30.7.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 217/5

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu nodarbinātības un izaugsmes stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (3), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Dalībvalstu vai valdību vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un politiku. Viņi pieņēma lēmumu par rīcību, kas jāveic dalībvalstu līmenī, jo īpaši paužot ciešu apņēmību sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

(4)

Padome 2012. gada 10. jūlijā pieņēma ieteikumu (4) par Beļģijas 2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par Beļģijas stabilitātes programmu 2012.–2015. gadam.

(5)

Komisija 2012. gada 28. novembrī pieņēma Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2013. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Komisija, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, 2012. gada 28. novembrī pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu, kurā tā noteica Beļģiju kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(6)

Eiropas Parlaments ir bijis pienācīgi iesaistīts Eiropas pusgada norisēs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, un 2013. gada 7. februārī tas pieņēma rezolūciju par nodarbinātību un sociālajiem aspektiem 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā un rezolūciju par ieguldījumu 2013. gada Gada izaugsmes pētījumā.

(7)

Eiropadome 2013. gada 14. martā apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes sekmēšanai. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus aizdošanas nosacījumus ekonomikai, veicināt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu un krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi.

(8)

Komisija 2013. gada 10. aprīlī publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata rezultātus par Beļģiju. Komisijas veiktā analīze tai ļauj secināt, ka Beļģijā pastāv makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama pārraudzība un politikas rīcība. Uzmanība joprojām jāpievērš jo īpaši makroekonomiskai attīstībai preču ārējās konkurētspējas un parādsaistību jomā, jo īpaši saistībā ar ietekmi, ko augstais valsts parāda līmenis atstāj uz reālo ekonomiku.

(9)

Beļģija 2013. gada 29. aprīlī iesniedza savu 2013. gada valsts reformu programmu un savu stabilitātes programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2016. gadam. Abas programmas izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(10)

Pamatojoties uz stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Salīdzinājumā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, kurā paredzēts, ka IKP izaugsme 2013. gadā būs nemainīga un 2014. gadā palielināsies līdz 1,2 %, šis scenārijs ir nedaudz optimistiskāks (paredzot attiecīgi 0,2 % un 1,5 %). Beļģija kopš 2010. gada, un īpaši 2012. gadā, ir īstenojusi konsolidācijas pasākumus, un 2012. gadā tā uzsāka strukturālas reformas pensiju sistēmā, bezdarbnieku pabalstu sistēmā un ražojumu tirgos. Tomēr fiskālie pasākumi nebija pietiekami, lai atbilstu Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumam, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta stāvokli. Turklāt, ņemot vērā banku grupas Dexia rekapitalizāciju, kas negatīvi ietekmēja deficīta rezultātu (0,8 % apmērā no IKP), un sliktāku nekā paredzēts ekonomikas attīstību 2012. gada otrajā pusē, netika ievērots 2012. gada termiņš pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Tadēļ tagad ir paredzēts, ka budžeta deficīts tiks samazināts zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP, sākot no 2013. gada. Stabilitātes programmā izklāstītās budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2015. gadam panākt līdzsvarotu budžetu strukturālā izteiksmē un 2016. gadā sasniegt vidējā termiņa mērķi (VTM). Stabilitātes programmā ir grozīts VTM no pārpalikuma 0,5 % apmērā no IKP uz 0,75 % no IKP. Jaunais VTM atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Stabilitātes programma ir saderīga ar jauno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras termiņu (2013. gads), tomēr saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi drošības rezerve, lai netiktu pārsniegta Līgumā noteiktā atsauces vērtība 3 % no IKP, ir maza, proti, budžeta deficīts 2013. gadā ir paredzēts 2,9 % no IKP.

Plānotā ikgadējā virzība, lai sasniegtu VTM – ko paredzēts sasniegt līdz 2016. gadam –, ir lielāka par 0,5 % no IKP (strukturālā izteiksmē). Attiecībā uz laiku pēc 2013. gada konsolidācijas pasākumi nav konkretizēti. Saskaņā ar stabilitātes programmā sniegto informāciju ir paredzams, ka valsts izdevumu pieauguma temps (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) 2014.–2016. gadā ietekmēs ikgadējo strukturālo korekciju virzībā uz VTM par 0,5 % no IKP. Saskaņā ar stabilitātes programmu parāda un IKP attiecība sasniegs maksimumu – 100 % no IKP – 2013. gadā un līdz 2016. gadam pakāpeniski samazināsies – līdz 93 % no IKP. Var prognozēt, ka Beļģijā no 2014. līdz 2016. gadam būs pārejas laiks attiecībā uz parādu kritērija ievērošanu. Saskaņā ar plāniem parādu kritērijs tiks izpildīts pārejas laika beigās. Pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, kurā paredzēts, ka valsts parāda attiecība 2013. gadā sasniegs 101,4 % no IKP un 2014. gadā palielināsies vēl vairāk – līdz 102,1 % no IKP (pieņemot, ka politika netiks mainīta), pāreja uz parāda samazināšanas noteikumu 2014. gadā netiks ievērota, kas norāda, ka virzība uz VTM sasniegšanu nav pietiekama. Stabilitātes programmā nav izskaidrots, kā plānotās korekcijas tiks sadalītas starp dažādiem valdības līmeņiem; tas ir jautājums, kam arī tika pievērsta uzmanība Beļģijai pagājušā gadā adresētajā ieteikumā. Papildus uz noteikumiem balstītam vispārējās valdības daudzgadu budžeta regulējumam ir jāizstrādā un jāpieņem skaidra koordinācijas kārtība, lai nodrošinātu, ka budžeta mērķu izpildes nolūkā reģioni, kopienas un vietējās iestādes uzņemas un pilda stabilākas, automātiskas saistības.

(11)

Prognozējams, ka ar novecošanu saistītie izdevumi Beļģijā ļoti būtiski palielināsies (+2,0 procentu punkti no IKP) jau 2010.–2020. gada laikposmā, jo īpaši pensiju un ilgtermiņa aprūpes jomā. Aizsāktās reformas vecuma sociālā nodrošinājuma jomā nolūks ir pozitīvi ietekmēt vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību. Tomēr prognozes liecina, ka Beļģija nesasniegs 2020. gada mērķi, ko tā noteikusi šajā jomā. Ņemot vērā problēmas milzīgo apmēru, būs vajadzīgi papildu centieni, lai pārvarētu plaisu starp faktisko un likumā noteikto pensionēšanās vecumu. Īstenojot pasākumus, ar kuriem sasaista likumā noteikto pensionēšanās vecumu ar paredzamā mūža ilguma izmaiņām, varētu ilgtermiņā nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju. Nepieciešamība panākt finanšu ilgtspēju būs jālīdzsvaro ar nepieciešamību saglabāt vecuma sociālā nodrošinājuma shēmu atbilstīgumu. Ņemot vērā samērā augstās izmaksas par institucionālo aprūpi Beļģijā, ilgtermiņa aprūpes jomā būtu jāizpēta iespējas panākt publiskā sektora izdevumu lielāku efektivitāti attiecībā uz ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem, izmaksu samazināšanas pasākumiem, piemēram, veselības profilaksi un rehabilitāciju, un izveidot labākus nosacījumus neatkarīgai dzīvei.

(12)

Beļģijas konkurētspējas ilgtermiņa zuduma iemesli ir vairāki faktori, tostarp algu noteikšanas sistēma, darbības traucējumi resursu tirgos un ārpusizmaksu faktori, kas saistīti ar ekonomikas inovāciju spēju. 1996. gada algu normatīvs, kas bija paredzēts, lai saglabātu konkurētspēju salīdzinājumā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, ir ne vienmēr pildījis savu uzdevumu. Neatliekamie pasākumi, kas līdz šim ir veikti, lai algu attīstību labāk saskaņotu ar ražīguma līmeni, ir soļi pareizajā virzienā, taču ar tiem nepietiek, lai nodrošinātu ilgtermiņa atbilstību starp algu un ražīguma izmaiņām. Ir nepieciešami strukturāli algu noteikšanas sistēmas uzlabojumi. Tie ietver automātiskas korekcijas gadījumos, kad nav ievērots algu normatīvs vai kad veselības indeksa palielinājums pārsniedz algu pieaugumu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Algu noteikšanas sistēmai būtu jānodrošina, ka algu izmaiņas seko ražīguma attīstībai apakšreģionālā un vietējā līmenī. Beļģija ir specializējusies starpproduktu ražošanā, kur valda sīva starptautiskā konkurence, tāpēc resursu cenu svārstības ir grūti iekļaut galīgajā cenā. Kaut arī Beļģijas pētniecības un inovācijas sistēmas spēkam ir bijusi mīkstinoša loma saistībā ar izmaksu konkurētspēju, pētniecība un izstrāde (P&I) uzņēmējdarbībā joprojām ir ļoti koncentrēta, un atpaliek tās plašāka ieviešana uzņēmumos. Būtu jāuzlabo pamatnosacījumi pārejas paātrināšanai uz zinībietilpīgāku ekonomiku, veltot galveno uzmanību uzņēmējdarbībai un atvieglinot uzņēmumu dinamisku attīstību un cilvēkkapitāla izveidi.

(13)

Elektroenerģijas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas Beļģijā ir augstākas nekā citās dalībvalstīs, kas liecina par vāju konkurenci un strukturāliem šķēršļiem. Cenas mazumtirdzniecības nozarē joprojām ir augstākas nekā vidēji eurozonā, savukārt ierobežojumi profesionālo pakalpojumu jomā kavē inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu attīstību un attur no ieguldījumu veikšanas. Beļģija ir guvusi tikai nelielus panākumus konkurences uzlabošanā tīkla nozarēs, un vēl aizvien nav pabeigta spēcīgu un neatkarīgu regulatoru izveide. Beļģijā ir otrā zemākā mobilo platjoslas pakalpojumu izplatība Savienībā, galvenokārt regulējuma un koordinācijas problēmu dēļ saistībā ar spektra pieejamību. Lai gan apstāklis, ka patērētāji biežāk maina operatoru, ir samazinājis tradicionālā enerģijas apgādes uzņēmuma dominējošo stāvokli elektroenerģijas ražošanā, tomēr konkurence elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības līmenī un elektroenerģijas vairumtirdzniecības līmenī joprojām ir problēma, jo augstas izplatīšanas izmaksas nesamērīgi ietekmē rūpnieciskiem lietotājiem piemērojamo neto cenu līmeni salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Beļģijas lēmums kontrolēt elektroenerģijas un gāzes mazumtirdzniecības cenas, kas noteiktas galapatērētājiem, var kavēt ražošanas jaudu palielināšanai paredzētos ieguldījumus un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. Licenču piešķiršanas nosacījumi pasta nozarē joprojām rada bažas. Iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi nav atvērti konkurencei, un nav modernizēti tiesību akti par darbaspēku ostās. Ņemot vērā visu iepriekš minēto nozaru nozīmīgumu konkurētspējai, šie pasākumi ir steidzami nepieciešami.

(14)

Beļģijas nodokļu sistēma nesamērīgā apmērā ir atkarīga no tiešajiem nodokļiem, un tajā ir nepilnības, kas samazina tās taisnīgumu. Kaut gan Beļģija ir pielikusi zināmas pūles, lai samazinātu nodokļu kopējo slogu strādājošajiem, tomēr netiešā nodokļu likme, ko piemēro vairumam darba ņēmēju kategoriju, vēl aizvien ir viena no augstākajām Savienībā. Beļģija joprojām ir viena no valstīm, kurās ir viszemākais vides nodokļu īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Pastāv iespējas vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot tās efektivitāti, tostarp samazinot un racionalizējot nodokļu izdevumus, kā arī atceļot nepamatoti vai neefektīvi samazinātas PVN likmes.

(15)

Beļģija cieš no stagnējošas līdzdalības darba tirgū, kas ir zemāka par vidējo rādītāju, un valstī pastāv lielas nodarbinātības un bezdarba līmeņa atšķirības starp reģioniem un iedzīvotāju apakšgrupām. Iedzīvotāju grupas, kurās ir zemākais līdzdalības rādītājs darba tirgū, ir iedzīvotāji ar migrantu izcelsmi, vecāka gadagājuma cilvēki un mazkvalificēti jaunieši visos reģionos. Šīs grupas ir arī pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Bezdarbnieku pabalstu sistēmas reforma ir solis pareizajā virzienā, taču tā pati par sevi negarantē labāku atbilstību starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, ja vien to nepapildina efektīva palīdzība darba meklēšanā un apmācības iespējas. Ievērojamu sarežģītību izraisa mijiedarbība starp pabalstu mērķtiecīgo samazināšanu federālajā līmenī un reģionos īstenotajām nodarbinātības atbalsta shēmām. Kaut arī ir ticams, ka mazkvalificētiem jauniešiem paredzētie pasākumi nāks par labu arī migrantiem, tiek aicināts izstrādāt visaptverošu stratēģiju, kas īpaši pievēršas šai mērķgrupai. Turklāt, šķiet, būtu grūti novērst konkrētu darbaspēka piedāvājuma neatbilstību pieprasījumam, būtiski nepalielinot darbaspēka starpreģionu mobilitāti. Ir vajadzīgs pamatīgāks novērtējums par to, kā padarīt izglītības un apmācības nodrošināšanu pārredzamāku un efektīvāku un kā pastiprināt sinerģiju starp dažādiem apmācības sniedzējiem.

(16)

Prognozes par siltumnīcefekta gāzu emisiju līdz 2020. gadam liecina, ka Beļģija nesasniegs savu mērķi samazināt emisijas par 15 %. Joprojām nav skaidrs, kā izolētās, dažādu iestāžu īstenotās iniciatīvas nodrošinās mērķa sasniegšanu vai kā slogs tiks sadalīts starp reģioniem. Kombinēto pasākumu ietekme uz emisiju samazinājumu paliek neskaidra, jo īpaši transporta nozarē un saistībā ar ēkām. Satiksmes pārslodze Beļģijas ekonomikai ir smaga nasta; tiek lēsts, ka tā sasniedz 2 % no IKP un ir viena no lielākajām Eiropā, taču satiksmes nodokļa jaunās sistēmas īstenošana trīs reģionos ir aizkavēta līdz 2016. gadam.

(17)

Koordinācijas jautājumi, kas raksturīgi ārkārtīgi reģionalizētā struktūrā, liek pievērst uzmanību efektīvai publiskās pārvaldības organizācijai, jo daudzu tīklu, līmeņu un dalībnieku esamība var izraisīt struktūru dublēšanos, kuras rezultāts ir vājāka pārvaldība un lielākas administratīvās izmaksas. Šie jautājumi izvirzās priekšplānā attiecībā uz nodokļiem un sloga sadalīšanu budžeta centienu īstenošanai (tostarp izglītības un sociālā nodrošinājuma jomā), kam kopumā ir vajadzīga ciešāka sadarbība un koordinācija.

(18)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir veikusi visaptverošu analīzi par Beļģijas ekonomikas politiku. Tā ir izvērtējusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu, un sniegusi padziļinātu pārskatu. Komisija ir ņēmusi vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Beļģijā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā to, ka jānostiprina Savienības vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos ievērojot ES līmeņa norādes. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti 1. līdz 7. ieteikumā.

(19)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums (5) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā.

(20)

Ņemot vērā Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu ir atspoguļoti 1. līdz 5. ieteikumā.

(21)

Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir arī veikusi analīzi par visas eurozonas ekonomikas politiku. Pamatojoties uz to, Padome ir sniegusi konkrētus ieteikumus, kas adresēti dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro (6). Beļģijai kā valstij, kuras naudas vienība ir euro būtu arī jānodrošina pilnīga un savlaicīga minēto ieteikumu īstenošana,

1.

Pieņemt papildu pasākumus, lai izpildītu strukturālās korekcijas, kas paredzētas Padomes lēmumā par deficīta samazināšanas pasākumu īstenošanas pieprasīšanu, līdz 2013. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu un pastiprinātu konsolidācijas ilgtspēju un ticamību. Lai panāktu ilgstošu fiskālās nelīdzsvarotības korekciju, ticamā veidā jāīsteno vērienīgas strukturālas reformas, kas palielinātu pielāgošanās spējas un veicinātu potenciālo izaugsmi. Pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas pienācīgā tempā veikt strukturālās korekcijas, lai līdz 2016. gadam sasniegtu VTM un nodrošinātu, ka augstā parāda attiecība stabili samazinās. Šajā nolūkā līdz 2013. gada 15. oktobrim iesniegt izaugsmi veicinošus strukturālus pasākumus, kas attiecas uz 2014. gadu un nodrošina ilgtspējīgu pārmērīgā deficīta novēršanu un pietiekamu virzību uz Beļģijas VTM sasniegšanu. Nodrošināt, ka korekcija ir līdzsvarota laika gaitā vai pat tiek īstenota agrāk. Pieņemt viennozīmīgus koordinācijas noteikumus, lai nodrošinātu, ka vidusposma plānošanas perspektīvas ietvaros budžeta mērķi ir saistoši federālā un pavalstu līmenī, tostarp ātri pieņemot tādu noteikumu par vispārējās valdības budžeta bilanci/pārpalikumu, kurš atbilst prasībām, kas noteiktas Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kā arī uzlabot sloga sadales un pārskatatbildības pārredzamību visos valdības līmeņos.

2.

Pastiprināt centienus, lai pārvarētu plaisu starp faktisko un likumā noteikto pensionēšanās vecumu, tostarp īstenojot notiekošās reformas, lai samazinātu priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas. Papildināt vecuma sociālā nodrošinājuma sistēmas ar nodarbinātības atbalsta pasākumiem un darba tirgus reformām, kas sekmē aktīvu novecošanu. Palielināt faktisko pensionēšanās vecumu, pielāgojot pensionēšanās vecumu vai pensijas pabalstus paredzamā mūža ilguma izmaiņām. Turpināt uzlabot publiskā sektora izdevumu efektivitāti ilgtermiņa institucionālās aprūpes jomā.

3.

Konkurētspējas atjaunošanas nolūkā turpināt pašreizējos centienus reformēt algu noteikšanas sistēmu, tostarp algu indeksāciju, ko jo īpaši panāk, pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts praksi veicot strukturālus pasākumus, lai nodrošinātu, ka algu noteikšanas sistēma reaģē uz ražīguma izmaiņām, atspoguļo apakšreģionālās un vietējās ražīguma un darba tirgus apstākļu atšķirības un paredz automātiskas korekcijas gadījumos, kad algu attīstība apdraud izmaksu konkurētspēju.

4.

Iesniegt konkrētus un noteiktā laikā izpildāmus, strukturālus pasākumus ar mērķi uzlabot konkurenci pakalpojumu nozarē, ko var panākt, likvidējot šķēršļus mazumtirdzniecībā un pārmērīgus ierobežojumus profesionālo pakalpojumu jomā, un uzlabot mobilo platjoslas pakalpojumu sniegšanu. Turpināt uzlabot enerģētikas nozares darbību, samazinot izplatīšanas izmaksas un uzraugot mazumtirdzniecības cenas, un stiprināt regulatoru neatkarību enerģētikas, telekomunikāciju un transporta nozarē (dzelzceļš, lidostas). Atcelt atlikušos reglamentējošos šķēršļus pasta nozarē.

5.

Izstrādāt konkrētus un noteiktā laikā izpildāmus priekšlikumus, lai pārceltu nodokļus no darbaspēka uz izaugsmi mazāk kropļojošiem nodokļiem, jo īpaši izpētot potenciālu, kāds ir vides nodokļiem, piemēram, par dīzeļdegvielu un kurināmo, un nodokļiem par dienesta automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām. Vienkāršot nodokļu sistēmu, samazinot nodokļu izdevumus ienākumu nodokļu jomā, palielinot PVN efektivitāti un uzlabojot nodokļu saistību izpildi, ko panāk, novēršot esošās nepilnības.

6.

Vēl vairāk samazināt neieinteresētību strādāt, nodrošinot ar darba meklēšanu saistīto prasību efektīvi izpildi un sniedzot visiem bezdarbniekiem individualizētu palīdzību darba meklēšanā. Veikt pasākumus, lai palielinātu darbaspēka starpreģionu mobilitāti. Vienkāršot un stiprināt saskaņotību starp nodarbinātības stimuliem, aktivizācijas politiku, darbaspēka atbilstību darba tirgus vajadzībām, izglītību, mūžizglītību un vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem paredzēto profesionālās apmācības stratēģiju. Izstrādāt visaptverošas sociālās iekļaušanas un darba tirgus stratēģijas, kas paredzētas cilvēkiem ar migrantu izcelsmi.

7.

Veikt konkrētus pasākumus un vienoties par centienu skaidru sadalījumu starp federālām un reģionālām iestādēm, lai nodrošinātu virzību uz to, ka sasniegti mērķi saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu nozarēs, uz kurām neattiecas Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, jo īpaši transporta nozarē un saistībā ar ēkām.