Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52009IP0097(01)

2009. gada paplašināšanās stratēģija attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. novembra rezolūcija par Komisijas 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju

OV C 285E, 21.10.2010, p. 47–52 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

21.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 285/47


Ceturtdiena, 2009. gada 26. novembris
2009. gada paplašināšanās stratēģija attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju

P7_TA(2009)0097

Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. novembra rezolūcija par Komisijas 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju

2010/C 285 E/06

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Paplašināšanas stratēģija un galvenie uzdevumi 2009.–2010. gadā” (COM(2009)0533) un pievienotos valstu 2009. gada progresa ziņojumus,

ņemot vērā 2006. gada 16. marta rezolūciju par Komisijas 2005. gada stratēģisko dokumentu attiecībā uz paplašināšanos (1), 2006. gada 13. decembra rezolūciju attiecībā uz Komisijas paziņojumu par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007. gadā (2) un 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par Komisijas 2007. gada stratēģijas dokumentu attiecībā uz ES paplašināšanos (3),

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Rietumbalkānu valstīm un Turciju,

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 14. oktobra paziņojumu “Kosova — Eiropas perspektīvas īstenošana” (4) (COM(2009)0534),

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā, pamatojoties uz ES līguma 49. pantu, “[jebkura] Eiropas valsts … var lūgt, lai to uzņem par Savienības locekli”;

B.

tā kā Saloniku 2003. gada 19.–20. jūnija Eiropadomē, Briseles 2006. gada 15.–16. jūnija Eiropadomē un turpmākajās augstākā līmeņa sanāksmēs tika atkārtoti apliecināts, ka Rietumbalkānu valstu nākotne ir saistīta ar Eiropas Savienību; tā kā būtu jāievēro visas pašreizējās saistības pret Dienvidaustrumeiropas valstīm;

C.

tā kā Turcija ir kandidātvalsts kopš 1999. gada, Horvātija — kopš 2004. gada — un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika — kopš 2005. gada; tā kā Albānija, Melnkalne un Islande ir iesniegušas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un tā kā Komisija pašlaik izskata Melnkalnes un Islandes pieteikumu; tā kā ar Bosniju un Hercegovinu, kā arī ar Serbiju ir parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums; un tā kā Komisija ir paziņojusi par ieceri ierosināt vidēji ilgā laikā noslēgt tirdzniecības nolīgumus un nolīgumu par vīzu režīma liberalizāciju ar Kosovu;

D.

tā kā iepriekšējās paplašināšanās kārtas neapšaubāmi ir bijušas sekmīgas gan ES, gan dalībvalstīm, kas tai pievienojās, un kopumā ir veicinājušas Eiropas stabilitāti, attīstību un labklājību, ir būtiski izstrādāt nosacījumus, kas nepieciešami, lai turpmākās paplašināšanās kārtas būtu tikpat veiksmīgas;

E.

tā kā paplašināšanās stratēģijai jābūt vairāk nekā tikai sarunu metodikai un tai jāatspoguļo pamatuzskats, ka ES ir kopiena, kurā ir kopējas vērtības, un tā kā tā ir cieši saistīta ar debatēm par ES mērķiem un efektivitāti, nākotni un nozīmi kaimiņvalstīs un pasaulē;

F.

tā kā vairākas ES kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis joprojām nav atrisinājušas strīdīgus jautājumus ar kaimiņvalstīm; tā kā integrācijas procesā vissvarīgākie faktori ir reģionu sadarbība un labas kaimiņattiecības,

1.

pauž stingru apņēmību turpināt paplašināšanās politiku, kas ir izrādījusies viena no veiksmīgākajām ES politikas jomām un ir sniegusi labumu gan sākotnējām, gan jaunajām dalībvalstīm; atgādina, ka iepriekšējā paplašināšanās ir veicinājusi miera, drošības un labklājības telpas nebijušu palielināšanos Eiropā, un atkārtoti pauž Eiropas Savienības apņemšanos turpināt paplašināšanās procesu;

2.

uzskata, ka var izmantot iepriekšējās paplašināšanās kārtās gūto pieredzi un ka ir turpmāk jāuzlabo paplašināšanās procesa kvalitāte, balstoties uz līdz šim uzkrāto pozitīvo pieredzi; atgādina arī, ka, turpinot paplašināšanas procesu, ir jāatļauj pietiekama iestāžu, finanšu un politiskā konsolidācija, kā norādīts iepriekšējās rezolūcijās;

3.

uzsver, ka principi, kas pausti 2006. gada 14. un 15. decembra Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumos un attiecas uz “atjaunoto konsensu par paplašināšanos”, jo īpaši Eiropas Savienības spēju darboties efektīvi un attīstīties, ir jāsaglabā kā ES paplašināšanās stratēģijas nepieciešami pamatelementi;

4.

atkārtoti apstiprina, ka ir absolūti nepieciešams, lai kandidātvalstis un Eiropas Savienība nelokāmi apņemtos pilnībā un stingri īstenot kritērijus, kas tika noteikti 1993. gada 21. un 22. jūnija Eiropadomē Kopenhāgenā, kā arī kāpināt Eiropas Savienības integrācijas spēju;

5.

aicina ES iestādes analizēt un paaugstināt Eiropas Savienības integrācijas spēju;

6.

uzsver, ka tiesiskums ir demokrātiskas, ekonomiskas un sociālas attīstības pamatprincips un viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai pievienotos ES; atzinīgi vērtē reģionā veiktos pasākumus attiecīgo reformu īstenošanā, taču atzīmē, ka dažas valstis joprojām saskaras ar ievērojamām problēmām, jo īpaši cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību; prasa, lai šīs valstīs pastiprinātu centienus šajā jomā;

7.

uzsver, ka vārda brīvība ir viens no demokrātijas pamatprincipiem, un ar bažām konstatē, ka dažās valstīs tā tomēr netiek pilnībā ievērota; uzskata, ka Rietumbalkānu valstu un Turcijas prioritāte ir plašsaziņas līdzekļu brīvības nodrošināšana, nepieļaujot tajos politisku iejaukšanos, un regulējošo iestāžu neatkarības garantēšana; aicina attiecīgās valstis izveidot piemērotu tiesisko regulējumu un nodrošināt likuma ievērošanu;

8.

uzsver, ka pilnīga sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) ir būtisks nosacījums, lai Rietumbalkānu valstis gūtu panākumus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, taču norāda, ka tikpat būtiski ir tas, lai šo valstu sabiedrība uztvertu pārestības izlīdzināšanu par kara noziegumiem kā būtisku soli nolūkā nodrošināt taisnīgumu cietušajiem un atvieglot samierināšanu reģionā;

9.

uzsver labu kaimiņattiecību nozīmi kā priekšnoteikumu stabilitātei un sadarbībai reģionā un paplašināšanās procesam bez šķēršļiem; tādēļ aicina attiecīgās valstis pielikt visas iespējamās pūles, lai atrisinātu nesaskaņas ar kaimiņvalstīm paplašināšanās procesa sākumposmā; tomēr uzsver, ka šādi divpusēji strīdi ir jārisina iesaistītajām pusēm; ierosina, ka gadījumā, ja attiecīgās puses nespēj atrisināt šādus strīdus, Eiropas Savienībai ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai rastu risinājumu; norāda – lai gan šādiem strīdiem nevajadzētu būt šķēršļiem ceļā uz pievienošanos, Eiropas Savienībai būtu jāizvairās iesaistīties šādos neatrisinātos divpusējos strīdos, un tie būtu jāatrisina attiecīgajām valstīm pirms pievienošanās;

10.

ar bažām atzīmē Rietumbalkānu reģiona ekonomiskās problēmas, kuru iemesls ir finanšu krīze; atzinīgi vērtē Komisijas gatavību sniegt ārkārtas finanšu palīdzību, piemēram, makroekonomisko palīdzību un tiešo budžeta atbalstu; uzsver, ka dažās no attiecīgajām valstīm situācija ir īpaši sarežģīta augstā nabadzības un bezdarba līmeņa dēļ; aicina Komisiju un pašas valstis veikt visus iespējamos pasākumus, lai mazinātu krīzes ietekmi, jo īpaši uz sabiedrības neaizsargātākajiem locekļiem;

11.

uzsver reģionālās sadarbības nozīmi Rietumbalkānos kā paplašināšanās procesa nozīmīgu faktoru un tajā pašā laikā kā samierināšanas procesa būtisku aspektu, sekmējot šā reģiona tautu savstarpējos kontaktus; turklāt atgādina par šādas sadarbības ieguvumiem attiecībā uz tirdzniecības apjoma palielināšanu, ar enerģijas piegādātāju, avotu un piegādes ceļu dažādošanu pastiprinātu energoapgādes drošību, vides politikas virzieniem un cīņu pret organizēto noziedzību un nelegālu tirdzniecību; šajā sakarībā pauž gandarījumu par Reģionālās sadarbības padomes darbu; prasa paust lielāku politisko gribu un labāk koordinēt nelegālās tirdzniecības apkarošanas stratēģijas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz cietušo aizsardzību; uzsver, ka reģionālajā politiskajā un ekonomiskajā sadarbībā ir jāiekļauj visi politikas un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, jo īpaši sieviešu organizācijas, un ka divpusējām politiskām problēmām šo sadarbību nevajadzētu kavēt; šajā sakarībā aicina visas iesaistītās puses censties rast pragmatiskus risinājumus, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo sadarbību, neskarot atšķirīgo nostāju attiecībā uz Kosovas statusu;

12.

aicina visas attiecīgās valstis pielikt lielākas pūles, lai nodrošinātu sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, jo īpaši attiecībā uz dzimumu balstītas vardarbības apkarošanu, tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības sekmēšanu dzimumu diskriminācijas gadījumos un sieviešu politiskās līdzdalības veicināšanu;

13.

uzskata, ka ir būtiski mudināt pilsonisko sabiedrību un nevalstiskās organizācijas (NVO) vairāk līdzdarboties gan centrālā, gan vietējā līmenī un uzlabot atbalstu un finansējumu NVO, lai sekmētu to līdzdalību Pirmsiestāšanās instrumenta Pilsoniskās sabiedrības palīdzības programmas plānošanā un izmantošanā, kā arī uzlabot sociālo dialogu darba tirgū;

14.

aicina reģiona valstis pielikt lielākas pūles, lai uzlabotu etnisko minoritāšu un jo īpaši romu situāciju; uzsver, ka romi bieži cieš no diskriminācijas un ka būtu ievērojami jāpalielina viņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, darba tirgū un vispārējās izglītības sistēmās; šajā sakarībā ņem vērā divpusēji panāktos atpakaļuzņemšanas nolīgumus, kas noslēgti starp Rietumbalkānu valstīm un dalībvalstīm, un aicina attiecīgās valstis palielināt centienus, radot pienācīgus sociālos apstākļus , infrastruktūru un nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību, lai garantētu romu pamattiesības un atvieglotu viņu reintegrāciju pēc atgriešanās; aicina Rietumbalkānu valstis un dalībvalstis cieši uzraudzīt repatriēto romu reintegrāciju un katru gadu ziņot par panākto Komisijai, lai atvieglotu reintegrācijas politikas virzienu novērtēšanu un apmaiņu ar paraugpraksēm;

15.

uzsver Rietumbalkānu valstu vīzu režīma liberalizācijas procesa būtisko nozīmi; atzinīgi vērtē to, ka Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija ir izpildījušas visus vīzu režīma liberalizācijas kritērijus, tāpēc ir sagaidāms, ka bezvīzu režīmu šo valstu pilsoņiem piemēros no 2009. gada 19. decembra; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas un Albānijas iestāžu veiktos pasākumus, lai ātrāk panāktu atbilstību noteikumiem, kas ietverti ceļvedī par bezvīzu režīmu, un prasa tām sākt sagatavošanās darbus, lai visus attiecīgos kritērijus izpildītu tā, lai no 2010. gada jūlija šo valstu pilsoņiem varētu piemērot vīzu režīma liberalizāciju; uzskata, ka, lai turpinātu īstenot Saloniku darba kārtību saskaņā ar Komisijas reģionālo pieeju, Komisijai savas kompetences robežās un saskaņā ar ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244 būtu pēc iespējas ātrāk jāsāk dialogs ar Kosovu par vīzu režīmu, lai izveidotu vīzu režīma atvieglošanas un liberalizācijas ceļvedi, kas līdzīgs ceļvežiem, kuri izstrādāti citām Rietumbalkānu valstīm;

16.

prasa visām reģiona valstīm, tiklīdz iespējams, pieņemt vai efektīvi īstenot tiesību aktus attiecībā uz diskriminācijas aizliegumu, jo īpaši ņemot vērā daudzos draudu, uzbrukumu, iebiedēšanas vai diskriminācijas gadījumus, kas vērsti pret lesbietēm, gejiem, biseksuālām un transseksuālām personām un kas joprojām netiek reģistrēti un izmeklēti;

17.

aicina starptautiskās un Kosovas iestādes veikt visu iespējamo, lai nekavējoties slēgtu ar svinu piesārņotās iekšēji pārvietoto personu nometnes Česminlugā, Osterodē un Leposavikā, kas atrodas pie ļoti toksisku Trepčas svina raktuvju atkritumu krātuvēm, un nodrošināt tur dzīvojošo ģimeņu pamattiesības, pārceļot šīs ģimenes uz drošām vietām ar pienācīgiem sanitāriem apstākļiem;

18.

uzskata, ka, lai saglabātu ES pilsoņu atbalstu turpmākajām paplašināšanās kārtām un kandidātvalstu pilsoņu apņemšanos turpināt reformas, ir izšķiroši sniegt viņiem skaidru un visaptverošu informāciju par šīs politikas ieguvumiem un sekām; aicina Komisiju un dalībvalstis rīkoties šajā sakarā; uzskata, ka vienlīdz būtiski ir uzklausīt un risināt pilsoņu problēmas un jautājumus;

19.

pauž atzinību par Horvātijas nepārtrauktajiem panākumiem, izpildot gan prasības, ko nosaka pievienošanās Eiropas Savienībai kritēriji, gan arī dalības pienākumus; atzinīgi vērtē divpusējo vienošanos ar Slovēniju par strīdīgā robežjautājuma atrisināšanu, kas ļāva sākt apspriest pievienošanās procesa turpmākās sadaļas; uzskata, ka pievienošanās sarunas var pabeigt līdz 2010. gada vidum, ja Horvātija pieliks pūles un izpildīs visus nepieciešamos kritērijus un etalonuzdevumus, tostarp pilnībā sadarbosies ar ICTY;

20.

atzinīgi vērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas paveikto kopš iepriekšējā progresa ziņojuma un jo īpaši dažu pēdējo mēnešu laikā; ar gandarījumu norāda, ka šos panākumus ir atzinusi Komisija, kas ieteica sākt pievienošanās sarunas ar šo valsti; aicina Padomi rīkoties saskaņā ar Komisijas ieteikumu augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 2009. gada decembrī; sagaida, ka sarunas sāksies tuvākajā nākotnē, un cer, ka tiks panākti savstarpēji pieņemami risinājumi aktuāliem jautājumiem ar kaimiņvalstīm, tostarp risinājums Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Grieķijas domstarpībām par valsts nosaukumu; šajā sakarībā aicina abu valstu valdības pastiprināt centienus; atgādina, ka ir svarīgi saglabāt labas kaimiņattiecības, un prasa Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai būt apdomīgai jautājumos, kas ietekmē kaimiņvalstis; norāda uz nesen izveidotajām diplomātiskajām attiecībām ar Kosovu, kā arī nolīguma noslēgšanu par robežu fizisku demarkāciju, uzskatot, ka tas ir īpaši nozīmīgs ieguldījums reģiona stabilitātē;

21.

aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādes turpināt pūliņus, lai īstenotu reformu procesu, jo īpaši attiecībā uz valsts pārvaldi un tiesu iestādēm, korupcijas apkarošanas politiku, sieviešu tiesībām un etnisko grupu savstarpējām attiecībām, tostarp dažādas etniskās izcelsmes personu tiesību ievērošanu un viņu līdzdalības palielināšanu sabiedriskajā dzīvē un pārvaldē;

22.

atzinīgi vērtē kandidātvalsts Turcijas panākumus, kas gūti, pildot Kopenhāgenas politiskos kritērijus; prasa Turcijas valdībai un visām Turcijas parlamentā pārstāvētajām partijām panākt vienprātību attiecībā uz būtiskāko reformu noteikšanu un īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka valdība ir apstiprinājusi tiesu reformas stratēģiju, un norāda, ka Turcijas valsts un sabiedrības attīstībai ir ārkārtīgi svarīgi ātri īstenot šo reformu; pauž bažas par situāciju vārda brīvības un preses brīvības jomā, jo īpaši pēc tam, kad kādai mediju grupai tika uzlikts bezprecedenta naudas sods; ar gandarījumu atzīmē arvien atklātākās sabiedriskās debates Turcijā par jautājumiem, kas agrāk bija tabu; pauž nožēlu par nelielo progresu, kas gūts reliģijas brīvības jomā, un prasa, lai valdība izstrādātu tiesisku regulējumu, kas atbilstu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, tādējādi ļaujot gan visām tām reliģiskajām kopienām, kuru locekļi nav islāma piekritēji, gan alevītu kopienai darboties bez nepamatotiem ierobežojumiem; izsaka nožēlu par saistību neizpildi, kuras paredzētas EK un Turcijas Asociācijas nolīguma papildu protokolā, un pieprasa, lai šīs saistības nekavējoties tiktu pilnībā īstenotas bez diskriminācijas; aicina Turcijas valdību un visas iesaistītās personas aktīvi sniegt ieguldījumu, lai ātri izstrādātu visaptverošu risinājumu Kipras jautājumā, ievērojot ANO Drošības padomes rezolūcijas un ES dibināšanas pamatprincipus; atzinīgi vērtē centienus atrisināt kurdu jautājumu saistībā ar projektu “Demokrātiskais sākums” (Democratic Opening) un mudina Turcijas valdību veikt konkrētus pasākumus, lai rastu risinājumu kurdu izcelsmes pilsoņu situācijā, un prasa, lai politiskie spēki atbalstītu šo procesu; atzinīgi vērtē diplomātiskos pūliņus normalizēt attiecības ar Armēniju un prasa Turcijas Lielajai Nacionālajai Asamblejai, kā arī Armēnijas parlamentam ratificēt attiecīgos protokolus; atzinīgi vērtē to, ka Turcija ir parakstījusi starpvaldību līgumu par Nabucco gāzes vadu, jo šā līguma īstenošana ir viena no svarīgākajām ES prioritātēm energoapgādes drošības jomā, un prasa pievienošanās sarunās sākt apspriest enerģētikas sadaļu; atzīmē sarunu atsākšanu par atpakaļuzņemšanas nolīgumu, kas noslēgts starp ES un Turciju, un prasa, lai Turcija, kamēr notiek šīs sarunas, pilnībā īstenotu pašreizējos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus, kas noslēgti ar dalībvalstīm; aicina Turcijas valdību pastiprināt ārpolitikas koordināciju ar ES, jo īpaši attiecībā uz Irānu; tomēr pauž nožēlu par to, ka NATO un ES stratēģisko sadarbību, kas pārsniedz “Berlīne plus” (Berlin Plus) nolīguma ietvarus, bloķē Turcijas iebildumi, kas negatīvi ietekmē izvietotā ES personāla aizsardzību, un prasa Turcijai atsaukt šos iebildumus cik drīz vien iespējams;

23.

ar gandarījumu norāda uz Serbijas panākumiem un jo īpaši tās vienpusēji īstenoto Pagaidu nolīgumu; uzskata, ka šāda vienpusēja īstenošana, kas veikta, neskatoties uz valdošo finanšu krīzi, norāda uz šīs valsts apņēmību virzīties uz priekšu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā; tādēļ prasa Padomei nekavējoties pieņemt lēmumu par Pagaidu nolīguma ratifikāciju; prasa, lai Serbija pilnībā sadarbotos ar ICTY; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ICTY virsprokurora 2009. gada 4. jūnijā iesniegto jaunāko ziņojumu, kurā pausts apstiprinājums tam, ka Serbija ir guvusi papildu panākumus, sadarbojoties ar ICTY; uzskata par svarīgu arī to, ka Belgradas rajona tiesas Kara noziegumu palātā turpinās vainīgo saukšana pie atbildības; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas iestādes ir parakstījušas protokolu par policijas amatpersonu dalību ES Tiesiskuma misijā (EULEX KOSOVO), un aicina Serbiju padziļināt sadarbību ar EULEX KOSOVO, jo īpaši attiecībā uz EULEX KOSOVO darbību Kosovas ziemeļu daļā; pauž nožēlu par to, ka Serbijas varas iestādes aicināja Kosovas serbus boikotēt 2009. gada 15. novembrī notikušās vietējās vēlēšanas, un prasa, lai tās pieņemtu konstruktīvu pieeju, kas mudinās Kosovas serbu sabiedrību aktīvi iesaistīties Kosovas iestāžu darbā;

24.

atzīst, ka Bosnija un Hercegovina ir guvusi zināmus panākumus drošības un robežu pārvaldības jomā; tomēr pauž neapmierinātību par iespējamās kandidātvalsts Bosnijas un Hercegovinas nepietiekamajiem panākumiem ceļā uz dalību Eiropas Savienībā; ar pieaugošām bažām norāda uz nestabilo politisko klimatu un abu pušu kopēja skatījuma trūkumu un pauž nosodījumu par musinošajiem izteikumiem, kas var mazināt panākumus etniskās samierināšanas procesā un valsts struktūru darbībā; mudina Padomi turpināt centienus, lai ar starptautiskās sabiedrības atbalstu īstenotu dialogu ar Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem līderiem nolūkā palīdzēt šai valstij un tās tautām saglabāt virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā; uzsver, ka ir svarīgi veidot noturīgāku konstitucionālo sistēmu, kas ļautu valsts iestādēm darboties vēl efektīvāk; tādēļ atsaucas uz Padomes prezidentūras, Komisijas un ASV vadības nesenajiem kopīgajiem diplomātiskajiem pūliņiem un iesaka turpināt sarunas, ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas politiķu iepriekšējās vienošanās; atgādina par nepieciešamību ciešāk iesaistīt deputātus un pilsonisko sabiedrību dzīvotspējīgas valsts saglabāšanā;

25.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu saskaņā ar stiprināt attiecības ar Kosovu (5), tostarp iespēju noskaidrot nosacījumus, lai Kosova varētu piedalīties Kopienas programmās; sagaida, ka decentralizācijas process tiks pabeigts līdz šā gada beigām, lai izpildītu M. Ahtisaari plānā norādītās pamatprasības, tādējādi nodrošinot visu Kosovas iedzīvotāju un jo īpaši serbu minoritātes politisko pārstāvību; aicina Kosovas iestādes turpināt centienus uzlabot un nodrošināt minoritāšu tiesību ievērošanu; atzinīgi vērtē 2009. gada 15. novembrī notikušo pašvaldību vēlēšanu mierīgo un nevainojamo norisi un atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas pūles, sagatavojot tās; turklāt atzinīgi vērtē Kosovas serbu bezprecedenta aktīvo līdzdalību vēlēšanās un uzskata, ka šis apstāklis liecina par to, ka Kosovas serbu kopiena vēlas uzņemties pienākumu izpildi Kosovas iestādēs; atzinīgi vērtē to, ka panākta EULEX KOSOVO pilnīga darbības spēja, kas ļaus tai īstenot tās pilnvaras, veicināt tiesiskumu, sabiedrisko kārtību, drošību, pārredzamību un atbildību visā Kosovā, kā arī radīs priekšnoteikumus Kosovas integrācijai Eiropas Savienībā, ja tā panāks atbilstību viesiem nepieciešamajiem nosacījumiem un prasībām;

26.

atzīst Melnkalnes paveikto kopš pēdējā progresa ziņojuma; norāda, ka šī valsts ir iesniegusi pieteikumu līdzdalībai Eiropas Savienībā un ka Padome ir pieņēmusi lēmumu aicināt Komisiju sagatavot atzinumu par Melnkalnes pieteikumu; atzinīgi vērtē Melnkalnes paveikto, jo īpaši neseno vēlēšanu nevainojamo norisi un valsts ievērojamos sasniegumus ekonomikas jomā neatkarīgi no ekonomikas krīzes pasaulē, un mudina minēto valsti turpināt centienus veikt reformas;

27.

atzīst Albānijas paveikto kopš pēdējā progresa ziņojuma un jo īpaši — panākumus personas apliecību izsniegšanā un nesenajās valsts vēlēšanās novērotos uzlabojumus vēlēšanu norises tiesiskajā un administratīvajā regulējumā; prasa opozīcijai pārtraukt boikotēt parlamentu un aicina to pildīt pienākumus, proti, pārstāvēt parlamentā vēlētājus; aicina valdību un opozīciju panākt kopēju pamatu, lai pēc nesenajām vēlēšanām turpinātu darbu parlamentā; norāda, ka Albānija ir iesniegusi pieteikumu līdzdalībai Eiropas Savienībā un ka Padome ir pieņēmusi lēmumu aicināt Komisiju sagatavot atzinumu par šīs valsts pieteikumu; mudina Albānijas iestādes turpināt centienus un īstenot reformas šīs valsts iedzīvotāju ekonomikas un sociālās izaugsmes interesēs, lai valsts varētu turpināt virzību uz līdzdalību Eiropas Savienībā;

28.

atzinīgi vērtē Islandes pieteikumu dalībai un sagaida, ka Komisija drīz sagatavos atzinumu un ieteikumu saistībā ar šo pieteikumu un ka, ņemot vērā šīs valsts noturīgās demokrātiskās tradīcijas un augsto atbilsmes līmeni acquis communautaire līmeni, Islande tuvākajā laikā saņems kandidātvalsts statusu; tomēr uzskata, ka Komisijai, sagatavojot novērtējumu, būtu jāņem vērā būtisks elements — Islandes rezultāti, īstenojot Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu noteiktās saistības; vairākkārt atkārto Komisijai pausto prasību iespējami drīz — 2010. gada pirmajā pusē — atklāt delegācijas biroju Reikjavikā;

29.

aicina Komisiju un Padomi izstrādāt funkcionālu un saskaņotu modeli jauno ES delegāciju darbībai paplašināšanās zonā, saglabājot ES darbības vienotību pēc Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveides, jo īpaši tāpēc, ka atbildība par paplašināšanās politiku nav ietverta EĀDD atbildības jomā;

30.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un attiecīgo dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  OV C 291 E, 30.11.2006., 402. lpp.

(2)  OV C 317 E, 23.12.2006., 480. lpp.

(3)  Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0363.

(4)  Saskaņā ar ANO DPR 1244/1999.

(5)  22 ES dalībvalstis ir atzinušas Kosovu, savukārt 5 dalībvalstis to nav izdarījušas.


Top