This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 01965R0079-20070101
Regulation No 79/65/EEC of the Council of 15 June 1965 setting up a network for the collection of accountancy data on the incomes and business operation of agricultural holdings in the European Economic Community
Consolidated text: Padomes Regula 79/65/EEK (1965. gada 15. jūnijs), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Ekonomikas kopienā
Padomes Regula 79/65/EEK (1965. gada 15. jūnijs), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Ekonomikas kopienā
1965R0079 — LV — 01.01.2007 — 006.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA 79/65/EEK (1965. gada 15. jūnijs), (OV P 109, 23.6.1965, p.1859) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
REGULATION (EEC) No 2835/72 OF THE COUNCIL of 29 December 1972 (*) |
L 298 |
47 |
31.12.1972 |
|
|
L 299 |
1 |
27.10.1973 |
||
|
L 210 |
1 |
30.7.1981 |
||
|
L 348 |
4 |
24.12.1985 |
||
|
L 362 |
8 |
31.12.1985 |
||
|
L 353 |
23 |
17.12.1990 |
||
|
L 291 |
3 |
6.12.1995 |
||
|
L 174 |
7 |
2.7.1997 |
||
|
L 122 |
1 |
16.5.2003 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2059/2003 (2003. gada 17. novembris), |
L 308 |
1 |
25.11.2003 |
|
|
L 104 |
97 |
8.4.2004 |
||
|
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1791/2006 (2006. gada 20. novembrī), |
L 363 |
1 |
20.12.2006 |
|
Grozīta ar:
|
Dānijas, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanās akts |
L 73 |
14 |
27.3.1972 |
|
|
L 291 |
17 |
19.11.1979 |
||
|
L 302 |
23 |
15.11.1985 |
||
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
||
|
L 236 |
33 |
23.9.2003 |
|
(*) |
Šis tiesību akts nekad nav publicēts latviešu valodā. |
PADOMES REGULA 79/65/EEK
(1965. gada 15. jūnijs),
ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Ekonomikas kopienā
EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu ( 1 ),
tā kā kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai ir nepieciešama pieejama objektīva un būtiska informācija par ienākumiem dažādu lauku saimniecību kategorijās un par saimniecisko darbību to kategoriju saimniecībās, kurām nepieciešama īpaša uzmanība Kopienas līmenī;
tā kā lauku saimniecību grāmatvedības pārskati ir galvenais būtiskas informācijas avots ienākumu novērtēšanai lauku saimniecībās vai to saimnieciskās darbības izpētei;
tā kā savāktie dati jāiegūst no lauku saimniecībām, kas īpaši un piemēroti atlasītas saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, un šiem datiem jābalstās uz pārbaudāmiem faktiem; tā kā šādiem datiem jāatspoguļo tehniskie, ekonomiskie un sociālie apstākļi attiecīgajās saimniecībās, tiem jābūt ņemtiem no individuālām saimniecībām, pieejamiem, cik ātri vien iespējams, tiem jābalstās uz vienādām definīcijām, jāatbilst vienotai formai un jābūt lietojamiem Komisijai jebkurā laikā un pilnā apjomā;
tā kā šos mērķus var sasniegt tikai ar Kopienas tīkla palīdzību lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai, kurš balstās uz katrā dalībvalstī esošajiem lauku saimniecību grāmatvedības birojiem, bauda iesaistīto pušu uzticību un paļaujas uz to brīvprātīgu piedalīšanos;
tā kā, ņemot vērā darba sarežģītību Kopienas tīkla radīšanā lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai gan Kopienas, gan dalībvalstu līmenī, grāmatvedības sistēmas izveidošanai jānotiek pakāpeniski, tādējādi pirmajos gados ietverot ierobežotu apsekojamo jomu;
tā kā, izvēloties lauku saimniecības un analizējot un novērtējot savāktos datus, jāatsaucas uz datiem, kas iegūti no citiem avotiem;
tā kā lauksaimnieki būtu jāpārliecina, ka viņu grāmatvedības pārskati un visas citas individuālās ziņas, kas iegūtas, īstenojot šo regulu, netiks izmantotas nodokļu iekasēšanas nolūkos un ka personas, kas piedalās vai ir piedalījušās Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla darbā, šīs ziņas neizpaudīs;
tā kā Komisijai, lai pārliecinātos par savākto datu objektivitāti un būtiskumu, jāspēj iegūt visas nepieciešamās ziņas attiecībā uz veidu, kādā organizācijas, kurām uzticēts izvēlēties lauku saimniecības un grāmatvedības birojus, kuri piedalās Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklā, pilda savus pienākumus un, ja vajadzīgs, nosūtīt ekspertus darbam uz vietām sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm;
tā kā, lai atvieglotu paredzēto noteikumu īstenošanu, jāizstrādā procedūra dalībvalstu un Komisijas ciešai sadarbībai Kopienas komitejā;
tā kā pēc tam, kad Kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls dažus gadus būs darbojies, Komisija varēs ziņot par gūto pieredzi un izteikt priekšlikumus šīs regulas labošanai,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
Eiropas Ekonomiskās kopienas lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla izveidošana
1. pants
1. Kopējās lauksaimniecības politikas vajadzībām tiek izveidots Kopienas tīkls lauku saimniecību grāmatvedības datu savākšanai, turpmāk “datu tīkls”.
2. Datu tīkla nolūks ir vākt grāmatvedības datus, kas jo īpaši vajadzīgi:
a) ikgadējai to lauku saimniecību ienākumu noteikšanai, kas atrodas 4. pantā definētajā apsekojamajā jomā;
b) lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei.
Saskaņā ar šo regulu iegūtie dati kalpo galvenokārt par pamatu Komisijas ziņojumiem par situāciju lauksaimniecībā un lauksaimniecības tirgos, kā arī par saimniecību ienākumiem Kopienā, ziņojumus katru gadu iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam, jo īpaši ikgadējai lauksaimniecības produktu cenu noteikšanai.
◄
2. pants
Šajā regulā:
a) “uzņēmējs” ir fiziska persona, kas ir atbildīga par lauku saimniecības ikdienas vadīšanu;
b) “saimniecības kategorija” ir lauku saimniecību grupa, kas pieder vienām un tām pašām kategorijām attiecībā uz saimniekošanas tipu un ekonomisko lielumu, kā noteikts Kopienas lauku saimniecību tipoloģijā, kas izveidota ar lēmumu 78/463/EEK ( 2 );
c) “saimniecība, kas iesniedz pārskatu” ir jebkura lauku saimniecība, kura iesniedz pārskatus datu tīkla vajadzībām;
d) “apgabals” ir dalībvalsts teritorija vai kāda tās daļa, kas noteikta ar nolūku izvēlēties saimniecības, kas iesniedz pārskatus; šo apgabalu saraksts atrodas šīs regulas pielikumā;
e) “grāmatvedības dati” ir jebkuri tehniskie, finanšu vai saimnieciskie dati, kas attiecas uz lauku saimniecību un kas iegūti no grāmatvedības pārskatiem, kuras ieraksti veikti sistemātiski un regulāri visu atskaites gadu.
2.a pants
Pēc kādas dalībvalsts lūguma apgabalu sarakstu groza saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru, ja šis lūgums attiecas uz šīs konkrētās dalībvalsts apgabaliem.
II NODAĻA
Lauku saimniecību ienākumu noteikšana
3. pants
Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz grāmatvedības datu vākšanu ar nolūku veikt ikgadēju lauku saimniecību ienākumu noteikšanu.
4. pants
1. 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā apsekojamā joma aptver lauku saimniecības, kuru ekonomiskais lielums ir vienāds ar Eiropas lieluma vienībās (ESU) izteikto slieksni, kas noteikts Kopienas tipoloģijā, vai lielāks par to.
2. Lai lauku saimniecību varētu akceptēt kā saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, tā atbilst šādiem nosacījumiem:
a) tās ekonomiskais lielums ir vienāds ar slieksni, kas noteikts saskaņā ar 1. punktu, vai lielāks par to;
b) to apsaimnieko lauksaimnieks, kas veic grāmatvedību, vai labprāt nodarbojas ar saimniecības grāmatvedību un spēj to darīt, kā arī labprāt atļauj savas saimniecības datus darīt pieejamus Komisijai;
c) tā kopā ar citām saimniecībām katra apgabala līmenī ir tipiska apsekojamajai jomai.
3. Maksimālais tādu saimniecību skaits Kopienā, kuras iesniedz pārskatus, ir 105 000 saimniecības.
4. Sīkākus šā panta piemērošanas noteikumus, un jo īpaši ekonomiskā lieluma slieksni un saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, skaitu apgabalā, pieņem saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.
5. pants
1. Katra dalībvalsts līdz 1982. gada 1. februārim izveido datu tīkla valsts komiteju, še turpmāk “valsts komiteja”. ►A4 Austrija, Somija un Zviedrija izveido minēto Komiteju 6 mēnešu laikā pēc pievienošanās dienas. ◄ ►A5 Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija Valsts komiteju izveido ilgākais sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas. ◄ ►M12 Bulgārija un Rumānija Valsts komiteju izveido ilgākais sešos mēnešos pēc pievienošanās dienas. ◄
2. Valsts komiteja ir atbildīga par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlasi. Šim nolūkam tās pienākumi jo īpaši ietver:
a) saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna apstiprināšanu, norādot jo īpaši saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, sadalījumu pa saimniecību kategorijām un sīkākus noteikumus minēto saimniecību atlasei;
b) ziņojuma apstiprināšanu par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna īstenošanu.
3. Valsts komitejas priekšsēdētāju ieceļ dalībvalsts no šīs komitejas biedriem.
Valsts komitejas lēmumi ir vienbalsīgi; ja to neizdodas panākt, lēmumus pieņem dalībvalsts norādītā iestāde.
4. Dalībvalstis, kurām ir vairāki apgabali, var katram no tās jurisdikcijā esošajiem apgabaliem izveidot datu tīkla reģionālo komiteju, še turpmāk “reģionālā komiteja”.
Reģionālās komitejas pienākums jo īpaši ir sadarboties ar 6. pantā minēto sakaru aģentūru, atlasot saimniecības, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus.
5. Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem atbilstoši 19. pantā noteiktajai procedūrai.
6. pants
1. Katra dalībvalsts nosaka sakaru aģentūru, kuras pienākumi ir:
a) informēt valsts komiteju, reģionālās komitejas un uzskaitvedības birojus par precīziem piemērošanas noteikumiem, kas uz tiem attiecas, un nodrošināt pareizu šo noteikumu īstenošanu;
b) sastādīt un iesniegt valsts komitejai apstiprināšanai un pēc tam nosūtīt Komisijai:
— saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plānu, kas izveidots, pamatojoties uz jaunākajiem statistikas datiem, kas iesniegti atbilstoši Kopienas lauku saimniecību tipoloģijai,
— ziņojumu par saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāna īstenošanu;
c) sastādīt:
— saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, sarakstu,
— to uzskaitvedības biroju sarakstu, kuri vēlas un spēj sagatavot saimniecību atskaites saskaņā ar 9. un 14. pantā paredzētajiem līgumu nosacījumiem;
d) savākt saimniecību atskaites, kuras tai nosūtījuši uzskaitvedības biroji, un, pamatojoties uz kopēju pārbaudes programmu, pārliecināties, ka tās ir pienācīgi aizpildītas;
e) tūlīt pēc pārbaudes pārsūtīt Komisijai pienācīgi aizpildītās saimniecību atskaites;
f) nodot valsts komitejai, reģionālajām komitejām un uzskaitvedības birojiem 16. pantā minētos informācijas pieprasījumus un pārsūtīt attiecīgās atbildes Komisijai.
2. Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem atbilstoši 19. pantā noteiktajai procedūrai.
7. pants
1. Katra saimniecība nosūta individuālu un anonīmu saimniecības pārskatu.
2. Grāmatvedības datiem, ko sniedz katrs saimniecības pārskats, jābūt tādiem, ka iespējams:
— raksturot saimniecību, atsaucoties uz tās produkcijas faktoru galvenajiem elementiem,
— novērtēt saimniecības dažādu veidu ienākumus,
— ar pēkšņām pārbaudēm pārbaudīt sniegtās informācijas patiesumu.
3. Saimniecības pārskatā norādāmo grāmatvedības datu tipu, formu, kādā šos datus iesniedz un ar tiem saistītās definīcijas un norādījumus nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.
8. pants
Lauksaimnieks, kura saimniecība ir izvēlēta par saimniecību, kas iesniedz pārskatu, izvēlas no sadarbības aģentūras šim nolūkam sagatavota saraksta grāmatvedības biroju, kas vēlētos sagatavot pārskatu viņa saimniecībai saskaņā ar 9. pantā paredzētajiem līguma nosacījumiem.
9. pants
1. Dalībvalsts ir atbildīga par to, ka katru gadu tās noteiktā kompetentā iestāde un katrs saskaņā ar 8. pantu izvēlētais grāmatvedības birojs noslēdz līgumu. Šajā līgumā grāmatvedības birojs par standarta samaksu uzņemas aizpildīt saimniecību pārskatu atbilstoši 7. panta noteikumiem.
2. Šā līguma nosacījumus, kam jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.
▼M3 —————
3. Ja grāmatvedības biroja pienākumus veic administratīvs departaments, tam par veicamajiem pienākumiem paziņo pa parastajiem administratīvajiem kanāliem.
III NODAĻA
Grāmatvedības datu savākšana lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei
10. pants
Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz grāmatvedības datu vākšanu lauku saimniecību saimnieciskās darbības analīzei.
11. pants
Saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru nosaka:
— 1. panta 2. b) punktā minētos analīžu subjektus,
— sīkākus noteikumus attiecībā uz saimniecību, kas iesniedz pārskatus, izvēli un skaitu, kurus nosaka atbilstoši katras atsevišķās analīzes mērķiem.
12. pants
1. Katra saskaņā ar 11. panta otro ievilkumuizvēlētā saimniecība nosūta īpašu saimniecības pārskatu, kas ir individuāls attiecīgajai saimniecībai un anonīms. Saimniecības pārskats ietver 7. panta 2. punktā norādītos grāmatvedības datus un citu grāmatvedības informāciju un sīkākas detaļas, kas varētu būt vajadzīgas katrai atsevišķajai analīzei.
2. Īpašajā saimniecības pārskatā norādāmo grāmatvedības datu tipu, formu, kādā šos datus iesniedz, un ar to saistītās definīcijas un norādījumus nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.
3. Īpašos saimniecību pārskatus aizpilda dažādie grāmatvedības biroji, kas izvēlēti saskaņā ar 13. pantu.
13. pants
Lauksaimnieks, kura saimniecība ir izvēlēta atbilstoši 11. panta otrajam ievilkumam, izvēlas no sadarbības aģentūras šim nolūkam sagatavota saraksta grāmatvedības biroju, kas vēlētos sagatavot īpašo pārskatu viņa saimniecībai atbilstoši 14. pantā noteiktajiem līguma nosacījumiem.
14. pants
1. Dalībvalsts ir atbildīga par to, ka tās noteiktā kompetentā iestāde un katrs saskaņā ar 13. pantu izvēlētais grāmatvedības birojs noslēdz līgumu. Šajā līgumā grāmatvedības birojs par standarta samaksu uzņemas aizpildīt īpašos saimniecību pārskatus atbilstoši 12. panta nosacījumiem.
2. Šā līguma nosacījumus, kam jābūt vienādiem visās dalībvalstīs, nosaka saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.
Papildu nosacījumus, ko dalībvalstis var šajā līgumā iekļaut, nosaka saskaņā ar to pašu procedūru.
3. Ja grāmatvedības biroja pienākumus veic administratīvs departaments, tam par veicamajiem pienākumiem paziņo pa parastajiem administratīvajiem kanāliem.
IV NODAĻA
Vispārīgie noteikumi
15. pants
1. Individuālos grāmatvedības datus un citu individuālu informāciju, kas iegūta, īstenojot šo regulu, ir aizliegts izmantot nodokļu uzlikšanas nolūkiem, kā arī to atklāt un izmantot tādiem nolūkiem, kas nav paredzēti 1. pantā.
2. Personām, kuras piedalās vai ir piedalījušās datu tīkla darbā, aizliegts izpaust individuālos grāmatvedības datus vai jebkādus citas individuālās ziņas, kas iegūtas to pienākumu veikšanas laikā vai citādā veidā saistībā ar šiem pienākumiem.
3. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai sodītu par 2. punkta pārkāpumiem.
16. pants
1. Valsts komitejas, reģionālo komiteju, sakaru aģentūras un uzskaitvedības biroju pienākums ir to attiecīgajās atbildības jomās sniegt Komisijai visu informāciju, ko tā var pieprasīt attiecībā uz viņu pienākumu pildīšanu saskaņā ar šo regulu.
Šādus informācijas pieprasījumus valsts komitejai, reģionālajām komitejām vai uzskaitvedības birojiem, kā arī attiecīgās atbildes nosūta rakstveidā ar sakaru aģentūras starpniecību.
2. Ja sniegtā informācija ir neadekvāta vai ja šī informācija nav sniegta pietiekami laicīgi, Komisija sadarbībā ar sadarbības aģentūru var nosūtīt ekspertus darbam uz vietas.
17. pants
Ar šo tiek izveidota Kopienas Saimniecību grāmatvedības datu tīkla komiteja, turpmāk “Kopienas komiteja”.
18. pants
Kopienas Komitejā ir dalībvalstu pārstāvji, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.
19. pants
1. Komisijai palīdz Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 3 ) 4. un 7. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
20. pants
1. Ar Kopienas komiteju apspriežas šādos jautājumos:
a) lai pārliecinātos, ka saimniecību, kas iesniedz grāmatvedības pārskatus, atlases plāni saskan ar 4. panta noteikumiem;
b) lai analizētu un novērtētu datu tīkla sniegtos ikgadējos izvērtētos rezultātus, jo īpaši ņemot vērā datus, kas iegūti no citiem avotiem, inter alia, no saimniecību atskaitēm un statistikas vispār, un no valstu atskaitēm.
2. Kopienas komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma ierosina tās priekšsēdētājs.
Katra gada oktobrī tā aplūko Kopienas saimniecību ienākumu tendenci, jo īpaši ņemot vērā datu tīkla jaunākos rezultātus.
To regulāri informē par datu tīkla darbību.
21. pants
Priekšsēdētājs sasauc Kopienas komitejas sanāksmes.
Sekretariāta pakalpojumus Kopienu komitejai sniedz Komisija.
Kopienu komiteja izstrādā komitejas darba kārtību.
22. pants
1. Eiropas Savienības kopbudžeta Komisijas iedaļā iekļaujamās apropriācijas atbilst:
a) tās datu tīkla izmaksām, kas saistās ar maksājumiem grāmatvedības birojiem par to veiktajiem pienākumiem saskaņā ar 9. un 14. pantu;
b) visām izmaksām saistībā ar Komisijas izmantotajām datorizētajām sistēmām dalībvalstu iesniegto grāmatvedības datu saņemšanai, pārbaudei, apstrādei un analīzei.
Izmaksas, kas minētas b) apakšpunktā, iekļauj, ja vajadzīgs, izmaksas par šo darbību rezultātu izplatīšanu un izmaksas par citu datu tīkla aspektu pētījumiem un attīstību.
2. Izmaksas saistībā ar valsts komitejas, reģionu komiteju un sakaru aģentūru izveidošanu un darbību Kopienas budžetā neiekļauj.
23. pants
Līdz ►M3 1990. gada 1. janvārim ◄ Komisija Padomei iesniedz pilnīgu ziņojumu par datu tīkla darbību, ja vajadzīgs, kopā ar priekšlikumiem šīs regulas labošanai.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
PIELIKUMS
2. panta d) punktā minēto apgabalu saraksts
VĀCIJA
1. Šlēsviga-Holšteina
2. Hamburga
3. Lejassaksija
4. Brēmene
5. Ziemeļreina-Vestfālene
6. Hesene
7. Reinzeme-Pfalca
8. Bādene-Virtemberga
9. Bavārija
10. Zāra
11. Berlīne
11. Berlīne
12. Brandenburga
13. Mēklenburga-Priekšpomerānija
14. Saksija
15. Saksija-Anhalte
16. Tīringene
FRANCIJA
1. Ildefransa
2. Šampaņa-Ardēni
3. Pikardija
4. Augšnormandija
5. Centrs
6. Lejasnormandija
7. Burgundija
8. Ziemeļi-Padekalē
9. Lotringa
10. Elzasa
11. Franškontē
12. Luāras ieleja
13. Bretaņa
14. Piejūras Šaranta
15. Akvitānija
16. Viduspireneji
17. Limuzēna
18. Rona-Alpi
19. Overņa
20. Langedoka-Rusijona
21. Provansa-Alpi-Kotdazīra
22. Korsika
ITĀLIJA
1. Pjemonta
2. Valle d'Aosta
3. Lombardija
4. Alto Adige
5. Trentīno
6. Venēcija
7. Friuli — Venēcija Džūlija
8. Ligūrija
9. Emīlija — Romanja
10. Toskāna
11. Umbrija
12. Marke
13. Lacio
14. Abruci
15. Molize
16. Kampānija
17. Apūlija
18. Bazilikata
19. Kalabrija
20. Sicīlija
21. Sardīnija
BEĻĢIJA
1. Flandrija
2. Bruxelles - Brisele
3. Valonija
LUKSEMBURGA
ir viens apgabals
NĪDERLANDE
ir viens apgabals
DĀNIJA
ir viens apgabals
ĪRIJA
ir viens apgabals
APVIENOTĀ KARALISTE
1. Anglija — ziemeļu reģions
2. Anglija — austrumu reģions
3. Anglija — rietumu reģions
4. Velsa
5. Skotija
6. Ziemeļīrija
GRIEĶIJA
1. Maķedonija — Trāķija
2. Ēpeira — Peloponēsa — Jonijas jūras salas
3. Tesālija
4. Kontinentālā Grieķija — Egejas jūras salas — Krēta.
SPĀNIJA
1. Galīsija
2. Astūrija
3. Kantabrija
4. Basku zeme
5. Navarra
6. Larjoha
7. Aragona
8. Katalonija
9. Baleāru salas
10. Kastīlija Leona
11. Madride
12. Kastīlija Lamanča
13. Valensija
14. Mursija
15. Estremadūra
16. Andalūzija
17. Kanāriju salas
PORTUGĀLE
1. Entre-Duru, Miņjo un Beira Litoral
2. Traš-už-Montiš un Beira Interior
3. Ribate un-Oesti
4. Alentego un Algarve
5. Azoru un Madeiras salas
AUSTRIJA
ir vienots apgabals
SOMIJA
1. Dienvidsomija
2. Vidussomija
3. Pohjanmā
4. Ziemeļsomija
ZVIEDRIJA
1. Dienvidzviedrijas un Centrālzviedrijas līdzenumi
2. Dienvidzviedrijas un Centrālzviedrijas mežu un jauktie mežu un lauksaimniecības apgabali
3. Ziemeļzviedrijas apgabali
ČEHIJAS REPUBLIKA
uzskata par vienu rajonu
IGAUNIJA
uzskata par vienu rajonu
KIPRA
uzskata par vienu rajonu
LATVIJA
uzskata par vienu rajonu
LIETUVA
uzskata par vienu rajonu
UNGĀRIJA
1. Közép-Magyarország
2. Közép-Dunántúl
3. Nyugat-Dunántúl
4. Dél-Dunántúl
5. Észak- Magyarország
6. Észak-Alföld
7. Dél-Alföld
MALTA
uzskata par vienu rajonu
POLIJA
1. Pomorze et Mazury
2. Wielkopolska et Śląsk
3. Mazowsze et Podlasie
4. Małopolska et Pogórze
SLOVĒNIJA
uzskata par vienu rajonu
SLOVĀKIJA
uzskata par vienu rajonu.
Bulgārija
1. Северозападен
(Severozapaden)
2. Северен централен
(Severen tsentralen)
3. Североизточен
(Severoiztochen)
4. Югозападен
(Yugozapaden)
5. Южен централен
(Yuzhen tsentralen)
6. Югоизточен
(Yugoiztochen)
Tomēr Bulgāriju uzskata par vienu rajonu divus gadus pēc pievienošanās.
Rumānija
1. Nord-Est
2. Sud-Est
3. Sud-Muntenia
4. Sud-Vest-Oltenia
5. Vest
6. Nord-Vest
7. Centru
8. București-Ilfov
( 1 ) OV L 157, 30.10.1963., 2653./63. lpp.
( 2 ) OV L 148, 5.6.1978., 1. lpp.
( 3 ) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.