tiešās personāla izmaksas, kas saistītas ar pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl viņi ir nodarbināti attiecīgajā projektā;

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto attiecīgajās darbībās; ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks darbībās neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām uzskata tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst darbību ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

ēku un zemes izmaksas, ciktāl to izmanto, un tik ilgi, kamēr to izmanto attiecīgajām darbībām, un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kuri iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi darbību mērķiem, vai

papildu pieskaitāmās izmaksas un citi darbības izdevumi, citstarp materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši darbību rezultātā;

atbalsts uzlabo uzņēmumu kopējos darbības rādītājus un konkurētspēju un veicina zvejniecību ilgtspēju;

atbalsts, pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, ir pieejams visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem attiecīgajā apgabalā; kā arī

konsultāciju pakalpojumi izpaužas vienā no šādiem veidiem:

atbalsta mērķis ir veicināt zinātnieku un zvejnieku zināšanu savstarpējo pārnesi;

ar to atbalsta:

tiešās algu izmaksas;

dalības maksas;

ceļa izdevumi;

publikāciju izmaksas;

iegādāti datu vākšanas pakalpojumi, pētījumi, pilotprojekti;

izstāžu telpu un stendu īre un to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas;

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktuālas informācijas izplatīšanu.

profesionālo izglītību, mūžizglītību, kopīgus projektus, ekonomiskas, tehniskas, normatīvas vai zinātniskas informācijas un inovatīvas prakses izplatīšanu un jaunu profesionālo prasmju apguvi, jo īpaši saistībā ar jūras ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību, higiēnu, veselību, drošību, darbībām jūrlietu jomā, inovāciju un uzņēmējdarbību;

tīklošanos un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, citstarp organizācijām, kas veicina sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzību, sekmē sieviešu iesaistīšanos zvejotāju kopienās un izceļ mazapjoma piekrastes zvejā vai zvejā no krasta nepietiekami pārstāvētas grupas; vai

sociālo dialogu Savienības, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, iesaistot zvejniekus, sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

ar to atbalsta investīcijas, ar kurām palīdz dažādot zvejnieku ienākumus, šajā nolūkā izvēršot papildu darbības, citstarp investīcijas uz kuģa, makšķerēšanas tūrismu, restorānus, ar zvejošanu saistītus vidiskos pakalpojumus un izglītojošus pasākumus par zvejošanu;

ar to atbalsta zvejniekus:

atbalsts palīdz stiprināt ekonomiski, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgas zvejas darbības un labuma guvējs uzņēmums ir iesniedzis pārbaudāmu informāciju un darījumdarbības plānu, kas to apliecina; kā arī

ar to atbalsta zvejas kuģa pirmreizēju iegādi, ko veic fiziska persona, kura atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem un vismaz 5 gadus ir strādājusi par zvejnieku vai ir ieguvusi atbilstošu kvalifikāciju.

tas ietilpst flotes segmentā, par kuru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punktā minētajā jaunākajā zvejas kapacitātes ziņojumā norādīts, ka minētais segments ir līdzsvarā ar tam pieejamajām zvejas iespējām;

tas ir aprīkots zvejas darbībām;

tā kopējais garums nepārsniedz 24 metrus;

tas ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā vismaz trīs kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada attiecībā uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģi un vismaz piecus kalendāros gadus attiecībā uz cita veida kuģi; kā arī

tas ir reģistrēts Savienības zvejas flotes reģistrā ne ilgāk kā 30 kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas gada.

to piešķir vienīgi attiecībā uz investīcijām uz kuģa vai individuālajā aprīkojumā un ja minētās investīcijas pārsniedz Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktās prasības; kā arī

ar to neatbalsta darbības, kas palielina zvejas kuģa bruto tilpību.

glābšanas plosti;

hidrostatiskās atvienošanas ierīces glābšanas plostiem;

personas vietu norādošas bojas, piemēram, avārijas radioboja (EPIRB), ko var iestrādāt zvejnieku glābšanas vestēs un darba apģērbā;

individuālās peldierīces, jo īpaši hidrotērpi un tērpi izdzīvošanai ekstremālos apstākļos, glābšanas riņķi un glābšanas vestes;

briesmu signālugunis;

līņmetēji;

cilvēku aiz borta glābšanas līdzekļi;

ugunsdzēsības aprīkojums, piemēram, ugunsdzēsības aparāti, ugunsdzēšanas segas, uguns un dūmu detektori, elpošanas aparāti;

ugunsdrošas durvis;

degvielas tvertņu slēgvārsti;

gāzes detektori un gāzes noplūdes signalizācijas sistēmas;

sateces ūdeņu sūkņi un tilpņu signalizācija;

radiosakaru un satelītsakaru aprīkojums;

ūdensnecaurlaidīgas lūkas un durvis;

mehānismu aizsargierīces, piemēram, vinčas vai tīkla spoles;

trapi un piekļuves kāpnes;

meklēšanas, klāja vai avārijas apgaismojums;

atvienošanas mehānisms gadījumiem, kad zvejas rīks aizķeras aiz zemūdens šķēršļa;

novērošanas kameras un monitori;

aprīkojums un elementi, kas vajadzīgi drošības uzlabošanai uz klāja.

pirmās palīdzības komplektu iegāde un izvietošana;

neatliekamai ārstēšanai paredzētu zāļu un ierīču iegāde;

telemedicīnas, arī e-tehnoloģiju, aprīkojuma un medicīniskās attēlveidošanas tehnoloģiju, nodrošināšana, lai uz kuģa varētu saņemt attālinātas konsultācijas;

veselības uzlabošanai paredzētu norādījumu un rokasgrāmatu nodrošināšana;

veselības uzlabošanai paredzētas informatīvas kampaņas.

sanitārās labierīcības, piemēram, tualetes un mazgāšanās telpas;

kambīzes un pārtikas noliktavu aprīkojums;

dzeramā ūdens attīrīšanas ierīces;

ventilācijas, tīrīšanas vai dezinfekcijas iekārtas vai sistēmas atbilstīgu sanitāro apstākļu uzturēšanai uz kuģa;

norādījumi un rokasgrāmatas, arī programmatūras rīki, higiēnas uzlabošanai uz kuģa.

klāja margas;

segtas klāja konstrukcijas un kajīšu modernizēšana, lai nodrošinātu aizsardzību pret dabas katastrofai pielīdzināmiem nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem;

aprīkojums, kas paredzēts kajīšu drošības uzlabošanai un kuģa komandas koptelpu ierīkošanai;

aprīkojums, kas paredzēts, lai atvieglotu smagumu celšanu ar rokām, izņemot mehānismus, kas tieši saistīti ar zvejas darbībām, piemēram, vinčas;

pretslīdes krāsa un gumijas paklāji;

trokšņa, siltuma vai aukstuma izolācijas aprīkojums un ventilācijas uzlabošanas aprīkojums;

darba apģērbs un drošības aprīkojums, piemēram, ūdensnecaurlaidīgi aizsargzābaki, acu un elpošanas aizsarglīdzekļi, aizsargcimdi un ķiveres, vai aizsargaprīkojums pret krišanu;

avārijas un drošības brīdinājuma zīmes;

riska analīze un novērtēšana, lai identificētu zvejniekus apdraudošos riskus ostās vai kuģošanas laikā un tos novērstu vai samazinātu;

norādījumi un rokasgrāmatas par darba apstākļu uzlabošanu uz kuģa;

kolektīvie transportlīdzekļi pārvadāšanai no gliemju un vēžveidīgo zonām uz pirmās pārdošanas vietām;

zvejniekiem paredzētas krasta telpas uz sauszemes, kas uzlabo darba apstākļus, piemēram, ģērbtuves, vannas istabas un citas sanitārās telpas, un jo īpaši visas tās darbības, kas veicina un sekmē sieviešu ienākšanu darba tirgū.

ar to atbalsta apdrošināšanas prēmijas un iemaksas kopfondos, no kurām zvejniekiem maksā finansiālu kompensāciju par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko izraisījusi aizsargājamo dzīvnieku uzvedība, sabiedrības veselības krīzes, dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai vidiski incidenti, vai par zvejnieku vai zvejas kuģu glābšanas izmaksām gadījumā, ja zvejas darbību laikā notiek negadījumi jūrā;

no kopfondiem saskaņā ar šo pantu izmaksātā finansiālā kompensācija apvienojumā ar citiem Savienības vai valsts instrumentiem vai apdrošināšanas shēmām nenoved pie pārmērīgas kompensēšanas, kuras apmērs ir lielāks par nodarītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem;

apdrošināšana neprasa vai neprecizē turpmākās produkcijas veidu vai daudzumu un atbalsts neaprobežojas tikai ar apdrošināšanu, ko sniedz konkrēta apdrošināšanas sabiedrība vai uzņēmumu grupa, kā arī

kopfondu ir akreditējusi dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

sabiedrības veselības krīzes, dabas katastrofai pielīdzināmie nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, vidiskie incidenti vai jūrā notikušie negadījumi, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, ir tie, kurus par notikušiem oficiāli atzīst dalībvalsts kompetentā iestāde;

“kopfonds” ir shēma, kuru dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir akreditējusi, lai iesaistītie zvejnieki varētu apdrošināties, un kurā ir paredzēts izmaksāt iesaistītajiem zvejniekiem kompensācijas par ekonomiskajiem zaudējumiem, ko nodarījuši 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītie notikumi. Kopfondam ir pārredzama politika attiecībā uz līdzekļu iemaksāšanu fondā un izmaksāšanu no tā, kā arī skaidri noteikumi, kuros noteikta atbildība par eventuāliem parādiem.

50 % no summām, kuras kopfonds izmaksājis kā finanšu kompensāciju zvejniekiem;

100 % no kopfonda izveides administratīvajām izmaksām;

70 % no apdrošināšanas prēmijas izmaksām;

50 % no fonda sākotnējās kapitalizācijas.

ar to atbalsta tādu sistēmu konceptuālu vai detalizētu izstrādi, uzraudzību, izvērtēšanu un pārvaldību, kuras dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu izmanto zvejas iespēju iedalīšanai, lai zvejas darbības pielāgotu zvejas iespējām; kā arī

atbalstu piešķir juridiskām vai fiziskām personām vai dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām, arī atzītām ražotāju organizācijām, kas iesaistītas kopīgā zvejas iespēju iedalīšanas sistēmu pārvaldībā.

tiešās algu izmaksas;

materiālo vai nemateriālo aktīvu iegāde vai iegāde uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

publikāciju izmaksas; vai

projektēšanas un izstrādes pakalpojumu vai pētījumu iegāde.

investīcijas aprīkojumā, ar ko uzlabo zvejas rīku selektivitāti attiecībā uz zivju izmēru vai sugu;

investīcijas uz kuģa vai aprīkojumā, ar ko izmetumus izskauž, novēršot un mazinot nevēlamas nozvejas no komerciāliem krājumiem, vai ar ko nevēlamas nozvejas apstrādā tā, lai tās varētu izkraut saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu;

investīcijas aprīkojumā, ar ko ierobežo un, ja iespējams, novērš zvejošanas fizisko un bioloģisko ietekmi uz ekosistēmu vai jūras gultni; vai

investīcijas aprīkojumā, ar kuru zvejas rīkus un nozvejas pasargā no zīdītājiem un putniem, kas aizsargāti ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK ( 12 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK ( 13 ), ar noteikumu, ka šādas investīcijas nesamazina zvejas rīku selektivitāti un ka ir veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu fiziska kaitējuma nodarīšanu plēsējiem.

to Savienības zvejas kuģu īpašniekiem, kas ir reģistrēti kā aktīvi kuģi un kas divos kalendārajos gados pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir veikuši zvejas darbības jūrā;

zvejniekiem, kuriem pieder aizstājamie zvejas rīki un kuri divus kalendāros gadus pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienas vismaz 60 dienas ir strādājuši uz Savienības zvejas kuģa;

attiecīgās dalībvalsts atzītām zvejnieku organizācijām.

ar to palīdz pakāpeniski izskaust izmetumus un piezvejas un atvieglot pāreju uz dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu, kā arī samazināt zvejošanas ietekmi uz jūras vidi un aizsargājamiem dzīvniekiem;

ar to atbalsta darbības – citstarp zvejas paņēmienu un zvejas rīku selektivitātes uzlabošanu –, kuru mērķis ir attīstīt vai pārņemt jaunas tehniskas vai organizatoriskas zināšanas, kas samazina zvejas darbību vidisko ietekmi, vai kuru mērķis ir palīdzēt panākt jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgāku izmantošanu un līdzāspastāvēšanu ar aizsargājamiem dzīvniekiem;

atbalstītās darbības veic dalībvalsts atzīta zinātniska vai tehniska struktūra vai veic sadarbībā ar šādu struktūru, kura apstiprina minēto darbību rezultātus; kā arī

atbalstīto darbību rezultātiem dalībvalstis nodrošina atbilstošu publicitāti.

tiešās personāla izmaksas, kas saistītas ar pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl viņi ir nodarbināti attiecīgajā projektā;

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā; ja šādu instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas periodu, par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem;

ēku un zemes izmaksas, ciktāl to izmanto, un tik ilgi, kamēr to izmanto attiecīgajā projektā, un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem; vai

citas pieskaitāmās izmaksas un darbības izmaksas, arī materiālu, piederumu un līdzīgu preču izmaksas, kas tieši radušās projekta rezultātā.

zvejnieku veikta atkritumu savākšana jūrā, piemēram, pasīva pazaudētu zvejas rīku un jūras piedrazojuma savākšana; atbalsts attiecas tikai uz šādām darbībām:

tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizēšana – arī zinātniska sagatavošana un izvērtēšana –, kas paredzēti jūras dzīvnieku un augu valsts aizsargāšanai un spēcināšanai; atbalsts attiecas tikai uz šādām darbībām:

Izmaksas par nogremdēšanai un mākslīgu rifu izveidošanai paredzētu kuģu iegādi nav attiecināmas;

līdzdalība jūras bioloģisko resursu pārvaldības vai saglabāšanas uzlabošanā, uzstādot šādus priekšmetus vai veicot šādas darbības un projektus:

līdzdalība citās darbībās – arī to zinātniska sagatavošana un izvērtēšana –, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, konkrētu jūras un piekrastes biotopu atjaunošana, lai stiprinātu zivju krājumu ilgtspēju. Uz atbalstu pretendēt var par izmaksām, kas radušās saistībā ar šādām darbībām:

tādas investīcijas aprīkojumā vai uz kuģa, kuru mērķis ir samazināt piesārņotāju vai siltumnīcefekta gāzu emisiju un palielināt zvejas kuģu energoefektivitāti. Uz atbalstu pretendēt var arī par investīcijām zvejas rīkos, taču ar noteikumu, ka rezultātā netiek mazināta minēto zvejas rīku selektivitāte;

energoefektivitātes auditi un sistēmas; vai

pētījumi, kuros novērtē alternatīvu piedziņas sistēmu un korpusu uzbūves pienesumu zvejas kuģu energoefektivitātes kontekstā.

pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot kuģa korpusa hidrodinamiku, var ietvert tikai:

pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot kuģa piedziņas sistēmu, var ietvert izmaksas, kas saistītas ar šādu priekšmetu iegādi un – attiecīgā gadījumā – uzstādīšanu:

investīcijām zvejas rīkos un zvejas aprīkojumā, var ietvert tikai izmaksas, kas saistītas ar šādiem pasākumiem:

investīcijām, kuru mērķis ir elektroenerģijas vai siltumenerģijas patēriņa samazināšana, var ietvert tikai:

ar minēto atbalstu tiecas uzlabot nozvejoto zivju pievienoto vērtību vai kvalitāti;

atbalsts sedz tikai šādas attiecināmās izmaksas:

ar to tiecas uzlabot izkrauto produktu kvalitāti, kontroli un izsekojamību, palielināt energoefektivitāti, veicināt vides aizsardzību un uzlabot drošību un darba apstākļus;

atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas, kuras:

iekšējo ūdeņu zvejas ietekmes uz vidi samazināšanu;

energoefektivitātes uzlabošanu;

izkrauto zivju pievienotās vērtības vai kvalitātes uzlabošanu; vai

zvejnieku veselības, drošības un darba apstākļu uzlabošanu.

investīcijas 18. pantā minētajā un ar tā nosacījumiem saskanīgā cilvēkkapitāla, darbvietu radīšanas un sociālā dialoga veicināšanā;

investīcijas 21. pantā minētajos un ar tā nosacījumiem saskanīgos kuģos vai individuālajā aprīkojumā;

investīcijas 24. pantā minētajās un ar tā nosacījumiem saskanīgās iekārtās;

investīcijas 27. pantā minētajā un ar tā nosacījumiem saskanīgā energoefektivitātes uzlabošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā;

investīcijas 28. pantā minētajā un ar tā nosacījumiem saskanīgā nozvejoto zivju vērtības vai kvalitātes uzlabošanā;

investīcijas 29. pantā minētajās un ar tā nosacījumiem saskanīgās zvejas ostās, patvēruma vietās un izkraušanas vietās; vai

investīcijas tīklos un citos zvejas rīkos, kas pakļauti paaugstinātam nodilumam sakarā ar kaitējumu, ko nodarījuši dzīvnieki, citstarp invazīvu sugu dzīvnieki, kas nav zivis, un saistītās iekārtās.

21., 24., 27. un 28. pantā sniegtās atsauces uz zvejas kuģiem uzskata par atsaucēm uz kuģiem, kas darbojas tikai iekšējos ūdeņos;

24. pantā sniegtās atsauces uz jūras vidi uzskata par atsaucēm uz vidi, kurā darbojas iekšējo ūdeņu zvejas kuģis;

21., 24. un 27. pantā izklāstītos nosacījumus, kas attiecas uz jūras zvejas kuģiem, neattiecina uz zveju iekšējos ūdeņos.

to NATURA 2000 teritoriju pārvaldību, atjaunošanu un monitoringu, kurās tiek veiktas zvejas darbības, un iekšējo ūdeņu sanāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK ( 15 ); tas ietver arī migrējošo sugu nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu, neskarot šīs regulas 26. panta 2. punkta d) apakšpunktu un – attiecīgā gadījumā – ar iekšējos ūdeņos nodarbināto zvejnieku līdzdalību;

tādu stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecību, modernizēšanu vai uzstādīšanu – arī to zinātnisko sagatavošanu, uzraudzīšanu un izvērtēšanu –, kas paredzēti ūdens dzīvnieku un augu valsts aizsardzībai un spēcināšanai.

ja šajā regulā nav noteikts citādi, to piešķir tikai akvakultūras uzņēmumiem;

ja darbības sastāv no tādām investīcijām aprīkojumā vai infrastruktūrā, ar kurām nodrošina atbilstību nākamībā gaidāmām vidiskām, cilvēka vai dzīvnieku veselības, higiēnas vai dzīvnieku labturības prasībām, kas noteiktas ar Savienības tiesību aktiem, atbalstu var piešķirt līdz dienai, kurā šādas prasības uzņēmumiem kļūst obligātas;

atbalstu nepiešķir akvakultūras darbībām, kurās tiek audzēti ģenētiski modificēti organismi;

to nepiešķir par aizsargājamās jūras teritorijās notiekošām akvakultūras darbībām, ja dalībvalsts kompetentā iestāde uz vidiskās ietekmes novērtējuma pamata ir noteikusi, ka konkrētā darbība rada vērā ņemamu nelabvēlīgu vidisku ietekmi, ko nav iespējams pienācīgā mērā mazināt.

ar to tiek stimulēta inovācija akvakultūrā;

atbalsta mērķis ir:

tiešās personāla izmaksas, kas saistītas ar pētniekiem, tehniskajiem un citiem palīgdarbiniekiem, ciktāl viņi ir nodarbināti attiecīgajā projektā;

instrumentu un aprīkojuma izmaksas tādā apmērā un periodā, kādā tos izmanto projektā;

ēku izmaksas, ciktāl tās izmanto, un tik ilgi, kamēr tās izmanto attiecīgajam projektam, un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem; vai

citas pieskaitāmās izmaksas un darbības izmaksas, arī materiālu, piederumu un līdzīgu preču izmaksas, kas tieši radušās projekta rezultātā.

ienesīgas investīcijas akvakultūrā;

akvakultūras ražošanas un audzēto sugu dažādošanu;

akvakultūras vienību modernizāciju, arī akvakultūrā iesaistīto darba ņēmēju darba un drošības apstākļu uzlabošanu;

uzlabojumus un modernizāciju saistībā ar dzīvnieku veselību un labturību, arī tāda aprīkojuma iegādi, kas paredzēts saimniecību aizsardzībai pret savvaļas plēsējiem;

investīcijas nelabvēlīgas vidiskās ietekmes samazināšanā vai labvēlīgas vidiskās ietekmes veicināšanā un efektīvākā resursu izmantošanā;

investīcijas akvakultūras produktu kvalitātes uzlabošanā vai vērtības pievienošanā akvakultūras produktiem;

akvakultūras dīķu vai lagūnu atjaunošanu, izvācot sanesas, vai investīcijas, kuru mērķis ir novērst sanesu nogulsnēšanos;

akvakultūras uzņēmumu ienākumu dažādošanu, pievēršoties papildinošām darbībām citās jomās ārpus akvakultūras;

investīcijas, kuru rezultātā akvakultūras uzņēmumu ietekme uz ūdens izmantojumu un kvalitāti būtiski samazinās, jo īpaši tāpēc, ka – arī multitrofisko akvakultūras sistēmu ietekmē – samazinās izmantojamais ūdens vai ķimikāliju, antibiotiku un citu zāļu daudzums vai uzlabojas izplūstošā ūdens kvalitāte;

tādu slēgtu akvakultūras sistēmu izmantošanas veicināšanu, kurās akvakultūras produkti tiek audzēti slēgtās recirkulācijas sistēmās, tādējādi samazinot izmantojamā ūdens daudzumu; vai

investīcijas akvakultūras uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanā un akvakultūras uzņēmumu pārejā uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu.

ar to uzlabo akvakultūras saimniecību vispārējo veiktspēju un konkurētspēju;

atbalsts samazina akvakultūras saimniecību nelabvēlīgo vidisko ietekmi; kā arī

ar to atbalsta tehniskas, zinātniskas, juridiskas, vidiskas vai ekonomiskas dabas lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu iegādi.

pārvaldības jautājumus, kas jāsakārto, lai akvakultūras saimniecības varētu panākt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem vides jomā, kā arī jūras telpiskās plānošanas prasībām;

vidiskās ietekmes novērtējumu, kāds minēts Direktīvā 2011/92/ES un Direktīvā 92/43/EEK;

pārvaldības jautājumus, kas jāsakārto, lai akvakultūras saimniecības varētu panākt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem par ūdensdzīvnieku veselību un labturību vai par sabiedrības veselību;

uz Savienības un valsts tiesību aktiem pamatotos standartus;

tirgvedības un darījumdarbības stratēģijas; vai

priekšizpētes un konsultāciju pakalpojumi, kuros novērtē to pasākumu dzīvotspēju, kas potenciāli ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1139 II sadaļas III nodaļu;

profesionālas mācības, mūžizglītību, zinātniskās un tehniskās informācijas un inovatīvas prakses izplatīšanu, jaunu profesionālo prasmju apguvi akvakultūrā un akvakultūras darbību vidiskās ietekmes samazināšanu;

darba apstākļu uzlabošanu un darba drošības veicināšanu; kā arī

tīklošanos un pieredzes un paraugprakses apmaiņu starp akvakultūras uzņēmumiem vai profesionālajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām, arī zinātniskām un tehniskām struktūrām vai struktūrām, kas veicina vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību.

tiešās algu izmaksas;

dalības maksas;

ceļa izdevumi;

publikāciju izmaksas;

iegādāti datu vākšanas pakalpojumi, pētījumi, pilotprojekti;

izstāžu telpu un stendu īre un to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas; vai

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktuālas informācijas izplatīšanu.

minētais atbalsts veicina akvakultūras saimniecību un infrastruktūru attīstību un mazina darbību nelabvēlīgo vidisko ietekmi;

ar to atbalsta:

izmaksas, kas saistītas ar investēšanu materiālajos un nemateriālajos aktīvos;

tiešās algu izmaksas; vai

ārējo konsultantu sniegto konsultāciju, līgumpētniecības un atbalsta pakalpojumu izmaksas.

ar minēto atbalstu tiek sekmēta uzņēmējdarbība akvakultūrā; kā arī

ar to atbalsta ilgtspējīgas akvakultūras uzņēmumu izveidi, ko veic akvakultūras jaunpienācēji.

viņiem ir atbilstošas profesionālās prasmes un kompetence;

viņi pirmo reizi dibina akvakultūras MVU, kurā paši ir vadītāji; kā arī

viņi iesniedz darījumdarbības plānu par akvakultūras darbību attīstību.

algu izmaksas;

citas pieskaitāmās izmaksas, arī materiālu un piederumu izmaksas;

aprīkojuma izmaksas; vai

izmaksas par investīcijām materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

minētais atbalsts veicina bioloģiskās akvakultūras vai energoefektīvas akvakultūras attīstību;

ar to atbalsta:

zaudētajiem ieņēmumiem vai papildu izmaksām, kas radušās, kamēr notiek pāreja no tradicionālās audzēšanas uz bioloģisko audzēšanu, un attiecas uz darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu;

papildu izmaksām, kas izriet no pieteikuma iesniegšanas un gatavošanās līdzdalībai EMAS un attiecas uz darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

minētais atbalsts veicina tādas akvakultūras attīstību, kura nodrošina vidiskus pakalpojumus; kā arī

ar to atbalsta:

kontaminācija turpinās ilgāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas; vai

zaudējumi, kas rodas ieguves apturēšanas dēļ, pārsniedz 25 % no attiecīgā uzņēmuma gada apgrozījuma, kuru aprēķina, pamatojoties uz minētā uzņēmuma vidējo apgrozījumu trijos kalendārajos gados pirms tā gada, kurā ieguve tika apturēta;

minētā atbalsta mērķis ir sekmēt dzīvnieku veselību un labturību akvakultūras uzņēmumos, arī profilakses un biodrošības ziņā; kā arī

atbalstu var attiecināt tikai uz vienu no šādiem pasākumiem:

akvakultūras slimības, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2016/429 5. panta 1. punktā vai iekļautas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa dzīvnieku slimību sarakstā, un arī darbības izmaksas, kas vajadzīgas, lai izpildītu izskaušanas plānā paredzētos pienākumus;

jaunradušās slimības, kuras atbilst Regulas (ES) 2016/429 6. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem;

ūdensdzīvnieku zoonozes, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/690 ( 24 ) III pielikuma 2. punktā, vai

citas slimības, kuras nav iekļautas Regulas (ES) 2016/429 9. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītajā sarakstā un kuras atbilst minētās regulas 226. pantā noteiktajiem kritērijiem.

veselības pārbaudes, analīzes, testi un citi skrīninga pasākumi;

biodrošības pasākumu uzlabošana;

dzīvnieku vakcīnu, zāļu un ārstniecības vielu iegāde, uzglabāšana, ievadīšana un izplatīšana;

dzīvnieku nokaušana, izbrāķēšana un iznīcināšana;

dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšana;

saimniecības un aprīkojuma tīrīšana, dezinfekcija un dezinsekcija; vai

dzīvnieku nokaušanas, izbrāķēšanas vai iznīcināšanas, dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu produktu iznīcināšanas nodarītais kaitējums.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu; vai

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.

minētais atbalsts veicina akvakultūras ražotāju ienākumu saglabāšanu; kā arī

atbalsta iemaksas papildina akvakultūras krājuma apdrošināšanu, kura sedz ekonomiskos zaudējumus, ko izraisa vismaz viens no tālāk minētajiem apstākļiem:

ar to sekmē zvejas un akvakultūras produktu tirgvedības pasākumu veikšanu; kā arī

atbalsta mērķis ir:

tiešās algu izmaksas;

dalības maksas;

ceļa izdevumi;

publikāciju izmaksas;

pētījumu iegāde;

izstāžu telpu un stendu īre un to uzstādīšanas un demontāžas izmaksas; vai

izmaksas par zinātniskas informācijas vai faktuālas informācijas izplatīšanu attiecībā uz ģenēriskiem zvejas produktiem un to uzturvērtības priekšrocībām, kā arī ieteikumiem par to izmantošanu.

veicina enerģijas taupīšanu vai mazina vidisko ietekmi, arī atkritumu apstrādes jomā;

uzlabo drošības, higiēnas, veselības un darba apstākļus;

atbalsta tādu komerciālu zivju nozveju apstrādi, kuras nevar būt paredzētas lietošanai pārtikā;

attiecas uz galvenajās apstrādes darbībās radušos blakusproduktu apstrādi;

attiecas uz bioloģiskās akvakultūras produktu apstrādi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/848 7. un 8. pantu;

rada jaunus vai uzlabotus produktus, jaunus vai uzlabotus procesus vai jaunas vai uzlabotas pārvaldības un organizācijas sistēmas;

atbilst 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto slimību profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksu nosacījumiem; vai

atbilst 43. pantā izklāstītajiem nosacījumiem par investīcijām ietekmes novēršanai un mazināšanai.

datu vākšana, pārvaldība un izmantošana zinātniskās analīzes un KZP īstenošanas vajadzībām;

valsts, starptautiskas un vietēja līmeņa daudzgadu paraugošanas programmas, ja tās attiecas uz krājumiem, kurus aptver KZP;

komerciālo un atpūtas zvejniecību uzraudzība jūrā, arī uzraudzība, kas attiecas uz jūras organismu, piemēram, jūras zīdītāju un putnu, piezveju;

pētnieciskas uzskaites jūrā; vai

datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmu uzlabošana un eksperimentālo pētījumu īstenošana nolūkā uzlabot pašreizējās datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmas.

tiešās algu izmaksas;

dalības maksas;

ceļa izdevumi;

publikāciju izmaksas;

investīcijas datu vākšanas un datu pārvaldības sistēmās;

datu vākšanas pakalpojumu iegāde.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofa; kā arī

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofu un kaitējumu, kurš nodarīts attiecīgajam uzņēmumam.

mantisku kaitējumu aktīviem, piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem; vai

ienākumu zaudēšanu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus no katastrofas iestāšanās, un ir saistīta ar zvejniecības vai akvakultūras produkcijas vai ražošanas līdzekļu pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu.

rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots dabas katastrofas gadā vai katrā nākamajā gadā, kad pilnībā vai daļēji iznīcināti ražošanas līdzekļi, reizinot ar attiecīgā gada vidējo pārdošanas cenu, atņem no

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofas, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofas un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.

dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka attiecīgais notikums raksturojams kā dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi; kā arī

pastāv tieša cēloņsakarība starp dabas katastrofai pielīdzināmajiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un attiecīgajam uzņēmumam nodarīto kaitējumu.

mantisku kaitējumu aktīviem, piemēram, ēkām, aprīkojumam, tehnikai, krājumiem un ražošanas līdzekļiem; vai

ienākumu zaudēšanu uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus no dabas katastrofai pielīdzināmo nelabvēlīgo klimatisko apstākļu iestāšanās, un ir saistīta ar zvejniecības vai akvakultūras produkcijas vai ražošanas līdzekļu pilnīgu vai daļēju iznīcināšanu.

rezultātu, kas iegūts, zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots gadā, kad iestājušies dabas katastrofai pielīdzināmie nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, vai katrā nākamajā gadā, kuru ietekmējusi ražošanas līdzekļu pilnīga vai daļēja iznīcināšana, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā, atņem no

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo zvejas un akvakultūras produktu daudzumu, kurš saražots triju gadu periodā pirms dabas katastrofai pielīdzināmajiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, vai trijos gados saražoto vidējo daudzumu, kas noteikts, pamatojoties uz piecu gadu periodu pirms dabas katastrofai pielīdzināmajiem nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu.

investīciju galvenais mērķis ir novērst vai mazināt aizsargājamo dzīvnieku uzvedības izraisīto kaitējumu;

zvejniecībās investīciju mērķis ir novērst un mazināt plēsēju izraisītus postījumus vai novērst un mazināt zvejas rīkiem vai citam zvejas operāciju materiālam nodarīto kaitējumu, ko izraisījusi aizsargājama dzīvnieka uzvedība.

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, arī izpirkumnomu, vai labiekārtošanu;

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību.

pastāv tieša cēloņsakarība starp nodarīto kaitējumu un aizsargājamo dzīvnieku uzvedību;

attiecināmās izmaksas ir tāda kaitējuma izmaksas, kurš ir kaitējuma cēloniskā notikuma tiešas sekas, ko novērtējusi valsts sektora iestāde, atbalsta piešķīrējas iestādes atzīts neatkarīgs eksperts, vai apdrošināšanas sabiedrība; kā arī

zvejniecības nozarē atbalsts saistībā ar dzīvniekiem nodarīto kaitējumu attiecas tikai uz nodarīto kaitējumu nozvejai.

akvakultūras dzīvniekiem nodarītu kaitējumu: attiecināmās izmaksas nosaka, pamatojoties uz aizsargājamo dzīvnieku ievainoto vai nonāvēto dzīvnieku tirgus vērtību;

kaitējumu nozvejai, ko zvejniecības nozarē nodarījuši aizsargājamie dzīvnieki; vai

mantisko kaitējumu tādiem aktīviem kā aprīkojums, tehnika un nekustamais īpašums.

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, mācībām un tīklošanos, lai sagatavotu un īstenotu SVVA stratēģiju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 ( 27 ) 33. pantā;

apstiprināto darbību īstenošanas izmaksas;

grupas sadarbības pasākumu sagatavošanas un īstenošanas izmaksas;

darbības izmaksas, kas saistītas ar SVVA stratēģijas īstenošanas pārvaldību; vai

izmaksas par SVVA stratēģijas iedzīvināšanu, lai ieinteresētajām personām būtu vieglāk savstarpēji sniegt informāciju un popularizēt stratēģiju un tās projektus, un lai atbalstītu potenciālos labuma guvējus darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

pētniecība, izstrāde un inovācija;

vide;

nodarbinātība un mācības;

kultūras un kultūras mantojuma saglabāšana;

jūras un saldūdens bioloģisko resursu saglabāšana;

LESD I pielikumā neietverto pārtikas nozares produktu veicināšana;

sports.

pētniecība, izstrāde un inovācija;

vide;

nodarbinātība un mācības;

kultūras un kultūras mantojuma saglabāšana;

jūras un saldūdens bioloģisko resursu saglabāšana;

LESD I pielikumā neietverto pārtikas nozares produktu veicināšana;

sports.