(1)

Komisija ar Regulu (EEK) Nr. 920/93 ( 2 ), še turpmāk - “pagaidu regulu”, ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu, ievedot Kopienā dažus magnētiskos diskus (še turpmāk - 3,5 collu mikrodiski) ar izcelsmi Japānā, Taivānā un Ķīnas Tautas Republikā un ar KN kodu ex852320 90. Maksājums ir pagarināts maksimāli uz diviem mēnešiem ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2206/93 ( 3 ).

(2)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanas ieinteresētajām pusēm, kuras iesniedza šādu lūgumu, tika piešķirta iespēja paust savu viedokli Komisijai. Dažas no šīm pusēm arī iesniedza rakstveida pieteikumus, izsakot savu viedokli par secinājumiem.

(3)

Divi importētāji, kuri nebija sadarbojušies izmeklēšanā, pēc pagaidu antidempinga maksājuma ieviešanas iesniedza Komisijai rakstisku protestu. Viens no viņiem lūdza iespēju paust savu viedokli un šo iespēju saņēma.

(4)

Visas puses pēc to lūguma tika rakstiski informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu un to summu galīgo iekasēšanu, ko nodrošina ar pagaidu maksājumiem. Tām arī noteica pieņemamu termiņu, lai tās pēc šā paziņojuma varētu sniegt savus iebildumus.

(5)

Pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās atsauksmes izskatīja, un vajadzības gadījumā Komisijas secinājumi tika mainīti, ņemot tās vērā.

(6)

Pārbaudīto datu apjoma un sarežģītības dēļ izmeklēšanu nevarēja pabeigt termiņā, kas noteikts Regulas (EEK) Nr. 2423/88 7. panta 9. punkta a) apakšpunktā.

(7)

Tā kā nav piedāvāti jauni argumenti attiecībā uz izskatāmo ražojumu un līdzīgiem produktiem, Padome pieņem Komisijas secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 7. līdz 12. apsvērumā.

(8)

Vairāki Ķīnas Tautas Republikas ražotāji atkārtoja savu prasību, lai Komisija izdarītu atsevišķus secinājumus par katru uzņēmējsabiedrību, tomēr nesniedzot nekādus pierādījumus papildus tiem, kas iesniegti pirms pagaidu secinājumiem un minēti pagaidu regulas 13. apsvērumā.

Komisija šajā sakarā atgādina, ka atsevišķs režīms nav Regulas (EEK) Nr. 2423/88 prasība, jo atsevišķa režīma piešķiršana dažiem no šiem ražotājiem var ietekmēt vai pat izkropļot valsts vienotā antidempinga maksājuma aprēķināšanas iznākumu. Turklāt attiecībā uz tādu valsti kā Ķīnas Tautas Republika praksē ir ārkārtīgi grūti noteikt, vai uzņēmējsabiedrība patiešām ir gan juridiski, gan faktiski neatkarīga no valsts un jo īpaši vai uzņēmējsabiedrībai ir pastāvīga neatkarība, ja liekas, ka šī neatkarība pastāv noteiktā brīdī.

Visbeidzot, tā kā atsevišķa režīma piešķiršana var izraisīt neatbilstīga apjoma maksājuma piemērošanu un dod valstij iespēju apiet antidempinga pasākumus, novirzot plūsmu caur eksportētāju, kam piemērots viszemākais maksājums, Komisija ir secinājusi, ka atkāpes no vispārējā principa, ar ko nosaka vienotu antidempinga maksājumu zemēm ar valsts tirdzniecību, būtu pieļaujamas tikai tad, ja tā ir pilnīgi pārliecināta, ka nav apdraudēta pasākumu efektivitāte.

Pagaidu regulā Komisijas izmeklēšanā atklātie fakti par Hanny Magnetics (Zuhai) Ltd parādīja, ka šī uzņēmējsabiedrība ir brīva no valsts iejaukšanās tās saimnieciskajā darbībā, un tai tika piešķirts atsevišķs režīms. Ņemot vērā tiesiskās paļāvības principu un juridisko noteiktību, Komisija uzskata, ka būtu jāsaglabā šai uzņēmējsabiedrībai piešķirtais atsevišķais režīms. Turklāt, ņemot vērā konstatēto mazo atšķirību dempinga starpībā šim ražotājam un citiem ražotājiem, apiešanas risks ir minimāls.

Tādējādi paliek spēkā 13. apsvērumā minētos secinājumus.

(9)

Padome apstiprina Komisijas secinājumus.

(10)

Lai izdarītu galīgos secinājumus, normālvērtību parasti noteica, pamatojoties uz tām pašām metodēm, kādas izmanto dempinga pagaidu noteikšanā, ņemot vērā pušu iesniegtus jaunus faktus un argumentus.

(11)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas viens Taivānas ražotājs apgalvoja, ka noteikto normālvērtību būtu vajadzējis pamatot ar visām līdzīgu produktu pārdošanas cenām vietējā tirgū, tostarp pārdošanu ar zaudējumiem.

Kā noteikts pagaidu regulas 18. apsvērumā, šim ražotājam normālvērtību Taivānā noteica saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2423/88 2. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu, pamatojoties uz parastās tirdzniecības operācijās faktiski samaksāto cenu par līdzīgu produktu, kas ir pārdots vietējā tirgū un pietiekamos daudzumos, lai varētu pienācīgi salīdzināt.

Tomēr tika secināts, ka lielākā daļa no viena produkta veida pārdošanas apjoma vietējā tirgū ir notikusi ar ievērojamiem zaudējumiem. Komisijai tādēļ bija no normālvērtības noteikšanas jāizslēdz šā produkta veida pārdošana, kura cenas parastās tirdzniecības operācijās izmeklēšanas periodā neļāva atgūt visas pamatotās izmaksas.

Attiecībā uz citu produktu veidu, attiecīgais ražotājs varēja parādīt, ka šā produkta pārdošanas cenas bija pietiekami rentablas, lai tās tiktu ņemtas vērā parastās tirdzniecības operācijās izmeklēšanas periodā. Normālvērtību šim veidam attiecīgi noteica, ņemot vērā minētās cenas.

(12)

Ķīnas ražotājs, kas minēts pagaidu regulas 21. apsvērumā, iebilda, ka normālvērtība, kura noteikta, pamatojoties uz analogu trešā tirgus ekonomiku, t.i., Taivānu, būtu jākoriģē, lai atspoguļotu zemāko ražošanas izmaksu struktūru Ķīnā.

Komisija nevar pieņemt šo argumentu. Lai koriģētu domājamas atšķirības izmaksu struktūrās zemē ar valsts tirdzniecību, būtu nepieciešams paļauties uz attiecīgās valsts ražošanas izmaksām, jo īpaši tās darbaspēka, komunālo pakalpojumu un transporta izmaksām, izmaiņām īpašumos un citiem ražošanas resursiem, ko nenosaka tirgus konjunktūra un kas tādējādi neļautu veikt pienācīgu salīdzināšanu.;

(13)

Padome apstiprina šos secinājumus, kā arī tos, kuri izklāstīti pagaidu regulas 15. līdz 23. apsvērumā attiecībā uz normālvērtību.

(14)

Viens Taivānas ražotājs apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot eksporta cenas, vienlīdzības labad būtu vajadzējis svītrot eksporta apjomus, kas nosūtīti Kopienas ražotājiem, kuri iesnieguši protestu.

Komisija tomēr nevarēja pieņemt šādu svītrojumu, jo attiecīgā pārdošana atbilda Regulas (EEK) Nr. 2423/88 2. panta 8. punkta a) apakšpunkta noteikumiem attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu. Šāds svītrojums ne vien nav paredzēts Regulā (EEK) Nr. 2423/88, bet arī šo cenu ticamību šajā gadījumā neietekmē iesaistītā klienta statuss.

Pašu ražotāju sev radīto zaudējumu problēma ir risināta tālāk 28. apsvērumā.

(15)

Padome apstiprina šo viedokli un secinājumus par eksporta cenām, kas izklāstīti pagaidu regulas 24. līdz 28. apsvērumā.

(16)

Ķīnas ražotājs, kas minēts pagaidu regulas 31. apsvērumā, apgalvoja, ka normālvērtības korekcija, ko izdarīja attiecībā uz eksportam pārdoto nesertificēto diskešu fizisko īpašību atšķirībām, neatspoguļoja šo atšķirību pilnu vērtību.

Komisija ir izskatījusi šo jautājumu. Tā ir ievērojusi, ka pircējam ir zināms risks, iegādājoties nesertificētas disketes, un līdz ar to būtu jāveic korekcija, lai atspoguļotu fizisko īpašību atšķirības. Tomēr šis ražotājs nevarēja sniegt jaunus pierādījumus, lai pamatotu papildu prasību. Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka izdarītā pagaidu korekcija pilnībā atspoguļo noteiktās fizisko īpašību atšķirības. Tāpēc papildu korekcijas prasība tika noraidīta.

(17)

Vairāki citi Ķīnas ražotāji un viens Taivānas ražotājs apgalvoja, ka, salīdzinot normālvērtību Taivānas tirgū ar eksporta cenu, nav izdarīta nekāda korekcija, kas atspoguļotu atšķirības tiešajos pārdošanas izdevumos pārdošanai eksporta tirgū klientiem, kas ir oriģinālo iekārtu ražotāji, un pārdošanai klientiem, kas nav oriģinālo iekārtu ražotāji, vietējā tirgū. Pārbaudot situāciju attiecībā uz Taivānas ražotāju, kurš veica pārdošanu vietējā tirgū pietiekamos daudzumos, lai varētu salīdzināt, Komisija neatklāja nevienu norādi uz to, ka pastāv jebkāda atšķirība pārdošanas izdevumos un gūtajā peļņā dažādos pārdošanas kanālos. Tāpēc šajā sakarā nevarēja izdarīt nekādas korekcijas.

(18)

Pamatojoties uz labojumiem normālvērtības un eksporta cenas aprēķinos, Komisijas aprēķinātās galīgās dempinga starpības, kas izteiktas kā CIF vērtības procentuālā daļa, kuru nosaka saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1224/80 (1980. gada 28. maijs) par preču novērtēšanu muitas nolūkos  ( 4 ), katrai attiecīgajai uzņēmējsabiedrībai ir šādas:

(19)

No ražotājiem, kas nesadarbojas, netika saņemtas atsauksmes par pagaidu regulas 37. apsvērumā izklāstītajiem Komisijas secinājumiem. Šādos apstākļos Padome apstiprina šos secinājumus un dempinga starpību ražotājiem, kas nesadarbojas, nosaka attiecīgo visaugstāko dempinga starpību līmenī.

(20)

Japānas un Ķīnas Tautas Republikas ražotāji apstrīdēja pagaidu regulas 39. līdz 40. apsvērumā izklāstīto Komisijas secinājumu, ka pieci ražotāji, kas iesniedza protestu, ražo Kopienas 3,5 collu mikrodisku produkcijas lielāko daļu, un tādēļ tos var uzskatīt par Kopienas rūpniecības nozari saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2423/88 4. panta 5. punktu. Viņi jo īpaši uzstāja, ka to Kopienas ražotāju saražotā produkcija, kuri izrādās saistīti ar to valstu ražotājiem, uz kurām attiecas ierosinātais process, būtu jāiekļauj Kopienas kopējā produkcijā, aprēķinot to, vai piecu ražotāju, kas iesnieguši protestu, saražotā produkcija veido lielāko daļu no attiecīgā produkta Kopienas produkcijas.

Šajā sakarā Komisija atgādina, ka Kopienas iestāžu vienota prakse ir uzskatīt par Kopienas kopējo produkciju vienīgi to Kopienas ražotāju produkciju, kuri nav svītroti to iemeslu dēļ, kuri norādīti minētā 4. panta 5. punkta pirmajā ievilkumā. To ražotāju produkcija, kuri nav iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā tāpēc, ka tie ir saistīti ar eksportētājiem, tādēļ a fortiori nav jāiekļauj Kopienas kopējā produkcijā, nosakot, vai Kopienas ražošanas nozare veido lielāko daļu šādas produkcijas.

Regulas (EEK) Nr. 2423/88 4. panta 5. punkta loģiskais pamatojums ir tāds, ka, aprēķinot zaudējumus, iespēju meklēt atbalstu pret negodīgu tirdzniecības praksi nedrīkstētu izmantot tie ražotāji, kuri izrādās saistīti ar eksportētājiem, jo viņi šīs saistības dēļ, iespējams, ir piedalījušies kaitējumus izraisošā dempingā vai guvuši no tā labumu. Kopienas iestādes var iegūt nesagrozītu un objektīvu viedokli attiecībā uz sekām, ko izraisa imports par dempinga cenām, tikai, ja nepieciešams, neņemot vērā šādus ražotājus. Pretējā gadījumā, papildus kaitējuma veicināšanai, ražotāji, kuri saistīti ar eksportētājiem vai ir citādi guvuši labumu no dempinga, varētu kavēt to Kopienas ražotāju centienus (vai pat bloķēt šādus centienus), kuri iesniedz protestu, panākt tiesisku aizsardzību pret kaitējumiem, ko izraisa imports par dempinga cenām.

Tādēļ Komisija saglabā pagaidu regulas 39. līdz 47. apsvērumā izteiktos secinājumus, ka tos ražotājus Kopienā, kuri saistīti ar ražotājiem Japānā, jāsvītro no Kopienas ražošanas nozares, un ka tādējādi ražotāju, kas iesniedz protestu, saražotā 3,5 collu mikrodisku produkcija veido apmēram 77 % no Kopienas kopējās produkcijas izmeklēšanas periodā.

(21)

Padome apstiprina šos secinājumus.

(22)

Daži Japānas ražotāji apstrīdēja Kopienas secinājumus par uzkrāšanos pagaidu regulas 50. līdz 52. apsvērumā. Tomēr netika iesniegti jauni argumenti vai fakti. Padome apstiprina iepriekš minētos Komisijas secinājumus;

(23)

Viens Japānas ražotājs un ražotāji Ķīnas Tautas Republikā apšaubīja pamatojumu pagaidu regulas 56. apsvērumā izteiktajam Komisijas apgalvojumam, ka importēto 3,5 collu mikrodisku cenas laikposmā no 1988. gada līdz izmeklēšanas periodam daudzos gadījumos ir samazinājušās par vairāk nekā 75 %.

Komisija ir pārskatījusi tai pieejamo informāciju par eksporta cenu tendencēm kopš 1988. gada. Cenas ir ievērojami kritušās - par 23 līdz 79 % - atkarībā no uzņēmējsabiedrības un produkta veida.

Turklāt, salīdzinot cenas, kas īstenotas izmeklēšanas perioda sākumā un beigās, šajā 12 mēnešu laikposmā tika atklāts cenu kritums 3,5 collu mikrodiskiem bez preču zīmes - vidēji par 13 % un 3,5 collu mikrodiskiem ar preču zīmi - par 31 %;

(24)

Viens Japānas ražotājs apgalvoja, ka, nosakot cenu dempingu, Komisijai būtu vajadzējis ņemt vērā to, ka tās Vācijas meitasuzņēmuma veiktā pārdošana ekskluzīvam izplatītājam Francijas tirgū notika tādā tirdzniecības līmenī, kas atšķiras no attiecīgās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas.

Pamatojoties uz attiecīgā Japānas ražotāja prasību, Komisija ir pārskatījusi dempinga cenu aprēķinu šim ražotājam.

Tomēr šis ražotājs nesniedza nekādus pierādījumus, lai pamatotu to, ka izplatītāja Francijā uzdevumi vai darbības jebkā atšķīrās no citu izplatītāju uzdevumiem un darbībām Kopienā. Šādos apstākļos Komisija attiecībā uz šo ražotāju ir noteikusi cenas izplatītājiem un salīdzinājusi tās ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām izplatītājiem. Turklāt tajā pašā līmenī tika salīdzinātas arī cenas citām klientu kategorijām.

Pārskatītās cenu salīdzināšanas rezultāts atklāj, ka cenu samazinājuma starpība joprojām ir diapazonā, kas minēts pagaidu regulas 55. apsvērumā.

(25)

Padome apstiprina šos secinājumus, kā arī pagaidu regulas 55. apsvērumā minētos secinājumus.

(26)

Tā kā netika iesniegti jauni argumenti vai informācija, Padome apstiprina Komisijas secinājumus par Kopienas ražošanas nozares stāvokli, kuri izklāstīti pagaidu regulas 56. līdz 61. apsvērumā, un secinājumus attiecībā uz kaitējumu, kuri izklāstīti 62. apsvērumā.

(27)

Divi Japānas ražotāji, pamatojoties uz to, ka tirgus daļa, ko aizņem imports no Japānas, attiecīgajā laikposmā bija ievērojami samazinājusies, apstrīdēja pagaidu regulas 66. apsvērumā izklāstīto Komisijas secinājumu, ka importa no trešām valstīm, uz kurām neattiecas protesta izskatīšana, ietekme nemaina to, ka attiecīgais imports par dempinga cenām no Japānas, Taivānas un Ķīnas Tautas Republikas pats par sevi ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Šie ražotāji tādēļ pieprasīja, ka importa no Japānas ietekmi nevajadzētu pārbaudīt kopā ar citu attiecīgo valstu importa ietekmi.

Komisija atgādina, ka saskaņā ar Kopienas iestāžu vienoto praksi, ko atzinusi par pamatotu Eiropas Kopienu Tiesa, tiek pārbaudīta, kāda ietekme kopumā ir importam par dempinga cenām, izņemot gadījumus, kad importa par dempinga cenām līmenis no kādas valsts ir nenozīmīgs vai citādi neveicina kaitējumu.

Komisija pagaidu regulas 54. apsvērumā atzīst, ka 3,5 collu mikrodisku imports no Japānas Kopienā ir krities laikposmā no 1988. gada līdz izmeklēšanas periodam.

Tomēr to aizņemtā tirgus daļa, 22 %, palika ievērojama, un bija gandrīz uz pusi lielāka nekā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa.

Turklāt imports par dempinga cenām no minētajām trijām valstīm izmeklēšanas periodā kopumā sasniedza 33,8 % no tirgus apjoma. Iepriekšminētais, līdz ar ievērojamo cenu samazināšanos, ko izraisīja imports par dempinga cenām, nevarēja neradīt klaji negatīvu ietekmi uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, kura bija tikai nesen izveidota.

Komisija tāpēc saglabā minētā 66. apsvēruma secinājumus.

(28)

Divi Japānas ražotāji apstrīdēja to, ka Kopiena pagaidu regulas 57. apsvērumā atzinusi nepilnīgu jaudas izmantošanu kā būtiska kaitējuma pazīmi, bet Kopienas ražotāji, kas iesnieguši protestu, importē dažkārt ievērojamus attiecīgā produkta daudzumus no valstīm, kuras iesaistītas protesta izskatīšanā. Tādēļ Kopienas ražošanas nozare pati radīja sev kaitējumu.

Kā norādīts pagaidu regulas 43. apsvērumā, 3,5 collu mikrodisku imports, ko veic visi Kopienas ražotāji, izņemot vienu, veido tikai mazu to pārdoto apjomu daļu izmeklēšanas periodā. Tādēļ japāņu sniegtie argumenti nav pamatoti ar faktiem.

Ir jāatzīmē, ka ražotājam, kurš iesniedza protestu un kuram bija ievērojams importa līmenis, bija arī augsta ražošanas jaudu izmantojuma pakāpe. Tādējādi nav pretrunas starp Komisijas secinājumu par vispārējo ražošanas jaudas nepilnīgo izmantojumu un 3,5 collu mikrodisku importu. Imports bija sekas tam, ka sakarā ar importu par zemām cenām no attiecīgajām valstīm konkrētais ražotājs nevarēja iegūt līdzekļus ieguldījumiem, kas vajadzīgi, lai attīstītu pietiekamu ražošanas jaudu Kopienas pieprasījuma apmierināšanai lai pildītu pieprasījumu. Tajā laikā šim ražotājam nebija citas pamatotas izvēles, kā vien aizsargāt pašam sevi, un tādēļ viņš neradīja sev kaitējumu.

(29)

Padome apstiprina Komisijas secinājumus attiecībā uz cēloņsakarību un kaitējumu, ko var attiecināt uz citiem faktoriem, kā arī pagaidu regulas 64. līdz 74. apsvērumā ietvertos secinājumus.

(30)

Divi Japānas ražotāji iebilda, ka maksājumu uzlikšana laikā, kad nav piegādes Kopienas tirgū, bet Kopienas ražošanas nozare nespēj apmierināt pieprasījumu, tikai veicinātu izmaksu un cenu paaugstināšanu, tādējādi kaitējot pavairotājiem un patērētājiem.

Pagaidu regulas 78. apsvērumā Komisija atzina, ka Kopienas ražošanas nozares produkcija pašreiz nav pietiekama, lai apmierinātu pieprasījuma pieaugumu, kas pēdējā laikā radies Kopienas tirgū. Tomēr Kopienas ražošanas nozare, atbilstīgi reaģējot uz šo tendenci, kopš izmeklēšanas perioda beigām ir veikusi pasākumus, lai palielinātu ražošanas jaudu, un, ņemot vērā antidempinga maksājumu nodrošināto aizsardzību pret negodīgi tirgota importa cenu spiedienu, var sagaidīt, ka tā turpinās ieguldīt šajā nozarē. Turklāt, atbilstīgi turpmākai tirgus attīstībai, jauni Kopienas ražotāji ir izveidojuši ražotnes Kopienā. Komisija uzskata, ka ir svarīgi Kopienas ražošanas nozarei, kas iesniegusi protestu, un šiem jaunajiem neatkarīgajiem Kopienas ražotājiem dot iespēju sasniegt ekonomiskai dzīvotspējai nepieciešamu rentabilitātes līmeni godīgas tirdzniecības apstākļos, ko neizkropļo dempings. Komisija tādēļ saglabā savus secinājumus par Kopienas interesēm, kā izklāstīts pagaidu regulas 75. līdz 80. apsvērumā.

(31)

Viens importētājs iebilda, ka galīgā antidempinga maksājuma ieviešana tikai palielinātu izmaksas lietotājiem, nekādi nepalīdzot Kopienas ražošanas nozarei, jo ražotāji un eksportētāji valstīs, kam nepiemēro maksājumu, savā labā izmantotu augstākās cenas, kas radītas, lai palielinātu tirgus daļas par cenām, kuras ir zemākas nekā Kopienas ražošanas nozarei nepieciešamās cenas.

Komisija tomēr norāda, ka šī procesa mērķis ir risināt problēmas, ko izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm. Antidempinga pasākumu mērķis nav aizsargāt Kopienas ražošanas nozari no normālas godīgas konkurences darbības, kā apstākļos tirgus pieejamībai nevajadzētu būt traucētai.

(32)

Tā kā netika iesniegti citi argumenti, Padome apstiprina šos secinājumus, kā arī pagaidu regulas 75. līdz 85. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(33)

Kā pagaidu līdzekli Komisija noteica maksājuma summu, kas nepieciešama, lai likvidētu kaitējumu, pamatojoties uz pilnām ražošanas izmaksām, plus 10 % peļņa no pārdošanas. Protesta iesniedzējs iebilda, ka 10 % peļņas normas izmantošana ir nepietiekama, lai apmierinātu Kopienas ražošanas nozares vajadzību pēc ieguldījumiem, lai palielinātu ražošanas jaudu, tirdzniecības izdevumus, kā arī pētījumu un jaunu produktu izstrādes apjomu, un ka Komisijai vajadzētu izmantot peļņas normu no 12 līdz 16 % no apgrozījuma, lai aprēķinātu cenu palielinājumu, kāds nepieciešams, lai likvidētu kaitējumu.

(34)

Komisija uztur spēkā argumentu, ka attiecībā uz konkrētām izmaksām izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozarei nebūtu reāli eksportējot palielināt peļņas normu virs 10 %, ko uzskata par minimumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu šīs nozares dzīvotspēju.

(35)

Viens Japānas ražotājs iebilda, ka sakarā ar kaitējuma likvidēšanai paredzētā maksājuma aprēķināšanu Komisija ir piedēvējusi ražotājiem attiecīgajās valstīs ne tikai to kaitējuma daļu, kuru Kopienas ražošanas nozarei izraisījis imports no šīm valstīm, bet arī kaitējumu, ko izraisījuši citi faktori, īpaši imports no valstīm, kuras nav iesaistītas protesta izskatīšanā.

Komisija noraida šo apgalvojumu.

Veicot vispārēju situācijas novērtējumu, Komisija pārbaudīja visus iespējamos kaitējuma cēloņus, lai pārliecinātos, vai patiesībā Kopienas ražošanas nozares ciesto kaitējumu nav izraisījuši citi faktori, nevis imports no Japānas, Taivānas un Ķīnas Tautas Republikas. Kā minēts pagaidu regulas 66. apsvērumā, šī pārbaude attiecās, uz importu no trešām valstīm, kuras nav iesaistītas protesta izskatīšanā, un tika secināts, ka, pat ja daļu kaitējuma varētu saistīt ar šo importu, tas nemaina to, ka pats kaitējums, kuru izraisījis imports par dempinga cenām no valstīm, kas iesaistītas protesta izskatīšanā, ir ievērojams.

Turklāt atbilstoši pastāvīgai Kopienas praksei Komisija ir veikusi pasākumus, lai likvidētu atklāto kaitējumu, ieviešot maksājumus tikai līdz dempinga starpību vai cenu samazinājuma starpību līmenim, kas atsevišķi noteikts ražotājiem, par kuriem atklāts, ka tie izmanto dempingu. Tādēļ ir skaidrs, ka, pieņemot šo pieeju, Komisija novērš tikai to kaitējumu, ko izraisījis katrs eksportētājs ar savu importu par dempinga cenām, un tādēļ neattiecina uz importu par dempinga cenām jebkādu kaitējumu, ko, iespējams, izraisījuši citi faktori.

(36)

Cenu starpība Kopienas ražošanas nozarei, kas noteikta saskaņā ar pagaidu regulas 81. apsvērumā izklāstīto metodi, un importam par dempinga cenu, ko izmanto cenu samazināšanai, kā izklāstīts pagaidu regulas 55. apsvērumā, saskaņā ar šīs regulas 27. apsvērumā noteikto korekciju, ko izsaka, pamatojoties uz vidējo svērto apjomu, un kā Kopienas brīvas robežpiegādes cenas procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1224/80, bija virs dempinga starpībām, ko konstatēja visiem ražotājiem Taivānā un Ķīnas Tautas Republikā, un tās diapazons bija no 6,1 līdz 40,9 % ražotājiem Japānā.

Attiecībā uz ražotājiem, kuri nesadarbojas, Komisija uzskata, ka tās izmeklēšanas rezultāts ir visatbilstošākais pamats maksājuma līmeņa noteikšanai, un līdz ar to secina, ka ražotājiem, kas nesadarbojas, piemēro visaugstāko no maksājuma līmeņiem, kas noteikti ražotājiem tajā pašā valstī.

(37)

Padome apstiprina iepriekš minētos Komisijas secinājumus un piemērojamā maksājuma noteikšanu, kā aprakstīts pagaidu regulas 81. līdz 85. apsvērumā.

(38)

Vairāki ražotāji ir piedāvājuši slēgt vienošanos, un viņiem ir paziņots, ka Komisija šajā gadījumā nevar pieņemt vienošanos. Komisija uzskata, ka nesadarbošanās pakāpe protesta izskatīšanā, produkta tehnoloģisko izmaiņu straujums un cenu nepastāvība padarītu vienošanās ievērošanas kontroli aizvien grūtāku. Turklāt augstais ražotņu mobilitātes līmenis nozarē visdrīzāk neveicinātu godīgas konkurences apstākļu atjaunošanu tirgū.

(39)

Ievērojot iepriekš minēto, Padome secina, ka būtu jāievieš pasākumi galīgo antidempinga maksājumu veidā.

(40)

Ņemot vērā noteiktās dempinga starpības, Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu un tās nedrošo finansiālo situāciju, Padome uzskata, ka ir nepieciešams pagaidu antidempinga maksājuma veidā nodrošinātās summas visām uzņēmējsabiedrībām iekasēt galīgi. Ja pagaidu maksājums pārsniedz galīgā maksājuma likmi, iekasētajai summai nav jābūt lielākai par galīgā antidempinga maksājuma summu,