(1)

Pusvadītāji ir jebkuras digitālās ierīces pamatā: no viedtālruņiem un automašīnām līdz kritiski svarīgām lietojumprogrammām un infrastruktūrām veselības, enerģētikas, sakaru un automatizācijas jomā, kā arī lielākajā daļā citu rūpniecības nozaru. Lai gan pusvadītāji ir būtiski mūsu mūsdienu ekonomikas un sabiedrības darbībai, Savienība ir pieredzējusi nepieredzētus piegādes traucējumus. Pašreizējais piegāžu trūkums liecina par pastāvīgiem un nopietniem strukturāliem trūkumiem Savienības pusvadītāju vērtību un piegādes ķēdē. Pašreizējais piegāžu trūkums liecina par pastāvīgiem un nopietniem strukturāliem trūkumiem Savienības pusvadītāju vērtību un piegādes ķēdē.

(1)

Pusvadītāji ir jebkuras digitālās ierīces pamatā: no viedtālruņiem, elektropiedziņas velosipēdiem un automašīnām līdz kritiski svarīgām lietojumprogrammām un infrastruktūrām veselības, enerģētikas, sakaru un automatizācijas jomā, kā arī lielākajā daļā citu rūpniecības nozaru. Lai gan pusvadītāji ir būtiski mūsu mūsdienu ekonomikas un sabiedrības darbībai un iecerētajam zaļās pārkārtošanās procesam , Savienība ir pieredzējusi nepieredzētus piegādes traucējumus. Pašreizējais piegāžu trūkums liecina par pastāvīgiem un nopietniem strukturāliem trūkumiem Savienības pusvadītāju vērtību un piegādes ķēdē. Pašreizējais piegāžu trūkums liecina par pastāvīgiem un nopietniem strukturāliem trūkumiem Savienības pusvadītāju vērtību un piegādes ķēdē.

(3)

Šim satvaram ir divi mērķi. Pirmais mērķis ir nodrošināt apstākļus, kas nepieciešami Savienības konkurētspējai un inovācijas spējai, un nodrošināt rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām, ko rada strauji inovācijas cikli un vajadzība pēc ilgtspējas. Otrais mērķis, kas ir atsevišķs un papildina pirmo mērķi, ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, izveidojot vienotu Savienības tiesisko regulējumu Savienības noturības un piegādes drošības palielināšanai pusvadītāju tehnoloģiju jomā.

(3)

Šim satvaram ir divi mērķi. Pirmais mērķis ir nodrošināt apstākļus, kas nepieciešami Savienības konkurētspējai un inovācijas spējai, un nodrošināt rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām dažādās nozarēs un attiecīgajās reģionālajās ekosistēmās, ņemot vērā ilgtspējas kritērijus (IAM), ko rada strauji inovācijas cikli un vajadzība pēc ilgtspējas. Otrais mērķis, kas ir atsevišķs un papildina pirmo mērķi, ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, izveidojot vienotu Savienības tiesisko regulējumu Savienības noturības un piegādes drošības palielināšanai pusvadītāju tehnoloģiju jomā.

(13)

Lai pārvarētu pašreizējo sadrumstaloto publisko un privāto investīciju centienu ierobežojumus, veicinātu integrāciju, savstarpēju bagātināšanos un atdevi no ieguldījumiem pašreizējās programmās un lai īstenotu vienotu Savienības stratēģisko redzējumu par pusvadītājiem, lai īstenotu Savienības un tās dalībvalstu mērķi nodrošināt vadošo lomu digitālajā ekonomikā, iniciatīvai “Mikroshēmas Eiropai” būtu jāveicina labāka koordinācija un ciešāka sinerģija starp esošajām finansēšanas programmām Savienības un valstu līmenī, labāka koordinācija un sadarbība ar nozares un galvenajām privātā sektora ieinteresētajām personām un papildu kopīgas investīcijas ar dalībvalstīm. Iniciatīvas īstenošanas struktūra ir izveidota, lai apvienotu resursus no Savienības, dalībvalstīm un trešām valstīm, kas ir asociētas ar esošajām Savienības programmām, kā arī no privātā sektora. Tāpēc iniciatīvas panākumus var nodrošināt tikai kopīgi dalībvalstu un Savienības centieni atbalstīt gan ievērojamās kapitālieguldījumu izmaksas, gan virtuālo projektēšanas, testēšanas un izmēģinājuma resursu plašu pieejamību, kā arī zināšanu, prasmju un kompetenču izplatīšanu. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā attiecīgo darbību specifiku, iniciatīvas mērķi, jo īpaši “mikroshēmu fonda” darbības, būtu jāatbalsta arī, izmantojot apvienošanas mehānismu InvestEU fonda ietvaros.

(13)

Lai pārvarētu pašreizējo sadrumstaloto publisko un privāto investīciju centienu ierobežojumus, veicinātu integrāciju, savstarpēju bagātināšanos un atdevi no ieguldījumiem pašreizējās programmās un lai īstenotu vienotu Savienības stratēģisko redzējumu par pusvadītājiem, lai īstenotu Savienības un tās dalībvalstu mērķi nodrošināt vadošo lomu digitālajā ekonomikā, iniciatīvai “Mikroshēmas Eiropai” būtu jāveicina labāka koordinācija visos pārvaldības līmeņos un starp tiem un ciešāka sinerģija starp esošajām finansēšanas programmām Savienības un valstu līmenī (tai skaitā starp centralizēti pārvaldītām ES programmām un ES programmām ar dalītu pārvaldību) , labāka koordinācija un sadarbība ar nozares un galvenajām privātā sektora ieinteresētajām personām un papildu kopīgas investīcijas ar dalībvalstīm. Iniciatīvas īstenošanas struktūra ir izveidota, lai apvienotu resursus no Savienības, dalībvalstīm , reģioniem un trešām valstīm, kas ir asociētas ar esošajām Savienības programmām, kā arī no privātā sektora. Tāpēc iniciatīvas panākumus var nodrošināt tikai kopīgi dalībvalstu un Savienības centieni atbalstīt gan ievērojamās kapitālieguldījumu izmaksas, gan virtuālo projektēšanas, testēšanas un izmēģinājuma resursu plašu pieejamību, kā arī zināšanu, prasmju un kompetenču izplatīšanu. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā attiecīgo darbību specifiku, iniciatīvas mērķi, jo īpaši “mikroshēmu fonda” darbības, būtu jāatbalsta arī, izmantojot apvienošanas mehānismu InvestEU fonda ietvaros.

(15)

Iniciatīvai būtu jābalstās uz spēcīgo zināšanu bāzi un jāpalielina sinerģija ar darbībām, ko pašlaik atbalsta Savienība un dalībvalstis, izmantojot programmas un darbības pētniecībā un inovācijā pusvadītāju jomā un piegādes ķēdes daļas attīstībā, jo īpaši pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (1), lai līdz 2030. gadam nostiprinātu Savienību kā globālu spēlētāju pusvadītāju tehnoloģiju un to lietojumu jomā un palielinātu tās daļu ražošanā pasaulē. Papildinot šīs darbības, iniciatīva cieši sadarbotos ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansi.

(15)

Iniciatīvai būtu jābalstās uz spēcīgo zināšanu bāzi un jāpalielina sinerģija ar darbībām, ko pašlaik atbalsta Savienība, dalībvalstis un reģioni , izmantojot programmas un darbības pētniecībā un inovācijā pusvadītāju jomā un piegādes ķēdes daļas attīstībā, jo īpaši pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (1), lai līdz 2030. gadam nostiprinātu Savienību kā globālu spēlētāju pusvadītāju tehnoloģiju un to lietojumu jomā un palielinātu tās daļu ražošanā pasaulē. Papildinot šīs darbības, iniciatīva cieši sadarbotos ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības aliansi un viedās specializācijas stratēģijām reģionālā līmenī .

(19)

Integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām būtu jānodrošina pusvadītāju ražošanas spējas, kas Savienībā ir “pirmās šāda veida” spējas, un jāveicina piegādes drošība un noturīga ekosistēma iekšējā tirgū. Kvalificējošais faktors pirmās šāda veida iekārtas ražošanai varētu būt tehnoloģiskais mezgls, substrāta materiāls, piemēram, silīcija karbīds un gallija nitrīds, un cita produkta inovācija, kas var nodrošināt labāku veiktspēju, procesa tehnoloģija vai energoefektivitāte un ekoloģiskās īpašības. Rūpnīcai, kam ir salīdzināmas spējas rūpnieciskā mērogā, nevajadzētu būt faktiski izveidotai vai uzņemties saistības to būvēt Savienībā, izņemot pētniecības un izstrādes iekārtas vai mazas ražotnes.

(19)

Integrētajām ražotnēm un ES atvērtajām fabrikām būtu jānodrošina pusvadītāju ražošanas spējas, kas Savienībā ir “pirmās šāda veida” spējas, un jāveicina piegādes drošība un noturīga ekosistēma iekšējā tirgū. Kvalificējošais faktors pirmās šāda veida iekārtas ražošanai varētu būt tehnoloģiskais mezgls, substrāta materiāls, piemēram, silīcija karbīds un gallija nitrīds, indija fosfīds, silīcija nitrīds un citu šīs jomas produktu un materiālu inovācija, kas var nodrošināt labāku veiktspēju, procesa tehnoloģija vai energoefektivitāte un ekoloģiskās īpašības. Rūpnīcai, kam ir salīdzināmas spējas rūpnieciskā mērogā, nevajadzētu būt faktiski izveidotai vai uzņemties saistības to būvēt Savienībā, izņemot pētniecības un izstrādes iekārtas vai mazas ražotnes.

10)

“pirmā šāda veida iekārta” ir rūpnieciska iekārta, kura spēj ražot pusvadītājus, tostarp priekšgala vai aizmugures, vai abējādus, un kura Savienībā faktiski vēl nav izveidota vai par kuras būvniecību vēl nav uzņemtas faktiskas saistības, piemēram, attiecībā uz tehnoloģiju mezglu, substrāta materiālu, piemēram, silīcija karbīdu un gallija nitrīdu, vai citu produktu inovāciju, kas var piedāvāt labāku sniegumu, procesu inovāciju vai energoefektivitāti un vidisko sniegumu;

10)

“pirmā šāda veida iekārta” ir rūpnieciska iekārta, kura spēj ražot pusvadītājus, tostarp priekšgala vai aizmugures, vai abējādus, un kura Savienībā faktiski vēl nav izveidota vai par kuras būvniecību vēl nav uzņemtas faktiskas saistības, piemēram, attiecībā uz tehnoloģiju mezglu, substrāta materiālu, piemēram, silīcija karbīdu un gallija nitrīdu, indija fosfīdu, silīcija nitrīdu un citu šīs jomas produktu un materiālu inovāciju, kas var piedāvāt labāku sniegumu, procesu inovāciju vai energoefektivitāti un vidisko sniegumu;

1)

stiprinot tehnoloģiskās spējas nākamās paaudzes mikroshēmu ražošanas tehnoloģijās, integrējot pētniecības un inovācijas darbības un sagatavojot nākotnes tehnoloģiju mezglus, tostarp vadošos mezglus, kas mazāki par diviem nanometriem, pilnībā noplicinātu silīciju uz izolatoru (FD-SOI) ar 10 nanometriem un mazāk, un 3D heterogēno sistēmu integrāciju un uzlabotu iepakojumu;

1)

stiprinot tehnoloģiskās spējas nākamās paaudzes mikroshēmu ražošanas tehnoloģijās, integrējot pētniecības un inovācijas darbības un sagatavojot nākotnes tehnoloģiju mezglus, tostarp vadošos mezglus, kas mazāki par diviem nanometriem, pilnībā noplicinātu silīciju uz izolatoru (FD-SOI) ar 10 nanometriem un mazāk, un 3D heterogēno sistēmu integrāciju un uzlabotu iepakojumu; tas ietver tādu mikroshēmu ražošanu, kuru izmērs pārsniedz 10 nanometrus un pēc kurām ir pieprasījums no ES izmantojošo nozaru puses;

d)

veicināt pieredzes un zinātības nodošanu starp dalībvalstīm un reģioniem, veicinot prasmju, zināšanu un labas prakses apmaiņu un veicinot kopīgas programmas;

d)

veicināt pieredzes un zinātības nodošanu starp dalībvalstīm un reģioniem, veicinot prasmju, zināšanu un labas prakses apmaiņu, veicinot kopīgas programmas un uzlabojot sadarbību starp universitātēm, kā arī starp universitātēm, uzņēmumiem, izglītības un pētniecības iestādēm, piemēram, izmantojot ES mēroga zinātnieku un laboratoriju apmaiņas sistēmu, lai apmācītu un noturētu mācībspēkus un speciālistus ;

e)

atbalsta rūpniecības piegādes ķēdes ES.

e)

atbalsta rūpniecības piegādes ķēdes Eiropas Savienībā.

(7)

Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” finansētās darbības būtu jāiekļauj vienā darba programmā, kas būtu jāpieņem valdei. Pirms katras darba programmas sagatavošanas Publisko iestāžu padomei, ņemot vērā Eiropas pusvadītāju padomes ieteikumus un citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ceļvežus, ko izstrādājusi Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse (1), būtu jānosaka tā darba programmas daļa, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem, arī to attiecīgās izdevumu aplēses. Šajā nolūkā Publisko iestāžu padomē būtu jāiekļauj tikai Komisija un dalībvalstu publiskās iestādes. Pēc tam, pamatojoties uz šo definīciju, izpilddirektoram būtu jāsagatavo darba programma, tai skaitā spēju veidošanas un pētniecības un inovācijas pasākumi un to attiecīgās izdevumu aplēses.

(7)

Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” finansētās darbības būtu jāiekļauj vienā darba programmā, kas būtu jāpieņem valdei. Pirms katras darba programmas sagatavošanas Publisko iestāžu padomei, ņemot vērā Privāto dalībnieku padomes un Eiropas pusvadītāju padomes ieteikumus un citu attiecīgo ieinteresēto personu devumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā ceļvežus, ko izstrādājusi Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju alianse (1), būtu jānosaka tā darba programmas daļa, kas saistīta ar spēju veidošanas pasākumiem un pētniecības un inovācijas pasākumiem, arī to attiecīgās izdevumu aplēses. Šajā nolūkā Publisko iestāžu padomē būtu jāiekļauj tikai Komisija un dalībvalstu publiskās iestādes. Pēc tam, pamatojoties uz šo definīciju un stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu , izpilddirektoram būtu jāsagatavo darba programma, tai skaitā spēju veidošanas un pētniecības un inovācijas pasākumi un to attiecīgās izdevumu aplēses. Kopuzņēmuma “Mikroshēmas” pētniecības un inovācijas pasākumu budžetam jābūt vismaz tikpat lielam kā kopuzņēmuma “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” budžetam. Jāpārņem arī darbības joma un darbības veids.

a)

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

c)

panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

c)

panta 2. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)

pievieno šādu f) un g) punktu:

a)

pievieno šādu f) un g) punktu: