1.1.

Materiāli, iekārtas un, vispārīgā nozīmē, jebkura sastāvdaļa, kas, atrodoties kustībā, var ietekmēt darbinieku drošību un veselību, ir jāpadara stabila atbilstīgā un drošā veidā.

1.2.

Piekļūšana virsmām, kas veidotas no nepietiekami izturīgiem materiāliem, nav atļauta bez atbilstīga aprīkojuma vai līdzekļiem, kas ļauj darbu veikt drošos apstākļos.

2.1.

Instalācijas ir jāplāno, jāierīko un jāizmanto tā, lai nerastos ugunsgrēka vai eksplozijas risks; cilvēkiem ir jābūt atbilstīgi aizsargātiem no nāvējošām elektrotraumām, ko izraisa tiešs vai netiešs kontakts.

2.2.

Iekārtu un aizsardzības ierīču plānojumā, ierīkošanā un izvēlē ir jāņem vērā sadalāmās enerģijas veids un jauda, ārējie apstākļi un to personu kompetence, kam ir iespējams piekļūt instalācijas sastāvdaļām.

3.1.

Avārijas ejām un izejām ir jābūt brīvām, un pēc iespējas taisnākā veidā jāved uz drošu zonu.

3.2.

Briesmu gadījumā darbiniekiem ir jāspēj ātri un, cik vien iespējams, droši evakuēt visus darba pozīcijas.

3.3.

Avārijas eju un izeju skaits, izvietojums un izmēri ir atkarīgi no būvlaukuma izmantošanas, tajā esošajām iekārtām un izmēriem, kā arī no maksimālā iespējamā klātesošo personu skaita.

3.4.

Konkrētas avārijas ejas un izejas ir jāapzīmē ar norādēm saskaņā ar valsts normatīviem aktiem, ieviešot Direktīvu 77/576/EEK ( 15 ).

Šādām norādēm ir jābūt pietiekami izturīgām un novietotām atbilstīgās vietās.

3.5.

Avārijas ejām un izejām, kā arī satiksmes ejām un durvīm, kas ved uz tiem, ir jābūt brīvām no šķēršļiem, lai tos bez kavēšanās varētu izmantot jebkurā laikā.

3.6.

Avārijas ejas un izejas, ko nepieciešams apgaismot, ir jāaprīko ar atbilstīgās intensitātes avārijas apgaismojumu gadījumam, ja nedarbojas parastais apgaismojums.

4.1.

Atkarībā no vietas rakstura, telpu izmēriem un izmantošanas, tajā esošajām iekārtām, izmantojamo vielu fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī maksimālā iespējamā klātesošo cilvēku skaita, ir jānodrošina atbilstīgs skaits piemērotu ugunsdzēsības ierīču un, kur nepieciešams, arī ugunsgrēka detektori un trauksmes sistēmas.

4.2.

Šādas ugunsdzēsības ierīces, ugunsgrēka detektori un trauksmes sistēmas ir regulāri jāpārbauda un jāuztur kārtībā.

Regulāros laika intervālos ir jārīko atbilstīgas pārbaudes un mācības.

4.3.

Manuālajām ugunsdzēsības iekārtām ir jābūt viegli pieejamām un vienkārši izmantojamām.

Iekārtas ir jāapzīmē ar norādēm atbilstīgi valsts normatīviem aktiem, ieviešot Direktīvu 77/576/EEK.

Šādām norādēm ir jābūt pietiekami izturīgām un novietotām atbilstīgās vietās.

6.1.

Darbiniekus nedrīkst pakļaut kaitīgam trokšņa līmenim vai kaitīgām ārējām ietekmēm (piemēram, gāzēm, tvaikiem, putekļiem).

6.2.

Ja darbiniekiem ir jāieiet zonā, kurā atmosfēra var saturēt toksiskas vai kaitīgas vielas, vai nepietiekamu daudzumu skābekļa, vai arī tā ir viegli uzliesmojoša, šī slēgtā atmosfēras zona jāuzrauga un ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu jebkādus draudus.

6.3.

Nekādos apstākļos strādnieku nedrīkst pakļaut slēgtās atmosfēras ietekmei ar paaugstinātu bīstamību.

Strādnieks vismaz visu laiku ir jānovēro no ārpuses un ir jāveic visi attiecīgie piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu viņam tūlītēju efektīvu palīdzību.

8.1.

Cik tālu iespējams, darba pozīcijām, telpām un satiksmes ejām ir jābūt pietiekami apgaismotām ar dabisko gaismu un aprīkotām ar atbilstīgu un pietiekamu mākslīgo apgaismojumu naktī un tad, kad dabiskā dienas gaisma ir nepietiekama; ja nepieciešams, tiek izmantoti triecienizturīgi pārnēsājamie gaismas avoti.

Izmantotā mākslīgā apgaismojuma krāsa nedrīkst mainīt vai ietekmēt signālu vai norāžu uztveršanu.

8.2.

Apgaismojuma instalācijas telpās, darba pozīcijās un satiksmes ejās ir jānovieto tā, lai ierīkotā apgaismojuma veida dēļ strādnieki netiktu pakļauti negadījuma riskam.

8.3.

Mākslīgi apgaismotās telpās, darba pozīcijās un satiksmes ejās, kurās darbinieki ir jo īpaši pakļauti riskam gadījumos, ja nedarbojas mākslīgais apgaismojums, ir jāierīko atbilstīgās intensitātes avārijas apgaismojums.

9.1.

Bīdāmās durvis ir jāaprīko ar drošības ierīci, kas novērš durvju izslīdēšanu no sliedēm un apgāšanos.

9.2.

Durvis un vārti, kas veras augšup, ir jāaprīko ar mehānismu, kas novērš krišanu lejup.

9.3.

Durvīm un vārtiem, kas veras uz glābšanās ejām, ir jābūt atbilstīgi marķētiem.

9.4.

Galvenokārt transportlīdzekļiem domātu vārtu tuvumā, ja gājēji nevar šos vārtus droši izmantot, ir jāierīko gājēju durvis; šādām durvīm ir jābūt skaidri marķētām, un tās visu laiku ir jātur neaizsprostotas.

9.5.

Mehāniskajām durvīm un vārtiem ir jādarbojas, nepakļaujot darbiniekus nelaimes gadījuma riskam.

Tie ir jāaprīko ar avārijas izslēgšanas ierīcēm, kam jābūt viegli atpazīstamām un pieejamām un, ja vien tie gadījumos, kad pazūd strāva, neatveras automātiski, jābūt arī iespējai atvērt tos ar rokām.

10.1.

Satiksmes ejām, to skaitā kāpnēm, nostiprinātām pieslienamajām kāpnēm un iekraušanas/izkraušanas platformām un rampām, ir jābūt aprēķinātām, izvietotām, izplānotām un pieejamām tā, lai nodrošinātu tām vieglu, drošu un piemērotu piekļūšanu, neapdraudot darbiniekus, kas strādā šo satiksmes eju tuvumā.

10.2.

Gājēju satiksmē un/vai preču pārvietošanā izmantojamo eju, to skaitā eju, ko izmanto iekraušanai un izkraušanai, izmēriem ir jāatbilst potenciālo lietotāju skaitam un veicamajai darbībai.

Ja satiksmes ejās tiek izmantoti transportlīdzekļi, ir jānodrošina pietiekama drošības josla vai atbilstīgas aizsargierīces pārējiem būvlaukuma lietotājiem.

Ejas ir skaidri jāmarķē, regulāri jāpārbauda un jāuztur kārtībā.

10.3.

Starp transportlīdzekļu pārvietošanās ejām un durvīm, vārtiem, gājēju celiņiem, gaiteņiem un kāpnēm ir jābūt pietiekami lielai atstarpei.

10.4.

Ja būvlaukumā ir zonas, kurām piekļūšana ir ierobežota, tās jāaprīko ar ierīcēm, kas nepieļauj nepiederošu darbinieku ienākšanu.

Jāveic atbilstīgi pasākumi, lai aizsargātu darbiniekus, kam ir atļauts ieiet bīstamajās zonās.

Bīstamās zonas ir jāaprīko ar skaidri redzamām norādēm.

11.1.

Iekraušanas platformām un rampām ir jāatbilst transportējamo kravu izmēriem.

11.2.

Iekraušanas platformām ir jābūt vismaz vienai noejai.

11.3.

Iekraušanas rampām ir jābūt pietiekami drošām, lai novērstu darbinieku nokrišanu.

13.1.

Darba devējam ir jānodrošina pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana un iespēja jebkurā laikā izsaukt personālu, kas ir apmācīts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā.

Jāveic pasākumi, lai darbiniekus, kas ir cietuši nelaimes gadījumā vai pēkšņi saslimuši, varētu nogādāt vietā, kur tiem sniegs medicīnisko aprūpi.

13.2.

Tur, kur to prasa darbu apjoms vai veicamās darbības, ir jāiekārto viena vai vairākas pirmās medicīniskās palīdzības telpas.

13.3.

Pirmās medicīniskās palīdzības telpas ir jāaprīko ar svarīgākajām pirmās medicīniskās palīdzības iekārtām un jānodrošina, lai tām varētu viegli piekļūt ar nestuvēm.

Tās ir jāaprīko ar norādēm saskaņā ar valsts normatīviem aktiem, ieviešot Direktīvu 77/576/EEK.

13.4.

Pirmās medicīniskās palīdzības iekārtām papildus ir jābūt pieejamām visās vietās, kur to prasa darba apstākļi.

Šīm iekārtām ir jābūt attiecīgi marķētām un viegli pieejamām.

Vietējā ātrās palīdzības dienesta adresei un telefona numuram ir jābūt novietotiem redzamā vietā.

14.1.

Ģērbtuves un slēdzamie skapīši

14.2.

Dušas un izlietnes

14.3.

Tualetes un izlietnes

Darba pozīciju, atpūtas telpu, ģērbtuvju un dušu vai izlietņu telpu tuvumā darbinieku vajadzībām ir jāiekārto speciālas telpas ar atbilstīgu tualešu un izlietņu skaitu.

Vīriešiem un sievietēm ir jānodrošina atsevišķas tualetes vai arī atsevišķa tualešu telpu lietošana.

15.1.

Ja to prasa darbinieku darba drošība vai veselības aizsardzība, jo īpaši veicamā darba dēļ vai ja darbinieku daudzums pārsniedz noteiktu skaitu, vai arī ja būvlaukums atrodas tālu prom, darbiniekiem ir jānodrošina viegli pieejamas atpūtas un/vai dzīvojamās telpas.

15.2.

Atpūtas telpām un/vai dzīvojamām telpām jābūt pietiekami lielām un tajās jābūt attiecīgajam darbinieku skaitam atbilstīgam galdu un krēslu (ar atzveltnēm) skaitam.

15.3.

Ja šādas iespējas nav, ir jāierīko citas telpas, kurās darbinieki var uzturēties darba pārtraukumos.

15.4.

Stacionārajās dzīvojamajās telpās, ja tās netiek izmantotas tikai izņēmuma gadījumos, ir jābūt atbilstīgam sanitāram aprīkojumam, atpūtas istabai un brīvā laika pavadīšanas istabai.

Tām jābūt apgādātām ar gultām, trauku skapjiem, galdiem un krēsliem ar atzveltnēm atbilstīgi strādnieku skaitam. Ja nepieciešams, telpas ir jāsadala, rēķinoties ar abu dzimumu darbinieku klātbūtni.

15.5.

Jāveic attiecīgi pasākumi, lai aizsargātu nesmēķētājus no neērtībām, ko rada tabakas dūmi atpūtas telpās un/vai dzīvojamajās telpās.

18.1.

Būvlaukuma apkārtnē un uz tā robežlīnijas ir jāizvieto skaidri redzamas un atpazīstamas norādes.

18.2.

Būvlaukumā darbinieki ir jānodrošina ar pietiekamu daudzumu dzeramā ūdens un, iespējams, arī ar vēl kādu piemērotu bezalkoholisku dzērienu gan aizņemtās telpās, gan darba pozīciju tuvumā.

18.3.

Darbiniekiem ir:

4.1.

Temperatūrai atpūtas zonās, dežurējošā personāla zonās, sanitārajās telpās, ēdnīcās un pirmās medicīniskās palīdzības telpās ir jāatbilst attiecīgās telpas mērķim.

4.2.

Ņemot vērā darba raksturu un telpas izmantošanu, logi, virsgaismas logi un stikla starpsienas ir attiecīgi jāaprīko, lai novērstu pārliecīgas saules gaismas ieplūdi.

6.1.

Darba vietu grīdās nedrīkst būt bīstami pacēlumi, bedres un slīpumi, tām jābūt nostiprinātām, stabilām, un tās nedrīkst būt slidenas.

6.2.

Telpu grīdu, sienu, griestu virsmām jābūt tādām, lai tās varētu notīrīt vai atjaunot atbilstīgi higiēnas standartiem.

6.3.

Caurspīdīgās vai gaismu caurlaidošās sienas, jo īpaši stikla starpsienas telpās vai darba vietu un satiksmes eju tuvumā, ir redzami jāmarķē un jāgatavo no droša materiāla vai arī jānorobežo no šādām vietām vai no satiksmes ejām, lai novērstu darbiniekiem iespēju sadurties ar sienām vai, sienai saplīstot, gūt ievainojumus.

7.1.

Jānodrošina, lai darbinieki var logus, virsgaismas logus un ventilatorus drošā veidā atvērt, aizvērt, mainīt to stāvokli vai nostiprināt tos.

Atvērtā stāvoklī tie nedrīkst apdraudēt darbiniekus.

7.2.

Logi un virsgaismas logi ir jāprojektē kopā ar attiecīgām iekārtām vai arī jāaprīko citādā veidā, ļaujot veikt to tīrīšanu, nepakļaujot riskam darbiniekus, kas veic šo darbu, un tuvumā esošos darbiniekus.

8.1.

Durvju un vārtu izvietojumu, skaitu un izmērus, kā arī materiālus, kas tiek izmantoti durvju un vārtu gatavošanā, nosaka telpu vai zonu raksturs un izmantošana.

8.2.

Caurredzamas durvis ir attiecīgi jāmarķē labi redzamā augstumā.

8.3.

Virpuļdurvīm un vārtiem ir jābūt caurredzamiem vai arī jāsatur caurredzamas plāksnes.

8.4.

Ja durvju un vārtu caurredzamās virsmas nav izgatavotas no droša materiāla, un ir iespējams, ka darbinieki var gūt ievainojumus, ja durvis vai vārti saplīst, virsmas ir jāpasargā no saplīšanas.

1.1.

Augstām un zemām pārvietojamām vai stacionārām darba pozīcijām jābūt izturīgām un stabilām, ņemot vērā:

Ja šo darba pozīciju balsta ierīces un citi elementi nav stabili paši par sevi, stabilitāte ir jānodrošina ar atbilstīgu un drošu nostiprināšanas metožu palīdzību, lai izvairītos no jebkādām neparedzētas vai pēkšņas visa darba pozīcijas vai tās daļu kustēšanās.

1.2.

Pārbaude

Stabilitāte un izturība ir attiecīgi jāpārbauda, īpaši pēc izmaiņām darba pozīcijas augstumā vai dziļumā.

2.1.

Regulāri jāpārbauda un jāuztur kārtībā uz laukuma esošās energosadales instalācijas, jo īpaši tās, kas pakļautas ārējai ietekmei.

2.2.

Instalācijas, kas pastāvējušas pirms laukuma ierīkošanas, ir jāidentificē, jāpārbauda un skaidri jāapzīmē ar norādēm.

2.3.

Ja iespējams, tur, kur ir gaisa elektropārvades līnijas, tās vai nu jāpārvieto prom no būvlaukuma zonas, vai arī strāva ir jāatslēdz.

Ja tas nav iespējams, jāierīko barjeras vai norādes, lai nodrošinātu, ka to tuvumā neatrodas transportlīdzekļi un instalācijas.

Tur, kur transportlīdzekļiem ir jāpārvietojas zem elektropārvades līnijām, jāizvieto attiecīgi brīdinājumi un piekarināmie aizsargi.

5.1.

Kritieni no augstuma jānovērš ar fiziskām metodēm, jo īpaši izmantojot izturīgas grozāmās sastatnes, kas ir pietiekami augstas un kurām ir norobežojums vismaz galos, galvenā marga un starpmarga, vai arī kādu tām līdzvērtīgu alternatīvu.

5.2.

Principā darbu augstu virs zemes drīkst veikt tikai ar atbilstīgām iekārtām vai izmantojot kolektīvās aizsardzības ierīces, kā, piemēram, grozāmās sastatnes, platformas vai drošības tīklus.

Ja šādu iekārtu izmantošana nav iespējama darba rakstura dēļ, jānodrošina piemērots piekļūšanas veids un jāizmanto drošības virves vai cita veida nostiprinošas drošības metodes.

6.1.

Sastatnes attiecīgi jāsagatavo, jāuzstāda un jāuztur, lai novērstu sabrukšanas iespēju un nejaušu sakustēšanos.

6.2.

Darba platformas, trapi un sastatņu kāpnes jāuzstāda, to izmēri jāizvēlas, tās jānodrošina un jāizmanto tādā veidā, lai novērstu cilvēku krišanu un pasargātu tos no krītošiem objektiem.

6.3.

Sastatnes jāpārbauda kompetentai personai:

6.4.

Kāpnēm jābūt pietiekami stiprām un pareizi uzturētām.

Tās ir jāizmanto pareizi, atbilstīgās vietās un saskaņā ar mērķi, kam tās ir domātas.

6.5.

Pārvietojamās sastatnes jānodrošina pret pēkšņu sakustēšanos.

7.1.

Visām ceļamierīcēm un piederumiem, to skaitā minēto ierīču un piederumu sastāvdaļām, papildinājumiem, stiprinājumiem un balstiem, jābūt:

7.2.

Uz visām ceļamierīcēm un piederumiem ir skaidri jānorāda maksimālais paceļamās kravas svars.

7.3.

Ceļamiekārtas un piederumus nedrīkst izmantot citiem mērķiem, kā tikai tiem, kam tie ir domāti.

8.1.

Visiem rakšanas un materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļiem un iekārtām jābūt:

8.2.

Rakšanas un materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļu un iekārtu vadītājiem un operatoriem ir jābūt speciāli apmācītiem.

8.3.

Jāveic piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka rakšanas un materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļi un iekārtas neiekrīt izraktajās bedrēs vai ūdenī.

8.4.

Ja nepieciešams, rakšanas un materiālu pārvadāšanas transportlīdzekļi un iekārtas jāaprīko ar attiecīgām konstrukcijām, lai vadītājs netiktu saspiests, ja transportlīdzeklis apgāžas, kā arī tiktu aizsargāts no krītošiem objektiem.

9.1.

Instalācijām, mašīnām, iekārtām, to skaitā rokas instrumentiem — gan ar strāvu darbināmiem, gan bez strāvas darbināmiem, jābūt:

9.2.

Instalācijas un iekārtas, kas darbojas zem atmosfēras spiediena, jāpārbauda un jāpakļauj regulāriem testiem un pārbaudēm saskaņā ar pastāvošiem tiesību aktiem.

10.1.

Rakšanas darbos, akās, pazemes darbos un tuneļos jāveic atbilstīgi piesardzības pasākumi:

10.2.

Pirms rakšanas darbu sākuma jāveic pasākumi, lai noteiktu un samazinātu līdz minimumam jebkādu risku, kas saistās ar pazemes kabeļiem un citām sadales sistēmām.

10.3.

Jāierīko droši ceļi, kas ved iekšā un ārā no izraktajām platībām.

10.4.

Zemes kaudzēm, materiāliem un transportlīdzekļiem jāatrodas tālāk prom no izraktās platības; ja nepieciešams, jāuzceļ atbilstīgas barjeras.

12.1.

Metāla vai betona karkasi un to sastāvdaļas, veidņi, saliekamo konstrukciju sastāvdaļas vai pagaidu balsti un stiprinājumi jāuzstāda un jānojauc tikai un vienīgi kompetentas personas uzraudzībā.

12.2.

Jāveic atbilstīgi piesardzības pasākumi, lai pasargātu darbiniekus no riska, ko rada konstrukcijas pagaidu trauslums vai nestabilitāte.

12.3.

Veidņi, pagaidu balsti un stiprinājumi jāprojektē, jāuzstāda un jāuztur tā, lai tie droši izturētu jebkādu spriedzi un spiedienu, kas uz tiem attiektos.

13.1.

Visiem koferdamiem un kesoniem jābūt:

13.2.

Koferdamu un kesonu izgatavošana, uzstādīšana, pārveidošana un demontāža ir jāveic tikai un vienīgi kompetentas personas uzraudzībā.

13.3.

Ik pēc noteikta laikposma visi koferdami un kesoni ir jāpārbauda kompetentai personai.

14.1.

Ja nepieciešams izvairīties no riska vai arī ja augstums vai slīpums pārsniedz dalībvalstu noteiktos radītājus, jāveic kolektīvi piesardzības pasākumi, lai novērstu darbinieku un darbarīku vai citu priekšmetu vai materiālu krišanu.

14.2.

Ja strādniekiem jāstrādā uz vai pie jumta vai kādas citas virsmas, kas gatavota no trausliem materiāliem, kam ir iespējams izkrist cauri, jāveic piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņi netīšām neuzkāpj uz virsmas, kas gatavota no trausla materiāla, vai nenokrīt no tās.