28.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/62

(1)

Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un respektē cilvēktiesības un pamatbrīvības. Minētās vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm sabiedrībā, kurā dominē plurālisms, nediskriminācija, iecietība, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība. Personas ir tiesīgas Savienībā izmantot tiesības, kas tām noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Līgumā par Eiropas Savienību (LES). Papildus minētajam Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ("Harta"), kas, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, kļuva juridiski saistoša visā Savienībā, ir atspoguļotas tās pamattiesības un pamatbrīvības, ko personas ir tiesīgas baudīt Savienībā. Minētās tiesības būtu jānostiprina un jāievēro. Būtu jāgarantē iespējas pilnībā izmantot šīs tiesības, kā arī tiesības, kas izriet no starptautiskām konvencijām, kurām Savienība ir pievienojusies, piemēram, no Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, un būtu jānovērš jebkādi šķēršļi, kas to kavētu. Turklāt, minēto tiesību izmantošana ir saistīta ar atbildību un pienākumiem pret citām personām, visu sabiedrību un nākamajām paaudzēm.

(2)

Stokholmas programmā (4) Eiropadome atkārtoti ir apstiprinājusi to, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide ir prioritāte, un kā vienu no politiskajām prioritātēm norādīja tiesību Eiropas izveidošanu. Finansējums tika noteikts par vienu no būtiskiem rīkiem, lai veiksmīgi īstenotu Stokholmas programmas politiskās prioritātes. Līgumos un Stokholmas programmā izvirzītie vērienīgie mērķi būtu jāsasniedz inter alia, laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam izveidojot elastīgu un efektīvu Programmu "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" ("programma"), kurai būtu jāatvieglo plānošana un īstenošana. Programmas vispārējie un konkrētie mērķi būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajām Eiropadomes noteiktajām stratēģiskajām pamatnostādnēm.

(3)

Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā par stratēģiju "Eiropa 2020" tika noteikta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Atbalstīt un veicināt personu tiesības Savienībā, vērsties pret diskrimināciju un nevienlīdzību un veicināt Savienības pilsonību – tas viss kalpo tam, lai veicinātu stratēģijas "Eiropa 2020" konkrēto mērķu un pamatiniciatīvu īstenošanu.

(4)

Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. LESD 19. pantā ir paredzēta rīcība, ar ko apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācija ir ietverta arī Hartas 21. pantā, kas būtu jāpiemēro, saskaņā ar un ievērojot Hartas 51. pantā noteikto. Diskriminācijas dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ.

(5)

Programma būtu jāīsteno savstarpēji pastiprinoši ar citiem Savienības pasākumiem, kurām ir tādi paši mērķi, jo īpaši ar tiem, kas minēti Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā ar nosaukumu "ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam" un Padomes 2011. gada 19. maija secinājumos par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam (5), kurā dalībvalstis aicinātas risināt romu sociālo un ekonomisko atstumtību, ievērojot integrētu pieeju četrās galvenajās jomās – izglītības, nodarbinātības, veselības aizsardzības un mājokļu jomā, kā arī nodrošinot, lai romi netiktu diskriminēti, bet tiktu vienlīdzīgi atzītas viņu pamattiesības, un veikt pasākumus, ar ko izskaust segregāciju jomās, kurās tā pastāv, jo īpaši izglītības un mājokļu jomā.

(6)

Ar rasismu, ksenofobiju, homofobiju un citiem neiecietības veidiem tieši pārkāpj brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma ievērošanas principus, kas ir Savienības dibināšanas pamatā un kas ir kopēji dalībvalstīm. Tādēļ cīņa pret minētajām parādībām ir pastāvīgs mērķis, kura sasniegšanai nepieciešama saskaņota rīcība, tostarp finansējuma piešķiršanā. Minētās parādības cita starpā ietver publisku aicinājumu uz vardarbību vai naidu, kas vērsts pret personu grupu vai šādas grupas locekli, kā arī citus nodarījumus, ko veic ar rasismu, ksenofobiju vai homofobiju saistītu motīvu dēļ. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos, piemēram, publiskā pārvaldē, policijā, tiesu iestādēs, skolās un darbavietās.

(7)

Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no Savienības pamatvērtībām. Nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm un vīriešiem ir pamattiesību pārkāpums. Papildus minētajam sieviešu un vīriešu līdztiesības sekmēšana palīdz sasniegt arī stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. Mērķis – sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību – būtu jāīsteno savstarpēji pastiprinoši ar citiem Savienības vai dalībvalstu pasākumiem, kuriem ir tādi paši mērķi, jo īpaši ar pasākumiem, kuri minēti Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā laikposmam no 2011. līdz 2020. gadam.

8)

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūru diskriminācija dzimuma dēļ ietver diskrimināciju, kas rodas dzimuma maiņas dēļ. Attiecībā uz turpmākiem ar dzimumu saistītiem aspektiem, tostarp dzimumidentitāti, īstenojot šo programmu, būtu jāņem vērā arī attīstība Savienības tiesībās un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

(9)

Tiesības uz cieņpilnu attieksmi darbavietā un sabiedrībā kopumā ir Savienības pamatvērtību izpausme, un ir vajadzīga saskaņota rīcība, lai saistībā ar darba tirgu varētu veikt mērķtiecīgus pasākumus. Tādēļ dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas jomā veiktajos pasākumos būtu jāiekļauj sieviešu un vīriešu līdztiesības sekmēšana un cīņa pret diskrimināciju darbavietā un darba tirgū.

(10)

Vardarbība pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī pret visām citām riskam pakļautajām grupām visās tās izpausmēs ir pamattiesību pārkāpums un būtisks drauds veselībai. Šāda vardarbība ir novērojama visā Savienībā, un tā būtiski ietekmē cietušo fizisko un garīgo veselību, kā arī sabiedrību kopumā. Lai vērstos pret to un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiska griba un koordinēta rīcība, kuras pamatā ir programmu "Daphne" (6) metodes un rezultāti. Apkarojot vardarbību pret sievietēm, tiek veicināta sieviešu un vīriešu līdztiesība. Tā kā 1997. gadā aizsāktais "Daphne" finansējums ir bijis patiesi veiksmīgs gan attiecībā uz tā popularitāti ieinteresēto personu vidū (publiskas iestādes, akadēmiskas iestādes un nevalstiskas organizācijas (NVO)), gan arī attiecībā uz finansēto projektu efektivitāti, ir svarīgi programmas īstenošanā saglabāt nosaukumu "Daphne" saistībā ar konkrēto mērķi, kas ir paredzēts, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, lai pēc iespējas saglabātu programmu "Daphne" atpazīstamību.

(11)

LES 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka Savienībai jāveicina bērnu tiesību aizsardzība, vienlaikus apkarojot diskrimināciju. Bērni ir neaizsargāti, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības apstākļos vai invaliditātes dēļ vai citās noteiktās situācijās, kurās tie tiek pakļauti riskam, piemēram, atstāšanai novārtā, nolaupīšanai un pazušanai. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai vai garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu.

(12)

Būtu jāturpina efektīvi aizsargāt personas datus, ņemot vērā nepārtraukto tehnoloģiju attīstību un globalizāciju. Savienības tiesiskais regulējums datu aizsardzības jomā visā Savienībā būtu jāpiemēro efektīvi un konsekventi. Lai to panāktu, Savienībai vajadzētu būt iespējai atbalstīt dalībvalstu centienus minētā tiesiskā regulējuma īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai personām nodrošinātu iespēju efektīvi izmantot viņu tiesības.

(13)

Pilsoņiem vajadzētu būt labāk informētiem par savām tiesībām, kas izriet no Savienības pilsonības, proti, izmantot tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot Savienībā, tiesības balsot un tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās savas dzīvesvietas dalībvalstī, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tās valsts pilsoņiem, tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā jebkurā Līguma valodā, tiesības iesniegt pilsoņu iniciatīvas un tiesības Eiropas ombudam iesniegt sūdzības par administratīvām kļūmēm un tiem vajadzētu būt iespējai izmantot minētās tiesības. Pilsoņu mudināšana būt aktīvākiem Savienības līmeņa demokrātijas jomā nostiprinās Eiropas pilsonisko sabiedrību un sekmēs Eiropas identitātes attīstību. Pilsoņiem vajadzētu justies ērti, dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, un apzināties, ka tiem ir iespēja uzticēties tam, ka ir vienlīdzīga piekļuve, tam, ka viņi var pilnībā izmantot savas tiesības un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas.

(14)

Personām kā patērētājiem vai uzņēmējiem iekšējā tirgū vajadzētu būt iespējai piespiest ievērot savas tiesības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem saistībā ar pārrobežu jautājumiem.

(15)

Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana. Lai spriestu par to, kādā veidā ar programmas darbībām tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi, būtu jāveic regulāra uzraudzība un izvērtēšana.

(16)

Pieredze Savienības līmeņa darbībās ir parādījusi, ka programmas mērķu sasniegšanai praksē ir nepieciešams apvienot instrumentus, tostarp tiesību aktus, politikas iniciatīvas un finansējumu. Finansējums ir būtisks rīks, kas papildina likumdošanas pasākumus.

(17)

Papildus tam, ka saskaņā ar programmu finansētās darbības dod saņēmējiem patiesu labumu, tās var sniegt pierādījumus, uz kuru pamata uzlabot politikas veidošanu valsts un Savienības līmenī. Tā, piemēram, programmas "Daphne" ir ļāvušas visām ieinteresētajām personām, tostarp dalībvalstīm, patiesi nodot zināšanas un labu praksi jautājumos, kas saistīti ar to, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm.

(18)

Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā ar nosaukumu "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"" tika uzsvērta nepieciešamība racionalizēt un vienkāršot Savienības finansējumu. Jo īpaši ņemot vērā pašreizējo ekonomisko krīzi, ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienības līdzekļi tiktu plānoti un pārvaldīti ar vislielāko rūpību. Finansējuma faktisku vienkāršošanu un efektīvu pārvaldību var panākt, samazinot programmu skaitu un racionalizējot, vienkāršojot un saskaņojot finansēšanas noteikumus un procedūras.

(19)

Atsaucoties uz nepieciešamību vienkāršot un efektīvi pārvaldīt finansējumu, kā arī atvieglot tā pieejamību, ar šo programmu būtu jāturpina un jāattīsta tās darbības, ko līdz šim īstenoja saskaņā ar programmas "Progress", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1672/2006/EK (7), 4. iedaļu ("diskriminācijas apkarošana un dažādība") un 5. iedaļu ("dzimumu līdztiesība"), programmu "Pamattiesības un pilsonība", kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2007/252/TI (8); un programmu Daphne III. Minēto programmu starpposma izvērtējumos ir iekļauti ieteikumi, ar kuriem paredzēts uzlabot minēto programmu īstenošanu. Šīs programmas īstenošanā ir jāņem vērā minēto starpposma izvērtējumu konstatējumi, kā arī attiecīgo ex-post izvērtējumu konstatējumi.

(20)

Programmas mērķu sasniegšanas vadošajiem principiem vajadzētu būt nodrošināt finanšu resursu optimālu izmantošanu un uzlabot izdevumu efektivitāti. Būtu jāparedz piemērots finansējums, lai atbalstītu centienus izveidot tiesību Eiropu. Ir svarīgi nodrošināt pēc iespējas efektīvāku un lietotājam draudzīgāku programmas īstenošanu, vienlaikus garantējot arī juridisko noteiktību un tās pieejamību visiem dalībniekiem. Lai visiem iespējamajiem saņēmējiem atvieglotu piekļuvi finansējumam, būtu jāvienkāršo arī pieteikumu iesniegšanas procedūras un finanšu pārvaldības prasības un jāatbrīvojas no administratīvā sloga.

(21)

Komisijas 2010. gada 19. oktobra paziņojumā ar nosaukumu "ES budžeta pārskatīšana" un Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā ar nosaukumu "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"" tika uzsvērts, cik būtiski ir vērst uzmanību uz darbībām ar acīmredzamu Eiropas mēroga pievienoto vērtību, piemēram, kur Savienības dalība var radīt papildu vērtību, salīdzinot ar rīcību tikai dalībvalstu līmenī. Darbībām saskaņā ar šo regulu vajadzētu dot ieguldījumu, veidojot starp dalībvalstīm savstarpēju uzticēšanos, paplašinot pārrobežu sadarbību un sadarbības tīklus un panākot pareizu, saistītu un saskanīgu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Ar finansēšanas pasākumiem vajadzētu veicināt arī to, ka tiks panāktas visu iesaistīto personu efektīvākas un labākas zināšanas par Savienības tiesībām un politiku un nodrošināta pamatota analītiskā bāze Savienības tiesību un politikas atbalstam un izstrādei, tādējādi sekmējot to izpildei un pienācīgai īstenošanai. Savienības dalība ļauj minētās darbības konsekventi īstenot visā Savienībā un nodrošina apjomradītus ietaupījumus. Turklāt Savienība atrodas labākā situācijā nekā dalībvalstis, lai risinātu pārrobežu situācijas un nodrošinātu Eiropas platformu savstarpējai apmācībai.

(22)

Izvēloties saskaņā ar programmu finansējamās darbības, Komisijai priekšlikumi būtu jāizvērtē, izmantojot iepriekš noteiktus kritērijus. Minētajos kritērijos vajadzētu iekļaut ierosināto darbību Eiropas līmeņa pievienotās vērtības izvērtējumu. Arī valsts projektiem un mazāka mēroga projektiem varētu būt Eiropas līmeņa pievienota vērtība.

(23)

Struktūras un vienības, kas īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Eiropas nozīme jomās, uz kurām attiecas programma, būtu jāuzskata par galvenajiem programmas dalībniekiem tādā mērā, kādā tās ir pierādījušas būtisku ietekmi uz minētā mērķa sasniegšanu vai ir sagaidāms, ka tās to pierādīs, un tām būtu jāsaņem finansējums saskaņā ar kārtību un kritērijiem, kas noteikti gada darba programmās, kuras pieņēmusi Komisija saskaņā ar šo regulu.

(24)

Saskaņotie pakalpojumi ar sociālo vērtību būtu jāinterpretē atbilstīgi Komisijas Lēmuma Nr. 116/2007/EK (9) 2. panta nozīmei.

(25)

Struktūrās un vienībās, kam ir piekļuve programmai, būtu jāietver valsts, reģionālas un vietējas iestādes.

(26)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam programmas laikam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (10) 17. punkta nozīmē.

(27)

Lai nodrošinātu programmas pietiekamu elastību reaģēt uz izmaiņām vajadzībās un attiecīgās politiku prioritātēs visā tās laikā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumā noteikto procentuālo attiecību izmaiņām attiecībā uz katru konkrētu mērķi, kas pārsniegtu minētās procentuālās attiecības vairāk kā par 5 procentpunktiem. Lai izvērtētu šāda deleģētā akta vajadzību, minētās procentuālās attiecības būtu jāaprēķina, pamatojoties uz programmas finansējumu, kas piešķirts visam tās laikam, nevis pamatojoties uz ikgadējām apropriācijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšanas Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)

Šī regula būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (11) ("Finanšu regula"). Jo īpaši attiecībā uz tā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbilstības nosacījumiem, kuru maksā dotācijas saņēmēji, PVN atbilstībai nevajadzētu būt atkarīgai no saņēmēju juridiskā statusa attiecībā uz darbībām, ko ar vienādiem juridiskiem nosacījumiem var veikt privātas un publiskas vienības un struktūras. Ņemot vērā šajā regulā ietverto mērķu un darbību specifisko būtību, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu skaidri jānorāda, ka par darbībām, kuras var veikt gan publiskas, gan privātas vienības un struktūras, neatskaitāmais PVN, kas radies publiskām vienībām un struktūrām, ir jāuzskata par atbilstīgu tiktāl, ciktāl tas tiek maksāts par tādu darbību īstenošanu kā apmācību vai informēšanu, ko nevar uzskatīt par publiskas varas izmantošanu. Šajā regulā būtu jāizmanto vienkāršošanas rīki, kas paredzēti Finanšu regulā. Turklāt atbalstāmo darbību noteikšanas kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai noteiktu pieejamos finanšu līdzekļus tām darbībām, kurām ir vislielākā ietekme no nospraustā politikas mērķa viedokļa.

(29)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz gada darba programmu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(30)

Ar gada darba programmām, ko Komisija ir pieņēmusi ievērojot šo regulu, būtu jānodrošina pienācīgs līdzekļu sadalījums starp dotācijām un publiskā iepirkuma līgumiem. Ar programmu līdzekļi galvenokārt būtu jāpiešķir dotācijām, vienlaikus saglabājot pietiekamu finansējuma līmeni iepirkumam. Minimālā gada izdevumu procentuālā daļa, kas piešķirama dotācijām, būtu jānosaka gada darba programmās, un tai nevajadzētu būt mazākai par 65 %. Lai ieinteresētajām personām vienkāršotu projektu plānošanu un līdzfinansēšanu, Komisijai būtu jāizveido skaidrs grafiks attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, projektu atlasi un piešķiršanas lēmumiem.

(31)

Lai nodrošinātu to, ka līdzekļi no Savienības vispārējā budžeta tiek iedalīti efektīvi, būtu jātiecas pēc saskanības, papildināmības un sinerģijas starp finansēšanas programmām, ar kurām atbalsta politikas jomas, nodrošinot ciešas saiknes starp tām, jo īpaši starp šo programmu un programmu "Tiesiskums", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1382/2013 (13), programmu “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (14), un citām programmām šādās jomās: nodarbinātība un sociālie jautājumi; iekšlietas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzība; izglītība, apmācība, jaunatne un sports; informācijas sabiedrība; paplašināšanās, jo īpaši ar politiku pirmspievienošanās palīdzības jomā un Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, kuru kopīgie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (15).

(32)

Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma.

(33)

Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā –nosakot administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Finanšu regulu.

(34)

Lai īstenotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā būtu jāparedz atbilstīgi rīki, lai novērtētu tās izpildes rezultātus. Šim nolūkam tajā būtu jānosaka vispārīgi un konkrēti mērķi. Lai novērtētu minēto konkrēto mērķu sasniegšanas pakāpi, būtu jānosaka konkrētu un izmērāmu rādītāju kopums, kam vajadzētu būt spēkā visu programmas darbības laiku. Komisijai katru gadu būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārraudzības ziņojums, kura pamatā inter alia būtu šajā regulā noteiktie rādītāji un kurā būtu informācija par pieejamo līdzekļu izmantošanu.

(35)

Programmas īstenošanā Komisijai būtu jāņem vērā līdzekļu taisnīga ģeogrāfiskā sadalījuma mērķis un būtu jāpalīdz tām dalībvalstīm, kurās finansēto darbību daudzums ir salīdzinoši mazs. Īstenojot programmu, Komisijai būtu jāņem vērā arī tas, vai saskaņā ar starptautiski atzītiem rādītājiem/uzraudzības struktūrām dažās dalībvalstīs ir jārīkojas, lai nodrošinātu programmas mērķu efektīvu sasniegšanu un lai atbalstītu dalībvalstu vai pilsoniskās sabiedrības rīcību minētajās jomās.

(36)

Saskaņā ar 180. panta 1. punkta l) apakšpunktu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (16) ("Piemērošanas noteikumi") dotāciju nolīgumos būtu jāparedz noteikumi, kas reglamentē Savienības finansiālā atbalsta redzamību, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kad publiskošana nav iespējama vai lietderīga.

(37)

Saskaņā ar Finanšu regulas 35. panta 2. un 3. punktu un Piemērošanas noteikumu 21. pantu Komisijai piemērotā veidā un laikus būtu jādara pieejama informācija par saņēmējiem un par Savienības vispārējā budžeta finansētā pasākuma būtību un mērķi. Minētā informācija būtu jādara pieejama, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes un drošības prasības, it īpaši personas datu aizsardzību.

(38)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, sekmēt to, lai turpinātu izveidot telpu, kurā tiek veicināta, aizsargāta un efektīvi īstenota līdztiesība un personas tiesības, kā paredzēts LES, LESD un Hartā un starptautiskās cilvēktiesību konvencijās, kurām ir pievienojusies Savienība, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mērogu un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(39)

Lai nodrošinātu to pasākumu finansējuma nepārtrauktību, kuri iepriekš veikti pamatojoties uz Lēmuma Nr. 1672/2006/EK 4. un 5. iedaļu, Lēmumu 2007/252/EK un Lēmumu Nr. 779/2007/EK, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas,

a)

palīdzēt efektīvi īstenot principu par nediskriminēšanu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un ievērot principu par nediskriminēšanu tādu aspektu dēļ, kas minēti Hartas 21. pantā;

b)

novērst un apkarot rasismu, ksenofobiju, homofobiju un citus neiecietības veidus;

c)

veicināt un aizsargāt personu ar invaliditāti tiesības;

d)

veicināt dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju;

e)

novērst un apkarot visa veida vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī vardarbību pret citām riska grupām, it īpaši tuvinieku vardarbības riska grupām, un aizsargāt no šādas vardarbības cietušos;

f)

veicināt un aizsargāt bērnu tiesības;

g)

palīdzēt nodrošināt privātuma un personas datu aizsardzību visaugstākajā līmenī;

h)

veicināt un stiprināt to tiesību izmantošanu, kas izriet no Savienības pilsonības;

i)

dot iespēju personām kā patērētājiem un uzņēmējiem iekšējā tirgū izmantot savas tiesības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā projektus, kas finansēti saskaņā ar patērētāju tiesību aizsardzības programmu.

a)

stiprinot izpratni un zināšanas par Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, kā arī par Savienības pamatā esošajām tiesībām, vērtībām un principiem;

b)

atbalstot efektīvu, visaptverošu un saskaņotu Savienības tiesību instrumentu un politiku īstenošanu un piemērošanu dalībvalstīs un to uzraudzību un novērtēšanu;

c)

veicinot pārrobežu sadarbību, uzlabojot zināšanas citam par citu, kā arī veicinot savstarpējo uzticēšanos starp visām ieinteresētajām personām;

d)

uzlabojot zināšanas un izpratni par iespējamiem šķēršļiem, kas ietekmē to tiesību un principu izmantošanu, kuri garantēti LESD, LES, Hartā, starptautiskajās konvencijās, kurām Savienība ir pievienojusies, un Savienības sekundārajos tiesību aktos.

a)

analītiskas darbības, piemēram, datu un statistikas datu vākšana, kopējas metodoloģijas un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde; pētījumi, izpēte, analīze un apskati; izvērtējumi, norāžu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana; darba grupas, semināri, ekspertu sanāksmes un konferences;

b)

mācību pasākumi, piemēram, darbinieku apmaiņa, darba grupas, semināri, pasniedzēju apmācība, un tiešsaistes mācību līdzekļu vai cita veida mācību moduļu izstrāde;

c)

savstarpēja mācīšanās, sadarbība, izpratnes veidošanas un izplatīšanas darbības, piemēram, labas prakses, inovatīvu pieeju un pieredzes apzināšana un apmaiņa; salīdzinošas izvērtēšanas un savstarpējas mācīšanās organizēšana; konferenču, semināru, plašsaziņas, tostarp tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu, kampaņu organizēšana, informācijas kampaņas, tostarp iestāžu komunikācija par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar programmas mērķiem; materiālu vākšana un publicēšana, izplatot informāciju par programmu un tās rezultātiem, sistēmu un rīku, kuros izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, izstrāde, izmantošana un uzturēšana;

d)

atbalsts galvenajiem dalībniekiem, kuru darbības dod ieguldījumu šīs programmas mērķu īstenošanā, piemēram, atbalsts nevalstiskām organizācijām, īstenojot darbības ar Eiropas mēroga pievienoto vērtību, atbalsts galvenajiem Eiropas mēroga dalībniekiem, Eiropas līmeņa sadarbības tīkliem un saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību; atbalsts dalībvalstīm, īstenojot Savienības tiesību aktus un politiku; un atbalsts tīklu veidošanas darbībām Eiropas līmenī starp specializētām struktūrām un vienībām, kā arī valstu, reģionu un vietējām iestādēm un NVO, tostarp ar darbības dotācijām un rīcības dotācijām sniegts atbalsts.

a)

dalībvalstīs;

b)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma dalībnieces saskaņā ar minēto līgumu;

c)

kandidātvalstīs, iespējamās kandidātvalstīs un valstīs, kas pievienojas Savienībai, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti attiecībā uz minēto valstu līdzdalību Savienības programmās, kas izveidota attiecīgos pamatnolīgumos, Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos.

a)

veicamās darbības saskaņā ar 3. pantā un 4. panta 1. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem, tostarp finanšu resursu paredzamo piešķīrumu;

b)

galvenos atbilstības, atlases un piešķiršanas kritērijus, kas jāizmanto, lai izraudzītos priekšlikumus, kam tiks piešķirts finansējums saskaņā ar Finanšu regulas 84. pantu un tās Piemērošanas noteikumu 94. pantu.

c)

minimālo gada izdevumu procentuālo daļu, kas piešķirama dotācijām.

a)

ikgadēju uzraudzības ziņojumu, kura pamatā ir 14. panta 2. punktā noteiktie rādītāji un par pieejamo līdzekļu izmantošanu;

b)

līdz 2018. gada 30. jūnijam – starpposma izvērtējuma ziņojumu;

c)

ex-post izvērtējuma ziņojumu līdz 2021. gada 31. decembrim.

a)

to mērķgrupas personu skaits un procentuālā attiecība, kuras piedalījušās programmas finansētajos informētības uzlabošanas pasākumos;

b)

ieinteresēto personu skaits, kas inter alia piedalās mācību pasākumos, apmaiņā, mācību braucienos, darbsemināros un semināros, kurus finansē no programmas;

c)

zināšanu pilnveidošanas pakāpe, kas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem un, attiecīgā gadījumā, Savienības pamatā esošajām tiesībām, vērtībām un principiem sasniegta to dalībnieku grupās, kuri piedalījušies programmas finansētos pasākumos, salīdzinājumā ar mērķgrupu kopumā;

d)

pārrobežu sadarbības gadījumu, pasākumu un atsauksmju skaits;

e)

pasākumu dalībnieku novērtējums par pasākumiem, kuros tie piedalījušies, un par to (paredzamo) ilgtspēju;

f)

programmas finansēto darbību ģeogrāfiskais pārklājums;

g)

to pieteikumu un dotāciju skaits, kas ir saistīti ar katru konkrēto mērķi;

h)

tā finansējuma līmenis, kuru ir prasījuši pieteikuma iesniedzēji un kas ir piešķirts saistībā ar katru konkrēto mērķi.

a)

programmas Eiropas mēroga pievienoto vērtību, tostarp programmas pasākumu izvērtējumu, ņemot vērā līdzīgas ierosmes, kas izstrādātas valsts vai Eiropas līmenī un nav finansētas no Savienības līdzekļiem, un to (paredzamos) rezultātus; un Savienības finansējuma priekšrocības un/vai trūkumus salīdzinājumā ar valsts finansējumu, ko piešķir attiecīgā veida pasākumiem;

b)

finansējuma līmeni saistībā ar panāktajiem rezultātiem (efektivitāte);

c)

iespējamos administratīvos, organizatoriskos un/vai strukturālos šķēršļus programmas netraucētākai, efektīvākai un iedarbīgākai īstenošanai (vienkāršošanas iespējas).