturas pret valsts teritorijā reģistrētu piegādātāju mazāk labvēlīgi kā pret kādu citu valsts teritorijā reģistrētu piegādātāju, pamatojoties uz ārvalstu piederības vai īpašuma tiesību līmeni, un

    b) 

    tās iestādes nediskriminē valsts teritorijā reģistrētus piegādātājus, pamatojoties uz piegādātās preces vai pakalpojuma ražotājvalsti, ja ražotājvalsts ir šā Nolīguma Puse saskaņā ar IV panta noteikumiem.

    3.  
    Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz visu veidu muitas nodokļiem un maksājumiem, kas uzlikti importam vai saistībā ar importu, uz šādu nodokļu un maksājumu iekasēšanas metodi, uz citiem importa noteikumiem un formalitātēm un uz pasākumiem, kas ietekmē tirdzniecību ar pakalpojumiem, bet kas nav normatīvie akti, procedūras un prakse valsts iepirkuma jomā, uz ko attiecas šis Nolīgums.

    IV pants

    Izcelsmes noteikumi

    1.  
    Precēm vai pakalpojumiem, ko citas Puses importē vai sniedz valsts iepirkuma vajadzībām, uz ko attiecas šis Nolīgums, Puse nepiemēro izcelsmes noteikumus, kas atšķiras no izcelsmes noteikumiem, ko parastā tirdzniecības apritē un attiecīgā darījuma laikā piemēro tādu pašu preču vai pakalpojumu importam vai piegādei no tām pašām Pusēm.
    2.  
    Pēc tam, kad izpildīta darba programma preču izcelsmes noteikumu saskaņošanai, kas jāveic saskaņā ar Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk tekstā – “PTO Līgums”) 1.A pielikumā iekļauto Vienošanos par izcelsmes noteikumiem, un noslēgtas sarunas par tirdzniecību ar pakalpojumiem, Puses ņem vērā minētās darba programmas un sarunu rezultātus, pēc vajadzības grozot 1. punktu.

    V pants

    Īpašs un atšķirīgs režīms jaunattīstības valstīm

    Mērķi

    1.  

    Īstenojot un izpildot šo Nolīgumu, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem Puses pienācīgi ņem vērā šādas jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības:

    a) 

    aizsargāt to maksājumu bilanci un nodrošināt pietiekamu rezervju līmeni ekonomikas attīstības programmu īstenošanai;

    b) 

    sekmēt vietējās ražošanas izveidošanu vai attīstību, tostarp sīkražošanu un mājamatniecību lauku vai atpalikušos reģionos, un citu ekonomikas nozaru ekonomikas attīstību;

    c) 

    atbalstīt rūpniecības uzņēmumus, kamēr tie pilnībā vai lielā mērā ir atkarīgi no valsts iepirkuma, un

    d) 

    veicināt ekonomikas attīstību, izmantojot reģionālas vai vispārējas vienošanās starp jaunattīstības valstīm, kas ir iesniegtas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk tekstā – “PTO”) ministru konferencei un ko tā nav noraidījusi.

    2.  
    Saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem, izstrādājot un piemērojot normatīvus aktus un procedūras, kas skar valsts iepirkumu, katra Puse veicina importa palielināšanu no jaunattīstības valstīm, ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu un valstu ar zemu ekonomikas attīstības līmeni īpašās problēmas.

    Piemērošanas joma

    3.  
    Lai nodrošinātu jaunattīstības valstu spēju stingri ievērot šo Nolīgumu ar nosacījumiem, kas atbilst to attīstības, finansiālajām un tirdzniecības vajadzībām, sarunu gaitā par jaunattīstības valstu iepirkumu, uz ko attiecināmi šā Nolīguma noteikumi, pienācīgi ņem vērā 1. punktā minētos mērķus. Rūpnieciski attīstītās valstis, saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem gatavojot piemērošanas jomas sarakstus, cenšas iekļaut tajos iestādes, kas iepērk preces un pakalpojumus, ko jaunattīstības valstis ir ieinteresētas eksportēt.

    Saskaņoti izņēmumi

    4.  
    Jaunattīstības valsts sarunās, kas notiek saskaņā ar šo Nolīgumu, var apspriest savstarpēji pieņemamus izņēmumus no valsts režīma noteikumiem attiecībā uz konkrētām iestādēm, precēm vai pakalpojumiem, kas ir iekļauti tās piemērošanas jomas sarakstos, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus. Šādās sarunās pienācīgi ņem vērā apsvērumus, kas izklāstīti no 1. punkta a) apakšpunkta līdz 1. punkta c) apakšpunktam. Jaunattīstības valsts, kas ir 1. punkta d) apakšpunktā minēto reģionālo vai vispārējo vienošanos starp jaunattīstības valstīm dalībniece, izņēmumus savos sarakstos var apspriest arī, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus un inter alia valsts iepirkuma noteikumus, ko paredz attiecīgās reģionālās vai vispārējās vienošanās, un jo īpaši preces vai pakalpojumus, uz kuriem var attiekties kopējas rūpniecības attīstības programmas.
    5.  
    Pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā jaunattīstības valsts Puse var grozīt savus piemērošanas jomas sarakstus saskaņā ar XXIV panta 6. punkta noteikumiem par šādu sarakstu grozīšanu, ņemot vērā tās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības, vai arī var lūgt Valsts iepirkuma komiteju (turpmāk tekstā – “Komiteja”) piešķirt izņēmumus no valsts režīma noteikumiem konkrētām iestādēm, precēm vai pakalpojumiem, kas ir iekļauti tās piemērošanas jomas sarakstos, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus un pienācīgi ievērojot 1. punkta a) līdz c) apakšpunkta noteikumus. Pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā jaunattīstības valsts Puse var arī lūgt Komiteju piešķirt izņēmumus konkrētām iestādēm, precēm vai pakalpojumiem, kas ir iekļauti tās piemērošanas jomas sarakstos, ievērojot tās dalību reģionālās vai vispārējās vienošanās starp jaunattīstības valstīm, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus un pienācīgi ievērojot 1. punkta d) apakšpunkta noteikumus. Katram lūgumam par saraksta grozīšanu, ko Komitejai iesniedz jaunattīstības valsts Puse, pievieno dokumentāciju, kas attiecas uz šo lūgumu, vai informāciju, kas var būt vajadzīga jautājuma izskatīšanai.
    6.  
    Šā panta 4. un 5. punktu mutatis mutandis piemēro jaunattīstības valstīm, kas pievienojas šim Nolīgumam pēc tā stāšanās spēkā.
    7.  
    Šā panta 4., 5. un 6. punktā minētos saskaņotos izņēmumus pārskata saskaņā ar 14. punkta noteikumiem.

    Tehniskā palīdzība jaunattīstības valstu Pusēm

    8.  
    Katra rūpnieciski attīstītā valsts, kas ir šā Nolīguma Puse, pēc pieprasījuma sniedz jaunattīstības valstu Pusēm visa veida tehnisko palīdzību, ko tā uzskata par piemērotu problēmu risināšanai valsts iepirkuma jomā.
    9.  

    Šāda palīdzība, ko sniedz, nediskriminējot jaunattīstības valstu Puses, attiecas inter alia uz:

    — 
    īpašu tehnisku problēmu risināšanu saistībā ar konkrētu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un
    — 
    jebkādu citu problēmu, kuru pieprasītāja Puse un cita Puse vienojas risināt, izmantojot šo palīdzību.
    10.  
    Šā panta 8. un 9. punktā minētā tehniskā palīdzība ietver jaunattīstības valstu Pušu piegādātāju iesniegtās kvalifikācijas dokumentācijas un piedāvājumu tulkošanu iestādes norādītajā PTO oficiālajā valodā, izņemot gadījumus, kad rūpnieciski attīstīto valstu Puses uzskata tulkošanu par apgrūtinošu; šādā gadījumā pēc rūpnieciski attīstīto valstu Pusēm vai to iestādēm adresēta jaunattīstības valstu Pušu pieprasījuma jāsniedz paskaidrojums.

    Informācijas centri

    11.  
    Rūpnieciski attīstīto valstu Puses atsevišķi vai kopā izveido informācijas centrus, lai atbildētu uz pamatotiem jaunattīstības valstu Pušu informācijas pieprasījumiem, kas inter alia attiecas uz normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi valsts iepirkuma jomā, publicētajiem paziņojumiem par paredzētajiem iepirkumiem, to iestāžu adresēm, uz kurām attiecas šis Nolīgums, un iepirkto vai iepērkamo preču vai pakalpojumu veidu un apjomu, tostarp arī pieejamo informāciju par turpmākajiem piedāvājumiem. Komiteja var arī izveidot informācijas centru.

    Īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm

    12.  
    Ņemot vērā VVTT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU 1979. gada 28. novembra Lēmuma par atšķirīgu un labvēlīgāku attieksmi pret jaunattīstības valstīm, to savstarpīgumu un pilnīgāku līdzdalību (BLSD 26S/203-205) 6. punktu, vismazāk attīstīto valstu Pusēm un šo Pušu piegādātājiem attiecībā uz šo Pušu izcelsmes precēm vai pakalpojumiem piešķir īpašu režīmu saistībā ar jebkādiem vispārīgiem vai īpašiem pasākumiem par labu jaunattīstības valstu Pusēm. Šā Nolīguma priekšrocības Puse var piešķirt arī piegādātājiem vismazāk attīstītajās valstīs, kas nav šā Nolīguma Puses, attiecībā uz šo valstu izcelsmes precēm vai pakalpojumiem.
    13.  
    Katra rūpnieciski attīstītās valsts Puse iespējamajiem pretendentiem vismazāk attīstītajās valstīs pēc pieprasījuma sniedz palīdzību, ko tā uzskata par piemērotu saistībā ar piedāvājumu iesniegšanu un tādu preču vai pakalpojumu atlasi, par kuriem tās iestādēm, kā arī vismazāk attīstīto valstu piegādātājiem varētu būt interese, un tāpat palīdz viņiem izpildīt tehniskos noteikumus un standartus attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir paredzētā iepirkuma priekšmets.

    Pārskatīšana

    14.  
    Komiteja ik pēc gada pārskata šā panta darbību un efektivitāti un ik pēc trijiem tā darbības gadiem, pamatojoties uz Pušu sniegtajiem ziņojumiem, veic padziļinātu pārskatu, lai novērtētu tā ietekmi. Kā daļu no trīsgadu pārskatiem un lai panāktu maksimālu šā Nolīguma noteikumu, jo īpaši III panta, īstenošanu, un ņemot vērā attiecīgo jaunattīstības valstu attīstības, finanšu un tirdzniecības stāvokli, Komiteja pārbauda, vai ir jāpārlabo vai jāpagarina izņēmumi, kas piešķirti saskaņā ar šā panta 4.–6. punkta noteikumiem.
    15.  
    Turpmākos sarunu raundos saskaņā ar XXIV panta 7. punktu katra jaunattīstības valsts Puse izskata iespēju paplašināt tās piemērošanas jomas sarakstus, ņemot vērā tās ekonomikas, finanšu un tirdzniecības stāvokli.

    VI pants

    Tehniskās specifikācijas

    1.  
    Tehniskās specifikācijas, kas nosaka iepērkamo preču vai pakalpojumu īpašības, piemēram, to kvalitāti, veiktspēju, drošumu un izmērus, simbolus, terminoloģiju, iesaiņojumu, marķēšanu un etiķetēšanu vai to ražošanas procesus un metodes un valsts iepirkuma piešķīrēju noteiktās prasības atbilstības novērtēšanas procedūrām, nesagatavo, nepieņem un nepiemēro, lai radītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai, vai tā, ka šādi šķēršļi rodas.
    2.  

    Valsts iepirkuma piešķīrēju noteiktās tehniskās specifikācijas pēc vajadzības ir:

    a) 

    izteiktas kā veiktspēja, bet ne kā projekts vai aprakstošas īpašības, un

    b) 

    pamatoti ar starptautiskiem standartiem, ja tādi ir, bet, ja tādu nav, – ar valsts tehniskajiem noteikumiem ( 216 ), atzītiem valsts standartiem ( 217 ) vai būvniecības kodeksu.

    3.  
    Nav pieļaujama prasība vai norāde uz konkrētu preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu, patentu, modeli vai tipu, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju, izņemot gadījumus, kad citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami aprakstīt iepirkuma prasības, un ja piedāvājuma dokumentācijā iekļauj tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.
    4.  
    Iestādes no uzņēmuma, kam var būt komerciāla interese par šo iepirkumu, nelūdz un nepieņem tādus ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojot specifikācijas konkrētam iepirkumam.

    VII pants

    Konkursa procedūras

    1.  
    Katra Puse nodrošina, ka tās iestādes piemēro konkursa procedūras nediskriminējošā veidā un ka tās atbilst VII–XVI panta noteikumiem.
    2.  
    Iestādes nevienam piegādātājam nesniedz informāciju par konkrētu iepirkumu tādā veidā, kas varētu izslēgt konkurenci.
    3.  

    Šajā Nolīgumā:

    a) 

    atklāta izsole ir procedūra, saskaņā ar kuru visi ieinteresētie piegādātāji var iesniegt savu piedāvājumu;

    b) 

    selektīva izsole ir procedūra, saskaņā ar kuru atbilstoši X panta 3. punktam un citiem attiecīgajiem šā Nolīguma noteikumiem piedāvājumu var iesniegt piegādātāji, kurus iestāde ir uzaicinājusi to darīt;

    c) 

    slēgta izsole ir procedūra, kad iestāde individuāli sazinās ar piegādātājiem; to var izmantot tikai ar XV pantā minētajiem nosacījumiem.

    VIII pants

    Piegādātāju kvalifikācija

    Piegādātāju kvalifikācijas procesā iestādes nediskriminē citu Pušu piegādātājus savā starpā vai arī vietējos piegādātājus un citu Pušu piegādātājus. Kvalifikācijas procedūras atbilst šiem noteikumiem:

    a) 

    visus izsoles dalības nosacījumus publicē pietiekami agri, lai ļautu ieinteresētajiem piegādātājiem uzsākt un, ciktāl tas ir savienojams ar iepirkuma procesa efektīvu darbību, pabeigt kvalifikācijas procedūras;

    b) 

    dalībai izsolēs izvirza tikai tādus nosacījumus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu uzņēmuma spēju izpildīt attiecīgo līgumu. Jebkādi dalības nosacījumi piegādātājiem, tostarp finanšu garantijas, tehniskā kvalifikācija un informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu piegādātāju finansiālo, komerciālo un tehnisko nodrošinājumu, kā arī kvalifikācijas pārbaude, citu Pušu piegādātājiem nedrīkst būt mazāk labvēlīgi kā vietējiem piegādātājiem un nedrīkst savstarpēji diskriminēt citu Pušu piegādātājus. Piegādātāja finansiālo, komerciālo un tehnisko nodrošinājumu izvērtē, pamatojoties gan uz šā piegādātāja vispārējo uzņēmējdarbību, gan uz tā darbību valsts iepirkuma piešķīrēja teritorijā, pienācīgi ņemot vērā tiesiskās attiecības starp piegādes organizācijām;

    c) 

    piegādātāju kvalifikācijas procesu un tam vajadzīgo laiku neizmanto tā, lai kavētu citu Pušu piegādātāju iekļaušanu piegādātāju sarakstā vai to pieteikumu izskatīšanu konkrētam paredzētajam iepirkumam. Iestādes par kvalificētiem piegādātājiem atzīst tādus vietējos piegādātājus vai citu Pušu piegādātājus, kuri atbilst nosacījumiem, kas izvirzīti dalībai konkrētā paredzētā iepirkumā. Jāņem vērā arī piegādātāji, kas izteikuši vēlmi piedalīties konkrētā paredzētā iepirkumā, bet nav tam kvalificējušies, ja vien ir pietiekami daudz laika kvalifikācijas procedūras pabeigšanai;

    d) 

    iestādes, kas uztur pastāvīgus kvalificēto piegādātāju sarakstus, nodrošina, ka piegādātāji jebkurā laikā var pieteikties kvalifikācijai un ka visus kvalificētos piegādātājus, kas to lūdz, iekļauj šajos sarakstos samērīgi īsā laikā;

    e) 

    ja pēc paziņojuma publicēšanas saskaņā ar IX panta 1. punktu kāds nekvalificējies piegādātājs izsaka vēlmi piedalīties paredzētajā iepirkumā, iestāde tūlīt sāk kvalifikācijas procedūras;

    f) 

    attiecīgās iestādes informē jebkuru piegādātāju, kas izteicis vēlmi kļūt par kvalificētu piegādātāju, par savu lēmumu šajā sakarā. Iestāžu pastāvīgajos sarakstos iekļautajiem kvalificētajiem piegādātājiem paziņo arī par šādu sarakstu likvidēšanu vai par to izslēgšanu no šiem sarakstiem;

    g) 

    katra Puse nodrošina, ka:

    i) 

    katrā iestādē un tās struktūrvienībās piemēro vienotu kvalifikācijas procedūru, izņemot gadījumus, kad ir pienācīgi pamatota vajadzība pēc atšķirīgas procedūras, un

    ii) 

    tiek veikti pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu dažādu iestāžu kvalifikācijas procedūru atšķirības;

    h) 

    noteikumi, kas minēti a) līdz g) apakšpunktā, neaizliedz izslēgt piegādātāju, pamatojoties uz tā bankrotu vai viltotāmdekla rācijām, ja šāda rīcība ir saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem par valsts režīmu un nediskrimināciju.

    IX pants

    Uzaicinājums piedalīties paredzētajā iepirkumā

    1.  
    Saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu iestādes publicē uzaicinājumu piedalīties visos gadījumos, kad paredzēts iepirkums, izņemot gadījumus (slēgtas izsoles), kuriem XV pantā paredzēti citi noteikumi. Paziņojumu publicē II papildinājumā iekļautajā attiecīgajā publikācijā.
    2.  
    Uzaicinājumu piedalīties var izteikt ar paziņojumu par paredzēto iepirkumu, kā noteikts 6. punktā.
    3.  
    Šā Nolīguma 2. un 3. pielikumā minētās iestādes kā uzaicinājumu piedalīties var izmantot 7. punktā minēto paziņojumu par plānoto iepirkumu vai 9. punktā minēto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu.
    4.  
    Iestādes, kuras kā uzaicinājumu piedalīties izmanto paziņojumu par plānoto iepirkumu, pēc tam uzaicina visus piegādātājus, kuri ir izrādījuši interesi, apstiprināt to, pamatojoties uz informāciju, kas ietver vismaz 6. punktā minētās ziņas.
    5.  
    Iestādes, kuras kā uzaicinājumu piedalīties izmanto paziņojumu par kvalifikācijas sistēmu, savlaicīgi un ņemot vērā XVIII panta 4. punktā minētos apsvērumus, sniedz informāciju, kas dod visiem, kas izrādījuši interesi, atbilstošu iespēju izvērtēt savu interesi par dalību iepirkumā. Šajā informācijā ietver visu informāciju, kas norādīta 6. un 8. punktā minētajos paziņojumos, ciktāl tā ir pieejama. Informāciju, ko sniedz vienam ieinteresētajam piegādātājam, nediskriminējošā veidā sniedz arī pārējiem ieinteresētajiem piegādātājiem.
    6.  

    Katrā 2. punktā minētajā paziņojumā par paredzēto iepirkumu iekļauj šādu informāciju:

    a) 

    veids un daudzums, ieskaitot turpmāka iepirkuma iespējas, un, ja iespējams, paredzamais grafiks, kad šādas iespējas var izmantot; ja līgumi ir atkārtoti – veids un daudzums, un, ja iespējams, paredzamais grafiks turpmākiem paziņojumiem par konkursu par preču vai pakalpojumu iepirkumu;

    b) 

    vai izsole ir atklāta vai selektīva, vai arī ir paredzamas sarunas;

    c) 

    diena, kad ir jāsāk vai jāpabeidz preču vai pakalpojumu piegāde;

    d) 

    adrese un galīgais datums pieteikumu iesniegšanai, lai saņemtu uzaicinājumu uz konkursu, vai kvalifikācijai piegādātāju sarakstiem vai piedāvājumu pieņemšanai, kā arī valoda vai valodas, kādās tie jāiesniedz;

    e) 

    tās iestādes adrese, kas piešķir līgumslēgšanas tiesības un sniedz specifikāciju un citu dokumentu saņemšanai vajadzīgo informāciju;

    f) 

    visas ekonomiskās un tehniskās prasības, finanšu garantijas un informāciju, ko prasa no piegādātājiem;

    g) 

    apjoms un maksāšanas noteikumi katrai summai, kas jāmaksā par konkursa dokumentāciju, un

    h) 

    vai iestāde uzaicina iesniegt piedāvājumus pirkšanai, izpirkumnomai, nomai vai pirkšanai kredītā, vai arī vairākām no šīm metodēm.

    7.  

    Katrā no 3. punktā minētajiem paziņojumiem par paredzēto iepirkumu iekļauj visu pieejamo 6. punktā minēto informāciju. Jebkurā gadījumā tajā jāiekļauj 8. punktā minētā informācija un

    a) 

    norāde, ka ieinteresētajiem piegādātājiem jāizsaka iestādei sava interese par iepirkumu;

    b) 

    kontaktpunkts iestādē, kur var iegūt papildinformāciju.

    8.  

    Par katru paredzēto iepirkumu iestāde publicē kopsavilkuma paziņojumu vienā no PTO oficiālajām valodām. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

    a) 

    līguma priekšmets;

    b) 

    termiņš piedāvājumu iesniegšanai vai pieteikumu iesniegšanai, lai saņemtu uzaicinājumu uz izsoli, un

    c) 

    adreses, kur var pieprasīt dokumentus, kas attiecas uz līgumiem.

    9.  

    Selektīvas izsoles gadījumā iestādes, kas uztur pastāvīgus kvalificēto piegādātāju sarakstus, ik gadus vienā no III papildinājumā minētajām publikācijām publicē paziņojumu par:

    a) 

    uzturēto sarakstu uzskaitījumu, minot to nosaukumus, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, vai preču vai pakalpojumu kategorijām, ko iepērk, izmantojot šos sarakstus;

    b) 

    nosacījumiem, kas piegādātājiem jāizpilda, lai tos iekļautu šajos sarakstos, un par metodēm, ar kādām attiecīgā iestāde katru no šiem nosacījumiem pārbaudīs, un

    c) 

    sarakstu derīguma termiņu un par formalitātēm, kas jāievēro, tos atjaunojot.

    Ja šādu paziņojumu saskaņā ar 3. punktu izmanto kā uzaicinājumu piedalīties, paziņojumā papildus iekļauj šādu informāciju:

    d) 

    attiecīgo preču vai pakalpojumu veids;

    e) 

    norāde, ka paziņojums ir uzskatāms par uzaicinājumu piedalīties.

    Tomēr, ja kvalifikācijas sistēmas darbības termiņš ir trīs gadi vai mazāks un ja sistēmas darbības termiņš ir skaidri norādīts paziņojumā un ir arī paskaidrots, ka turpmāki paziņojumi netiks publicēti, pietiek ar vienreizēju paziņojuma publicēšanu, uzsākot sistēmas piemērošanu. Šādu sistēmu neizmanto tādā veidā, lai apietu šā Nolīguma noteikumus.

    10.  
    Ja pēc tam, kad publicēts uzaicinājums piedalīties kādā paredzētā iepirkumā, bet pirms termiņa, kas paziņojumā vai konkursa dokumentācijā noteikts piedāvājumu atvēršanai vai saņemšanai, rodas vajadzība grozīt vai pārformēt paziņojumu, grozījumi vai pārformētais paziņojums jālaiž tādā pašā apritē kā oriģināldokumenti, kuri ir grozījumu pamatā. Jebkādu būtisku informāciju, ko par konkrētu paredzēto iepirkumu sniedz vienam piegādātājam, vienlaicīgi sniedz visiem pārējiem piegādātājiem, dodot pietiekamu laiku, lai piegādātāji varētu šādu informāciju apsvērt un reaģēt uz to.
    11.  
    Šajā pantā minētajos paziņojumos vai publikācijā, kurā šie paziņojumi parādās, iestādes skaidri norāda, ka uz iepirkumu attiecas šis Nolīgums.

    X pants

    Atlases procedūras

    1.  
    Lai nodrošinātu iespējami efektīvu starptautisku konkurenci selektīvā izsolē, iestādes uz katra paredzētā iepirkuma izsoli uzaicina tik daudz vietējo piegādātāju un citu Pušu piegādātāju, cik iespējams, lai netraucētu efektīvu iepirkuma sistēmas darbību. Piegādātājus dalībai izsolē atlasa godīgi un bez diskriminācijas.
    2.  
    Iestādes, kas uztur pastāvīgus kvalificēto piegādātāju sarakstus, var atlasīt uz izsoli uzaicināmos piegādātājus no tiem, kas iekļauti šajos sarakstos. Sarakstos iekļautajiem piegādātājiem atlasē dod vienlīdzīgas iespējas.
    3.  
    Piegādātājiem, kas piesakās dalībai konkrētā paredzētajā iepirkumā, ļauj iesniegt piedāvājumu un to izskata, ja vien ir pietiekami daudz laika, lai pabeigtu VIII un IX pantā noteikto kvalifikācijas procedūru tiem piegādātājiem, kas vēl nav kvalificējušies. Papildu piegādātāju skaitu, kam ļauj piedalīties, ierobežo tikai tādēļ, lai nodrošinātu efektīvu iepirkuma sistēmas darbību.
    4.  
    Pieteikumus dalībai selektīvā izsolē var iesniegt, izmantojot teleksu, telegrammu vai faksimilu.

    XI pants

    Piedāvājumu iesniegšanas un piegādes termiņi

    Vispārīgi norādījumi

    1.  
    a) 

    Jebkuram noteiktam termiņam ir jābūt pietiekamam, lai ļautu citu Pušu piegādātājiem, kā arī vietējiem piegādātājiem sagatavot un iesniegt piedāvājumus pirms izsoles slēgšanas. Nosakot šādus termiņus, iestādes atbilstoši to pamatotām vajadzībām ņem vērā tādus faktorus kā paredzētā iepirkuma sarežģītība, paredzamā apakšuzņēmumu līgumu nepieciešamība un laiks, kas parasti vajadzīgs piedāvājumu iesniegšanai pa pastu no ārvalstu, kā arī iekšzemes vietām;

    b) 

    katra Puse nodrošina, ka tās iestādes pienācīgi ņem vērā publikāciju termiņus, nosakot galīgo pieņemšanas datumu piedāvājumiem vai pieteikumiem, lai saņemtu uzaicinājumu uz izsoli.

    Termiņi

    2.  

    Izņemot 3. punktā noteiktos gadījumus:

    a) 

    atklātām izsolēm piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 40 dienas pēc IX panta 1. punktā minētās publicēšanas dienas;

    b) 

    selektīvām izsolēm, kurām neizmanto pastāvīgu kvalificēto piegādātāju sarakstu, termiņš pieteikumu iesniegšanai, lai saņemtu uzaicinājumu uz izsoli, ir ne mazāks kā 25 dienas pēc IX panta 1. punktā minētās publicēšanas dienas; piedāvājumu pieņemšanas termiņš nekādā gadījumā nav mazāks kā 40 dienas pēc dienas, kad izsniegts uzaicinājums uz izsoli;

    c) 

    selektīvām izsolēm, kurām izmanto pastāvīgu kvalificēto piegādātāju sarakstu, piedāvājumu pieņemšanas termiņš nav mazāks kā 40 dienas pēc dienas, kad sākotnēji izsniegti uzaicinājumi uz izsoli, neatkarīgi no tā, vai diena, kad izsniegti sākotnējie uzaicinājumi uz izsoli, sakrīt ar IX panta 1. punktā minētās publicēšanas dienu.

    3.  

    Šā panta 2. punktā minētos termiņus var saīsināt turpmāk izklāstītajos apstākļos:

    a) 

    ja 40 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus iepriekš ir publicēts atsevišķs paziņojums un ja šis paziņojums satur vismaz:

    i) 

    visu pieejamo IX panta 6. punktā minēto informāciju,

    ii) 

    IX panta 8. punktā minēto informāciju,

    iii) 

    norādi, ka ieinteresētajiem piegādātājiem jāizsaka iestādei interese par iepirkumu, un

    iv) 

    kontaktpunktu iestādē, kur var iegūt papildinformāciju,

    40 dienu termiņu piedāvājumu pieņemšanai var aizstāt ar termiņu, kas ir pietiekami ilgs, lai dotu iespēju iesniegt atbilstošus piedāvājumus, un kas parasti nav mazāks kā 24 dienas, bet jebkurā gadījumā ne mazāks kā 10 dienas;

    b) 

    otrreizējas vai turpmākas publicēšanas gadījumā, kas saistīta ar atkārtotiem līgumiem IX panta 6. punkta izpratnē, 40 dienu termiņu piedāvājumu pieņemšanai var saīsināt līdz termiņam, kas nav mazāks kā 24 dienas;

    c) 

    ja iestādes pienācīgi pamatotas steidzamības dēļ attiecīgo termiņu ievērošana nav iespējama, 2. punktā noteiktos termiņus var saīsināt, bet tie nekādā gadījumā nevar būt mazāki kā 10 dienas pēc IX panta 1. punktā minētās publicēšanas dienas, vai arī

    d) 

    iepirkumiem, ko veic 2. un 3. pielikumā iekļautās iestādes, 2. punkta c) apakšpunktā minēto termiņu var noteikt, iestādei un atlasītajiem piegādātājiem savstarpēji vienojoties. Ja šāda vienošanās nav panākta, iestāde var noteikt termiņus, kas ir pietiekami ilgi, lai būtu iespējama atbilstošu pieteikumu sagatavošana, un kas jebkurā gadījumā nav mazāki kā 10 dienas.

    4.  
    Saskaņā ar pamatotām iestādes vajadzībām, nosakot piegādes termiņus, jāņem vērā tādi faktori kā paredzētā iepirkuma sarežģītība, paredzamā apakšuzņēmumu līgumu nepieciešamība un laiks, kas reāli vajadzīgs preču saražošanai, preču krājumu izņemšanai un transportēšanai no piegādes vietas vai pakalpojumu sniegšanai.

    XII pants

    Konkursa dokumentācija

    1.  
    Ja iestāde ļauj piedāvājumus iesniegt vairākās valodās, viena no šīm valodām ir kāda no PTO oficiālajām valodām.
    2.  

    Piegādātājiem izsniegtajā konkursa dokumentācijā iekļauj visu vajadzīgo informāciju, lai tie varētu iesniegt atbilstošus piedāvājumus, tostarp informāciju, kas jāpublicē paziņojumā par paredzēto iepirkumu, izņemot IX panta 6. punkta g) apakšpunktā minēto, un šādu informāciju:

    a) 

    iestādes adresi, uz kuru jāsūta piedāvājumi;

    b) 

    adresi, uz kuru jāsūta papildinformācijas pieprasījumi;

    c) 

    valodu vai valodas, kādā(-ās) jāiesniedz piedāvājumi un konkursa dokumenti;

    d) 

    piedāvājumu pieņemšanas termiņu un to pieņemšanas laiku, kā arī laika posmu, kurā jāpieņem visi piedāvājumi;

    e) 

    personas, kas ir pilnvarotas piedalīties piedāvājumu atvēršanā, un piedāvājumu atvēršanas dienu, laiku un vietu;

    f) 

    visas ekonomiskās un tehniskās prasības, finanšu garantijas un informāciju vai dokumentus, ko prasa no piegādātājiem;

    g) 

    pilnīgu vajadzīgo preču vai pakalpojumu vai visu prasību aprakstu, tostarp tehniskās specifikācijas, veicamo atbilstības sertifikāciju, vajadzīgos plānus, rasējumus un mācību materiālus;

    h) 

    līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, tostarp visus faktorus, kas nav cena, kuri jāņem vērā, izvērtējot piedāvājumus, un izmaksu elementus, kas jāņem vērā, vērtējot piedāvājuma cenu, piemēram, transporta, apdrošināšanas un pārbaudes izmaksas, attiecībā uz citu Pušu precēm vai pakalpojumiem – muitas nodokļus, nodokļus un maksājumu valūtu;

    i) 

    maksāšanas noteikumus;

    j) 

    visus citus noteikumus;

    k) 

    saskaņā ar XVII pantu – noteikumus, ja tādi ir, ar kuriem pieņems piedāvājumus no valstīm, kas nav šā Nolīguma Puses, bet kas piemēro šā panta procedūras.

    Konkursa dokumentācijas nosūtīšana no iestādes

    3.  
    a) 

    Atklātas izsoles gadījumā iestādes nosūta konkursa dokumentāciju pēc jebkura piegādātāja, kas ir izsoles dalībnieks, pieprasījuma un nekavējoties atbild uz jebkuru pamatotu prasību pēc paskaidrojumiem saistībā ar to;

    b) 

    selektīvas izsoles gadījumā iestādes nosūta konkursa dokumentāciju pēc jebkura piegādātāja, kas vēlas piedalīties, pieprasījuma un nekavējoties atbild uz jebkuru pamatotu prasību pēc paskaidrojumiem saistībā ar to;

    c) 

    iestādes ātri atbild uz jebkuru pamatotu attiecīgās informācijas pieprasījumu, ko izteicis piegādātājs, kas piedalās izsolē, ar nosacījumu, ka šāda informācija nedod šim piegādātājam priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem izsolē par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.

    XIII pants

    Piedāvājumu iesniegšana, pieņemšana un atvēršana un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana

    1.  

    Piedāvājumu iesniegšana, pieņemšana un atvēršana un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

    a) 

    parasti piedāvājumus iesniedz rakstveidā tieši vai pa pastu. Ja ir atļauta piedāvājumu iesniegšana pa teleksu, faksimilu vai ar telegrammu, šādi iesniegtā piedāvājumā jāiekļauj visa piedāvājuma izvērtēšanai vajadzīgā informācija, jo īpaši pretendenta piedāvātā galīgā cena un izziņa, ka pretendents piekrīt visiem uzaicinājuma uz izsoli noteikumiem. Piedāvājums nekavējoties jāapstiprina ar vēstuli vai nosūtot parakstītu teleksa, telegrammas vai faksimila kopiju. Piedāvājumu iesniegšana pa tālruni nav atļauta. Teleksa, telegrammas vai faksimila saturs ir noteicošais, ja ir atšķirības vai pretrunas starp šo saturu un pēc termiņa beigām saņemto dokumentāciju, un

    b) 

    pretendentiem laikā starp piedāvājumu atvēršanu un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu var dot iespēju labot nejaušas formālas kļūdas, bet tas nedrīkst radīt pamatu diskriminējošai praksei.

    Piedāvājumu pieņemšana

    2.  
    Piegādātāju nesoda, ja konkursa dokumentācijā norādītais birojs saņem piedāvājumu pēc noteiktā termiņa tikai iestādes nepareizas rīcības radītas kavēšanās dēļ. Piedāvājumus var izskatīt arī citos ārkārtējos apstākļos, ja to paredz attiecīgās iestādes noteiktā kārtība.

    Piedāvājumu atvēršana

    3.  
    Visus piedāvājumus, ko iestādes aicinājušas iesniegt atklātai vai selektīvai izsolei, pieņem un atver saskaņā ar tādām procedūrām un nosacījumiem, kas garantē regulāru atvēršanu. Piedāvājumu pieņemšana un atvēršana notiek arī saskaņā ar valsts režīmu un šā Nolīguma nediskriminācijas noteikumiem. Informācija par piedāvājumu atvēršanu paliek attiecīgajā iestādē un ir pieejama tām valsts institūcijām, kuru padotībā ir šī iestāde, lai vajadzības gadījumā to varētu izmantot XVIII, XIX, XX un XXII pantā paredzētajām procedūrām.

    Līgumslēgšanas tiesību piešķiršana

    4.  
    a) 

    Lai izskatītu tiesību piešķiršanu, piedāvājumam atvēršanas brīdī jāatbilst paziņojumu vai konkursa dokumentācijas pamatprasībām un tam jābūt no iesniedzēja, kas atbilst dalības nosacījumiem. Ja iestāde ir saņēmusi piedāvājumu, kas ir pārmērīgi zems, salīdzinot ar citiem iesniegtajiem piedāvājumiem, tā var lūgt pretendentam paskaidrojumus, lai pārliecinātos, ka pretendents atbilst dalības nosacījumiem un spēj izpildīt līguma noteikumus;

    b) 

    izņemot gadījumus, kad iestāde nolemj sabiedrības interesēs līgumu neslēgt, iestāde piešķir tiesības pretendentam, kurš atzīts par pilnībā spējīgu uzņemties līguma izpildi un kura vietējo vai citu Pušu preču vai pakalpojumu piedāvājums ir vai nu par viszemāko cenu, vai tiek atzīts par visizdevīgāko atbilstīgi paziņojumos vai konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem;

    c) 

    tiesības piešķir saskaņā ar konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem un pamatprasībām.

    Izvēles noteikumi

    5.  
    Izvēles noteikumus neizmanto tādā veidā, lai apietu šā Nolīguma noteikumus.

    XIV pants

    Sarunas

    1.  

    Puse var paredzēt iestādēm iespēju risināt sarunas:

    a) 

    par iepirkumiem, attiecībā uz kuriem tās šādu nodomu norādījušas IX panta 2. punktā minētajā paziņojumā (uzaicinājumā piegādātājiem piedalīties izsolē par paredzēto iepirkumu), vai arī

    b) 

    kad, izvērtējot piedāvājumus pēc paziņojumos vai konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem, neviens piedāvājums nav acīm redzami visizdevīgākais.

    2.  
    Sarunas galvenokārt izmanto, lai noteiktu piedāvājumu stiprās un vājās puses.
    3.  
    Iestādes ar piedāvājumiem rīkojas konfidenciāli. Jo īpaši tās nesniedz informāciju, lai palīdzētu konkrētiem dalībniekiem uzlabot savu piedāvājumu līdz citu dalībnieku līmenim.
    4.  

    Sarunu gaitā iestādes nediskriminē dažādus piegādātājus. Jo īpaši tās nodrošina, ka:

    a) 

    jebkāda dalībnieku noraidīšana notiek saskaņā ar paziņojumos un konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem;

    b) 

    visus kritēriju un tehnisko prasību pārveidojumus rakstiski nosūta visiem palikušajiem sarunu dalībniekiem;

    c) 

    visiem palikušajiem dalībniekiem dod iespēju iesniegt jaunus vai grozītus piedāvājumus, kas balstīti uz pārskatītajām prasībām, un

    d) 

    pēc sarunu slēgšanas visiem palikušajiem sarunu dalībniekiem atļauj iesniegt galīgo piedāvājumu, nosakot tiem vienotu termiņu.

    XV pants

    Slēgta izsole

    1.  

    Šā Nolīguma VII–XIV panta noteikumi attiecībā uz atklātām un selektīvām izsolēm nav jāpiemēro turpmāk izklāstītajos gadījumos ar nosacījumu, ka slēgtu izsoli neizmanto, lai izvairītos no pēc iespējas lielākas konkurences, vai tādā veidā, lai diskriminētu citu Pušu piegādātājus vai lai aizsargātu vietējos ražotājus vai piegādātājus:

    a) 

    ja atklātā vai selektīvā izsolē nav saņemti piedāvājumi, kā arī, ja iesniegtie piedāvājumi ir bijuši saskaņoti vai neatbilst piedāvājuma pamatprasībām, vai tos iesnieguši piegādātāji, kas neatbilst saskaņā ar šo Nolīgumu noteiktajiem dalības nosacījumiem, bet ar nosacījumu, ka sākotnējā piedāvājuma prasības piešķirtajā līgumā netiek būtiski pārveidotas;

    b) 

    ja mākslas darbu vajadzībām vai ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību saistītu iemeslu, piemēram, patentu vai autortiesību dēļ, kā arī gadījumā, ja tehnisku iemeslu dēļ nav konkurences, preces vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts piegādātājs un nav citu pieņemamu alternatīvu vai aizvietotāja;

    c) 

    ciktāl tas noteikti vajadzīgs gadījumā, ja tādu notikumu rezultātā, ko iestāde nav varējusi paredzēt, radusies ārkārtēja steidzamība, kā dēļ preces vai pakalpojumus nav iespējams laikus iegūt, izmantojot atklāto vai selektīvo izsoli;

    d) 

    sākotnējā piegādātāja veiktām papildu piegādēm, kas paredzētas jau piegādāto preču vai iekārtu daļu nomaiņai vai arī esošo piegāžu, pakalpojumu vai iekārtu papildināšanai, kur piegādātāja maiņa novestu pie tādu iekārtu vai pakalpojumu iegādes, kas neatbilstu prasībām par savstarpēju aizvietojamību ar jau esošajām iekārtām vai pakalpojumiem ( 218 );

    e) 

    ja iestāde iepērk prototipus, jaunu preci vai jaunu pakalpojumu, kas izstrādāts pēc tās pieprasījuma, izpildot īpašu līgumu par izpēti, izmēģinājumiem, pētījumiem vai sākotnējo izstrādi. Kad šādi līgumi ir izpildīti, turpmākam preču vai pakalpojumu iepirkumam piemēro VII–XIV pantu ( 219 );

    f) 

    ja neparedzētu apstākļu dēļ radusies vajadzība pēc papildu būvniecības pakalpojumiem, kas nebija iekļauti sākotnējā līgumā, bet kas atbilst sākotnējā konkursa dokumentācijā noteiktajiem mērķiem un ir vajadzīgi, lai pabeigtu paredzētos būvniecības pakalpojumus, un ja iestādei jāpiešķir darbuzņēmējam, kas veic attiecīgos būvniecības pakalpojumus, līgumslēgšanas tiesības par papildu būvniecības pakalpojumiem, jo tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ papildu būvniecības pakalpojumu nodalīšana no sākotnējā līguma būtu sarežģīta un radītu iestādei būtiskas neērtības. Par papildu būvniecības pakalpojumiem piešķirto līgumu kopvērtība tomēr nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pamatlīguma summas;

    g) 

    jauniem būvniecības pakalpojumiem, kas ietver analogu būvniecības pakalpojumu atkārtošanu atbilstoši pamatprojektam, par kuru saskaņā ar VII–XIV pantu sākotnēji ir piešķirtas līgumslēgšanas tiesības un par kuru paziņojumā par paredzēto sākotnējo būvniecības pakalpojumu iepirkumu ir norādīts, ka jaunu būvniecības pakalpojumu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanai var izmantot slēgtu izsoli;

    h) 

    precēm, ko iegādājas preču tirgū;

    i) 

    iepirkumiem, ko veic ar tādiem īpaši izdevīgiem noteikumiem, kas ir spēkā tikai ļoti īsu laiku. Šis noteikums paredzēts realizācijai, ko izņēmuma gadījumā veic uzņēmumi, kas parasti nav piegādātāji, vai likvidējamu vai bankrotējušu uzņēmumu aktīvu realizācijai. Tas nav attiecināms uz parastiem iepirkumiem no parastiem piegādātājiem;

    j) 

    gadījumos, kad līgumtiesības ir piešķirtas projektu konkursa uzvarētājam, ja konkurss ir organizēts veidā, kas atbilst šā Nolīguma principiem, jo īpaši IX panta nozīmē attiecībā uz uzaicinājuma publicēšanu piemērotas kvalifikācijas piegādātājiem piedalīties šādā konkursā, ko izvērtē neatkarīga komisija, lai piešķirtu uzvarētājiem projektēšanas līgumtiesības.

    2.  
    Iestādes rakstveidā sagatavo ziņojumu par katru saskaņā ar 1. punkta noteikumiem piešķirto līgumu. Katrā ziņojumā ietver valsts iepirkuma piešķīrēja nosaukumu, iepirkto preču vai pakalpojumu vērtību un veidu, izcelsmes valsti un norādi uz atbilstošajiem šā panta nosacījumiem. Attiecīgā iestāde uzglabā šo ziņojumu, un tas ir pieejams valsts institūcijām, kuru padotībā ir šī iestāde, lai vajadzības gadījumā to varētu izmantot XVIII, XIX, XX un XXII pantā paredzētajām procedūrām.

    XVI pants

    Kompensācijas darījumi

    1.  
    Piegādātāju, preču vai pakalpojumu kvalifikācijā un atlasē vai piedāvājumu izvērtēšanā un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā iestādes nepieprasa, necenšas panākt un neizskata kompensācijas darījumus ( 220 ).
    2.  
    Tomēr, ņemot vērā vispārējus politikas apsvērumus, tostarp ar attīstību saistītus apsvērumus, jaunattīstības valsts pievienošanās laikā var apspriest nosacījumus kompensācijas darījumu, piemēram, prasības par iekšzemes satura iekļaušanu izmantošanai. Šādas prasības izmanto tikai attiecībā uz kvalificēšanos dalībai iepirkuma procesā un ne kā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus. Nosacījumiem jābūt objektīviem, skaidri definētiem un nediskriminējošiem. Tie jāizklāsta valsts I papildinājumā, un tajos var ietvert precīzus ierobežojumus kompensācijas darījumu noteikšanai visos līgumos, uz ko attiecas šis Nolīgums. Par šādu nosacījumu esamību paziņo Komitejai, un tos iekļauj paziņojumā par paredzēto iepirkumu un citos dokumentos.

    XVII pants

    Pārredzamība

    1.  

    Katra Puse veicina to, lai iestādes norādītu noteikumus, tostarp jebkādas atkāpes no konkursa procedūrām vai attiecībā uz pieeju apstrīdēšanas procedūrām, ar kādiem pieņem piedāvājumus no piegādātājiem, kuri reģistrēti valstīs, kas nav šā Nolīguma Puses, bet kas līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas pārredzamības nodrošināšanai tomēr:

    a) 

    nosaka līgumu specifikācijas saskaņā ar VI pantu (tehniskās specifikācijas);

    b) 

    publicē IX pantā minētos paziņojumus par iepirkumu, IX panta 8. punktā minētajā paziņojuma redakcijā (kopsavilkumu paziņojums par paredzamo iepirkumu), kas publicēta PTO oficiālajā valodā, iekļaujot norādi par noteikumiem, ar kādiem pieņem piedāvājumus no piegādātājiem, kas reģistrēti valstīs, kas ir šā Nolīguma Puses;

    c) 

    vēlas nodrošināt, ka to iepirkuma noteikumi iepirkuma laikā parasti nemainās, un, ja no šādām izmaiņām nevar izvairīties, nodrošināt apmierinošu apstrīdēšanas līdzekļu pieejamību.

    2.  
    Valstīm, kas nav šā Nolīguma Puses, bet atbilst 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ir tiesības kā novērotājām piedalīties Komitejas darbā, par to informējot Puses.

    XVIII pants

    Informācija un pārskatīšana attiecībā uz iestāžu pienākumiem

    1.  

    Ne vēlāk kā 72 dienas pēc katru līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas, uz kurām attiecas XIII–XV pants, iestādes publicē paziņojumu atbilstošajā II papildinājumā minētajā publikācijā. Šajos paziņojumus iekļauj šādu informāciju:

    a) 

    preču vai pakalpojumu veids un apjoms, par kuru piešķirtas līgumslēgšanas tiesības;

    b) 

    tās iestādes nosaukums un adrese, kura piešķir līgumslēgšanas tiesības;

    c) 

    tiesību piešķiršanas diena;

    d) 

    uzvarējušā pretendenta nosaukums un adrese;

    e) 

    konkursa uzvarētāja piedāvājuma vērtība vai lielākais un mazākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līgumu;

    f) 

    attiecīgā gadījumā – saskaņā ar IX panta 1. punktu izdota paziņojuma identifikācijas līdzekļi vai pamatojums šādas procedūras izmantošanai saskaņā ar XV pantu, un

    g) 

    izmantotais procedūras veids.

    2.  

    Pēc piegādātāja vai Puses pieprasījuma katra iestāde nekavējoties sniedz:

    a) 

    paskaidrojumu par tā iepirkumu praksi un procedūrām;

    b) 

    attiecīgu informāciju par piegādātāja kvalifikācijas pieteikuma noraidīšanas iemesliem, esošās kvalifikācijas pārtraukšanas iemesliem, kā arī par iemesliem, kāpēc tas netika atlasīts, un

    c) 

    neveiksmīgiem pretendentiem – attiecīgu informāciju par iemesliem, kāpēc piedāvājums netika atlasīts, un par izraudzītā piedāvājuma īpašībām un salīdzinošajām priekšrocībām, kā arī uzvarējušā pretendenta nosaukumu.

    3.  
    Iestādes nekavējoties informē piegādātājus, kas piedalās izsolē, par lēmumiem par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un pēc pieprasījuma dara to rakstveidā.
    4.  
    Iestādes tomēr var pieņemt lēmumu neizpaust daļu 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā minētās informācijas par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, ja šīs informācijas izpaušana traucētu tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt piegādātāju godīgai konkurencei.

    XIX pants

    Informācija un pārskatīšana attiecībā uz Pušu pienākumiem

    1.  
    Katra Puse IV papildinājumā minētajās attiecīgajās publikācijās nekavējoties publicē visus normatīvos aktus, tiesas nolēmumus, vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus un procedūras (ieskaitot līguma standartklauzulas) saistībā ar valsts iepirkumu, uz kuru attiecas šis Nolīgums, tā, lai citas Puses un piegādātāji varētu ar tiem iepazīties. Katra Puse ir gatava pēc pieprasījuma izskaidrot jebkurai citai Pusei savas valsts iepirkuma procedūras.
    2.  
    Neveiksmīga pretendenta valsts valdība, kas ir šā Nolīguma Puse, neskarot XXII panta noteikumus, var ievākt visu papildinformāciju par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, kas var būt vajadzīga, lai nodrošinātu, ka iepirkums veikts godīgi un objektīvi. Tālab valsts iepirkuma piešķīrēja valsts sniedz informāciju gan par uzvarējušā piedāvājuma īpašībām un salīdzinošajām priekšrocībām, gan par līgumcenu. Parasti šo informāciju neveiksmīga pretendenta valsts var atklāt ar nosacījumu, ka šīs tiesības izmanto apdomīgi. Gadījumos, kad šādas informācijas izpaušana varētu kaitēt konkurencei nākamajos piedāvājumos, to neatklāj, iepriekš neapspriežoties ar Pusi, kas šo informāciju neveiksmīgā pretendenta valstij sniegusi, un nesaņemot tās piekrišanu.
    3.  
    Jebkurai citai Pusei pēc pieprasījuma sniedz pieejamo informāciju par to iestāžu veiktajiem iepirkumiem, uz kurām attiecas šis Nolīgums, un par atsevišķu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.
    4.  
    Jebkurai Pusei sniegtu konfidenciālu informāciju, kas traucētu tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt piegādātāju godīgai konkurencei, neizpauž bez informāciju sniegušās Puses oficiālas atļaujas.
    5.  

    Katra Puse vāc un ik gadus iesniedz Komitejai statistiku par tās veiktajiem iepirkumiem, uz kuriem attiecas šis Nolīgums. Šajos ziņojumos iekļauj šādu informāciju par līgumslēgšanas tiesībām, ko piešķīruši visi valsts iepirkuma piešķīrēji, uz kuriem attiecas šis Nolīgums:

    a) 

    par 1. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par piešķirto līgumu paredzamo vērtību gan virs, gan zem robežvērtības, kopā un sadalot pa iestādēm; par 2. un 3. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par piešķirto līgumu paredzamo vērtību virs robežvērtības, kopā un sadalot pa iestādēm;

    b) 

    par 1. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par piešķirto līgumu skaitu un kopvērtību, sadalot pa iestādēm un preču un pakalpojumu kategorijām atbilstoši vienotas klasifikācijas sistēmām; par 2. un 3. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par piešķirto līgumu paredzamo vērtību, sadalot pa iestādēm un preču un pakalpojumu kategorijām;

    c) 

    par 1. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par katrā no XV pantā minētajiem gadījumiem piešķirto līgumu skaitu un kopvērtību, sadalot pa iestādēm un preču un pakalpojumu kategorijām; par 2. un 3. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par tādu katrā no XV pantā minētajiem gadījumiem piešķirto līgumu kopvērtību, kuru vērtība pārsniedz robežvērtību, un

    d) 

    par 1. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par to līgumu skaitu un kopvērtību, kuri piešķirti saskaņā ar šā Nolīguma attiecīgajos pielikumos noteiktajām atkāpēm, sadalot pa iestādēm un preču un pakalpojumu kategorijām, par 2. un 3. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par to līgumu kopvērtību, kuri piešķirti saskaņā ar šā Nolīguma attiecīgajos pielikumos noteiktajām atkāpēm.

    Katra Puse sniedz statistiku par tās iestāžu iepirkto preču un pakalpojumu izcelsmes valsti, ciktāl šāda informācija ir pieejama. Lai nodrošinātu šādas statistikas salīdzināmību, Komiteja sniedz norādījumus par izmantojamām metodēm. Lai nodrošinātu iepirkuma, uz ko attiecas šis Nolīgums, efektīvu uzraudzību, Komiteja var ar vienprātīgu lēmumu pārlabot a) līdz d) apakšpunkta prasības par sniedzamās statistiskās informācijas raksturu un apjomu, un par izmantojamo sadalījumu un klasifikāciju.

    XX pants

    Apstrīdēšanas procedūras

    Apspriedes

    1.  
    Ja kāds piegādātājs iesniedz sūdzību par šā Nolīguma pārkāpumu saistībā ar iepirkumu, Puses veicina to, lai piegādātājs šo jautājumu risinātu, apspriežoties ar valsts iepirkuma piešķīrēju. Šādos gadījumos valsts iepirkuma piešķīrējs objektīvi un laikus izskata jebkuru sūdzību tā, lai apstrīdēšanas sistēmā netraucētu korektīvu pasākumu noteikšanu.

    Apstrīdēšana

    2.  
    Katra Puse nodrošina nediskriminējošas, savlaicīgas, pārredzamas un efektīvas procedūras, kas ļauj piegādātājiem apstrīdēt iespējamos šā Nolīguma pārkāpumus saistībā ar iepirkumu, par kuru tiem ir vai ir bijusi interese.
    3.  
    Katra Puse rakstveidā nosaka savas apstrīdēšanas procedūras un dara tās vispārēji pieejamas.
    4.  
    Katra Puse nodrošina, ka dokumentāciju par visiem iepirkuma procesa aspektiem uzglabā trīs gadus.
    5.  
    Ieinteresētajam piegādātājam var izvirzīt prasību uzsākt apstrīdēšanas procedūru un paziņot par to valsts iepirkuma piešķīrējam noteiktā termiņā kopš brīža, kad ir kļuvis zināms pamats sūdzībai vai kad tam būtu bijis jākļūst zināmam, bet šis termiņš nekādā gadījumā nevar būt mazāks kā 10 dienas.
    6.  

    Pretenzijas izskata tiesa vai objektīva un neatkarīga pārbaudes institūcija, kura nav ieinteresēta iepirkuma rezultātā un kuras locekļi amata pildīšanas laikā ir pasargāti no ārējas ietekmes. Pārbaudes institūcija, kas nav tiesa, ir vai nu pakļauta tiesas uzraudzībai, vai arī tās procedūras nodrošina, ka:

    a) 

    pirms atzinuma sniegšanas vai lēmuma pieņemšanas dalībniekus var uzklausīt;

    b) 

    dalībniekus var pārstāvēt un pavadīt;

    c) 

    dalībnieki var piedalīties visos tiesas procesos;

    d) 

    procesi ir publiski;

    e) 

    atzinumu sniedz vai lēmumu pieņem rakstveidā, pievienojot tam atzinuma vai lēmuma pamatojumu;

    f) 

    var pieaicināt lieciniekus;

    g) 

    pārbaudes institūcijai ir pieejami dokumenti.

    7.  

    Apstrīdēšanas procedūras paredz:

    a) 

    ātrus pagaidu pasākumus, lai labotu Nolīguma pārkāpumus un saglabātu tirdzniecības iespējas. Šādas rīcības rezultātā var apturēt iepirkuma procesu. Procedūras tomēr var paredzēt, ka, pieņemot lēmumu par šādu pasākumu piemērošanu, var ņemt vērā būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iesaistīto pušu interesēm, tostarp uz sabiedrības interesēm. Tādos gadījumos sniedz rakstveida pamatojumu pasākumu nepiemērošanai;

    b) 

    izvērtēšanu un iespēju pieņemt lēmumu par pretenzijas pamatotību;

    c) 

    Nolīguma pārkāpuma labošanu vai kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas var aprobežoties ar piedāvājuma sagatavošanas vai noprotestēšanas izmaksām.

    8.  
    Lai aizsargātu komerciālās un citas intereses, apstrīdēšanas procedūru parasti pabeidz savlaicīgi.

    XXI pants

    Iestādes

    1.  
    Izveido Valsts iepirkuma komiteju, kuras sastāvā ir visu Pušu pārstāvji. Šī Komiteja ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un sanāk pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai dotu Pusēm iespēju apspriesties par jebkādiem jautājumiem saistībā ar šā Nolīguma darbību vai tā mērķu sasniegšanas sekmēšanu un lai pildītu citus pienākumus, ko Puses tai var būt uzdevušas.
    2.  
    Komiteja var izveidot darba grupas vai citas apakšstruktūras, kas veic Komitejas noteiktās funkcijas.

    XXII pants

    Pārrunas un strīdu izšķiršana

    1.  
    Ja vien turpmāk nav noteikts citādi, piemēro PTO Līgumam pievienotās Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (turpmāk tekstā – “Vienošanās par strīdu izšķiršanu”) noteikumus.
    2.  
    Ja kāda Puse uzskata, ka tāpēc, ka kāda cita Puse vai Puses nepilda savus pienākumus, kas izriet no šā Nolīguma, vai piemēro kādu pasākumu, kas var arī nebūt pretrunā ar šā Nolīguma noteikumiem, ir atceltas vai mazinātas jebkādas priekšrocības, kas tai tieši vai netieši pienākas saskaņā ar šo Nolīgumu, tā var iesniegt rakstiskus iebildumus vai priekšlikumus attiecīgajai Pusei vai Pusēm, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Par šādu rīcību nekavējoties paziņo Strīdu izšķiršanas institūcijai (turpmāk tekstā – “SII”), kas izveidota saskaņā ar Vienošanos par strīdu izšķiršanu, kā turpmāk izklāstīts. Jebkura Puse, pie kuras šādi vēršas, atsaucīgi izskata tai izteiktos iebildumus vai priekšlikumus.
    3.  
    SII ir pilnvarota izveidot komisijas, pieņemt komisiju un Apelācijas institūciju ziņojumus, sniegt ieteikumus vai pieņemt nolēmumus par attiecīgo jautājumu, veikt nolēmumu un ieteikumu izpildes uzraudzību un atļaut koncesiju un citu no šā Nolīguma izrietošu saistību apturēšanu vai pārrunas par aizsardzības līdzekļiem, ja nav iespējams aizliegt pasākumus, kas pārkāpj šo Nolīgumu, ar noteikumu, ka SII lēmumu pieņemšanā vai pasākumu īstenošanā attiecībā uz strīdiem, kas rodas saistībā ar šo Nolīgumu, piedalās tikai PTO dalībvalstis, kas ir šā Nolīguma Puses.
    4.  

    Ja vien 20 dienu laikā pēc apakškomisijas izveidošanas strīda puses nevienojas citādi, apakškomitejai ir šāds uzdevums:

    “Ņemot vērā attiecīgos šā Nolīguma un (jebkura cita strīda pušu norādīta un uz šo lietu attiecināma nolīguma nosaukums) noteikumus, izskatīt jautājumu, ko (puses nosaukums) iesniegusi SII ar dokumentu …, un sagatavot atzinumu, kas palīdzētu SII sniegt ieteikumus vai pieņemt nolēmumus, kā to paredz šis Nolīgums.”

    Ja strīda gadījumā kāda no strīda pusēm atsaucas gan uz šo Nolīgumu, gan uz vienu vai vairākiem citiem nolīgumiem, kas iekļauti Vienošanās par strīdu izšķiršanu 1. papildinājumā, 3. punktu piemēro tikai tām apakškomisijas ziņojuma daļām, kuras attiecas uz šā Nolīguma interpretāciju un piemērošanu.

    5.  
    Apakškomisijās, ko SII izveido strīdu izskatīšanai saistībā ar šo Nolīgumu, iekļauj valsts iepirkuma jomā kvalificētas personas.
    6.  
    Jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas paātrinātu strīda izskatīšanu. Neatkarīgi no Vienošanās par strīdu izšķiršanu 12. panta 8. un 9. punkta noteikumiem apakškomisija cenšas savu nobeiguma ziņojumu iesniegt strīda pusēm ne vēlāk kā četrus mēnešus, bet kavēšanās gadījumā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc dienas, kad panākta vienošanās par apakškomisijas sastāvu un tās darba uzdevumu. Līdz ar to jādara viss iespējamais, lai par diviem mēnešiem saīsinātu arī termiņus, kas paredzēti Vienošanās par strīdu izšķiršanu 20. panta 1. punktā un 21. panta 4. punktā. Turklāt, ja ir domstarpības par to, vai ieteikumu un nolēmumu izpildei ir veikti pasākumi un vai tie atbilst attiecīgā Nolīguma noteikumiem, neatkarīgi no Vienošanās par strīdu izšķiršanu 21. panta 5. punkta noteikumiem apakškomisija cenšas izdot lēmumu 60 dienu laikā.
    7.  
    Neatkarīgi no Vienošanās par strīdu izšķiršanu 22. panta 2. punkta tādu strīdu gadījumā, kas radušies saistībā ar kādu no Nolīgumiem, kas iekļauti Vienošanās par strīdu izšķiršanu 1. papildinājumā un kas nav šis Nolīgums, nevar apturēt koncesijas vai citas no šā Nolīguma izrietošas saistības, bet tādu strīdu gadījumā, kas radušies saistībā ar šo Nolīgumu, nevar apturēt koncesijas vai citas saistības, kas izriet no jebkura cita jau minētajā 1. papildinājumā iekļauta Nolīguma.

    XXIII pants

    Nolīguma izņēmumi

    1.  
    Šā Nolīguma noteikumus nevar izmantot, lai liegtu kādai Pusei veikt darbības vai neizpaust informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu tai būtisku drošības interešu aizsardzībai saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma iepirkumiem vai ar iepirkumiem, kas nepieciešami valsts drošībai vai valsts aizsardzībai.
    2.  
    Šā Nolīguma noteikumus nevar izmantot, lai liegtu kādai Pusei ieviest vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai drošības, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības vai intelektuālā īpašuma aizsardzībai, vai arī ir saistīti ar precēm vai pakalpojumiem, ko ražo vai sniedz invalīdi, filantropiskās iestādes vai darbaspēks ieslodzījuma vietās, ar noteikumu, ka šādus pasākumus neizmanto kā līdzekli patvaļīgai vai neattaisnojamai tādu valstu diskriminēšanai, kurās ir spēkā tādi paši noteikumi, vai kā slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

    XXIV pants

    Nobeiguma noteikumi

    1.   Pieņemšana un stāšanās spēkā

    Šis Nolīgums stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī attiecībā uz tām valstīm ( 221 ), kuru saskaņotās piemērošanas jomas iekļautas šā Nolīguma I papildinājuma 1.–5. pielikumā un kuras 1994. gada 15. aprīlī ar parakstu akceptējušas šo Nolīgumu vai līdz šai dienai parakstījušas Nolīgumu, paredzot tā vēlāku ratifikāciju, un līdz 1996. gada 1. janvārim ir ratificējušas šo Nolīgumu.

    2.   Pievienošanās

    Jebkura valsts, kas ir PTO locekle vai kas pirms PTO Līguma spēkā stāšanās dienas ir VVTT 1947 līgumslēdzēja puse un kas nav šā Nolīguma Puse, var pievienoties šim Nolīgumam saskaņā ar noteikumiem, par ko vienojas šī valsts un Puses. Pievienošanās notiek, deponējot PTO ģenerāldirektoram pievienošanās dokumentu, kurā ir izklāstīti saskaņotie noteikumi. Valstī, kas pievienojas Nolīgumam, Nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās pievienošanās Nolīgumam.

    3.   Pārejas noteikumi:

    a) 

    Honkonga un Koreja var atlikt šā Nolīguma noteikumu, izņemot XXI un XXII panta, piemērošanu uz laiku līdz 1997. gada 1. janvārim. Ja šos noteikumus sāk piemērot pirms 1997. gada 1. janvāra, par piemērošanas sākuma dienu PTO ģenerāldirektoram paziņo 30 dienas iepriekš;

    b) 

    laika posmā no šā Nolīguma stāšanās spēkā līdz tā piemērošanai Honkongā tiesības un pienākumi starp Honkongu un visām pārējām šā Nolīguma Pusēm, kuras 1994. gada 15. aprīlī bija 1979. gada 12 aprīlī Ženēvā noslēgtā Nolīguma par valsts iepirkumu, kas grozīts 1987. gada 2. februārī (turpmāk tekstā – “1988. gada Nolīgums”), Puses, regulē materiālās tiesību normas ( 222 ), kas ietvertas 1988. gada Nolīgumā, tostarp tā pielikumos ar labojumiem vai grozījumiem, kura noteikumi šeit iekļauti ar atsauci un paliks spēkā līdz 1996. gada 31. decembrim;

    c) 

    šā Nolīguma Pusēm, kuras ir arī 1988. gada Nolīguma Puses, tiesības un pienākumi, kas izriet no šā Nolīguma, aizstāj tiesības un pienākumus, kas izriet no 1988. gada Nolīguma;

    d) 

    šā Nolīguma XXII pants nestājas spēkā, kamēr nav stājies spēkā PTO Līgums. Līdz tam laikam uz pārrunām un strīdu izšķiršanu saistībā ar šo Nolīgumu attiecas 1988. gada Nolīguma VII panta noteikumi, kas šim nolūkam ar atsauci ir iestrādāti šajā Nolīgumā. Šo noteikumu piemērošana ir saskaņā ar šo Nolīgumu izveidotās Komitejas aizgādībā;

    e) 

    līdz PTO Līguma spēkā stāšanās dienai atsauces uz PTO institūcijām saprot kā atsauces uz atbilstošo VVTT institūciju un atsauces uz PTO ģenerāldirektoru un PTO sekretariātu saprot kā atsauces attiecīgi uz VVTT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektoru un uz VVTT sekretariātu.

    4.   Atrunas

    Attiecībā uz šā Nolīguma noteikumiem nevar iesniegt atrunas.

    5.   Valsts tiesību akti

    a) 

    Katra valsts, kas pieņem šo Nolīgumu vai tam pievienojas, ne vēlāk kā šā Nolīguma spēkā stāšanās dienā nodrošina attiecīgās valsts tiesību aktu, noteikumu un administratīvo procedūru, kā arī noteikumu, procedūru un prakses, ko izmanto Nolīgumam pievienotajos sarakstos iekļautās iestādes, atbilstību šā Nolīguma noteikumiem;

    b) 

    katra Puse informē Komiteju par visiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas attiecas uz šo Nolīgumu, un par visiem grozījumiem šo normatīvo aktu piemērošanā.

    6.   Labojumi vai pārlabojumi

    a) 

    Par labojumiem, iestādes pārcelšanu no viena pielikuma uz citu vai – izņēmuma gadījumos – par citiem pārlabojumiem I–IV papildinājumā paziņo Komitejai, vienlaikus informējot to par izmaiņu iespējamo ietekmi uz savstarpēji saskaņoto šā Nolīguma piemērošanas jomu. Ja labojumi, pārcelšana vai citi pārlabojumi ir tikai formāli vai nelieli, tie stājas spēkā, ja 30 dienu laikā nav saņemti iebildumi. Pārējos gadījumos Komitejas priekšsēdētājs nekavējoties sasauc Komitejas sanāksmi. Komiteja izskata priekšlikumu un jebkādas prasības par kompensācijas korekcijām, lai saglabātu tiesību un pienākumu līdzsvaru un tādu saskaņotās piemērošanas jomas līmeni, kas pielīdzināms šajā Nolīgumā noteiktajam līmenim pirms šāda paziņojuma. Ja netiek panākta vienošanās, jautājumu var izskatīt saskaņā ar XXII panta noteikumiem;

    b) 

    ja kāda Puse, izmantojot savas tiesības, vēlas izņemt kādu iestādi no I papildinājuma, pamatojot šādu rīcību ar to, ka ir efektīvi novērsta valsts kontrole vai ietekme uz šo iestādi, šī Puse par to paziņo Komitejai. Šādi pārlabojumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc nākamās Komitejas sanāksmes beigām, ja sanāksme nenotiek ātrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma un ja nav izteikti iebildumi. Ja ir izteikti iebildumi, jautājumu var izskatīt saskaņā ar XXII panta noteikumiem par pārrunām un strīdu izšķiršanu. Izskatot piedāvātos I papildinājuma pārlabojumus un jebkādas no tiem izrietošas kompensācijas korekcijas, jāņem vērā tirgus atvēršanas sekas, ko rada valsts kontroles vai ietekmes novēršana.

    7.   Pārskatīšana, sarunas un turpmākais darbs

    a) 

    Komiteja ik pēc gada pārskata šā Nolīguma izpildi un darbību, ņemot vērā tā mērķus. Komiteja ik pēc gada informē PTO Ģenerālpadomi par paveikto laikposmā, uz kuru attiecas minētā pārskatīšana;

    b) 

    ne vēlāk kā trešā gada beigās pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā un turpmāk regulāri šā Nolīguma Puses uzsāk turpmākas sarunas, lai uzlabotu šo Nolīgumu un panāktu pēc iespējas lielāku tā piemērošanas jomas paplašināšanu attiecībā uz visām Pusēm, ievērojot savstarpīguma principu un ņemot vērā V panta noteikumus par jaunattīstības valstīm;

    c) 

    Puses cenšas izvairīties no tādu diskriminējošu pasākumu un prakses ieviešanas vai turpmākas piemērošanas, kas traucē atklātu iepirkumu, un b) apakšpunktā minēto sarunu gaitā cenšas novērst šādus pasākumus vai praksi, kas vēl tiek piemēroti šā Nolīguma spēkā stāšanās dienā.

    8.   Informācijas tehnoloģija

    Lai nodrošinātu, ka šis Nolīgums nerada nevajadzīgus šķēršļus tehnikas attīstībai, Puses Komitejā regulāri apspriežas par jaunumiem informācijas tehnoloģijas izmantošanā valsts iepirkuma vajadzībām un, ja vajadzīgs, apspriež pārlabojumus šajā Nolīgumā. Šo apspriežu mērķis ir jo īpaši nodrošināt to, lai informācijas tehnoloģijas izmantošana, radot pārredzamas procedūras, sekmētu atklātu, nediskriminējošu un efektīvu valsts iepirkumu, lai līgumi, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, būtu skaidri identificēti un lai varētu identificēt visu pieejamo informāciju par konkrētu līgumu. Ja kāda Puse plāno ieviest jauninājumus, tā cenšas ņemt vērā citu Pušu viedokli par iespējamām problēmām.

    9.   Grozījumi

    Puses var grozīt šo Nolīgumu, cita starpā ņemot vērā šā Nolīguma īstenošanas laikā uzkrāto pieredzi. Pēc tam, kad Puses ir vienojušās saskaņā ar Komitejas noteikto procedūru, šāds grozījums nestājas spēkā attiecībā uz konkrētu Pusi, kamēr šī Puse to nav akceptējusi.

    10.   Izstāšanās

    a) 

    Jebkura Puse var izstāties no šā Nolīguma. Izstāšanās stājas spēkā pēc tam, kad pagājušas 60 dienas no brīža, kad PTO ģenerāldirektors ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Jebkura Puse pēc šāda paziņojuma var pieprasīt nekavējoties sasaukt Komitejas sanāksmi;

    b) 

    ja kāda šā Nolīguma Puse viena gada laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās dienas nekļūst par PTO locekli vai pārtrauc dalību PTO, tā no tās pašas dienas vairs nav šā Nolīguma Puse.

    11.   Šā Nolīguma nepiemērošana starp atsevišķām Pusēm

    Šo Nolīgumu nepiemēro starp jebkurām divām Pusēm, ja kāda no šīm Pusēm nepiekrīt šādai piemērošanai laikā, kad tā akceptē šo Nolīgumu vai pievienojas tam.

    12.   Piezīmes, papildinājumi un pielikumi

    Piezīmes, papildinājumi un pielikumi, kas pievienoti šim Nolīgumam, ir tā sastāvdaļa.

    13.   Sekretariāts

    Šā Nolīguma sekretariāta funkcijas veic PTO sekretariāts.

    14.   Deponēšana

    Šo Nolīgumu deponē PTO ģenerāldirektoram, kurš nekavējoties sniedz visām Pusēm apstiprinātu šā Nolīguma kopiju, visu atbilstoši šā panta 6. punktam izdarīto labojumu vai pārlabojumu un visu atbilstoši 9. punktam izdarīto grozījumu apstiprinātas kopijas un paziņojumu par katru Nolīguma akceptēšanu vai pievienošanos tam atbilstoši 1. un 2. punktam un par izstāšanos no Nolīguma atbilstoši 10. punktam.

    15.   Reģistrācija

    Šo Nolīgumu reģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. panta noteikumiem.

    Sastādīts Marākešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada piecpadsmitajā aprīlī vienā eksemplārā angļu, franču un spāņu valodā, katram tekstam esot vienādi autentiskam, izņemot, ja norādīts citādi attiecībā uz šeit pievienotajiem papildinājumiem.

    PIEZĪMES

    Šajā Nolīgumā, tostarp tā papildinājumos, lietotais termins “valsts” vai “valstis” jāsaprot kā jebkura atsevišķa muitas teritorija, kas ir šā Nolīguma Puse.

    Attiecībā uz atsevišķām muitas teritorijām, kas ir šā Nolīguma Puses, šajā Nolīgumā lietotos izteicienus, kurus papildina ar apzīmējumu “valsts”, saprot kā tādus, kas attiecas uz šo muitas teritoriju, ja vien nav noteikts citādi.

    1. panta 1. punkts

    Ņemot vērā vispārējus politiskus apsvērumus attiecībā uz saistītu palīdzību, tostarp jaunattīstības valstu mērķi atsaistīt šādu palīdzību, šo Nolīgumu nepiemēro iepirkumam, kas paredzēts, lai veicinātu saistītu palīdzību jaunattīstības valstīm, ciktāl to veic Puses.

    INTERNATIONAL DAIRY ARRANGEMENT



    PREAMBLE

    Recognizing the importance of milk and dairy products to the economy of many countries ( 223 ) in terms of production, trade and consumption;

    Recognizing the need, in the mutual interests of producers and consumers, and of exporters and importers, to avoid surpluses and shortages, and to maintain prices at an equitable level;

    Noting the diversity and interdependence of dairy products;

    Noting the situation in the dairy products market, which is characterized by very wide fluctuations and the proliferation of export and import measures;

    Considering that improved cooperation in the dairy products sector contributes to the attainment of the objectives of expansion and liberalization of world trade, and the implementation of the principles and objectives concerning developing countries agreed upon in the Tokyo Declaration of Ministers dated 14 September 1973 concerning the Multilateral Trade Negotiations;

    Determined to respect the principles and objectives of the General Agreement on Tariffs and Trade (hereinafter referred to as “General Agreement” or “GATT”) ( 224 ) and, in carrying out the aims of this Arrangement, effectively to implement the principles and objectives agreed upon in the said Tokyo Declaration;

    The participants to the present Arrangement have, through their representatives, agreed as follows:



    PART ONE

    GENERAL PROVISIONS

    Article I

    Objectives

    The objectives of this Arrangement shall be, in accordance with the principles and objectives agreed upon in the Tokyo Declaration of Ministers dated 14 September 1973 concerning the Multilateral Trade Negotiations,

    — 
    to achieve the expansion and ever greater liberalization of world trade in dairy products under market conditions as stable as possible, on the basis of mutual benefit to exporting and importing countries;
    — 
    to further the economic and social development of developing countries.

    Article II

    Products Coverage

    1.  

    This Arrangement applies to the dairy products sector. For the purpose of this Arrangement, the term “dairy products” is deemed to include the following products, as defined in the Customs Cooperation Council Nomenclature:



    CCCN

    (a)  Milk and cream, fresh, not concentrated or sweetened

    04.01

    (b)  Milk and cream, preserved, concentrated or sweetened

    04.02

    (c)  Butter

    04.03

    (d)  Cheese and curd

    04.04

    (e)  Casein

    ex 35.01
    2.  
    The International Dairy Products Council established in terms of Article VII: l(a) of this Arrangement (hereinafter referred to as the Council) may decide that the Arrangement is to apply to other products in which dairy products referred to in paragraph 1 of this Article have been incorporated if it deems their inclusion necessary for the implementation of the objectives and provisions of this Arrangement.

    Article III

    Information

    1.  
    The participants agree to provide regularly and promptly to the Council the information required to permit it to monitor and assess the overall situation of the world market for dairy products and the world market situation for each individual dairy product.
    2.  
    Participating developing countries shall furnish the information available to them. In order that these participants may improve their data collection mechanisms, developed participants, and any developing participants able to do so, shall consider sympathetically any request to them for technical assistance.
    3.  

    The information that the participants undertake to provide pursuant to paragraph 1 of this Article, according to the modalities that the Council shall establish, shall include data on past performance, current situation and outlook regarding production, consumption, prices, stocks and trade, including transactions other than normal commercial transactions, in respect of the products referred to in Article II of this Arrangement, and any other information deemed necessary by the Council. Participants shall also provide information on their domestic policies and trade measures, and on their bilateral, plurilateral or multilateral commitments, in the dairy sector and shall make known, as early as possible, any changes in such policies and measures that are likely to affect international trade in dairy products. The provisions of this paragraph shall not require any participant to disclose confidential information which would impede law enforcement or otherwise be contrary to the public interest or would prejudice the legitimate commercial interests of particular enterprises, public or private.

    Note:  It is understood that under the provisions of this Article, the Council instructs the secretariat to draw up, and keep up to date, an inventory of all measures affecting trade in dairy products, including commitments resulting from bilateral, plurilateral and multilateral negotiations.

    Article IV

    Functions of the International Dairy Products Council and Cooperation between the Participants to this Arrangement

    1.  

    The Council shall meet in order to:

    (a) 

    make an evaluation of the situation in and outlook for the world market for dairy products, on the basis of a status report prepared by the secretariat with the documentation furnished by participants in accordance with Article III of this Arrangement, information arising from the operation of the Protocols covered by Article VI of this Arrangement, and any other information available to it;

    (b) 

    review the functioning of this Arrangement.

    2.  
    If after an evaluation of the world market situation and outlook referred to in paragraph l(a) of this Article, the Council finds that a serious market disequilibrium, or threat of such a disequilibrium, which affects or may affect international trade, is developing for dairy products in general or for one or more products, the Council will proceed to identify, taking particular account of the situation of developing countries, possible solution for consideration by governments.
    3.  
    Depending on whether the Council considers that the situation defined in paragraph 2 of this Article is temporary or more durable, the measures referred to in paragraph 2 of this Article could include short-, medium-or long-term measures to contribute to improve the overall situation of the world market.
    4.  
    When considering measures that could be taken pursuant to paragraphs 2 and 3 of this Article, due account shall be taken of the special and more favourable treatment, to be provided for developing countries, where this is feasible and appropriate.
    5.  
    Any participant may raise before the Council any matter affecting this Arrangement inter alia for the same purposes provided for in paragraph 2 of this Article. Each participant shall promptly afford adequate opportunity for consultation regarding such matter ( 225 ) affecting this Arrangement.
    6.  
    If the matter affects the application of the specific provisions of the Protocols annexed to this Arrangement, any participant which considers that its trade interests are being seriously threatened and which is unable to reach a mutually satisfactory solution with the other participant or participants concerned, may request the Chairman of the Committee for the relevant Protocol established under Article VII:2(a) of this Arrangement, to convene a special meeting of the Committee on an urgent basis so as to determine as rapidly as possible, and within four working days if requested, any measures which may be required to meet the situation. If a satisfactory solution cannot be reached, the Council shall, at the request of the Chairman of the Committee for the relevant Protocol, meet wihin a period of not more than fifteen days to consider the matter with a view to facilitating a satisfactory solution.

    Article V

    Food Aid and Transactions other than Normal Commercial Transactions

    1.  

    The participants agree:

    (a) 

    In cooperation with FAO and other interested organizations, to foster recognition of the value of dairy products in improving nutritional levels and of ways and means through which they may be made available for the benefit of developing countries.

    (b) 

    In accordance with the objectives of this Arrangement, to furnish, within the limits of their possibilities, dairy products to developing countries by way of food aid. Participants should notify the Council in advance each year, as far as practicable, of the scale, quantities and destinations of their proposed contributions of such food aid. Participants should also give, if possible, prior notification to the Council of any proposed amendments to the notified programme. It would be understood that contributions could be made bilaterally or through joint projects or through multilateral programmes, particularly the World Food Programme.

    (c) 

    Recognizing the desirability of harmonizing their efforts in this field, as well as the need to avoid harmful interference with normal patterns of production, consumption and international trade, to exchange views in the Council on their arrangements for the supply and requirements of dairy products as food aid or on concessional terms.

    2.  
    Donated exports to developing countries, exports destined for relief purposes or welfare purposes in developing countries, and other transactions which are not normal commercial transactions shall be effected in accordance with the FAO “Principles of Surplus Disposal and Consultative Obligations”. Consequently the Council shall cooperate closely with the Consultative Sub-Committee on Surplus Disposal.
    3.  
    The Council shall, in accordance with conditions and modalities that it will establish, upon request, discuss, and consult on, all transactions other than normal commercial transactions and other than those covered by the Agreement on Interpretation and Application of Articles VI, XVI and XXIII of the General Agreement on Tariffs and Trade.



    PART TWO

    SPECIFIC PROVISIONS

    Article VI

    Protocols

    1.  

    Without prejudice to the provisions of Articles I to V of this Arrangement, the products listed below shall be subject to the provisions of the Protocols annexed to this Arrangement:

    Annex I
    — 
    Protocol Regarding Certain Milk Powders
    Milk powder and cream powder, excluding whey powder
    Annex II
    — 
    Protocol Regarding Milk Fat
    Milk fat
    Annex III
    — 
    Protocol Regarding Certain Cheeses
    Certain cheeses



    PART THREE

    Article VII

    Administration of the Arrangement

    1.   International Dairy Products Council

    (a)   An International Dairy Products Council shall be established within the framework of the GATT. The Council shall comprise representatives of all participants to the Arrangement and shall carry out all the functions which are necessary to implement the provisions of the Arrangement. The Council shall be serviced by the GATT secretariat. The Council shall establish its own rules of procedure.

    (b)   Regular and special meetings

    The Council shall normally meet at least twice each year. However, the Chairman may call a special meeting of the Council either on his own initiative, at the request of the Committees established under paragraph 2 (a) of this Article, or at the request of a participant to this Arrangement.

    (c)   Decisions

    The Council shall reach its decisions by consensus. The Council shall be deemed to have decided on a matter submitted for its consideration if no member of the Council formally objects to the acceptance of a proposal.

    (d)   Cooperation with other organizations

    The Council shall make whatever arrangements are appropriate for consultation or cooperation with inter-governmental and non-governmental organizations.

    (e)   Admission of observers

    (i) 

    The Council may invite any non-participating country to be represented at any meeting as an observer.

    (ii) 

    The Council may also invite any of the organizations referred to in paragraph 1 (d) of this Article to attend any meeting as an observer.

    2.   Committees

    (a)   The Council shall establish a Committee to carry out all the functions which are necessary to implement the provisions of the Protocol Regarding Certain Milk Powders, a Committee to carry out all the functions which are necessary to implement the provisions of the Protocol Regarding Milk Fat and a Committee to carry out all the functions which are necessary to implement the provisions of the Protocol Regarding Certain Cheeses. Each of these Committees shall comprise representatives of all participants to the relevant Protocol. The Committees shall be serviced by the GATT secretariat. They shall report to the Council on the exercise of their functions.

    (b)   Examination of the market situation

    The Council shall make the necessary arrangements, determining the modalities for the information to be furnished under Article III of this Arrangement, so that

    — 
    the Committee of the Protocol Regarding Certain Milk Powders may keep under constant review the situation in and the evolution of the international market for the products covered by this Protocol, and the conditions under which the provisions of this Protocol are applied by participants, taking into account the evolution of prices in international trade in each of the other dairy products having implications for the trade in products covered by this Protocol;
    — 
    the Committee of the Protocol Regarding Milk Fat may keep under constant review the situation in and the evolution of the international market for the products covered by this Protocol, and the conditions under which the provisions of this Protocol are applied by participants, taking into account the evolution of prices in international trade in each of the other dairy products having implications for the trade in products covered by this Protocol;
    — 
    The Committee of the Protocol Regarding Certain Cheeses may keep under constant review the situation in and the evolution of the international market for the products covered by this Protocol, and the conditions under which the provisions of this Protocol are applied by participants, taking into account the evolution of prices in international trade in each of the other dairy products having implications for- the trade in products covered by this Protocol.

    (c)   Regular and special meetings

    Each Committee shall normally meet at least once each quarter. However, the Chairman of each Committee may call a special meeting of the Committee on his own initiative or at the request of any participant.

    (d)   Decisions

    Each Committee shall reach its decisions by consensus. A committee shall be deemed to have decided on a matter submitted for its consideration if no member of the Committee formally objects to the acceptance of a proposal.



    PART FOUR

    Article VIII

    Final Provisions

    1.   Acceptance ( 226 )

    (a) 

    This Arrangement is open for acceptance, by signature or otherwise, by governments members of the United Nations, or of one of its specialized agencies and by the European Economic Community.

    (b) 

    Any government ( 227 ) accepting this Arrangement may at the time of acceptance make a reservation with regard to its acceptance of any of the Protocols annexed to the Arrangement. This reservation is subject to the approval of the participants.

    (c) 

    This Arrangement shall be deposited with the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the GATT who shall promptly furnish a certified copy thereof and a notification of each acceptance thereof to each participant. The texts of this Arrangements in the English, French and Spanish languages shall all be equally authentic.

    (d) 

    Acceptance of this Arrangement shall carry denunciation of the Arrangement Concerning Certain Dairy Products, done at Geneva on 12 January 1970 which entered into force on 14 May 1970, for participants having accepted that Arrangement and denunciation of the Protocol Relating to Milk Fat, done at Geneva on 2 April 1973 which entered into force on 14 May 1973, for participants having accepted that Protocol. Such denunciation shall take effect on the date of entry into force of this Arrangement.

    2.   Provisional application

    Any government may deposit with the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the GATT a declaration of provisional application of this Arrangement. Any government depositing such a declaration shall provisionally apply this Arrangement and be provisionally regarded as participating in this Arrangement.

    3.   Entry into force

    (a) 

    This Arrangement shall enter into force, for those participants having accepted it, on 1 January 1980. For participants accepting this Arrangement after that date, it shall be effective from the date of their acceptance.

    (b) 

    The validity of contracts entered into before the date of entry into force of this Arrangement is not affected by this Arrangement.

    4.   Validity

    This Arrangement shall remain in force for three years. The duration of this Arrangement shall be extended for further periods of three years at a time, unless the Council at least eighty days prior to each date of expiry, decides otherwise.

    5.   Amendment

    Except where provision for modification is made elsewhere in this Arrangement the Council may recommend an amendment to the provisions of this Arrangement. The proposed amendment shall enter into force upon acceptance by the governments of all participants.

    6.   Relationship between the Arrangement and the Annexes

    The following shall be deemed to be an integral part of this Arrangement, subject to the provisions of paragraph l(b) of this Article:

    — 
    the Protocols mentioned in Article VI of this Arrangement and contained in its Annexes I, II and III;
    — 
    the lists of reference points mentioned in Article 2 of the Protocol Regarding Certain Milk Powders, Article 2 of the Protocol Regarding Milk Fat, and Article 2 of the Protocol Regarding Certain Cheeses, contained in Annexes I(a), II(a) and III(a) respectively;
    — 
    the Schedules of price differentials according to milk fat content mentioned in Article 3:4, note 3 of the Protocol Regarding Certain Milk Powders and Article 3:4, note I of the Protocol Regarding Milk Fat, contained in Annexes I(b) and II(b) respectively;
    — 
    the register of processes and control measures referred to in Article 3:5 of the Protocol Regarding Certain Milk Powders, contained in Annex Ic.

    7.   Relationship between the Arrangement and the GATT

    Nothing in this Arrangement shall affect the rights and obligations of participants under the GATT ( 228 ).

    8.   Withdrawal

    (a) 

    Any participant may withdraw from this Arrangement. Such withdrawal shall take effect upon the expiration of sixty days from the day on which written notice of withdrawal is received by the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the GATT.

    (b) 

    Subject to such conditions as may be agreed upon by the participants, any participant may withdraw from any of the Protocols annexed to this Arrangement. Such withdrawal shall take effect upon the expiration of sixty days from the day on which written notice of withdrawal is received by the Director-General to the CONTRACTING PARTIES to the GATT.

    Done at Geneva this twelfth day of April nineteen hundred and seventy-nine.

    ANNEX I

    PROTOCOL REGARDING CERTAIN MILK POWDERS

    PART ONE

    Article 1

    Product Coverage

    1.  
    This Protocol applies to milk powder and cream powder falling under CCCN heading No 04.02, excluding whey powder.



    PART TWO

    Article 2

    Pilot Products

    1.  

    For the purpose of this Protocol, minimum export prices shall be established for the pilot products of the following description:

    (a) 

    Designation: Skimmed-milk powder

    Milk fat content: less than or equal to 1,5 per cent by weight Water content: less than or equal to 5 per cent by weight

    (b) 

    Designation: Whole milk powder

    Milk fat content: 26 per cent by weight

    Water content: less than or equal to 5 per cent by weight

    (c) 

    Designation: Buttermilk powder ( 229 )

    Milk fat content: less than or equal to 11 per cent by weight Water content: less than or equal to 5 per cent by weight

    Packaging: in packages normally used in the trade, of a net content by weight of not less than 25 kg, or 50 Ibs, as appropriate

    Terms of sale: f.o.b. ocean-going vessels from the exporting country or free-at-frontier exporting country.

    By derogation from this provision, reference points are designated for the countries listed in Annex I (a) ( 230 ). The Committee established in pursuance of Article VII: 2 (a) of the Arrangement (hereinafter referred to as the Committee) may amend the contents of that Annex.

    Prompt payment against documents.

    Article 3

    Minimum Prices

    Level and observance of minimum prices

    1.  
    Participants undertake to take the steps necessary to ensure that the export prices of the products defined in Article 2 of this Protocol shall not be less than the minimum prices applicable under the present Protocol. If the products are exported in the form of goods in which they have been incorporated, participants shall take the steps necessary to avoid the circumvention of the price provisions of this Protocol.
    2.  
    (a) 

    The minimum price levels set in the present Article take account, in particular, of the current market situation, dairy prices in producing participants, the need to ensure an appropriate relationship between the minimum prices established in the Protocols to the present Arrangement, the need to ensure equitable prices to consumers, and the desirability of maintaining a minimum return to the most efficient producers in order to ensure stability of supply over the longer term.

    (b) 

    The minimum prices provided for in paragraph 1 of the present Article applicable at the date of entry into force of this Protocol are fixed at:

    (i) 

    US$ 425 ( 231 ) per metric ton for the skimmed-milk powder defined in Article 2 of this Protocol.

    (ii) 

    US $ 725 ( 232 ) per metric ton for the whole milk powder defined in Article 2 of this Protocol.

    (iii) 

    US $ 425 ( 233 ) per metric ton for the buttermilk powder defined in Article 2 of this Protocol.

    3.  
    (a) 

    The levels of the minimum prices specified in the present Article can be modified by the Committee, taking into account, on the one hand, the results of the operation of the Protocol and, on the other hand, the evolution of the situation of the international market.

    (b) 

    The levels of the minimum prices specified in the present Article shall be subject to review at least once a year by the Committee. The Committee shall meet in September of each year for this purpose. In undertaking this review the Committee shall take account in particular, to the extent relevant and necessary, of costs faced by products, other relevant economic factors of the world market, the need to maintain a long-term minimum return to the most economic producers, the need to maintain stability of supply and to ensure acceptable prices to consumers, and the current market situation and shall have regard to the desirability of improving the relationship between the levels of the minimum prices set out in paragraph 2(b) of the present Article and the dairy support levels in the major producing participants.

    Adjustment of minimum prices

    4.  

    If the products actually exported differ from the pilot products in respect of the fat content, packaging or terms of sale, the minimum prices shall be adjusted so as to protect the minimum prices established in this Protocol for the products specified in Article 2 of this Protocol according to the following provisions:

    Milk fat content:
    If the milk fat content of the milk powders described in Article 1 of the present Protocol excluding buttermilk powder ( 234 ) differs from the milk fat content of the pilot products as defined in Article 2.1 (a) and (b) of the present Protocol, then for each full percentage point of milk fat as from 2 per cent, there shall be an upward adjustment of the minimum price in proportion to the difference between the minimum prices established for the pilot products defined in Article 2.1 (a) and (b) of the present Protocol ( 235 ).
    Packaging:
    If the products are offered otherwise than in packages normally used in the trade, of a net content by weight less than 25 kg or 50 lbs, as appropriate, the minimum prices shall be adjusted so as to reflect the difference in the cost of packaging from the type of package specified above.
    Terms of sale:
    If sold on terms other than f.o.b. from the exporting country or free-at-frontier exporting country ( 236 ), the minimum prices shall be calculated on the basis of the minimum f.o.b. prices specified in paragraph 2 (b) of this Article, plus the real and justified costs of the services provided: if the terms of the sale include credit, this shall be charged for at the prevailing commercial rates in the country concerned.

    Exports and imports of skimmed-milk powder and buttermilk powder for purposes of animal feed

    5.  
    Dy derogation from the provisions of paragraphs 1 to 4 of this Article participants may, under the conditions defined below, export or import, as the case may be, skimmed-milk powder and buttermilk powder for purposes of animal feed at prices below the minimum prices provided for in this Protocol for these products. Participants may make use of this possibility only to the extent that they subject the products exported or imported to the processes and control measures which will be applied in the country of export or destination so as to ensure that the skimmed-milk powder and buttermilk powder thus exported or imported are used exclusively for animal feed. These processes and control measures shall have been approved by the Committee and recorded in a register established by it ( 237 ). Participants withing to make use of the provisions of this paragraph shall give advance notification of their intention to do so to the Committee which shall meet, at the request of a participant, to examine the market situation. The participants shall furnish the necessary information concerning their transactions in respect of skimmed-milk powder and buttermilk powder for purposes of animal feed, so that the Committee may follow development in this sector and periodically make forecasts concerning the evolution of this trade.

    Special conditons of sales

    6.  
    Participants undertake within the limit of their institutional possibilities to ensure that practices such as those referred to in Article 4 of this Protocol do not have the effect of directly or indirectly bringing the export prices of the producers subject to the minimum price provisions below the agreed minimum prices.

    Field of application

    7.  
    For each participant, this Protocol is applicable to exports of the products specified in Article 1 of this Protocol manufactured or repacked inside its own customs territory.

    Transactions other than normal commercial transactions

    8.  
    The provisions of paragraphs 1 to 7 of this Article shall not be regarded as applying to donated exports to developing countries or to exports destined for relief purposes or food-related development purposes or welfare purposes in developing countries.

    Article 4

    Provision of Information

    1.  
    In cases where prices in international trade of the products covered by Article 1 of this Protocol are approaching the minimum prices mentioned in Article 3:2(b) of this Protocol, and without prejudice to the provisions of Article III of the" Arrangement, participants shall notify to the Committee all the relevant elements for evaluating their own market situation and, in particular, credit or loan practices, twinning with other products, barter or three-sided transactions, refunds or rebates, exclusivity contracts packaging costs and details of the packaging, so that the Committee can make a verification.

    Article 5

    Obligations of Exporting Participants

    1.  
    Exporting participants agree to use their best endeavours, in accordance with their institutional possibilities, to supply on a priority basis the normal commercial requirements of developing importing participants, especially those used for food-related development purposes and welfare purposes.

    Article 6

    Cooperation of Importing Participants

    1.  

    Participants which import products coveral by Article 1 of this Protocol undertake in particular:

    (a) 

    to cooperate in implementing the minimum prices objective of this Protocol and to ensure, as far as possible, that the products covered by Article 1 of this Protocol are not imported at less than the appropriate customs valuation equivalent to the prescribed minimum prices;

    (b) 

    without prejudice to the provisions of Article III of the Arrangement and Article 4 of this Protocol, to supply information concerning imports of products covered by Article 1 of this Protocol from non-participants;

    (c) 

    to consider sympathetically proposals for appropriate remedial action if imports at prices inconsistent with the minimum prices threaten the operation of this Protocol.

    2.  
    Paragraph 1 of this Article shall not apply to imports of skimmed-milk powder and buttermilk powder for purposes of animal feed, provided that such imports are subject to the measures and procedures provided for in Article 3:5 of this Protocol.



    PART THREE

    Article 7

    Derogations

    1.  
    Upon request by a participant, the Committee shall have the authority to grant derogations from the provisions of Article 3, paragraphs 1 to 5 of this Protocol in order to remedy difficulties which observance of minimum prices could cause certain participants. The Committee shall pronounce on such a request within three months from the date of the request.

    Article 8

    Emergency Action

    1.  
    Any participant, which considers that its interests are seriously endangered by a country not bound by this Protocol, can request the Chairman of the Committee to convene an emergency meeting of the Committee within two working days to determine and decide whether measures would be required to meet the situation. If such a meeting cannot be arranged within the two working days and the commercial interests of the participant concerned are likely to be materially prejudiced, that participant may take unilateral action to safeguard its position, on the condition that any other participants likely to be affected are immediately notified. The Chairman of the Committee shall also be formally advised immediately of the full circumstances of the case and shall be requested to call a special meeting of the Committee at the earliest possible moment.

    ANNEX II

    PROTOCOL REGARDING MILK FAT

    PART ONE

    Article 1

    Product Coverage

    1.  
    This Protocol applies to milk fat falling under CCCN heading No 04.03, having a milk fat content equal to or greater than 50 per cent by weight.



    PART TWO

    Article 2

    Pilot Products

    1.  

    For the purpose of this Protocol, minimum export prices shall be established for the pilot products of the following descriptions:

    (a) 

    Designation: Anhydrous milk fat

    Milk fat content: 99,5 per cent by weight

    (b) 

    Designation: Butter

    Milk fat content: 80 per cent by weight

    Packaging:
    In packages normally used in the trade, of a net content by weight of not less than 25 kg or 50 lbs, as appropriate.
    Terms of sale:
    F.o.b. from the exporting country or free-at-frontier exporting country. By derogation from this provision, reference points are designated for the countries total in Annex II(a)Annex II(a) is not reproduced. ( 238 ). The Committee established in pursuance of Article VII:2(a) of the Arrangement (hereinafter referred to as the Committee) may amend the contents of that Annex.

    Prompt payment against documents.

    Article 3

    Minimum Prices

    Level and observance of minimum prices

    1.  
    Participants undertake to take the steps necessary to ensure that the export prices of the products defined in Article 2 of this Protocol shall not be less than the minimum prices applicable under the present Protocol. If the products are exported in the form of goods in which they have been incorporated, participants shall take the steps necessary to avoid the circumvention of the price provisions of this Protocol.
    2.  
    (a) 

    The minimum price levels set out in the present Article take account, in particular, of the current market situation, dairy prices in producing participants, the need to ensure an appropriate relationship between the minimum prices established in the Protocols to the present Arrangement, the need to ensure equitable prices to consumers, and the desirability of maintaining a minimum return to the most efficient producers in order to ensure stability of supply over the longer term.

    (b) 

    The minimum prices provided for in paragraph 1 of the present Article applicable at the date of entry into force of this Protocol are fixed at:

    (i) 

    US$ 1 100  ( 239 ) per metric ton for the anhydrous milk fat defined in Article 2 of this Protocol.

    (ii) 

    US $ 925 ( 240 ) per metric ton for the butter defined in Article 2 of this Protocol.

    3.  
    (a) 

    The levels of the minimum prices specified in the present Article can be modified by the Committee, taking into account, on the one hand, the results of the operation of the Protocol and, on the other hand, the evolution of the situation of the international market.

    (b) 

    The levels of the minimum prices specified in the present Article shall be subject to review at least once a year by the Committee. The Committee shall meet in September of each year for this purpose. In undertaking this review the Committee shall take account in particular, to the extent relevant and necessary, of costs faced by producers, other relevant economic factors of the world market, the need to maintain a long-term minimum return to the most economic producers, the need to maintain stability of supply and to ensure acceptable prices to consumers, and the current market situation and shall have regard to the desirability of improving the relationship between the levels of the minimum prices set out in paragraph 2(b) of the present Article and the dairy support levels in the major producing participants.

    Adjustment of minimum prices

    4.  

    If the products actually exported differ from the pilot products in respect of the fat content, packaging or terms of sale, the minimum prices shall be adjusted so as to protect the minimum prices established in this Protocol for the products specified in Article 2 of this Protocol according to the following provisions:

    Milk fat content:
    If the milk fat content of the product defined in Article 1 of the present Protocol differs from the milk fat content of the pilot products as defined in Article 2 of the present Protocol then, if the milk fat content is equal to or greater than 82 per cent or less than 80 per cent, the minimum price of this product shall be, for each full percentage point by which the milk fat content is more than or less than 80 per cent, increased or reduced in proportion to the difference between the minimum prices established for the pilot products defined in Article 2 of the present Protocol.
    Packaging:
    If the products are offered otherwise than in packages normally used in the trade, of a net content by weight of not less than 25 kg or 50 lbs., as appropriate, the minimum prices shall be adjusted so as to reflect the difference in the cost of packaging from the type of package specified above.
    Terms of sale:
    If sold on terms other than f.o.b. from the exporting country or free-at-frontier exporting country ( 241 ), the minimum prices shall be calculated on the basis of the minimum f.o.b. prices specified in paragraph 2(b) of this Article, plus the real and justified costs of the services provided, if the terms of the sale include credit this shall be charged for at the prevailing commercial rates in the country concerned.

    Special conditions of sales

    5.  
    Participants undertake within the limit of their institutional possibilities to ensure that practices such as those referred to in Article 4 of this Protocol do not have the effect of directly or indirectly bringing the export prices of the products subject to the minimum price provisions below the agreed minimum prices.

    Field of application

    6.  
    For each participant, this Protocol is applicable to exports of the products specified in Article 1 of this Protocol manufactured or repacked inside its own customs territory.

    Transactions other than normal commercial transactions

    7.  

    The provisions of paragraphs 1 to 6 of this Article shall not be regarded as applying to donated exports to developing countries or to exports destined for relief purposes of food-related development purposes or welfare purposes in developing countries.

    Article 4

    Provision of Information

    1.  
    In cases where prices in international trade of the products coverd by Article 1 of this Protocol are approaching the minimum prices mentioned in Article 3.2(b) of this Protocol, and without prejudice to the provisions of Article III of the Arrangement, participants shall notify to the Committee all the relevant elements for evaluating their own market-situation and, in particular, credit or loan practices, twinning with other products, barter or three-sided transactions, refunds or rebates, exclusivity contracts, packaging costs and details of the packaging, so that the Committee can make a verification.

    Article 5

    Obligations of Exporting Participants

    1.  
    Exporting participants agree to use their best endeavours, in accordance with their institutional possibilities, to supply on a priority basis the normal commercial requirements of developing importing participants, especially those used for food-related development purposes and welfare purposes.

    Article 6

    Cooperation of Importing Participants

    1.  

    Participants which import products covered by Article 1 of this Protocol undertake in particular:

    (a) 

    to cooperate in implementing the minimum prices objective of this Protocol and to ensure, as far as possible, that the products covered by Article 1 of this Protocol are not imported at less than the appropriate customs valuation equivalent to the prescribed minimum prices;

    (b) 

    without prejudice to the provisions of Article III of the Arrangement and Article 4 of this Protocol, to supply information concerning imports of products covered by Article 1 of this Protocol from non-participants;

    (c) 

    to consider sympathetically proposals for appropriate remedial action if imports at prices inconsistent with the minimum prices threaten the operation of this Protocol.



    PART THREE

    Article 7

    Derogations

    1.  
    Upon request by a participant, the Committee shall have the authority to grant derogations from the provisions of Article 3, paragraphs 1 to 4 of this Protocol in order to remedy difficulties which observance of minimum prices could cause certain participants. The Committee shall pronounce on such a request within three months from the date of the request.

    Article 8

    Emergency Action

    1.  
    Any participant, which consides that its interests are seriously endangered by a country not bound by this Protocol, can request the Chairman of the Committee to convene an emergency meeting of the Committee within two working days to determine and decide whether measures would be required to meet the situation. If such a meeting cannot be arranged within the two working days and the commercial interests of the participant concerned are likely to be materially prejudiced, that participant may take unilateral action to safeguard its position, on the condition that any other participants likely to be affected are immediately notified. The Chairman of the Committee shall also be formally advised immediately of the full circumstances of the case and shall be requested to call a special meeting of the Committee at the earliest possible moment.

    ANNEX III

    PROTOCOL REGARDING CERTAIN CHEESES

    PART ONE

    Article 1

    Product Coverage

    1.  
    This Protocol applies to cheeses falling under CCCN heading No 04.04, having a fat content in dry matter, by weight, equal to or more than 45 per cent and a dry matter content, by weight, equal to or more than 50 per cent.



    PART TWO

    Article 2

    Pilot Product

    1.  

    For the purpose of this Protocol, a minimum export price shall be established for the pilot product of the following description:

    Designation: Cheese
    Packaging: In packages normally used in the trade of a net content by weight of not less than 20 kg or 40 lbs., as appropriate.
    Terms of sale: F.o.b. from the exporting country or free-at-frontier exporting country.

    By derogation from this provision, reference points are designated for the countries listed in Annex III(a) ( 242 ). The Committee established in pursuance of Article VII:2(a) of the Arrangement (hereinafter referred to as the Committee) may amend the contents of that Annex.

    Prompt payment against documents.

    Article 3

    Minimum Price

    Level and observance of minimum price

    1.  
    Participants undertake to take the steps necessary to ensure that the export prices of the products defined in Articles 1 and 2 of this Protocol shall not be less than the minimum price applicable under the present Protocol. If the products are exported in the form of goods in which they have been incorporated, participants shall take the steps necessary to avoid the circumvention of the price provisions of this Protocol.
    2.  
    (a) 

    The minimum price level set out in the present Article takes account, in particular, of the current market situation, dairy prices in producing participants, the need to ensure an appropriate relationship between the minimum prices established in the Protocols to the present Arrangement, the need to ensure equitable prices to consumers, and the desirability of maintaining a minimum return to the most efficient producers in order to ensure stability of supply over the longer term.

    (b) 

    The minimum price provided for in paragraph 1 of the present Article applicable at the date of entry into force of this Protocol is fixed at US $ 800 ( 243 ) per metric ton.

    3.  
    (a) 

    The level of the minimum price specified in the present Article can be modified by the Committee, taking into account, on the one hand, the results of the operation of the Protocol and, on the other hand, the evolution of the situation of the international market.

    (b) 

    The level of the minimum price specified in the present Article shall be subject to review at least once a year by the Committee. The Committee shall meet in September of each year for this purpose. In undertaking this review the Committee shall take account in particular, to the extent relevant and necessary, of costs faced by producers, other relevant economic factors of the world market, the need to maintain a long-term minimum return to the most economic producers, the need to maintain stability of supply and to ensure acceptable prices to consumers, and the current market situation and shall have regard to the desirability of improving the relationship between the level of the minimum price set out in paragraph 2(b) of the present Article and the dairy support levels in the major producing participants.

    Adjustment of minimum price

    4.  

    If the products actually exported differ from the pilot products in respect or the packaging or terms of sale, the minimum price shall be adjusted so as to protect the minimum price established in this Protocol according to the following provisions:

    Packaging: If the products are offered otherwise than in packages as specified in Article 2, the minimum price shall be adjusted so as to reflect the difference in the cost of packaging from the type of package specified above.
    Terms of sale: If sold on terms other than f.o.b. from the exporting country or free-at-frontier exporting country ( 244 ), the minimum price shall be calculated on the basis of the minimum f.o.b. price specified in paragraph 2(b) of this Article, plus the real and justified costs of the services provided; if the terms of the sale include credit, this shall be charged for at the prevailing commercial rates in the country concerned.

    Special conditions of sale

    5.  
    Participants undertake within the limit of their institutional possibilities to ensure that practices such as these referred to in Article 4 of this Protocol do not have the effect of directly or indirectly bringing the export prices of the products subject to the minimum price provisions below the agreed minimum price.

    Field of application

    6.  
    For each participant, this Protocol is applicable to exports of the products specified in Article 1 of this Protocol manufactured or repacked inside its own customs territory.

    Transactions other than normal commercial transactions

    7.  
    The provisions of paragraphs 1 to 6 of this Article shall not be regarded as applying to donated exports to developing countries or to exports destined for relief purposes or food-related development purposes or welfare purposes in developing countries.

    Article 4

    Provision of Information

    1.  
    In cases where prices in international trade of the products covered by Article 1 of this Protocol are approaching the minimum price mentioned in Article 3:2(b) of this Protocol and without prejudice to the provisions of Article III of the Arrangement participants shall notify to the Committee all the relevant elements for evaluating their own market situation and, in particular, credit or loan practices, twinning with other products, barter or three-sided transactions, refunds or rebates, exclusivity contracts, packaging costs and details of the packaging, so that the Committee can make a verification.

    Article 5

    Obligations of Exporting Participants

    1.  
    Exporting participants agree to use their best endeavours, in accordance with their institutional possibilities, to supply on a priority basis the normal commercial requirements of developing importing participants, especially those used for food-related development purposes and welfare purposes.

    Article 6

    Cooperation of Importing Participants

    1.  

    Participants which import products. covered by Article 1 of this Protocol undertake in particular:

    (a) 

    to cooperate in implementing the minimum price objective of this Protocol and to ensure, as far as possible, that the products covered by Article 1 of this Protocol are not imported at less than the appropriate customs valuation equivalent to the prescribed minimum price;

    (b) 

    without prejudice to the provisions of Article III of the Arrangement and Article 4 of this Protocol, to supply information concerning imports of products covered by Article 1 of this Protocol from non-participants;

    (c) 

    to consider sympathetically proposals for appropriate remedial action if imports at prices inconsistent with the minimum price threaten the operation of this Protocol.



    PART THREE

    Article 7

    Derogations

    1.  
    Upon request by a participant, the Committee shall have the authority to grant derogations from the provisions of Article 3, paragraphs 1 to 4 of this Protocol in order to remedy difficulties which observance of minimum prices could cause certain participants. The Committee shall pronounce on such a request within thirty days from the date of the request.
    2.  
    The provisions of Article 3:1 to 4 shall not apply to exports, in exceptional circumstances, of small quantities of natural unprocessed cheese which would be below normal export quality as a result of deterioration or production faults. Participants exporting such cheese shall notify the GATT secretariat in advance of their intention to do so. Participants shall also notify the Committee quarterly of all sales of cheese effected under the provisions of this paragraph, specifying in respect of each transaction, the quantities, prices and destinations involved.

    Article 8

    Emergency Action

    1  
    Any participant, which considers that its interests are seriously endangered by a country not bound by this Protocol, can request the Chairman of the Committee to convene an emergency meeting of the Committee within two working days to determine and decide whether measures would be required to meet the situation. If such a meeting cannot be arranged within the two working days and the commercial interests of the participant concerned are likely to materially prejudiced, that participant may take unilateral action to safeguard its position, on the condition that any other participants likely to be affected are immediately notified. The Chairman of the Committee shall also be formally advised immediately of the full circumstances of the case and shall be requested to call a special meeting of the Committee at the earliest possible moment.

    VIENOŠANĀS ATTIECĪBĀ UZ LIELLOPU GAĻU



    PREAMBULA

    Pārliecināti, ka pastiprināti jāsadarbojas starptautiskā līmenī, lai veicinātu plašākas liberalizācijas, stabilitātes un starptautiskās tirdzniecības ar gaļu un dzīviem dzīvniekiem izaugsmes sasniegšanu;

    ņemot vērā to, ka jāizvairās no nopietniem traucējumiem starptautiskajā tirdzniecībā ar liellopu gaļu un dzīviem dzīvniekiem;

    atzīstot liellopu gaļas ražošanas un dzīvu dzīvnieku audzēšanas, kā arī liellopu gaļas un dzīvu dzīvnieku tirdzniecības nozīmi daudzu valstu, jo sevišķi dažu rūpnieciski attīstītu un jaunattīstības valstu ekonomikā;

    ņemot vērā to saistības saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk – “Vispārējā vienošanās” vai “VVTT”) ( 245 ) principiem un mērķiem;

    apņēmušies, sasniedzot šīs Vienošanās mērķus, īstenot principus un mērķus, kas pieņemti ar 1973. gada 11. septembra Tokijas Ministru deklarāciju par daudzpusējām tirdzniecības sarunām, jo īpaši attiecībā uz īpašu un labvēlīgāku režīmu jaunattīstības valstīm;

    šīs Vienošanās dalībnieki ar to pārstāvju starpniecību vienojās par šo.



    PIRMĀ DAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    I pants

    Mērķi

    Šīs Vienošanās mērķi ir:

    1) 

    sekmēt starptautiskā gaļas un mājlopu tirgus izaugsmi, arvien plašāku tā liberalizāciju un stabilitāti, veicinot pakāpenisku šķēršļu un ierobežojumu, tai skaitā to, kuri sadrumstalo šo tirdzniecību, likvidēšanu pasaules tirdzniecībā ar liellopu gaļu un dzīviem dzīvniekiem un uzlabojot pasaules tirdzniecības starptautiskos pamatprincipus gan patērētāja, gan ražotāja, gan importētāja, gan eksportētāja interesēs;

    2) 

    veicināt pastiprinātu starptautisko sadarbību visos aspektos, kas skar tirdzniecību ar liellopu gaļu un dzīviem dzīvniekiem, jo īpaši, lai racionālāk izmantotu un efektīvi sadalītu starptautiskās gaļas ražošanas nozares resursus;

    3) 

    nodrošināt papildu atbalstu jaunattīstības valstu starptautiskajai tirdzniecībai ar liellopu gaļu un dzīviem dzīvniekiem, paplašinot šo valstu iespējas piedalīties šo produktu pasaules tirdzniecības izaugsmē, cita starpā:

    a) 

    veicinot ilglaicīgu cenu stabilitāti saistībā ar pasaules tirgus paplašināšanos attiecībā uz liellopu gaļu un dzīviem dzīvniekiem un

    b) 

    veicinot peļņas saglabāšanu un pieaugumu jaunattīstības valstīs, kas eksportē liellopu gaļu un dzīvus dzīvniekus,

    lai tādējādi gūtu papildu peļņu, nodrošinot ilglaicīgu liellopu gaļas un dzīvu dzīvnieku tirgus stabilitāti;

    4) 

    paplašināt tirdzniecību uz konkurences pamata, ņemot vērā efektīvu ražotāju tradicionālo vietu tirgū.

    II pants

    Produkti

    Šī Vienošanās attiecas uz liellopu gaļu. Saistībā ar šo Vienošanos uzskata, ka termins “liellopu gaļa” ietver:



     

    MSPN

    a)  dzīvus liellopus

    01.02

    b)  liellopu gaļu un liellopu gaļas subproduktus, svaigus, dzesinātus vai saldētus

    ex 02.01

    c)  liellopu gaļu un liellopu gaļas subproduktus, sālītus, sālījumā, žāvētus vai kūpinātus

    ex 02.06

    d)  citādi apstrādātu vai konservētu liellopu gaļu vai liellopu gaļas subproduktus

    ex 16.02

    un jebkurus citus produktus, kurus var pievienot Starptautiskā Gaļas padome, kuru izveido saskaņā ar šīs Vienošanās V panta noteikumiem, lai sasniegtu šīs Vienošanās mērķus un izpildītu tās noteikumus.

    III pants

    Informācija un tirgus uzraudzība

    1.  
    Visi dalībnieki vienojas regulāri un nekavējoties sniegt padomei informāciju, kas padomei ļaus uzraudzīt un novērtēt vispārējo stāvokli pasaules gaļas tirgū un stāvokli pasaules tirgū attiecībā uz katru gaļas veidu atsevišķi.
    2.  
    Iesaistītās jaunattīstības valstis sniedz tām pieejamo informāciju. Lai šīs valstis varētu uzlabot to datu vākšanas mehānismus, iesaistītās rūpnieciski attīstītās valstis un iesaistītās jaunattīstības valstis, kas to var, labvēlīgi izskata jebkuru lūgumu sniegt tehnisku palīdzību.
    3.  
    Informācija, ko dalībnieki apņemas sniegt atbilstoši šā panta 1. punktam, saskaņā ar padomes noteikto kārtību ietver datus par iepriekšējo darbību un pašreizējo stāvokli un ražošanas (tai skaitā ganāmpulku sastāva attīstības), patēriņa, cenu, II pantā minēto produktu krājumu un to tirdzniecības perspektīvu novērtējumu, kā arī citu informāciju, ko padome uzskata par vajadzīgu, jo īpaši par konkurējošiem produktiem. Dalībnieki sniedz informāciju arī par to iekšpolitiku un tirdzniecības pasākumiem, tai skaitā divpusējām vai daudzpusīgām saistībām liellopu nozarē, un pēc iespējas agrāk paziņo par izmaiņām iekšpolitikā vai minētajos pasākumos, kas varētu ietekmēt starptautisko tirdzniecību ar dzīviem liellopiem un gaļu. Šā punkta noteikumi neprasa, lai kāds no dalībniekiem atklātu konfidenciālu informāciju, kas varētu traucēt tiesībaizsardzību vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kas kaitētu dažu valsts vai privātu uzņēmumu likumīgajām komerciālajām interesēm.
    4.  
    Vienošanās sekretariāts uzrauga tirgus datu izmaiņas, īpaši attiecībā uz ganāmpulku lielumu, krājumiem, kaušanu un iekšējā un starptautiskā tirgus cenām, lai savlaicīgi pamanītu pazīmes, kas liecina par nopietnu piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību. Sekretariāts informē padomi par nozīmīgām pārmaiņām pasaules tirgū, kā arī par ražošanas, patēriņa, eksporta un importa perspektīvām.

    Piezīme:

    tas jāsaprot tā, ka saskaņā ar šā panta noteikumiem padome uzdod sekretariātam izstrādāt un atjaunināt sarakstu ar visiem pasākumiem, kas ietekmē tirdzniecību ar liellopu gaļu un dzīviem dzīvniekiem, ietverot saistības, kuras izriet no divpusējām, daudzpusīgām un daudzpusējām sarunām.

    IV pants

    Starptautiskās Gaļas padomes funkcijas un sadarbība starp šīs Vienošanās dalībniekiem

    1.  

    Padome sanāk, lai:

    a) 

    novērtētu pasaules piedāvājuma un pieprasījuma stāvokli un perspektīvas, pamatojoties uz pašreizējā stāvokļa un iespējamās attīstības skaidrojošu analīzi, kuru Vienošanās sekretariāts sastāda, balstoties uz dokumentiem, kas iesniegti atbilstoši šīs Vienošanās III pantam, tai skaitā uz tiem, kas saistīti ar iekšpolitikas un tirdzniecības politikas darbību, kā arī uz citu sekretariātam pieejamo informāciju;

    b) 

    veiktu šīs Vienošanās darbības visaptverošu pārbaudi;

    c) 

    sniegtu iespēju regulāri apspriesties par jautājumiem, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību ar liellopu gaļu.

    2.  
    Ja pēc pasaules piedāvājuma un pieprasījuma stāvokļa novērtēšanas, kas minēta šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai pēc attiecīgās informācijas pārbaudes atbilstoši III panta 3. punktam padome atrod pierādījumus par nopietnu nelīdzsvarotību starptautiskajā gaļas tirgū vai tās draudiem, padome, īpaši ņemot vērā stāvokli jaunattīstības valstīs, vienprātīgi pieņems valstu apsvēršanai risinājumus stāvokļa uzlabošanai atbilstoši VVTT principiem un nosacījumiem.
    3.  
    Atkarībā no tā, vai padome uzskata, ka šā panta 2. punktā aprakstītais stāvoklis ir pārejošs vai ilgstošāks, šā panta 2. punktā minētie pasākumi varētu ietvert īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa pasākumus, ko veic gan importētāji, gan eksportētāji, lai veicinātu vispārējā pasaules tirgus stāvokļa uzlabošanos atbilstoši šīs Vienošanās mērķiem, jo īpaši starptautiskā gaļas un mājlopu tirgus izaugsmei, arvien plašākai liberalizācijai un stabilitātei.
    4.  
    Apsverot saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu ieteiktos pasākumus, pienācīgi ņem vērā īpašu un labvēlīgāku režīmu jaunattīstības valstīm, ja tas ir iespējams un nepieciešams.
    5.  
    Dalībnieki apņemas pēc iespējas sekmēt šīs Vienošanās I pantā noteikto mērķu īstenošanu. Šādā nolūkā, kā arī atbilstīgi Vispārējās vienošanās principiem un nosacījumiem dalībnieki regulāri piedalās IV panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajās apspriedēs, lai izpētītu iespējas šīs Vienošanās mērķu sasniegšanai, jo īpaši šķēršļu likvidēšanai pasaules tirdzniecībā ar liellopu gaļu un dzīviem dzīvniekiem. Šādām apspriedēm jāsagatavo tādu tirdzniecības problēmu iespējamais risinājums vēlākai izskatīšanai atbilstīgi VVTT nosacījumiem un principiem, kurus varētu kopīgi pieņemt visas iesaistītās puses, vienlīdzīgi ievērojot savstarpējo izdevīgumu.
    6.  
    Jebkurš dalībnieks var padomē ierosināt jebkādu jautājumu, kas ietekmē šo Vienošanos, cita starpā arī šā panta 2. punktā paredzētajiem nolūkiem. Padome sanāk ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā pēc dalībnieka pieprasījuma, lai izskatītu jebkādu jautājumu ( 246 ), kas ietekmē šo Vienošanos.



    OTRĀ DAĻA

    V pants

    Vienošanās izpilde

    1.   Starptautiskā Gaļas padome

    VVTT ietvaros izveido Starptautisko Gaļas padomi. Padomi veido visu Vienošanās dalībnieku pārstāvji, un tā pilda visas funkcijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu šīs Vienošanās noteikumus. Padomei palīdz VVTT sekretariāts. Padome izstrādā savu reglamentu, jo īpaši IV pantā paredzēto apspriežu kārtību.

    2.   Regulārās un ārkārtas sēdes

    Padome parasti sanāk vismaz divreiz gadā. Tomēr priekšsēdētājs pats pēc savas iniciatīvas vai pēc šīs Vienošanās dalībnieka pieprasījuma var sasaukt padomes ārkārtas sēdi.

    3.   Lēmumi

    Padome pieņem lēmumus vienprātīgi. Padomes izskatīšanai iesniegtu jautājumu uzskata par izlemtu, ja neviens no padomes locekļiem oficiāli neiebilst pret priekšlikuma pieņemšanu.

    4.   Sadarbība ar citām organizācijām

    Padome veic jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai apspriestos vai sadarbotos ar starpvaldību un nevalstiskām organizācijām.

    5.   Novērotāju pieņemšana

    a) 

    Padome var uzaicināt jebkuru neiesaistītu valsti piedalīties tās sēdēs kā novērotājai;

    b) 

    padome var uzaicināt arī jebkuru no šā panta 4. punktā minētajām organizācijām piedalīties tās sēdēs kā novērotājai.



    TREŠĀ DAĻA

    VI pants

    Nobeiguma noteikumi

    1.   Pieņemšana ( 247 )

    a) 

    Šo Vienošanos var pieņemt, parakstoties vai kā citādi, Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis vai arī kāda no tās specializētajām aģentūrām un Eiropas Ekonomikas kopiena;

    b) 

    jebkura valsts ( 248 ), kura pieņem šo Vienošanos, pieņemšanas brīdī var paredzēt atrunu attiecībā uz šīs Vienošanās noteikumu pieņemšanu. Šo atrunu apstiprina dalībnieki;

    c) 

    šo Vienošanos deponē VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektoram, kurš nekavējoties nosūta katram dalībniekam tās apliecinātu kopiju un paziņojumus par tās pieņemšanu. Šīs Vienošanās teksts angļu, franču un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks;

    d) 

    šīs Vienošanās stāšanās spēkā paredz Starptautiskās Gaļas padomdevējas grupas likvidēšanu.

    2.   Provizoriska piemērošana

    Jebkura valsts var deponēt VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektoram paziņojumu par šīs Vienošanās provizorisku piemērošanu. Jebkura valsts, kas deponē šādu paziņojumu, provizoriski piemēro šo Vienošanos, un to provizoriski uzskata par šīs Vienošanās dalībnieci.

    3.   Stāšanās spēkā

    Tiem dalībniekiem, kas pieņēmuši šo Vienošanos, tā stājas spēkā 1980. gada 1. janvārī. Dalībniekiem, kas šo Vienošanos pieņem vēlāk, tā stājas spēkā no pieņemšanas dienas.

    4.   Derīgums

    Šī Vienošanās paliek spēkā trīs gadus. Šīs Vienošanās darbības laiku katru reizi pagarina vēl uz trim gadiem, ja padome vismaz astoņdesmit dienas pirms katra termiņa beigšanās datuma nav izlēmusi citādi.

    5.   Grozījumi

    Izņemot gadījumus, kad šīs Vienošanās ietvaros jau ir noteikti grozījumi, padome var ieteikt šīs Vienošanās noteikumu grozījumus. Ierosinātie grozījumi stājas spēkā dienā, kad tos pieņem visas dalībvalstis.

    6.   Vienošanās un VVTT saistība

    Neviena šīs Vienošanās daļa neietekmē dalībnieku tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT ( 249 ).

    7.   Izstāšanās

    Jebkurš dalībnieks var izstāties no šīs Vienošanās. Izstāšanās stājas spēkā pēc tam, kad pagājušas sešdesmit dienas no brīža, kad VVTT LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektors ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos.

    I PIELIKUMS

    URUGVAJAS UN EIROPAS KOPIENAS VĒSTUĻU APMAIŅAS PROJEKTS

    Saskaņā ar Urugvajas kārtu Eiropas Kopiena piekrīt iekļaut tās galīgajā tirgus pieejamības piedāvājumā papildu daudzumu divtūkstoš metrisko tonnu augstas kvalitātes liellopu gaļas (0201.30.00 – 0206.10.85 svaiga vai saldēta liellopu gaļa; 0202.30.90 – 206 29.91 saldēta liellopu gaļa) no Urugvajas.

    Eiropas Kopiena un Urugvaja vienojas, ka netiek piemērots Tokijas kārtas vienošanās noteikums, saskaņā ar kuru Eiropas Kopiena bija gatava paredzēt iespējamību, ka Urugvaja var eksportēt augstas kvalitātes liellopu gaļas gada papildu daudzumus, ja citas saņēmējvalstis nav pilnībā izmantojušas kopējo šādu izcirtņu kvotu.

    Iepriekšminētais noteikums nav piemērojams no dienas, kad tiek realizēts divtūkstoš metrisko tonnu papildu daudzums.


    ( 1 ) Uzskata, ka attiecīgā institūcija ir lēmusi pēc konsensusa principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kas piedalās sanāksmē lēmuma pieņemšanas laikā, formāli neiebilst pret ierosināto lēmumu.

    ( 2 ) Jebkurā gadījumā Eiropas Kopienu un to dalībvalstu balsu skaits nedrīkst pārsniegt dalībvalstu skaitu Eiropas Kopienās.

    ( 3 ) Vispārējās padomes lēmumi, ko tā pieņem darbojoties kā Strīdu noregulēšanas institūcija, var tikt izdarīti tikai pamatojoties uz Vienošanās par strīdu noregulēšanu 2. panta 4. paragrāfu.

    ( 4 ) Lēmumus par īpaša izņēmuma statusa piešķiršanu jebkurām saistībām pārejas periodā vai pakāpeniskās īstenošanas periodā, ko pieprasītāja Dalībvalsts nav pabeigusi līdz attiecīgā perioda beigām pieņem tikai pēc konsensusa principa.

    ( 4 ) The waivers covered by this provision are listed in footnote 7 on pages 11 and 12 in Part II of document MTN/FA of 15 December 1993 and in MTN/FA/Corr.6 of 21 March 1994. The Ministerial Conference shall establish at its first session a revised list of waivers covered by this provision that adds any waivers granted under GATT 1947 after 15 December 1993 and before the date of entry into force of the WTO Agreement, and deletes the waivers which will have expired by that time.

    ( 4 ) The activities of this working party shall be coordinated with those of the working group provided for in Section III of the Ministerial Decision on Notification Procedures adopted on 15 April 1994.

    ( 4 ) Nothing in this Understanding is intended to modify the rights and obligations of Members under Articles XII or XVIII:B of GATT 1994. The provisions of Articles XXII and XXIII of GATT 1994 as elaborated and applied by the Dispute Settlement Understanding may be invoked with respect to any matters arising from the application of restrictive import measures taken for balance-of-payments purposes.

    ( 5 ) Šie pasākumi ietver kvantitatīvos importa ierobežojumus, mainīgos importa nodokļus, minimālās importa cenas, subjektīvu importa licencēšanu, ārpustarifu pasākumus, kas tiek veikti ar valsts tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, voluntārus eksporta ierobežojumus un līdzīgus pasākumus, kas tiek veikti uz robežām, bet kas nav parastie muitas nodokļi neatkarīgi no tā, vai šādus pasākumus veic saskaņā ar noteiktas valsts 1947. gada VVTT nosacījumu neievērošanu, taču pie tiem nepieder pasākumi, kurus veic saskaņā ar maksājumu bilanci vai saskaņā ar citiem vispārējiem ar lauksaimniecību nesaistītiem 1994. gada VVTT nosacījumiem, vai citiem PTO Līguma 1.A pielikuma daudzpusējās tirdzniecības līgumiem.

    ( 6 ) Bāzes cena, kuru izmanto šī apakšpunkta nosacījumu ievērošanai, ir vidējā c.i.f. produkta vienības vērtība vai arī cena, kas noteikta, ņemot vērā produkta kvalitāti un tā pārstrādes pakāpi. Atkarībā no tās sākotnējās izmantošanas to nosaka un dara zināmu, lai pārējās Dalībvalstis varētu noteikt papildu nodokļu likmi.

    ( 7 ) Ja netiek ņemta vērā iekšzemes ražošana, jāpiemēro bāzes noteiktais apjoms 4. (a) apakšpunkta ietvaros.

    ( 8 ) Šajā pantā minētie ierobežojošie pasākumi ir 1994. gada VVTT VI pantā un Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem 5. daļā minētie pasākumi.

    ( 9 ) Šī pielikuma 3. punkts nozīmē valsts produktu krājumu izveidošanas programmas pārtikas drošības nolūkā jaunattīstības Dalībvalstīs, kuru organizācija ir uzskatāma un tiek veikta saskaņā ar oficiāli publicētiem objektīviem kritērijiem vai instrukcijām un tiek uzskatīti par atbilstošiem šī punkta nosacījumiem, ieskaitot programmmas, saskaņā ar kurām pārtikas produktu uzkrājumi tiek izveidoti pārtikas produktu drošības nolūkos un realizēti par kontrolētām cenām, ja starpība starp iegādes cenu un ārējo bāzes cenu tiek iekļauta SKA.

    ( 10 ) Šī pielikuma 3. un 4. punktā pārtikas produktu realizācija par subsidētām cenām ar mērķi sasniegt pārtikas produktu rādītājus pilsētās un lauku rajonos jaunattīstības valstīs regulāri un par samērīgām cenām tiek uzskatīta par atbilstošu šī punkta nosacījumiem.

    ( 11 ) Šajā Līgumā atsauce uz XX b) pantu ietver arī šī panta virsrakstu.

    ( 12 ) 3. panta 3. punkta izpratnē zinātnisks pamatojums pastāv tad, ja, pamatojoties uz pieejamās zinātniskās informācijas pārbaudi un novērtējumiem saskaņā ar attiecīgajiem šī Līguma nosacījumiem, Dalībvalsts nolemj, ka attiecīgie starptautiskie standarti, norādījumi vai rekomendācijas ir nepietiekami, lai panāktu vajadzīgo sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni.

    ( 13 ) 5. panta 6. punkta izpratnē, pasākums nerada lielāku tirdzniecības ierobežojumu, nekā nepieciešams, ja vien nepastāv cits pasākums, kas ir saprātīgi izmantojams, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas, kas nodrošina piemērotu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni un ievērojami mazāk ierobežo tirdzniecību.

    ( 14 ) Šo definīciju izpratnē jēdziens “dzīvnieks” ietver arī zivis un savvaļas faunu; jēdziens “augs” ietver arī mežus un savvaļas floru; jēdziens “kaitēkļi” ietver nezāles; jēdziens “piesārņojošas vielas” ietver pesticīdu un veterināro medikamentu atliekas un nezināmas izcelsmes vielas.

    ( 15 ) Sanitārie un fitosanitārie pasākumi: kā vispārēji piemērojamie likumi, rīkojumi vai lēmumi.

    ( 16 ) Šajā Līgumā termins “iedzīvotāji” PTO Dalībvalsts muitas teritorijā nozīmē fizisko vai juridisko personu kopu, kuras vai nu dzīvo, vai kurām ir reāli eksistējošs rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmums šajā teritorijā.

    ( 17 ) Kontroles, inspekcijas un novērtēšanas procedūras cita starpā ietver sevī paraugu noņemšanas, pārbaudes un sertifikācijas procedūras.

    ( 18 ) Cik tas iespējams, vismazāk attīstītā dalībvalsts var izmantot šo nosacījumu eksportam.

    ( 19 ) “Līguma gads” ir 12 mēnešus ilgs laika periods sākot no PTO Līguma spēkā stāšanās brīža un tam sekojošos 12 mēnešu intervālus.

    ( 20 ) Atbilstošie GATT 1994 nosacījumi neietver XIX pantu attiecībā uz produktiem, kas vēl nav integrēti GATT 1994, izņemot, ja to īpaši paredz pielikuma 3. punkts

    ( 21 ) Ierobežojumi nozīmē visus vienpusējos kvantitatīvos ierobežojumus, divpusējās vienošanās un citus pasākumus, kam ir tāda pati ietekme.

    ( 22 ) Muitas savienība var pielietot iekšējā tirgus aizsardzības līdzekli kā vienība vai arī tās dalībvalsts vārdā. Ja muitas savienība pielieto garantijas līdzekli kā vienība, visas prasības nopietna kaitējuma vai arī tā reālu draudu noteikšanai pamatojas uz muitas savienībā kā vienotā veselumā pastāvošiem nosacījumiem. Ja iekšējā tirgus aizsardzības līdzeklis tiek pielietots dalībvalsts vārdā, visas prasības nopietna kaitējuma vai arī tā reālu draudu noteikšanai pamatojas uz nosacījumiem, kuri pastāv šajā dalībvalstī, un šāda līdzekļa piemērošana ir atļauta tikai šajā dalībvalstī.

    ( 23 ) Šādiem pieauguma draudiem ir jābūt izmērāmam lielumam, un tā pastāvēšanai nepietiekošs pamatojums ir sūdzība, pieļāvums vai tikai iespējamība, piemēram, produktu apjomi eksportējošajās dalībvalstīs.

    ( 24 ) Ar “valsts piederīgiem” šeit, PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, tiek domātas personas, fiziskas vai juridiskas, kuras pastāvīgi dzīvo vai kurām ir reāls un funkcionējošs rūpniecisks vai komerciāls uzņēmums šajā muitas teritorijā.

    ( 25 ) Ja PreTIP pasākumi tiek veikti varas iestāžu kompetences robežās pēc to ieskatiem, par katru īpašu piemērošanas gadījumu jāziņo. Nav jāatklāj informācija, kura varētu kaitēt noteiktu uzņēmumu likumīgajam komercinteresēm.

    ( 26 ) Termins “uzsākta”, kā tas lietots šajā Līgumā, nozīmē procesuālu darbību, ar kuru Dalībvalsts oficiāli uzsāk 5. pantā paredzēto izmeklēšanu.

    ( 27 ) Līdzīgas preces realizācija, kura paredzēta patēriņam eksportētājas valsts iekšējā tirgū, normāli tiek uzskatīta par pietiekošu daudzumu normālās vērtības noteikšanai, ja šāda realizācija sastāda 5 vai vairāk procentus no apskatāmās preces realizācijas importētājā Dalībvalstī, ar noteikumu, ka zemāka attiecība būtu pieņemama, ja pierādījumi norāda, ka iekšzemes realizācija pie šādas zemākas attiecības tomēr ir pietiekošs lielums, lai ļautu izdarīt pienācīgu salīdzinājumu.

    ( 28 ) Lietojot šajā Līgumā terminu “institūcijas”, tas būtu interpretējams kā pienācīgi augsta līmeņa institūcijas.

    ( 29 ) Paplašinātais laika periods normāli ir viens gads, bet nekādā gadījumā nevar būt mazāks par sešiem mēnešiem.

    ( 30 ) Realizācija zem vienas vienības pašizmaksas tiek veikta būtiskos apjomos, ja institūcijas konstatē, ka apskatāmo darījumu vidējā svērtā realizācijas cena normālās vērtības noteikšanai ir zem vidējās svērtās vienas vienības pašizmaksas vai, ka realizācijas apjoms zem vienas vienības pašizmaksas sastāda ne mazāk kā 20 procentus no apjoma, kas realizēts apskatāmajos darījumos normālās vērtības noteikšanai.

    ( 31 ) Pielāgojumam, kas izdarīts sakarā ar uzsākšanas operācijām, jāatspoguļo izmaksas uzsākšanas perioda beigās vai, ja šis periods turpinās pēc izmeklēšanas termiņa beigām, pēdējās izmaksas, kuras var tikt saprātīgi ņemtas vērā no institūciju puses izmeklēšanas laikā.

    ( 32 ) Ir saprotams, ka daži no iepriekš minētajiem faktoriem var daļēji pārklāties, un institūcijām ir jānodrošina, ka tās nedublē pielāgojumus, kuri jau tikuši izdarīti atbilstoši šim nosacījumam.

    ( 33 ) Parasti realizācijas datums ir līguma datums, pirkuma orderis, ordera (pasūtījuma) apstiprinājums, vai rēķins-faktūra, kas vien nodibina pārdošanas materiālos nosacījumus.

    ( 34 ) Saskaņā ar šo Līgumu termins “kaitējums”, ja vien tas nav atrunāts savādāk, nozīmē materiālo kaitējumu pašmāju industrijai, materiāla kaitējuma draudus pašmāju industrijai vai šādas industrijas izveidošanās materiālu aizkavēšanu, un tiek interpretēts saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

    ( 35 ) Viens piemērs, lai gan tas nav ekskluzīvs, ir tas, ka nav pārliecinoša iemesla uzskatīt, ka tuvākajā nākotnē būtiski palielināsies imports produktiem par dempinga cenām.

    ( 36 ) Šī paragrāfa nozīmē tiek uzskatīts, ka ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem tikai tad, ja: a) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru; b) abus tos tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai c) kopā tie tieši vai netieši kontrolē trešo personu, ja ir pamats ticēt vai aizdomām, ka saistības rezultāts ir tāds, lai liktu attiecīgajam ražotājam rīkoties citādi nekā savā starpā nesaistītie ražotāji. Šī paragrāfa nozīmē tiek uzskatīts, ka viens kontrolē otru, ja pirmajam juridiski vai pēc ieņemamā amata ir tiesības noteikt ierobežojumus vai vadīt otro.

    ( 37 ) Šī Līguma kontekstā “aplikt ar nodokļiem” nozīmē definitīvo vai galīgo juridisko novērtējumu vai nodevas vai nodokļa ievākšanu.

    ( 38 ) Fragmentētas ražošanas gadījumā, kas iesaista ārkārtīgi lielu ražotāju daudzumu, institūcijas var noteikt atbalstu un opozīciju, lietojot piemērotas statistiskās metodes.

    ( 39 ) Dalībvalstis apzinās, ka dažu Dalībvalstu teritorijā iekšzemes ražotāju darbinieki vai šo darbinieku pārstāvji var iesniegt izmeklēšanas pieprasījumu, vai atbalstīt šādu pieprasījumu, 1. paragrāfa ietvaros.

    ( 40 ) Tiek vispārēji noteikts, ka termiņi eksportētājiem jāsāk skaitīt no datuma, kad tie saņēmuši aptaujas, kuras šajā nolūkā tiek uzskatītas par saņemtām vienas nedēļas laikā no to nosūtīšanas brīža respondentam vai no to nodošanas attiecīgajam eksportējošās Dalībvalsts diplomātiskajam pārstāvim, vai atsevišķas muitas zonas PTO Dalībvalsts gadījumā - eksportējošās teritorijas attiecīgajam pārstāvim.

    ( 41 ) Ar šo saprot, ka gadījumā, ja iesaistīto eksportētāju skaits ir īpaši liels, rakstiskā pieprasījuma pilnais teksts jānosūta tikai eksportējošās Dalībvalsts institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai.

    ( 42 ) Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijās var tikt pieprasīta izpaušana atbilstoši šauri ieskicētai aizsardzības kārtībai.

    ( 43 ) Dalībvalstis vienojas, ka konfidencialitātes prasības netiek pavaļīgi noraidītas.

    ( 44 ) Vārds “var” netiek interpretēts, lai atļautu vienlaicīgu procesu turpinājumu un cenu pasākumu izpildi, izņemot 4. paragrāfā paredzētos gadījumus.

    ( 45 ) Ar šo jāsaprot, ka šajā apakšpunktā un 3.2. apakšpunktā minēto termiņu ievērošana var nebūt iespējama, ja minētā prece ir pakļauta tiesu pārskatu procesiem

    ( 46 ) Lēmums par antidempinga galīgajām maksājuma saistībām, kā paredzēts 9. panta 3 paragrāfā, šī panta kontekstā pats par sevi nenozīmē pārbaudi.

    ( 47 ) Ja antidempinga nodevas apjoms tiek noteikts ar atpakaļejošu datumu, faktu apstiprinājums vien pašā pēdējā novērtējumā, kas tiek veikts saskaņā ar 9. panta 3.1. apakšpunktu, ka nekāda nodeva nav iekasējama, neprasa valsts institūcijām izbeigt galīgās nodevas iekasēšanu.

    ( 48 ) Ja institūcijas nodrošina informāciju un paskaidrojumus šī panta ietvaros atsevišķā ziņojumā, šim ziņojumam nekavējoties ir jābūt publiski pieejamam.

    ( 49 ) Ar šo nav paredzēts aizkavēt atbilstošās darbības saskaņā ar citiem attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem, kuri ir piemēroti.

    ( 50 ) Šis nosacījums neuzliek par pienākumu atļaut citu Dalībvalstu valdību institūcijām veikt pirmsnosūtīšanas inspekcijas pasākumus to teritorijā.

    ( 51 ) Starptautiskais standarts ir standarts, ko pieņēmusi valstiska vai nevalstiska institūcija, kurā var brīvi iesaistīties visas Dalībvalstis, kam viena no atzītajām darbībā norisinās standartizācijas jomā.

    ( 52 ) force majeure - nepārvarami apstākļi, - nepārvarama vara, neparedzama notikumu gaita, kas attaisno līguma nepildīšanu.

    ( 53 ) Izmantotāju Dalībvalstu saistības attiecībā uz pirmsnosūtīšanas inspekcijas iestāžu pakalpojumiem muitas vērtības noteikšanā ir tās saistības, kuras apstiprinātas GATT 1994 un citos Daudzpusējos Tirdzniecības Līgumos, kas iekļauti PTO Līguma 1A Pielikumā.

    ( 54 ) Ar to tiek saprasts, ka šāda tehniskā palīdzība var tikt sniegta uz divpusējas, plurilaterālas vai daudzpusējas bāzes.

    ( 55 ) Šis ir noteikums, kas nekaitē tiem noteikumiem, kuri lietoti, lai definētu “iekšzemes industriju” vai “iekšzemes industrijas produktus” vai citus līdzīgus termiņus.

    ( 56 ) Attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, kas tiek piemēroti valsts pasūtījumam, šie noteikumi nerada Dalībvalstīm papildus saistības tām, kas ietvertas GATT 1994.

    ( 57 ) Attiecībā uz lūgumiem, kas izteikti pirmā gada laikā, sākot ar PTO Līguma stāšanos spēkā datumu, Dalībvalstīm tiek pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

    ( 58 ) Ja noteikts ad valorem kritērijs, metode šīs procentu likmes aprēķināšanai arī tiek norādīta izcelsmes noteikumos.

    ( 59 ) Ja tiek noteikts ražošanas vai pārstrādes operācijas kritērijs, operācija, kura piešķir attiecīgajai precei izcelsmi, tiek precīzi izklāstīta.

    ( 60 ) Attiecībā uz lūgumiem, kas iesniegti pirmā gada laikā kopš PTO Līguma stāšanās spēkā, Dalībvalstīm tiek tikai pieprasīts izsniegt šos novērtējumus, cik ātri vien iespējams.

    ( 61 ) Šīs procedūras minētas kā “licencēšana”, kā arī citas līdzīgas administratīvas procedūras.

    ( 62 ) Nekas šajā Līgumā netiek uzskatīts kā tāds, kas liek saprast, ka ar licencēšanas procedūru īstenotā pasākuma bāze, apjoms vai ilgums, ir pakļauts jautājumam saskaņā ar šo Līgumu.

    ( 63 ) Šī Līguma mērķim termins “valdības” tiek uzskatīts kā tāds, kas ietver kompetentas Eiropas Kopienu iestādes.

    ( 64 ) Tās importa licencēšanas procedūras, kurām nepieciešama drošība, kurai nav ierobežojoša iedarbība uz importu, uzskatāmas kā tādas, kas atbilst 1. un 2. punktu darbības sfērai.

    ( 65 ) Jaunattīstības Dalībvalsts, izņemot jaunattīstības Dalībvalsts, kura bijusi 1979. gada 12. aprīļa Līguma par importa licencēšanas procedūrām Puse, kurai ir īpašas grūtības ievērot a) ii) un a) iii) apakšpunktu prasības, var, paziņojot par to Komitejai, atlikt šo apakšpunktu piemērošanu uz ne vairāk kā diviem gadiem sākot ar PTO Līguma spēkā stāšanās brīdi šādai Dalībvalstij.

    ( 66 ) Dažreiz saukti par “kuotas turétājiem.”

    ( 67 ) Sākotnēji izplatīts kā 1971. gada 23. marta GATT 1947 dokuments L/3515.

    ( 68 ) Atbilstoši GATT 1994 XVI panta nosacījumiem (Piebilde XVI pantam) un šī Līguma I - III pielikumiem, eksportētas preces atbrīvošana no nodevām vai nodokļiem, kas tiek uzlikti līdzīgām precēm, kad tie domāti iekšzemes patēriņam vai arī šādu nodevu vai nodokļu remisija tādā apmērā, kas nepārsniedz šo nodevu vai nodokļu kopsummu, netiek uzskatīta par subsīdiju.

    ( 69 ) Objektīvi kritēriji vai nosacījumi, kā šeit lietoti, nozīmē kritērijus vai priekšnoteikumus, kuri ir neitrāli, kas nedod priekšroku noteiktiem uzņēmumiem pret citiem, kuri ir ekonomiskas dabas un tiek pielietoti horizontālajā līmenī - tādos rādītājos kā nodarbināto skaits vai uzņēmuma lielums.

    ( 70 ) Šajā sakarā, sevišķi jāņem vērā informācija par biežumu, kādā subsidēšanas pieprasījumi tiek noraidīti vai atbalstīti un šādu lēmumu iemesli.

    ( 71 ) Šis standarts tiek ievērots, ja fakti apliecina, ka subsīdijas piešķiršana, nepadarot to ar likumu noteiktu eksporta veikšanai, patiesībā ir saistīta ar faktisko vai plānoto eksportu vai eksporta peļņu. Pats fakts, ka subsīdija tiek piešķirta eksportējošiem uzņēmumiem, neliek uzskatīt subsīdiju par eksporta subsīdiju šī nosacījuma nozīmē.

    ( 72 ) Pasākumi, kas minēti I pielikumā kā tādi, kuri neveido eksporta subsīdijas, nav aizliegti saskaņā ar šo vai kādu citu šī Līguma nosacījumu.

    ( 73 ) Jebkuri šajā pantā minētie termiņi var tikt pagarināti pēc savstarpējās vienošanās.

    ( 74 ) Kā noteikts 24. pantā.

    ( 75 ) Ja šajā laikā netiek plānota kārtējā SNI sanāksme, tad tā var tikt sarīkota speciāli šim nolūkam.

    ( 76 ) Šis formulējums nenozīmē, ka tiek pieļauti neproporcionāli pretpasākumi, balstoties uz faktu, ka subsīdijas, kuras tiek apskatītas saskaņā ar šiem nosacījumiem, ir aizliegtas.

    ( 77 ) Šis formulējums nenozīmē, ka tiek pieļauti neproporcionāli pretpasākumi, balstoties uz faktu, ka subsīdijas, kuras tiek apskatītas saskaņā ar šiem nosacījumiem, ir aizliegtas

    ( 78 ) Termins “kaitējums iekšzemes rūpniecībai” šeit tiek lietots tajā pašā nozīmē kā V nodaļā.

    ( 79 ) Termins “anulēšana vai samazināšana” šajā Līgumā tiek lietots tādā pat nozīmē, kā attiecīgajos GATT 1994 nosacījumos, un šādas anulēšanas vai samazināšanas pastāvēšanas fakts tiek noteikts atbilstoši minēto nosacījumu pielietošanas praksei.

    ( 80 ) Termins “nopietns kaitējums otras Dalībvalsts interesēm” šajā Līgumā tiek lietots tādā pat nozīmē, kā GATT 1994 XVI panta 1. punktā, un ietver nopietnu kaitējumu draudus.

    ( 81 ) Kopējā subsidēšana pēc preces vērtības tiek aprēķināta atbilstoši IV pielikuma nosacījumiem.

    ( 82 ) Tā kā tiek pieņemts, ka civilie gaisa kuģi būs pakļauti specifiskiem daudzpusējiem noteikumiem, šajā apakšpunktā minētais ierobežojums nav spēkā attiecībā uz civilajiem gaisa kuģiem.

    ( 83 ) Dalībvalsts atzīst, ka, ja uz kompensāciju balstīta finansēšana pasažieru gaisa kuģu programmai, netiek pilnībā atmaksāta tādēļ, ka faktiskais pārdošanas apjoms ir zemāks par prognozēto pārdošanu, tas šis fakts pats par sevi nerada nopietnu kaitējumu šī apakšpunkta izpratnē.

    ( 84 ) Ja citi īpaši daudzpusēji noteikumi neregulē tirdzniecību ar strīdīgo produktu vai preci.

    ( 85 ) Fakts, ka šajā punktā notiek atsaukšanās uz noteiktiem apstākļiem, pats par sevi nepiešķir tiem juridisku statusu ne GATT 1994, ne šī Līguma izteiksmē. Šie apstākļi nedrīkst būt izolēti, īslaicīgi vai kā citādi maznozīmīgi.

    ( 86 ) Ja notikums, kā sakarā tiek sniegta prasība, saistīts ar subsīdiju, kas uzskatāma par nopietnu kaitējumu 6. panta 1. punkta izpratnē, pieejamie pierādījumi par nopietnu kaitējumu var aprobežoties ar pieejamiem pierādījumiem par to ka 6. panta 1. punkta kritēriji ir izpildīti.

    ( 87 ) Jebkurus šajā pantā minētos termiņus var pagarināt pēc savstarpējas vienošanās.

    ( 88 ) Ja šajā laikā netiek plānota kārtējā SNI sanāksme, tad tā var tikt sarīkota speciāli šim nolūkam.

    ( 89 ) Ja SNI sanāksme nav ieplānota šajā laikā, tā tiek sarīkota speciāli šajā nolūkā.

    ( 90 ) Tiek atzīts, ka Dalībvalstu valdības sniedz atbalstu dažādiem nolūkiem un, pats fakts, ka šāda palīdzība var netikt kvalificēta kā tiesiski neapstrīdama saskaņā ar šī panta nosacījumiem, pats par sevi neierobežo Dalībvalstu iespējas sniegt šādu palīdzību.

    ( 91 ) Tā kā tiek pieņemts, ka civilie gaisa kuģi būs pakļauti speciāliem daudzpusējiem nolīgumiem, šī apakšpunkta nosacījumi neattiecas uz šo preci.

    ( 92 ) Ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc PTO Līguma stāšanās spēkā, Subsīdiju un kompensācijas pasākumu komitejai, kuras izveidi paredz 24. pants (šajā Līgumā saukta “komiteja”), jāpārskata 2.a) apakšpunkta nosacījumu darbību, lai veiktu visus, šo nosacījumu darbību uzlabojošos grozījumus. Izvērtējot iespējamos grozījumus, Komitejai jāpārskata šajā apakšpunktā noteiktās kategoriju definīcijas, ņemot vērā Dalībvalstu pieredzi izpētes programmu pielietošanā un darbību citās attiecīgajās starptautiskajās institūcijās.

    ( 93 ) Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz fundamentālu izpētes darbību, ko patstāvīgi veic augstākās mācību vai pētniecības iestādes. Termins “fundamentāla izpēte” nozīmē vispārējo zinātnisko un tehnisko zināšanu paplašināšanu, kas nav saistītas ar industriāliem vai komerciāliem mērķiem.

    ( 94 ) Šajā apakšpunktā tiesiski neapstrīdamas palīdzības pieļaujamie apjomi, uz ko tiek izdarīta atsauce šinī apakšpunktā, tiek noteikti, balstoties uz kopējām pastāvošajām izmaksām, kas radušās konkrētā projekta laikā.

    ( 95 ) Termins “industriālā pētniecība” nozīmē plānotu pētniecību vai kritisku izpēti ar mērķi iegūt jaunas zināšanas, kuras var būt noderīgas, attīstot jaunus produktus, jaunas ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus, vai arī ieviešot nozīmīgus uzlabojumus esošajiem produktiem, tehnoloģijām vai pakalpojumiem.

    ( 96 ) Termins “pirmskonkurences darbība” nozīmē industriālās izpētes secinājumu ietveršanu plānā, uzmetumā vai projektā, lai radītu jaunus, pārveidotus jeb uzlabotus produktus, ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus pārdošanai vai lietošanai, ieskaitot pirmā prototipa radīšanu, kas varētu netikt komerciāli izmantots. Tas tālāk varētu ietvert preču, tehnoloģiju vai pakalpojumu konceptuālo formulējumu un dizainu, alternatīvas un paraugdemonstrējumu vai vadības projektus, ar nosacījumu, ka tie netiek izmantoti ražošanai vai komerciālai lietošanai. Tas neietver parastas vai periodiskas izmaiņas esošajās precēs, ražošanas līnijās, ražošanas tehnoloģijās, pakalpojumos un citās operācijās, pat ja šīs izmaiņas var radīt uzlabojumus.

    ( 97 ) Programmu gadījumā, kuras skar industriālo izpēti un pirmskonkurences darbības attīstīšanu, pieļaujamais tiesiski neapstrīdamas palīdzības apjoms nepārsniedz parasto vidējo tiesiski neapstrīdamas palīdzības pieļaujamības apjomu, kas attiecas uz augstāk minētajām divām kategorijām, aprēķinātu uz šī apakšpunkta i) - v) daļās norādīto objektu attaisnotām izmaksām.

    ( 98 ) “Vispārējā reģionālās attīstības shēma” nozīmē, ka reģionālās subsīdiju programmas ir iekšēji savietotas un vispārpiemērojamās reģionālās attīstības politikas sastāvnodaļa un ka reģionālās attīstības subsīdijas netiek piešķirtas izolētos ģeogrāfiskos punktos, kuriem nav, vai faktiski nav ietekme uz reģiona attīstību.

    ( 99 ) “Neitrāli un objektīvi kritēriji” nozīmē kritērijus, kas nedod priekšrocība noteiktiem reģioniem papildus tam, kas uzskatāms par piemērotu būtisku reģionālu atšķirību likvidēšanai vai mazināšanai reģionālās attīstības politikas ietvaros. Šajā nolūkā reģionālajās subsīdiju programmās jāiekļauj katram subsidētajam projektam sniedzamās palīdzības apmēru limiti. Šie limiti jādiferencē atbilstoši dažādiem pabalstāmo reģionu attīstības līmeņiem un jānosaka investīciju vai darba vietu radīšanas izmaksu izteiksmē. Šo limitu ietvaros palīdzības sadalei jābūt pietiekoši plašai un vienmērīgai, lai novērstu lielu pārsvaru subsīdijas izmantošanā vai subsīdijas piešķiršanu neproporcionāli lielos apmēros atsevišķiem uzņēmumiem, kā tas paredzēts 2. pantā.

    ( 100 ) Termins “esošās ražotnes” nozīmē tās ražotnes, kuras darbojušās vismaz divus gadus pirms jauno vides aizsardzības prasību ieviešanas.

    ( 101 ) Tiek atzīts, ka šajā ziņojumu sniegšanā netiek prasīta konfidenciāla informācija, ieskaitot konfidenciālu biznesa informāciju.

    ( 102 ) II vai III nodaļas nosacījumus var attiecināt paralēli V nodaļas nosacījumiem; tomēr, ievērojot kādas noteiktas subsīdijas sekas importējošās Dalībvalsts iekšzemes tirgū, jābūt pieejamai tikai vienai kompensācijas formai (kompensācijas nodeva, ja ir izpildītas V nodaļas prasības, jeb kāds no 4. vai 7. pantā minētajiem pretpasākumiem). Nevar attiecināt III un IV nodaļas nosacījumus attiecībā uz IV nodaļā noteiktajiem pasākumiem, kurus uzskata par tiesiski neapstrīdamiem. Tomēr, pasākumi, kuri minēti 8. panta 1.a) punktā, var tikt izmeklēti, lai noteiktu, vai tie ir vai nav specifiski 2. panta izpratnē. Bez tam, 8. panta 2. punktā minētās subsīdijas gadījumā, kas sniegta programmai, par kuru nav paziņots atbilstoši 8. panta 3. punktam, var atsaukties uz III vai V nodaļas nosacījumiem, bet šāda subsīdija tiek uzskatīta kā tiesiski neapstrīdama, ja tiek konstatēts, ka tā atbilst 8. panta 2. punktā noteiktajiem standartiem.

    ( 103 ) Termins “kompensācijas nodeva” nozīmē īpašu nodevu, kas tiek ievākta kā pretpasākums jebkurai subsīdijai, tieši vai netieši piemērotai jebkuras preces ražošanai vai eksportam, kā noteikts GATT 1994 VI. panta 3. paragrāfā.

    ( 104 ) Termins “uzsākta” šeit lietots, apzīmējot procedūras darbību, ar kuru Dalībvalsts formāli sāk 11. pantā paredzēto izmeklēšanu.

    ( 105 ) Sadrumstalotu ražošanas nozaru gadījumā, kurās iesaistīts sevišķi liels nodarbināto skaits, valsts iestādes var noteikt atbalstu un opozīciju, izmantojot statistiski derīgas piemēru tehnoloģijas.

    ( 106 ) Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijā, līdzīgās preces iekšzemes ražotāju darbinieki vai šo darbinieku pārstāvji var iesniegt vai atbalstīt iesniegumu par izmeklēšanu saskaņā ar 1. punktu.

    ( 107 ) Kā vispārpieņemts likums, termiņš eksportētājiem tiek skaitīts no aptaujas jautājumu saņemšanas dienas, tas ir, kā uzskatīts, vienu nedēļu no tās dienas, kad tie tika nosūtīti respondentam vai nodoti attiecīgajiem eksportējošās Dalībvalsts diplomātiskajiem pārstāvjiem, vai PTO Dalībvalsts atsevišķas muitas teritorijas gadījumā, oficiālam eksportējošās teritorijas pārstāvim.

    ( 108 ) Ar to saprotot, ka, ja ietverto eksportētāju skaits ir sevišķi liels, iesnieguma pilnu tekstu nepieciešams iesniegt tikai eksportējošās Dalībvalsts varas institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai, kurai tad jānosūta kopijas attiecīgajiem eksportētājiem.

    ( 109 ) Dalībvalstis apzinās, ka noteiktu Dalībvalstu teritorijā, šāda izpaušana atbilstoši sīki reglamentētai aizsardzības kārtībai var tikt pieprasīta.

    ( 110 ) Dalībvalstis vienojas, ka lūgumi par konfidencialitāti netiek noraidīti šķīrējtiesas ceļā. Dalībvalstis tālāk vienojas, ka izmeklēšanas institūcija var pieprasīt atteikties no konfidencialitātes, vienīgi attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar lietas izskatīšanu.

    ( 111 ) Īpaši svarīgi saskaņā ar šī panta nosacījumiem ir nodrošināt to, ka netiek pieņemts apstiprinošs pagaidu vai galīgais lēmums, kamēr nav dotas saprātīgas iespējas konsultāciju noturēšanai. Šādas konsultācijas var būt par pamatu procesam saskaņā ar II, III vai X nodaļas nosacījumiem.

    ( 112 ) Saskaņā ar šo Līgumu termins “kaitējums”, ja vien citādi netiek precizēts, nozīmē materiālu kaitējumu iekšzemes ražošanai, iespējamo materiālo kaitējumu iekšzemes ražošanai vai tai piederoša uzņēmuma materiālu kavēšanu, un tiek skaidrots atbilstoši šī panta nosacījumiem.

    ( 113 ) Visā šajā Līgumā termins “līdzīgā prece” (“produit similaire”) tiek interpretēts kā tāds, kas nozīmē preci, kura ir identiska, t.i., visādā ziņā līdzīga precei, kura tiek izskatīta, vai arī, iztrūkstot tieši šādai precei, kāda cita prece, kurai, lai arī tā nav līdzīga visos rādītājos, piemīt apskatāmo preci atgādinošas īpašības.

    ( 114 ) Kā noteikts 2.un 4. punktos.

    ( 115 ) Šajā punktā tiek pieņemts, ka ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem tikai, ja a) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru; vai b) abus tieši vai netieši kontrolē trešā persona; vai c) kopā tie tieši vai netieši kontrolē trešo personu, ar nosacījumu, ka ir pamats uzskatīt vai turēt aizdomās, ka saistības sekas ir tādas, kas liek attiecīgajam ražotājam uzvesties atšķirīgi no ārpus šādām attiecībām stāvošiem ražotājiem. Šajā punktā jāpieņem, ka par tādu, kas kontrolē otru, var uzskatīt ražotāju, kas juridiski vai pēc sava amata spēj ierobežot vai vadīt otru.

    ( 116 ) Vārds “var” netiek interpretēts kā tāds, kas atļauj vienlaicīgi turpināt lietas izskatīšanu īstenojot saistības, izņemot kā tas paredzēts 4. punktā.

    ( 117 ) Šinī punktā termins “iekšzemes ieinteresētās puses” ietver patērētājus un izmeklēšanai pakļautās importētās preces rūpnieciskos izmantotājus.

    ( 118 ) Šajā Līgumā “uzlikt” nozīmē fiksētu vai galēju likumīgo nodevas vai nodokļa noteikšanu vai ievākšanu.

    ( 119 ) Ja kompensācijas nodevas apjoms tiek noteikts ar atpakaļejošu datumu, spriedums nesenākajā noteikšanas procesā par to, ka nekādu nodevu nedrīkst uzlikt, pats par sevi nepieprasa varas institūcijām atcelt galīgo nodevu.

    ( 120 ) Ja valsts iestādes sniedz informāciju un paskaidrojumus par šo pantu atsevišķā ziņojumā, tām jānodrošina, ka šāds ziņojums ir gatavs nodošanai atklātībai.

    ( 121 ) Komiteja izveido Darba grupu, lai pārbaudītu aptaujas saturu un formu, kā tas ir BISD 9S/193-194.

    ( 122 ) Jaunattīstības Dalībvalstīm, kas nepiemēro eksporta subsīdijas PTO Līguma spēkā stāšanās datumā, šis paragrāfs jāpiemēro par pamatu ņemot 1986. gadā piešķirto eksporta subsīdiju līmeni.

    ( 123 ) Šis punkts nav radīts ar mērķi pārtraukt darbību saskaņā ar citiem attiecīgajiem atbilstošajiem GATT 1994 nosacījumiem.

    ( 124 ) Termins “komerciāli pieejams” nozīmē, ka izvēle starp iekšzemes un importētajām precēm ir neierobežota un ir atkarīga tikai no komerciāliem apsvērumiem.

    ( 125 ) Šajā Līgumā:

    Termins “tiešie nodokļi” nozīmē algu, peļņas, kredītprocentu, īres, kompensācijas un visu citu ienākumu veidu nodokļus un nekustamā īpašuma nodokļus.

    Termins “importa nodevas” nozīmē tarifus, nodevas un citus naudas maksājumus, kas nav nekur citur uzskaitīti šajā piezīmē, kas tiek uzlikti importam.

    Termins “netiešie nodokļi” nozīmē noieta, akcīzes, apgrozījuma, pievienotās vērtības, īpašo tiesību, zīmoga, pārveduma, inventāra un iekārtu nodokļi, robežu nodokļi un visi nodokļi, izņemot tiešos nodokļus un importa nodevas.

    “Sākuma posma” netiešie nodokļi ir tie, kas tiek uzlikti precēm vai pakalpojumiem, kas izmantoti tieši vai netieši konkrētā produkta izgatavošanā.

    “Kumulatīvie” netiešie nodokļi ir daudzposmu nodokļi, kas tiek uzlikti, kad nav mehānisma pēctecīgai nodokļa kreditēšanai, ja preces vai pakalpojumi, kas pakļauti nodoklim vienā ražošanas posmā tiek izmantoti turpmākajā ražošanas posmā.

    Nodokļu “remisija” ietver nodokļu atmaksu vai atlaidi.

    “Remisija vai atvilkšana” ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu vai importa nodevu atlaides.

    ( 126 ) Dalībvalstis atzīst, ka atlikšanām nav jāsummējas eksporta subsīdijā, ja, piemēram tiek iekasētas atbilstošās procentu nodevas. Dalībvalstis atkārtoti apstiprina principu, ka preču cenām operācijās starp eksportējošiem uzņēmumiem un zem to kontroles vai kopējas kontroles esošajiem ārzemju pircējiem, nodokļu aspektā jābūt cenām, kuras tiek uzliktas blakus esošiem neatkarīgiem uzņēmumiem. Jebkura Dalībvalsts var vērst otras Dalībvalsts uzmanību uz administratīvo vai citu praksi, kas varētu būt pretrunā ar šo principu un, kas rada ievērojamu tiešo nodokļu ietaupījumu eksporta operācijās. Šādos gadījumos Dalībvalstīm parasti jāmēģina atrisināt savas atšķirības, izmantojot esošo divpusējo nodokļu līgumu iespējas vai citas īpašus starptautiskus mehānismus, nekaitējot Dalībvalstu tiesībām un saistībām saskaņā ar GATT 1994, ieskaitot konsultāciju tiesības, par ko runāts iepriekšējā teikumā.

    Punkts e) nav radīts ar mērķi ierobežot Dalībvalsti veikt pasākumus, lai izvairītos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem ārvalstu izcelsmes ienākumiem, ko nopelna tās uzņēmumi vai citas Dalībvalsts uzņēmumi.

    ( 127 ) Šajā Līgumā:

    Termins “tiešie nodokļi” nozīmē algu, peļņas, kredītprocentu, īres, kompensācijas un visu citu ienākumu veidu nodokļus un nekustamā īpašuma nodokļus.

    Termins “importa nodevas” nozīmē tarifus, nodevas un citus naudas maksājumus, kas nav nekur citur uzskaitīti šajā piezīmē, kas tiek uzlikti importam.

    Termins “netiešie nodokļi” nozīmē noieta, akcīzes, apgrozījuma, pievienotās vērtības, īpašo tiesību, zīmoga, pārveduma, inventāra un iekārtu nodokļi, robežu nodokļi un visi nodokļi, izņemot tiešos nodokļus un importa nodevas.

    “Sākuma posma” netiešie nodokļi ir tie, kas tiek uzlikti precēm vai pakalpojumiem, kas izmantoti tieši vai netieši konkrētā produkta izgatavošanā.

    “Kumulatīvie” netiešie nodokļi ir daudzposmu nodokļi, kas tiek uzlikti, kad nav mehānisma pēctecīgai nodokļa kreditēšanai, ja preces vai pakalpojumi, kas pakļauti nodoklim vienā ražošanas posmā tiek izmantoti turpmākajā ražošanas posmā.

    Nodokļu “remisija” ietver nodokļu atmaksu vai atlaidi.

    “Remisija vai atvilkšana” ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu vai importa nodevu atlaides.

    ( 128 ) Šajā Līgumā:

    Termins “tiešie nodokļi” nozīmē algu, peļņas, kredītprocentu, īres, kompensācijas un visu citu ienākumu veidu nodokļus un nekustamā īpašuma nodokļus.

    Termins “importa nodevas” nozīmē tarifus, nodevas un citus naudas maksājumus, kas nav nekur citur uzskaitīti šajā piezīmē, kas tiek uzlikti importam.

    Termins “netiešie nodokļi” nozīmē noieta, akcīzes, apgrozījuma, pievienotās vērtības, īpašo tiesību, zīmoga, pārveduma, inventāra un iekārtu nodokļi, robežu nodokļi un visi nodokļi, izņemot tiešos nodokļus un importa nodevas.

    “Sākuma posma” netiešie nodokļi ir tie, kas tiek uzlikti precēm vai pakalpojumiem, kas izmantoti tieši vai netieši konkrētā produkta izgatavošanā.

    “Kumulatīvie” netiešie nodokļi ir daudzposmu nodokļi, kas tiek uzlikti, kad nav mehānisma pēctecīgai nodokļa kreditēšanai, ja preces vai pakalpojumi, kas pakļauti nodoklim vienā ražošanas posmā tiek izmantoti turpmākajā ražošanas posmā.

    Nodokļu “remisija” ietver nodokļu atmaksu vai atlaidi.

    “Remisija vai atvilkšana” ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu vai importa nodevu atlaides.

    ( 129 ) Punkts h) nav spēkā uz pievienotās vērtības nodokļu sistēmām un nodokļu robežu pielāgošanas tā vietā; pievienotās vērtības nodokļu pārmērīgi atvieglojumi ir īpaši apskatīti g) punktā.

    ( 130 ) Šajā Līgumā:

    Termins “tiešie nodokļi” nozīmē algu, peļņas, kredītprocentu, īres, kompensācijas un visu citu ienākumu veidu nodokļus un nekustamā īpašuma nodokļus.

    Termins “importa nodevas” nozīmē tarifus, nodevas un citus naudas maksājumus, kas nav nekur citur uzskaitīti šajā piezīmē, kas tiek uzlikti importam.

    Termins “netiešie nodokļi” nozīmē noieta, akcīzes, apgrozījuma, pievienotās vērtības, īpašo tiesību, zīmoga, pārveduma, inventāra un iekārtu nodokļi, robežu nodokļi un visi nodokļi, izņemot tiešos nodokļus un importa nodevas.

    “Sākuma posma” netiešie nodokļi ir tie, kas tiek uzlikti precēm vai pakalpojumiem, kas izmantoti tieši vai netieši konkrētā produkta izgatavošanā.

    “Kumulatīvie” netiešie nodokļi ir daudzposmu nodokļi, kas tiek uzlikti, kad nav mehānisma pēctecīgai nodokļa kreditēšanai, ja preces vai pakalpojumi, kas pakļauti nodoklim vienā ražošanas posmā tiek izmantoti turpmākajā ražošanas posmā.

    Nodokļu “remisija” ietver nodokļu atmaksu vai atlaidi.

    “Remisija vai atvilkšana” ietver pilnīgu vai daļēju atbrīvošanu vai importa nodevu atlaides.

    ( 131 ) Ieguldījumi, kas patērēti ražošanas procesā, ir ieguldījumi, kas tiek fiziski iesaistīti, enerģija, degviela un nafta, ko izmanto ražošanas procesā un katalizatori, kuri tiek patērēti to izmantošanas gaitā, lai iegūtu eksporta preci.

    ( 132 ) Jāpanāk izpratne starp Dalībvalstīm, ja tas nepieciešams, par jautājumiem, kuri netiek precizēti šajā pielikumā vai kuriem nepieciešama turpmāka precizēšana saskaņā ar 6. panta 1.a) punktu.

    ( 133 ) Saņēmēja firma ir firma subsidējošās Dalībvalsts teritorijā.

    ( 134 ) Ar nodokļiem saistīto subsīdiju gadījumā preces vērtība tiek aprēķināta kā saņēmējas firmas noieta kopējā vērtība tajā finansu gadā, kad ticis iegūts ar nodokļiem saistīts atvieglojums.

    ( 135 ) Darbības uzsākšanas situācijas ietver gadījumus, kur finansu saistības preces izgatavošanai vai ražotņu būvei, lai ražotu preces, kuras izmanto piešķirtās subsīdijas, pat ja ražošana vēl nav sākta.

    ( 136 ) Gadījumos, kad neparādās nopietna kaitējuma eksistence.

    ( 137 ) SNI veiktajā informācijas vākšanas procesā jāņem vērā vajadzība aizsargāt informāciju, kam ir konfidenciāls raksturs, vai kura ir tikusi sniegta uz konfidencialitātes pamatiem no jebkuras procesā iesaistītās Dalībvalsts puses.

    ( 138 ) Jaunattīstības Dalībvalstu iekļaušana b) punkta sarakstā ir balstīta uz pēdējiem Pasaules Bankas datiem par nacionālo kopproduktu uz 1 iedzīvotāju.

    ( 139 ) Lielākai noteiktībai – no šā nolīguma piemērošanas jomas ir izslēgta akvakultūra un iekšzemes zvejniecība.

    ( 140 ) Lielākai noteiktībai – valdību savstarpējos maksājumus, kas noteikti zvejniecības piekļuves nolīgumiem, neuzskata par subsīdijām šā nolīguma nozīmē.

    ( 141 ) Lielākai noteiktībai – piemērojot šo nolīgumu, subsīdija ir attiecināma uz locekli, kas to piešķir, neatkarīgi no iesaistītā kuģa karoga vai reģistrācijas vai saņēmēja valstspiederības.

    ( 142 ) Ar “nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju” apzīmē darbības, kas izklāstītas 3. punktā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2001. gadā pieņemtajā Starptautiskajā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānā.

    ( 143 ) NNN zvejas pārkāpuma laikā 3. pantā termins “operators” nozīmē operatoru 2. panta e) punkta nozīmē. Lielākai noteiktībai – aizliegums piešķirt vai saglabāt subsīdijas operatoriem, kas iesaistījušies NNN zvejā, attiecas uz subsīdijām, ko piešķir zvejai un ar zveju saistītām darbībām jūrā.

    ( 144 ) Neko šajā pantā neinterpretē tādējādi, ka tas uzliktu pienākumu loceklēm sākt NNN zvejas izmeklēšanu vai konstatēt NNN zveju.

    ( 145 ) Neko šajā pantā neinterpretē tādējādi, ka tas ietekmētu ar attiecīgiem starptautiskiem instrumentiem sarakstā iekļautu subjektu kompetenci vai piešķirtu jaunas tiesības sarakstā iekļautiem subjektiem konstatēt NNN zveju.

    ( 146 ) Neko šajā pantā neinterpretē tādējādi, ka tas aizkavētu NNN zvejas konstatāciju, ietekmētu šādas konstatācijas derīgumu vai izpildāmību.

    ( 147 ) Piemēram, tā var ietvert iespēju risināt dialogu vai rakstiski apmainīties ar informāciju, ja to lūdz karoga valsts vai subsidētāja locekle;

    ( 148 ) Sankcijas izbeidz saskaņā ar tās iestādes tiesību aktiem vai procedūrām, kura izdarījusi šā panta 3.2. punktā minēto konstatāciju.

    ( 149 ) Šajā punktā bioloģiski ilgtspējīgs līmenis ir līmenis, ko, izmantojot tādus atskaites punktus kā maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (MSY) vai citus atskaites punktus, kas ir samērīgi ar datiem, kuri pieejami par zvejniecību, nosaka piekrastes locekle, kā jurisdikcijā ir apgabals, kurā notiek zveja vai ar zveju saistīta darbība; vai attiecīga(-s) RZPO/R – apgabalos un attiecībā uz sugām, kas ir tās kompetencē.

    ( 150 ) Piemērojot 8.1. punktu, locekles sniedz šo informāciju papildus visai informācijai, kas prasīta SKP nolīguma 25. pantā, un kā noteikts jebkurā anketā, kuru izmanto SKP komiteja, piemēram, G/SCM/6/Rev.1.

    ( 151 ) Attiecībā uz loceklēm vismazāk attīstītajām valstīm un loceklēm jaunattīstības valstīm, kuru gada daļa no kopējās jūras nozvejas saskaņā ar jaunākajiem publicētajiem FAO datiem, ko izplatījis PTO Sekretariāts, nepārsniedz 0,8 %, šajā punktā minēto papildu informāciju var paziņot ik pēc četriem gadiem.

    ( 152 ) Ar terminu “kopīgi krājumi” apzīmē krājumus, kas sastopami divu vai vairāku piekrastes locekļu ekskluzīvajā ekonomikas zonā vai gan ekskluzīvajā ekonomikas zonā, gan apgabalā ārpus tās un tai blakus.

    ( 153 ) Attiecībā uz jauktu sugu zvejniecību locekle to vietā var sniegt citus attiecīgus un pieejamus nozvejas datus.

    ( 154 ) Šo pienākumu var izpildīt, sniedzot atjauninātu elektronisku saiti uz ziņotājas locekles vai kāda cita subjekta attiecīgu oficiālu tīmekļa vietni, kurā norādīta šī informācija.

    ( 155 ) Strīdu izšķiršanai šā nolīguma ietvaros nepiemēro GATT 1994 XXIII panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un VSI 26. pantu.

    ( 156 ) Šajā pantā ar terminu “aizliegta subsīdija”, kas lietots SKP nolīguma 4. pantā, apzīmē subsīdijas, uz kurām attiecas šā nolīguma 3., 4. vai 5. pantā noteiktais aizliegums.

    ( 157 ) Lielākai noteiktībai – šis noteikums neattiecas uz ekonomikas vai finanšu krīzēm.

    ( 158 ) Šis ierobežojums attiecas arī uz šķīrējtiesnesi, kas iecelts saskaņā ar Vienošanās par strīdu izšķiršanu 25. pantu.

    ( 159 ) Tas attiecas arī uz RZPO/R noteikumiem un procedūrām.

    ( 160 ) Muitas savienība var piemērot iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu kā viens veselums vai atsevišķas savienības dalībvalsts vārdā. Kad muitas savienība piemēro iekšējo tirgus aizsardzības pasākumu kā vienots veselums, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu saskaņā ar šo līgumu tiek balstītas uz pastāvošajiem nosacījumiem muitas savienībā kā vienotā veselumā. Kad iekšējā tirgus aizsardzības pasākums tiek piemērots muitas savienības dalībvalsts vārdā, visas prasības par nopietna kaitējuma vai tā draudu noteikšanu tiek balstītas uz pastāvošajiem apstākļiem, kas eksistē šajā dalībvalstī, un pasākums tiek ierobežots šajā dalībvalstī. Nekas šajā līgumā netiek interpretēts kā sakarības starp GATT 1994 XIX pantu un XXIV panta 8. punktu.

    ( 161 ) Dalībvalsts nekavējoties paziņo Iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu komitejai par veikto darbību, saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

    ( 162 ) Importa kvotu, kas tiek piemērota kā iekšējā tirgus aizsardzības pasākums atbilstoši attiecīgajiem GATT 1994 nosacījumiem un šim Līgumam, pēc savstarpējas vienošanās var administrēt eksportējošā Dalībvalsts.

    ( 163 ) Līdzīgu pasākumu piemēri ietver eksporta vadību, eksporta cenu un importa cenu uzraudzības sistēmas, eksporta vai importa uzraudzību, obligātos importa karteļus un aizklātas eksporta vai importa licencēšanas shēmas, ja tās paredz aizsardzību.

    ( 164 ) Vienīgais šāds izņēmums, uz kuru ir tiesības Eiropas Kopienām, tiek norādīts šī līguma pielikumā.

    ( 165 ) Šo nosacījumu saprot kā sektoru skaitu, ietekmēto tirdzniecības apjomu un piegādes veidus. Lai ievērotu šo nosacījumu, līgumi nedrīkst a priori paredzēt jebkura piegādes veida izslēgšanu.

    ( 166 ) Tipiski, ka šāda integrācija dod attiecīgo pušu pilsoņiem tiesības brīvi piekļūt līgumslēdzēju pušu darba tirgum un paredz pasākumus attiecībā uz samaksas noteikumiem, kā arī citus darba nosacījumus un sociālos pabalstus.

    ( 167 ) Termins “atbilstošās starptautiskās organizācijas” attiecas uz starptautiskajām institūcijām, kurās dalība ir atvērta vismaz atbilstošajām institūcijām no visām PTO Dalībvalstīm.

    ( 168 ) Ar šo tiek saprasts, ka 5. punkta kontekstā minētās procedūras ir tādas pašas, kā GATT 1994 procedūras.

    ( 169 ) Izņēmums sabiedriskās kārtības nodrošināšanai var būt tikai, ja kādas no sabiedrības pamatinteresēm ir pakļauta patiesiem un pietiekoši nopietniem draudiem.

    ( 170 ) Pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīgu vai efektīvu tiešo nodokļu noteikšanu vai iekasēšanu, ietver arī pasākumus, ko veic Dalībvalsts saskaņā ar tās nodokļu sistēmu, kura savukārt:

    i) 

    ir spēkā attiecībā uz pakalpojumu piegādātājiem – nerezidentiem, atzīstot faktu, ka nerezidentu nodokļu saistības tiek noteiktas attiecībā uz ar nodokļiem apliekamajām precēm, kuras cēlušās vai atrodas Dalībvalstis teritorijā; vai

    ii) 

    ir spēkā attiecībā uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu noteikšanu vai to iekasēšanu Dalībvalsts teritorijā; vai

    iii) 

    ir spēkā attiecībā uz nerezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem vai nodokļu nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības pasākumus; vai

    iv) 

    ir spēkā attiecībā uz pakalpojumu, kas sniegti Dalībvalsts teritorijā vai no citas Dalībvalsts teritorijas, patērētājiem, lai nodrošinātu nodokļu noteikšanu vai to iekasēšanu no tādiem patērētājiem, kas cēlušies no Dalībvalsts teritorijā esošiem avotiem;

    v) 

    atšķir pakalpojumu piegādātājus, kas pakļauti nodokļiem par visā pasaulē ar nodokļiem apliekamām vienībām no citiem pakalpojumu piegādātājiem, atzīstot to starpā pastāvošo atšķirību nodokļa pamatojuma būtībā to starpā; vai

    vi) 

    nosaka, piešķir vai sadala iedzīvotāju vai nozaru ienākumus, peļņu, guvumu, zaudējumus, atlaides vai kredītu starp radniecīgajām personām vai tās pašas personas nozarēm, lai aizsargātu Dalībvalsts nodokļu bāzi.

    Nodokļu nosacījumi vai koncepcija XIV panta d) punktā un šajās piezīmēs tiek noteikti saskaņā ar nodokļu definīcijām un koncepcijām, vai ekvivalentām vai līdzīgām definīcijām un koncepcijām saskaņā ar tās Dalībvalsts iekšzemes likumiem, kura veic pasākumu.

    ( 171 ) Turpmākā darbības programma nosaka, kā un kādos termiņos, tiks rīkotas sarunas par šādām daudzpusēja rakstura disciplīnām.

    ( 172 ) Ja Dalībvalsts uzņemas tirgus pieejamības saistības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tādā pakalpojumu sniegšanas veidā, kā minēts I panta 2.a) apakšpunktā un, ja kapitāla robežšķērsošanas kustība ir paša pakalpojuma būtiska daļa, šī Dalībvalsts līdztekus uzņemas saistības šādas kapitāla kustības atļaušanai. Ja Dalībvalsts uzņemas tirgus pieejamības attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu tādā pakalpojumu sniegšanas veidā, kā minēts I panta 2.c) apakšpunktā, tā līdz ar to uzņemas saistības atļaut attiecīgā kapitāla pārvedumu uz tās teritoriju.

    ( 173 ) 2.c) apakšpunkts neaptver Dalībvalstis pasākumus, kuri ierobežo ieguldījumus pakalpojumu piegādē.

    ( 174 ) Specifiskas saistības, kas minētas saskaņā ar šo pantu, netiek tā interpretētas, lai pieprasītu jebkurai Dalībvalstij kompensēt jebkurus zaudējumus, kuri izceļas sakarā ar attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts izcelsmi.

    ( 175 ) Attiecībā uz līgumiem par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, kas pastāv PTO Līguma spēkā stāšanās brīdī, šādu jautājumu var nodot Pakalpojumu tirdzniecības padomei tikai ar abu šī Līguma pušu piekrišanu.

    ( 176 ) Ja pakalpojumu nesniedz tieši juridiska persona, bet to sniedz, izmantojot citas komerciālās pārstāvniecības formas, piemēram, nodaļas vai pārstāvniecības biroju, šādi pārstāvētajam pakalpojuma sniedzējam (t.i., juridiskai personai), tomēr jāizturas tā, kā tas paredzēts pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Līgumu. Šāds režīms attiecas uz pārstāvniecību, caur kuru pakalpojums tiek sniegts un tas nav jāattiecina uz jebkurām citām pakalpojumu sniedzēja apakšvienībām, kuras atrodas ārpus teritorijas, kur pakalpojums tiek sniegts.

    ( 177 ) Tikai un vienīgi vīzas pieprasīšanas fakts noteiktu Dalībvalstu fiziskām personām un nevis no citām Dalībvalstīm, netiek uzskatīts par ieguvuma mazināšanu vai likvidēšanu saskaņā ar specifiskajām saistībām.

    ( 178 ) Šis punkts jāsaprot tādā nozīmē, ka katra Dalībvalsts nodrošina šī Pielikuma saistības piemērošanu valsts telekomunikāciju transporta tīklu un pakalpojumu piegādātājiem, ar jebkādiem šim nolūkam nepieciešamajiem pasākumiem.

    ( 179 ) Termins “nediskriminējošs” tiek saprasts kā tāds, kas attiecas uz vislielākās labvēlības un nacionālo režīmu, kā noteikts Līgumā, kā arī tāds, kas atspoguļo noteiktam sektoram atbilstošu specifisku termina pielietošanu, lai nozīmētu “nosacījumus un apstākļus, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kas piešķirti līdzīgu publisku telekomunikāciju transporta tīklu vai pakalpojumu jebkuram citam lietotājam tādos pašos apstākļos.”

    ( 180 ) Ja šis līgums atsaucas uz “pilsoņiem”, tad atsevišķas muitas teritorijas – PTO dalībvalsts gadījumā ar tiem jāsaprot tādas fiziskas vai juridiskas personas, kuras pastāvīgi dzīvo vai kuras reāli veic rūpniecisku vai komerciālu uzņēmējdarbību šajā muitas teritorijā.

    ( 181 ) Šajā līgumā ar “Parīzes Konvenciju” tiek apzīmēta Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, bet “Parīzes Konvencija (1967)” attiecas uz šīs Konvencijas 1967. gada 14. jūlija Stokholmas Aktu. “Bernes Konvencija” apzīmē Bernes Konvenciju par literāru un mākslas darbu aizsardzību, bet “Bernes Konvencija (1971)” attiecas uz šīs Konvencijas 1971. gada 24. jūlija Parīzes Aktu. Ar “Romas Konvenciju” jāsaprot 1961. gada 26. oktobrī Romā pieņemtā Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un radioraidījumu organizāciju aizsardzību. “Līgums par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām” (IPIC Līgums) attiecas uz 1989. gada 26. maijā Vašingtonā pieņemto Līgumu par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām. Ar “PTO Līgumu” ir domāts PTO dibināšanas līgums.

    ( 182 ) Šā Līguma 3. un 4. pantā “aizsardzība” ietver jautājumus, kas skar intelektuālā īpašuma tiesību pieejamību, iegūšanu, apjomu, uzturēšanu un realizācijas nodrošināšanu, kā arī tos jautājumus, kas ietekmē to intelektuālā īpašuma tiesību lietošanu, kas īpaši minētas šajā līgumā.

    ( 183 ) Neskatoties uz 42. panta pirmo teikumu, dalībvalstis va, attiecībā uz šīm saistībām to vietā nodrošināt likuma realizāciju ar administratīvu pasākumu palīdzību.

    ( 184 ) Šajā pantā terminus “radošs posms” un “rūpnieciski pielietojami” dalībvalstis var pieņemt kā sinonīmus terminiem, attiecīgi, “neizteikts” un “noderīgs”.

    ( 185 ) Šīs tiesības, līdzīgi visām citām tiesībām, ko piešķir šis līgums attiecībā uz preču lietošanu, pārdošanu, importu vai citu izplatīšanu, ir pakļautas 6. panta nosacījumiem.

    ( 186 ) “Cita izmantošana” attiecas uz izmantošanu, ko neparedz 30. pants.

    ( 187 ) Ar to jāsaprot, ka tās dalībvalstis, kurās nav pamatpatentu sistēmas, var noteikt, ka aizsardzības termiņš tiek skaitīts no pamatpatenta reģistrēšanas datuma.

    ( 188 ) Terminam “tiesību īpašnieks” šajā sadaļā ir tāda pati nozīme kā “tiesību īpašniekam” IPIC līgumā.

    ( 189 ) Šā nosacījuma nolūkos “veids, kas ir pretrunā ar godīgu komerciālu praksi” nozīmē vismaz tādu praksi kā līguma laušana, uzticības zaudēšana un pamudinājums lauzt, un ietver neizpausto informāciju, ko ieguvušas trešās puses, kuras zināja vai bija lielā mērā paviršas, neuzzinot, ka šādi gadījumi bijuši saistīti ar tās iegūšanu.

    ( 190 ) Šajā nodaļā termins “tiesību īpašnieks” ietver federācijas un asociācijas, kurām ir likumīgs pamats aizstāvēt šādas tiesības.

    ( 191 ) Ja dalībvalsts ir atcēlusi būtībā visa veida kontroli pār preču plūsmu pāri tās robežai ar citu dalībvalsti, ar kuru tā veido muitas savienības sastāvdaļu, tai netiek prasīts piemērot šīs sadaļas nosacījumus uz šīs robežas.

    ( 192 ) Nepastāv nekādas saistības piemērot šādas procedūras attiecībā uz importa precēm, kuras tiek nogādātas citas valsts tirgū ar tiesību īpašnieka piekrišanu, vai tranzīta precēm.

    ( 193 ) Šā līguma nolūkiem:

    a) 

    preces ar “viltotu preču zīmi” nozīmē jebkuras preces, ieskaitot iesaiņojumu, uz kurām bez atļaujas ir piestiprināta preču zīme, kas ir identiska preču zīmei, kura ir likumīgi reģistrēta attiecībā uz šādām precēm vai kuru nav iespējams atšķirt tās būtiskajos aspektos no šādas preču zīmes, un kura tādējādi pārkāpj minētās preču zīmes īpašnieka tiesības saskaņā ar importētājas valsts likumdošanas aktiem;

    b) 

    “pirātiskas autortiesību preces” nozīmē jebkuras preces, kuras ir kopijas, kas izgatavotas bez tiesību īpašnieka piekrišanas vai tās personas piekrišanas, kuru attiecīgi pilnvarojis tiesību īpašnieks valstī, kurā preces ražotas, un kuras ir izgatavotas, tieši vai netieši vadoties no izstrādājuma, kur šādas kopijas izgatavošana būtu radījusi autortiesību pārkāpumu vai ar tām saistītas tiesības saskaņā ar importētājas valsts likumdošanas aktiem.

    ( 194 ) Tiek uzskatīts, ka SNI ir pieņemts lēmums pēc consensus principa par izskatīšanai iesniegto jautājumu, ja neviena Dalībvalsts, kura piedalās SNI sanāksmē, lēmuma pieņemšanas brīdī formāli neiebilst pret to.

    ( 195 ) Šis paragrāfs tiek piemērots arī strīdiem, par kuriem komisijas ziņojums nav ticis pieņemts vai arī tas nav pilnībā izpildīts.

    ( 196 ) Ja jebkura cita aptvertā līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptvertā līguma nosacījumi.

    ( 197 ) Attiecīgie nosacījumi par konsultācijām aptvertajos līgumos ir uzskaitīti sekojoši: Līgums par lauksaimniecību, 19. pants; Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, 11. panta 1. paragrāfs; Līgums par tekstilijām un apģērbu, 8. panta 4. paragrāfs; Līgums par tehniskajām barjerām tirdzniecībā, 14. panta 1. paragrāfs, Līgums par ar tirdzniecību saistītajiem investīciju pasākumiem, 8. pants; Līgums par GATT 1994 VI panta īstenošanu, 17. panta 2. paragrāfs; Līgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu, 19. panta 2. paragrāfs; Līgums par pirmsnosūtīšanas inspekciju, 7. pants; Līgums par izcelsmes noteikumiem, 7. pants; Līgums par importa licencēšanas kartību, 6. pants; Līgums par subsīdijām un pretpasākumiem, 30. pants; Līgums par garantijām, 14. pants; Līgums par ar tirdzniecību saistītiem intelektuālā īpašuma aspektiem, 64.1 pants; un jebkuri attiecīgie nosacījumi par konsultācijām Plurilaterālajos Tirdzniecības līgumos, kā to nosaka kompetentas katra Līguma institūcijas un kā par to attiecīgi paziņots SNI.

    ( 198 ) 5 Pēc sūdzētājas puses pieprasījuma, SNI jāsasauc sanāksme ar šādu nolūku 15 dienu laika no prasības saņemšanas brīža, ar nosacījumu, ka par sanāksmi ir paziņots vismaz 10 dienas iepriekš.

    ( 199 ) Gadījumā, ja strīdus puses ir muitas savienības vai kopējie tirgi, šis nosacījums attiecas uz visiem muitas savienības vai kopējā tirgus dalībvalstu pilsoņiem.

    ( 200 ) Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika perioda, kas nepieciešams, lai tiktu ievēroti 16. panta 1. un 4. paragrāfi, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

    ( 201 ) Ja SNI tikšanās nav paredzēta šajā laika perioda, jāsasauc SNI sanāksme īpaši šim nolūkam.

    ( 202 ) “Attiecīgā Dalībvalsts” ir strīdus puse, kurai adresēti komisijas vai Apelācijas institūcijas ieteikumi.

    ( 203 ) Attiecībā par ieteikumiem, gadījumos, kur nav konstatēts GATT 1994 vai kāda cita aptvertā līguma pārkāpums, skatīt 26. pantu.

    ( 204 ) Ja puses nespēj vienoties par arbitru 10 dienu laika pēc jautājuma iesniegšanas arbitrāžai, ģenerāldirektoram jāieceļ arbitrs konsultējoties ar pusēm ne vēlāk kā 10 dienu laikā.

    ( 205 ) Izteikums “arbitrs” šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.

    ( 206 ) Saraksts dokumentā MTN.GNS/W/120 identificē 11 sektorus.

    ( 207 ) Izteikums “arbitrs” šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu.

    ( 208 ) Izteikums “arbitrs” šajā kontekstā attiecas kā uz vienu personu, tā uz personu grupu vai uz sākotnējo komisijas sastāvu, kad tas izpilda arbitra pienākumus.

    ( 209 ) Ja jebkura cita aptverta līguma nosacījumi, kas attiecas uz Dalībvalsts teritorijā esošo reģionālo vai vietējo pārvaldes institūciju apstiprinātajiem pasākumiem, satur citādus nosacījumus, nekā šis paragrāfs, noteicošie ir šī cita aptverta līguma nosacījumi.

    ( 210 ) Ar šo sarakstu neizdara grozījumus attiecībā uz pašreizējām paziņošanas prasībām, kas paredzētas PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautajos daudzpusējos tirdzniecības līgumos vai attiecīgā gadījumā PTO Līguma 4. pielikumā iekļautajos plurilaterālajos tirdzniecības līgumos.

    ( 211 ) Katrai Pusei I papildinājumu iedala piecos pielikumos:

    — 
    1. pielikumā iekļauj valsts centrālās pārvaldes iestādes.
    — 
    2. pielikumā iekļauj valsts centrālās pārvaldes iestāžu pakļautībā esošas iestādes.
    — 
    3. pielikumā iekļauj visas pārējās iestādes, kas iepirkumu veic saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.
    — 
    4. pielikumā uzskaitīti vai nu pakalpojumi, uz ko šis Nolīgums attiecas, vai pakalpojumi, uz ko šis Nolīgums neattiecas.
    — 
    5. pielikumā uzskaitīti būvniecības pakalpojumi, uz ko attiecas šis Nolīgums.

    Attiecīgās robežvērtības nosaka katras Puses pielikumos.

    ( 212 ) Šis Nolīgums attiecas uz visiem iepirkuma līgumiem, kuru paredzamā vērtība laikā, kad saskaņā ar IX pantu publicē paziņojumu, ir vienāda ar robežvērtību vai lielāka par to.

    ( 213 ) Šajā Nolīgumā tehniskie noteikumi ir dokuments, kas nosaka preces vai pakalpojuma vai ar tiem saistīto procesu un ražošanas metožu īpašības, tostarp arī piemērojamos administratīvos noteikumus, kuri obligāti jāizpilda. Tajā var iekļaut vai arī ar to noteikt tikai terminoloģiju, simbolus, iesaiņojuma, marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, kas attiecas uz preci, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi.

    ( 214 ) Šajā Nolīgumā standarts ir atzītas institūcijas apstiprināts dokuments, kas nosaka noteikumus, vadlīnijas vai preču vai pakalpojumu vai ar tiem saistītu procesu un ražošanas metožu īpašības parastai un atkārtotai izmantošanai. Tajā var iekļaut vai arī ar to noteikt tikai terminoloģiju, simbolus, iesaiņojuma, marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, kas attiecas uz preci, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi.

    ( 215 ) Ar “piegādātājām iekārtām” saprot arī programmatūru, ciktāl uz sākotnējo programmatūras iepirkumu ir attiecies šis Nolīgums.

    ( 216 ) Jaunas preces vai pakalpojuma sākotnējā izstrāde var ietvert ierobežotu ražošanu vai piegādi, lai iegūtu praktisku izmēģinājumu rezultātus un parādītu, ka šī prece vai pakalpojums ir gatavs masveida ražošanai vai piegādei, nodrošinot pieņemamus kvalitātes standartus. Tas neattiecas uz masveida ražošanu vai piegādi, lai sasniegtu komerciālu dzīvotspēju vai atgūtu pētniecības un attīstības izmaksas.

    ( 217 ) Valsts iepirkumā kompensācijas darījumi ir pasākumi, ko izmanto, lai veicinātu vietējo attīstību vai uzlabotu maksājumu bilanci, nosakot prasību pēc iekšzemes satura, licencēšanas vai tehnoloģijas, investīciju prasības, saistības sniegt pretpakalpojumus vai līdzīgas prasības.

    ( 218 ) Šajā Nolīgumā termins “valsts” ietver Eiropas Kopienu kompetentās iestādes.

    ( 219 ) Visi 1988. gada Nolīguma noteikumi, izņemot preambulu, VII pantu un IX pantu, neskaitot tā 5. punkta a) un b) apakšpunktu un 10. punktu.

    ( 219 ) In this Arrangement and in the Protocols annexed thereto, the term “country” is deemed to include the European Economic Community.

    ( 219 ) This preambular provision applies only among participants that are Contracting Parties to the GATT.

    ( 219 ) It is confirmed that the term “matter” in this paragraph includes any matter which is covered by multilateral agreements negotiated within the framework of the Multilateral Trade Negotiations, in particular those bearing on export and import measures. It is further confirmed that the provisions of Article IV:5 and this footnote are without prejudice to the rights and obligations of the parties to such agreements.

    ( 219 ) The terms “acceptance” or “accepted” as used in this Article include the completion of any domestic procedures necessary to implement the provisions of this Arrangement.

    ( 219 ) For the purpose of this Arrangement, the term “government” is deemed to include the competent authorities of the European Economic Community.

    ( 219 ) This provision applies only among participants that are Contracting Parties to the GATT.

    ( 219 ) Derived from the manufacture of butter and anhydrous milk fat.

    ( 219 ) Annex I (1) is not reproduced.

    ( 219 ) US$ 600 per metric ton since 1 October 1981.

    ( 219 ) US$ 830 per metric ton since 5 June 1985.

    ( 219 ) US$ 600 per metric ton since 1 October 1981.

    ( 219 ) As defined in Article 2.1 (c) of this Procotol.

    ( 219 ) See Annex l(b), “Schedule of price differentials according to milk fat content”. (Annex 1 (b) is not reproduced).

    ( 219 ) See Article 2.

    ( 219 ) See Annex I(c), “Register of Processes and Control Measures”. It is understood that exporters would be permitted to ship skimmed-milk powder and buttermilk powder for animal feed purposes in an unaltered state to importers which have nad their processes and control measures inserted in the Register. In this case, exporters world inform the Committee of their intention to ship unaltered skimmed-milk powder and or buttermilk powder for animal feed purposes to those importers which have their processes and control measures registered. (Annex I (c) is not reproduced).

    ( 219 ) Annex II(a) is not reproduced.

    ( 219 ) US$ 1 200 per metric ton since 5 June 1985.

    ( 219 ) US$ 1 000 per metric ton since 5 June 1985.

    ( 219 ) See Article 2.

    ( 219 ) Annex III(a) is not reproduced.

    ( 219 ) US$ 1 000 per metric ton since 1 October 1981.

    ( 219 ) See Article 2.

    ( 220 ) Šo noteikumu savstarpēji piemēro tikai VVTT līgumslēdzējas puses.

    ( 221 ) 
    Piezīme:
    Ir apstiprināts, ka termins “jautājums” šajā punktā ietver jebkuru jautājumu, uz kuru attiecas daudzpusēji nolīgumi, kas pārrunāti Daudzpusējās tirdzniecības sarunās, jo īpaši tie, kas attiecas uz eksporta un importa pasākumiem. Tāpat ir apstiprināts, ka IV panta 6. punkta noteikumi un šī parinde neskar minēto nolīgumu pušu tiesības un pienākumus.

    ( 222 ) Šajā pantā lietotie termini “pieņemšana” un “pieņemt” ietver to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas šīs Vienošanās noteikumu īstenošanai.

    ( 223 ) Saistībā ar šo Vienošanos uzskata, ka termins “valsts” ietver Eiropas Ekonomikas kopienas kompetentās iestādes.

    ( 224 ) Šo noteikumu savstarpēji piemēro tikai VVTT līgumslēdzējas puses.

    Top