Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 01979L0869-20030605

    Consolidated text: Padomes Direktīva (1979. gada 9. oktobris) par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs (79/869/EEK)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1979/869/2003-06-05

    1979L0869 — LV — 05.06.2003 — 002.001


    Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

    ►B

    PADOMES DIREKTĪVA

    (1979. gada 9. oktobris)

    par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs

    (79/869/EEK)

    (OV L 271, 29.10.1979, p.44)

    Grozīta ar:

     

     

    Oficiālais Vēstnesis

      No

    page

    date

     M1

    PADOMES DIREKTĪVA 81/855/EEK (1981. gada 19. oktobris),

      L 319

    16

    7.11.1981

    ►M2

    PADOMES DIREKTĪVA 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris),

      L 377

    48

    31.12.1991

    ►M3

    PADOMES REGULA (EK) Nr. 807/2003 (2003. gada 14. aprīlis),

      L 122

    36

    16.5.2003


    Grozīta ar:

     A1

      L 302

    23

    15.11.1985

     A2

    Austrijas, Zviedrijas un Somijas pievienošanās akts

      C 241

    21

    29.8.1994




    ▼B

    PADOMES DIREKTĪVA

    (1979. gada 9. oktobris)

    par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs

    (79/869/EEK)



    EIROPAS KOPIENU PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. un 235. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 2 ),

    ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),

    tā kā Eiropas Kopienu rīcības programma attiecībā uz vidi ( 4 ) paredz standartizēt un saskaņot izmantojamās mērīšanas metodes, lai Kopienā varētu salīdzināt piesārņojuma mērījumu rezultātus;

    tā kā Padomes Direktīva 75/440/EEK (1975. gada 16. jūnijs) par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens kvalitāti dalībvalstīs ( 5 ) un jo īpaši tās 5. panta 2. punkts paredz pieņemt Kopienas politiku attiecībā uz paraugu ņemšanas un parametru analīžu biežumu, kā arī mērīšanas metodēm;

    tā kā jebkura atšķirība noteikumos, ko dažādās dalībvalstīs jau piemēro vai gatavojas piemērot attiecībā uz mērīšanas metodēm un katra parametra paraugu ņemšanas un analīžu biežumu, lai noteiktu virszemes ūdens kvalitāti, var radīt nevienlīdzīgas konkurences apstākļus un tā tieši ietekmēt kopējā tirgus darbību; tā kā tāpēc saskaņā ar Līguma 100. pantu šajā jomā ir nepieciešams tuvināt tiesību aktus;

    tā kā ir vajadzīgs, lai šī tiesību aktu tuvināšana būtu apvienota ar Kopienas rīcību, kas būtu vērsta uz to, lai, piemērojot pilnīgākus tiesību aktus, sasniegtu vienu no Kopienas mērķiem vides aizsardzības un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā; tā kā, lai to panāktu, jāpieņem daži īpaši noteikumi; tā kā ir jāatsaucas uz Līguma 235. pantu, jo Līgums neparedz šim mērķim vajadzīgās pilnvaras;

    tā kā analīzēm, ko veic dalībvalstīs, jānosaka kopējas mērīšanas standartmetodes, lai definētu parametrus, kas nosaka dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens fiziskās, ķīmiskās un mikrobioloģiskās īpašības;

    tā kā, lai kontrolētu vajadzīgo kvalitāti, nepieciešams regulāri ņemt obligāto skaitu dzeramā ūdens paraugu, lai varētu izmērīt Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā noteiktos parametrus;

    tā kā minimālajam paraugu ņemšanas un analīžu biežumam attiecībā uz katru parametru vajadzētu pieaugt proporcionāli iegūtā ūdens daudzumam un apgādāto iedzīvotāju skaitam; tā kā biežumam vajadzētu pieaugt atbilstīgi riska pakāpei, ko izraisa ūdens kvalitātes pasliktināšanās;

    tā kā tehnikas un zinātnes attīstības dēļ var rasties nepieciešamība ātri pielāgot dažas šīs direktīvas I pielikumā noteiktās prasības, lai jo īpaši ņemtu vērā izmaiņas Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā uzskaitīto parametru līmeņos; tā kā, lai atvieglotu vajadzīgo pasākumu īstenošanu, jāizstrādā procedūra ciešas sadarbības izveidei starp dalībvalstīm un Komisiju Komitejā pielāgošanai tehnikas un zinātnes attīstībai,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.



    1. pants

    Šī direktīva attiecas uz mērīšanas standartmetodēm un paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas biežumu attiecībā uz parametriem, kas uzskaitīti Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā.

    2. pants

    Šajā direktīvā:

     “mērīšanas standartmetode” nozīmē mērīšanas principa izklāstu vai īsu aprakstu procedūrai, ar kuru nosaka šīs direktīvas I pielikumā uzskaitīto parametru lielumu,

     “noteikšanas robeža” nozīmē pētāmā parametra mazāko lielumu, ko ir iespējams noteikt,

     “precizitāte” nozīmē diapazonu, kurā var noteikt 95 % uz viena parauga ar vienu metodi izdarīto mērījumu rezultātu,

     “atbilstība” nozīmē atšķirību starp īsto pētāmā parametra lielumu un vidējo eksperimentāli iegūto lielumu.

    3. pants

    1.  Paņemto ūdens paraugu analīze attiecas uz tiem Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā uzskaitītajiem parametriem, kuriem ir noteikti I un/vai G vērtības.

    2.  Dalībvalstis, cik iespējams, izmanto šīs direktīvas I pielikumā minētās mērīšanas standartmetodes.

    3.  Ir jāievēro noteikšanas robeža un to mērīšanas metožu precizitātes un atbilstības pakāpe, ko izmanto, lai pārbaudītu šīs direktīvas I pielikumā uzskaitītos parametrus.

    4. pants

    1.  Minimālais paraugu ņemšanas un analīžu biežums gadā attiecībā uz katru parametru ir norādīts šīs direktīvas II pielikumā. Paraugu ņemšana, ja iespējams, ir jāveic visu gadu, lai informācija par ūdens kvalitāti būtu pilnīga.

    2.  Virszemes ūdens paraugiem jāraksturo ūdens kvalitāte paraugu ņemšanas vietā saskaņā ar Direktīvas 75/440/EEK 5. panta 4. punktu.

    5. pants

    Paraugiem izmantojamie trauki, konservanti vai metodes, ko izmanto, lai daļu parauga saglabātu viena vai vairāku parametru analīzei, paraugu pārvietošana un uzglabāšana un paraugu sagatavošana analīzei nedrīkst izraisīt būtiskas izmaiņas analīžu rezultātos.

    6. pants

    1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes nosaka paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas biežumu katram parametram katrai paraugu ņemšanas vietai.

    2.  Paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas biežums nav mazāks par minimālo biežumu gadā, kas norādīts šīs direktīvas II pielikumā.

    7. pants

    1.  Ja kompetentu iestāžu veikts apsekojums par dzeramā ūdens ieguvei paredzēto virszemes ūdeni liecina, ka konkrētu parametru vērtības ir ievērojami labākas nekā tās, ko noteikušas dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 75/440/EEK II pielikumu, attiecīgā dalībvalsts var samazināt paraugu ņemšanas un analīžu veikšanas biežumu šo parametru noteikšanai.

    2.  Ja 1. punktā minētajos gadījumos nerodas piesārņojums un ja ūdens kvalitāte nepasliktinās, un ja minētā ūdens kvalitāte ir labāka par rādītājiem, kas doti Direktīvas 75/440/EEK II pielikuma A1 slejā, attiecīgās iestādes var lemt par to, ka regulāras analīzes nav nepieciešamas.

    8. pants

    ▼M2

    Reizi trijos gados dalībvalstis Komisijai nosūta nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu, šis ziņojums attiecas arī uz citām piemērotām Kopienas direktīvām. Šo ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai formu, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK ( 6 ) 6. pantā paredzēto procedūru. Minēto anketu vai formu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma. Ziņojumu Komisijai nosūta deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms.

    Pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 1993. gada līdz 1995. gadam ieskaitot.

    Kopienas ziņojumu par direktīvas īstenošanu Komisija nodod atklātībai deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas.

    ▼B

    9. pants

    Lai jo īpaši ņemtu vērā izmaiņas Direktīvas 75/440/EEK II pielikumā minētajos parametru līmeņos, tos grozījumus, kas vajadzīgi, lai:

     mērīšanas standartmetodes, kas uzskaitītas šīs direktīvas I pielikumā,

     noteikšanas robežu, šo metožu precizitāti un atbilstību,

     ieteicamos materiālus traukam

    saskaņotu ar tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 11. pantā izklāstīto procedūru.

    10. pants

    1.  Lai sasniegtu 9. pantā noteikto mērķi, ar šo izveido Komiteju pielāgošanai tehnikas un zinātnes attīstībai (turpmāk tekstā “Komiteja”), kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

    ▼M3 —————

    ▼M3

    11. pants

    1.  Komisijai palīdz Tehniskā un zinātniskā progresa ieviešanas komiteja.

    2.  Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 7 ) 5. un 7. pantu.

    Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

    3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

    ▼B

    12. pants

    1.  Ar šo Direktīvu 75/440/EEK groza šādi:

    a) 5. panta 2. punktu svītro;

    b) Direktīvas 5. panta 3. punktā vārdus “tām, kas minēti 2. punktā”, aizstāj ar vārdiem “minētajām ūdens kvalitātes parametru vērtībām”.

    2.  Šā panta 1. punkts stājas spēkā divos gados pēc šīs direktīvas paziņošanas.

    13. pants

    Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības divos gados pēc tās paziņošanas. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

    14. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.




    I PIELIKUMS

    Padomes Direktīvas 75/440/EEK parametru I un/vai G vērtību mērīšanas standartmetode



    (A)

    (B)

    (C)

    (D)

    (E)

    (F)

    (G)

     

    Parametrs

    Noteikšanas robeža

    Precizitāte

    ±

    Atbilstība

    ±

    Mērīšanas standartmetode

    Ieteicamais trauka materiāls

    1.

    pH

    pH vienība

    0,1

    0,2

    —  elektrometrija

    Mēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā bez iepriekšējas parauga apstrādes

     

    2.

    Krāsa

    (pēc parauga filtrēšanas)

    mg Pt/l

    5

    10 %

    20 %

    —  filtrēšana caur stikla šķiedras membrānu

    Fotometriskā metode, izmantojot platīna-kobalta skalu

     

    3.

    Kopējās suspendētās cietās vielas

    mg/l

    5 %

    10 %

    —  filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu, žāvēšana 105 °C un svēršana

    —  centrifugēšana (vismaz 5 minūtes ar vidējo centrbēdzes spēka paātrinājumu 2 800 līdz 3 200 g), žāvēšana 105 °C un svēršana

     

    4.

    Temperatūra

    °C

    0,5

    1

    —  termometrija

    Mēra uz vietas paraugu ņemšanas laikā bez iepriekšējas parauga apstrādes

     

    5.

    Vadītspēja pie 20 °C

    μs/cm

    5 %

    10 %

    —  alektrometrij

     

    6.

    Smarža

    Šķīdināšanas faktors 25 °C temperatūrā

    —  ar vairākām šķīdināšanām

    Stikls

    7.

    Nitrāti

    mg/l NO3

    2

    10 %

    20 %

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

     

    8.

    Fluorīdi

    mg/l F

    0,05

    10 %

    20 %

    —  molekulārās absorbcijas spektrometrija, ja nepieciešams, pēc destilācijas

    —  ijonu selektīvie elektrod

     

    9.

    Kopējais ekstrahējamais organiskais hlors

    mg/l Cl

     
     
     
     
     

    10.

    Izšķīdusi dzelzs

    mg/l Fe

    0,02

    10 %

    20 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija pēc filtrēšanas caur filtra membrānu (0,45 μm)

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija pēc filtrēšanas caur 0,45 μm filtra membrānu

     

    11.

    Mangāns

    mg/l Mn

    0,01 (1)

    10 %

    20 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

     

    0,02 (2)

    10 %

    20 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

     

    12.

    Varš (5)

    mg/l Cu

    0,005

    10 %

    20 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

    —  polarogrāfija

     

    0,02 (3)

    10 %

    20 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

    —  polarogrāfija

     

    13.

    Cinks (5)

    mg/l Zn

    0,01 (1)

    10 %

    20 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

     

    0,02

    10 %

    20 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

     

    14.

    Bors (5)

    mg/l B

    0,1

    10 %

    20 %

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

    Materiāli, kuri nesatur boru ievērojamā daudzumā

    15.

    Berilijs

    mg/l Be

     
     
     
     
     

    16.

    Kobalts

    mg/l Co

     
     
     
     
     

    17.

    Niķelis

    mg/l Ni

     
     
     
     
     

    18.

    Vanādijs

    mg/l V

     
     
     
     
     

    19.

    Arsēns (5)

    mg/l As

    0,002 (1)

    20 %

    20 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

     

    0,01 (4)

     
     

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

     

    20.

    Kadmijs (9)

    mg/l Cd

    0,0002

    30 %

    30 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

     

    0,001 (7)

     
     

    —  polarogrāfija

    21.

    Kopējais hroms (9)

    mg/l Cr

    0,01

    20 %

    30 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

     

    22.

    Svins (9)

    mg/l Pb

    0,01

    20 %

    30 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

    —  polarogrāfija

     

    23.

    Selēn (9)s

    mg/l Se

    0,005

     
     

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

     

    24.

    Dzīvsudrabs (9)

    mg/l Hg

    0,0001

    0,0002 (7)

    30 %

    30 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija bez liesmas (aukstā iztvaikošana)

     

    25.

    Bārijs (9)

    mg/l Ba

    0,02

    15 %

    30 %

    —  atomu absorbcijas spektrofotometrija

     

    26.

    Cianīds

    mg/l CN

    0,01

    20 %

    30 %

    —  molekulārās absorbcijas fotometrija

     

    27.

    Sulfāti

    mg/l SO4

    10

    10 %

    10 %

    —  gravimetriskā analīze

    —  EDTA kompleksimetrija

    —  molekulārās absorbcijas fotometrija

     

    28.

    Hlorīdi

    mg/l Cl

    10

    10 %

    10 %

    —  titrēšana (Mora metode)

    —  molekulārās absorbcijas fotometrija

     

    29.

    Virsmas aktīvās vielas, kas reaģē ar metilēnzilo

    mg/l (Laurila sulfāts)

    0,05

    20 %

     

    —  molekulārās absorbcijas fotometrija

     

    30.

    Fosfāti

    mg/lP2O5

    0,02

    10 %

    20 %

    —  molekulārās absorbcijas fotometrija

     

    31.

    Fenoli (fenolu indekss)

    mg/lC6H5OH

    0,0005

    0,0005

    0,0005

    —  molekulārās absorbcijas fotometrija 4 aminoantipirīna metode

    Stikls

    0,001 (8)

    30 %

    50 %

    —  paranitranilīna metode

    32.

    Izšķīduši vai emulģēti ogļūdeņraži

    mg/l

    0,01

    20 %

    30 %

    —  infrasarkanā spektrometrija pēc ekstrakcijas ar tetrahloroglekli

    Stikls

    0,04 (6)

     
     

    —  gravimetrija pēc ekstrakcijas ar petrolēteri

    33.

    Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži (5)

    mg/l

    0,00004

    50 %

    50 %

    —  fluorescences mērīšana UV staros pēc plānslāņa hromatogrāfijas

    Salīdzinošs mērījums attiecībā pret sešu kontroles vielu maisījumu ar tādu pašu koncentrāciju (10)

    Stikls vai alumīnijs

    34.

    Kopējie pesticīdi (parations, heksahlorcikloheksāns, dildrins) (5)

    mg/l

    0,0001

    50 %

    50 %

    —  gāzes vai šķidruma hromatogrāfija pēc ekstrakcijas ar piemērotiem šķīdinātājiem un attīrīšanas

    Maisījuma sastāvdaļu identifikācija

    Kvantitatīvā analīze (11)

    Stikls

    35.

    Ķīmiskais skābekļa patēriņš

    mg/l O2

    15

    20 %

    20 %

    —  kālija dihromāta metode

     

    36

    Piesātinājums ar izšķīdušo skābekli

    %

    5

    10 %

    10 %

    —  Vinklera metode

    Stikls

     
     
     

    —  elektroķīmiskā metode

     

    37.

    Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BOD5) 20 ˚C temperatūrā bez nitrifikācijas

    mg/l O2

    2

    1,5

    2

    —  izšķīdušā skābekļa noteikšana pirms un pēc piecu dienu ilgas inkubācijas 20 ˚C ± 1 ˚C pilnīgā tumsā. Nitrifikācijas inhibitora pievienošana

     

    38.

    Ar Kjeldāla metodi noteiktais slāpeklis (izņemot NO2 un NO3)

    mg/l N

    0,3

    0,5

    0,5

    —  mineralizācija, destilācija ar Kjeldāla metodi un amonija noteikšana ar molekulārās absorbcijas spektrofotometriju vai titrēšanu

     

    39.

    Amonijs

    mg/l NH4

    0,01 (1)

    0,03 (1)

    0,03 (1)

    —  molekulārās absorbcijas spektrofotometrija

     

    0,1 (2)

    10 % (2)

    20 % (2)

     

    40.

    Ar hloroformu ekstrahējamas vielas

    mg/l

     (12)

    —  ekstrakcija pie neitrāla pH ar attīrītu hloroformu, iztvaicēšana vakuumā istabas temperatūrā, nogulšņu nosvēršana

     

    41.

    Kopējais organiskais ogleklis

    mg/l C

     
     
     
     
     

    42.

    Organiskā oglekļa atlikums pēc flokulācijas un membrānu filtrācijas (5 μm)

    mg/l C

     
     
     
     
     

    43.

    Kopējais koliformu daudzums

    /100 ml

    (1)

    500 (13)

     
     

    —  kultivē 37 ˚C temperatūrā piemērotā īpašā vidē (piemēram, Tergitol laktozes agars, Endo agars, 0,4 % Teepol buljons) ar filtrēšan (1) u vai bez filtrēšanas (13) un uzskaita kolonijas. Paraugi jāatšķaida vai, ja vajadzīgs, jāsabiezina tā, lai tie saturētu no 10 līdz 100 kolonijām. Ja vajadzīgs, identificē ar gazifikāciju

    Sterilizēts stikls

    (1)

    500 (13)

     
     

    —  atšķaidīšanas metode ar fermentāciju šķidrās barotnēs vismaz trīs mēģenēs ar trīs atšķaidīšanām. Pozitīvo mēģeņu uzsējums apstiprinājuma barotnē. Skaita atbilstoši MPN (iespējamākais skaits). Inkubācijas temperatūra 37 ˚C ± 1 ˚C

    44.

    Fekālās koliformas

    /100 ml

    (1)

    200 (13)

     
     

    —  kultivē 44 ˚C temperatūrā piemērotā īpašā vidē (piemēram, Tergitol laktozes agars, Endo agars, 0,4 % Teepol buljons) ar filtrēšanu (1)vai bez filtrēšanas (13) un uzskaita kolonijas. Paraugi jāatšķaida vai, ja vajadzīgs, jāsabiezina tā, lai tie saturētu no 10 līdz 100 kolonijām. Ja vajadzīgs, identificē ar gazifikāciju

    Sterilizēts stikls

    (1)

    200 (13)

     
     

    —  atšķaidīšanas metode ar fermentāciju šķidrās barotnēs vismaz trīs mēģenēs ar trīs atšķaidīšanām. Pozitīvo mēģeņu uzsējums apstiprinājuma barotnē. Skaita atbilstoši MPN (iespējamākais skaits). Inkubācijas temperatūra 44 ˚C ± 0, 5 ˚C

    45.

    Fekālie streptokoki

    /100 ml

    (1)

    200 (13)

     
     

    —  kultivē 37 ˚C temperatūrā piemērotā cietā vidē (piemēram, nātrija azids) ar filtrēšanu (1) vai bez filtrēšanas (13). un uzskaita kolonijas. Paraugi jāatšķaida vai, ja vajadzīgs, jāsabiezina tā, lai tie saturētu no 10 līdz 100 kolonijām

    Sterilizēts stikls

    (1)

    200 (13)

     
     

    —  metode ar šķīdināšanu nātrija azida maisījumā vismaz trīs mēģenēs ar trīs šķīdināšanām. Skaita atbilstoši MPN (visiespējamākais skaits)

    46.

    Salmonellas baktērijas (15)

     

    1/5 000 ml

    1/1 000 ml

     
     

    —  sabiezināšana ar filtrēšanu (uz membrānas vai piemērota filtra)

    —  potēšana iepriekšējās barošanās vidē. Barošana un pārnešana uz izolējošu želeju — identifikācija

    Sterilizēts stikls

    (1)   A1 kategorijas ūdeņiem, G vērtība.

    (2)   A2 un A3 kategorijas ūdeņiem.

    (3)   A3 kategorijas ūdeņiem.

    (4)   A1, A2 un A3 kategorijas ūdeņiem, I vērtība.

    (5)   Ja paraugi satur tik daudz suspendētu vielu, ka ir nepieciešama īpaša iepriekšēja attīrīšana, atbilstības lielumus šā pielikuma E ailē izņēmuma kārtā var paaugstināt un uzskatīt par mērķi. Šos paraugus vajag apstrādāt tā, lai nodrošinātu, ka analīzi attiecina uz lielāko daļu mērāmo vielu.

    (6)   A2 un A3 kategorijas ūdeņiem.

    (7)   A3 kategorijas ūdeņiem.

    (8)   A2 kategorijas ūdeņiem, I vērtība, un A3 kategorijas ūdeņiem.

    (9)   Ja paraugi satur tik daudz suspendētu vielu, ka ir nepieciešama īpaša iepriekšēja attīrīšana, atbilstības lielumus šā pielikuma E ailē izņēmuma kārtā var paaugstināt un uzskatīt par mērķi. Šos paraugus vajag apstrādāt tā, lai nodrošinātu, ka analīzi attiecina uz lielāko daļu mērāmo vielu.

    (10)   Jāņem vērā maisījums no sešām standartvielām vienādā koncentrācijā: fluorantīns; 3,4-benzofluorantīns; 11,12-benzofluorantīns; 3,4-benzopirēns; benzoperilēns; indāns; 1,2,3-pirīns.

    (11)   Jāņem vērā maisījums no trim vielām vienādā koncentrācijā: parations, heksahlorcikloheksāns, dildrins.

    (12)   Tā kā šo metodi pašlaik nelieto visās dalībvalstīs, iespējams, ka noteikšanas līmenis, kas vajadzīgs Direktīvas 75/440/EEK vērtību pārbaudīšanai, nav sasniedzams.

    (13)   A2 un A3 kategorijas ūdeņiem, G vērtība.

    (14)   Virszemes ūdens paraugus, kas ņemti ieguves vietā, analizē un mēra pēc izkāšanas caur stiepļu sietu, lai atbrīvotos no peldošiem gružiem, piemēram, koka vai plastmasas.

    (15)   Nav 5 000 ml (A1, G) un nav 1 000 ml (A2, G).




    II PIELIKUMS

    Direktīvas 75/440/EEK parametru paraugu ņemšanas un analīzes minimālais biežums gadā



    Iedzīvotāju skaits

    A1 (1)

    A2 (1)

    A3 (1)

    (2)

    II (2)

    III (2)

    (2)

    II (2)

    III (2)

    (2)

    II (2)

    III (2)

    ≤ 10 000

     (3)

     (3)

     (3)

     (3)

     (3)

     (3)

    2

    1

     (3) (4)

    >10 000 līdz ≤ 30 000

    1

    1

     (3)

    2

    1

     (3)

    3

    1

    1

    >30 000 līdz ≤ 100 000

    2

    1

     (3)

    4

    2

    1

    6

    2

    1

    >100 000

    3

    2

     (3)

    8

    4

    1

    12

    4

    1

    (1)   Virszemes ūdeņu kvalitāte, Direktīvas 75/440 EEK II pielikums.

    (2)   Parametru klasifikācija atbilstoši biežumam.

    (3)   Biežumu nosaka kompetenta attiecīgas valsts iestāde.

    (4)   Pieņemot, ka šis virszemes ūdens tiek izmantots dzeramā ūdens ieguvei, dalībvalstīm iesaka veikt vismaz ikgadēju šīs kategorijas ūdens (A3, III, 10 000) pārbaudi.



    KATEGORIES

    I

    II

    III

    Parameter

    Parameters

    Parameters

    1.

    pH

    10.

    Izšķīdusi dzelzs

    8.

    Fluorīdi

    2.

    Krāsa

    11.

    Mangāns

    14.

    Bors

    3.

    Kopējās suspendētās cietās vielas

    12.

    Varš

    19.

    Arsēns

    4.

    Temperatūra

    13.

    Cinks

    20.

    Kadmjis

    5.

    Vadītspēja

    27.

    Sulfāti

    21.

    Kopējais hroms

    6.

    Smaka

    29.

    Virsmas aktīvās vielas

    22.

    Svins

    7.

    Nitrāti

    31.

    Fenoli

    23.

    Selēns

    28.

    Hlorīdi

    38.

    Ar Kjeldāla metodi noteiktais slāpeklis

    24.

    Dzīvsudrabs

    30.

    Fosfāti

    43.

    Kopējais koliformu daudzums

    25.

    Bārijs

    35.

    Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

    44.

    Fekālās koliformas

    26.

    Cianīds

    36.

    Piesātinājums ar izšķīdušo skābekli

     
     

    32.

    Izšķīduši vai emulģēti ogļūdeņraži

    37.

    Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP)

     
     

    33.

    Alifātiskie aromātiskie ogļūdeņraži

    39.

    Amonijs

     
     

    34.

    Kopējie pesticīdi

     
     
     
     

    40.

    Ar hloroformu ekstrahējamas vielas

     
     
     
     

    45.

    Fekālie streptokoki

     
     
     
     

    46.

    Salmonellas baktērijas



    ( 1 ) OV C 208, 1.9.1978., 2. lpp.

    ( 2 ) OV C 67, 12.3.1979., 48. lpp.

    ( 3 ) OV C 128, 21.5.1979., 4. lpp.

    ( 4 ) OV C 112, 20.12.1973., 1. lpp.

    ( 5 ) OV L 194, 25.7.1975., 34. lpp.

    ( 6 ) OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

    ( 7 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

    Top