EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01966L0402-20120114
Council Directive of 14 June 1966 on the marketing of cereal seed (66/402/EEC)
Consolidated text: Padomes Direktīva ( 1966. gada 14. jūnijs ) par graudaugu sēklu tirdzniecību (66/402/EEK)
Padomes Direktīva ( 1966. gada 14. jūnijs ) par graudaugu sēklu tirdzniecību (66/402/EEK)
1966L0402 — LV — 14.01.2012 — 014.003
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES DIREKTĪVA (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (OV P 125, 11.7.1966, p.2309) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
L 48 |
1 |
26.2.1969 |
||
|
L 87 |
24 |
17.4.1971 |
||
|
L 171 |
37 |
29.7.1972 |
||
|
L 287 |
22 |
26.12.1972 |
||
|
L 356 |
79 |
27.12.1973 |
||
|
L 196 |
6 |
26.7.1975 |
||
|
L 16 |
23 |
20.1.1978 |
||
|
KOMISIJAS PIRMĀ DIREKTĪVA 78/387/EEK (1978. gada 18. aprīlis), |
L 113 |
13 |
25.4.1978 |
|
|
L 236 |
13 |
26.8.1978 |
||
|
L 350 |
27 |
14.12.1978 |
||
|
L 183 |
13 |
19.7.1979 |
||
|
L 205 |
1 |
13.8.1979 |
||
|
L 67 |
36 |
12.3.1981 |
||
|
L 203 |
52 |
23.7.1981 |
||
|
L 362 |
8 |
31.12.1985 |
||
|
L 118 |
23 |
7.5.1986 |
||
|
L 200 |
38 |
23.7.1986 |
||
|
L 49 |
39 |
18.2.1987 |
||
|
L 151 |
82 |
17.6.1988 |
||
|
L 187 |
31 |
16.7.1988 |
||
|
L 274 |
44 |
6.10.1988 |
||
|
L 5 |
31 |
7.1.1989 |
||
|
L 333 |
65 |
30.11.1990 |
||
|
L 353 |
48 |
17.12.1990 |
||
|
L 54 |
20 |
5.3.1993 |
||
|
L 67 |
30 |
25.3.1995 |
||
|
L 304 |
10 |
27.11.1996 |
||
|
L 25 |
1 |
1.2.1999 |
||
|
L 25 |
27 |
1.2.1999 |
||
|
L 50 |
26 |
26.2.1999 |
||
|
L 142 |
30 |
5.6.1999 |
||
|
L 234 |
60 |
1.9.2001 |
||
|
L 165 |
23 |
3.7.2003 |
||
|
L 14 |
18 |
18.1.2005 |
||
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/55/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2006. gada 12. jūnijs), |
L 159 |
13 |
13.6.2006 |
|
|
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/74/EK Dokuments attiecas uz EEZ (2009. gada 26. jūnijs), |
L 166 |
40 |
27.6.2009 |
|
|
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2012/1/ES Dokuments attiecas uz EEZ (2012. gada 6. janvāris), |
L 4 |
8 |
7.1.2012 |
|
Grozīta ar:
|
L 73 |
14 |
27.3.1972 |
||
|
L 291 |
17 |
19.11.1979 |
||
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
PADOMES DIREKTĪVA
(1966. gada 14. jūnijs)
par graudaugu sēklu tirdzniecību
(66/402/EEK)
EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. un 100. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Asamblejas atzinumu ( 1 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
tā kā graudaugu ražošana ir svarīga Eiropas Ekonomikas kopienas lauksaimniecībai;
tā kā apmierinoši graudaugu audzēšanas rezultāti ir lielā mērā atkarīgi no piemērotu sēklu izmantošanas; tā kā tālab dažas dalībvalstis ir uz kādu laiku ierobežojušas graudaugu sēklu tirdzniecību, ļaujot tirgot tikai augstas kvalitātes sēklas; tā kā minētās valstis ir ieguvušas priekšrocības, vairākas dekādes veicot sistemātisku augu selekciju, tādējādi attīstot stabilas un viendabīgas graudaugu šķirnes, kas to īpašību dēļ, iespējams, būs ļoti vērtīgas attiecīgiem mērķiem;
tā kā Kopienas graudaugu audzēšanā tiks sasniegts lielāks ražīgums, ja, izvēloties šķirnes, ko atļaut tirgot dalībvalstīs, piemēros pēc iespējas stingrākus vienotus noteikumus;
tā kā tomēr ir pietiekams pamats ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai konkrētas šķirnes vienīgi tad, ja lauksaimnieks var būt pārliecināts, ka faktiski varēs iegūt šo šķirņu sēklas;
tā kā dažas dalībvalstis šajā nolūkā piemēro sertificēšanas sistēmas, kas paredz oficiālu kontroli šķirnes identitātes un tīrības nodrošināšanai;
tā kā šādas sistēmas jau pastāv starptautiskā līmenī; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir ieteikusi obligātus standartus kukurūzas sēklu sertificēšanai Eiropas un Vidusjūras valstīs; tā kā turklāt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir izveidojusi šķirņu sertifikācijas sistēmu zelmeņa sēklām, ko laiž starptautiskajā tirgū;
tā kā, pamatojoties uz šādu sistēmu piemērošanā iegūtu pieredzi, ir vēlams izveidot vienotu sertificēšanas sistēmu Kopienai;
tā kā šāda sistēma būtu jāpiemēro gan tirdzniecībai citās dalībvalstīs, gan vietējā tirgū;
tā kā normāli graudaugu sēklas būtu jāļauj tirgot tikai tad, ja tās ir oficiāli pārbaudītas un saskaņā ar sertificēšanas noteikumiem sertificētas kā bāzes sēklas vai sertificētas sēklas; tā kā tehnisko terminu “bāzes sēklas” un “sertificētas sēklas” izvēle pamatojas uz jau esošu starptautisku terminoloģiju;
tā kā to nelielās ekonomiskās nozīmes dēļ uz graudaugu sēklām, kas netiek laistas tirgū, nebūtu jāattiecina Kopienas noteikumi; tā kā dalībvalstīm jāsaglabā tiesības attiecināt uz šādām sēklām īpašus noteikumus;
tā kā Kopienas noteikumi nebūtu jāpiemēro sēklām, ko uzrāda kā paredzētas eksportam uz trešām valstīm;
tā kā, lai uzlabotu ne tikai Kopienas graudaugu sēklu ģenētisko kvalitāti, bet arī to ārējās īpašības, ir jāparedz zināmi nosacījumi attiecībā uz analītisko tīrību, dīgtspēju un graudu fitosanitāro stāvokli;
tā kā, lai nodrošinātu sēklu identitāti, ir jāparedz Kopienas noteikumi par iepakojumu, paraugu ņemšanu, noslēgšanu un etiķetēšanu; tā kā šim nolūkam uz etiķetēm būtu jānorāda ziņas, kas ir vajadzīgas gan oficiālai kontrolei, gan informācijai lauksaimniekam un skaidri jāatspoguļo Kopienas līmenī veiktā sertificēšana;
tā kā dažām dalībvalstīm ir vajadzīgi dažādu sugu graudaugu sēklu maisījumi īpašam pielietojumam; tā kā, ņemot vērā šīs vajadzības, dalībvalstīm ar zināmiem nosacījumiem būtu jāļauj apstiprināt šādus maisījumus;
tā kā, lai nodrošinātu to, ka tirdzniecības gaitā ir izpildītas gan sēklu kvalitātes prasības, gan to identitātes nodrošināšanas noteikumi, dalībvalstīm ir jāparedz noteikumi atbilstīgiem kontroles pasākumiem;
tā kā uz sēklām, kas atbilst šīm prasībām, nebūtu, neierobežojot Līguma 36. pantu, jāattiecina nekādi citi tirdzniecības ierobežojumi kā vien tie, ko paredz Kopienas normas, izņemot gadījumus, kad Kopienas normas paredz pielaides attiecībā uz kaitīgiem organismiem;
tā kā pirmajā posmā līdz brīdim, kad tiks izveidots kopējs šķirņu katalogs, atļautajos ierobežojumos būtu jo īpaši jāietver dalībvalstu tiesības ierobežot sertificētu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās šķirnes, kuras ir vērts audzēt un izmantot to teritorijā;
tā kā, ievērojot konkrētus nosacījumus, sēklas, kas pavairotas citās valstīs no bāzes sēklām, kas sertificētas dalībvalstī, būtu jāatzīst par līdzvērtīgām minētajā dalībvalstī pavairotām sēklām;
tā kā, no otras puses, būtu jāparedz noteikums par trešās valstīs novāktu sēklu tirdzniecību Kopienas teritorijā tikai tad, ja šādas sēklas sniedz tādas pašas garantijas kā sēklas, kas ir oficiāli sertificētas Kopienā un atbilst Kopienas noteikumiem;
tā kā laikposmos, kad ir sarežģījumi saistībā ar dažādu kategoriju sēklu piegāžu saņemšanu, būtu uz laiku jāļauj tirgot sēklas, kas atbilst mazāk stingrām prasībām;
tā kā, lai saskaņotu sertificēšanas tehniskās metodes, ko izmanto dažādās dalībvalstīs un dotu iespēju turpmāk salīdzināt Kopienas teritorijā sertificētas un no trešām valstīm ievestas sēklas, dalībvalstīs būtu jāizveido Kopienas kontrollauki, lai ļautu veikt dažādu “sertificētu sēklu” kategoriju sēklu ikgadējo pēckontroli;
tā kā uzdevums paredzēt konkrētus pasākumus šīs direktīvas piemērošanai būtu jāuztic Komisijai; tā kā, lai veicinātu piedāvāto pasākumu ieviešanu, jāparedz kārtība ciešas sadarbības izveidošanai starp dalībvalstīm un Komisiju Pastāvīgajā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komitejā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Šī direktīva attiecas uz graudaugu sēklu ražošanu ar nolūku tās laist tirgū, kā arī uz to tirdzniecību Kopienas teritorijā.
1.a pants
Šajā direktīvā tirdzniecība nozīmē sēklu pārdošanu, glabāšanu ar mērķi pārdot, piedāvāšanu pārdošanai un jebkādu nodošanu, piegādi vai transportēšanu trešām personām ar mērķi šīs sēklas izmantot komerciālos nolūkos par atlīdzību vai bez tās.
Tādu sēklu pārdošana, kuru mērķis nav šķirnes komerciāla izmantošana, proti šādas darbības, neuzskata par tirdzniecību:
— sēklu piegāde oficiālām pārbaudes un kontroles iestādēm,
— sēklu piegāde pakalpojumu sniedzējiem apstrādei vai iepakošanai ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašumtiesības uz šādi piegādātām sēklām.
Sēklu piegādi pakalpojumu sniedzējiem ar zināmiem nosacījumiem noteiktu rūpnieciskiem mērķiem paredzētu lauksaimniecisku izejvielu ražošanai vai sēklu pavairošanu šajā nolūkā neuzskata par tirdzniecību ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašumtiesības nedz uz šādi piegādātām sēklām, nedz uz ievākto produktu. Sēklu piegādātājs iesniedz sertifikācijas iestādei līguma, kas noslēgts ar pakalpojumu sniedzēju, attiecīgo daļu izrakstu, un tas ietver sēklu piegādātāja pašreiz izpildītos standartus un nosacījumus.
Nosacījumus šā panta piemērošanai paredz saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību.
2. pants
1. Šajā direktīvā lietotas šādas definīcijas.
A. Labība: šādu šķirņu augi, kuri paredzēti lauksaimnieciskai audzēšanai vai audzēšanai dārzkopībā, izņemot audzēšanu dekoratīvos nolūkos:
|
Avena nuda L. |
kailgraudu auzas |
|
Avena sativa L. (arī A. byzantina K. Koch) |
auzas (arī Bizantijas auzas) |
|
Avena strigosa Schreb. |
velna auzas |
|
Hordeum vulgare L. |
mieži |
|
Oryza sativa L. |
rīsi |
|
Phalaris canariensis L. |
kanāriju spulgzāle |
|
Secale cereale L. |
rudzi |
|
Sorghum bicolor (L.) Moench |
sorgo |
|
►M36 Sorghum sudanense (Piper) Stapf ◄ |
sudānas zāle |
|
xTriticosecale Wittm. ex A. Camus |
hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu |
|
►M36 Triticum aestivum L. ◄ |
kvieši |
|
Triticum durum Desf. |
cietie kvieši |
|
Triticum spelta L. |
speltas kvieši |
|
Zea majs L. ►M18 (partim) ◄ |
kukurūza, izņemot plīsējkukurūzu un cukurkukurūzu. |
Šī definīcija attiecas arī uz šādiem hibrīdiem, kas radušies, krustojot iepriekš minētās sugas:
|
Sorghum bicolor (L.) Moench × Sorghum sudanense (Piper) Stapf. |
hibrīdi, kas radušies, krustojot Sorghum bicolor un Sorghum sudanense |
Ja nav norādīts citādi, iepriekš minēto hibrīdu sēklām piemēro standartus un citus nosacījumus, ko piemēro katras sugas, no kurām tās atvasinātas, sēklām.
B. Kukurūzas ►M16 un Sorghum spp. ◄ šķirnes, hibrīdi un inbredlīnijas:
a) brīvi apputeksnēta šķirne: pietiekami viendabīga un stabila šķirne;
b) inbredlīnija: pietiekami viendabīga un stabila līnija, ko iegūst vai nu mākslīgas pašapputes ceļā līdz ar selekciju vairākās secīgās paaudzēs, vai arī ar līdzvērtīgām darbībām;
c) vienkāršs hibrīds: krustojuma, ko selekcionārs nosaka starp divām inbredlīnijām, pirmā paaudze;
d) divkāršs hibrīds: krustojuma, ko selekcionārs nosaka starp diviem vienkāršiem hibrīdiem, pirmā paaudze;
e) trīskāršs hibrīds: krustojuma, ko selekcionārs nosaka starp inbredlīniju un vienkāršu hibrīdu, pirmā paaudze;
f) topkrosa hibrīds: krustojuma, ko selekcionārs nosaka starp inbredlīniju vai vienkāršu hibrīdu un brīvi apputeksnētu šķirni, pirmā paaudze;
g) starpšķirņu hibrīds: krustojuma, ko nosaka selekcionārs starp augiem, kas izaudzēti no divu brīvi apputeksnētu šķirņu bāzes sēklām, pirmā paaudze.
C. Bāzes sēklas (auzas, mieži, rīsi, Kanāriju spulgzāle, tritikāle, kvieši, cietie kvieši un speltas kvieši, kas visos gadījumos nav hibrīdi): sēklas:
a) kas ir ražotas selekcionāra pārziņā saskaņā ar pieņemto šķirnes saglabāšanas praksi;
b) kas ir paredzētas vai nu “sertificētu sēklu” kategorijas, vai “pirmās paaudzes sertificētu sēklu”, vai “otrās paaudzes sertificētu sēklu” kategoriju sēklu ražošanai;
c) kas, ievērojot 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un
d) kas oficiālā pārbaudē vai – attiecībā uz II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem – vai nu oficiālā pārbaudē, vai arī pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
C.a Bāzes sēklas (auzu, miežu, rīsu, rudzu, cieto kviešu, speltas kviešu un pašapputes tritikāles hibrīdi):
a) kas paredzētas hibrīdu ražošanai;
b) kas, ievērojot 4. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un
c) kas oficiālā pārbaudē vai – attiecībā uz II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem – vai nu oficiālā pārbaudē, vai arī pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
D. Bāzes sēklas (kukurūza) ►M16 Sorghum spp. ◄ :
1. Brīvi apputeksnētu šķirņu bāzes sēklas – sēklas:
a) kas ir ražotas selekcionāra pārziņā saskaņā ar pieņemto šķirnes saglabāšanas praksi;
b) kas ir paredzētas šīs šķirnes “sertificētu sēklu” kategorijas sēklu, topkrosa hibrīdu vai starpšķirņu hibrīdu sēklu ražošanai;
c) kas, ievērojot 4. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un
d) kas oficiālā pārbaudē vai – attiecībā uz II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem – vai nu oficiālā pārbaudē, vai arī pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
2. Inbredlīniju bāzes sēklas – sēklas:
a) kas, ievērojot 4. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un
b) kas oficiālā pārbaudē vai – attiecībā uz II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem – vai nu oficiālā pārbaudē, vai arī pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
3. Vienkāršu hibrīdu bāzes sēklas – sēklas:
a) kas ir paredzētas divkāršu, trīskāršu vai topkrosa hibrīdu ražošanai;
b) kas, ievērojot 4. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un
c) kas oficiālā pārbaudē vai – attiecībā uz II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem – vai nu oficiālā pārbaudē, vai arī pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
E. Sertificētas sēklas (Kanāriju spulgzāle, izņemot hibrīdus, rudzi, sorgo, Sudānas zāle, kukurūza un auzu, miežu, rīsu, kviešu, cieto kviešu, speltas kviešu un pašapputes tritikāles hibrīdi) – sēklas:
a) kas iegūtas tieši no bāzes sēklām vai, ja selekcionārs pieprasa, no sēklām, kuras iegūtas vienu ataudzējumu pirms bāzes sēklām, kas var būt atbilstošas un oficiālā pārbaudē ir atzītas par atbilstošām I un II pielikumā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām;
b) kas ir paredzētas citiem mērķiem, nevis graudaugu sēklu ražošanai;
c) kas, ievērojot 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz sertificētām sēklām, un
d) kas oficiālā pārbaudē vai pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
F. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (auzas, mieži, rīsi, tritikāle, kvieši, cietie kvieši un speltas kvieši, kas visos gadījumos nav hibrīdi): sēklas:
a) kas ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai, ja selekcionārs pieprasa, no sēklām, kas iegūtas vienu paaudzi pirms bāzes sēklām, un kas oficiālā pārbaudē ir atzītas par atbilstošām I un II pielikumā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām;
b) kas ir paredzētas vai nu “sertificētu otrās paaudzes sēklu” kategorijas sēklu ražošanai, vai arī citiem mērķiem, nevis graudaugu augu sēklu ražošanai;
c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz sertificētām pirmās paaudzes sēklām, un
d) kas oficiālā pārbaudē vai pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
G. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (auzas, mieži, rīsi, tritikāle, kvieši, cietie kvieši un speltas kvieši, kas visos gadījumos nav hibrīdi): sēklas:
a) kas ir iegūtas tieši no bāzes sēklām, pirmās paaudzes sertificētām sēklām vai, ja selekcionārs pieprasa, no sēklām, kas iegūtas vienu paaudzi pirms bāzes sēklām, un kas oficiālā pārbaudē ir atzītas par atbilstošām I un II pielikumā noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām;
b) kas ir paredzētas citiem mērķiem, nevis graudaugu sēklu ražošanai;
c) kas atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz otrās paaudzes sertificētām sēklām, un
d) kas oficiālā pārbaudē vai pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām a), b) un c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
H. Oficiāli pasākumi – pasākumi, ko veic:
a) valsts iestādes vai
b) jebkura juridiska persona, kuras darbību reglamentē publiskās vai privātās tiesības, kas darbojas valsts pakļautībā, vai
c) palīgdarbību gadījumā, kas arī ir pakļautas valsts kontrolei, veic jebkura privātpersona, kura šim nolūkam ir devusi atbilstošu zvērestu, ar noteikumu, ka b) un c) apakšpunktā minētās personas negūst privātu labumu no šādiem pasākumiem.
1.a Grozījumus, kas izdarāmi 1. punkta A daļā minētajā sugu sarakstā, pieņem saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību.
1.b Grozījumus, kas jāizdara 1. punkta C, C.a, E, F un G apakšpunktā, lai šīs direktīvas darbības jomā iekļautu Kanāriju spulgzāles, rudzu un tritikāles hibrīdus, pieņem saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru.
1.c Dažādos šķirņu veidus, tai skaitā komponentus, kas ir tiesīgi pretendēt uz sertifikāciju saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, var noteikt un formulēt saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru. Saskaņā ar to pašu procedūru attiecīgi jāpieņem 1. punkta B) apakšpunktā noteiktās definīcijas.
▼M28 —————
►M20 1.e ◄ Līdz ►M20 1987. gada 30. jūnijam ◄ saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru var atļaut, ka dalībvalstis atļauj dažādu atsevišķu rudzu šķirņu sēklu tirdzniecību, ko galvenokārt paredzēts izmantot lopbarībā, kas neatbilst paredzētajiem nosacījumiem:
— II pielikumā attiecībā uz dīgtspēju.
▼M20 —————
2. Dalībvalstis drīkst:
a) bāzes sēklu kategorijā iekļaut vairākas paaudzes un iedalīt šo kategoriju pēc paaudzēm;
b) paredzēt, ka sertifikācijas laikā visām partijām neveic oficiālas pārbaudes attiecībā uz dīgtspēju un analītisko tīrību, ja vien nerodas šaubas par to, vai ir izpildīti II pielikumā izklāstītie nosacījumi šajā sakarā;
c) pārejas laikā ne vairāk kā trīs gadus pēc normatīvo un administratīvo aktu stāšanās spēkā, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, un atkāpjoties no 1. punkta E), F) un G) apakšpunktiem, kā sertificētas sēklas apstiprina tās sēklas, kas ir tieši cēlušās no sēklām, kas dalībvalstī tiek oficiāli kontrolētas saskaņā ar šajā laikā spēkā esošo shēmu un sniedz tādu pašu garantiju kā bāzes sēklas, kas apstiprinātas saskaņā ar šīs direktīvas principiem; šo noteikumu attiecīgi piemēro 1. punkta G) apakšpunktā minētajām pirmās paaudzes sertificētajām sēklām;
d) pēc pieprasījuma un saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru, pilnvaro oficiāli atzīt pašapputes šķirņu sēklas, kas atbilst kategorijai “sertificētas sēklas, pirmais ataudzējums” vai “sertificētas sēklas, otrais ataudzējums” ne vēlāk kā līdz ►M20 1989. gada 30. jūnijam ◄ :
— ja I pielikumā paredzēto oficiālo lauka apskati aizstāj ar lauka apskati, kuras laikā oficiāli veic izlases pārbaudi ne mazāk kā 20 % no katras šķirnes ražas;
— ar nosacījumu, ka oficiālā pārbaudē, kuru veic attiecīgā dalībvalsts, papildus bāzes sēklām, ne mazāk kā divu ataudzējumu pirmsbāzes sēklas, kas izaudzētas tieši pēc šīs kategorijas, atzīst par atbilstošām nosacījumiem, kas minēti I un II pielikumā par bāzes sēklu šķirnes identitāti un tīrību.
3. Veicot pārbaudi oficiālā uzraudzībā, kas minēta 1. punkta C. daļas d) apakšpunktā, 1. punkta Ca daļas c) apakšpunktā, 1. punkta D daļas 1. punkta d) apakšpunktā, 1. punkta D daļas 2. punkta b) apakšpunktā, 1. punkta D daļas 3. punkta c) apakšpunktā, 1. punkta E daļas d) apakšpunktā, 1. punkta F daļas d) punktā un 1. punkta G daļas d) apakšpunktā, ievēro šādas prasības:
A. Pārbaude uz lauka
a) Inspektori:
i) ir ieguvuši vajadzīgo tehnisko kvalifikāciju;
ii) negūst personisku labumu saistībā ar pārbaužu veikšanu;
iii) ir ieguvuši oficiālas licences, ko izsniegusi attiecīgās dalībvalsts sēklu sertifikācijas iestāde, un šī licencēšana ietver inspektoru zvērināšanu vai to parakstu uz rakstiska paziņojuma par apņemšanos ievērot noteikumus, kas attiecas uz oficiālām pārbaudēm;
iv) veic pārbaudes oficiālā uzraudzībā saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro oficiālām pārbaudēm.
b) Pārbaudāmās sēklu kultūras ir audzētas no sēklām, kas ir izturējušas oficiālu pēckontroli, kuras rezultāti ir bijuši apmierinoši.
c) Daļu sēklu kultūru pārbauda oficiāli inspektori. Minētās daļas īpatsvars ir vismaz 5 %.
d) Daļu paraugu no sēklu partijām, kas ievāktas no sēklu kultūrām, ņem oficiālai pēckontrolei un, ja vajadzīgs, oficiālai sēklu pārbaudei laboratorijā attiecībā uz šķirņu identitāti un tīrību.
e) Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, kas ir piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un ar kuriem reglamentē pārbaudi oficiālā uzraudzībā. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Sankcijas var ietvert a) apakšpunkta iii) daļā paredzētās licences anulēšanu oficiāli licencētiem inspektoriem, kuri atzīti par vainīgiem oficiālo pārbaužu noteikumu pārkāpšanā tīši vai nolaidības dēļ. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārkāpuma gadījumā anulē visus pārbaudīto sēklu sertificējumus, ja vien nevar pierādīt, ka šādas sēklas tomēr atbilst visām attiecīgajām prasībām.
B. Sēklu pārbaude
a) Sēklu pārbaudi veic sēklu pārbaudes laboratorijas, kurām attiecīgās dalībvalsts sēklu sertifikācijas iestāde ir izsniegusi atļauju šim nolūkam saskaņā ar b) līdz d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.
b) Sēklu pārbaudes laboratorijā ir galvenais sēklu analīžu veicējs, kas ir tieši atbildīgs par laboratorijas tehniskajām operācijām un kam ir atbilstīga kvalifikācija sēklu pārbaudes laboratorijas tehniskajai vadībai.
Tās sēklu analīžu veicējiem ir atbilstīga tehniskā kvalifikācija, kas ir iegūta apmācības kursos, kuri ir organizēti saskaņā ar oficiāliem sēklu analīžu veicējiem piemērojamiem nosacījumiem, un kas ir apstiprināta oficiālos eksāmenos.
Laboratorija atrodas telpās un tā ir aprīkota ar aprīkojumu, ko sēklu sertifikācijas iestāde oficiāli uzskata par atbilstīgu sēklu pārbaudei, ievērojot atļaujas darbības jomu.
Tā veic sēklu pārbaudi saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskām metodēm.
c) Sēklu pārbaudes laboratorija ir:
i) neatkarīga laboratorija
vai
ii) laboratorija, kas pieder sēklu uzņēmumam.
Šā apakšpunkta ii) daļā minētajā gadījumā laboratorija var veikt sēklu pārbaudi tikai sēklu partijām, kas ražotas tā sēklu uzņēmuma vārdā, kam laboratorija pieder, ja vien minētais sēklu uzņēmums, sertifikācijas pieprasītājs un sēklu sertifikācijas iestāde nav vienojušies citādi.
d) Sēklu pārbaudes laboratorijas veikto sēklu pārbaudes darbu pienācīgi uzrauga sēklu sertifikācijas iestāde.
e) Lai veiktu d) apakšpunktā minēto uzraudzību, daļai no sēklu partijām, kas iesniegtas oficiālai sertifikācijai, izdara oficiālu sēklu kontrolpārbaudi. Šīs daļas īpatsvars principā ir pēc iespējas vienmērīgi sadalīts starp fiziskām un juridiskām personām, kas nodod sēklas sertifikācijai, kā arī starp nodotajām sēklu šķirnēm, taču to var arī izmantot, lai kliedētu konkrētas aizdomas. Šīs daļas īpatsvars ir vismaz 5 %.
f) Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un ar kuriem reglamentē pārbaudi oficiālā uzraudzībā. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Sankcijas var ietvert a) apakšpunktā minētās atļaujas anulēšanu sēklu pārbaudes laboratorijām, kam ir oficiāla atļauja, ja tās atzītas par vainīgām oficiālo pārbaužu noteikumu pārkāpšanā tīši vai nolaidības dēļ. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārkāpuma gadījumā anulē visus pārbaudīto sēklu sertificējumus, ja vien nevar pierādīt, ka šādas sēklas tomēr atbilst visām attiecīgajām prasībām.
4. Saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību drīkst paredzēt turpmākus pasākumus, kas piemērojami pārbaužu veikšanai oficiālā uzraudzībā.
▼M34 —————
3. pants
1. Dalībvalstis paredz, ka graudaugu sēklas nevar laist tirgū, ja tās nav oficiāli sertificētas kā bāzes sēklas, sertificētas sēklas, sertificētas sēklas, pirmā paaudze vai sertificētas sēklas, otrā paaudze.
2. Dalībvalstis attiecībā uz sertificēšanu ►M28 ————— ◄ nosaka maksimālo mitruma saturu visu veidu bāzes un sertificētās sēklās.
3. Dalībvalstis nodrošina, ka sēklu oficiālās pārbaudes veic saskaņā ar pašreizējām starptautiskām metodēm tiktāl, cik tās pastāv.
▼M28 —————
3.a pants
Neatkarīgi no 3. panta 1. punkta dalībvalstis paredz, ka:
— sēklas, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, un
— sēklas, kas audzētas un tirgotas pārstrādei, ar noteikumu, ka ir nodrošināta sēklu identitāte,
var laist tirgū.
4. pants
1. Dalībvalstis tomēr drīkst, atkāpjoties no 3. panta noteikumiem:
a) atļaut bāzes sēklu, kas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, oficiālu sertificēšanu un tirdzniecību; šajā nolūkā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piegādātājs garantē īpašu dīgtspēju, ko tas tirdzniecības mērķiem norāda uz īpašas etiķetes, uz kuras ir viņa vārds, adrese un sēklu partijas atsauces numurs;
b) lai ātri padarītu pieejamas ►M1 ————— ◄ sēklas, neskatoties uz to, ka nav pabeigta oficiālā pārbaude, lai noteiktu atbilstību II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, atļaut “bāzes sēklu” un “sertificētu sēklu” kategoriju oficiālo sertificēšanu un laišanu tirgū līdz pirmajam pircējam. Sertifikāciju piešķir tikai, ja ir iesniegts pagaidu analītiskais ziņojums par sēklām un ar noteikumu, ka ir norādīts pirmā saņēmēja vārds un adrese; veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka piegādātājs garantē pagaidu analīzē apliecināto dīgtspēju; šo dīgtspēju tirdzniecības mērķiem norāda uz īpašas etiķetes, uz kuras ir piegādātāja vārds, adrese un partijas atsauces numurs.
Šie noteikumi neattiecas uz sēklām, kas ir ievestas no trešām valstīm, izņemot gadījumus, kad 15. pantā ir noteikts citādi attiecībā uz pavairošanu ārpus Kopienas.
▼M28 —————
4. Dalībvalstis, kas izmanto atkāpi, kura paredzēta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, cita citai attiecībā uz kontroli sniedz administratīvu palīdzību.
4.a pants
1. Neatkarīgi no 3. panta 1. punkta dalībvalstis var atļaut ražotājiem savā teritorijā laist tirgū:
a) mazus sēklu daudzumus zinātniskiem mērķiem vai selekcijai;
b) attiecīgus sēklu daudzumus citādām pārbaudēm vai izmēģinājumiem ar noteikumu, ka tās pieder šķirnēm, par kurām attiecīgajā dalībvalstī ir iesniegts pieteikums par iekļaušanu katalogā.
Attiecībā uz ģenētiski modificētu materiālu šādu atļauju var piešķirt tikai tad, ja ir veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Šajā sakarā veicamajai vides apdraudējuma novērtējumam atbilstīgi piemēro Direktīvas 70/457/EEK 7. panta 4. punkta noteikumus.
2. Nolūkus, kādos var piešķirt 1. punkta b) apakšpunktā minētās atļaujas, noteikumus, kas attiecas uz iepakojumu marķēšanu, kā arī daudzumus un nosacījumus, saskaņā ar kādiem dalībvalstis var piešķirt šādas atļaujas, nosaka saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību.
3. Atļaujas, ko dalībvalstis līdz šīs direktīvas pieņemšanas dienai savā teritorijā ir piešķīrušas ražotājiem 1. punktā izklāstītajiem nolūkiem, paliek spēkā līdz 2. punktā minēto noteikumu pieņemšanai. Pēc tam uz visām šādām atļaujām attiecas noteikumi, kas ieviesti saskaņā ar 2. punktu.
5. pants
Attiecībā uz I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem dalībvalstis drīkst izvirzīt papildu vai stingrākas prasības to teritorijā ražotu sēklu sertificēšanai.
5.a pants
Dalībvalstis var ierobežot auzu, miežu, rīsu un kviešu sēklu sertifikāciju līdz pirmās paaudzes sertificētām sēklām.
6. pants
Pieprasot ģenealoģisko komponentu aprakstu, pēc selekcionāra pieprasījuma dalībvalstis nodrošina tā konfidenciālu pielietošanu.
7. pants
1. Dalībvalstis pieprasa, lai šķirņu pārbaudes veikšanai un sēklu pārbaudei sertificēšanas nolūkiem paraugus saskaņā ar attiecīgajām metodēm ņemtu oficiāli vai oficiālā uzraudzībā. Tomēr, lai veiktu kontroli atbilstīgi 19. pantam, sēklu paraugus ņem oficiāli.
1.a Ņemot sēklu paraugus oficiālā uzraudzībā, kā minēts 1. punktā, ievēro šādas prasības:
a) sēklu paraugus ņem sēklu pārbaudes ņēmēji, kuriem attiecīgās dalībvalsts sēklu sertifikācijas iestāde ir izsniegusi atļauju šim nolūkam saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem;
b) sēklu paraugu ņēmējiem ir atbilstīga tehniskā kvalifikācija, kas ir iegūta apmācības kursos, kuri ir organizēti saskaņā ar oficiāliem sēklu paraugu ņēmējiem piemērojamiem nosacījumiem, un kas ir apstiprināta oficiālos eksāmenos.
Viņi veic sēklu paraugu ņemšanu saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskām metodēm;
c) sēklu paraugu ņēmēji ir:
i) neatkarīgas fiziskas personas;
ii) personas, ko nodarbina fiziskas vai juridiskas personas, kuru darbība neietver sēklu ražošanu, sēklu audzēšanu, sēklu pārstrādi vai sēklu tirdzniecību,
vai
iii) personas, ko nodarbina fiziskas vai juridiskas personas, kuru darbība ietver sēklu ražošanu, sēklu audzēšanu, sēklu pārstrādi vai sēklu tirdzniecību.
Šā apakšpunkta iii) daļā minētajā gadījumā sēklu paraugu ņēmējs drīkst veikt sēklu paraugu ņemšanu tikai no tām sēklu partijām, kas ir saražotas viņa darba devēja vārdā, ja vien viņa darba devējs, sertifikācijas pieprasītājs un sēklu sertifikācijas iestāde nav vienojušies citādi;
d) sēklu paraugu ņēmēju veikto darbu pienācīgi uzrauga sēklu sertifikācijas iestāde. Ja tiek veikta automatizēta sēklu paraugu ņemšana, jāievēro piemērotas procedūras, veicot tās oficiālā uzraudzībā;
e) lai veiktu d) apakšpunktā minēto uzraudzību, daļai no sēklu partijām, kas iesniegtas oficiālai sertifikācijai, kontroles sēklu paraugus ņem oficiāli sēklu paraugu ņēmēji. Šīs daļas īpatsvars principā ir pēc iespējas vienmērīgi sadalīts starp fiziskām un juridiskām personām, kas nodod sēklas sertifikācijai, kā arī starp nodotajām sēklu šķirnēm, taču to var arī izmantot, lai kliedētu kādas konkrētas aizdomas. Šīs daļas īpatsvars ir vismaz 5 %. Šo kontroles sēklu paraugu ņemšanu nepiemēro automatizētai paraugu ņemšanai.
Dalībvalstis salīdzina sēklu paraugus, kas ņemti oficiāli, ar paraugiem no tās pašas sēklu partijas, kuri ņemti oficiālā uzraudzībā;
f) dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un ar kuriem reglamentē pārbaudi oficiālā uzraudzībā. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Sankcijas var ietvert a) apakšpunktā minētās atļaujas atņemšanu sēklu ņēmējiem, kam ir oficiāla atļauja, ja tie ir atzīti par vainīgiem oficiālo pārbaužu noteikumu pārkāpšanā tīši vai nolaidības dēļ. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārkāpuma gadījumā anulē visus ņemto sēklu paraugu sertificējumus, ja vien nevar pierādīt, ka šīs sēklas tomēr atbilst visām attiecīgajām prasībām.
1.b Saskaņā ar 21. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var paredzēt papildu pasākumus, kas piemērojami pārbaužu veikšanai oficiālā uzraudzībā.
2. Sēklu pārbaudei sertificēšanas nolūkā paraugus ņem no viendabīgām partijām; partijas maksimālais svars un parauga minimālais svars ir norādīts III pielikumā.
8. pants
1. Dalībvalstis pieprasa, lai visu veidu bāzes sēklas un sertificētas sēklas tirgotu tikai pietiekami viendabīgo ►M1 partija ◄ un noslēgtos konteineros, uz kuriem ir plomba un marķējumi, kā noteikts 9. un 10. pantā.
2. Dalībvalstis drīkst attiecībā uz mazu daudzumu tirdzniecību gala patērētājam paredzēt atkāpes no 1. punkta noteikumiem attiecībā uz iepakojumu, noslēgšanu un marķēšanu.
9. pants
1. Dalībvalstis pieprasa, lai visu kategoriju bāzes sēklu un sertificētu sēklu iepakojumi būtu noslēgti oficiāli vai oficiālā uzraudzībā tādā veidā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot iepakojuma noslēgšanas sistēmu vai neatstājot vai nu uz oficiālās etiķetes, kas minēta 10. panta 1. punktā, vai arī uz iepakojuma pierādījumus tam, ka iepakojums ir bijis atvērts.
Lai nodrošinātu iepakojuma noslēgšanu, noslēgšanas sistēmā ietilpst vismaz iepriekš minētā etiķete, vai arī oficiālas plombas piestiprināšana.
Iepriekš otrajā daļā noteiktie pasākumi nav vajadzīgi, ja lieto vienreizējas lietošanas noslēgšanas sistēmu.
Saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību var noteikt, vai konkrētā iepakojuma noslēgšanas sistēma atbilst šīs daļas noteikumiem.
2. Iepakojumi, kas bijuši oficiāli ►M9 vai oficiālā uzraudzībā ◄ aizzīmogoti, ne vienu reizi, ne arī vairākkārt netiek aizzīmogoti atkārtoti, izņemot gadījumus, kad tas notiek oficiāli. Ja iepakojumus aizzīmogo atkārtoti, uz etiķetes, kas nepieciešama saskaņā ar 10. panta 1. punktu, norāda atkārtotas aizzīmogošanas faktu, datumu un atbildīgo iestādi.
3. Attiecībā uz mazajiem iepakojumiem ►M28 noslēgti savā teritorijā. Nosacījumus, kas attiecas uz šiem izņēmumiem, var pieņemt saskaņā ar 21. pantā ◄ dalībvalstis drīkst noteikt atkāpes no 1. punkta.
10. pants
1. Dalībvalstis pieprasa, lai visu veidu bāzes sēklu un sertificētu sēklu iepakojumi:
a) no ārpuses būtu marķēti ar oficiālu etiķeti, kura nav iepriekš lietota, kura atbilst IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un uz kuras norādītā informācija ir vienā no Kopienas oficiālajām valodām. Etiķetes krāsa bāzes sēklām ir balta, sertificētām sēklām un pirmās paaudzes sertificētām sēklām ir zila, bet otrās paaudzes sertificētām sēklām ir sarkana. Lietojot etiķeti ar caurumu auklai, tās piestiprināšana vienmēr ir jānodrošina ar oficiālu plombu. Ja 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā paredzētajos gadījumos, bāzes sēklas vai kukurūzas sēklas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, šo faktu norāda uz etiķetes. Ir atļauta oficiālu uzlīmējamu etiķešu lietošana. Saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru uz iepakojuma var atļaut oficiālā uzraudzībā veikt noteiktas informācijas neizdzēšamu drukājumu, kas atbilst etiķetes paraugam;
b) iekļautu oficiālu dokumentu tādā pašā krāsā kā etiķete, kurā būtu norādīta vismaz tā informācija, kas pieprasīta saskaņā ar IV pielikuma A daļas a) punkta 3., 4. un 5. apakšpunktu. Šo dokumentu izstrādā tā, lai to nevarētu sajaukt ar a) apakšpunktā minēto oficiālo etiķeti. Šis dokuments nav nepieciešams, ja informācija ir neizdzēšami uzdrukāta uz iepakojuma vai ja saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem ir lietota uzlīmējama etiķete vai nenoplēšama materiāla etiķete.
2. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus 1. punktam attiecībā uz savā teritorijā noslēgtiem maziem iepakojumiem. Nosacījumus, kas attiecas uz šiem izņēmumiem, var noteikt saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību.
3. Saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru, var atļaut, ka dalībvalstis atļauj līdz 1980. gada 30. jūnijam saglabāt noteikumus, kas atļauj realizēt tās labības sēklas, kuru iepakojumi iekļauj noteiktu informāciju, bet formā, kas atšķiras no 1. punkta a) apakšpunkta sestajā teikumā minētās.
10.a pants
1. Atkāpjoties no 8., 9. un 10. panta, dalībvalstis drīkst paredzēt noteikumu vienkāršošanu attiecībā uz noslēgierīci un iepakojumu marķēšanu, pārdodot neiepakotas “sertificētu sēklu” kategorijas sēklas gala patērētājam.
2. Nosacījumus 1. punktā paredzētās atkāpes piemērošanai paredz saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto kārtību.
Līdz šādu pasākumu pieņemšanai piemēro Komisijas Lēmuma 94/650/EEK ( 2 ) 2. pantā izklāstītos nosacījumus.
11. pants
1. Saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību var noteikt, ka gadījumos, kas nav paredzēti šajā direktīvā, uz jebkāda veida bāzes vai sertificētu sēklu iepakojumiem ir piegādātāja etiķete (kas var būt vai nu atsevišķi no oficiālās etiķetes, vai arī kā piegādātāja informācija, kas uzdrukāta tieši uz iepakojuma). Ziņas, kam jābūt uz jebkuras šādas etiķetes, arī nosaka saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību.
2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības pieprasīt, lai sēklu partijām, kas atbilst īpašiem saskaņā ar 21. pantā paredzēto kārtību izklāstītiem nosacījumiem par Avena fatua klātbūtni, būtu pievienots sertifikāts, kas apliecina atbilstību šiem nosacījumiem.
11.a pants
Attiecībā uz ģenētiski modificētas šķirnes sēklām uz jebkādas oficiālas vai citādas etiķetes vai dokumenta, kas ir piestiprināts vai pievienots sēklu partijai, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir skaidri norādīts, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.
12. pants
Dalībvalstis pieprasa, lai par jebkādu visu veidu bāzes sēklu vai sertificētu sēklu ķīmisku apstrādi būtu norāde vai nu uz oficiālās etiķetes, vai arī uz piegādātāja etiķetes, kā arī uz konteinera vai tā iekšpusē.
13. pants
1. Dalībvalstis ►M28 īstenības izteiksmi ◄ graudaugu sugu sēklas laist pārdošanā dažādu šķirņu sēklu īpašos maisījumos, ar nosacījumu, ka uzkrātās zinātnes vai tehnikas atziņas norāda, ka šie maisījumi ir īpaši efektīvi pret dažu kaitīgu organismuizplatīšanos, un arī ar tādu nosacījumu, ka maisījuma sastāvdaļas pirms maisīšanas atbilst maisījumiem piemērojamajai tirdzniecības kārtībai.
►M12 2. ◄ Dalībvalstis ►M28 īstenības izteiksmi ◄ graudaugu sēklu tirdzniecību dažādu sugu sēklu maisījumu veidā ar noteikumu, ka maisījuma sastāvdaļas pirms sajaukšanas ir atbildušas attiecīgiem tirdzniecības noteikumiem.
2a. 2.a Īpašus nosacījumus šādu maisījumu tirgošanai pieņem saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību.
►M12 3. ◄ Piemēro 8., 9. un 11. panta noteikumus, arī 10. panta noteikumus, izņemot to, ka sēklu maisījumiem izmanto zaļu etiķeti.
13.a pants
Meklējot labākus alternatīvus variantus konkrētiem šajā direktīvā izklāstītiem noteikumiem, var nolemt Kopienas līmenī organizēt pagaidu eksperimentus saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem atbilstīgi 21. pantā izklāstītajiem noteikumiem.
Saistībā ar šādiem eksperimentiem dalībvalstis var atbrīvot no dažām šajā direktīvā paredzētajām saistībām. Šādas atbrīvošanas pakāpi nosaka, atsaucoties uz noteikumiem, uz kuriem tā attiecas. Eksperimenta ilgums nepārsniedz septiņus gadus.
14. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai sēklas, ko laiž tirgū saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, obligāti vai pēc izvēles nebūtu pakļautas jebkādiem tirdzniecības ierobežojumiem saistībā ar to īpašībām, pārbaudes prasībām, marķēšanu un noslēgšanu, izņemot tos, kas izklāstīti šajā vai jebkurā citā direktīvā.
1.a Komisija saskaņā ar 21. pantā izstrādāto procedūru labības sēklu tirdzniecībā visā vienas vai vairāku dalībvalstu teritorijā vai kādā tās daļā atļauj piemērot noteikumus, kas ir mazāk stingri, nekā tie, kas noteikti II pielikumā attiecībā uz vējauzu klātbūtni šajās sēklās, ja līdzīgus noteikumus piemēro šo sēklu pašmāju ražošanai un ja tiek veikti pasākumi vējauzu apkarošanai labībā, ko audzē attiecīgajā reģionā.
▼M28 —————
14.a pants
Nosacījumi, ar kādiem sēklas, ko izaudzē vēl paaudzes pirms bāzes sēklām, var laist tirgū, saskaņā ar 3.a pantu, ir šādi:
a) tām ir jābūt kompetentas sertifikācijas iestādes oficiāli pārbaudītām saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz bāzes sēklu sertifikāciju;
b) tām ir jābūt iepakotām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem; un
c) uz iepakojumiem ir jābūt oficiālai etiķetei, uz kuras ir vismaz šādas ziņas:
— sertifikācijas iestāde un dalībvalsts vai to atšķirības saīsinājums,
— partijas atsauces numurs,
— noslēgšanas mēnesis un gads, vai
— mēnesis un gads, kad pēdējoreiz veikta oficiāla paraugu ņemšana sertifikācijas nolūkā,
— suga, kas norādīta vismaz ar tās botānisko nosaukumu, ko var norādīt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, ar latīņu burtiem,
— šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,
— pirmsbāzes sēklu apraksts,
— paaudžu skaits pirms sertificētu sēklu vai pirmās paaudzes sertificētu sēklu sēklu kategorijām.
Etiķete ir balta ar diagonālu violetu līniju.
15. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka graudaugu sēklas:
— kas iegūtas tieši no bāzes sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas vienā vai vairākās dalībvalstīs vai kādā ārpuskopienas valstī, kurai ir piešķirta atbilstība saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai kas ir tieši iegūtas, dalībvalstī oficiāli sertificētas bāzes sēklas krustojot ar tām bāzes sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas kādā ārpuskopienas valstī, un
— kas ir novāktas kādā citā dalībvalstī,
pēc pieprasījuma un neskarot Direktīvas 70/457/EEK noteikumus, jebkurā dalībvalstī oficiāli sertificē kā sertificētas sēklas, ja ir veikta tāda minēto sēklu attiecīgās kategorijas lauka apskate, kas atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un, ja oficiālajā pārbaudē ir konstatēts, ka attiecībā uz šo kategoriju ir izpildīti II pielikumā izklāstītie nosacījumi.
Ja šādos gadījumos sēklas ir iegūtas tieši no oficiāli sertificētām sēklām, kas audzētas paaudzēs pirms bāzes sēklām, dalībvalstis var atļaut tās arī oficiāli sertificēt kā bāzes sēklas, ja ir izpildīti šai kategorijai paredzētie nosacījumi.
2. Graudaugu sēklas, kas ir novāktas Kopienā un kas ir paredzētas sertificēšanai saskaņā ar 1. punktu:
— ir iepakotas un marķētas ar oficiālu etiķeti, kas atbilst V pielikuma A un B daļā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar 9. panta 1. punktu, un
— tām ir pievienots oficiāls dokuments, kas atbilst V pielikuma C daļā izklāstītajiem nosacījumiem.
No pirmās daļas noteikumiem par iepakošanu un marķēšanu var atteikties, ja iestādes, kas ir atbildīgas par pārbaudēm uz lauka, tās, kas sastāda dokumentus to sēklu sertificēšanai, kuras nav noteikti sertificētas, un tās, kas ir atbildīgas par sertifikāciju, ir vienas un tās pašas, vai ja tās vienojas par atbrīvojumu.
3. Dalībvalstis tāpat nodrošina, ka graudaugu sēklas, kas novāktas trešā valstī, oficiāli sertificē pēc pieprasījuma, ja:
a) tās ir iegūtas tieši:
i) no bāzes sēklām vai pirmās paaudzes sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas vienā vai vairākās dalībvalstīs vai trešā valstī, attiecībā uz kuru saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir konstatēta līdzvērtība,
vai
ii) dalībvalstī oficiāli sertificētas bāzes sēklas krustojot ar bāzes sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas i) daļā minētajā trešā valstī;
b) tās ir izturējušas pārbaudi uz lauka atbilstīgi nosacījumiem, kas attiecīgajai kategorijai paredzēti lēmumā par līdzvērtību, kurš pieņemts saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu;
c) oficiālā pārbaudē ir konstatēts, ka ir izpildīti II pielikumā ietvertie nosacījumi, kas paredzēti attiecībā uz to pašu kategoriju.
16. pants
1. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma nosaka, vai:
a) direktīvas 15. pantā paredzētā gadījumā pārbaudes uz lauka trešā valstī atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem;
b) graudaugu sēklas, kas novāktas trešā valstī un kam ir tādas pašas garantijas attiecībā uz to īpašībām un pasākumiem, kuri paredz šo sēklu pārbaudi, identitātes nodrošināšanu, marķēšanu un kontroli, ir šajā ziņā līdzvērtīgas sēklām, kas ir novāktas Kopienas teritorijā un atbilst šīs direktīvas noteikumiem.
2. ►M5 Saskaņā ar 1. punktu dalībvalsts pati var pieņemt lēmumus attiecībā uz trešo valsti, tiktāl, ciktāl Padome vēl nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz šo valsti šīs direktīvas ietvaros. Šīs tiesības ir spēkā līdz 1975. gada 1. jūlijam. ◄
3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi attiecas arī uz visām jaunajām dalībvalstīm no to pievienošanās dienas līdz dienai, kad tajās stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.
4. Paragraph 1 shall also apply to the territory of the former German Democratic Republic until 31 December 1991. Detailed rules may be adopted in accordance with the procedure laid down in Article 21.
17. pants
1. Lai novērstu jebkādus pagaidu sarežģījumus vispārējā bāzes vai sertificētu sēklu piegādē, kas rodas Kopienā un ko nevar citādi pārvarēt, saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību var nolemt, ka dalībvalstis uz noteiktu laiku atļauj mazāk stingrām prasībām pakļautas kategorijas sēklu, vai Kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā vai dalībvalstu šķirņu katalogos neiekļautu šķirņu sēklu tirdzniecību visā Kopienā tādā daudzumā, kas vajadzīgs, lai atrisinātu piegādes sarežģījumus.
2. Jebkādas attiecīgas šķirnes sēklu kategorijai oficiālā etiķete ir tāda, kas ir paredzēta atbilstīgajai kategorijai; iepriekš minētajos katalogos neiekļautu šķirņu sēklām oficiālās etiķetes krāsa ir brūna. Etiķetē vienmēr ir norādīts, ka attiecīgās sēklas atbilst mazāk stingrām prasībām.
3. Noteikumus 1. punkta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību.
18. pants
Šī direktīva neattiecas uz sēklām, kas paredzētas eksportam uz trešām valstīm.
19. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar tirdzniecību tiktu veiktas oficiālas pārbaudes vismaz izlases pārbaužu veidā, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas prasībām.
2. Neierobežojot sēklu brīvu kustību Kopienas teritorijā, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tām, tirgojot no trešām valstīm ievestas sēklas, kuru daudzums pārsniedz divus kilogramus, ir sniegtas šādas ziņas:
a) suga;
b) šķirne;
c) kategorija;
d) ražošanas valsts un oficiālā pārbaudes iestāde;
e) nosūtīšanas valsts;
f) importētājs;
g) sēklu daudzums.
Šo ziņu sniegšanas veidu var noteikt saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību.
20. pants
1. Kopienas salīdzinošās pārbaudes un pētījumus Kopienā veic to graudaugu sēklu paraugu pēcpārbaudei, kuras laiž pārdošanā saskaņā ar šīs direktīvas obligātajiem vai izvēles noteikumiem un kuras paņemtas paraugu ņemšanas laikā. Salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos drīkst ietvert:
— sēklas, kas novāktas trešās valstīs,
— sēklas, kas piemērotas bioloģiskai ražošanai,
— sēklas, kas laistas pārdošanā saistībā ar auga ģenētisko resursu saglabāšanu in situ un ilgstošu izmantošanu.
2. Šīs salīdzinošās pārbaudes un pētījumus izmanto, lai saskaņotu sertificēšanas tehniskās metodes un lai pārbaudītu, vai ir izpildīti tie nosacījumi, kuriem jāatbilst sēklām.
3. Komisija, rīkojoties saskaņā ar 21. pantā minēto procedūru, veic pasākumus, kas vajadzīgi salīdzināmo pārbaužu un pētījumu veikšanai. Komisija informē 21. pantā minēto komiteju par tehniskajiem pasākumiem pārbaužu un pētījumu veikšanai un to rezultātiem.
4. Kopiena var finansēt šā panta 1. un 2. punktā minēto pārbaužu un pētījumu veikšanu.
Finansiālais ieguldījums nepārsniedz gada apropriācijas, par kurām budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu.
5. Pārbaudes un pētījumus, kuros drīkst izmantot Kopienas finansiālo ieguldījumu, kā arī sīki izstrādātus noteikumus finansiālā ieguldījuma nodrošināšanai nosaka saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.
6. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētās pārbaudes un pētījumus drīkst veikt vienīgi valsts institūcijas vai juridiskas personas, kuras darbojas valsts pārraudzībā.
21. pants
1. Komisijai palīdz Pastāvīgā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmuma 66/399/EEK 1. pantu (še turpmāk “Komiteja”).
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmuma 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru realizācijas Lēmuma 1999/468/EK, ar ko paredz kārtību Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru izpildei kārtību ( 3 ), 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
21.a pants
Grozījumus, kas izdarāmi pielikumos, ņemot vērā zinātnes vai tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar 21. pantā minēto procedūru.
21.b pants
Grozījumus, kas jāizdara pielikumu saturā, lai paredzētu nosacījumus, kam ir jāatbilst kultūraugu un auzu, miežu, rīsu, kviešu, cieto kviešu un speltas kviešu un citu to sugu hibrīdu sēklām, kuru hibrīdi ir iekļauti šīs direktīvas jomā atbilstoši 2. panta 1.b punktam, un nosacījumus, kam ir jāatbilst kultūraugam un tritikāles svešapputes šķirņu sēklām, pieņem saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru.
22. pants
Izņemot gadījumus, kad ►M20 II pielikuma 3. daļā ◄ ir paredzēts citādi, runājot par pielaidēm attiecībā uz kaitīgiem organismiem, šī direktīva neierobežo valstu tiesību aktu noteikumus, kas attiecas uz cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības aizsardzību vai komerciālā īpašuma aizsardzību.
22.a pants
1. Var pieņemt īpašus nosacījumus saskaņā ar 21. pantā izklāstīto kārtību, ņemot vērā attīstību šādās jomās:
a) nosacījumi, ar kādiem var tirgot ķīmiski apstrādātas sēklas;
b) nosacījumi, ar kādiem sēklas var tirgot saistībā ar saglabāšanu in situ un augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ieskaitot tādu sugu sēklu maisījumus, kuros ir arī sugas, kas uzskaitītas Padomes Direktīvas 70/457/EEK 1. pantā, un ir saistītas ar īpašām dabīgām un pusdabīgām dzīvotnēm, un ko apdraud ģenētiskā erozija;
c) nosacījumi, ar kādiem var tirgot sēklas, kas ir derīgas bioloģiskai ražošanai.
2. Īpašie nosacījumi, kas minēti 1. punktā, jo īpaši ietver šādus punktus:
i) attiecībā uz b) apakš punktu, šo sugu sēklām ir zināma izcelsmes vieta, ko ir apstiprinājusi katras dalībvalsts attiecīgā iestāde sēklu tirgošanai noteiktos apgabalos;
ii) attiecībā uz b) apakšpunktu, attiecīgi kvantitatīvi ierobežojumi.
23. pants
Dalībvalstīs ne vēlāk kā 1968. gada 1. jūlijā stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 14. panta 1. punkta noteikumus, un ne vēlāk kā 1969. gada 1. jūlijā, lai izpildītu citus šīs direktīvas un tās pielikumu noteikumus. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.
The Federal Republic of Germany is hereby authorized to comply, in respect of the territory of the former German Democratic Republic, with the following:
— Article 3 (1), in the case of:
—— seed harvested prior to German unification or after unification insofar as the seed production fields had been sown before that date,
— other seed if it is certified in accordance with Article 2 (2) (c);
— Article 8 (2), in the case of the restriction to “small quantities”;
— Article 13 (1), in the case of seed of “Hordeum vulgare L.”;
— Article 16, within the limits of the traditional trade flows and in response to the production needs of undertakings in the former German Democratic Republic,
at a date later than referred to above, but not later than 31 December 1992 in respect of the first and fourth indents and not later than 31 December 1994 in respect of the second and third indents.
The Federal Republic of Germany shall ensure that seed in respect of which it applies this authorization, other than seed specified in the second sub-indent of the first indent, is not introduced into parts of the Community other than the territory of the former German Democratic Republic unless it is established that the provisions of this Directive are complied with.
23.a pants
Pēc dalībvalsts pieteikuma, ņemot vērā 21. pantu, šo valsti var pilnībā vai daļēji atbrīvot no pienākuma piemērot šīs direktīvas noteikumus, izņemot attiecībā uz 14. panta 1. punktu:
a) attiecībā uz šādām sugām:
— Kanāriju spulgzāle,
— sorgo,
— Sudānas zāle;
b) attiecībā uz citām sugām, kuras parasti netiek reproducētas vai tirgotas tās teritorijā.
24. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
I PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ KULTŪRAUGIEM
|
1. |
Iepriekšējie stādījumi laukā nav nesavienojami ar kultūraugu sugas un šķirnes sēklu ražošanu, un lauks ir pietiekami brīvs no tādiem augiem, kas ir saglabājušies no iepriekšējiem stādījumiem. |
|
2. |
Kultūraugi atbilst šādiem standartiem attiecībā uz attālumiem no tuvumā esošiem putekšņu avotiem, kā rezultātā var notikt nevēlama svešappute un, Sorghum spp. gadījumā, jo īpaši no Sorghum halepense:
Šos attālumus var neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi. |
||||||||||||||||||
|
3. |
Kultūraugam piemīt pietiekama šķirnes identitāte un šķirnes tīrība, vai attiecībā uz inbredlīnijas kultūraugu, pietiekama identitāte un tīrība attiecībā uz tās īpašībām. Hibrīdu šķirņu sēklu ražošanā iepriekš minētos noteikumus piemēro arī sastāvdaļu īpašībām, tai skaitā vīrišķajai sterilitātei vai auglības atjaunošanai. Oryza sativa, Phalaris canariensis, Secale cereale, izņemot hibrīdus, Sorghum spp. un Zea mays kultūraugi jo īpaši atbilst šādiem citiem standartiem vai nosacījumiem: A. Oryza sativa : to augu skaits, kas atpazīstami kā tādi, kas acīmredzami inficēti ar Fusarium fujikuroi, nepārsniedz: — divus uz 200 m2 bāzes sēklu ražošanai, — četrus uz 200 m2 pirmās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai, — astoņus uz 200 m2 otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai. To augu skaits, kas atpazīstami kā acīmredzami savvaļas augi vai sarkano graudu augi, nepārsniedz: — nulli bāzes sēklu ražošanai, — vienu uz 100 m2 pirmās un otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai. B. Phalaris canariensis, Secale cereale, izņemot hibrīdus: kultūraugu sugu, kas atpazīstamas kā acīmredzami nepiederoši šķirnei, skaits nepārsniedz — vienu uz 30 m2 bāzes sēklu ražošanai, — vienu uz 10 m2 sertificētu sēklu ražošanai. C. Sorghum spp.: a) Sorghum sugām piederošu augu, kuri nepieder labības augu sugām vai augiem, kas atpazīstami kā acīmredzami neatbilstoši inbredlīnijai vai dzimuma komponentam, skaita procentuālais daudzums nepārsniedz: aa) bāzes sēklu ražošanai: i) ziedēšanas laikā 0,1 %, ii) gatavības laikā 0,1 %; bb) sertificētu sēklu ražošanai: i) vīrišķo augu, kas kaisa ziedputekšņus laikā, kad sievišķajiem augiem attīstījušies drīksnas pavedieni 0,1 %, ii) sievišķo augu: — ziedēšanas laikā 0,3 %, — gatavības laikā 0,1 %; b) hibrīdo šķirņu sertificētu sēklu ražošanā ievēro šādus citus standartus vai nosacījumus: aa) vīrišķie augi kaisa pietiekamu daudzumu ziedputekšņu laikā, kad sievišķajiem augiem attīstījušies drīksnas pavedieni; bb) kad sievišķajiem augiem attīstījušies drīksnas pavedieni, tā dzimuma komponenta augu, kas kaisījuši vai kaisa ziedputekšņus, procentuālais daudzums nepārsniedz 0,1 %; c) Sorghum spp. brīvi apputeksnētu šķirņu vai sintētisko šķirņu kultūras atbilst šādiem standartiem: kultūraugu sugu, kas atpazīstamas kā acīmredzami nepiederoši šķirnei, skaits nepārsniedz: — vienu uz 30 m2 bāzes sēklu ražošanai, — vienu uz 10 m2 sertificētu sēklu ražošanai. D. Zea mays : a) procentuālais daudzums pēc augu skaita, kas atpazīstami kā acīmredzami nepiederoši šķirnei, inbredlīnijai vai komponentam, nepārsniedz: aa) bāzes sēklu ražošanai: i) inbredlīnijām 0,1 %, ii) vienkāršam hibrīdam, katram komponentam 0,1 %, iii) brīvi apputeksnētām šķirnēm 0,5 %; bb) sertificētu sēklu ražošanai: i) hibrīdšķirņu komponentam: — inbredlīnijām 0,2 %, — vienkāršam hibrīdam 0,2 %, — brīvi apputeksnētai šķirnei 1,0 %, ii) brīvi apputeksnētām šķirnēm 1,0 %; b) hibrīdo šķirņu sēklu ražošanā ievēro šādus citus standartus vai nosacījumus: aa) vīrišķā komponenta augi kaisa pietiekamu daudzumu ziedputekšņu sievišķā komponenta augu ziedēšanas laikā; bb) vajadzības gadījumā veic kastrāciju; cc) kad vismaz 5 % sievišķo augu ir attīstījušies drīksnas pavedieni, sievišķā komponenta augu, kas kaisījuši vai kaisa ziedputekšņus, procentuālais daudzums nepārsniedz: — 1 % jebkurā oficiālā lauka pārbaudē un — 2 % visās oficiālās lauka pārbaudēs kopā. Uzskata, ka augi ir kaisījuši vai kaisa ziedputekšņus tad, ja uz 50 mm vai vairāk no skaras centrālās ass vai malām putekšnīcas ir iznākušas no apvalkiem un kaisījušas vai kaisa putekšņus. |
|
4. |
Secale cereale hibrīdi a) Kultūraugs atbilst šādiem standartiem attiecībā uz attālumiem no tuvumā esošiem putekšņu avotiem, kā rezultātā var notikt nevēlama svešappute.
b) Kultūraugam piemīt pietiekama identitāte un tīrība attiecībā uz komponentu rādītājiem, kā arī attiecībā uz vīrišķo sterilitāti. Kultūraugs jo īpaši atbilst šādiem citiem standartiem vai nosacījumiem: i) to augu skaits kultūrauga sugā, kas atzīstami par acīmredzami nepiederošiem komponentam, nepārsniedz: — vienu uz 30 m2 bāzes sēklu ražošanai, — vienu uz 10 m2 sertificētu sēklu ražošanai; šis standarts attiecināms tikai uz sievišķajiem komponentiem oficiālās lauka pārbaudēs; ii) ja vīrišķo sterilitāti izmanto attiecībā uz bāzes sēklām, vīrišķās sterilitātes komponents ir vismaz 98 %. c) Vajadzības gadījumā sertificētas sēklas ražo sievišķās un vīrišķās sterilitātes komponentu jauktās kultūrās, kur vīrišķais komponents atjauno vīrišķās reproduktīvās spējas. |
|
5. |
Kultūraugi sertificētu Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta un pašapputes xTriticosecale hibrīdu sēklu ražošanai a) Kultūraugs atbilst šādiem standartiem attiecībā uz attālumiem no tuvumā esošiem putekšņu avotiem, kā rezultātā var notikt nevēlama svešappute: — sievišķās sastāvdaļas minimālais attālums no jebkuras citas tās pašas sugas šķirnes, izņemot vīrišķās sastāvdaļas kultūraugu, ir 25 m, — šo attālumu drīkst neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi. b) Kultūraugam piemīt pietiekama identitāte un tīrība attiecībā uz sastāvdaļu īpašībām. Ja sēklas ražo, izmantojot ķīmisku hibridizācijas aģentu, kultūraugs atbilst šādiem citiem standartiem vai nosacījumiem: i) katras sastāvdaļas minimālā šķirnes tīrība ir šāda: — Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum, Triticum durum un Triticum spelta 99,7 %, — pašapputes xTriticosecale 99,0 %; ii) minimālajai hibriditātei ir jābūt 95 %. Procentuālo hibriditāti novērtē saskaņā ar pašreizējām starptautiskajām metodēm tiktāl, cik šādas metodes pastāv. Gadījumos, kad hibriditāti nosaka sēklu kontrolpārbaudēs pirms sertificēšanas, nav nepieciešams veikt hibriditātes noteikšanu pārbaudē uz lauka. |
|
6. |
Pēc iespējas ierobežo tādu kaitīgu organismu klātbūtni, kuri mazina sēklu lietderību, jo īpaši Ustilaginaceae. |
|
7. |
Atbilstību iepriekš minētajiem citiem standartiem vai nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām pārbauda oficiālās pārbaudēs uz lauka un attiecībā uz sertificētām sēklām, oficiālās pārbaudēs uz lauka vai arī pārbaudēs, ko veic oficiālā uzraudzībā. Minētās lauka pārbaudes veic saskaņā ar šādiem nosacījumiem. A. Kultūrauga stāvoklis un attīstības stadija ļauj veikt attiecīgu pārbaudi. B. Lauka pārbaužu skaits ir vismaz: a) attiecībā uz Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Phalaris canariensis, xTriticosecale, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta, Secale cereale – viena; b) attiecībā uz Sorghum spp. un Zea mays ziedēšanas laikā: aa) brīvi apputeksnētām šķirnēm – viena, bb) inbredlīnijām vai hibrīdiem – trīs. Kad kultūraugus stāda pēc Sorghum spp. un Zea mays kultūraugiem iepriekšējā vai tajā pašā gadā, veic vismaz vienu īpašu lauka pārbaudi, lai pārbaudītu atbilstību šā pielikuma 1. punktā minētajiem noteikumiem. C. Ar attiecīgām metodēm nosaka pārbaudāmā lauka daļu lielumu, skaitu un sadalījumu nolūkā pārbaudīt atbilstību šā pielikuma noteikumiem. |
II PIELIKUMS
NOSACĪJUMI, KAS JĀIEVĒRO ATTIECĪBĀ UZ SĒKLĀM
|
1. |
Sēklām piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība, vai inbredlīnijas sēklām, pietiekama identitāte un tīrība attiecībā uz to īpašībām. Šķirņu hibrīdu sēklām iepriekš minētos noteikumus piemēro arī sastāvdaļu īpašībām. Turpmāk minēto sugu sēklas jo īpaši atbilst šādiem citiem standartiem vai nosacījumiem. A. Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta, visos gadījumos izņemot hibrīdus:
Minimālo šķirnes tīrību pārbauda galvenokārt pārbaudēs uz lauka, ko veic saskaņā ar I pielikumā minētajiem nosacījumiem. B. xTriticosecale pašapputes šķirnes, izņemot hibrīdus:
Minimālo šķirnes tīrību pārbauda galvenokārt pārbaudēs uz lauka, ko veic saskaņā ar I pielikumā minētajiem nosacījumiem. C. Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Oryza sativa, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta un pašapputes xTriticosecale hibrīdi Sertificētu sēklu kategorijas sēklu minimālā šķirnes tīrība ir 90 %. To pārbauda īpašos pēckontroles testos atbilstīgam paraugu īpatsvaram. D. Sorghum spp. un Zea mays Ja sertificētu hibrīdšķirņu sēklu ražošanai ir izmantots sievišķi vīrišķais sterilais komponents un vīrišķais komponents, kas neatjauno vīrišķo auglību, sēklas ražo: — vai nu sajaucot sēklu partijas attiecībā, kas nepieciešama šķirnei, izmantojot, no vienas puses, sievišķi vīrišķo sterilo komponentu un, no otras puses, sievišķi vīrišķo auglīgo komponentu, — vai izaudzējot sievišķi vīrišķo sterilo komponentu un sievišķi vīrišķo auglīgo komponentu attiecībā, kas nepieciešama šķirnei. Šo komponentu attiecību pārbauda lauka pārbaudēs, ko veic saskaņā ar I pielikumā minētajiem nosacījumiem. E. Secale cereale hibrīdi Sēklas neapstiprina kā sertificētas, ja pienācīgi nav ņemti vērā oficiālo pēckontroles testu rezultāti, kas veikti bāzes sēklu paraugiem, kuri ņemti oficiāli un novēroti to sēklu augšanas periodā, kas reģistrētas sertifikācijai kā sertificētas sēklas, lai noskaidrotu, vai bāzes sēklas atbilda šajā direktīvā noteiktajām prasībām bāzes sēklām attiecībā uz komponentu rādītājiem un tīrību, kā arī attiecībā uz vīrišķo sterilitāti. |
|
2. |
Sēklas atbilst šādiem citiem standartiem vai nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, analītisko tīrību un citu augu sugu sēklu saturu: A. Tabula.
B. Citi standarti vai nosacījumi, ko piemēro, ja uz tiem ir atsauce tabulā šā pielikuma 2. iedaļas A. punktā: a) maksimālais sēklu saturs, kas ir noteikts 4. ailē, attiecas arī uz 5. līdz 10. ailē minēto sugu sēklām; b) otro sēklu neuzskata par piemaisījumu, ja tāda paša svara otrais paraugs nesatur nekādas citu graudaugu sugu sēklas; c) vienas Avena fatua, Avena sterilis vai Lolium temulentum sēklas klātbūtni noteiktā svara paraugā neuzskata par piemaisījumu, ja otrā paraugā ar divreiz lielāku svaru nav nevienas šādu sugu sēklas; d) attiecībā uz Hordeum vulgare (miežu) šķirnēm prasītais tīro sēklu minimālās dīgtspējas rādītājs ir samazināts līdz 75 %. Oficiālajā etiķetē ir ietverti vārdi “minimālā dīgtspēja – 75 %”. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3. |
Pēc iespējas ierobežo tādu kaitīgu organismu klātbūtni, kuri mazina sēklu lietderību. Minētās sēklas, jo īpaši attiecībā uz Claviceps purpurea (maksimālais sklerociju vai sklerociju fragmentu skaits paraugā, kura svars ir norādīts III pielikuma 3. ailē), atbilst šādiem standartiem.
|
||||||||||||||||
III PIELIKUMS
PARTIJU UN PARAUGU SVARS
|
Suga |
Partijas maksimālais svars (tonnās) |
No partijas iegūstamā parauga minimālais svars (gramos) |
Parauga svars noteikšanai pēc skaita, kas paredzēts II pielikuma 2. iedaļas A. punkta 4. līdz 10. ailē un III pielikuma 3. iedaļā (gramos) |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
|
Avena nuda, Avena sativa, Avena strigosa, Hordeum vulgare, Triticum aestivum, Triticum durum, Triticum spelta, Secale cereale, xTriticosecale |
30 |
1 000 |
500 |
|
Phalaris canariensis |
10 |
400 |
200 |
|
Oryza sativa |
30 |
500 |
500 |
|
Sorghum bicolor, Sorghum bicolor x Sorghum sudanense |
30 |
1 000 |
900 |
|
Sorghum sudanense |
10 |
1 000 |
900 |
|
Zea mays, inbredlīniju bāzes sēklas |
40 |
250 |
250 |
|
Zea mays, bāzes sēklas, izņemot inbredlīnijas; sertificētas sēklas |
40 |
1 000 |
1 000 |
Maksimālo partijas svaru nepārsniedz vairāk kā par 5 %.
IV PIELIKUMS
Etiķete
A. Nepieciešamā informācija
a) Bāzes sēklām un sertificētām sēklām:
1. ►M27 “EEK ◄ noteikumi un standarti”;
2. Sertifikācijas iestāde un dalībvalsts vai to sākumburti;
3. Partijas atsauces numurs;
3a. iepakojuma noslēgšanas mēnesis un gads, ko izsaka šādi: “noslēgts...” (mēnesis un gads),
vai
mēnesis un gads, kad pēdējoreiz veikta oficiālā paraugu ņemšana sertifikācijas nolūkā, ko izsaka šādi: “paraugs ņemts...” (mēnesis un gads);
4. Suga ►M20 kurai norādīts vismaz tās botāniskais nosaukums, kas var būt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, ar latīņu burtiem ◄ ;
5. ►M20 Šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem; ◄
6. Kategorija;
7. Ražotāja valsts;
8. Deklarētais neto vai bruto svars, vai deklarētais sēklu skaits;
8a. Ja ir norādīts svars un ir izmantotas pesticīdu granulas, granulētas vielas vai citas cietās piedevas, tad jānorāda šo piedevu īpašības, kā arī tīro sēklu svara un kopsvara aptuvenā attiecība;
9. Attiecībā uz tām šķirnēm, kas ir hibrīdi vai vecākaugu līnijas:
— bāzes sēklām, ja tas hibrīds vai tā vecākaugu līnija, kurai sēklas ir pieskaitāmas, ir oficiāli apstiprināta saskaņā ar Direktīvu 70/457/EEK:
— šā komponenta nosaukumam, saskaņā ar kuru tā ir oficiāli apstiprināta, ar atsauci uz selekcionēto šķirni vai bez tās, attiecībā uz tiem hibrīdiem vai tām vecākaugu līnijām, kas paredzētas vienīgi kā selekcionēto šķirņu komponenti, pievieno vārdu “komponents”,
— citos gadījumos bāzes sēklām:
— tā komponenta nosaukumam, kuram bāzes sēklas ir pieskaitāmas, kas var būt koda veidā, pievieno atsauci uz selekcionēto šķirni, ar atsauci uz tās (vīrišķo vai sievišķo) funkciju vai bez šādas atsauces, un pievieno vārdu “komponents”,
— sertificētām sēklām:
— tās šķirnes nosaukumam, kurai sēklas ir pieskaitāmas, pievieno vārdu “hibrīds”;
10. Ja ir atkārtoti pārbaudīta vismaz dīgtspēja, var norādīt vārdus “atkārtoti pārbaudīts... (mēnesis un gads)” un dienestu, kurš ir atbildīgs par šādas atkārtotas pārbaudes veikšanu. Šādu informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kas pievienota oficiālajai etiķetei.
Saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru dalībvalstis vajadzības gadījumā uz noteiktiem laika posmiem var tikt atbrīvotas no prasības norādīt botānisko nosaukumu atsevišķai sugai, ja ir konstatēts, ka trūkumi saistībā ar minēto prasību ieviešanu ir lielāki par priekšrocībām, kādas sagaidāmas no sēklu tirdzniecības.
b) Sēklu maisījumiem:
1. “Maisījums …”; (sugas) ►M20 vai šķirnes ◄
2. Lestāde, kas atbild pas noslēgšanu, un dalībvalsts;
3. Partijas atsauces numurs;
3a. Iepakojuma noslēgšanas mēnesis un gads, ko izsaka šādi: “noslēgts...” (gads un mēnesis);
4. Suga, kategorija, šķirne, ražotāja valsts un katras sastāvdaļas īpatsvars pēc svara ►M20 sugu un šķirņu nosaukumus norāda vismaz ar latīņu burtiem; ◄
5. Deklarētais neto vai bruto svars, vai deklarētais sēkluskaits;
6. Ja ir norādīts svars un ir izmantotas pesticīdu granulas, granulētas vielas vai citas cietās piedevas, tad jānorāda šo piedevu īpašības, kā arī tīro sēklu svara un kopsvara aptuvenā attiecība;
7. Ja ir pārbaudīta vismaz visu maisījuma komponentu dīgtspēja, var norādīt vārdus “atkārtoti pārbaudīts...(mēnesis un gads)” un dienestu, kurš ir atbildīgs par šādas atkārtotas pārbaudes veikšanu. Šādu informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kas pievienota oficiālajai etiķetei;
8. “Tirdzniecība atļauta vienīgi...” (attiecīgajā dalībvalstī).
B. Minimālie izmēri
110 mm × 67 mm
V PIELIKUMS
Etiķete un dokuments, kas paredzēti, ja sēklas, kas nav galīgi sertificētas, ir novāktas citā dalībvalstī
A. Informācija, kas jānorāda uz etiķetes:
— iestāde, kas ir atbildīga par lauka apskati, un dalībvalstis vai to sākumburti,
— suga, kurai norādīts vismaz tās botāniskais nosaukums, kas var būt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, ar latīņu burtiem,
— šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,
— kategorija,
— lauka vai partijas atsauces numurs,
— deklarētais neto vai bruto svars,
— vārdi “sēklas nav galīgi sertificētas”.
Saskaņā ar 21. pantā noteikto procedūru dalībvalstis vajadzības gadījumā uz noteiktiem laika posmiem var tikt atbrīvotas no prasības norādīt botānisko nosaukumu atsevišķai sugai, ja ir konstatēts, ka trūkumi saistībā ar minēto prasību ieviešanu ir lielāki par priekšrocībām, kādas sagaidāmas no sēklu tirdzniecības.
B. Etiķetes krāsa
Etiķete ir pelēka.
C. Informācija, kas jānorāda dokumentā:
— iestāde, kas izsniedz šo dokumentu,
— suga, kurai norādīts vismaz tās botāniskais nosaukums, kas var būt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, ar latīņu burtiem,
— šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,
— kategorija,
— lauka apsēšanai izmantoto sēklu atsauces numurs un tās valsts vai to valstu nosaukumi, kas ir sertificējušas šīs sēklas,
— lauka vai partijas atsauces numurs,
— platība, kas apstrādāta tās partijas iegūšanai, uz kuru attiecas šis dokuments,
— novākto sēklu daudzums un iepakojumu skaits,
— attiecībā uz sertificētām sēklām — paaudžu pēc bāzes sēklām skaits,
— apliecinājums tam, ka ir izpildīti nosacījumi, kuriem jāatbilst kultūraugam, no kura ir iegūtas sēklas,
— vajadzības gadījumā, provizoriskās sēklu analīzes rezultāti.
( 1 ) OV 109, 9.7.1964., 1760./64. lpp.
( 2 ) OV L 252, 28.9.1994., 15. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2000/441/EK (OV L 176, 15.7.2000., 50. lpp.).
( 3 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.