P8_TC1-COD(2018)0189

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/… par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/1753.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem

Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības iespējamo attiecināšanu uz nelauksaimnieciskiem produktiem.

Komisija, papildinot 2013. gada pētījumu, 2018. gada novembrī uzsāka pētījumu nolūkā iegūt jaunus ekonomiskos un juridiskos pierādījumus par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību vienotajā tirgū un papildu datus par tādiem jautājumiem kā konkurētspēja, negodīga konkurence, viltošana, patērētāju uztvere, izmaksas un ieguvumi, kā arī par nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības modeļu efektivitāti proporcionalitātes principa aspektā.

Saskaņā ar labāka regulējuma principiem un saistībām, kas noteiktas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, Komisija pārbaudīs šo pētījumu, kā arī ziņojumu par Savienības līdzdalību Ženēvas aktā, kā norādīts Regulas par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam pantā par uzraudzību un pārskatīšanu, un apsvērs iespējamos turpmākos pasākumus.

Komisijas paziņojums par regulas 9.a panta 3. punktā izklāstīto procedūru

Komisija norāda, ka, ievērojot Savienības ekskluzīvo kompetenci, regulas 9.a panta 3. punktā izklāstītā procedūra ir juridiska nepieciešamība, tomēr apliecina, ka saskaņā ar ES pašreizējo acquis jebkāda šāda Komisijas iesaistīšanās notiktu izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos. Apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, Komisija darīs visu iespējamo, lai kopā ar to atrisinātu visas problēmas un izvairītos no negatīva atzinuma sniegšanas. Komisija norāda, ka ikviens negatīvs atzinums attiecīgajai dalībvalstij tiks paziņots rakstiski, un saskaņā ar LESD 296. pantu tajā tiks norādīti šādas rīcības iemesli. Komisija arī norāda, ka negatīvs atzinums nebūs šķērslis papildu pieteikuma iesniegšanai par to pašu cilmes vietas nosaukumu, ja negatīvā atzinuma iemesli pēc tam tiek pienācīgi novērsti vai vairs nav attiecināmi.

Komisijas paziņojums par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam

Komisija norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē un ka Savienība pievienojas Lisabonas Vienošanās Ženēvas aktam kā pilntiesīga puse. Tas izriet no Eiropas Tiesas 2017. gada 25. oktobra nolēmuma (lieta C-389/15- Komisija/Padome). Tā kā ES ir ekskluzīva ārējā kompetence, dalībvalstīm ir liegts pievienoties Ženēvas aktam kā pilntiesīgām pusēm un tām vairs nevajadzētu pašām aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras no jauna reģistrējušas trešās valstis, kas ir Lisabonas sistēmas locekles. Komisija, ņemot vērā to, ka septiņas dalībvalstis jau sen ir Lisabonas Vienošanās puses, ka tām šajā sistēmā reģistrēts iespaidīgs intelektuālais īpašums un ka pārejai ir jānorit netraucēti, ir izņēmuma kārtā gatava piekrist tam, ka šajā konkrētajā gadījumā varētu atļaut BG, CZ, SK, FR, HU, IT, PT pievienoties Ženēvas aktam ES interesēs.

Komisija stingri iebilst pret to, ka Padome vēl aizvien uzstāj, ka vajadzētu atļaut visām ES dalībvalstīm, kuras to vēlas, Ženēvas aktu ratificēt vai tam pievienoties kopā ar Savienību; tam par iemeslu tiek minēti nevis šie izņēmuma apstākļi, bet gan nepieciešamība legalizēt Savienības balsošanas tiesības, ņemot vērā Ženēvas akta 22. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

Tāpat Komisija vēlas atgādināt: Savienība ir īstenojusi iekšējo kompetenci pār lauksaimnieciskajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tāpēc ES dalībvalstis vairs nevar veidot pašas savas nacionālās lauksaimniecisko ĢIN aizsardzības sistēmas.

Tāpēc Komisija patur savas tiesības, tostarp tiesības pret Padomes lēmumu izmanot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un uzskata, ka šo gadījumu nevar uzskatīt par precedentu saistībā ar jebkādiem pastāvošiem vai nākotnē noslēgtiem starptautiskiem/WIPO nolīgumiem, jo īpaši (bet ne tikai) gadījumos, kad ES starptautiskos nolīgumus jau ir ratificējusi, pamatojoties uz savu ekskluzīvo kompetenci.