EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 01985L0611-20080320

Consolidated text: Padomes direktīva (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (85/611/EEK)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1985/611/2008-03-20

1985L0611 — LV — 20.03.2008 — 007.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES DIREKTĪVA

(1985. gada 20. decembris)

par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)

(85/611/EEK)

(OV L 375, 31.12.1985, p.3)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

 M1

PADOMES DIREKTĪVA 88/220/EEK (1988. gada 22. marts),

  L 100

31

19.4.1988

►M2

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 95/26/EK (1995. gada 29. jūnijs),

  L 168

7

18.7.1995

►M3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2000/64/EK (2000. gada 7. novembris),

  L 290

27

17.11.2000

►M4

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/107/EK (2002. gada 21. janvāris),

  L 41

20

13.2.2002

►M5

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2001/108/EK (2002. gada 21. janvāris),

  L 41

35

13.2.2002

►M6

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis),

  L 145

1

30.4.2004

►M7

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2005/1/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2005. gada 9. marts),

  L 79

9

24.3.2005

►M8

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/18/EK (2008. gada 11. marts),

  L 76

42

19.3.2008




▼B

PADOMES DIREKTĪVA

(1985. gada 20. decembris)

par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)

(85/611/EEK)



EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 57. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

tā kā dalībvalstu tiesību akti par kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem dažādās valstīs ievērojami atšķiras, jo īpaši attiecībā uz šo uzņēmumu pienākumiem un to kontroli; tā kā šīs atšķirības deformē konkurenci starp šiem uzņēmumiem un nenodrošina līdzvērtīgu aizsardzību sertifikātu turētājiem;

tā kā valstu tiesību akti, kas reglamentē kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, jākoordinē, lai Kopienas līmenī tuvinātu konkurences nosacījumus starp šādiem uzņēmumiem, reizē nodrošinot efektīvāku un vienveidīgāku aizsardzību sertifikātu turētājiem; tā kā šāda koordinācija ļaus vienas dalībvalsts kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam vieglāk pārdot savus sertifikātus citās dalībvalstīs;

tā kā minēto mērķu sasniegšana ļaus vieglāk atcelt ierobežojumus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātu brīvai apgrozībai Kopienā, un šāda koordinācija palīdzēs veidot Eiropas kapitāla tirgu;

tā kā, ņemot vērā minētos mērķus, ir vēlams pieņemt kopīgus pamatnoteikumus par dalībvalstu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu darbības atļaušanu, uzraudzību, struktūru, darbību un informāciju, kas tiem jāpublicē;

tā kā šo kopīgo noteikumu piemērošana ir pietiekama garantija, lai ļautu dalībvalstu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, ievērojot piemērojamos noteikumus par kapitāla apriti, laist savus sertifikātus tirgū citās dalībvalstīs, kas attiecībā uz šiem uzņēmumiem vai to sertifikātiem nevar piemērot noteikumus, kuri šajās valstīs neattiecas uz jomu, ko reglamentē šī direktīva; tā kā, ja kolektīvā ieguldījuma uzņēmums, kas atrodas vienā dalībvalstī, savus sertifikātus laiž tirgū citā dalībvalstī, tam tomēr jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka sertifikātu turētāji šajā citā dalībvalstī var viegli īstenot savas finansiālās tiesības un lai to rīcībā būtu visa vajadzīgā informācija;

tā kā dalībvalstu tiesību aktu koordinācija sākotnēji jāveic tikai attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kas nav slēgta veida uzņēmumi un kas veic savu sertifikātu publisku tirdzniecību Kopienā un kuru vienīgais mērķis ir veikt ieguldījumus pārvedamos vērtspapīros (kas patiešām ir biržu sarakstos vai līdzīgos regulētos tirgos oficiāli iekļauti pārvedami vērtspapīri); tā kā tādu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu reglamentēšana, uz kuriem neattiecas direktīva, rada dažādas problēmas, kas jārisina ar citu noteikumu palīdzību, un uz šādiem uzņēmumiem attieksies vēlāka koordinācija; tā kā līdz šādai koordinācijai visas dalībvalstis drīkst noteikt tās pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) kategorijas, kas — ņemot vērā to īstenoto ieguldījumu un aizdevumu politiku — nav iekļauti šīs direktīvas darbības jomā, kā arī noteikumus, kas attiecas uz šādiem PVKIU, kad tie veic darbību tās teritorijā;

tā kā tādu PVKIU sertifikātu brīva tirdzniecība, kam līdz pat 100 % aktīvu ir atļauts ieguldīt pārvedamos vērtspapīros, kurus ir emitējusi tā pati iestāde (valsts, vietējā pašvaldība utt.), nedrīkst tieši vai netieši traucēt kapitāla tirgus darbību vai apgrūtināt dalībvalstu finanšu stāvokli, vai radīt tādu situāciju ekonomikā, kas ir līdzīga tai, ko tiecas novērst Līguma 68. panta 3. punkts;

tā kā jāņem vērā īpašā situācija Grieķijas Republikas un Portugāles Republikas finanšu tirgū, atvēlot šīm valstīm papildlaiku, kurā īstenot šo direktīvu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



I IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi un darbības joma

1. pants

1.  Dalībvalstis šo direktīvu piemēro pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (turpmāk “PVKIU”), kas atrodas to teritorijā.

2.  Šajā direktīvā, ievērojot 2. pantu, PVKIU ir uzņēmumi:

▼M5

 kura vienīgais mērķis ir sabiedrības naudas līdzekļu kolektīvie ieguldījumi vērtspapīros un/vai citos 19. panta 1. punktā norādītajos likvīdajos finanšu aktīvos un kurš darbojas pēc dalīta riska principa, un

▼B

 kuru sertifikāti pēc turētāju lūguma tieši vai netieši tiek atpirkti vai izpirkti no šo uzņēmumu aktīviem. Pasākumus, ko veic PVKIU, lai nodrošinātu, ka to sertifikātu fondu biržas cena būtiski neatšķiras no to tīrās aktīvu vērtības, uzskata par līdzvērtīgiem šādai atpirkšanai vai izpirkšanai.

3.  Saskaņā ar tiesību aktiem šādus uzņēmumus drīkst nodibināt vai nu atbilstīgi līgumtiesībām (kā kopīgus fondus, ko pārvalda pārvaldības sabiedrības) vai trasta tiesībām (kā ieguldījumu fondus), vai saskaņā ar statūtiem (kā ieguldījumu sabiedrības).

Šajā direktīvā “kopīgie fondi” ir arī ieguldījumu fondi.

4.  Šī direktīva tomēr neattiecas uz ieguldījumu sabiedrībām, kuru aktīvi ar meitas uzņēmumu starpniecību lielākoties tiek ieguldīti citādi nevis pārvedamos vērtspapīros.

5.  Dalībvalstis liedz PVKIU, uz kuriem attiecas šī direktīva, pārveidoties par tādiem kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem, uz kuriem šī direktīva neattiecas.

6.  Ievērojot noteikumus, kas attiecas uz kapitāla apriti, kā arī 44. un 45. pantu, un 52. panta 2. punktu, neviena dalībvalsts attiecībā uz PVKIU, kas atrodas citā dalībvalstī, vai attiecībā uz sertifikātiem, ko ir emitējuši šādi PVKIU, ja tie tirgo savus sertifikātus tās teritorijā, nedrīkst piemērot nekādus citus noteikumus jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

7.  Neskarot 6. punktu, dalībvalsts drīkst piemērot PVKIU, kas atrodas to teritorijā, prasības, kas ir stingrākas par tām, kas noteiktas šīs direktīvas 4. pantā un turpmāk, vai papildina tās, ar nosacījumu, ka tās ir vispārpiemērojamas un tās nav pretrunā šīs direktīvas noteikumiem.

▼M5

8.  Šajā direktīvā “vērtspapīri” ir

 uzņēmējsabiedrību akcijas un uzņēmējsabiedrību akcijām līdzvērtīgi vērtspapīri (“akcijas”),

 obligācijas un cita veida parādzīmes (“parāda vērtspapīri”),

 visi citi tirgojami vērtspapīri ar tiesībām iegādāties jebkurus šādus vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā,

izņemot 21. pantā norādītās metodes un līdzekļus.

9.  Šajā direktīvā “naudas tirgus instrumenti” ir likvīdi instrumenti, ko parasti tirgo naudas tirgū un kuru vērtību katrā laikā var precīzi noteikt.

▼M4

1.a pants

Šajā direktīvā:

1. “Depozitārijs” ir jebkura iestāde, kurai uzticēti 7. un 14. pantā minētie pienākumi un uz kuru attiecas pārējie IIIa un IVa iedaļā izklāstītie noteikumi.

2. “Pārvaldības sabiedrība” ir jebkura uzņēmējsabiedrība, kuras regulārā uzņēmējdarbība ir PVKIU pārvaldīšana kopīga ieguldījumu fonda un/vai ieguldījumu sabiedrības veidā (PVKIU kolektīvā portfeļa pārvaldīšana), šajā darbībā iekļauj II pielikumā minētās funkcijas.

3. “Pārvaldības sabiedrības piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir pārvaldības sabiedrības juridiskā adrese.

4. “Pārvaldības sabiedrības uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras teritorijā pārvaldības sabiedrībai ir filiāle vai arī kuras teritorijā pārvaldības sabiedrība sniedz pakalpojumus.

5. “PVKIU piederības dalībvalsts” ir:

a) dalībvalsts, kurā ir pārvaldības sabiedrības juridiskā adrese, attiecībā uz PVKIU, kas veidots kā kopīgs ieguldījumu fonds;

b) dalībvalsts, kurā ir ieguldījumu sabiedrības juridiskā adrese, attiecībā uz PVKIU, kas veidots kā ieguldījumu sabiedrība.

6. “PVKIU uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav PVKIU piederības dalībvalsts un kurā laiž pārdošanā kopīgā ieguldījumu fonda vai ieguldījumu sabiedrības sertifikātus.

7. “Filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas ir pārvaldības sabiedrības daļa, kurai nav juridiskas personas statusa un kura sniedz pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pilnvarota pārvaldības sabiedrība; visas darījumu vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi pārvaldības sabiedrība, kuras vadība atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli.

8. “Kompetentās iestādes” ir iestādes, ko katra dalībvalsts norāda saskaņā ar šīs direktīvas 49. pantu.

9. “Cieša saikne” ir stāvoklis, kas definēts Direktīvas 95/26/EK ( 4 ) 2. panta 1. punktā.

10. “Būtiska līdzdalība” ir katra tieša vai netieša līdzdalība pārvaldības sabiedrībā, kas ir 10 % vai vairāk no tās kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj ievērojami ietekmēt vadību attiecīgajā pārvaldības sabiedrībā, kurā ir šī līdzdalība.

Šajā definīcijā ņem vērā Direktīvas 88/627/EEK ( 5 ) 7. pantā norādītās balsstiesības.

11. “ISD” ir Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā ( 6 ).

12. “Mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kā noteikts Direktīvas 83/349/EEK ( 7 ) 1. un 2. pantā.

13. “Meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kā noteikts Direktīvas 83/349/EEK 1. un 2. pantā; meitasuzņēmuma jebkurus meitasuzņēmumus arī uzskata par galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem.

14. “Sākumkapitāls” ir kapitāls, kā noteikts Direktīvas 2000/12/EK ( 8 ) 34. panta 2. punkta 1. un 2. pozīcijā.

15. “Pašu kapitāls” ir pašu kapitāls, kā noteikts Direktīvas 2000/12/EK V sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļā; šo definīciju tomēr drīkst grozīt Direktīvas 93/6/EEK ( 9 ) V pielikumā aprakstītajos apstākļos.

▼B

2. pants

1.  Pie uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, nepieder šādi PVKIU:

 slēgta veida PVKIU,

 PVKIU, kuri iegūst kapitālu, neveicot savu sertifikātu publisku pārdošanu Kopienā vai kādā tās daļā,

 PVKIU, kuru sertifikātus saskaņā ar fonda nolikumu vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentiem drīkst publiski pārdot tikai valstīs, kas nav dalībvalstis,

 tādas PVKIU kategorijas, ko noteikusi dalībvalsts, kurā PVKIU atrodas, un uz ko — ņemot vērā to ieguldījumu un aizņēmumu politiku — neattiecas V nodaļā un 36. pantā paredzētās normas.

2.  Piecos gados pēc šīs direktīvas ieviešanas Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par 1. punkta, un jo īpaši tā ceturtā ievilkuma ieviešanu. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina piemērotus pasākumus, lai paplašinātu tās darbības jomu.

3. pants

Šajā direktīvā uzskata, ka PVKIU atrodas dalībvalstī, kur ieguldījumu fonda ieguldījumu sabiedrībai vai pārvaldības sabiedrībai ir juridiskā adrese; dalībvalstīm jāprasa, lai pārvaldes iestāde būtu tajā pašā dalībvalstī, kur juridiskā adrese.



II IEDAĻA

PVKIU darbības atļaušana

4. pants

1.  Lai veiktu darbību, PVKIU jābūt atļaujai, ko izsniegušas tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā PVKIU atrodas, turpmāk sauktas “kompetentās iestādes”.

Šāda atļauja ir derīga visās dalībvalstīs.

2.  Ieguldījumu fonda darbību atļauj vienīgi tad, ja kompetentās iestādes apstiprinājušas pārvaldības sabiedrību, fonda nolikumu un depozitārija izvēli. Ieguldījuma sabiedrības darbību atļauj vienīgi tad, ja kompetentās iestādes apstiprinājušas gan tās dibināšanas dokumentus, gan depozitārija izvēli.

▼M4

3.  Kompetentās iestādes var neatļaut PVKIU darbību, ja pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība neievēro šīs direktīvas attiecīgi III un IV iedaļā izklāstītos priekšnosacījumus.

Kompetentās iestādes turklāt var neatļaut PVKIU darbību, ja depozitārija direktoriem nav atbilstīga reputācija vai ja viņiem nav pietiekamas pieredzes attiecībā uz pārvaldāmā PVKIU tipu. Tālab depozitārija direktoru vārdi un visu viņu vietnieku vārdi tūlīt jāpaziņo kompetentajām iestādēm.

Direktori ir personas, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai dibināšanas dokumentiem pārstāv depozitāriju vai faktiski nosaka depozitārija politiku.

3.a  Kompetentās iestādes neizsniedz atļauju, ja PVKIU juridiski (piemēram, ar fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentiem) ir aizliegts laist pārdošanā tā sertifikātus vai akcijas piederības dalībvalstī.

▼B

4.  Bez kompetento iestāžu atļaujas nedrīkst mainīt ne pārvaldības sabiedrību, ne arī depozitāriju, kā arī nedrīkst grozīt fonda nolikumu vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentus.

▼M4



III

IEDAĻA

Nosacījumi, kas attiecas uz pārvaldības sabiedrībām



A

sadaļa

Nosacījumi uzņēmējdarbības sākšanai

5. pants

1.  Pārvaldības sabiedrību piekļuvi uzņēmējdarbībai nosaka iepriekšēja licence, ko izsniedz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Atļauja, kas saskaņā ar šo direktīvu izsniegta pārvaldības sabiedrībai, ir derīga visās dalībvalstīs.

2.  Neviena pārvaldības sabiedrība nedrīkst iesaistīties citādā darbībā kā tikai PVKIU pārvaldīšanā, kas atļauta saskaņā ar šo direktīvu, izņemot tādu citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldīšanu, uz kuriem neattiecas šī direktīva un attiecībā uz kuriem pārvaldības sabiedrība ir pakļauta konsultatīvai uzraudzībai, bet kuri saskaņā ar šo direktīvu nevar savus sertifikātus pārdot citās dalībvalstīs.

Šajā direktīvā kopīgu ieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību pārvaldīšana ietver II pielikumā minētās funkcijas, kuru uzskaitījums ir nepilnīgs.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis papildus kopīgo ieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību pārvaldīšanai var pilnvarot pārvaldības sabiedrības sniegt šādus pakalpojumus:

a) ieguldījumu portfeļu, tostarp pensiju fondu, pārvaldīšanu saskaņā ar diskrecionāru, atsevišķu klientu sniegtu pilnvarojumu, ja šādā portfelī ir viens vai vairāki ISD pielikuma B iedaļā uzskaitītie instrumenti;

b) kā blakuspakalpojumus:

 ieguldījumu konsultācijas attiecībā uz vienu vai vairākiem ISD pielikuma B iedaļā uzskaitītajiem instrumentiem,

 uzraudzību un administratīvo vadību attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātiem.

Pārvaldības sabiedrībām saskaņā ar šo direktīvu nekādā gadījumā nav atļauts sniegt tikai šajā punktā minētos pakalpojumus vai sniegt blakuspakalpojumus bez atļaujas attiecībā uz a) punktā minēto pakalpojumu.

▼M6

4.  Uz to pārvaldības sabiedrību pakalpojumu sniegšanu, kuri minēti šā panta 3. punktā, attiecas 2. panta 2. punkts un 12., 13. un 19. pants Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvā 2004/39/EK ( 10 ) par finanšu instrumentu tirgiem ( 11 ).

▼M4

5.a pants

1.  Neierobežojot citus vispārēji piemērojamus attiecīgās valsts tiesību nosacījumus, kompetentās iestādes piešķir pārvaldības sabiedrībai darbības atļauju vienīgi ar nosacījumu, ka:

a) pārvaldības sabiedrības sākumkapitāls ir vismaz EUR 125 000:

 ja pārvaldības sabiedrības portfeļu vērtība pārsniedz EUR 250 000 000, pārvaldības sabiedrībai jānodrošina pašu kapitāla papildu summa; šī pašu kapitāla papildu summa ir 0,02 % no summas, par kādu pārvaldības sabiedrības portfeļu vērtība pārsniedz EUR 250 000 000. Kopumā nepieciešamais sākumkapitāls un papildu summa tomēr nepārsniedz EUR 10 000 000,

 šajā punktā par pārvaldības sabiedrības portfeļiem uzskata šādus portfeļus:

 

i) pārvaldības sabiedrības pārvaldītos kopīgos ieguldījumu fondus, tostarp portfeļus, attiecībā uz kuriem tā ir deleģējusi pārvaldības funkciju, taču izņemot portfeļus, ko tā pārvalda saskaņā ar deleģēšanu;

ii) ieguldījumu sabiedrības, attiecībā uz kurām pārvaldības sabiedrība ir atbildīgā pārvaldības sabiedrība;

iii) pārvaldības sabiedrības pārvaldītos citus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, tostarp portfeļus, attiecībā uz kuriem tā ir deleģējusi pārvaldības funkciju, taču izņemot portfeļus, ko tā pārvalda saskaņā ar deleģēšanu,

 neatkarīgi no šo prasību apjoma pārvaldības sabiedrības pašu kapitāls nekad nav mazāks par summu, kas noteikta Direktīvas 93/6/EEK IV pielikumā,

 dalībvalstis var atļaut pārvaldības sabiedrībām nenodrošināt līdz 50 % pirmajā ievilkumā minētās pašu kapitāla papildu summas, ja tās gūst labumu no tāda paša apmēra garantijas, ko sniedz kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība; kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības juridiskajai adresei jābūt dalībvalstī vai arī tā var būt ārpuskopienas valstī, ja uz to attiecas uzraudzības normas, ko kompetentās iestādes uzskata par līdzvērtīgām normām, kas noteiktas Kopienas tiesībās,

 līdz 2005. gada 13. februārim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā kapitāla normatīva piemērošanu, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumus tā pārskatīšanai;

b) personām, kuras faktiski vada pārvaldības sabiedrības uzņēmējdarbību, ir atbilstīga reputācija un pietiekama pieredze attiecībā arī uz pārvaldības sabiedrības pārvaldītā PVKIU tipu; tālab šo personu vārdi un visu viņu vietnieku vārdi nekavējoties jāpaziņo kompetentajām iestādēm; par pārvaldības sabiedrības uzņēmējdarbības veikšanu jālemj vismaz divām personām, kuras atbilst šādiem nosacījumiem;

c) atļaujas saņemšanas pieteikumam ir pievienota darbības programma, kurā cita starpā norādīta pārvaldības sabiedrības organizatoriskā struktūra;

d) sabiedrības galvenais birojs un juridiskā adrese ir vienā un tajā pašā dalībvalstī.

2.  Turklāt gadījumā, ja pārvaldības sabiedrībai ir cieša saikne ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentās iestādes piešķir atļauju tikai tad, ja šī saikne nekavē sabiedrību efektīvi veikt uzraudzības funkcijas.

Kompetentās iestādes atsaka atļauju arī tad, ja ārpuskopienas valsts administratīvie un normatīvie akti, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, ar kurām pārvaldības sabiedrība ir cieši saistīta, vai grūtības šo aktu izpildē kavē pārvaldības sabiedrību efektīvi veikt uzraudzības funkcijas.

Kompetentās iestādes pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības sniegtu tām informāciju, kas nepieciešama šajā punktā minēto nosacījumu izpildes nepārtrauktai kontrolei.

3.  Pieteikuma iesniedzēju sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē, vai atļauja ir piešķirta. Ja atļauju atsaka, paziņo atteikšanas iemeslus.

4.  Pārvaldības sabiedrība var sākt uzņēmējdarbību, tiklīdz ir piešķirta atļauja.

5.  Kompetentās iestādes var atsaukt atļauju, kas izsniegta pārvaldības sabiedrībai, ievērojot šo direktīvu, tikai tad, ja šī sabiedrība:

a) 12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai jau ilgāk nekā sešus mēnešus ir izbeigusi darbību, uz ko attiecas šī direktīva, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b) ir saņēmusi atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d) vairs neatbilst Direktīvai 93/6/EEK, ja tās pilnvarojums attiecas arī uz šīs direktīvas 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā norādīto diskrecionāro portfeļu pārvaldīšanas pakalpojumu;

e) ir nopietni un/vai sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai, vai

f) atbilst kādam no gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

5.b pants

1.  Kompetentās iestādes nepiešķir atļauju sākt pārvaldības sabiedrību darbību, kamēr nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku personas datiem, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par šīs līdzdalības apmēru.

Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārvaldības sabiedrības pārdomātu un piesardzīgu vadību, tās nav pārliecinātas par iepriekšminēto akcionāru vai dalībnieku piemērotību.

2.  Attiecībā uz tādu pārvaldības sabiedrību filiālēm, kuru juridiskā adrese ir ārpus Eiropas Savienības un kuras sāk vai veic darbību, dalībvalstis nepiemēro nekādus noteikumus, kas nosaka labvēlīgāku režīmu par to, kādu piešķir tādu pārvaldības sabiedrību filiālēm, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstīs.

3.  Piešķirot atļauju pārvaldības sabiedrībai, kompetentās iestādes iepriekš apspriežas ar citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja:

a) šī sabiedrība ir jebkuras citas pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības, kas ir pilnvarota citā dalībvalstī, meitasuzņēmums;

b) šī sabiedrība ir jebkuras citas pārvaldības sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības, kas ir pilnvarota citā dalībvalstī, mātesuzņēmuma meitasuzņēmums;

c) šo sabiedrību kontrolē tās pašas fiziskās vai juridiskās personas, kuras kontrolē citu pārvaldības sabiedrību, ieguldījumu sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību, kas ir pilnvarota citā dalībvalstī.



B

sadaļa

Attiecības ar trešām valstīm

5.c pants

1.  Attiecības ar trešām valstīm reglamentē saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti ISD 7. pantā.

Šajā direktīvā ISD 7. pantā ietvertās frāzes “uzņēmējsabiedrība/ieguldījumu sabiedrība” un “ieguldījumu sabiedrības” attiecīgi pārveido par “pārvaldības sabiedrība” un “pārvaldības sabiedrības”; ISD 7. panta 2. punkta frāzi “sniedz ieguldījumu pakalpojumus” pārveido par “sniedz pakalpojumus”.

2.  Dalībvalstis informē Komisiju arī par vispārējām grūtībām, ar kādām PVKIU sastopas savu sertifikātu tirdzniecībā jebkurā trešā valstī.



C

sadaļa

Darbības nosacījumi

5.d pants

1.  Pārvaldības sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasa, lai pārvaldības sabiedrība, kuru tās pilnvarojušas, katrā laikā ievērotu šīs direktīvas 5. pantā un 5.a panta 1. un 2. punktā izklāstītos nosacījumus. Pārvaldības sabiedrības pašu kapitāla apmērs nedrīkst kristies zem 5.a panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā līmeņa. Ja tā notiek, kompetentās iestādes, ja apstākļi to attaisno, var piešķirt šādām sabiedrībām ierobežotu laika posmu, kurā izlabot šādu stāvokli vai izbeigt darbību.

2.  Par pārvaldības sabiedrības konsultatīvu uzraudzību atbild piederības dalībvalsts kompetentās iestādes neatkarīgi no tā, vai pārvaldības sabiedrība nodibina filiāli vai sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, neierobežojot tos šīs direktīvas noteikumus, kuri atbildību uzliek uzņēmējas dalībvalsts iestādēm.

5.e pants

1.  Uz kvalifikācijas līdzdalību pārvaldības sabiedrībās attiecas tādi paši noteikumi, kādi noteikti ISD 9. pantā.

2.  Šajā direktīvā ISD 9. pantā ietvertās frāzes “ieguldījumu sabiedrība” un “ieguldījumu sabiedrības” attiecīgi pārveido par “pārvaldības sabiedrība” un “pārvaldības sabiedrības”.

5.f pants

1.  Katra piederības dalībvalsts izstrādā uzraudzības noteikumus, kurus pārvaldības sabiedrības pastāvīgi ievēro attiecībā uz to PVKIU pārvaldīšanu, kas pilnvaroti saskaņā ar šo direktīvu.

Jo īpaši piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, ņemot vērā arī pārvaldības sabiedrības pārvaldītā PVKIU raksturu, pieprasa, lai katra šāda sabiedrība:

a) izmantotu pareizas administratīvas un grāmatvedības procedūras, kontroles un aizsardzības pasākumus elektronisko datu apstrādei un atbilstīgus iekšējās kontroles mehānismus, jo īpaši noteikumus attiecībā uz darbinieku personīgajiem darījumiem vai tādu glabāšanu vai pārvaldību, kas attiecas uz ieguldījumiem finanšu instrumentos, lai ieguldītu pašu kapitālu, un cita starpā nodrošinātu, ka katru ar fondu saistīto darījumu var rekonstruēt pēc tā izcelsmes, iesaistītajām pusēm, būtības, veikšanas laika un vietas un ka kopīgo ieguldījumu fondu vai ieguldījumu sabiedrību aktīvus, kas ir pārvaldības sabiedrības pārvaldībā, iegulda atbilstīgi fondu nolikumiem vai dibināšanas dokumentiem un spēkā esošajām tiesību normām;

b) būtu veidota un organizēta tādā veidā, lai samazinātu risku, ka sabiedrības un tās klientu, klientu savstarpējie, klienta un PVKIU vai divu PVKIU interešu konflikti skar PVKIU vai klientu intereses. Ja ir izveidota filiāle, organizatoriskie pasākumi tomēr nedrīkst būt pretrunā darbības noteikumiem, ko nosaka uzņēmēja dalībvalsts attiecībā uz interešu konfliktiem.

2.  Katra pārvaldības sabiedrība, kuras pilnvarojums attiecas arī uz 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto diskrecionāro portfeļa pārvaldības pakalpojumu:

 nedrīkst ieguldīt visas vai daļu no ieguldītāja portfeļa kopīgo ieguldījumu fondu vai ieguldījumu sabiedrību, ko tās pārvalda, sertifikātiem, ja vien pārvaldības sabiedrība nesaņem no klienta iepriekšēju vispārēju akceptu,

 attiecībā uz 5. panta 3. punktā norādītajiem pakalpojumiem ievēro noteikumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvā 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas shēmām ( 12 ).

5.g pants

1.  Ja dalībvalstis pārvaldības sabiedrību darbības efektīvākas veikšanas nolūkā atļauj šīm sabiedrībām deleģēt trešajām personām veikt to vārdā vienu vai vairākas to funkcijas, jāizpilda šādi priekšnosacījumi:

a) kompetentajai iestādei jābūt atbilstoši informētai;

b) pilnvarojums nekavē veikt efektīvu pārvaldības sabiedrības uzraudzību, un jo īpaši tas nekavē pārvaldības sabiedrības darbību vai PVKIU pārvaldīšanu veidā, kas vislabāk atbilst ieguldītāju interesēm;

c) ja deleģēšana attiecas uz ieguldījumu pārvaldīšanu, pilnvarojumu var dot tikai uzņēmumiem, kas ir pilnvaroti vai reģistrēti aktīvu pārvaldīšanai un ir pakļauti konsultatīvai uzraudzībai; deleģēšanai jāatbilst investīciju sadalījuma kritērijiem, ko periodiski nosaka pārvaldības sabiedrības;

d) ja pilnvarojums attiecas uz investīciju pārvaldīšanu un to piešķir trešās valsts uzņēmumam, jānodrošina attiecīgo uzraudzības iestāžu sadarbība;

e) pilnvarojumu attiecībā uz investīciju pārvaldīšanas pamatfunkciju nepiešķir depozitārijam vai jebkuram citam uzņēmumam, kura intereses var būt pretrunā pārvaldības sabiedrības vai sertifikātu turētāju interesēm;

f) pastāv pasākumi, kas dod iespēju personām, kuras vada pārvaldības sabiedrības darbību, katrā laikā efektīvi kontrolēt tā uzņēmuma darbību, kam piešķirts pilnvarojums;

g) pilnvarojums neattur personas, kuras vada pārvaldības sabiedrības darbību, katrā laikā dot turpmākus norādījumus uzņēmumiem, kuriem funkcijas deleģētas, un nekavējoties atsaukt pilnvarojumu, ja tas ir ieguldītāju interesēs;

h) ņemot vērā deleģējamo funkciju būtību, uzņēmumam, kuram šīs funkcijas deleģēs, jābūt kvalificētam un spējīgam uzņemties attiecīgās funkcijas, un

i) PVKIU prospektos ir uzskaitītas funkcijas, kādas pārvaldības sabiedrībai atļauts deleģēt.

2.  Pārvaldības sabiedrības un depozitārija atbildību nekādā gadījumā neietekmē fakts, ka pārvaldības sabiedrība ir deleģējusi funkcijas trešajām personām, tāpat pārvaldības sabiedrība nedeleģē funkcijas tādā apmērā, ka tā kļūst par pastkastītes uzņēmumu.

5.h pants

Katra dalībvalsts izstrādā darbības normas, kuras šajā dalībvalstī pilnvarotās pārvaldības sabiedrības vienmēr ievēro. Šādām normām jāievieš vismaz tie principi, kas izklāstīti turpmākajos ievilkumos. Šie principi nodrošina, ka pārvaldības sabiedrība:

a) savā darbībā rīkojas godīgi un taisnīgi, ievērojot tās pārvaldīto PVKIU un tirgus vienotības intereses;

b) darbojas pietiekami prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi, ievērojot tās pārvaldīto PVKIU un tirgus vienotības intereses;

c) nodrošina un efektīvi izmanto darbības pienācīgai veikšanai vajadzīgos resursus un procedūras;

d) mēģina novērst interešu konfliktus un, ja tos nevar novērst, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret tās pārvaldītajiem PVKIU, un

e) izpilda visas normatīvās prasības, kas piemērojamas tās uzņēmējdarbībai, lai atbalstītu ieguldītāju intereses un veicinātu tirgus vienotību.



D

sadaļa

Tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvi sniegt pakalpojumus

6. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrība, ko saskaņā ar šo direktīvu pilnvarojušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes, var turpināt to teritorijā darbību, kādai tā pilnvarota, izveidojot filiāli vai brīvi sniedzot pakalpojumus.

2.  Dalībvalstis nedrīkst attiecināt uz filiāles izveidi vai pakalpojumu sniegšanu prasību par atļaujas saņemšanu, prasību nodrošināt dotācijas kapitālu vai citus līdzīgas iedarbības pasākumus.

6.a pants

1.  Papildus to nosacījumu izpildei, kas noteikti 5. un 5.a pantā, pārvaldības sabiedrības, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, dara to zināmu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.  Dalībvalstis pieprasa, lai ikviena pārvaldības sabiedrība, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā, iesniedzot 1. punktā paredzēto paziņojumu, nodrošinātu šādas ziņas un dokumentus:

a) dalībvalsts, kuras teritorijā pārvaldības sabiedrība plāno izveidot filiāli;

b) darbības programma, kurā atbilstoši 5. panta 2. un 3. punktam izklāstītas paredzētās darbības un pakalpojumi, kā arī filiāles organizatoriskā struktūra;

c) adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus;

d) par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi.

3.  Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt pārvaldības sabiedrības administratīvo struktūru vai finanšu stāvokli, tās triju mēnešu laikā pēc visas 2. punktā minētās informācijas saņemšanas dara šo informāciju zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un attiecīgi informē attiecīgo pārvaldības sabiedrību. Tās sīki informē arī par visām kompensācijas shēmām, kas paredzētas ieguldītāju aizsardzībai.

Ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās sniegt uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm 2. punktā minēto informāciju, divu mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas tās dara attiecīgajai pārvaldības sabiedrībai zināmus atteikuma iemeslus. Atteikums vai atbildes nesniegšana dod tiesības vērsties piederības dalībvalsts tiesās.

4.  Pirms pārvaldības sabiedrības filiāle sāk uzņēmējdarbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavojas pārvaldības sabiedrības uzraudzībai un vajadzības gadījumā norāda nosacījumus, tostarp 44. un 45. pantā minētos noteikumus, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, un darbības noteikumus, kas jāievēro, sniedzot 5. panta 3. punktā minēto portfeļa pārvaldības pakalpojumu un investīciju konsultāciju pakalpojumus, un uzraudzību, kādai vispārējā labuma interesēs šī darbība jāpakļauj uzņēmējā dalībvalstī.

5.  Filiāli var izveidot un sākt tās darbību pēc tam, ja saņemts paziņojums no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai ja, beidzoties 4. punktā paredzētajam termiņam, nav saņemts nekāds paziņojums. No šā brīža pārvaldības sabiedrība var sākt arī kopīgo ieguldījumu fondu vai ieguldījumu sabiedrību, ko tā pārvalda saskaņā ar šo direktīvu, sertifikātu tirdzniecību, ja vien uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ar pamatotu lēmumu, kas pieņemts līdz minētā divu mēnešu termiņa beigu datumam un ir jādara zināms piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, nekonstatē, ka sertifikātu tirdzniecības režīms neatbilst 44. panta 1. punktā un 45. pantā norādītajiem noteikumiem.

6.  Ja mainās kādi dati, ko iesniedz saskaņā ar 2. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, pārvaldības sabiedrība rakstiski ziņo par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu īstenošanas, lai piederības dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt lēmumu par izmaiņām saskaņā ar 3. punktu un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes varētu pieņemt šādu lēmumu saskaņā ar 4. punktu.

7.  Ja mainās dati, ko paziņo saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, piederības dalībvalsts iestādes attiecīgi informē uzņēmējas dalībvalsts iestādes.

6.b pants

1.  Visas pārvaldības sabiedrības, kas pirmo reizi saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vēlas veikt darbību citas dalībvalsts teritorijā, dara zināmu savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

a) dalībvalsts, kuras teritorijā pārvaldības sabiedrība paredz darboties;

b) darbības programma, kurā noteiktas 5. panta 2. un 3. punktā norādītās paredzētās darbības un pakalpojumi.

2.  Mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nosūta to uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Tās sīki informē arī par visām piemērojamajām kompensācijas shēmām, kas paredzētas ieguldītāju aizsardzībai.

3.  Pārvaldības sabiedrība tad var sākt darbību uzņēmējā dalībvalstī neatkarīgi no 46. panta noteikumiem.

Attiecīgā gadījumā uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, saņemot 1. punktā minēto informāciju, norāda pārvaldības sabiedrībai nosacījumus, tostarp darbības noteikumus, kas jāievēro, sniedzot 5. panta 3. punktā minēto portfeļa pārvaldības pakalpojumu un investīciju konsultāciju pakalpojumus un uzraudzību, kurai vispārējā labuma interesēs jāpakļaujas uzņēmējā dalībvalstī.

4.  Ja jāgroza saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu sniegtās informācijas saturs, pārvaldības sabiedrība rakstiski paziņo par grozījumu piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm pirms šo izmaiņu īstenošanas, lai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vajadzības gadījumā varētu informēt šo sabiedrību par visām izmaiņām vai papildinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz informāciju, ko sniedz saskaņā ar 3. punktu.

5.  Šajā pantā noteiktā paziņošanas kārtība attiecas uz pārvaldības sabiedrību arī tajos gadījumos, kad šī sabiedrība sertifikātu tirdzniecību uzņemšanas dalībvalstī uztic trešajai personai.

6.c pants

1.  Uzņēmējas dalībvalstis statistikas vajadzībām var pieprasīt, lai visas pārvaldības sabiedrības un to filiāles to teritorijās regulāri ziņotu uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm par savu darbību šajās valstīs.

2.  Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, uzņēmējas dalībvalstis drīkst pieprasīt, lai pārvaldības sabiedrību filiāles sniedz tādus pašus datus, kādus šajā nolūkā sniedz attiecīgo valstu pārvaldības sabiedrības.

Uzņēmējas dalībvalstis var pieprasīt pārvaldības sabiedrībām, kas darbojas to teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, lai tās sniegtu informāciju, kas vajadzīga, lai uzraudzītu, kā tiek ievērotas uz tām attiecināmās uzņēmējas dalībvalsts noteiktās normas, lai gan šīs prasības nedrīkst būt stingrākas par tām, ko tā pati dalībvalsts nosaka reģistrētām pārvaldības sabiedrībām, lai uzraudzītu, kā tās ievēro šīs pašas normas.

3.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka pārvaldības sabiedrība, kurai ir filiāle vai kura sniedz pakalpojumus tās teritorijā, pārkāpj tiesību normas, kas šajā dalībvalstī pieņemtas, ievērojot šīs direktīvas noteikumus, kuri pilnvaro uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, tad minētās iestādes pieprasa attiecīgajai pārvaldības sabiedrībai šos pārkāpumus novērst.

4.  Ja attiecīgā pārvaldības sabiedrība neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par to attiecīgi informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes. Tās iespējami īsā laikā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā pārvaldības sabiedrība minētos pārkāpumus novērš. Šo pasākumu būtību dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

5.  Ja, neraugoties uz piederības dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai tādēļ, ka šie pasākumi izrādās nepiemēroti vai nav attiecīgajā dalībvalstī veicami, pārvaldības sabiedrība turpina pārkāpt 2. punktā minētās tiesību normas, kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, tā pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas var veikt attiecīgus pasākumus, lai novērstu turpmākus pārkāpumus vai noteiktu par tiem sodus un, ciktāl vajadzīgs, liegtu šai pārvaldības sabiedrībai veikt tās teritorijā jebkādus turpmākus darījumus. Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā ir iespējams oficiāli piegādāt juridiskos dokumentus, kas vajadzīgi šiem pasākumiem attiecībā uz pārvaldības sabiedrībām.

6.  Iepriekšminētie noteikumi neietekmē uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu to teritorijā izdarītus pārkāpumus, kas ir pretrunā ar tiesību normām, kas pieņemtas vispārējās interesēs, vai sodītu par šādiem pārkāpumiem. Šajās pilnvarās ietilpst iespēja liegt pārkāpējām pārvaldības sabiedrībām sākt jebkurus jaunus darījumus šo valstu teritorijās.

7.  Visi pasākumi, kas paredzēti, ievērojot 4., 5. vai 6. punktu, kuri paredz sodus vai pārvaldības sabiedrības darbības ierobežojumus, pienācīgi jāpamato un jādara zināmi attiecīgajai pārvaldības sabiedrībai. Par katru šādu pasākumu drīkst vērsties tās dalībvalsts, kura to pieņēmusi, tiesās.

8.  Pirms 3., 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras izpildes uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos var veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādiem pasākumiem iespējami īsā laikā jāinformē Komisija un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Apspriedusies ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisija var nolemt, ka konkrētai dalībvalstij jāgroza vai jāatceļ šie pasākumi.

9.  Atļaujas atsaukšanas gadījumā informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, un tās veic attiecīgus pasākumus, lai liegtu attiecīgai pārvaldības sabiedrībai veikt jebkādus turpmākus darījumus šīs valsts teritorijā un aizsargātu ieguldītāju intereses. ►M7  Reizi divos gados Komisija sniedz ziņojumu par šādiem gadījumiem. ◄

10.  Dalībvalstis informē Komisiju par to gadījumu skaitu un veidiem, kuros ir bijuši atteikumi, ievērojot 6.a pantu, vai veikti pasākumi saskaņā ar 5. punktu. ►M7  Reizi divos gados Komisija sniedz ziņojumu par šādiem gadījumiem. ◄



▼M4

IIIa

IEDAĻA

Nosacījumi, kas attiecas uz depozitāriju

▼B

7. pants

1.  Ieguldījumu fonda aktīvi jānodod depozitārijam glabāšanā.

2.  Depozitārija pienākumu, kā minēts 9. pantā, neiespaido tas, ka tas visus glabātos aktīvus vai daļu no tiem ir uzticējis trešai personai.

3.  Turklāt depozitārijam:

a) jānodrošina, ka sertifikātu pārdošana, emisija, atpirkšana, izpirkšana un atcelšana, ko veic ieguldījumu fonda vārdā vai pārvaldības sabiedrība, tiek veikta saskaņā ar tiesību aktiem un fonda nolikumu;

b) jānodrošina, ka sertifikātu vērtība tiek aprēķināta saskaņā ar tiesību aktiem un fonda nolikumu;

c) jāizpilda pārvaldības sabiedrības norādījumi, ja vien tie nav pretrunā tiesību aktiem vai fonda nolikumam;

d) jānodrošina, ka darījumos ar ieguldījumu fonda aktīviem atlīdzība tiek sniegta parastajā termiņā;

e) jānodrošina, ka ieguldījumu fonda ieņēmumus izmanto saskaņā ar tiesību aktiem un fonda nolikumu.

8. pants

1.  Depozitārija juridiskajai adresei jābūt tajā pašā dalībvalstī, kur pārvaldības sabiedrības juridiskajai adresei, vai arī tai jādarbojas šajā dalībvalstī, ja tās juridiskā adrese ir citā dalībvalstī.

2.  Depozitārijam jābūt iestādei, kas ir valsts kontrolē. Tam arī jāsniedz pietiekamas finansiālas un profesionālas garantijas, lai tas kā depozitārijs varētu efektīvi veikt savu darbu un pildīt saistības, ko uzliek šāds statuss.

3.  Dalībvalstis nosaka 2. punktā paredzēto iestāžu kategorijas, no kurām var izraudzīties depozitāriju.

9. pants

Depozitārijs saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā ir pārvaldības sabiedrības juridiskā adrese, atbild pārvaldības sabiedrībai un sertifikātu turētājiem par visiem zaudējumiem, kas radušies tādēļ, ka depozitārijs bez attaisnojuma nav pildījis savus pienākumus vai tos pildījis nepilnīgi. Prasīt atbildību attiecībā pret sertifikātu turētājiem drīkst vai nu tieši vai netieši ar pārvaldības sabiedrības starpniecību atkarībā no juridiskajām attiecībām starp depozitāriju, pārvaldības sabiedrību un sertifikātu turētājiem.

10. pants

1.  Neviena sabiedrība nedrīkst darboties gan kā pārvaldības sabiedrība, gan kā depozitārijs.

2.  Pārvaldības sabiedrībai un depozitārijam, veicot attiecīgos pienākumus, jādarbojas neatkarīgi un tikai sertifikātu turētāju interesēs.

11. pants

Tiesību akti vai fonda nolikums paredz pārvaldības sabiedrības un depozitārija maiņas nosacījumus un noteikumus, kas ļauj nodrošināt sertifikātu turētāju aizsardzību šādas maiņas gadījumā.



▼M4

IV

IEDAĻA

Nosacījumi, kas attiecas uz ieguldījumu sabiedrībām



A

sadaļa

Nosacījumi uzņēmējdarbības sākšanai

12. pants

Piekļuvi ieguldījumu sabiedrību uzņēmējdarbībai nosaka iepriekšēja oficiāla licence, ko izsniedz piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Dalībvalstis nosaka juridisko formu, kāda jāpieņem ieguldījumu sabiedrībai.

▼B

13. pants

Ieguldījumu sabiedrības nedrīkst veikt darbības, kas nav minētas 1. panta 2. punktā.

▼M4

13.a pants

1.  Neierobežojot pārējos vispārējas piemērošanas nosacījumus, kas noteikti attiecīgās valsts tiesību aktos, kompetentās iestādes neizsniedz atļauju ieguldījumu sabiedrībai, kura nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību, ja vien ieguldījumu sabiedrībai nav pietiekams sākumkapitāls vismaz EUR 300 000 apmērā.

Turklāt, ja ieguldījumu sabiedrība nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību, kas pilnvarota saskaņā ar šo direktīvu:

 atļauju neizsniedz, ja vien atļaujas saņemšanas pieteikumam nav pievienota darbības programma, kurā cita starpā norādīta ieguldījumu sabiedrības organizatoriskā struktūra;

 ieguldījumu sabiedrības direktoriem jābūt ar atbilstīgu reputāciju un pietiekamu pieredzi attiecībā arī uz ieguldījumu sabiedrības veiktās uzņēmējdarbības veidu. Tālab direktoru un visu viņu vietnieku vārdi tūlīt jāpaziņo kompetentajām iestādēm. Par ieguldījumu sabiedrības uzņēmējdarbību jālemj vismaz divām personām, kuras atbilst šādiem nosacījumiem. Direktori ir personas, kuras saskaņā ar tiesību aktiem vai dibināšanas dokumentiem pārstāv ieguldījumu sabiedrību vai kuras faktiski nosaka šīs sabiedrības politiku;

 turklāt gadījumā, ja ieguldījumu sabiedrībai ir cieša saikne ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentās iestādes izsniedz atļauju vienīgi tad, ja šī saikne nekavē sabiedrību efektīvi veikt tās uzraudzības funkcijas.

Kompetentās iestādes atsaka atļauju arī tad, ja ārpuskopienas valsts administratīvie un normatīvie akti, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, ar kurām ieguldījumu sabiedrībai ir cieša saikne, vai grūtības šo aktu izpildē kavē ieguldījumu sabiedrību efektīvi veikt uzraudzības funkcijas.

Kompetentās iestādes pieprasa, lai ieguldījumu sabiedrības sniegtu tām nepieciešamo informāciju.

2.  Pieteikuma iesniedzēju sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē, vai atļauja ir vai nav piešķirta. Ja atļauju atsaka, paziņo atteikšanas iemeslus.

3.  Ieguldījumu sabiedrība var sākt uzņēmējdarbību, tiklīdz ir piešķirta atļauja.

4.  Kompetentās iestādes var atsaukt atļauju, kas izsniegta ieguldījumu sabiedrībai, ievērojot šo direktīvu, tikai tad, ja šī sabiedrība:

a) 12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai ilgāk nekā sešus mēnešus jau ir izbeigusi darbību, uz ko attiecas šī direktīva, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b) ir saņēmusi atļauju, iesniedzot nepatiesas ziņas vai ar citiem nelikumīgiem līdzekļiem;

c) vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d) ir nopietni un/vai sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai, vai

e) atbilst kādam no gadījumiem, kuros attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.



B

sadaļa

Darbības nosacījumi

13.b pants

Ieguldījumu sabiedrībām, kuras nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, kas pilnvarota saskaņā ar šo direktīvu, piemēro 5.g un 5.h pantu. Šā panta vajadzībām terminu “pārvaldības sabiedrība” pārveido par “ieguldījumu sabiedrība”.

Ieguldījumu sabiedrības var pārvaldīt tikai sava portfeļa aktīvus, un nekādos apstākļos tās nedrīkst pieņemt pilnvarojumu aktīvu pārvaldībai trešās personas vārdā.

13.c pants

Katra piederības dalībvalsts izstrādā uzraudzības noteikumus, ko pastāvīgi ievēro ieguldījumu sabiedrības, kuras nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, kas pilnvarota saskaņā ar šo direktīvu.

Jo īpaši piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, ņemot vērā arī ieguldījumu sabiedrības būtību, pieprasa, lai šī sabiedrība ieviestu pareizas administratīvas un grāmatvedības procedūras, kontroles un aizsardzības pasākumus elektronisko datu apstrādei un atbilstīgus iekšējās kontroles mehānismus, tostarp noteikumus attiecībā uz darbinieku personīgajiem darījumiem vai to ieguldījumu glabāšanu vai pārvaldību, kas ir finanšu instrumentos, lai ieguldītu sākumkapitālu, un cita starpā nodrošinātu, ka katru darījumu, kurā iesaistīta sabiedrība, var rekonstruēt pēc tā izcelsmes, iesaistītajām pusēm, būtības, veikšanas laika un vietas un ka ieguldījumu sabiedrības aktīvus iegulda atbilstīgi dibināšanas dokumentiem un spēkā esošajām tiesību normām.



IVa IEDAĻA

Nosacījumi, kas attiecas uz depozitāriju

▼B

14. pants

1.  Ieguldījumu sabiedrības aktīvi jānodod depozitārijam glabāšanā.

2.  Depozitārija atbildību, kas minēta 16. pantā, neiespaido tas, ka tas visus aktīvus vai daļu no tiem ir nodevis glabāšanā trešai pusei.

3.  Turklāt depozitārijam:

a) jānodrošina, ka sertifikātu pārdošana, emisija, atpirkšana, izpirkšana un atcelšana, ko veic sabiedrība vai tās vārdā, tiek veikta saskaņā ar tiesību aktiem un sabiedrības dibināšanas dokumentiem;

b) jānodrošina, ka darījumos ar sabiedrības aktīviem atlīdzība tiek sniegta parastajā termiņā;

c) jānodrošina, ka sabiedrības ieņēmumi tiek izmantoti saskaņā ar tiesību aktiem un tās dibināšanas dokumentiem.

4.  Dalībvalsts drīkst pieņemt lēmumu, ka attiecībā uz tās teritorijā esošajām ieguldījumu sabiedrībām, kuras tirgo savus sertifikātus tikai vienā vai vairākās tādās biržās, kur to sertifikāti ir iekļauti oficiālā sarakstā, netiek izvirzīta prasība, lai tām būtu depozitāriji šīs direktīvas nozīmē.

Šādām sabiedrībām nepiemēro 34., 37. un 38. pantu. Tomēr šādu sabiedrību aktīvu izvērtēšanas noteikumiem jābūt norādītiem tiesību aktos vai sabiedrību dibināšanas dokumentos.

5.  Dalībvalsts drīkst pieņemt lēmumu, ka tās teritorijā esošajām ieguldījumu sabiedrībām, kuras vismaz 80 % no saviem sertifikātiem tirgo ar vienas vai vairāku fondu biržu starpniecību, kas ir norādītas to dibināšanas dokumentos, neizvirza prasību, lai tām būtu depozitāriji šīs direktīvas nozīmē, ja to sertifikāti ir iekļauti to dalībvalstu fondu biržu oficiālajos sarakstos, kuru teritorijās sertifikātus tirgo, un ja visus darījumus, ko šāda sabiedrība veic ārpus fondu biržām, veic tikai par fondu biržas cenām. Sabiedrības dibināšanas dokumentos jābūt norādītai tai fondu biržai tirdzniecības valstī, kuras cenas nosaka tās cenas, par kādām minētā sabiedrība veic darījumus ārpus fondu biržas šajā valstī.

Dalībvalsts izmanto iepriekšējā apakšpunktā paredzēto iespēju vienīgi tad, ja atzīst, ka sertifikātu turētājiem ir aizsardzība, kas ir līdzvērtīga aizsardzībai, ko sertifikātu turētājiem sniedz PVKIU, kam ir depozitāriji šīs direktīvas nozīmē.

Īpaši šādām sabiedrībām un 4. punktā minētajām sabiedrībām:

a) dibināšanas dokumentos jānorāda savu sertifikātu tīro aktīvu cenu aprēķina metodes, ja tās nenosaka tiesību akti;

b) jāveic tirgus intervence, lai novērstu savu sertifikātu fondu biržas cenu svārstības, kas pārsniedz 5 % no to tīro aktīvu vērtības;

c) jānosaka savu sertifikātu tīrā aktīvu vērtība un tā jāpaziņo kompetentajām iestādēm vismaz divreiz nedēļā un jāpublicē divreiz mēnesī.

Vismaz divreiz mēnesī neatkarīgam revidentam jāpārliecinās, ka sertifikātu cenas aprēķins veikts saskaņā ar tiesību aktiem un sabiedrības dibināšanas dokumentiem. To darot, revidentam jāapstiprina, ka sabiedrības aktīvi ir ieguldīti saskaņā ar tiesību aktos un sabiedrības dibināšanas dokumentos paredzētajiem noteikumiem.

6.  Dalībvalstis nosauc Komisijai tās sabiedrības, uz kurām attiecas 4. un 5. punktā paredzētās atkāpes.

▼M7 —————

▼B

15. pants

1.  Depozitārija juridiskajai adresei jābūt tajā pašā dalībvalstī, kur ir ieguldījumu sabiedrības juridiskā adrese, vai arī tam jādarbojas šajā dalībvalstī, ja tā juridiskā adrese ir citā dalībvalstī.

2.  Depozitārijam jābūt iestādei, kas ir valsts kontrolē. Tam arī jāsniedz pietiekamas finansiālas un profesionālas garantijas, lai tas kā depozitārijs varētu sekmīgi veikt savu darbu un pildīt saistības, ko uzliek šāds statuss.

3.  Dalībvalstis nosaka 2. punktā paredzēto iestāžu kategorijas, no kurām var izraudzīties depozitāriju.

16. pants

Depozitārijs saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kur ir ieguldījumu sabiedrības juridiskā adrese, atbild ieguldījumu sabiedrībai un sertifikātu turētājiem par visiem zaudējumiem, kas radušies tādēļ, ka depozitārijs bez attaisnojuma nav pildījis savus pienākumus vai tos pildījis nepilnīgi.

17. pants

1.  Neviena sabiedrība nedrīkst darboties gan kā ieguldījumu sabiedrība, gan kā depozitārijs.

2.  Pildot depozitārija uzdevumus, depozitārijam jārīkojas tikai sertifikātu turētāju interesēs.

18. pants

Tiesību akti vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumenti paredz depozitārija maiņas nosacījumus un noteikumus, kas ļauj nodrošināt sertifikātu turētāju aizsardzību šādas maiņas gadījumā.



V IEDAĻA

Pienākumi attiecībā uz PVKIU ieguldījumu politiku

19. pants

1.  Ieguldījumu fonda vai ieguldījumu sabiedrības ieguldījumi drīkst būt tikai:

▼M5

a) vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, ko iekļauj un tirgo regulētajā tirgū ISD 1. panta 13. punkta nozīmē, un/vai;

▼B

b) pārvedami vērtspapīri ►M5  un naudas tirgus instrumenti ◄ , ko tirgo citā regulētā dalībvalsts tirgū, kas darbojas regulāri un ir atzīts un atvērts plašai sabiedrībai un/vai;

c) pārvedami vērtspapīri ►M5  un naudas tirgus instrumenti ◄ , kas ir iekļauti fondu biržas oficiālā sarakstā valstī, kas nav dalībvalsts, vai ko valstī, kas nav dalībvalsts, tirgo citā regulētā tirgū, kas darbojas regulāri un ir atzīts un atvērts plašai sabiedrībai, ja kompetentās iestādes ir apstiprinājušas fondu biržas vai tirgus izvēli, vai arī tā ir paredzēta kādā tiesību aktā vai fonda nolikumā, vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos, un/vai;

d) nesen emitēti pārvedami vērtspapīri, ja:

 emisijas noteikumos ir ietverta saistība iesniegt pieteikumu iekļaušanai fondu biržas oficiālā sarakstā vai citā regulētā tirgū, kas darbojas regulāri un ir atzīts un atvērts plašai sabiedrībai, ja kompetentās iestādes ir apstiprinājušas fondu biržas vai tirgus izvēli, vai arī tā ir paredzēta kādā tiesību aktā vai fondu nolikumā, vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos, un/vai,

 šādu iekļaušanu panāk gada laikā pēc emisijas, ►M5  un/vai; ◄

▼M5

e) saskaņā ar šo direktīvu pilnvarotu PVKIU sertifikāti un/vai citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikāti 1. panta 2. punkta pirmā un otrā ievilkuma nozīmē neatkarīgi no tā, vai šie uzņēmumi atrodas vai neatrodas dalībvalstī, ja

 attiecīgajiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem atļauju piešķir saskaņā ar tiesību aktiem, kuros paredzēts, ka uz uzņēmumiem attiecas uzraudzība, ko PVKIU kompetentās iestādes uzskata par līdzvērtīgu Kopienas tiesībās noteiktajai uzraudzībai, kā arī ir pietiekami nodrošināta iestāžu sadarbība,

 sertifikātu turētāju aizsardzības līmenis citos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos ir līdzvērtīgs PVKIU sertifikātu turētājiem nodrošinātajam aizsardzības līmenim, un, jo īpaši, noteikumi par aktīvu nošķiršanu, aizņēmumiem, kreditēšanu un vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu nenodrošinātu tirdzniecību ir līdzvērtīgi šīs direktīvas prasībām,

 pārējo kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu darbību atspoguļo pusgada un gada pārskatos, lai varētu novērtēt aktīvus un pasīvus, ieņēmumus un darījumus attiecīgajā pārskata periodā,

 kopumā ne vairāk kā 10 % PVKIU vai citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu aktīvu, kurus paredzēts pārņemt, saskaņā ar to fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentiem var veikt ieguldījumus cita PVKIU vai citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātos, un/vai;

f) noguldījumi kredītiestādēs, ko atmaksā pēc pieprasījuma vai kurus ir tiesības izņemt un kuru noguldījuma termiņš nepārsniedz 12 mēnešus, ja šīs kredītiestādes juridiskā adrese ir dalībvalstī vai, ja šīs kredītiestādes juridiskā adrese ir ārpuskopienas valstī, ar nosacījumu, ka uz to attiecas uzraudzības noteikumi, ko PVKIU kompetentās iestādes uzskata par līdzvērtīgiem Kopienas tiesību aktos noteiktajiem noteikumiem, un/vai;

g) atvasināti finanšu instrumenti, tostarp līdzvērtīgi skaidras naudas norēķinu instrumenti, ko tirgo regulētajā tirgū, kā norādīts a), b) un c) apakšpunktā; un/vai atvasināti ārpusbiržas finanšu instrumenti (“ārpusbiržas atvasinājumi”), ja

 pakārtotos aktīvus veido instrumenti, uz ko attiecas šis punkts, finanšu indeksi, procentu likmes, valūtas maiņas likmes vai valūtas, kurās PVKIU var veikt ieguldījumus atbilstoši tā ieguldījumu mērķiem, kā noteikts PVKIU fonda nolikumā vai dibināšanas dokumentos,

 darījumu partneri darījumos ar ārpusbiržas atvasinājumiem ir institūcijas, uz kurām attiecas konsultatīvā uzraudzība, un tās ietilpst PVKIU kompetento iestāžu apstiprinātajās kategorijās, un

 ārpusbiržas atvasinājumus katru dienu pakļauj ticamam un pamatotam novērtējumam, un tos, likvidētus vai slēgtus ar kompensējoša darījuma palīdzību, katrā laikā pēc PVKIU ierosmes var pārdot par vidējo cenu, un/vai;

h) naudas tirgus instrumenti, ko netirgo regulētā tirgū, uz kuriem attiecas 1. panta 9. punkts, ja šādu instrumentu emisija vai emitents pats sevi regulē, lai aizsargātu ieguldītājus un noguldījumus, un ar nosacījumu, ka tos

 emitē vai garantē dalībvalsts centrālās, reģionālās vai vietējās varas iestādes vai centrālā banka, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Savienība vai Eiropas Investīciju banka, ārpuskopienas valsts vai, federālas valsts gadījumā, viens no federācijas locekļiem, vai starptautiska sabiedriska organizācija, kurā ietilpst viena vai vairākas dalībvalstis, vai

 emitē uzņēmums, kura vērtspapīrus tirgo regulētos tirgos, kas norādīti a), b) vai c) apakšpunktā, vai

 emitē vai garantē uzņēmums, uz kuru attiecas konsultatīva uzraudzība saskaņā ar Kopienas tiesībās noteiktiem kritērijiem, vai uzņēmums, uz kuru attiecas un kurš ievēro uzraudzības noteikumus, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā Kopienas tiesībās noteiktie noteikumi, vai

 emitē citas institūcijas, kas ietilpst PVKIU kompetento iestāžu apstiprinātajās kategorijās, ja uz ieguldījumiem šādos instrumentos attiecas ieguldītāju aizsardzība, kas ir līdzvērtīga pirmajā, otrajā vai trešajā ievilkumā noteiktajai aizsardzībai, un ja emitents ir sabiedrība, kuras kapitāls un rezerves ir vismaz EUR 10 miljoni un kas uzrāda un publicē gada pārskatus saskaņā ar Direktīvu 78/660/EEK ( 13 ), ir uzņēmums, kas sabiedrību grupā, kurā ietilpst viena vai vairākas minētās sabiedrības, ir paredzēts šīs grupas finansēšanai vai ir uzņēmums, kas paredzēts, lai finansētu pārvēršanai vērtspapīros vajadzīgos līdzekļus, kas izmanto banku likviditātes politiku.

▼B

2.  Tomēr:

a) PVKIU ne vairāk kā 10 % no saviem aktīviem drīkst ieguldīt pārvedamos vērtspapīros ►M5  un naudas tirgus instrumentos ◄ , kas nav 1. punktā minētie vērtspapīri;

▼M5 —————

▼B

c) ieguldījumu sabiedrība drīkst iegūt kustamu un nekustamu īpašumu, kas ir būtisks tās tiešai darbībai;

d) PVKIU nedrīkst iegūt ne dārgmetālus, ne sertifikātus par tiem.

▼M5 —————

▼B

4.  Ieguldījumu fondi un ieguldījumu sabiedrības drīkst turēt papildu likvīdus līdzekļus.

▼M5 —————

▼M5

21. pants

1.  Pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrībai jāizmanto riska pārvaldības process, kas ļauj tām katrā laikā kontrolēt un izvērtēt pozīciju risku un to daļu portfeļa kopējā riska profilā; tai jāizmanto ārpusbiržas instrumentu vērtības precīza un neatkarīga novērtējuma process. Tai regulāri un saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko nosaka kompetentās iestādes, jādara šīm iestādēm zināmi atvasināto instrumentu tipi, pakārtotie riski, daudzuma limiti un izvēlētās metodes, lai novērtētu riskus saistībā ar atvasināto instrumentu darījumiem attiecībā uz katru pārvaldīto PVKIU.

2.  Dalībvalstis var atļaut PVKIU izmantot metodes un līdzekļus attiecībā uz vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem atbilstīgi nosacījumiem un ierobežojumiem, ko tās nosaka, ja šādas metodes un līdzekļus izmanto efektīvai portfeļa pārvaldībai. Ja šīs darbības attiecas uz atvasināto instrumentu izmantošanu, šie nosacījumi un ierobežojumi atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem.

Šīs darbības nekādos apstākļos neliek PVKIU novirzīties no PVKIU fonda nolikumā, dibināšanas dokumentos vai prospektā noteiktajiem ieguldījumu mērķiem.

3.  PVKIU nodrošina, ka tā vispārējie riska darījumi attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem nepārsniedz tā portfeļa kopējo tīro vērtību.

Riska darījumus aprēķina, ņemot vērā pakārtoto aktīvu pašreizējo vērtību, darījuma partnera risku, turpmākas tirgus svārstības un iespējami pieejamo laiku pozīciju likvidācijai. Tādi paši noteikumi attiecas arī uz turpmākajiem punktiem.

PVKIU, īstenojot savu ieguldījumu politiku un ievērojot 22. panta 5. punktā noteikto limitu, var veikt ieguldījumus atvasinātos finanšu instrumentos, ja darījuma risks attiecībā uz pakārtotajiem aktīviem kopumā nepārsniedz 22. pantā noteiktos ieguldījumu limitus. Dalībvalstis var atļaut, ka gadījumā, ja PVKIU veic ieguldījumus indeksētos atvasinātos finanšu instrumentos, šie ieguldījumi nav jāsaista ar 22. pantā noteiktajiem limitiem.

Ja pārvedams vērtspapīrs vai naudas tirgus instruments ietver atvasinātu instrumentu, tas jāņem vērā, izpildot šā panta prasības.

4.  Dalībvalstis nosūta Komisijai pilnīgu informāciju un visas turpmākās izmaiņas noteikumos attiecībā uz metodēm, ko izmanto, lai aprēķinātu 3. punktā minētos riska darījumus, ieskaitot darījuma partnera risku ārpusbiržas atvasinājumu darījumos, līdz 2004. gada 13. februārim. Komisija nosūta šo informāciju citām dalībvalstīm. ►M7  Šādu informāciju apspriež Eiropas Vērtspapīru komitejā. ◄

22. pants

1.  PVKIU var veikt ieguldījumus ne vairāk kā 5 % apjomā no tā aktīviem šīs pašas institūcijas emitētos pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos. PVKIU nedrīkst investēt vairāk kā 20 % aktīvu noguldījumos, kas izdarīti šajā pašā institūcijā.

PVKIU riska darījums ar darījumu partneri atvasinātu ārpusbiržas instrumentu darījumā nedrīkst pārsniegt

 10 % tā aktīvu, ja darījuma partneris ir 19. panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītā kredītiestāde, vai

 5 % tā aktīvu pārējos gadījumos.

2.  Dalībvalstis var paaugstināt 1. punkta pirmajā teikumā noteikto 5 % limitu maksimāli līdz 10 %. Tādu pārvedamo vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu, ko PVKIU tur emitentiestādēs, kurās katrā tas iegulda vairāk nekā 5 % aktīvu, kopējā vērtība tomēr nedrīkst pārsniegt 40 % no PVKIU aktīvu vērtības. Šis ierobežojums neattiecas uz noguldījumiem un atvasinātu ārpusbiržas instrumentu darījumiem, ko veic ar finanšu iestādēm, uz kurām attiecas konsultatīvā uzraudzība.

Neatkarīgi no 1. punktā noteiktajiem individuālajiem limitiem PVKIU nedrīkst apvienot

 ieguldījumus pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos,

 noguldījumus un/vai

 riska darījumus, kas izriet no darījumiem ar atvasinātiem ārpusbiržas instrumentiem,

kurus attiecīgi emitējusi, pieņēmusi vai noslēgusi viena un tā pati organizācija, ja darījums pārsniedz no 20 % PVKIU aktīviem.

3.  Dalībvalstis var paaugstināt 1. punkta pirmajā teikumā noteikto 5 % limitu maksimāli līdz 35 %, ja pārvedamos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus emitē vai garantē dalībvalsts, tās vietējās varas iestādes, ārpuskopienas valsts vai starptautiskas sabiedriskas organizācijas, kuru locekles ir viena vai vairākas dalībvalstis.

4.  Dalībvalstis var paaugstināt 1. punkta pirmajā teikumā noteikto 5 % limitu maksimāli līdz 25 % attiecībā uz dažām obligācijām, ja tās emitē kredītiestāde, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī un uz kuru saskaņā ar likumu attiecas īpaša valsts uzraudzība, kas paredzēta šādu obligāciju turētāju aizsardzībai. Jo īpaši summas, kas iegūtas no šādu obligāciju emisijas, saskaņā ar likumu jāiegulda aktīvos, kas visu obligāciju derīguma laiku sedz prasījumus sakarā ar šīm obligācijām un kas emitenta neveiksmes gadījumā pirmām kārtām izmantojami, lai kompensētu kapitālu un izmaksātu uzkrātos procentus.

Ja PVKIU iegulda vairāk nekā 5 % aktīvu pirmajā daļā minētajās obligācijās, ko emitējis viens emitents, šo ieguldījumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 80 % PVKIU aktīvu vērtības.

Dalībvalstis saskaņā ar tiesību aktiem un pirmajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem nosūta Komisijai iepriekš minēto obligāciju sarakstu kopā ar pilnvaroto emitentu kategorijām, lai emitētu obligācijas, ievērojot iepriekš norādītos kritērijus. Šiem sarakstiem pievieno paziņojumu, kurā precizēts piedāvāto garantiju statuss. Komisija tūlīt nosūta šo informāciju pārējām dalībvalstīm kopā ar atsauksmēm, ko tā uzskata par piemērotām, un nodrošina informācijas publisku pieejamību. ►M7  Šādus ziņojumus var apspriest Eiropas Vērtspapīru komitejā. ◄

5.  Pārvedamos vērtspapīrus un 3. un 4. punktā norādītos naudas tirgus instrumentus neņem vērā, piemērojot 2. punktā norādīto 40 % limitu.

Šā panta 1., 2., 3. un 4. punktā paredzētos limitus nedrīkst apvienot, un tādējādi ieguldījumi vienas emitentiestādes emitētajos pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, vai noguldījumos vai atvasinātos instrumentos šajā iestādē, kas veikti saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu, nekādos apstākļos kopumā nepārsniedz 35 % no PVKIU aktīviem.

Aprēķinātu šajā pantā ietvertos limitus, sabiedrības, kas konsolidēto pārskatu dēļ ir iekļautas vienā grupā saskaņā ar Direktīvu 83/349/EEK ( 14 ) vai atzītiem starptautiskiem grāmatvedības noteikumiem, uzskata par vienotu organizāciju.

Dalībvalstis var atļaut kumulatīvu ieguldījumu pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos šajā grupā līdz 20 %.

▼M5

22.a pants

1.  Neskarot 25. pantā noteiktos limitus, dalībvalstis šādos gadījumos var paaugstināt 22. pantā noteiktos limitus maksimāli līdz 20 % attiecībā uz tās pašas organizācijas emitētām akcijām un/vai parāda vērtspapīriem, ja saskaņā ar fonda nolikumu vai dibināšanas dokumentiem PVKIU ieguldījumu politikas mērķis ir noteiktu akciju vai parāda instrumentu indeksa, ko atzīst kompetentās iestādes, sastāva replikācija:

 sastāvs ir pietiekami daudzveidīgs,

 indekss ir adekvāts attiecīgā tirgus standarts,

 tas ir atbilstoši publicēts.

2.  Dalībvalstis var paaugstināt 1. punktā noteikto limitu maksimāli līdz 35 %, ja to attaisno ārkārtēji tirgus nosacījumi, jo īpaši regulētajos tirgos, kuros dažu veidu pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti ir lielā mērā dominējoši. Ieguldījumu līdz šim limitam atļauj attiecībā tikai uz vienu emitentu.

▼B

23. pants

1.  Atkāpjoties no 22. panta un neatkarīgi no Līguma 68. panta 3. punkta dalībvalstis, drīkst ļaut PVKIU saskaņā ar dalīta riska principu ieguldīt līdz 100 % aktīvu dažādos pārvedamos vērtspapīros ►M5  un naudas tirgus instrumentos ◄ , ko emitējusi vai garantējusi jebkura dalībvalsts, tās vietējās varasiestādes, valsts, kas nav dalībvalsts, vai starptautiskas publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles.

Kompetentās iestādes piešķir šādu iespēju atkāpties tikai tad, ja uzskata, ka PVKIU sertifikātu turētājiem ir aizsardzība, kas ir līdzvērtīga tādu PVKIU sertifikātu turētāju aizsardzībai, kuri nepārsniedz 22. pantā noteiktos ierobežojumus.

Šāda PVKIU turējumā jābūt vērtspapīriem vismaz no sešām dažādām emisijām, bet nevienas emisijas vērtspapīru apjoms nedrīkst pārsniegt 30 % no PVKIU kopējiem aktīviem.

2.  Fonda nolikumā vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos 1. punktā minētajiem PVKIU skaidri jānorāda valstis, vietējās varasiestādes vai starptautiskās publiskās organizācijas, kas emitē vai garantē vērtspapīrus, kuros šie PVKIU paredz ieguldīt vairāk nekā 35 % no to aktīviem; kompetentajām iestādēm jāapstiprina šo fondu nolikumi vai dibināšanas dokumenti.

3.  Turklāt katram šādam PVKIU, kas minēts 1. punktā, savā prospektā vai jebkādā citā reklāmizdevumā jāiekļauj izcelts paziņojums, vēršot uzmanību uz šādu atļauju un norādot valstis, vietējās varasiestādes un/vai starptautiskās publiskās organizācijas, kuru vērtspapīros tas paredz ieguldīt vai ir jau ieguldījis vairāk nekā 35 % no saviem aktīviem.

▼M5

24. pants

1.  PVKIU var iegādāties PVKIU un citu 19. panta 1. punkta e) apakšpunktā norādīto kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātus, ja ne vairāk kā 10 % tā aktīvu ir ieguldīti individuāla rakstura PVKIU vai cita kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma sertifikātos. Dalībvalstis var paaugstināt šo limitu maksimāli līdz 20 %.

2.  Ieguldījumi tādu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātos, kas nav PVKIU, kopumā nedrīkst pārsniegt 30 % no PVKIU aktīviem.

Dalībvalstis var atļaut, ka gadījumā, ja PVKIU ir iegādājies PVKIU un/vai citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātus, attiecīgā PVKIU vai citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu aktīvi, lai piemērotu tiem 22. pantā noteiktos limitus, nav jāapvieno.

3.  Ja PVKIU veic ieguldījumus tādu citu PVKIU un/vai citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātos, ko tieši vai deleģēšanas kārtībā pārvalda viena un tā pati pārvaldības sabiedrība vai cita sabiedrība, kuru ar pārvaldības sabiedrību saista kopīga vadība vai kontrole, vai būtiska tieša vai netieša līdzdalība, šī pārvaldības sabiedrība vai attiecīgā minētā sabiedrība nedrīkst iekasēt parakstīšanas vai dzēšanas maksu par PVKIU ieguldījumu šo citu PVKIU un/vai citu kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu sertifikātos.

PVKIU, kas būtisku savu aktīvu daļu iegulda citos PVKIU un/vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, prospektā paziņo pārvaldīšanas maksas maksimālo apjomu, kādu var noteikt gan pašam PVKIU, gan citiem PVKIU un/vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuros tas plāno veikt ieguldījumus. Savā gada pārskatā PVKIU norāda maksimālo pārvaldīšanas maksas apjomu, kas iekasēts gan no paša PVKIU, gan no PVKIU un/vai citiem kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kuros attiecīgais PVKIU veic ieguldījumus.

▼M5

24.a pants

1.  Prospektā norāda, kādās aktīvu kategorijās PVKIU ir pilnvarots veikt ieguldījumus. Prospektā norāda, ja ir atļauti darījumi ar atvasinātiem finanšu instrumentiem; šajā gadījumā prospektā jāiekļauj skaidrs paziņojums, kurā norāda, vai šīs darbības var veikt cenu fiksēšanas nolūkā vai nolūkā sasniegt ieguldījumu mērķi, kā arī iespējamais atvasinātu finanšu instrumentu izmantošanas rezultāts attiecībā uz riska profilu.

2.  Ja PVKIU galvenokārt veic ieguldījumus 19. pantā noteikto aktīvu kategorijā, kas nav pārvedami vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, vai veic akciju vai parāda vērtspapīru indeksa replikāciju saskaņā ar 22.a pantu, tā prospektā un, attiecīgā gadījumā, jebkurā citā reklāmas literatūrā jāiekļauj skaidri pamanāms paziņojums, kas pievērš uzmanību PVKIU ieguldījumu politikai.

3.  Ja portfeļa sastāva vai iespējami izmantoto portfeļa pārvaldības metožu dēļ PVKIU neto aktīvu vērtība var izrādīties ļoti nepastāvīga, PVKIU prospektā un, attiecīgā gadījumā, citā reklāmas literatūrā jāiekļauj skaidri pamanāms paziņojums, kas vērš uzmanību uz šo iezīmi.

4.  Pēc ieguldītāja lūguma pārvaldības sabiedrībai jāsniedz arī papildu informācija attiecībā uz daudzuma limitiem, ko piemēro PVKIU riska pārvaldībā, attiecībā uz tālab izvēlētajām metodēm un galveno instrumentu kategoriju “risku un ienesīguma” jaunāko novērtējumu.

▼B

25. pants

1.  Ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība, kas darbojas saistīti ar visiem ieguldījumu fondiem, ko tā vada un uz ko attiecas šī direktīva, nedrīkst iegādāties akcijas ar tādām balsstiesībām, kas ļautu tai būtiski ietekmēt emitentiestādes pārvaldību.

Līdz turpmākai koordinācijai dalībvalstīm jāievēro esošie noteikumi, kuri citu dalībvalstu tiesību aktos transponē principu, kas ir formulēts pirmajā apakšpunktā.

2.  Turklāt ieguldījumu sabiedrība vai ieguldījumu fonds nedrīkst iegūt vairāk nekā:

 10 % no vienas emitentiestādes akcijām bez balsstiesībām,

 10 % no vienas emitentiestādes parāda vērtspapīriem,

▼M5

 25 % no sertifikātiem, kas pieder kādam atsevišķam PVKIU un/vai citam kolektīvo ieguldījumu uzņēmumam 1. panta 2. punkta pirmā un otrā ievilkuma nozīmē,

▼M5

 10 % no naudas tirgus instrumentiem, ko emitējis kāds atsevišķs emitents.

▼M5

Šā punkta otrajā, trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktos limitus iegādes brīdī var neņemt vērā, ja tobrīd nav iespējams aprēķināt parāda vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu bruto vērtību vai emitējamo vērtspapīru tīro vērtību.

▼B

3.  Dalībvalstis drīkst atteikties no 1. un 2. punkta piemērošanas attiecībā uz:

a) pārvedamiem vērtspapīriem ►M5  un naudas tirgus instrumentiem ◄ , ko emitējušas vai garantējušas dalībvalsts vai tās vietējās varasiestādes;

b) pārvedamiem vērtspapīriem ►M5  un naudas tirgus instrumentiem ◄ , ko emitējusi vai garantējusi valsts, kas nav dalībvalsts;

c) pārvedamiem vērtspapīriem ►M5  un naudas tirgus instrumentiem ◄ , ko emitējušas starptautiskas publiskās organizācijas, kurās viena vai vairākas dalībvalstis ir locekles;

d) akcijām, ko PVKIU tur tādas valsts, kas nav dalībvalsts, sabiedrības kapitālā, kura iegulda savus aktīvus galvenokārt tādu emitentiestāžu vērtspapīros, kuru juridiskā adrese atrodas šajā valstī, ja saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem PVKIU tikai tā var ieguldīt šīs valsts emitentiestāžu vērtspapīros. Šo atkāpi tomēr piemēro vienīgi tad, ja tās valsts, kas nav dalībvalsts, sabiedrība savā ieguldījumu politikā ievēro ierobežojumus, kas noteikti 22., 24. pantā un 25. panta 1. un 2. punktā. Ja robežas, kas noteiktas 22. un 24. pantā, ir pārkāptas, ar vajadzīgajām pārmaiņām piemēro 26. pantu;

▼M5

e) ieguldījumu sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrību turētām akcijām tādu meitasuzņēmumu kapitālā, kas veic tikai pārvaldības, konsultatīvo vai tirdzniecības darbību valstī, kurā attiecīgais meitasuzņēmums atrodas, attiecībā uz sertifikātu atpirkšanu pēc sertifikātu turētāju lūguma vienīgi šīs sabiedrības vai sabiedrību vārdā.

▼B

26. pants

▼M5

1.  PVKIU nav jāievēro šajā iedaļā noteiktie ierobežojumi, izmantojot parakstīšanas tiesības attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem, kas ir to aktīvu sastāvdaļa.

Nodrošinot dalīta riska principa ievērošanu, dalībvalstis var atļaut tādiem PVKIU, kuru darbības atļauja piešķirta nesen, atkāpties no 22., 22.a, 23. un 24. panta sešus mēnešus pēc darbības atļaujas saņemšanas dienas.

▼B

2.  Ja pirmajā punktā minētās robežas ir pārsniegtas no PVKIU neatkarīgu iemeslu dēļ, vai īstenojot pierakstīšanās tiesības, šim PVKIU attiecībā uz saviem tirdzniecības darījumiem par prioritāru mērķi jāpieņem minētā stāvokļa izlabošana, atbilstīgi ņemot vērā tā sertifikātu turētāju intereses.



VI IEDAĻA

Pienākumi attiecībā uz informāciju, ko sniedz sertifikātu turētājiem



A.

Prospekta un periodisko pārskatu publicēšana

27. pants

▼M4

1.  Ieguldījumu sabiedrībai un pārvaldības sabiedrībai attiecībā uz katru tās pārvaldīto kopīgo ieguldījumu fondu jāpublicē:

 vienkāršots prospekts,

 pilnīgs prospekts,

 gada pārskats par katru finanšu gadu un

 pusgada pārskats, kas aptver attiecīgā finanšu gada pirmos sešus mēnešus.

▼B

2.  Gada un pusgada pārskats jāpublicē, ievērojot šādus termiņus no tā perioda beigām, uz kuru tie attiecas:

 četri mēneši attiecībā uz gada pārskatu,

 divi mēneši attiecībā uz pusgada pārskatu.

▼M4

28. pants

1.  Gan vienkāršotajā, gan pilnīgajā prospektā jāiekļauj informācija, kas ieguldītājiem vajadzīga, lai pamatoti novērtētu viņiem piedāvāto ieguldījumu, un jo īpaši ar to saistītos riskus. Pilnīgajā prospektā neatkarīgi no ieguldītajiem finanšu instrumentiem jāiekļauj skaidrs un viegli saprotams paskaidrojums par fonda riska profilu.

2.  Pilnīgajā prospektā ietver vismaz šīs direktīvas I pielikuma A plānā paredzēto informāciju, ja šī informācija jau nav iekļauta fonda nolikumā vai dibināšanas dokumentos, ko pilnīgajam prospektam pievieno saskaņā ar 29. panta 1. punktu.

3.  Vienkāršotajā prospektā kopsavilkuma veidā ietver šīs direktīvas I pielikuma C plānā paredzēto pamatinformāciju. To sakārto un ieraksta parastam ieguldītājam viegli saprotamā veidā. Dalībvalstis var atļaut pievienot vienkāršoto prospektu pilnīgajam prospektam kā tā atdalāmu daļu. Vienkāršoto prospektu var izmantot kā tirdzniecības instrumentu, kas paredzēts lietošanai visās dalībvalstīs bez pārveidojumiem, izņemot tulkojumu. Dalībvalstis tādēļ var neprasīt nekādu citu dokumentu vai papildu informācijas pievienošanu.

4.  Gan vienkāršoto, gan pilnīgo prospektu var ietvert rakstiskā dokumentā vai pastāvīgā informācijas nesējā, kam ir kompetento iestāžu apstiprināts līdzvērtīgs juridiskais statuss.

5.  Gada pārskatā jāiekļauj bilance, aktīvu un pasīvu pārskats, sīks ieņēmumu un izdevumu pārskats par attiecīgo finanšu gadu, ziņojums par darbību attiecīgajā finanšu gadā un pārējā šīs direktīvas I pielikuma B plānā paredzētā informācija, kā arī visa nozīmīgā informācija, lai ieguldītāji varētu pamatoti novērtēt PVKIU darbību un tās rezultātus.

6.  Pusgada pārskatā jāiekļauj vismaz tā informācija, kas paredzēta šīs direktīvas I pielikuma B plāna I līdz IV nodaļā; ja PVKIU ir izmaksājis vai piedāvā izmaksāt starpposma dividendes, skaitliski jāuzrāda rezultāti pēc nodokļu atskaitījuma attiecīgajā pusgada laika posmā un izmaksātās vai piedāvātās starpposma dividendes.

29. pants

1.  Fonda nolikums un ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumenti ir pilnīgā prospekta sastāvdaļa un ir tam jāpievieno.

2.  Šā panta 1. punktā norādītos dokumentus tomēr nevajag pievienot pilnīgajam prospektam ar noteikumu, ja sertifikātu turētājs ir informēts par to, ka viņam atsūtīs šos dokumentus vai informēs par vietu, kur katrā dalībvalstī, kurā šos sertifikātus laiž tirgū, viņš varēs iepazīties ar šiem dokumentiem.

30. pants

Vienkāršotā un pilnīgā prospekta būtiskās daļas pastāvīgi jāaktualizē.

▼B

31. pants

Vienai vai vairākām personām, ko tiesību akti pilnvaro veikt revīziju, saskaņā ar Padomes Direktīvu 84/253/EEK (1984. gada 10. aprīlis), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai ( 15 ), jāpārbauda gada pārskatos norādītie grāmatvedības dati. Revidentu ziņojumu, tostarp piezīmes, pilnībā iekļauj gada pārskatā.

▼M4

32. pants

PVKIU jānosūta to vienkāršotie un pilnīgie prospekti un visi to grozījumi, kā arī gada un pusgada pārskati kompetentajām iestādēm.

33. pants

1.  Vienkāršotais prospekts jāpiedāvā parakstītājam bez maksas pirms līguma noslēgšanas.

Turklāt pilnīgo prospektu un jaunākos publicētos gada un pusgada pārskatus bez maksas piegādā sertifikātu parakstītājiem pēc viņu pieprasījuma.

2.  Gada un pusgada pārskatus bez maksas piegādā sertifikātu turētājiem pēc viņu pieprasījuma.

3.  Gada un pusgada pārskatiem jābūt pieejamiem sabiedrībai vietās, kas precizētas pilnīgajā un vienkāršotajā prospektā, vai ar kompetento iestāžu apstiprinātu citu līdzekļu starpniecību.

▼B



B.

Citas informācijas publicēšana

34. pants

PVKIU attiecīgi jāpublisko savu sertifikātu emisijas, pārdošanas, atpirkšanas vai izpirkšanas cena ikreiz, kad tas tos emitē, pārdod, atpērk vai izpērk, un vismaz divreiz mēnesī. Kompetentās iestādes tomēr drīkst PVKIU samazināt publicēšanas biežumu līdz vienai reizei mēnesī, ja šāds izņēmums neskar sertifikātu turētāju intereses.

▼M4

35. pants

Katrā uzaicinājumā pirkt PVKIU sertifikātus jānorāda prospektu esamība un vietas, kurās sabiedrība var tos iegādāties, vai kādā veidā tie ir publiski pieejami.

▼B



VIII IEDAĻA

Vispārīgie PVKIU pienākumi

36. pants

1.  Aizņemties nedrīkst:

 ieguldījumu sabiedrība, ne

 pārvaldības sabiedrība vai depozitārijs, kas darbojas ieguldījumu fonda vārdā.

Tomēr PVKIU drīkst iegūt valūtu ar kompensācijas aizņēmumu (“back-to-backloan).

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts drīkst atļaut PVKIU aizņemties:

a) līdz 10 %

 no aktīviem — ieguldījumu sabiedrībai, un

 no fondu vērtības — ieguldījumu fondam,

ja tas ir pagaidu aizņēmums;

b) līdz 10 % no aktīviem — ieguldījumu sabiedrībai, ja aizņēmums ļauj iegūt nekustamo īpašumu, kas ir būtisks tās uzdevumu tiešai veikšanai; ne šajā, ne a) apakšpunktā minētajā gadījumā aizņēmums kopumā nedrīkst pārsniegt 15 % no aizņēmēja aktīviem.

37. pants

1.  Pēc katra sertifikātu turētāja lūguma savi sertifikāti PVKIU ir jāatpērk vai jāizpērk.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta:

a) tiesību aktos, fonda nolikumā vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos paredzētos gadījumos un saskaņā ar tajos paredzēto kārtību PVKIU drīkst uz laiku pārtraukt savu sertifikātu atpirkšanu vai izpirkšanu. Pārtraukumu drīkst paredzēt tikai ārkārtējos gadījumos, ja apstākļi to prasa un ja pārtraukums ir attaisnojams, ņemot vērā sertifikātu turētāju intereses;

b) dalībvalstis drīkst atļaut kompetentajām iestādēm prasīt sertifikātu atpirkšanas vai izpirkšanas pārtraukumu sertifikātu turētāju vai vispārības interesēs.

3.  Gadījumos, kas minēti 2. punkta a) apakšpunktā, PVKIU nekavējoties savs lēmums jāpaziņo kompetentajām iestādēm un attiecīgajām visu to dalībvalstu iestādēm, kur tas tirgo savus sertifikātus.

38. pants

Aktīvu novērtēšanas noteikumi un PVKIU sertifikātu pārdošanas vai emisijas cenas un atpirkšanas vai izpirkšanas cenas aprēķina noteikumiem jābūt noteiktiem tiesību aktos, fonda nolikumā vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos.

39. pants

Ieguldījumu fondi vai ieguldījumu sabiedrības ieņēmumus sadala vai atkārtoti iegulda saskaņā ar tiesību aktiem un fonda nolikumu vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentiem.

40. pants

PVKIU sertifikātu drīkst emitēt tikai tad, ja PVKIU aktīvos parastajā termiņā ir izdarīta iemaksa, kas ir vienāda ar tīro emisijas cenu. Šis noteikums neliedz izplatīt bezmaksas sertifikātus.

41. pants

1.  Neskarot 19. un 21. pantu:

 ne ieguldījumu sabiedrība,

 ne pārvaldības sabiedrība vai depozitārijs, kas darbojas ieguldījumu fonda vārdā,

nedrīkst piešķirt aizdevumus vai kā galvotājs darboties trešās puses vārdā.

▼M5

2.  Šā panta 1. punkts neliedz šādiem uzņēmumiem iegādāties pārvedamus vērtspapīrus, naudas tirgus instrumentus vai citus 19. panta 1. punkta e), g) un h) apakšpunktā norādītos finanšu instrumentus, kas nav pilnībā apmaksāti.

42. pants

Ne

 ieguldījumu sabiedrība, ne

 pārvaldības sabiedrība vai depozitārijs, kas darbojas ieguldījumu fonda vārdā,

nedrīkst veikt nenodrošinātu tirdzniecību ar pārvedamiem vērtspapīriem, naudas tirgus instrumentiem vai citiem 19. panta 1. punkta e), g) un h) apakšpunktā norādītajiem finanšu instrumentiem.

▼B

43. pants

Tiesību aktos vai fonda nolikumā jāparedz atlīdzība un izdevumi, ko pārvaldības sabiedrība ir tiesīga prasīt no ieguldījumu fonda, un metode, kā aprēķina šādu atlīdzību.

Tiesību aktos vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos ir jāparedz izdevumi, kurus segs sabiedrība.



VIII IEDAĻA

Īpaši noteikumi, ko piemēro PVKIU, kuri tirgo savus sertifikātus dalībvalstīs, kas nav valstis, kur tie atrodas

44. pants

1.  PVKIU, kas tirgo savus sertifikātus citā dalībvalstī, jāievēro šajā valstī spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti jomās, uz ko neattiecas šī direktīva.

2.  Katrs PVKIU drīkst reklamēt savus sertifikātus dalībvalstī, kurā tos tirgo. Tam jāievēro noteikumi, kas šajā valstī reglamentē reklāmu.

3.  Noteikumi, kas minēti 1. un 2. punktā, jāpiemēro bez diskriminācijas.

45. pants

Gadījumā, kas minēts 4. pantā, attiecīgam PVKIU saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas ir spēkā tirdzniecības dalībvalstī, jāveic arī vajadzīgie pasākumi, lai šajā valstī nodrošinātu iespēju veikt maksājumus sertifikātu turētājiem, sertifikātu atpirkšanu vai izpirkšanu, kā arī darīt pieejamu informāciju, kas PVKIU ir jāsniedz.

▼M4

46. pants

Ja PVKIU paredz laist tirgū savus sertifikātus dalībvalstī, kas nav PVKIU atrašanās vietas dalībvalsts, tam vispirms jāinformē attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. Vienlaicīgi PVKIU ir jānosūta šīm kompetentajām iestādēm:

 kompetento iestāžu izsniegts apliecinājums, ka PVKIU atbilst šajā direktīvā noteiktajiem nosacījumiem,

 fonda nolikums vai dibināšanas dokumenti,

 pilnīgais vai vienkāršotais prospekts,

 attiecīgā gadījumā jaunākais gada pārskats un attiecīgais pusgada pārskats un

 ziņas par pasākumiem, kas veikti tā sertifikātu tirdzniecībai minētajā citā dalībvalstī.

Ieguldījumu sabiedrība vai pārvaldības sabiedrība var sākt savu sertifikātu tirdzniecību attiecīgajā citā dalībvalstī divus mēnešus pēc šāda paziņojuma, ja vien attiecīgās dalībvalsts iestādes, pieņemot pamatotu lēmumu līdz šā divu mēnešu termiņa beigām, nekonstatē, ka sertifikātu tirdzniecībai veiktie pasākumi neatbilst 44. panta 1. punktā un 45. pantā norādītajiem noteikumiem.

47. pants

Ja PVKIU tirgo savus sertifikātus dalībvalstī, kas nav tā atrašanās vietas dalībvalsts, tai saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda paredzēta piederības dalībvalstī, jāizplata attiecīgajā citā dalībvalstī tā pilnīgais un vienkāršotais prospekts, gada un pusgada pārskati un pārējā 29. un 30. pantā paredzētā informācija.

Šos dokumentus sniedz uzņēmējas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām, vai valodā, kuru apstiprinājušas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.

▼B

48. pants

Nolūkā veikt savas darbības PVKIU Kopienā drīkst izmantot to pašu nosaukumu (kā ieguldījumu sabiedrība vai ieguldījumu fonds), ko tas izmanto tā atrašanās dalībvalstī. Ja draud rasties pārpratums, uzņēmēja dalībvalsts drīkst likt, lai skaidrības labad nosaukumu papildina ar dažiem paskaidrojumiem.



IX IEDAĻA

Noteikumi attiecībā uz iestādēm, kas atbild par darbības atļaušanu un pārraudzību

49. pants

1.  Dalībvalstis norāda iestādes, kurām jāveic šajā direktīvā paredzētie pienākumi. Par to dalībvalstis informē Komisiju, norādot visu pienākumu sadalījumu.

2.  Iestādēm, kas minētas 1. punktā, jābūt valsts iestādēm vai struktūrām, ko norāda valsts iestādes.

3.  Tās valsts iestāžu kompetencē, kurā atrodas PVKIU, ir minēto PVKIU pārraudzība. Bet tās valsts iestāžu kompetencē, kurās PVKIU tirgo savus sertifikātus saskaņā ar 44. pantu, ir uzraudzīt VIII iedaļas noteikumu ievērošanu.

4.  Attiecīgajām iestādēm jābūt visām pilnvarām, kas vajadzīgas to uzdevumu izpildei.

50. pants

1.  Dalībvalstu iestādes, kas minētas 49. pantā, cieši sadarbojas, lai veiktu savu uzdevumu, un tikai šajā nolūkā piegādā viena otrai visu vajadzīgo informāciju.

▼M2

2.  Dalībvalstis nosaka, ka visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetento iestāžu labā, kā arī kompetento iestāžu norīkotiem revidentiem un ekspertiem jāievēro profesionālais noslēpums. Šāds noslēpums nozīmē, ka nekādu slepenu informāciju, ko tās var saņemt, pildot pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā un tā, ka nav iespējams identificēt konkrētus PVKIU vai pārvaldības sabiedrībasun depozitārijus (turpmāk minēti kā uzņēmumi, kas iegulda savā uzņēmējdarbībā), neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas krimināltiesību akti.

Tomēr, ja PVKIU vai uzņēmums, kas iegulda savā uzņēmējdarbībā, ir atzīts par bankrotējušu vai tiek likvidēts, slepenu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras iesaistītas ieguldījumu sabiedrības glābšanas pasākumos, var izpaust civillietās vai komerclietās.

3.  Dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm 2. punkts neliedz apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu vai citām direktīvām, ko piemēro PVKIU vai uzņēmumiem, kas iegulda savā uzņēmējdarbībā. Uz šo informāciju attiecas profesionālā noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts 2. punktā.

▼M3

4.  Dalībvalstis var slēgt sadarbības līgumus, kuros paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai organizācijām, kā noteikts 6. un 7. punktā, vienīgi tad, ja uz sniedzamo informāciju attiecas profesionālā noslēpuma glabāšanas garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras minētas šajā pantā. Šāda informācijas apmaiņa notiek, lai minētās iestādes vai organizācijas varētu pildīt to pārraudzības funkcijas.

Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to drīkst izpaust tikai ar to kompetento iestāžu noteiktu piekrišanu, kuras ir sniegušas šo informāciju, un attiecīgi tikai tiem mērķiem, attiecībā uz ko šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

▼M2

5.  Kompetentās iestādes, kas saņem slepenu informāciju saskaņā ar 2. vai 3. punktu, to drīkst izmantot savu pienākumu izpildei, vienīgi:

 lai pārbaudītu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē tādu PVKIU vai uzņēmumu darbības sākšanu, kuri iegulda savā uzņēmējdarbībā, un lai atvieglinātu minētās darbības, pārvaldes un grāmatvedības procedūru un iekšējās kontroles mehānismu uzraudzību,

 lai piemērotu sankcijas,

 sakarā ar sūdzību administratīvā lietā par kādu kompetentās iestādes lēmumu, vai

 tiesas procesos, ko sāk saskaņā ar 51. panta 2. punktu.

6.  Šā panta 2. un 5. punkts neliedz veikt informācijas apmaiņu:

a) dalībvalstī, kur ir divas vai vairāk kompetentās iestādes; vai

b) dalībvalstī vai dalībvalstu starpā, starp kompetentajām iestādēm un:

 valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu, ieguldījumu uzņēmumu, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu, kā arī finanšu tirgu uzraudzību,

 struktūrām, kas ir iesaistītas PVKIU un uzņēmumu, kas iegulda savā uzņēmējdarbībā, likvidācijā un bankrota vai līdzīgās procedūrās,

 personām, kas ir atbildīgas par tiesību aktos noteiktās grāmatvedības pārbaudes veikšanu apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu uzņēmumos un citās finanšu iestādēs, un citām finanšu iestādēm,

veicot uzraudzības uzdevumus, nedz arī tādas informācijas izpaušanu iestādēm, kas vada kompensācijas shēmas, kāda vajadzīga to pienākumu izpildei. Uz šādu informāciju attiecas profesionālā noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts 2. punktā.

7.  Neatkarīgi no 2. līdz 5. punkta noteikumiem dalībvalstis drīkst atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un:

 iestādēm, kas pārrauga iestādes, kuras iesaistītas ieguldījumu sabiedrību likvidācijā un bankrota vai līdzīgās procedūrās, vai

 iestādēm, kas pārrauga personas, kuru uzdevums ir veikt tiesību aktos noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmajā daļā paredzēto iespēju, prasa izpildīt vismaz šādus nosacījumus:

 šī informācija ir vajadzīga, lai izpildītu pirmajā daļā minēto pārraudzības uzdevumu,

 uz šajā sakarā saņemto informāciju attiecas profesionālā noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts 2. punktā,

 ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to drīkst izpaust tikai ar to kompetento iestāžu noteiktu piekrišanu, kuras ir sniegušas šo informāciju, un, attiecīgi, tikai tiem mērķiem, attiecībā uz ko šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kuras drīkst saņemt informāciju saskaņā ar šo punktu.

8.  Neatkarīgi no 2. līdz 5. punkta noteikumiem dalībvalstis, lai stiprinātu finanšu sistēmas stabilitāti, arī vienotību, drīkst atļaut informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un iestādēm vai struktūrām, kas saskaņā ar tiesību aktiem atbild par uzņēmējdarbības tiesību pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu.

Dalībvalstis, kas izmanto pirmajā daļā paredzēto iespēju, liek izpildīt vismaz šādus nosacījumus:

 šīs informācija ir vajadzīga, lai izpildītu pirmajā daļā minēto uzdevumu,

 uz šajā sakarā saņemto informāciju attiecas profesionālā noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts 2. punktā,

 ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to drīkst izpaust tikai ar to kompetento iestāžu noteiktu piekrišanu, kuras ir sniegušas šo informāciju, un, attiecīgi, tikai tiem mērķiem, attiecībā uz ko šīs iestādes devušas savu piekrišanu.

Ja dalībvalstī iestādēm vai struktūrām, kas minētas pirmajā daļā, atklāšanas vai izmeklēšanas uzdevumu palīdz pildīt šim nolūkam norīkotas, ņemot vērā viņu īpašo kompetenci, personas, kas nestrādā valsts sektorā, uz šādām personām drīkst attiecināt pirmajā daļā paredzēto informācijas apmaiņu ar otrajā daļā paredzētajiem nosacījumiem.

Lai ieviestu otrās daļas pēdējo ievilkumu, pirmajā daļā minētās iestādes vai struktūras kompetentajām iestādēm, kas ir sniegušas attiecīgo informāciju, paziņo to personu vārdus un pienākumus, kam tā ir jāsūta.

Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo tās iestādes vai struktūras, kuras drīkst saņemt informāciju saskaņā ar šo punktu.

Līdz 2000. gada 31. decembrim Komisija sagatavo ziņojumu par šā punkta piemērošanu.

9.  Šis pants neliedz kompetentajai iestādei piegādāt centrālajām bankām un citām iestādēm ar līdzīgu uzdevumu, kas darbojas kā valsts iestādes, informāciju to uzdevuma veikšanai, tāpat tas neliedz šādām valsts iestādēm vai struktūrām izpaust kompetentajām iestādēm informāciju, kas tām var būt vajadzīga 5. punkta nolūkā. Uz šajā sakarā saņemto informāciju attiecas profesionālā noslēpuma nosacījumi, kā paredzēts šajā pantā.

10.  Šis pants neliedz kompetentajām iestādēm sniegt no 2. līdz 5. punktā minēto informāciju ieskaita iestādei vai līdzīgai iestādei, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem sniedz ieskaita vai norēķinu pakalpojumus kādam dalībvalsts tirgum, ja tās atzīst, ka šāda informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu šo iestāžu pienācīgu darbību attiecībā uz tirgus dalībnieku pārkāpumiem vai varbūtējiem pārkāpumiem. Uz šajā sakarā saņemto informāciju attiecina profesionālā noslēpuma nosacījumus, kā paredzēts 2. punktā. Dalībvalstis tomēr nodrošina, ka informācija, ko saņem saskaņā ar 3. punktu, nav izpaužama šajā punktā minētajos apstākļos bez to kompetento iestāžu noteiktas piekrišanas, kuras to ir sniegušas.

11.  Turklāt, neatkarīgi no 2. līdz 5. punktā minētajiem noteikumiem, dalībvalstis atbilstīgi tiesību aktiem drīkst atļaut sniegt noteiktu informāciju citām valsts pārvaldes struktūrām, kas atbild par tiesību aktiem, kuri attiecas uz PVKIU un uzņēmumu, kas iegulda savā uzņēmējdarbībā, kredītiestāžu, finanšu iestāžu, ieguldījumu sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un minēto struktūru norīkotiem inspektoriem.

Šādu informāciju tomēr drīkst sniegt tikai vajadzības gadījumā konsultatīvās uzraudzības nolūkā.

Dalībvalstis tomēr nosaka, ka informāciju, ko saņem saskaņā ar 3. un 6. punktu, nedrīkst izpaust šajā punktā minētajos apstākļos citādi kā vien ar to kompetento iestāžu noteiktu piekrišanu, kuras šo informāciju ir sniegušas.

▼M2

50a. pants

1.  Dalībvalstis nosaka vismaz to, ka:

a) personām, kam dota atļauja Direktīvas 84/253/EEK ( 16 ) nozīmē, kuras finanšu uzņēmumā pilda uzdevumu, kas paredzēts Direktīvas 78/660/EEK ( 17 ) 51. pantā, Direktīvas 83/349/EEK 37. pantā vai Direktīvas 85/611/EEK 31. pantā, vai jebkuru citu tiesību aktos noteiktu uzdevumu, ir pienākums kompetentajām iestādēm tūlīt ziņot par visiem faktiem vai lēmumiem sakarā ar uzņēmumu, kas tām šo uzdevumu izpildē kļuvuši zināmi un var:

 būt to normatīvo aktu būtisks pārkāpums, kas nosaka atļaujas piešķiršanas nosacījumus vai kas īpaši reglamentē finanšu uzņēmumu darbību, vai

 iespaidot finanšu uzņēmuma turpmāko darbību, vai

 likt atteikties apstiprināt pārskatus vai likt izteikt iebildumus;

b) tāpat šīm personām ir pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas tām kļuvuši zināmi, izpildot uzdevumu, kā aprakstīts a) apakšpunktā, uzņēmumā, kam ar finanšu uzņēmumu ir ciešas saiknes kontroles attiecību dēļ un kurā tās pilda iepriekš minēto uzdevumu.

2.  Kāda 1. punktā minēta fakta vai lēmuma labticīga izpaušana kompetentajām iestādēm, ko izdara personas, kam ir atļauja Direktīvas 84/253/EEK nozīmē, nav līgumā vai kādā normatīvā vai administratīvā aktā paredzēta informācijas izpaušanas ierobežojuma pārkāpums, un šādām personām neuzliek nekādu atbildību.

▼B

51. pants

1.  Iestādēm, kas minētas 49. pantā, jāpamato katrs lēmums neizsniegt atļauju un katrs atteikums, kas pieņemts, ieviešot vispārīgos pasākumus, kuri noteikti šīs direktīvas piemērošanai, un pamatojums jādara zināms iesniedzējam.

2.  Dalībvalstis nosaka, ka lēmumi, ko attiecībā uz PVKIU pieņem saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, dod tiesības griezties tiesās; tas pats ir spēkā, ja lēmums nav pieņemts sešos mēnešos pēc tam, kad PVKIU saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem iesniedzis atļaujas pieteikumu ar visām vajadzīgajām ziņām.

52. pants

1.  Tikai tās dalībvalsts iestādes, kurā PVKIU atrodas, ir tiesīgas veikt pasākumus attiecībā pret šo PVKIU, ja tas pārkāpis kādu no normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem vai fonda nolikumā vai ieguldījumu sabiedrības dibināšanas dokumentos paredzētajiem noteikumiem.

2.  Tās dalībvalsts varas iestādes, kurā tirgo PVKIU sertifikātus, tomēr ir tiesīgas veikt pasākumus attiecībā pret šo PVKIU, ja tas pārkāpj VIII iedaļā minētos noteikumus.

3.  Katrs lēmums atsaukt atļauju vai citāds nopietns pasākums, kas vērsts pret PVKIU, vai katrs atpirkšanas vai izpirkšanas pārtraukums, kas tam piemērots, tās dalībvalsts iestādēm, kurā uzņēmums atrodas, nekavējoties jāpaziņo tās otras dalībvalsts iestādēm, kurā sertifikātus tirgo.

▼M4

52.a pants

1.  Ja pārvaldības sabiedrība sakarā ar pakalpojumu sniegšanu vai filiāļu izveidi darbojas vienā vai vairākās uzņēmējās dalībvalstīs, visu šo attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas.

Pēc pieprasījuma tās nodod viena otrai visu to informāciju par šādu pārvaldības sabiedrību vadību un īpašumu, kas varētu veicināt sabiedrību uzraudzību, un visas ziņas, kas varētu palīdzēt šādu sabiedrību kontrolē. Piederības dalībvalsts iestādes jo īpaši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka uzņēmējas dalībvalsts iestādes savāc 6.c panta 2. punktā norādītos datus.

2.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai īstenotu to uzraudzības pilnvaras, par visiem pasākumiem, ko uzņēmēja dalībvalsts paredz saskaņā ar 6.c panta 6. punktu un kas saistīti ar pārvaldības sabiedrībai noteiktām sankcijām vai pārvaldības sabiedrības darbības ierobežojumiem.

52.b pants

1.  Katra uzņēmēja dalībvalsts nodrošina, ka, ja pārvaldības sabiedrība, kam darbības atļauja piešķirta citā dalībvalstī, veic darbību tās teritorijā ar filiāles starpniecību, pārvaldības sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas pašas vai ar šādam nolūkam sagatavotu personu starpniecību var veikt 52.a pantā norādītās informācijas pārbaudi uz vietas.

2.  Pārvaldības sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes var arī lūgt pārvaldības sabiedrības uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veikt šādu pārbaudi. Iestādēm, kas saņem šādus lūgumus, jārīkojas atbilstoši pilnvarām, veicot pārbaudes pašām, ļaujot to darīt iestādēm, kas lūgušas veikt pārbaudes, vai ļaujot to darīt revidentiem vai ekspertiem.

3.  Šis pants neietekmē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu tiesības, tām pildot pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, veikt to teritorijā reģistrētu filiāļu pārbaudes uz vietas.

▼B



X IEDAĻA

▼M7

Eiropas Vērtspapīru komiteja

▼M7 —————

▼M8

53.a pants

Komisija pieņem šīs direktīvas tehniskos grozījumus šādās jomās:

a) definīciju precizējums, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienotu piemērošanu visā Kopienā;

b) terminoloģijas sakārtošana un definīciju strukturēšana saskaņā ar turpmākiem tiesību aktiem par PVKIU un jautājumiem, kas ar tiem saistīti.

Šos pasākumus, kas paredzēti Direktīvas 85/611/EEK nebūtisku elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 53.b panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

53.b pants

1.  Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK ( 18 ).

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ievērojot tā 8. pantu.

▼B



XI IEDAĻA

Pārejas noteikumi, izņēmumi un nobeiguma noteikumi

54. pants

Tikai attiecībā uz Dānijas PVKIU, Dānijā emitētos pantebreve uzskata par līdzvērtīgiem 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pārvedamiem vērtspapīriem.

55. pants

Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta un 14. panta 1. punkta kompetentās iestādes drīkst atļaut tiem PVKIU, kam šīs direktīvas pieņemšanas dienā ir divi vai vairāk depozitāriji, saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem saglabāt attiecīgo depozitāriju skaitu, ja šīm iestādēm ir garantijas, ka uzdevumi, kas jāpilda saskaņā ar 7. panta 3. punktu un 14. panta 3. punktu, patiešām tiks pildīti.

56. pants

1.  Atkāpjoties no 6. panta, dalībvalstis drīkst ļaut pārvaldības sabiedrībām emitēt uzrādītāja sertifikātus, kas ir citu sabiedrību vārda vērtspapīri.

2.  Dalībvalstis var atļaut pārvaldības sabiedrībām, kas šīs direktīvas pieņemšanas dienā veic arī darbības, kas nav 6. pantā paredzētās darbības, minētās darbības turpināt piecus gadus pēc šīs dienas.

57. pants

1.  Dalībvalstīs līdz 1989. gada 1. oktobrim stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par tiem dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2.  PVKIU, kas darbojas šīs direktīvas pieņemšanas dienā, dalībvalstis drīkst piešķirt laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc minētās dienas, lai izpildītu attiecīgās valsts tiesību aktos ietvertās jaunās prasības.

3.  Grieķijas Republikai un Portugāles Republikai ir ļauts atlikt šīs direktīvas ieviešanu ne vēlāk kā līdz 1992. gada 1. aprīlim.

Gadu pirms šīs dienas Komisija ziņo Padomei par šīs direktīvas ieviešanu un visām grūtībām, kādas, īstenojot šo direktīvu, var būt bijušas Grieķijas Republikai vai Portugāles Republikai, lai ievērotu pirmajā apakšpunktā minēto termiņu.

Vajadzības gadījumā Komisija ierosina Padomei pagarināt termiņu par ne vairāk kā četriem gadiem.

58. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savas valsts svarīgākos normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņem jomā, kuru regulē šī direktīva.

59. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




►M4  I PIELIKUMS ◄

A   SARAKSTS



1.  Ziņas par ieguldījumu fondu

1.  Ziņas par pārvaldības sabiedrību

1.  Ziņas par ieguldījumu sabiedrību

1.1.  Nosaukums.

1.1.  Nosaukums vai veids, juridiskā forma, juridiskā adrese un pārvaldes iestādes adrese, ja tā nesakrīt ar juridisko adresi.

1.1.  Nosaukums vai veids, juridiskā forma, juridiskā adrese un pārvaldes iestādes adrese, ja tā nesakrīt ar juridisko adresi.

1.2.  Ieguldījumu fonda dibināšanas datums. Norāde par darbības laiku, ja tas ir ierobežots.

1.2.  Sabiedrības dibināšanas datums. Norāde par darbības laiku, ja tas ir ierobežots.

1.2.  Sabiedrības dibināšanas datums. Norāde par darbības laiku, ja tas ir ierobežots.

 

1.3.  Ja sabiedrība pārvalda citus ieguldījumu fondus, norāde par šiem citiem ieguldījumu fondiem.

►M4  

1.3.  Ja ieguldījumu sabiedrībai ir dažādas ieguldījumu kategorijas, norāde par šīm kategorijām.

 ◄

1.4.  Paziņojums par vietu, kur var saņemt fonda nolikumu, ja tas nav pielikumā, un periodiskos pārskatus.

 

1.4.  Paziņojums par vietu, kur var saņemt sabiedrības dibināšanas dokumentus, ja tie nav pielikumā, un periodiskos pārskatus.

1.5.  Sertifikātu turētājiem būtiskas īsas norādes par nodokļu sistēmu, ko piemēro ieguldījumu fondam. Ziņas par to, vai sākumā izdara atskaitījumus no ieņēmumiem un vai fonds maksā sertifikātu turētājiem no kapitāla peļņas.

 

1.5.  Sertifikātu turētājiem būtiskas īsas norādes par nodokļu sistēmu, ko piemēro sabiedrībai. Ziņas par to, vai sākumā izdara atskaitījumus no ieņēmumiem un vai sabiedrība maksā sertifikātu turētājiem no kapitāla peļņas.

1.6.  Aprēķina un sadales dienas.

 

1.6.  Aprēķina un sadales dienas.

1.7.  To personu vārdi, kas atbild par 31. pantā minēto grāmatvedības dokumentu pārbaudi.

 

1.7.  To personu vārdi, kas atbild par 31. pantā minēto grāmatvedības dokumentu pārbaudi.

 

1.8.  Sabiedrības vadības, pārvaldības un pārraudzības struktūru locekļu vārdi un amati. Ziņas par galveno darbību, ko viņi veic ārpus sabiedrības, ja tai ir būtisks sakars ar šo sabiedrību.

1.8.  Sabiedrības vadības, pārvaldības un pārraudzības struktūru locekļu vārdi un amati. Ziņas par galveno darbību, ko viņi veic ārpus sabiedrības, ja tai ir būtisks sakars ar šo sabiedrību.

 

1.9.  Reģistrētā kapitāla apmērs ar norādi par apmaksāto kapitālu.

1.9.  Pamatkapitāls.

1.10.  Ziņas par attiecīgo sertifikātu veidiem un galvenajām pazīmēm, un jo īpaši:

— attiecīgā sertifikātā nostiprināto tiesību veids (materiālās, personiskās vai citas),

— oriģināli vērtspapīri vai īpašumtiesību apliecības; iegrāmatojums reģistrā vai kontā,

— sertifikātu veids: vārda vai uzrādītāja. Norāde par visiem nomināliem, kas var būt paredzēti,

— norāde par sertifikātu turētāja balsstiesībām, ja tādas ir,

— apstākļi, kādos var pieņemt lēmumu par ieguldījumu fonda likvidāciju un likvidācijas procedūra, īpaši attiecībā uz sertifikātu turētāju tiesībām.

 

1.10.  Ziņas par attiecīgo sertifikātu veidiem un galvenajām pazīmēm, un jo īpaši:

— oriģināli vērtspapīri vai īpašumtiesību apliecības; iegrāmatojums reģistrā vai kontā,

— sertifikātu veids: vārda vai uzrādītāja. Norāde par visiem nomināliem, kas var būt paredzēti,

— norāde par sertifikātu turētāja balsstiesībām,

— apstākļi, kādos var pieņemt lēmumu par ieguldījumu sabiedrības likvidāciju, un likvidācijas procedūra, īpaši attiecībā uz sertifikātu turētāju tiesībām.

1.11.  Vajadzības gadījumā norāde par fondu biržām vai tirgiem, kur sertifikāti tiek kotēti vai tirgoti.

 

1.11.  Vajadzības gadījumā norāde par fondu biržām vai tirgiem, kur sertifikāti tiek kotēti vai tirgoti.

1.12.  Sertifikātu emisijas un pārdošanas procedūras un nosacījumi.

 

1.12.  Sertifikātu emisijas un pārdošanas procedūras un nosacījumi.

1.13.  Sertifikātu atpirkšanas vai izpirkšanas procedūras un apstākļi, kādos atpirkšanu vai izpirkšanu drīkst pārtraukt.

 

1.13.  Sertifikātu atpirkšanas vai izpirkšanas procedūras un nosacījumi un apstākļi, kādos atpirkšana vai izpirkšanu drīkst pārtraukt. ►M4  Ja ieguldījumu sabiedrībai ir dažādas ieguldījumu kategorijas, informācija par to, kā sertifikātu turētājs var pāriet no vienas kategorijas uz citu, un šādos gadījumos piemērojamie maksājumi. ◄

1.14.  Ieņēmumu noteikšanas un izmantošanas noteikumi.

 

1.14.  Ieņēmumu noteikšanas un izmantošanas noteikumi.

1.15.  Ieguldījumu fonda ieguldījumu mērķu apraksts, tostarp tā finanšu mērķi (kapitāla pieaugums vai ieņēmumi), ieguldījumu politika (piem., specializācija ģeogrāfiskos apgabalos vai tautsaimniecības nozarēs), šīs ieguldījumu politikas ierobežojumi un norāde par visām metodēm, instrumentiem vai pilnvarām aizņemties, kuras var izmantot ieguldījumu fonda pārvaldībā.

 

1.15.  Sabiedrības ieguldījumu mērķu apraksts, tostarp tās finanšu mērķi (kapitāla pieaugums vai ieņēmumi), ieguldījumu politika (piem., specializācija ģeogrāfiskos apgabalos vai tautsaimniecības nozarēs), šīs ieguldījumu politikas ierobežojumi un norāde par visām metodēm, instrumentiem vai pilnvarām aizņemties, kuras var izmantot sabiedrības pārvaldībā.

1.16.  Aktīvu novērtēšanas noteikumi.

 

1.16.  Aktīvu novērtēšanas noteikumi.

1.17.  Sertifikātu pārdošanas vai emisijas cenas un atpirkšanas vai izpirkšanas cenas noteikšana, jo īpaši:

— šo cenu aprēķina metode un biežums,

— ziņas par sertifikātu pārdošanas vai emisijas un atpirkšanas vai izpirkšanas izmaksām,

— šo cenu publicēšanas līdzekļi, vietas un biežums.

 

1.17.  Sertifikātu pārdošanas vai emisijas cenas un atpirkšanas vai izpirkšanas cenas noteikšana, jo īpaši:

— šo cenu aprēķina metode un biežums,

— ziņas par sertifikātu pārdošanas vai emisijas un atpirkšanas vai izpirkšanas izmaksām,

— šo cenu publicēšanas līdzekļi, vietas un biežums. (1)

1.18.  Ziņas par atlīdzības veidu, apmēru un aprēķinu, kas ieguldījumu fondam jāmaksā pārvaldības sabiedrībai, depozitārijam vai trešām personām, pārvaldības sabiedrības, depozitārija vai trešo pušu izdevumu atlīdzināšana, ko veic ieguldījumu fonds.

 

1.18.  Ziņas par atlīdzības veidu, apmēru un aprēķinu, kas sabiedrībai jāmaksā saviem direktoriem, vadības, pārvaldības un pārraudzības struktūru locekļiem, depozitārijam vai trešām personām, tās direktoru, depozitārija vai trešo pušu izdevumu atlīdzināšana, ko veic sabiedrība.

(1)   Ieguldījumu sabiedrības šīs direktīvas 14. panta 5. punkta nozīmē norāda arī:

— sertifikātu tīrās aktīvu vērtības aprēķina metodi un biežumu,

— šīs vērtības publicēšanas līdzekļus, vietu un biežumu,

— tirdzniecības valsts fondu biržu, kuras cenas nosaka to darījumu cenas, ko šajā valstī veic ārpus fondu biržām.

2. Ziņas par depozitāriju:

2.1. Nosaukums vai veids, juridiskā forma, juridiskā adrese un pārvaldes iestādes adrese, ja tā nesakrīt ar juridisko adresi.

2.2. Galvenā darbība.

3. Ziņas par konsultatīvajiem uzņēmumiem vai ārējiem ieguldījumu konsultantiem, kas saskaņā ar līgumu sniedz padomus, par ko tiek maksāts no PVKIU aktīviem:

3.1. Uzņēmuma nosaukums vai veids vai konsultanta vārds;

3.2. Līguma ar pārvaldības sabiedrību vai ieguldījumu sabiedrību būtiskākie noteikumi, kas var būt svarīgi sertifikātu turētājiem, izņemot noteikumus par atlīdzību;

3.3. Citas nozīmīgas darbības.

4. Ziņas par kārtību, kādā izdara maksājumus sertifikātu turētājiem, atpērk vai izpērk pajas un dara pieejamu informāciju par PVKIU. Šādai informācijai jebkurā gadījumā jābūt pieejamai dalībvalstī, kurā atrodas PVKIU. Turklāt, ja pajas tiek tirgotas citā dalībvalstī, šādu informāciju attiecībā uz šo valsti sniedz prospektā, ko publicē tur.

▼M4

5. Pārējā informācija par ieguldījumiem.

5.1. Ieguldījumu sabiedrības kopīgā ieguldījumu fonda agrākā darbība (attiecīgā gadījumā) — šādu informāciju var iekļaut prospektā vai pievienot tam;

5.2. Tipiskā ieguldītāja, kam paredzēts kopīgais ieguldījumu fonds vai ieguldījumu sabiedrība, raksturojums.

6. Ekonomiska informācija.

6.1. Iespējamie izdevumi vai maksājumi, kas nav minēti 1.17. punktā, nodalot maksājumus, kas jāveic sertifikātu turētājam, un maksājumus, kas jāveic no kopīgā ieguldījumu fonda vai ieguldījumu sabiedrības aktīviem.

▼B

B   SARAKSTS

Ziņas, kas jāiekļauj regulārajos ziņojumos

I.   Paziņojums par aktīviem un pasīviem

 pārvedami vērtspapīri,

 19. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā veida parāda instrumenti,

 banku bilances,

 citi aktīvi,

 kopējie aktīvi,

 pasīvi,

 tīro aktīvu vērtība.

II.   Apgrozībā esošo sertifikātu skaits

III.   Tīrā aktīvu vērtība uz vienu sertifikātu

IV.   Vērtspapīru portfelis, norādot atsevišķi:

a) pārvedamos vērtspapīrus, kas reģistrēti fondu biržas oficiālā sarakstā;

b) pārvedamos vērtspapīrus, ko tirgo citā regulētā tirgū;

c) direktīvas 19. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā veida pārvedamos vērtspapīrus, kas nesen emitēti;

d) citus direktīvas 19. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā veida pārvedamos vērtspapīrus;

e) parāda instrumentus, ko saskaņā ar 19. panta 2. punkta b) apakšpunktu uzskata par līdzvērtīgiem;

turklāt — izvērtējot saskaņā ar vispiemērotākajiem kritērijiem, ņemot vērā PVKIU ieguldījumu politiku (piem., saskaņā ar ekonomikas, ģeogrāfijas vai valūtas kritēriju), izsakot kā procentuālo daļu no tīrajiem aktīviem; katram no iepriekš minētajiem ieguldījumiem jānorāda tā procentuālā daļa no attiecīgā PVKIU kopējiem aktīviem.

Paziņojums par izmaiņām vērtspapīru portfeļa struktūrā pārskata periodā.

V.   Paziņojums par pārmaiņām PVKIU aktīvos pārskata periodā, tostarp:

 ieņēmumi no ieguldījumiem,

 citi ieņēmumi,

 pārvaldības izmaksas,

 depozitārija izmaksas,

 citas izmaksas un nodokļi,

 tīrie ieņēmumi,

 sadalītie un no jauna ieguldītie ieņēmumi,

 izmaiņas kapitāla bilancē,

 ieguldījumu vērtības pieaugums vai samazinājums,

 visas citas izmaiņas, kas iespaido PVKIU aktīvus un pasīvus.

VI.   Salīdzinājuma tabula, kura aptver pēdējos trīs finanšu gadus un kurā par katru finanšu gadu uzrāda finanšu gada beigu:

 kopējo tīro aktīvu vērtību,

 tīro aktīvu vērtību uz vienu sertifikātu.

VII.   Ziņas par saistību galīgo apjomu pa darījumu kategorijām 21. panta izpratnē, kurus PVKIU ir izpildījis pārskata periodā.

▼M4

C   PLĀNS

Vienkāršotā prospekta saturs

PVKIU īss raksturojums:

 kad tika radīts kopīgais ieguldījumu fonds vai ieguldījumu sabiedrība un norāde uz dalībvalsti, kurā kopīgais ieguldījumu fonds vai ieguldījumu sabiedrība ir reģistrēta/dibināta,

 gadījumā, ja PVKIU ir dažādas ieguldījumu kategorijas, norāde par šo apstākli,

 pārvaldības sabiedrība (attiecīgā gadījumā),

 paredzamais pastāvēšanas termiņš (attiecīgā gadījumā),

 depozitārijs,

 revidenti,

 finanšu grupa (piem., banka), kas sekmē PVKIU darbību.

Informācija par ieguldījumiem:

 PVKIU mērķu īss formulējums,

 kopīgā ieguldījumu fonda vai ieguldījumu sabiedrības investīciju politika un fonda riska profila īss novērtējums (attiecīgā gadījumā iekļaujot informāciju saskaņā ar 24.a pantu un pa ieguldījumu kategorijām),

 kopīgā ieguldījumu fonda vai ieguldījumu sabiedrības agrākā darbība (attiecīgā gadījumā) un brīdinājums, ka tā nav nākotnes darbības rādītājs, — šādu informāciju var iekļaut prospektā vai pievienot tam,

 tipiskā ieguldītāja, kam paredzēts kopīgais ieguldījumu fonds vai ieguldījumu sabiedrība, raksturojums.

Ekonomiska informācija:

 nodokļu režīms,

 komisijas nauda par darījuma noslēgšanu un ieguldījuma izņemšanu,

 citi iespējamie izdevumi vai maksājumi, nodalot maksājumus, kas jāveic sertifikātu turētājam, un maksājumus, kas jāveic no kopīgā ieguldījumu fonda vai ieguldījumu sabiedrības aktīviem.

Komerciāla informācija:

 kā pirkt sertifikātus,

 kā pārdot sertifikātus,

 ja PVKIU ir dažādas ieguldījumu kategorijas, kā pāriet no vienas kategorijas uz citu un šādos gadījumos piemērojamie maksājumi,

 kad un kā sadala dividendes par PVKIU sertifikātiem vai akcijām (attiecīgā gadījumā),

 kad/kā un cik bieži publicē vai dara pieejamas cenas.

Papildu informācija:

 paziņojums, ka pēc pieprasījuma līdz līguma noslēgšanai un pēc tam bez maksas var iegādāties pilnīgo prospektu, gada un pusgada pārskatus,

 kompetentā iestāde,

 norāde par kontaktpunktu (persona/departaments, laiks utt.), kur vajadzības gadījumā var iegūt papildu paskaidrojumus,

 prospekta izdošanas datums.




II PIELIKUMS

Kolektīvā portfeļa pārvaldīšanā iekļautās funkcijas:

 investīciju pārvaldīšana,

 administratīvā vadība:

 

a) juridiskie un līdzekļu pārvaldīšanas grāmatvedības pakalpojumi;

b) klienta pieprasījumi;

c) vērtēšana un cenas noteikšana (tostarp nodokļu deklarācijas);

d) reglamentējoša atbilstības uzraudzība;

e) sertifikātu turētāju reģistra kārtošana;

f) ienākuma sadale;

g) sertifikātu emisija un dzēšana;

h) līguma norēķini (tostarp sertifikātu nosūtīšanu);

i) lietvedība;

 realizācija.



( 1 ) OV C 171, 26.7.1976., 1. lpp.

( 2 ) OV C 57, 7.3.1977., 31. lpp.

( 3 ) OV C 75, 26.3.1977., 10. lpp.

( 4 ) OV L 168, 18.7.1995., 7. lpp.

( 5 ) OV L 348, 17.12.1988., 62. lpp.

( 6 ) OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/64/EK (OV L 290, 17.11.2000., 27. lpp.).

( 7 ) OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

( 8 ) OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

( 9 ) OV L 141, 11,6..1993., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/33/EK (OV L 204, 21.7.1998., 29. lpp.).

( 10 ) Publikāciju birojs iekļauj atsauci uz šo direktīvu.

( 11 ) OV L

( 12 ) OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

( 13 ) Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/60/EK (OV L 162, 26.6.1999., 65. lpp.).

( 14 ) Padomes Ceturtā direktīva 78/660/EEK (1978. gada 25. jūlijs), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem (OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/60/EK (OV L 162, 26.6.1999., 65. lpp.).

( 15 ) OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.

( 16 ) OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.

( 17 ) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/605/EEK (OV L 317, 16.11.1994., 60. lpp.).

( 18 ) OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/8/EK (OV L 3, 7.1.2004., 33. lpp.).

Top