Wybierz funkcje eksperymentalne, które chcesz wypróbować

Ten dokument pochodzi ze strony internetowej EUR-Lex

Dokument 52017XR1049

    Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Sekas, kādas vietējām un reģionālajām pašvaldībām rada Apvienotās Karalistes nodoms izstāties no Eiropas Savienības”

    OV C 272, 17.8.2017, str. 11—13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    17.8.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 272/11


    Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Sekas, kādas vietējām un reģionālajām pašvaldībām rada Apvienotās Karalistes nodoms izstāties no Eiropas Savienības”

    (2017/C 272/03)

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK),

    ņemot vērā Apvienotajā Karalistē 2016. gada 23. jūnijā notikušā referenduma rezultātu,

    1.

    vēlreiz norāda, ka Eiropas Savienība (ES) ir vēsturē lielākais politiskais sasniegums, kas garantē mieru, demokrātiju un labklājību tās iedzīvotājiem un kas joprojām ir labākais dalībvalstu instruments jaunu problēmu risināšanai, un ka tās vienotības stiprināšanai un interešu aizstāvībai vajadzētu būt mūsu prioritātei;

    2.

    atgādina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās līgumam ir pilnībā jāatbilst ES līgumiem un ES Pamattiesību hartai, un rosina pārējās dalībvalstis un ES iestādes apsvērt, ka AK izstāšanās no Eiropas Savienības būtu jāizmanto kā iespēja veidot taisnīgāku, labāku un iekļaujošāku ES, kuras pamatā ir centieni veicināt daudzlīmeņu pārvaldības principa ievērošanu Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa attiecībās;

    3.

    atzīmē, ka Eiropas Savienībai būs jāsadarbojas ar AK valdību, decentralizētās pārvaldes iestādēm un vietējām pārvaldes struktūrām, lai, ņemot vērā zināmos veiksmes stāstus, apzinātu abpusēji izdevīgus sadarbības veidus;

    4.

    uzsver, ka reģionālās un vietējās pašvaldības var pozitīvi ietekmēt AK un ES produktīvas un ilgtspējīgas sadarbības turpināšanu;

    5.

    kā ES reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju asambleja ir iecerējusi sekot līdzi sarunu procesam un visā politiskajā darbībā pievērst uzmanību tādam jautājumam kā AK izstāšanās paredzamās sekas. Tādēļ, lai nodrošinātu, ka sarunu vadītājs no ES puses gūst pilnīgu priekšstatu par stāvokļa attīstību vietējā un reģionālajā līmenī, Komiteja aktīvi iesaistīsies dialogā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras šis process skar visvairāk;

    6.

    rosina iespējami ātri vienoties par sakārtotas izstāšanās principiem, jo tie nodrošinātu iedzīvotājiem, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un uzņēmumiem noteiktību, ko tie ir pelnījuši, un šajā ziņā šie principi būtu priekšnoteikums turpmākajām ES un AK attiecībām; norāda tomēr, ka LES 50. pants neliedz dalībvalstij iespēju atsaukt paziņojumu par vēlmi izstāties, ja vien tās nodomi ir patiesi, nevis procesuāls paņēmiens ar mērķi sākt vēl vienu divu gadu periodu vai ja šī atsaukšana netiek izmantota kā kaulēšanās līdzeklis, lai panāktu piekāpšanos;

    7.

    atzīmē, ka 2017. gada 29. martā ir gaidāms oficiālais paziņojums par 50. panta “iedarbināšanu” un sāksies ar to saistītais divu gadu periods. Komiteja šajā saistībā uzsver, ka rezultāts, kas tiks panākts sarežģītās sarunās par izstāšanos no Eiropas Savienības un par nolīgumiem, kuri noteiks Apvienotās Karalistes turpmākās attiecības ar Savienību, būtu pirms stāšanās spēkā jāapstiprina ar piemērotiem demokrātiskiem līdzekļiem;

    8.

    uzskata, ka ES un AK turpmākajām attiecībām jābalstās uz tiesību un pienākumu līdzsvaru, vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un efektīviem izpildes panākšanas mehānismiem un tām nevajadzēt bruģēt ceļu uz vienotā tirgus un četru pārvietošanās brīvību iznīcināšanu;

    9.

    uzsver, ka neviens trešās valsts un ES nolīgums nebūs labāks risinājums kā dalība Eiropas Savienībā;

    10.

    rosina puses, kas būs iesaistītas sarunās par izstāšanās līgumu, prioritāri apspriest konkrētus pasākumus, kuri saskaņā ar savstarpības un nediskriminācijas principu aizsargā Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu iegūtās tiesības un to AK pilsoņu tiesības, kas dzīvo un strādā citās ES dalībvalstīs;

    11.

    norāda, ka jārod pieņemams risinājums tādā jomā kā AK un ES turpmākās attiecības, lai nepieļautu, ka robežšķērsošanas kārtība sarauj sociālās, ekonomiskās, ar kultūru saistītās un politiskās saites;

    12.

    uzsver: jānodrošina, ka AK decentralizētās pārvaldes iestādes un vietējās pārvaldes struktūras arī pēc 2020. gada var iesaistīties teritoriālās sadarbības programmās. Komiteja norāda, ka šajā saistībā lietderīgs instruments varētu būt Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG);

    13.

    uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta Īrijas jūras, Lamanša un Ziemeļjūras reģiona vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbībai.

    14.

    vēlētos, ka tiek rasts praktisks risinājums, kas atzīst Īrijas un Ziemeļīrijas sauszemes robežas īpašo nozīmību. Komiteja norāda, ka vairāk nekā 25 gadus Eiropas Savienībai, īstenojot tādas programmas kā INTERREG un PEACE, ir bijusi liela nozīme pārrobežu sadarbībā, it īpaši starp Īrijas un Ziemeļīrijas vietējās pārvaldes struktūrām. RK rosina Ziemeļīrijas Asambleju un vietējās pašvaldības abās robežas pusēs turpināt sadarbību, lai nodrošinātu mieru un labklājību;

    15.

    pauž cerību, ka Andalūzijas reģions un it īpaši Gibraltāra apgabala darba ņēmēji nenonāks nelabvēlīgākā situācijā sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, jo minētajā teritorijā vērojama ļoti cieša savstarpēja sociālā un ekonomiskā atkarība;

    16.

    pauž cerību, ka AK juridiskās saistības, ko tā uzņēmusies, būdama ES dalībvalsts, tiks ņemtas vērā vienotajā finanšu norēķinā, kuru sagatavos, balstoties uz ES oficiālo grāmatvedības uzskaiti, un kura pieņemšana būs paredzēta izstāšanās līgumā. Tādēļ Komiteja rosina novērtēt AK izstāšanās ietekmi uz budžetu, kas katrā politikas jomā paredzēts pārējo dalībvalstu reģioniem un vietējām pašvaldībām;

    17.

    atzīmē, ka AK izstāšanās ietekmēs nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēto ES budžetu, un tādēļ iesaka šīs pārmaiņas izmantot kā iespēju padziļināti reformēt ES budžetu, ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību vajadzības;

    18.

    uzsver, ka AK izstāšanās ietekme uz kohēzijas politiku, it īpaši uz iespējamajām reģionu kategoriju pārmaiņām, būs atkarīga no tā, kad AK izstāsies no Eiropas Savienības un kādas būs turpmākās attiecības ar Apvienoto Karalisti; nebūtu pieļaujams, ka, samazinoties ES vidējam IKP uz vienu iedzīvotāju, tiek nodarīts kaitējums dažiem reģioniem tikai tāpēc, ka to IKP uz vienu iedzīvotāju mākslīgi palielināts salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju;

    19.

    uzsver, ka ES-27 būtu uzmanīgi jāseko Great Repeal Bill (Lielā anulēšanas likuma) izstrādei, jo ES tiesību normu atcelšana Apvienotajā Karalistē radīs problēmas gan daudzlīmeņu pārvaldības jomā, gan saistībā ar taisnīga standartu un konkurences regulējuma saglabāšanu;

    20.

    uzsver, ka jūrlietu un zivsaimniecības politika ir dažas no tām ES politikas jomām, ko AK izstāšanās ietekmēs visvairāk, un ka īpaša vērība būtu jāvelta iespējamiem pasākumiem, kuri mazinātu ietekmi uz visiem attiecīgajiem reģioniem un vietējām pašvaldībām. Komiteja norāda, ka visos šajos pasākumos ir jāievēro blakusesošo ostu, reģionu un valstu zvejas tiesības un jāgarantē drošība vietējai zivsaimniecībai, kas ir piekrastes kopienu pamatakmens;

    21.

    pauž bažas par to, ka KLP finansējuma samazināšana varētu nelabvēlīgi ietekmēt lauksaimniekus un ES lauku rajonus, tostarp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Komiteja uzsver, ka AK izstāšanās varētu būtiski ietekmēt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu un līdz ar to arī vietējās kopienas, it īpaši Īrijas salā, un pauž cerību, ka sarunās šīs problēmas tiks atbilstoši risinātas;

    22.

    rosina izstāšanās līguma puses apsvērt pagaidu regulējumu, lai iespējami novērstu traucējumus pašreizējo ilglaicīgo pētniecības un izstrādes projektu īstenošanā un līdz ar to arī vietējā ekonomikā;

    23.

    norāda, ka būtu jāprecizē, vai Apvienotajā Karalistē pašlaik īstenotie enerģētikas projekti, it īpaši tie, kurus sākušas vietējās un reģionālās pašvaldības vai kuri paredzēti šīm pašvaldībām un ir vērsti uz CO2 emisiju samazināšanu un uz ilgtspējīgu energoapgādi, turpmāk būs tiesīgi saņemt Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un Eiropas Investīciju bankas līdzekļus un kāds pārejas regulējums AK izstāšanās dēļ būtu vajadzīgs;

    24.

    rosina izstāšanās līguma puses apsvērt, kāda varētu būt AK izstāšanās ietekme gan uz ES jaunatnes un izglītības, gan uz pētniecības un izstrādes programmām, un lūdz puses apsvērt atbilstošus risinājumus, ko varētu nodrošināt tā dēvētā “partnervalstu” pieeja, kura ļauj iesaistīt trešās valstis, pamatojoties uz divpusējiem nolīgumiem ar ES. Šajā saistībā Komiteja rosina puses vienkāršot AK vietējo pašvaldību un decentralizēto iestāžu līdzdalību turpmākajās ES programmās, tostarp tādās jomās kā pētniecība, konkurētspēja un inovācija, kultūra, mūžizglītība, jaunatne, e-pārvaldība un publiskā sektora reformas, un šī līdzdalība varētu būt līdzīga, piemēram, Norvēģijas vai Islandes dalībai šajās programmās. Komiteja vēlreiz norāda, ka studentu apmaiņa (ne tikai programmā Erasmus) ir viens no Eiropas integrācijas veiksmes stāstiem un ka ES un AK universitātes no tās ir guvušas ļoti lielu labumu. Tādēļ visos turpmākajos nolīgumos būtu jācenšas saglabāt AK universitāšu aktīvā līdzdalība šajā apmaiņā, kas dod ļoti lielu labumu arī vietējai un reģionālajai ekonomikai;

    25.

    norāda: ES vietējo un reģionālo pašvaldību interesēs ir paredzēt, ka pēc AK izstāšanās turpinās pastāvīga un strukturēta sadarbība ar Apvienotās Karalistes vietējām un reģionālajām pašvaldībām. RK šajā saistībā norāda, ka tā vislabāk spēj izveidot un izmantot institucionālus mehānismus, kas veicina regulāru apspriešanos un sadarbību ar AK vietējās pārvaldes struktūrām un decentralizētiem parlamentiem un asamblejām. Komiteja arī uzsver, ka jāturpina attīstīt partnerību ar Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresu un attiecīgajiem vietējo un reģionālo pašvaldību tīkliem, kuros AK vietējās pārvaldes struktūras arī turpmāk būs pārstāvētas;

    26.

    vēlreiz norāda, ka Reģionu komitejā, kas gan oficiāli sarunās nebūs iesaistīta, ir locekļi, kuriem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesisko regulējumu būs iespēja pieņemt oficiālu nostāju vismaz attiecībā uz to, kādām turpmāk jābūt AK un ES attiecībām, tostarp tirdzniecības jomā;

    27.

    uzdod Komitejas priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropas Komisijas izraudzītajam sarunu vadītājam, ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES saistīto jautājumu koordinatoriem Eiropas Parlamentā un Padomē, Apvienotās Karalistes valdībai, AK decentralizētās pārvaldes asamblejām un valdībām, kā arī vietējās pārvaldes struktūrām un ES Padomes prezidentvalstij Maltai.

    Briselē, 2017. gada 24. martā

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Markku MARKKULA


    Góra