1)

Vai [Direktīvas 93/13 (1) 3. panta 3. punkts un tās pielikuma “3. panta 3. punktā minētie noteikumi” 1. punkta j) apakšpunkts] ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tiesisku regulējumu, saskaņā ar kuru pārdevējs vai piegādātājs vienpusēji var grozīt līguma noteikumus, ja kādā noteikumā, tostarp vispārīgajos darījumu noteikumos, ir paredzēta ar patērētāju nolīgtās pakalpojumu cenas indeksācija, kas notiek, pamatojoties uz valsts iestādes publicēto vidējo patēriņa cenu indeksu iepriekšējā gadā, ciktāl indeksāciju veic tikai pieaugošā progresijā?

2)

Vai Direktīvas 93/13 2. panta a) punktā minētais jēdziens “līguma noteikumi” ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir domāts konkrēts atsevišķs teksts līgumā, vai arī tas ir jāsaprot tādējādi, ka tas attiecas uz visām līguma teksta daļu tiesiskajām sekām, pat ja tās nav ietvertas vienā un tajā pašā dokumenta atsevišķajā daļā?

3)

Vai negodīguma konstatēšanai atsevišķi jāpārbauda katrs no tiem līguma noteikumiem par saistību neizpildes sekām, par kuriem notikusi apspriešanās, vai arī to kumulatīvā ietekme pakalpojumu paketes kontekstā jāsaprot kopumā kā viens noteikums, ko saskaņā ar [Direktīvas 93/13 pielikuma “3. panta 3. punktā minētie noteikumi” 1. punkta e) apakšpunktu] uzskata par noteikumu, “kur[a] mērķis vai sekas ir [..] pieprasīt patērētājam, kurš nespēj izpildīt savas saistības, maksāt neproporcionāli lielu kompensāciju”, un, ja daži no šiem noteikumiem būtu uzskatāmi par negodīgiem, vai tie ir izslēdzami kopumā?

4)

Vai Direktīvas 93/13 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru pārdevējs vai piegādātājs var paredzēt noteikumus par kompensāciju, attiecinot šo kompensāciju uz standarta summu (neņemot vērā līgumā nolīgtās atlaides, kas daļēji ietver arī kompensācijas par atlaidēm, kuras piemērotas abonementa līgumiem, kā arī nopirkto vai līzingā ņemto galiekārtu tirgus cenām), un vai Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru negodīgs var izrādīties tāds noteikums par atbildību līguma neizpildes gadījumā, kurš paredz, ka patērētājs maksā kompensāciju un sedz izmaksas, kas ir acīmredzami nesamērīgas ar pakalpojumu, kurš sniegts kā pretizpildījums, un [līgumisko] nosacījumu, kuram izpildoties, iestājas atbildība par līguma neizpildi (automātiski un bez iepriekšēja aicinājuma, ar atbilstošām procentu un piedziņas izmaksām)?

5)

Vai tiesas izlīgums starp mobilo sakaru operatoru un tādu tiesīgo iestādi Direktīvas 2020/1828 (2) izpratnē kā Komisia za zashtita na potrebitelite [Patērētāju tiesību aizsardzības komisija, Bulgārija] var radīt sekas minētās direktīvas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, to lasot kopsakarā ar tās 7. panta 4. punkta a) apakšpunktu, un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai šāda vienošanās ir saistoša arī citām tiesām (tostarp jebkurai tiesai, kas lemj par tiesiskajām attiecībām starp mobilo sakaru operatoru un individuālu patērētāju), ja lietā C-600/19 (3) izklāstītā pamatojuma dēļ tiesa, apstiprinot izlīgumu, nav pārbaudījusi noteikumu iespējamo negodīgumu?