EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01975R2777-20060511
Regulation (EEC) No 2777/75 of the Council of 29 October 1975 on the common organization of the market in poultrymeat
Consolidated text: Padomes Regula (EEK) Nr. 2777/75 (1975. gada 29. oktobris) par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju
Padomes Regula (EEK) Nr. 2777/75 (1975. gada 29. oktobris) par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju
No longer in force
1975R2777 — LV — 11.05.2006 — 005.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2777/75 (1975. gada 29. oktobris) par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (OV L 282, 1.11.1975, p.77) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 45 |
3 |
21.2.1976 |
||
|
L 362 |
8 |
31.12.1985 |
||
|
L 133 |
39 |
21.5.1986 |
||
|
L 370 |
14 |
30.12.1987 |
||
|
L 128 |
29 |
11.5.1989 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 3714/92 (1992. gada 22. decembris), |
L 378 |
23 |
23.12.1992 |
|
|
L 152 |
1 |
24.6.1993 |
||
|
L 349 |
105 |
31.12.1994 |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2916/95 (1995. gada 18. decembris), |
L 305 |
49 |
19.12.1995 |
|
|
L 77 |
7 |
20.3.2002 |
||
|
L 122 |
1 |
16.5.2003 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1913/2005 (2005. gada 23. novembris), |
L 307 |
2 |
25.11.2005 |
|
|
L 119 |
1 |
4.5.2006 |
||
Grozīta ar:
|
L 291 |
17 |
19.11.1979 |
||
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 2777/75
(1975. gada 29. oktobris)
par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
tā kā pamatnoteikumi par mājputnu gaļas tirgus organizāciju kopš to pieņemšanas ir vairākkārt grozīti; tā kā attiecīgos dokumentus ir grūti izmantot to skaita, sarežģītības un izkliedētības dēļ dažādos Oficiālā Vēstneša numuros, un tāpēc zūd skaidrība, kam vajadzētu būt visu tiesību aktu svarīgākajai pazīmei; tā kā tāpēc tos vajadzētu apvienot vienā dokumentā;
tā kā lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbību un pilnveidošanu vajadzētu pavadīt kopīgas lauksaimniecības politikas izveidošanai, īpaši ietverot kopīgu lauksaimniecības tirgus organizāciju, kas atkarībā no produkta var veidot dažādas formas;
tā kā kopīgās lauksaimniecības politikas nolūks ir sasniegt Līguma 39. pantā izklāstītos mērķus; tā kā, lai stabilizētu tirgu mājputnu gaļas nozarē un nodrošinātu pienācīgu lauksaimnieku dzīves līmeni, vajadzētu pieņemt noteikumus pasākumiem, lai atvieglotu un noregulētu tirgus prasību apmierināšanu;
tā kā vienota mājputnu gaļas tirgus izveidošana ir saistīta ar vienotas tirdzniecības sistēmas ieviešanu uz Kopienas ārējām robežām, šajā sistēmā ietverot maksājumus un eksporta kompensācijas;
tā kā, lai sasniegtu šo mērķi, parasti būtu pietiekami attiecībā uz importu no ārpuskopienas valstīm ieviest nodokļus, kuras ņem vērā lopbarības graudu cenu atšķirību ietekmi uz izdevumiem lopbarībai Kopienā un pasaules tirgū un vajadzību aizsargāt pārstrādes rūpniecību Kopienā;
tā kā ir jānovērš traucējumi Kopienas tirgū, ko rada piedāvājumi pasaules tirgū par nepiemēroti zemām cenām; tā kā šim nolūkam būtu jānostiprina slūžu cenas un nodokļi būtu jāpalielina par papildu summu, kad piedāvājuma robežas franko cena ir zemāka par šīm cenām;
tā kā noteikumi kompensācijām eksportam uz ārpuskopienas valstīm, kas atbilst cenu starpībai Kopienā un pasaules tirgū, kalpotu tam, lai nodrošinātu Kopienas līdzdalību starptautiskajā mājputnu gaļas tirdzniecībā; tā kā, lai dotu Kopienas eksportētājiem noteiktu drošību attiecībā uz kompensācijas stabilitāti, būtu jāparedz iespēja kompensāciju mājputnu gaļai noteikt iepriekš;
tā kā papildus iepriekš aprakstītajai sistēmai jāparedz, ka pilnīgi vai daļēji tiek aizliegts muitas režīms — ievešana pārstrādei, ja to prasa stāvoklis tirgū;
tā kā nodokļu sistēma dod iespēju iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem uz Kopienas ārējām robežām; tā kā nodokļu sistēma tomēr ārkārtējos apstākļos var izrādīties nepietiekama; tā kā šādos gadījumos, lai nepamestu Kopienas tirgu bez aizsardzības pret traucējumiem, kuri var rasties pēc iepriekš pastāvējušo importa ierobežojumu atcelšanas, Kopienai jādod iespēja tūlīt veikt visus vajadzīgos pasākumus;
tā kā brīvas apgrozības ierobežojumi saistībā ar dzīvnieku slimību izplatīšanās novēršanai paredzēto pasākumu piemērošanu var izraisīt grūtības vienas vai vairāku dalībvalstu tirgos; tā kā šādas situācijas novēršanai ir jāparedz ārkārtas pasākumu pieņemšana tirgus atbalstam;
tā kā, lai veicinātu ierosināto pasākumu īstenošanu, jāparedz procedūra ciešas sadarbības nostiprināšanai starp dalībvalstīm un Komisiju pārvaldības komitejā;
tā kā vienota tirgus izveidi var apdraudēt noteikta veida atbalstu piešķiršana; tā kā tādēļ tie Līguma noteikumi, kas ļauj izvērtēt dalībvalstu piešķirtos atbalstus un aizliegt tos, kuri nav saderīgi ar kopējo tirgu, būtu jāpiemēro attiecībā uz mājputnu gaļu;
tā kā mājputnu gaļas tirgus kopīgajā organizācijā vienlaikus un atbilstošā veidā jāņem vērā Līguma 39. un 110. pantā izklāstītie mērķi;
tā kā izdevumus, ko dalībvalstīm rada saistības šīs regulas piemērošanas rezultātā, sedz Kopiena saskaņā ar Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 729/70 ( 2 ) 2. un 3. panta noteikumiem par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, kas grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1566/72 ( 3 ),
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Mājputnu gaļas tirgus kopējā organizācija attiecas uz šādiem produktiem:
|
KN kods |
Apraksts |
|
|
a) |
0105 |
Dzīvi mājputni, tas ir, Gallus domesticus sugas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas |
|
b) |
ex02 07 |
Gaļa un pārtikas subprodukti no mājputniem, kas ietverti grupā Nr. 0105 svaigi, atdzesēti vai saldēti, izņemot aknas, kas atbilst KN kodam ►M9 0207 34 ◄ , ►M9 0207 13 91, 0207 14 91, 0207 26 91, 0207 27 91, 0207 35 91, 0207 36 81, 0207 36 85 un 0207 36 89 ◄ |
|
c) |
►M9 0207 34 ◄ |
Mājputnu aknas, svaigas, atdzesētas vai saldētas |
|
►M9 0207 13 91 ◄ |
||
|
►M9 0207 14 91 ◄ |
||
|
►M9 0207 26 91 ◄ |
||
|
►M9 0207 27 91 ◄ |
||
|
►M9 0207 35 91 ◄ |
||
|
►M9 0207 36 81 ◄ |
||
|
►M9 0207 36 85 ◄ |
||
|
►M9 0207 36 89 ◄ |
||
|
►M10 0210 99 71 ◄ |
Mājputnu aknas, sālītas, sālījumā, kaltētas vai kūpinātas |
|
|
►M10 0210 99 79 ◄ |
||
|
d) |
0209 00 90 |
Mājputnu tauki (nekausēti), svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, kaltēti vai kūpināti |
|
e) |
1501 00 90 |
Mājputnu tauki, nekausēti, arī presēti vai šķīdinātāju ekstrahēti |
|
f) |
1602 20 11 |
Pārējie zosu vai pīļu aknu izstrādājumi vai konservi |
|
1602 20 19 |
||
|
1602 31 |
Pārējie gaļas vai gaļas subproduktu izstrādājumi vai konservi no mājputniem, kas ietverti grupā Nr. 0105 |
|
|
1602 32 |
||
|
1602 39 |
||
2. Šajā regulā:
a) “dzīvi mājputni” ir dzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver vairāk par 185 gramiem;
b) “cāļi” ir dzīvas vistas, pīles, zosis, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver ne vairāk par 185 gramiem;
c) “nokauti mājputni” ir nedzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, veselas, ar vai bez subproduktiem;
d) “atvasināti produkti” ir:
1. produkti, kas norādīti 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot cāļus;
2. produkti, kas norādīti 1. punkta b) apakšpunktā, izņemot nokautus mājputnus un subproduktus, kas pazīstami kā “mājputnu gabali”;
3. subprodukti, kas norādīti 1. punkta b) apakšpunktā;
4. produkti, kas norādīti 1. punkta c) apakšpunktā;
5. produkti, kas norādīti 1. punkta d) un e) apakšpunktā;
6. pirmā punkta f) apakšpunktā minētie produkti, izņemot produktus, kas atbilst KN kodam 1602 20 11 un 1602 20 19.
▼M5 —————
2. pants
1. Lai veicinātu tirdzniecības un apvienotu tirdzniecības organizāciju darbību, sekmējot piegādes pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot darbību, kas saistīta ar preču izņemšanu no tirgus, Kopienā var veikt šādus pasākumus attiecībā uz 1. panta 1. punktā precizētajiem produktiem:
— pasākumus, lai veicinātu labāku ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizēšanu,
— pasākumus, lai uzlabotu kvalitāti,
— pasākumus, lai ļautu izveidot īslaicīgas un ilgtermiņa prognozes, balstoties uz izmantotajiem ražošanas līdzekļiem,
— pasākumus, lai atvieglotu tirgus cenu tendenču noteikšanu.
Vispārīgus noteikumus attiecībā uz šiem pasākumiem pieņem saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto procedūru.
2. Tirdzniecības standartus:
— pieņem vienam vai vairākiem 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītajiem produktiem,
— var pieņemt 1. panta 1. punkta a), c), d), e) un f) apakšpunktā norādītajiem produktiem.
Šie standarti jo īpaši var attiekties uz šķirošanu pēc kvalitātes un svara, iepakojumu, uzglabāšanu, transportēšanu, noformējumu un marķējumu.
Standartus, to darbības jomu un to piemērošanas vispārīgos noteikumus pieņem Padome, ar kvalificētu vairākumu lemjot par Komisijas priekšlikumu.
3. pants
1. Ievedot Kopienā vai izvedot no tās kādu no produktiem, kas uzskaitīti 1. panta 1. punktā, var pieprasīt uzrādīt importa vai eksporta licenci.
Dalībvalstis izsniedz licences jebkuram pretendentam neatkarīgi no uzņēmuma reģistrēšanas vietas Kopienā un, neierobežojot pasākumus, kurus veic 6. un 8. panta piemērošanai.
Importa un eksporta licences ir derīgas visā Kopienā. Šādu licenču piešķiršana ir atkarīga no nodrošinājuma iemaksas, kas garantē produktu ievešanu vai izvešanu, kamēr nav beidzies licences derīguma termiņš; izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja šajā laikā preču ievešana vai izvešana netiek veikta vai to veic tikai daļēji.
2. Licenču derīguma termiņu un pārējos sīki izstrādātos noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.
4. pants
Ja šī regula neparedz citādi, produktiem, kas uzskaitīti 1. panta 1. punktā, piemēro kopējā muitas tarifa nodokļu likmes.
5. pants
1. Lai nepieļautu vai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, kas var rasties kādu no 1. pantā uzskaitīto produktu ievešanas rezultātā, ievedot vienu vai vairākus šādus produktus, pēc 10. pantā noteiktās likmes ir jāmaksā papildu ievedmuitas nodoklis, ja ir izpildīti 5. panta nosacījumi Lauksaimniecības nolīguma, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 228. pantu daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, izņemot gadījumu, ja nepastāv varbūtība, ka preču ievešana var destabilizēt Kopienas tirgu vai ka tās sekas būtu nesamērojamas ar izvirzīto mērķi.
2. Sprūda cenas, zem kurām drīkst uzlikt papildu ievedmuitas nodokli, ir tās, kuras Kopiena nosūtījusi Pasaules tirdzniecības organizāciju.
Sliekšņa daudzumus, kas jāpārsniedz, lai tiktu uzlikts papildu ievedmuitas nodoklis, nosaka īpaši, balstoties uz preču importu Kopienā iepriekšējos trīs gados pirms tā gada, kad sākusies izpausties vai varētu sākt izpausties 1. punktā minētā nelabvēlīgā ietekme.
3. Importa cenas, kas jāņem vērā, uzliekot papildu ievedmuitas nodokli, nosaka, ņemot par pamatu importa CIF cenas attiecīgajam preču sūtījumam.
Šāda iemesla dēļ importa CIF cenas salīdzina ar šā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai šā produkta importa tirgū Kopienā.
4. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru. Šādi sīki izstrādāti noteikumi jo īpaši precizē:
a) kādiem produktiem uzliek papildu ievedmuitas nodokli, ievērojot Lauksaimniecības nolīguma 5. panta noteikumus;
b) pārējos kritērijus, kas jāievēro, lai nodrošinātu 1. punkta piemērošanu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu.
6. pants
1. Tarifu kvotas 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, atver un piešķir saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru.
2. Kvotas piešķir, izmantojot vienu no šādām metodēm vai to apvienojumu:
— metode, kas balstās uz hronoloģisko secību, kādā saņemti pieteikumi (“rindas kārtībā” princips),
— metode, pēc kuras kvotas piešķir proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem pieteikumu iesniegšanas brīdī (izmantojot “vienlaicīgās izskatīšanas” metodi),
— metode, kas balstās uz tradicionālo tirdzniecības praksi (izmantojot “tradicionālo klientu/jauno pienācēju” metodi).
Var paredzēt citas piemērotas metodes.
Tajās jāizvairās no jebkādas diskriminācijas attiecībā uz ieinteresētajiem uzņēmējiem.
3. Vajadzības gadījumā izmantojamā piešķiršanas metode pienācīgi izvērtē Kopienas tirgus apgādes prasības un to, ka jānodrošina līdzsvars tirgū, vienlaikus pēc iespējas pievēršoties metodēm, kas, iespējams, pielietotas agrāk saistībā ar kvotām, kuras atbilst 1. punktā minētajām, neierobežojot tiesības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti Urugvajas kārtas sarunās.
4. Sīki izstrādātie noteikumi, kas minēti 1. punktā, paredz ikgadējas kvotas, kuras vajadzības gadījumā tiek attiecīgi sadalītas gada garumā, un, atkarībā no apstākļiem, paredz:
a) garantijas, kas skar produkta pamatīpašības un izcelsmi;
b) atzīšanas procedūru dokumentam, kuru izmanto a) apakšpunktā minēto garantiju apliecināšanai; un
c) nosacījumus, ar kādiem izsniedz importa licences un to derīguma termiņu.
7. pants
1. Ja cenas Kopienas tirgū ievērojami pieaug un ja šis stāvolis, iespējams, turpināsies, tādējādi radot traucējumus vai traucējuma draudus šajā tirgū, drīkst veikt attiecīgus pasākumus.
2. Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pieņem vispārīgus noteikumus šā panta piemērošanai.
8. pants
1. Tiktāl, ciktāl pastāv vajadzība nodrošināt 1. panta 1. punktā uzskaitīto produktu eksportu, pamatojoties uz šādu produktu cenu pasaules tirgū un ievērojot ierobežojumus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, šādu cenu un Kopienas cenu starpību drīkst izlīdzināt ar eksporta kompensācijām.
2. Metodei, ko pielieto, nosakot preču daudzumus, par kuriem pienākas eksporta kompensācijas:
a) vislabāk jāatbilst produkta īpatnībām un stāvoklim attiecīgajā tirgū, tai jāļauj pēc iespējas efektīvāk izmantot esošos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, vienlaikus neradot diskrimināciju starp lielajiem un mazajiem uzņēmējiem;
b) jārada vismazākais administratīvais apgrūtinājums uzņēmējiem, ņemot vērā piemērošanas prasības;
c) jāizslēdz jebkāda diskriminācija starp ieinteresētajiem uzņēmējiem.
3. Kompensācijas ir vienādas visā Kopienā.
Tās var svārstīties atkarībā no galamērķa, ja to prasa stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās vajadzības.
Kompensācijas nosaka saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru. Kompensācijas nosaka ar regulāriem intervāliem, taču bez konkursa izsludināšanas.
To produktu sarakstu, par kuriem pienākas eksporta kompensācijas, un šo kompensāciju lielumu nosaka vismaz ik pēc trim mēnešiem. Taču kompensācijas lielums var saglabāties tajā pašā līmenī ilgāk par trim mēnešiem, un vajadzības gadījumā Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes var to grozīt starplaikā.
4. Nosakot kompensācijas lielumu, ņem vērā:
a) pastāvošo stāvokli un turpmākās tendences attiecībā uz:
— mājputnu gaļas produktu cenām un to pieejamību Kopienas tirgū,
— mājputnu gaļas produktu cenām pasaules tirgū;
b) to, ka nedrīkst pieļaut traucējumus, kas var, iespējams, uz ilgu laiku izjaukt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu Kopienas tirgū;
c) plānotā preču eksporta ekonomiskos aspektus;
d) ierobežojumus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu.
Kad kompensācijas summa ir noteikta, īpašu vērību pievērš arī tam, ka jānodrošina līdzsvars starp Kopienas lauksaimniecības pamatproduktu izvešanu pārstrādātu preču veidā uz trešām valstīm, un šo valstu produktu ievešanu pārstrādei.
Turklāt, lai aprēķinātu kompensāciju par 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem, ņem vērā cenu starpību Kopienas un pasaules tirgū par barības graudiem, kas ir vajadzīgi viena kilograma kautu mājputnu ražošanai Kopienā, ņemot vērā atšķirības dažādu produktu svarā un/vai to tirgus vērtības vidējā lielumā, ja tie ir citi produkti, nevis kauti mājputni.
5. Cenas Kopienā, kas minētas 1. punktā, nosaka, ņemot par pamatu:
a) cenas, kas iegūtas dažādās tirdzniecības stadijās Kopienā;
b) cenas, kas iegūtas eksportprecēm.
Pasaules tirgus cenas, kas minētas 1. punktā, nosaka, ņemot par pamatu:
a) cenas, kas iegūtas trešo valstu tirgos;
b) visizdevīgākās cenas trešās valstīs, kas ir saņēmējas trešo valstu importprecēm;
c) ražotāju cenas, kas novērotas trešās eksportētājvalstīs, ņemot vērā, atkarībā no apstākļiem, šo valstu piešķirtās subsīdijas;
d) Kopienas brīvas robežas franko piedāvājuma cenas.
6. Kompensācijas piešķir tikai pēc pieteikuma iesniegšanas un pēc attiecīgās eksporta licences uzrādīšanas, izņemot gadījumu, ja tie ir dienu veci cāļi, kam licenci drīkst piešķirt ex post.
7. Izvedot 1. panta 1. punktā uzskaitītos produktus, par tiem pienākas kompensācija, kas ir spēkā licences pieteikšanas dienā, un diferencētās kompensācijas gadījumā – kompensācija, kas ir spēkā tajā pašā dienā:
a) attiecībā uz licencē norādīto galamērķi vai, atkarībā no apstākļiem;
b) attiecībā uz faktisko galamērķi, ja tas nesakrīt ar licencē norādīto. Šajā gadījumā summa, ko piemēro, nedrīkst pārsniegt summu, kas pienākas par licencē norādīto galamērķi.
Drīkst veikt vajadzīgus pasākumus, lai nepieļautu šā apakšpunkta ļaunprātīgu izmantošanu tā pielāgojamības dēļ.
8. Attiecībā uz 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem, par kuriem izmaksā kompensāciju, kā tas paredzēts pārtikas atbalsta pasākumiem, var neievērot 6. un 7. punktu saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.
9. Kompensāciju izmaksā, saņemot apstiprinājumu tam, ka:
— produkti izvesti no Kopienas,
— produktu izcelsmes vieta ir Kopiena, izņemot gadījumus, kad piemērojams 10. punkts, un
— diferencētās kompensācijas gadījumā, produkti sasnieguši licencē norādīto galamērķi vai citu galamērķi, attiecībā uz kuru noteikta kompensācija, neierobežojot 7. punkta b) apakšpunktu. Izņēmumi pieļaujami saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru, ar nosacījumu, ka ir nodrošinātas līdzvērtīgas garantijas.
10. Eksporta kompensāciju nepiešķir par 1. panta 1. punktā uzskaitītajiem produktiem, kurus ieved no trešām valstīm un atkal izved trešās valstīs, ja eksportētājs nespēj pierādīt:
— ka eksportējamais produkts un iepriekš ievestais produkts ir viens un tas pats, un
— ka ievešanas brīdī ir iekasēti ievedmuitas nodokļi.
Šajos gadījumos kompensācija par katru produktu atbilst nodoklim, kas iekasēts ievešanas brīdī, ja šis nodoklis ir vienāds ar vai mazāks par piemērojamo kompensāciju; kompensācija ir vienāda ar piemērojamo kompensāciju, ja nodoklis, kas iekasēts ievešanas brīdī, pārsniedz kompensācijas lielumu.
11. Atbilstību daudzuma ierobežojumiem, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, nodrošina, pamatojoties uz eksporta sertifikātiem, kas ir spēkā tur paredzētajā pārskata periodā un izmantojami attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz saistību ievērošanu, kas izriet no Lauksaimniecības nolīguma, eksporta licenču derīgums saglabājas, beidzoties pārskata periodam.
12. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, ietverot nesadalītu un neizmantotu preču daudzumu pārdales procedūru, pieņem saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru.
9. pants
1. Tiktāl, ciktāl pastāv vajadzība nodrošināt mājputnu gaļas tirgus kopīgās organizācijas pienācīgu darbību, Padome saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pēc Komisijas priekšlikuma var atsevišķos gadījumos pilnībā vai daļēji aizliegt [muitas] režīmu – ievešana vai izvešana pārstrādei, ja tā skar 1. pantā 1. punktā uzskaitītos produktus, kas paredzēti 1. panta 1. punktā uzskaitīto produktu ražošanai.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja rodas 1. punktā minētais stāvoklis ar ārkārtēju steidzamību un Kopienas tirgus pārdzīvo traucējumus vai tam var draudēt traucējumi sakarā ar preču ievešanu vai izvešanu pārstrādei, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; tā informē Padomi un dalībvalstis par šādiem pasākumiem, kas ir spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus un ir uzreiz veicami. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem šajā sakarā lēmumu nedēļas laikā pēc lūguma saņemšanas.
3. Jebkura dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē Komisijas lēmumu nedēļas laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Padome, lemjot ar kvalificētu vairākumu, var apstiprināt, grozīt vai atcelt Komisijas lēmumu. Ja Padome trīs mēnešu laikā nepieņem lēmumu, Komisijas lēmumu uzskata par atceltu.
10. pants
1. Vispārīgos noteikumus kombinētās nomenklatūras interpretēšanai un īpašos noteikumus tās piemērošanai piemēro to produktu klasifikācijai, kurus skar šī regula; tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, iekļauj kopējā muitas tarifā.
2. Ja šī regula vai kāds tās noteikums neparedz citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm aizliegts:
— iekasēt jebkādu maksu, kas ir līdzvērtīga muitas nodoklim,
— ieviest jebkādu kvantitatīvu ierobežojumu vai veikt jebkādu pasākumu, kam ir līdzvērtīgas sekas.
11. pants
1. Ja sakarā ar preču importu vai eksportu viena vai vairāku 1. panta 1. punktā uzskaitīto produktu tirgus Kopienā izjūt šo ietekmi vai tam draud nopietni traucējumi, kas var kaitēt Līguma 39. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai, tirdzniecībā ar trešām valstīm drīkst veikt piemērotus pasākumus, kamēr novērš šādus traucējumus vai traucējumu draudus.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pieņem vispārīgus noteikumus šā punkta piemērošanai un nosaka, kādos gadījumos un kādā mērā dalībvalstis drīkst veikt aizsardzības pasākumus.
2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; par šādiem pasākumiem, kas ir uzreiz veicami, tā paziņo dalībvalstīm. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem šajā sakarā lēmumu trīs darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas.
3. Jebkura dalībvalsts var nodod Komisijas lēmumu izskatīšanai Padomē trīs darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk bez kavēšanās. Tā var, lemjot ar kvalificētu vairākumu, grozīt vai atcelt attiecīgo pasākumu.
4. Šo pantu piemēro, ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. panta 2. punktu.
▼M8 —————
13. pants
Produktus, kas norādīti 1. panta 1. punktā un kas iegūti vai ražoti no produktiem, kuri nav norādīti Līguma 9. panta 2. punktā un 10. panta 1. punktā, nelaiž brīvā apgrozībā Kopienā.
14. pants
1. Ietekmētā tirgus atbalstam ārkārtas pasākumus var veikt saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru, lai ņemtu vērā:
a) brīvas aprites ierobežojumus, kas varētu rasties, piemērojot pasākumus, lai novērstu dzīvnieku slimību izplatīšanos; vai
b) nopietnus tirgus traucējumus, ko tieši rada patērētāju uzticēšanās zaudēšana saistībā ar apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai.
Šos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu lūguma.
Attiecībā uz šā punkta a) apakšpunktā minētajiem brīvas aprites ierobežojumiem ārkārtas pasākumus var veikt vienīgi tad, ja attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis ir atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem veikušas veterināros un sanitāros pasākumus, kas vajadzīgi slimības tūlītējai apturēšanai, un vienīgi tik ilgi, cik tas noteikti nepieciešams šā tirgus atbalstam.
2. Attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem ārkārtas pasākumiem, kas tieši saistīti ar veterinārajiem un sanitārajiem pasākumiem, un attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem ārkārtas pasākumiem Kopiena nodrošina līdzfinansējumu, kas līdzvērtīgs 50 % no dalībvalstu izdevumu apjoma.
3. Ja ražotāji daļēji sedz dalībvalsts izdevumus, dalībvalstis nodrošina, lai tas neizraisa konkurences traucējumus attiecībā uz ražotājiem citās dalībvalstīs.
4. Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro finanšu iemaksām, ko veic dalībvalstis, lai sekmētu 1. punktā minētos pasākumus.
15. pants
Dalībvalstis un Komisija savstarpēji dara zināmu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas īstenošanai. Noteikumus par šādas informācijas paziņošanu un izplatīšanu pieņem saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru.
16. pants
1. Ar šo izveido Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komiteju (turpmāk – “Komiteja”), ko veido dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
▼M11 —————
17. pants
1. Komisijai palīdz Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 4 ) 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
18. pants
Komiteja var izskatīt jebkurus citus jautājumus, ko tai vai nu pēc paša iniciatīvas, vai dalībvalsts pārstāvja lūguma nodevis tās priekšsēdētājs.
19. pants
Ja vien šajā regulā nav norādīts citādi, Līguma 92. līdz 94. pantu piemēro 1. panta 1. punktā norādīto produktu ražošanai un tirdzniecībai.
20. pants
Šo regulu jāpiemēro tā, lai atbilstošā veidā un vienlaikus ievērotu Līguma 39. un 110. pantā izklāstītos mērķus.
21. pants
Ja Itālija atsaucas uz 23. pantu Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2727/75 ( 5 ) par labības tirgus kopīgo organizāciju, Padome, ar kvalificētu vairākumu balsojot par Komisijas priekšlikumu, pieņem vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konkurences traucējumus.
22. pants
1. Ar šo ir atcelta Padomes 1967. gada 13. jūnija Regula Nr. 123/67/EEK ( 6 ) par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 1973. gada 1. janvāra lēmumu ( 7 ), ar kuru pielāgo dokumentus par jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Kopienai.
2. Visas atsauces uz 1. punktā atcelto regulu saprot kā atsauces uz šo regulu.
Atsauces uz minētās regulas pantiem jālasa saskaņā ar pielikumā doto korelāciju.
23. pants
Šī regula stājas spēkā 1975. gada 1. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
Korelācija
|
Regula Nr. 123/67/EEK |
Šī regula |
|
13.a pants |
14. pants |
|
14. pants |
19. pants |
|
21. pants |
20. pants |
( 1 ) OV C 60, 13.3.1975., 41. lpp.
( 2 ) OV L 94, 28.4.1970., 13. lpp.
( 3 ) OV L 167, 25.7.1972., 5. lpp.
( 4 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.
( 5 ) OV L 281, 1.11.1975., 7. lpp.
( 6 ) OJ 117, 19.6.1967., 2301/67. lpp.
( 7 ) OV L 2, 1.1.1973., 1. lpp.