EUR-Lex Dostop do prava EU

Nazaj na domačo stran EUR-Lex

Dokument je izvleček s spletišča EUR-Lex.

Dokument C2004/251/38

lieta T-257/04: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Polijas Republika iesniedza 2004. gada 28. jūnijā

OV C 251, 9.10.2004, str. 20–21 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

9.10.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 251/20


Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Polijas Republika iesniedza 2004. gada 28. jūnijā

(lieta T-257/04)

(2004/C 251/38)

tiesvedības valoda – poļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 28. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Polijas Republika, kuru pārstāv Jarosław Pietras.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt 3. pantu, 4. panta 3. daļu un 5. daļas astoto ievilkumu Komisijas 2003. gada 10. novembra Regulā (EK) Nr. 1972/2003 par pārejas posma pasākumiem, kas jānosaka attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās dēļ (OV L 293, 3. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2004. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 230/2004 (OV L 39, 13. lpp.), kā arī Komisijas 2004. gada 20. aprīļa Regulu (EK) Nr. 735/2004 (OV L 114, 13. lpp.);

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecībā uz Regulas Nr. 1972/2003 3. pantu prasītājs norāda šādus iebildumus:

brīvas preču aprites principa pārkāpums, ieviešot erga omnes ievedmuitas nodokļu likmi, kas pārsniedz pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai spēkā esošo muitas nodokļu likmi;

Komisijas kompetences trūkums, kā arī Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (1), 22. panta, 41. panta 1. daļas un IV pielikuma 5. nodaļas pārkāpums, ieviešot pasākumus, kas groza šajā aktā paredzētos muitas savienības noteikumu piemērošanas nosacījumus attiecībā uz Polijas Republiku;

nediskriminācijas pilsonības dēļ principa pārkāpums, pieņemot pasākumus, kas Polijas pilsoņus nostāda citādā situācijā, salīdzinot ar pilsoņiem no piecpadsmit valstu Kopienas, kuri atrodas līdzīgā situācijā;

būtisks procesuāls pārkāpums, pieņemot nepietiekami pamatotus pasākumus;

tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, ieviešot režīmu, kas neatbilst iepriekš minētajā pievienošanās aktā paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz produktiem, kuri 2004. gada 1. maijā atradās pagaidu glabāšanā vai bija pakļauti muitas režīmiem, vai bija transportēti paplašinātajā Kopienā un, īpaši, ieviešot ievedmuitas nodokļu likmi, kas pārsniedz pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai spēkā esošo nodokļu likmi.

Attiecībā uz Regulas Nr. 1972/2003 4. panta 3. daļu prasītājs norāda uz Komisijas kompetences trūkumu, iepriekš minētā akta 41. panta 1. daļas pārkāpumu, samērīguma principa pārkāpumu, kā arī nediskriminācijas pilsonības dēļ principa pārkāpumu, tā kā apstrīdētajā tiesību normā paredzētā Kopienu ievedmuitas nodokļu likme pārsniedz starpību, kas rodas starp Kopienu muitas nodokli un Polijai līdz 2004. gada 30. aprīlim piemērojamo ievedmuitas nodokļu likmi.

Saistībā ar Regulas Nr. 1972/2003 4. panta 5. daļas astoto ievilkumu prasītājs norāda uz Komisijas kompetences trūkumu, iepriekš minētā pievienošanās akta 41. panta 1. daļas, kā arī samērīguma principa pārkāpumu, tā kā apstrīdētā tiesību norma ietvēra produktus, attiecībā uz kuriem Polijai 2004. gada 30. aprīlī piemērotais ievedmuitas nodoklis pārsniedza vai bija vienāds ar Kopienu ievedmuitas nodokli, ieskaitot produktus, attiecībā uz kuriem 2004. gada 1. maijā valsts mērogā nav konstatēti lieki krājumi.

Attiecībā uz visiem apstrīdētajiem Regulas Nr. 1972/2003 noteikumiem prasītājs atsaucas uz Komisijas ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, pieņemot pasākumus, kuru patiesais mērķis ir nevis atvieglot kopīgās lauksaimniecības politikas noteikumu ieviešanu Polijā, bet gan aizsargāt piecpadsmit valstu Kopienu no poļu lauksaimniecības produktu ražotāju radītās konkurences.


(1)  OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.


Na vrh