kuri veic lidojumus uz Savienību, Savienības teritorijā vai no Savienības;

kuriem ir Savienības dalībvalsts valstspiederības un reģistrācijas zīmes un kuri veic lidojumus jebkurā gaisa telpā, ciktāl tie nav pretrunā noteikumiem, ko publicējusi valsts, kurai ir jurisdikcija pār pārlidojamo teritoriju.

vizuālo lidojumu noteikumus; vai

instrumentālo lidojumu noteikumus.

lidojumu līmeņi, veicot lidojumu zemākā izmantojamā lidojuma līmenī vai augstāk, vai vajadzības gadījumā virs pārejas absolūtā augstuma;

absolūtie augstumi, veicot lidojumu zemāk par zemāko izmantojamo lidojuma līmeni vai vajadzības gadījumā pārejas absolūtajā augstumā vai zemāk.

Savienības tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktiem par dalībvalstu regulētām gaisa kuģu darbībām; un

ja tas norādīts informācijā, konsultācijās un/vai atļaujā, ko sniegusi attiecīgā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.

Savienības tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktiem par dalībvalstu regulētām gaisa kuģu darbībām; un

ja tas norādīts informācijā, konsultācijās un/vai atļaujā, ko sniegusi attiecīgā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.

Savienības tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktiem par dalībvalstu regulētām gaisa kuģu darbībām; un

ja tas norādīts informācijā, konsultācijās un/vai atļaujā, ko sniegusi attiecīgā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.

Savienības tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktiem par dalībvalstu regulētām gaisa kuģu darbībām; un

ja tas norādīts informācijā, konsultācijās un/vai atļaujā, ko sniegusi attiecīgā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība.

vienu no gaisa kuģu kapteiņiem ieceļ par lidojuma līderi;

grupa darbojas kā viens gaisa kuģis attiecībā uz navigāciju un ziņošanu par atrašanās vietu;

par gaisa kuģu distancēšanu lidojuma laikā ir atbildīgs lidojuma līderis un to pārējo gaisa kuģu kapteiņi, kas piedalās lidojumā, un tā ietver pārejas periodus, kad gaisa kuģi veic manevrus, lai panāktu distancēšanos grupā un iekļaujoties tajā un atdaloties no tās; un

valsts gaisa kuģu gadījumā – tiek saglabāta maksimālā distance sānos, priekšā un aizmugurē, kā arī vertikālā distance starp visiem gaisa kuģiem un lidojuma līderi, kā noteikts Čikāgas konvencijā. Citu gaisa kuģu gadījumā, kas nav valsts gaisa kuģi, – ikviens gaisa kuģis saglabā distanci līdz lidojuma līderim, sānos, priekšā un aizmugurē nepārsniedzot 1 km (0,5 nm), bet vertikāli nepārsniedzot 30 m (100 ft).

Tuvošanās frontāli. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties frontāli vai gandrīz frontāli un pastāvot sadursmes iespējai, abi gaisa kuģi maina savu kursu, pagriežoties pa labi.

Tuvošanās saplūstošos kursos. Diviem gaisa kuģiem tuvojoties saplūstošos virzienos aptuveni vienā un tajā pašā līmenī, kreisajā pusē esošais gaisa kuģis dod ceļu, izņemot šādus gadījumus:

Apdzīšana. Apdzenošs gaisa kuģis ir gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim no aizmugures pa taisni, kura ar apdzenamā gaisa kuģa simetrijas plakni veido leņķi, kas šaurāks nekā 70°, t. i., tādā pozīcijā attiecībā pret citu gaisa kuģi, ka nakts laikā nebūtu iespējams redzēt kādu no gaisa kuģa kreisā vai labā borta navigācijas ugunīm. Apdzenamajam gaisa kuģim ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis neatkarīgi no tā, vai tas veic pacelšanos, nolaišanos vai atrodas horizontālā lidojumā, dod ceļu otram gaisa kuģim, mainot savu kursu pa labi; nekādas turpmākas abu gaisa kuģu savstarpējā stāvokļa izmaiņas neatbrīvo apdzenošo gaisa kuģi no šīs prasības pildīšanas, līdz tas ir pilnībā un drošā attālumā pabeidzis apdzīšanu.

Nosēšanās. Gaisa kuģis, kas veic lidojumu vai manevrē uz zemes vai ūdens, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic nosēšanos vai tuvošanās zemei beidzamo posmu.

Pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš veic manevrus lidlauka manevrēšanas laukumā, dod ceļu gaisa kuģim, kurš veic pacelšanos vai gatavojas veikt pacelšanos.

Gadījumā, ja pastāv draudi, ka varētu sadurties divi gaisa kuģi, kuri veic manevrus lidlauka kustības zonā vai līdzvērtīgā ekspluatācijas vietas daļā, tad:

Kontrolējamā lidlaukā gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida pie visām gaidīšanas vietām pie skrejceļa, izņemot tad, ja lidojumu vadības tornis ir devis skaidru atļauju izbraukt uz skrejceļa vai to šķērsot.

Gaisa kuģis, kurš veic manevrus manevrēšanas laukumā, apstājas un gaida pie visām ieslēgtajām stopugunīm, un var turpināt kustību saskaņā ar 2. punktu tikai tad, kad ugunis tiek izslēgtas.

Personu un transportlīdzekļu kustība lidlaukos

pretsadursmju ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību gaisa kuģim; un

izņemot gaisa balonus – navigācijas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju. Citas ugunis netiek ieslēgtas, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par šīm ugunīm.

visi gaisa kuģi, kas manevrē lidlauka kustības zonā, ieslēdz navigācijas ugunis, kas paredzētas, lai novērotājam norādītu gaisa kuģa relatīvo trajektoriju, un netiek ieslēgtas citas ugunis, ja tās iespējams kļūdaini uztvert par navigācijas ugunīm;

ja vien tie nav nekustīgi un atbilstoši apgaismoti, visi gaisa kuģi lidlauka kustības zonā, ciktāl tas ir praktiski pamatoti, ieslēdz ugunis, kas paredzētas to konstrukcijas gabarītu parādīšanai;

visi gaisa kuģi, kuri veic manevrēšanu vai kuri tiek vilkti lidlauka kustības zonā, ieslēdz ugunis, kas paredzētas, lai pievērstu uzmanību gaisa kuģim; un

visi gaisa kuģi lidlauka kustības zonā ar iedarbinātiem dzinējiem ieslēdz ugunis, kas norāda uz šo faktu.

veic manevrēšanu vai tiek vilkti lidlauka kustības zonā un kuri ir aprīkoti ar pretsadursmju ugunīm, lai izpildītu b) punkta 3. apakšpunkta prasības; vai

atrodas lidlauka kustības zonā un ir aprīkoti ar ugunīm, lai izpildītu b) punkta 4. apakšpunkta prasības,

ieslēdz šīs ugunis arī dienas laikā.

negatīvi ietekmē vai var negatīvi ietekmēt pienākumu apmierinošu veikšanu; vai

bīstami apžilbina vai var bīstami apžilbināt novērotāju.

gaisa kuģis nav aprīkots ar pilnībā darba kārtībā esošu dubulto vadību; un

cits kvalificēts pilots (šajos noteikumos saukts par dublējošo pilotu) nav ieņēmis darba vietu, lai darbotos kā dublējošais pilots personai, kura veic lidojumu modelētos instrumentālos apstākļos. Dublējošajam pilotam ir atbilstoša redzamība gaisa kuģa priekšpusē un abās tā pusēs, vai arī gaisa kuģī atrodas kompetents novērotājs, kurš sazinās ar dublējošo pilotu un no kura atrašanās vietas redzamības lauks papildina drošības pilota redzamības lauku.

novēro pārējo lidlauka satiksmi, lai izvairītos no sadursmes;

ievēro citu ekspluatēto gaisa kuģu kustības shēmu vai izvairās no tās;

izņemot gaisa balonus un ja vien nav norādīts citādi vai ja ATC nav sniegusi citas instrukcijas, tuvojoties, lai veiktu nosēšanos, vai pēc pacelšanās visus pagriezienus veic pa kreisi;

izņemot gaisa balonus un ja vien drošības noteikumu, skrejceļa izvietojuma vai gaisa satiksmes apsvērumu dēļ nav vēlams izvēlēties citu virzienu, nosēšanos un pacelšanos veic pret vēju.

Tuvošanās saplūstošos kursos. Gaisa kuģis, kura labajā pusē atrodas cits gaisa kuģis vai kuģis, dod ceļu, lai ievērotu drošu distanci.

Tuvošanās frontāli. Gaisa kuģis, kurš tuvojas citam gaisa kuģim vai kuģim frontāli vai gandrīz frontāli, maina savu kursu, pagriežoties pa labi, lai ievērotu drošu distanci.

Apdzīšana. Gaisa kuģim vai kuģim, kurš tiek apdzīts, ir priekšrocības tiesības, un apdzenošais gaisa kuģis maina savu kursu, pagriežoties, lai ievērotu drošu distanci.

Nosēšanās un pacelšanās. Gaisa kuģis, kurš veic nosēšanos uz ūdens vai pacelšanos no ūdens, ciktāl tas iespējams, ievēro drošu distanci ar visiem kuģiem un izvairās traucēt to vadīšanu.

jebkurš lidojums vai tā daļa, kas jānodrošina ar gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem;

jebkurš IFR lidojums konsultatīvā gaisa telpā;

jebkurš lidojums konkrētos rajonos vai uz šiem rajoniem, vai konkrētos maršrutos, ko noteikusi kompetentā iestāde, lai atvieglotu lidojumu informācijas sniegšanu, brīdināšanu un meklēšanas un glābšanas pakalpojumu nodrošināšanu;

jebkurš lidojums konkrētos rajonos vai uz šiem rajoniem, vai konkrētos maršrutos, ko noteikusi kompetentā iestāde, lai atvieglotu saskaņošanu ar attiecīgajām militārajām vienībām vai ar gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām kaimiņvalstīs, lai izvairītos no iespējamās gaisa kuģa pārtveršanas identificēšanas nolūkos;

jebkurš lidojums pāri valsts robežai, ja vien attiecīgās valstis nav noteikušas citādi;

visi lidojumi, ko paredzēts veikt naktī, ja ir paredzēts izlidot no lidlauka apkaimes.

iesniedz pirms izlidošanas:

lidojuma laikā pārraida attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai vai sakaru “gaiss–zeme” kontroles radiostacijai.

ne agrāk kā 120 stundas pirms aprēķinātā bremžu paliktņu noņemšanas laika;

vismaz 3 stundas pirms aprēķinātā bremžu paliktņu noņemšanas laika lidojumiem, kuriem var tikt piemēroti gaisa satiksmes plūsmas vadības pasākumi;

vismaz 60 minūtes pirms izlidošanas visiem citiem lidojumiem, uz kuriem neattiecas 2. punkts; vai

ja tas tiek iesniegts lidojuma laikā, tādā termiņā, kas nodrošina, ka attiecīgā ATS struktūrvienība to saņem vismaz 10 minūtes pirms aprēķinātā laika, kad gaisa kuģis sasniegs:

Lidojuma plāns satur visu informāciju attiecībā uz šādiem jautājumiem, kurus kompetentā iestāde uzskata par būtiskiem:

Lidojumu plāniem, kas iesniegti lidojuma laikā, izlidošanas lidlauka vai ekspluatācijas vietas vietā norāda vietu, kur vajadzības gadījumā var saņemt papildu informāciju par lidojumu. Tāpat aprēķinātā bremžu paliktņu noņemšanas laika vietā sniedz informāciju par maršruta, uz kuru attiecas lidojuma plāns, pirmā punkta pārlidošanas laiku.

Lidojuma plāns satur nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem jautājumiem, kas uzskaitīti SERA.4005. punkta a) apakšpunkta 1.–11. punktā par visu maršrutu vai maršruta daļu, par kuru iesniegts lidojuma plāns.

Gaisa kuģu ekspluatanti, lidojumu plānu autori un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības, rīkojoties atbilstoši SERA.4001. punkta c) apakšpunkta 1. punkta i) apakšpunktā minētajiem nepieciešamajiem norādījumiem, ievēro:

Gaisa kuģu ekspluatanti vai pārstāvji, kas rīkojas to vārdā, kuri plāno veikt daļu maršruta vai visu maršrutu Eiropas vienotajā gaisa telpā saskaņā ar IFR, ieraksta atbilstošo indikatoru, kas raksturo uz gaisa kuģa klāja esošo aprīkojumu un tā iespējas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/1770 ( 3 ) attiecīgajā lidojuma plāna punktā saskaņā ar SERA.4005. punkta a) apakšpunkta 4. punkta noteikumiem.

Gaisa kuģu, kuri nav aprīkoti atbilstoši Īstenošanas regulai (ES) 2023/1770, ekspluatanti, kas plāno veikt lidojumus Eiropas vienotajā gaisa telpā, ieraksta atbilstošo indikatoru, kas raksturo uz gaisa kuģa klāja esošo aprīkojumu un tā iespējas, kā arī visus potenciālos atbrīvojumus attiecīgajos lidojuma plāna punktos attiecīgi saskaņā ar SERA.4005. punkta a) apakšpunkta 4. punktu un SERA.4005. punkta a) apakšpunkta 15. punktu. Turklāt lidojuma plāns satur nepieciešamo informāciju par visiem pārējiem jautājumiem, ja to noteikusi kompetentā iestāde vai ja to uzskata par nepieciešamu lidojuma plāna iesniedzējs.

Tīkla pārvaldnieks maršruta daļai, kas tiek veikta saskaņā ar IFR, un gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lidojuma plāna saņemšanas brīdī vai brīdī, kad tajā tiek veiktas izmaiņas, tas:

ATC struktūrvienības sniedz tīkla pārvaldniekam visas nepieciešamās lidojuma plāna izmaiņas, kas ietekmē ar maršrutu vai lidojuma līmeni saistītos jautājumus, kuri uzskaitīti SERA.4005. punkta a) apakšpunkta 1.–10. punktā un varētu ietekmēt lidojuma izpildes drošību, attiecībā uz lidojumu plāniem un saistītiem precizējošiem ziņojumiem, ko tās iepriekš saņēmušas no tīkla pārvaldnieka. Lidojuma sagatavošanas fāzē ATC struktūrvienība neveic nekādas citas izmaiņas lidojuma plānā, kā arī bez saskaņošanas ar gaisa kuģa ekspluatantu neatceļ to.

Tīkla pārvaldnieks nodod pieņemto lidojuma plānu un visas lidojuma sagatavošanas fāzē lidojuma plānā veiktās izmaiņas jautājumos, kas uzskaitīti SERA.4005. punkta a) apakšpunkta 1.–10. punktā, un ar to saistītos precizējošos ziņojumus visām ATS struktūrvienībām, uz kurām tas attiecas.

Tīkla pārvaldnieks nodod gaisa kuģa ekspluatantam visas nepieciešamās lidojuma sagatavošanas fāzē veiktās izmaiņas lidojuma plānā, kuras ietekmē SERA.4005. punkta a) apakšpunkta 1.–10. punktā minētos jautājumus saistībā ar maršrutu vai lidojuma līmeni un kuras varētu ietekmēt lidojuma izpildes drošību, attiecībā uz uzlidojumu plāniem un ar tiem saistītajiem iepriekš saņemtajiem precizējošiem ziņojumiem.

Ja lidojuma plāna autors nav gaisa kuģa ekspluatants vai pilots, tas nodrošina, lai lidojuma plāna pieņemšanas nosacījumi un visas nepieciešamās izmaiņas šajos nosacījumos, ko paziņojis tīkla pārvaldnieks lidojuma daļai, kuru veic saskaņā ar IFR, vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts, tiek darītas pieejamas gaisa kuģa ekspluatantam vai pilotam, kurš ir iesniedzis lidojuma plānu.

Gaisa kuģa ekspluatants gādā par to, lai lidojuma plāna pieņemšanas nosacījumi un visas nepieciešamās izmaiņas tajā, kuras tīkla pārvaldnieks vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punkts paziņojis lidojuma plāna autoram, būtu iekļautas plānotajā lidojumā un nodotas pilotam.

Gaisa kuģa ekspluatants pirms lidojuma veikšanas nodrošina, ka lidojuma plāna saturs pareizi atspoguļo plānoto lidojumu.

Tīkla pārvaldnieks apstrādā un izplata lidojumu plānos saņemto informāciju par 8,33 kHz kanālu atstatuma nodrošināšanas iespēju.

Šā punkta a)–h) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro Eiropas vienotajā gaisa telpā, kas neietilpst ICAO EUR reģionā.

Par visām izmaiņām lidojuma plānā, kas iesniegts IFR lidojumam vai VFR lidojumam, kurš tiek veikts kā kontrolējams lidojums, paziņo:

Par nozīmīgām citu VFR lidojumu plānu izmaiņām paziņo atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai, tiklīdz tas ir iespējams.

Aprēķinātā bremžu paliktņu noņemšanas laika kavējuma gadījumā par 30 minūtēm kontrolējamam lidojumam vai 1 stundas kavējuma gadījumā nekontrolējamam lidojumam, kuram ir iesniegts lidojuma plāns, atkarībā no apstākļiem lidojuma plānā veic grozījumus vai iesniedz jaunu lidojuma plānu un iepriekšējo lidojuma plānu atceļ. Par jebkura lidojuma, kas tiek veikts saskaņā ar IFR, kavējumiem, kuri pārsniedz 15 minūtes, paziņo tīkla pārvaldniekam.

Gadījumā, ja attiecībā uz lidojumu ir gaisa kuģa aprīkojuma un tā iespēju statusa izmaiņas, gaisa kuģa ekspluatanti vai pārstāvji, kas rīkojas to vārdā, nosūta tīkla pārvaldniekam vai gaisa satiksmes ziņojumu savākšanas punktam grozījuma ziņojumu, kas ietver lidojuma plāna veidlapu, kuras attiecīgajā punktā norādīts atbilstošs indikators.

Izmaiņas pirms izlidošanas iesniegtajā informācijā par lidojuma ilgumu atkarībā no degvielas rezerves vai par kopējo cilvēku skaitu gaisa kuģī, ja šī informācija izlidošanas brīdī bijusi nepareiza, ir nozīmīgas izmaiņas lidojuma plānā, par kurām jāziņo.

Šā punkta a)–d) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro Eiropas vienotajā gaisa telpā, kas neietilpst ICAO EUR reģionā.

Ziņojums par atlidošanu nav jāsniedz pēc nolaišanās lidlaukā, kurā ir nodrošināti gaisa satiksmes pakalpojumi, ar nosacījumu, ka radiosakari vai vizuāli signāli liecina par to, ka nolaišanās ir tikusi novērota.

gaisa kuģa identifikācijas indekss;

izlidošanas lidlauks vai ekspluatācijas vieta;

galamērķa lidlauks vai ekspluatācijas vieta (tikai gadījumos, kad nosēšanās tiek veikta rezerves lidlaukā);

atlidošanas lidlauks vai ekspluatācijas vieta;

ierašanās laiks.

apakšējās mākoņu robežas augstums ir mazāks nekā 450 m (1 500 ft); vai

redzamība uz zemes ir mazāka par 5 km.

izlidojot no lidlauka apkaimes, lidojuma plānu iesniedz saskaņā ar SERA.4001. punkta b) apakšpunkta 6. punktu;

lidojumos izveido un uztur divpusēju radiosakaru klausīšanos attiecīgajā ATS sakaru kanālā, ja tāds pieejams;

piemēro S5-1. tabulā precizēto minimālo redzamību un attālumu līdz mākoņiem vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos (VMC), bet:

▼M2

▼M2 —————

▼M2

izņemot, ja tas ir nepieciešams pacelšanās vai nolaišanās vajadzībām, vai izņemot, ja kompetentā iestāde devusi īpašu atļauju, VFR lidojumu naktī veic līmenī, kas nav zemāks par tās valsts noteikto minimālo lidojuma absolūto augstumu, pār kuras teritoriju tas tiek veikts, vai, ja šāds minimālais lidojuma absolūtais augstums nav noteikts, tad:

tuvu skaņas ātrumam un virsskaņas ātrumā, ja vien to nav atļāvusi kompetentā iestāde;

virs 195. lidojuma līmeņa. No šīs prasības ir šādi izņēmumi:

virs pārapdzīvotiem pilsētu rajoniem, mazpilsētām vai ciemiem, vai cilvēku pulcēšanās vietām brīvā dabā augstumā, kas mazāks nekā 300 m (1 000 ft) virs augstākā šķēršļa 600 m rādiusā ap gaisa kuģi;

visos citos rajonos, kas nav minēti 1. apakšpunktā, zemāk par 150 m (500 ft) virs zemes vai ūdens vai 150 m (500 ft) virs augstākā šķēršļa 150 m (500 ft) rādiusā ap gaisa kuģi.

ja tos veic B, C un D klases gaisa telpā;

ja tie iekļaujas lidlauka satiksmē kontrolējamā lidlaukā; vai

ja tos veic kā speciālos VFR lidojumus.

ja bija iesniegts lidojuma plāns, paziņo, kādas izmaiņas jāveic tā esošajā lidojuma plānā; vai

ja to paredz SERA.4001. punkta b) apakšpunkts, iesniedz attiecīgajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai lidojuma plānu, tiklīdz tas iespējams, un iegūst atļauju, pirms tas kontrolējamā gaisa telpā pāriet uz instrumentālo lidojumu.

šādus speciālos VFR lidojumus drīkst veikt tikai dienā, ja vien kompetentā iestāde nav atļāvusi citādi;

pilotam:

gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nedod speciālu VFR atļauju gaisa kuģim pacelties no lidlauka vadības zonā vai nosēsties šajā lidlaukā, nedz arī ienākt lidlauka satiksmes zonā vai lidlauka lidojumu riņķī, ja ziņotie meteoroloģiskie apstākļi šajā lidlaukā ir zem šāda minimuma:

virs augsta apvidus vai kalnainos rajonos – līmenī, kas ir vismaz 600 m (2 000 ft) virs augstākā šķēršļa 8 km rādiusā ap aprēķināto gaisa kuģa atrašanās vietu;

citos rajonos, kas nav minēti 1. punktā, – līmenī, kas ir vismaz 300 m (1 000 ft) virs augstākā šķēršļa 8 km rādiusā ap aprēķināto gaisa kuģa atrašanās vietu.

Dalībvalstis apzīmē gaisa telpu saskaņā ar turpmāk norādīto gaisa telpu klasifikāciju un atbilstīgi 4. papildinājumam.

Gaisa telpas klasifikācijas apzīmējumi piešķirami atbilstīgi dalībvalstu vajadzībām, izņemot to, ka visa gaisa telpa virs 195. lidojuma līmeņa klasificējama kā C klases gaisa telpa.

Obligātā radiozona (RMZ)

Transpondera obligātas izmantošanas zona (TMZ)

Visos lidojumos, ko veic gaisa telpā, kuru kompetentā iestāde noteikusi par transpondera obligātas izmantošanas zonu (TMZ), jāpārvadā un jālieto SSR transponderi, ko var lietot A un C režīmā vai S režīmā, ja vien ANSP konkrētajai gaisa telpai nav paredzējis citus noteikumus.

U-space gaisa telpa

Pilotējami gaisa kuģi, kurus ekspluatē gaisa telpā, ko kompetentā iestāde noteikusi par U-space gaisa telpu, un kuriem ANSP nesniedz gaisa satiksmes vadības pakalpojumus, nodrošina, ka tie nepārtraukti ir elektroniski pamanāmi U-space pakalpojumu sniedzējiem.

Informācija par gaisa telpām, kas noteiktas par obligātajām radiozonām, transpondera obligātas izmantošanas zonām vai U-space gaisa telpām, pienācīgi jāatspoguļo aeronavigācijas informācijas publikācijās.

novērst gaisa kuģu sadursmes;

novērst gaisa kuģu sadursmes manevrēšanas teritorijā un novērst šķēršļus šajā teritorijā;

paātrināt un uzturēt pienācīgu gaisa satiksmes plūsmu;

sniegt lietderīgus ieteikumus un informāciju, lai lidojumu vadība būtu droša un efektīva;

informēt attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kam nepieciešama meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un sniegt šīm organizācijām nepieciešamo palīdzību.

jāinformē par nezināmo gaisa kuģi un, ja pilots to pieprasa vai ja dispečers uzskata, ka to prasa situācija, jāiesaka rīcība sadursmes novēršanai; un

jāinformē, kad trajektorijas vairs nav konfliktējošas.

visiem IFR lidojumiem A, B, C, D un E klases gaisa telpā;

visiem VFR lidojumiem B, C un D klases gaisa telpā;

visiem speciālajiem VFR lidojumiem;

visai lidlauka satiksmei kontrolējamos lidlaukos.

jābūt informētai par katra gaisa kuģa paredzēto kustību vai novirzēm no tās, kā arī jāzina jaunākā informācija par katra gaisa kuģa faktisko pārvietošanos;

izmantojot saņemto informāciju, jānosaka visu zināmo gaisa kuģu savstarpējais stāvoklis;

sniegt vienu vai vairākus šādus elementus: atļaujas, norādījumus vai informāciju, lai novērstu tās kontrolēto gaisa kuģu sadursmes un paātrinātu un uzturētu pienācīgu satiksmes plūsmu;

nepieciešamības gadījumā atļaujas jāsaskaņo ar citām struktūrvienībām:

starp visiem lidojumiem A un B klases gaisa telpā;

starp IFR lidojumiem C, D un E klases gaisa telpā;

starp IFR lidojumiem un VFR lidojumiem C klases gaisa telpā;

starp IFR lidojumiem un speciālajiem VFR lidojumiem;

starp speciālajiem VFR lidojumiem, ja vien kompetentā iestāde nav noteikusi citādi;

vertikālā distancēšana, piešķirot atšķirīgus līmeņus, kas izvēlēti no kreisēšanas līmeņu tabulas 3. papildinājumā, izņemot to, ka minētajā tabulā noteikto līmeņu un ceļa līniju attiecības nav spēkā, ja attiecīgajās aeronavigācijas publikācijās vai ATC atļaujās norādīts citādi. Nominālais vertikālās distancēšanas minimums ir 300 m (1000 ft) līdz FL 410 (ieskaitot) un 600 m (2000 ft) virs šā līmeņa. Vertikālās distancēšanas noteikšanai neizmanto ģeometriskā augstuma informāciju.;

horizontālais atstatums, ko panāk, nodrošinot:

attiecīgās gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības; un

piloti un gaisa kuģu ekspluatanti, šo informāciju norādot aeronavigācijas informācijas publikācijās, kur šāds atstatums ir noteikts pēc tā, kā gaisa kuģī izmanto konkrētos navigācijas palīglīdzekļus vai konkrētās navigācijas metodes.

Gaisa satiksmes vadības struktūrvienības piemēro pēcstrūklas turbulences distancēšanas minimumus gaisa kuģiem lidojuma pieejas un izlidošanas posmos jebkuros no šiem apstākļiem:

Šā punkta a) apakšpunkts neattiecas uz ienākošiem VFR lidojumiem un ienākošiem IFR lidojumiem, kuros veic vizuālu pieeju, ja gaisa kuģis ir ziņojis par tam priekšā esošu redzamu gaisa kuģi un tam ir dots norādījums ievērot un uzturēt savu distanci no minētā gaisa kuģa. Minētajos gadījumos gaisa satiksmes vadības struktūrvienība izdod brīdinājumu par pēcstrūklas turbulenci.

Ja vien kompetentā iestāde nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, kontrolējami lidojumi, ciktāl tas iespējams:

Ja vien kompetentā iestāde nav devusi citu atļauju vai attiecīgā gaisa satiksmes vadības struktūrvienība nav devusi citus norādījumus, gaisa kuģis, kurš tiek ekspluatēts ATS maršruta posmā, kas noteikts, izmantojot ļoti augstas frekvences (VHF) riņķa darbības radiobāku, pārslēgšanās punktā vai pēc iespējas tuvāk tam savu galveno navigācijas līdzekli nomaina no gaisa kuģim aizmugurē esošas iekārtas uz gaisa kuģim priekšā esošu iekārtu.

Par atkāpi no 1. punkta prasībām paziņo atbilstošajai ATS struktūrvienībai.

Novirzīšanās no ceļa līnijas. Ja gaisa kuģis ir novirzījies no ceļa līnijas, nekavējoties tiek veikti gaisa kuģa kursa koriģēšanas pasākumi, lai atgrieztos uz ceļa līnijas, cik drīz vien iespējams.

Patiesā ātruma izmaiņas. Ja kreisēšanas līmenī starp diviem ziņošanas punktiem vidējais patiesais gaisa ātrums atšķiras vai, iespējams, atšķirsies no lidojuma plānā norādītā patiesā gaisa ātruma par ± 5 %, par to informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību.

Izmaiņas aprēķinātajos laikos. Ja tiek konstatēts, ka laiks līdz nākamajam attiecīgajam ziņošanas punktam, lidojumu informācijas rajona robežai vai galamērķa lidlaukam atkarībā no tā, kas ir vispirms, ir kļūdaini aprēķināts un vairāk nekā par 2 minūtēm atšķiras no laika, kas paziņots ATS, vai laika, ko noteikusi kompetentā iestāde, tad par laboto aprēķināto laiku pēc iespējas drīzāk paziņo atbilstošajai ATS struktūrvienībai.

Turklāt, ja ir spēkā automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS-C) vienošanās, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība tiek informēta automātiski, izmantojot datu pārraides posmu, ikreiz, kad notiek izmaiņas, kas pārsniedz automātiskās atkarīgās novērošanas (ADS) līgumā noteiktās robežvērtības.

Kreisēšanas līmeņa izmaiņas: gaisa kuģa identifikācijas indekss; pieprasītais jaunais kreisēšanas līmenis un kreisēšanas ātrums šajā līmenī, labotais aprēķinātais laiks (attiecīgā gadījumā) līdz nākošā lidojumu informācijas rajona robežai.

Maršruta izmaiņas:

pieprasa izmainītu atļauju, kas gaisa kuģim ļauj turpināt lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos (VMC) līdz galapunktam vai līdz rezerves lidlaukam vai atstāt gaisa telpu, kurā nepieciešama ATC atļauja; vai

ja nav iespējams saņemt atļauju saskaņā ar a) apakšpunktu, turpina lidojumu vizuālajos meteoroloģiskajos apstākļos (VMC) un paziņo atbilstošajai ATC struktūrvienībai par pasākumiem, kas veikti, vai nu lai atstātu attiecīgo gaisa telpu, vai nosēstos tuvākajā piemērotajā lidlaukā; vai

ja tas tiek ekspluatēts vadības zonā, pieprasa atļauju veikt speciālo VFR lidojumu; vai

pieprasa atļauju veikt lidojumu saskaņā ar instrumentālā lidojuma noteikumiem.

Gaisa kuģi, kas kontrolējama lidojuma laikā sniedz atbilstošajai gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai informāciju par atrašanās vietu, izmantojot datu pārraides sakarus, atrašanās vietas ziņojumus veic tikai, ja tas tiek pieprasīts.

Ja kontrolējamam lidojumam piešķirts atbrīvojums no pienākuma ziņot obligātajos ziņošanas punktos, piloti, ja vien nav aktivizēta automātiska ziņošana par atrašanās vietu, atsāk ziņošanu par atrašanās vietu, izmantojot balss vai CPDLC sakarus:

Atrašanās vietas ziņojumu formāts atbilst 5. papildinājuma A punktā norādītajam.

Pēc dispečerpilota datu pārraides posma sakaru (CPDLC) izveides prasība gaisa kuģim nodrošināt “gaiss–zeme” balss sakaru klausīšanos paliek spēkā.

saņem gaisa satiksmes vadības pakalpojumus; vai

kuri citādā veidā ir zināmi attiecīgajām gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām.

SIGMET un AIRMET informācija;

informācija par vulkāniskajām aktivitātēm pirms izvirduma, vulkānu izvirdumiem un vulkānisko pelnu mākoņiem;

informācija par radioaktīvu vielu vai toksisku ķimikāliju noplūšanu atmosfērā;

informācija par izmaiņām radionavigācijas pakalpojumu pieejamībā;

informācija par lidlauku un saistītā aprīkojuma stāvokļa izmaiņām, tostarp informācija par to lidlauka kustības zonu stāvokli, kas ir apsnigušas, apledojušas vai klātas ar lielu ūdens daudzumu;

informācija par bezpilota brīviem gaisa baloniem

informācija par neparastu gaisa kuģa konfigurāciju vai stāvokli;

jebkāda cita informācija, kas varētu ietekmēt drošumu.

ziņotie laika apstākļi vai laika prognoze izlidošanas, galamērķa un rezerves lidlaukā;

sadursmes draudi ar gaisa kuģiem, kas lido C, D, E, F un G klases gaisa telpā;

lidojumiem virs ūdens tiktāl, ciktāl praktiski iespējams, un pēc pilota pieprasījuma jānodrošina visa pieejamā informācija par virsmas kuģiem šajā rajonā, piemēram, radio izsaukuma signāls, atrašanās vieta, faktiskais maršruts, ātrums utt.; un

ziņojumi, tostarp atļaujas, kas saņemti no citām gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām retranslēšanai gaisa kuģim.

sadursmes draudiem ar gaisa kuģiem, transportlīdzekļiem un personām, kas veic darbības manevrēšanas teritorijā;

izmantojamo skrejceļu.

gaisa kuģis apstiprina informācijas saņemšanu, izveidojot sakarus attiecīgi ar ATS struktūrvienību, kas sniedz pieejas vadības pakalpojumus, ar lidojumu vadības torni vai lidlauka lidojumu informācijas dienestu (AFIS); un

attiecīgā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība, atbildot gaisa kuģim, kas apstiprina ATIS ziņojuma saņemšanu, vai (ja tas ir ielidojošs gaisa kuģis) jebkurā citā laikā, kā noteikusi kompetentā iestāde, sniedz gaisa kuģim informāciju par pašreizējiem altimetra iestatījumiem.

paziņo gaisa kuģim informācijas elementu, kas jāatjaunina;

dod gaisa kuģim norādījumu iegūt aktuālo ATIS informāciju.

lidlauka nosaukums;

ielidošanas un/vai izlidošanas indekss;

līguma veids, ja sakarus veic, izmantojot D-ATIS;

apzīmētājs;

novērojuma laiks (attiecīgā gadījumā);

paredzamais pieejas(-u) veids;

izmantojamais(-ie) skrejceļš(-i); bremžu sistēmas stāvoklis, kas varētu radīt apdraudējumu (attiecīgā gadījumā);

nozīmīga informācija par skrejceļa virsmas stāvokli un attiecīgā gadījumā bremzēšanas efektivitāte;

gaidīšanas aizkave (attiecīgā gadījumā);

pārejas līmenis (attiecīgā gadījumā);

cita nozīmīga informācija par ekspluatāciju;

piezemes vēja virziens (kompasa grādos) un ātrums, tostarp būtiskas izmaiņas, un norāde par skrejceļu un skrejceļa daļu, uz ko attiecas informācija, ja ir pieejami piezemes vēja sensori, kas saistīti tieši ar izmantotā(-o) skrejceļa(-u) daļām, un ja gaisa kuģa ekspluatanti pieprasa šādu informāciju;

redzamība un attiecīgā gadījumā RVR ( 5 ), un norāde par skrejceļu un skrejceļa daļu, uz ko attiecas informācija, ja ir pieejami redzamības/RVR sensori, kas saistīti tieši ar izmantotā(-o) skrejceļa(-u) daļām, un ja gaisa kuģa ekspluatanti pieprasa šādu informāciju;

pašreizējie laika apstākļi (5) ;

mākonis augstumā zem 1 500 m (5 000 pēdām) vai zem augstākā minimālā sektora augstuma, izvēloties lielāko vērtību; negaisa mākoņi; ja debesis apmākušās, jānorāda vertikālā redzamība (ja zināma) (5) ;

gaisa temperatūra;

rasas punkta temperatūra;

altimetra iestatījums(-i);

visa pieejamā informācija par nozīmīgām meteoroloģiskām parādībām pieejas un augstuma uzņemšanas zonā, tostarp par vēja pretestību, un informācija par neseniem lidojumiem nozīmīgiem laikapstākļiem;

tendenču prognoze, ja pieejama; un

īpaši ATIS norādījumi.

lidlauka nosaukums;

ielidošanas indekss;

līguma veids, ja sakarus veic, izmantojot D-ATIS;

apzīmētājs;

novērojuma laiks (attiecīgā gadījumā);

paredzamais pieejas(-u) veids;

galvenais(-ie) nosēšanās skrejceļš(-i); bremžu sistēmas stāvoklis, kas varētu radīt apdraudējumu (attiecīgā gadījumā);

nozīmīga informācija par skrejceļa virsmas stāvokli un attiecīgā gadījumā bremzēšanas efektivitāte;

gaidīšanas aizkave (attiecīgā gadījumā);

pārejas līmenis (attiecīgā gadījumā);

cita nozīmīga informācija par ekspluatāciju;

piezemes vēja virziens (kompasa grādos) un ātrums, tostarp būtiskas izmaiņas, un norāde par skrejceļu un skrejceļa daļu, uz ko attiecas informācija, ja ir pieejami piezemes vēja sensori, kas saistīti tieši ar izmantotā(-o) skrejceļa(-u) daļām, un ja gaisa kuģa ekspluatanti pieprasa šādu informāciju;

redzamība un attiecīgā gadījumā RVR (5) , un norāde par skrejceļu un skrejceļa daļu, uz ko attiecas informācija, ja ir pieejami redzamības/RVR sensori, kas saistīti tieši ar izmantotā(-o) skrejceļa(-u) daļām, un ja gaisa kuģa ekspluatanti pieprasa šādu informāciju;

pašreizējie laikapstākļi (5) ;

mākonis augstumā zem 1 500 m (5 000 pēdām) vai zem augstākā minimālā sektora augstuma, izvēloties lielāko vērtību; negaisa mākoņi; ja debesis apmākušās, jānorāda vertikālā redzamība (ja zināma) (5) ;

gaisa temperatūra;

rasas punkta temperatūra;

altimetra iestatījums(-i);

visa pieejamā informācija par nozīmīgām meteoroloģiskām parādībām pieejas zonā, tostarp par vēja pretestību, un informācija par neseniem lidojumiem nozīmīgiem laikapstākļiem;

tendenču prognoze, ja pieejama; un

īpaši ATIS norādījumi.

lidlauka nosaukums;

izlidošanas indekss;

līguma veids, ja sakarus veic, izmantojot D-ATIS;

apzīmētājs;

novērojuma laiks (attiecīgā gadījumā);

skrejceļš(-i), ko izmantos priekš pacelšanās; bremžu sistēmas stāvoklis, kas varētu radīt apdraudējumu (attiecīgā gadījumā);

nozīmīgi virsmas apstākļi uz skrejceļa(-iem), ko izmanto pacelšanās veikšanai, un attiecīgā gadījumā bremzēšanas efektivitāte;

izlidošanas aizkave (attiecīgā gadījumā);

pārejas līmenis (attiecīgā gadījumā);

cita nozīmīga informācija par ekspluatāciju;

piezemes vēja virziens (kompasa grādos) un ātrums, tostarp būtiskas izmaiņas, un norāde par skrejceļu un skrejceļa daļu, uz ko attiecas informācija, ja ir pieejami piezemes vēja sensori, kas saistīti tieši ar izmantotā(-o) skrejceļa(-u) daļām, un ja gaisa kuģa ekspluatanti pieprasa šādu informāciju;

redzamība un attiecīgā gadījumā RVR (5) , un norāde par skrejceļu un skrejceļa daļu, uz ko attiecas informācija, ja ir pieejami redzamības/RVR sensori, kas saistīti tieši ar izmantotā(-o) skrejceļa(-u) daļām, un ja gaisa kuģa ekspluatanti pieprasa šādu informāciju;

pašreizējie laikapstākļi (5) ;

mākonis augstumā zem 1 500 m (5 000 pēdām) vai zem augstākā minimālā sektora augstuma, izvēloties lielāko vērtību; negaisa mākoņi; ja debesis apmākušās, jānorāda vertikālā redzamība (ja zināma) (5) ;

gaisa temperatūra;

rasas punkta temperatūra;

altimetra iestatījums(-i);

visa pieejamā informācija par nozīmīgām meteoroloģiskām parādībām augstuma uzņemšanas zonā, tostarp par vēja pretestību;

tendenču prognoze, ja pieejama; un

īpaši ATIS norādījumi.

visiem gaisa kuģiem, kam tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi;

ciktāl praktiski iespējams, visiem pārējiem gaisa kuģiem, kas iesnieguši lidojuma plānu vai kā citādi ir zināmi gaisa satiksmes dienestiem; un

visiem gaisa kuģiem, kuros notiek nelikumīga iejaukšanās vai ir aizdomas par to.

Ja gaisa kuģa atrašanās vieta nav zināma, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai jārīkojas šādi:

Prasības, kas minētas 1. apakšpunkta iv) punktā un 1. apakšpunkta v) punktā, attiecas arī uz gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām, kas informētas 1. apakšpunkta iii) punktā noteiktajā kārtībā.

Kad noteikta gaisa kuģa atrašanās vieta, gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai jārīkojas šādi:

▼M2

▼B

jāmēģina izveidot divvirzienu sakarus ar gaisa kuģi;

no citām gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām attiecīgajā lidojumu informācijas rajonā jāievāc informācija par lidojumu un jālūdz to palīdzība, lai izveidotu divvirzienu sakarus ar gaisa kuģi;

no gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām, kas apkalpo blakus esošos lidojumu informācijas rajonus, jāievāc informācija par lidojumu un jālūdz to palīdzība, lai izveidotu divvirzienu sakarus ar gaisa kuģi;

jāmēģina iegūt informāciju no citiem gaisa kuģiem attiecīgajā apgabalā;

gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībai nepieciešamības gadījumā jāinformē attiecīgā militārā vienība, tiklīdz ir noskaidrota gaisa kuģa identitāte.

Ja pilots ziņo, ka iestājies degvielas minimuma stāvoklis, dispečers, tiklīdz tas iespējams, informē pilotu par jebkādu gaidāmu kavēšanos vai par to, ka kavēšanās nav gaidāma.

Ja degvielas līmenis samazinās tiktāl, ka rodas nepieciešamība izsludināt briesmu stāvokli, pilots saskaņā ar SERA.14095. punktu uz to norāda, pa radiotelefonu pārraidot briesmu signālu (MAYDAY (ESMU BRIESMĀS!)), kas, vēlams, izrunāts trīs reizes, un pēc tā norāda briesmu stāvokļa veidu (FUEL (DEGVIELA)).

Ja navigācijas, sakaru, altimetrijas, lidojuma vadības vai citu sistēmu atteices vai traucējumu rezultātā gaisa kuģa veiktspēja ir samazinājusies zem līmeņa, kas prasīts gaisa telpā, kurā gaisa kuģis veic lidojumu, lidojuma apkalpe nekavējoties informē attiecīgo ATC struktūrvienību. Ja atteice vai traucējumi ietekmē faktiski izmantotos distancēšanas minimumus, dispečers nosaka citu atbilstīgu distancēšanas veidu vai distancēšanas minimumu.

RNAV sistēmas traucējumi vai atteice

Ja gaisa kuģis RNAV sistēmas atteices vai traucējumu rezultātā nevar nodrošināt atbilstību RNAV maršruta vai procedūru specifikācijām, pilots pieprasa pārskatītu atļauju.

Gaisa telpā ar samazinātu vertikālās distancēšanas minimumu (RVSM) prasītās vertikālās navigācijas veiktspējas zudums

ACAS II lidojuma laikā – izņemot gadījumus, kas paredzēti Komisijas Regulā (ES) Nr. 965/2012 (4)  noteiktajā obligāto iekārtu sarakstā – izmanto režīmā, kas ļauj dot RA norādes lidojuma apkalpei, ja tiek konstatēta nepamatota pietuvošanās citam gaisa kuģim. Šo noteikumu nepiemēro, ja RA norāžu režīma bloķēšana (izmantojot vienīgi satiksmes konsultatīvās informācijas (TA) norādi vai līdzvērtīgu norādi) vajadzīga kādas ārkārtas procedūras izmantošanas vai veiktspēju ierobežojošu apstākļu dēļ.

ACAS RA norāžu gadījumā piloti:

Ja pilots paziņo par ACAS RA norādēm, dispečers nemēģina mainīt gaisa kuģa lidojuma trajektoriju, kamēr pilots nav nosūtījis paziņojumu “CLEAR OF CONFLICT” (“SADURSMES DRAUDU NAV”).

Ja gaisa kuģis, izpildot RA norādes, ir novirzījies no ATC atļaujas vai norādījumiem vai ja pilots ir paziņojis par RA norādēm, dispečers vairs nav atbildīgs par distancēšanu starp attiecīgo gaisa kuģi un jebkuru citu gaisa kuģi, ko tieši ietekmē RA norāžu rezultātā veikts manevrs. Dispečers atkal uzņemas atbildību par visu ietekmēto gaisa kuģu distancēšanu, kad:

nekavējoties izpilda pārtverošā gaisa kuģa norādījumus, vizuālos signālus interpretējot un atbildot uz tiem saskaņā ar tehniskajām prasībām S11-1. un S11-2. tabulā;

ja iespējams, informē atbilstošo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību;

cenšas nodibināt radiosakarus ar pārtverošo gaisa kuģi vai ar atbilstošo pārtveršanas vadības struktūrvienību, veicot izsaukumu avārijas frekvencē 121,5 MHz, paziņojot pārtvertā gaisa kuģa identitāti un lidojuma veidu; ja sakarus nodibināt neizdodas un ja ir iespējams, atkārto šo izsaukumu avārijas frekvencē 243 MHz;

ja gaisa kuģis ir aprīkots ar SSR transponderu, izvēlas kodu 7700 A režīmā, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus;

ja gaisa kuģis aprīkots ar ADS-B vai ADS-C, izvēlas attiecīgo ārkārtas funkciju, ja tāda pieejama, ja vien atbilstošā gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība nav devusi citus norādījumus.

jāmēģina izveidot divvirzienu sakarus ar pārtverto gaisa kuģi, izmantojot visas pieejamās metodes, tostarp ārkārtas radiofrekvenci 121,5 MHz, ja vien sakari jau nav izveidoti;

pārtvertā gaisa kuģa pilots jāinformē par pārtveršanu;

jāizveido saziņa ar pārtveršanas vadības struktūrvienību, uzturot divvirzienu sakarus ar pārtverošo gaisa kuģi, un jāsniedz visa pieejamā informācija par pārtverto gaisa kuģi;

vajadzības gadījumā jāpārraida ziņojumi starp pārtverošo gaisa kuģi vai pārtveršanas vadības struktūrvienību un pārtverto gaisa kuģi;

cieši saskaņojot ar pārtveršanas vadības struktūrvienību, jāveic visas nepieciešamās darbības, lai gādātu par pārtvertā gaisa kuģa drošību;

ja šķiet, ka gaisa kuģis ir iemaldījies no blakus esošajiem lidojumu informācijas rajoniem, jāinformē gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienības, kas apkalpo blakus esošos lidojumu informācijas rajonus.

jāinformē gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība, kas apkalpo gaisa telpu, kurā notiek pārtveršana, un jāsniedz šai struktūrvienībai visa pieejamā informācija, kas palīdzēs identificēt gaisa kuģi, un jālūdz rīkoties atbilstīgi f) apakšpunkta noteikumiem;

jāpārraida ziņojumi starp pārtverto gaisa kuģi un attiecīgo gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību, pārtveršanas vadības struktūrvienību vai pārtverošo gaisa kuģi.

īpašie novērojumi no gaisa kuģa; un

citi neikdienišķi novērojumi no gaisa kuģa.

vidēja vai stipra turbulence; vai

mērena vai strauja apledošana; vai

stiprs kalnu vilnis; vai

pērkona negaiss bez krusas, grūti pamanāms, nenoteiktas formas, plašs vai brāzmains; vai

pērkona negaiss ar krusu, grūti pamanāms, nenoteiktas formas, plašs vai brāzmains; vai

stipra putekļu vētra vai stipra smilšu vētra; vai

vulkānisko pelnu mākonis; vai

vulkāniska aktivitāte pirms izvirduma vai vulkāna izvirdums; vai

bremzēšana uz skrejceļa nenorit tik labi, kā ziņots.

Šā pielikuma 5. papildinājumā sīki izklāstītos norādījumus, tostarp ziņojumu formātus un frazeoloģiju, lidojuma apkalpes izmanto, nosūtot ziņojumus no gaisa kuģa, un ATS struktūrvienības izmanto, pārsūtot šādus ziņojumus.

Īpašos ziņojumus no gaisa kuģa, kuri ietver vulkāniskās aktivitātes novērojumus, reģistrē veidlapā “Īpašais ziņojums no gaisa kuģa par vulkānisko aktivitāti”. Veidlapas, kuras pamatojas uz 5. papildinājuma B punktā norādīto veidlapas “Īpašais ziņojums no gaisa kuģa par vulkānisko aktivitāti” paraugu, izsniedz lidojuma apkalpēm, kas veic lidojumus maršrutos, kurus var ietekmēt vulkānisko pelnu mākoņi.

citiem gaisa kuģiem, uz kuriem tas attiecas;

attiecīgajam meteoroloģiskās novērošanas dienestam (MWO) saskaņā ar 5. papildinājuma 3. punktu; un

citām ATS struktūrvienībām, uz kurām tas attiecas.

Ja gaisa kuģī ir izmantošanai derīgs SSR transponders, pilots darbina transponderu visu lidojuma laiku neatkarīgi no tā, vai gaisa kuģis atrodas gaisa telpā, kurā SSR izmanto ATS vajadzībām, vai ārpus tās.

Piloti neizmanto raksturiezīmi IDENT, ja vien to nepieprasa ATS.

Izņemot lidojumus gaisa telpā, kurā kompetentā iestāde noteikusi obligātu transpondera izmantošanu, uz gaisa kuģiem ar nepietiekamu elektroapgādi neattiecas prasība darbināt transponderu visu laiku.

Lai norādītu, ka gaisa kuģis nonācis konkrētā ārkārtas situācijā, ar SSR aprīkota gaisa kuģa pilots:

Izņemot a) apakšpunktā norādītos gadījumus, pilots:

Ja tiek konstatēts, ka stāvokļa displejā parādītais kods atšķiras no gaisa kuģim piešķirtā koda:

Ja gaisa kuģī ir izmantošanai derīgs C režīma aprīkojums, pilotam tas pastāvīgi jādarbina šajā režīmā, ja vien ATC nav noteikusi citādi.

Ja vien kompetentā iestāde nav noteikusi citādi, no barometriskā augstuma atvasināto informāciju par lidojuma līmeni vismaz vienu reizi pārbauda katra attiecīgi aprīkota ATS struktūrvienība tad, kad tiek nodibināts sākotnējais kontakts ar attiecīgo gaisa kuģi vai, ja tas nav izdarāms, iespējami drīz pēc tam.

Gaisa kuģis, kurā ir S režīma aprīkojums ar gaisa kuģa identifikācijas raksturiezīmi, pārraida gaisa kuģa identifikāciju, kā noteikts ICAO lidojuma plāna 7. pozīcijā, vai, ja lidojuma plāns nav iesniegts, gaisa kuģa reģistrācijas informāciju.

Ja tiek konstatēts, ka stāvokļa displejā parādītā gaisa kuģa identifikācija, ko pārraidījis gaisa kuģis, kurā ir S režīma aprīkojums, atšķiras no identifikācijas, kas tika gaidīta no šā gaisa kuģa, pilotam lūdz apstiprināt identifikāciju un vajadzības gadījumā ievadīt pareizo gaisa kuģa identifikāciju.

Ja pēc tam, kad pilots apstiprinājis, ka S režīma identifikācijas raksturiezīmē iestatīta pareizā gaisa kuģa identifikācija, atšķirība joprojām pastāv, dispečers rīkojas šādi:

Ja transpondera atteice notikusi pēc izlidošanas, ATC struktūrvienības cenšas nodrošināt lidojuma turpināšanu līdz galamērķa lidlaukam saskaņā ar lidojuma plānu. Tomēr pilotiem var būt nepieciešams ievērot īpašus ierobežojumus.

Ja transpondera atteice notikusi pirms izlidošanas un tā funkcionēšanu nav iespējams atjaunot, piloti:

Aeronavigācijas mobilo sakaru dienesta apstrādāto ziņojumu kategorijas un sakaru nodibināšanas un ziņojumu pārraides prioritārā secība atbilst S14-1. tabulai.

Briesmu ziņojumus un briesmu sakaru plūsmu apstrādā saskaņā ar SERA.14095. punkta noteikumiem.

Steidzamības ziņojumus un steidzamības sakaru plūsmu tostarp ziņojumus, pirms kuriem tiek pārraidīts sanitārā transporta signāls, apstrādā saskaņā ar SERA.14095. punkta noteikumiem.

kustības un vadības ziņojumi;

gaisa kuģa ekspluatanta vai gaisa kuģa ziņojumi, kas nepastarpināti attiecas uz lidojumā esošu gaisa kuģi;

meteoroloģiski ieteikumi, kas nepastarpināti attiecas uz lidojumā esošu gaisa kuģi vai gaisa kuģi, kas gatavojas izlidot (paziņoti individuāli vai apraidē);

citi ziņojumi, kas attiecas uz lidojumā esošu gaisa kuģi vai gaisa kuģi, kas gatavojas izlidot.

Radiotelefonijas sakari “gaiss–zeme” notiek angļu valodā vai valodā, ko parasti izmanto zemes stacija.

Angļu valoda pēc jebkura gaisa kuģa pieprasījuma ir pieejama visās zemes stacijās, kuras apkalpo noteiktos lidlaukus un maršrutus, ko izmanto starptautisku gaisa pārvadājumu veikšanai. Ja vien kompetentā iestāde konkrētos gadījumos nav noteikusi citādi, angļu valodu sakariem starp ATS struktūrvienību un gaisa kuģi izmanto lidlaukos, kuros notiek vairāk nekā 50 000 starptautisku IFR pārvadājumu gadā. Dalībvalstis, kurās šīs regulas spēkā stāšanās dienā angļu valoda nav vienīgā valoda, ko izmanto sakariem starp ATS struktūrvienību un gaisa kuģi šādos lidlaukos, var pieņemt lēmumu nepiemērot prasību izmantot angļu valodu un attiecīgi informē Komisiju. Šādā gadījumā minētās dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim veic pētījumu par iespēju pieprasīt angļu valodas izmantošanu sakariem starp ATS struktūrvienību un gaisa kuģi minētajos lidlaukos drošības apsvērumu dēļ, lai novērstu gaisa kuģu uzbraukšanu uz aizņemta skrejceļa vai citus drošības apdraudējumus, vienlaikus ņemot vērā Savienības un valsts tiesību aktu piemērojamos noteikumus par valodu izmantošanu. Dalībvalstis publisko šo pētījumu un tā secinājumus dara zināmus Aģentūrai un Komisijai.

Konkrētā zemes stacijā pieejamās valodas ir iekļautas Aeronavigācijas informatīvajās publikācijās un citos aeronavigācijas informatīvajos izdevumos par šādām iekārtām.

ATS maršruta apzīmējumu izmantošana sakaros

Vārdu “kopter” izrunā kā vārdā “helicopter” angļu valodā un vārdus “upper” un “supersonic” izrunā kā angļu valodā.

Visus skaitļus, ko izmanto, lai pārraidītu gaisa kuģa izsaukuma kodu, kursu, skrejceļu, vēja virzienu un ātrumu, pārraida, katru ciparu izrunājot atsevišķi.

Visus skaitļus, ko izmanto, lai pārraidītu informāciju, kura nav norādīta a) apakšpunkta 1. punktā, pārraida, katru ciparu izrunājot atsevišķi, izņemot gadījumus, kad visus skaitļus, kuri izteikti veselos simtos un veselos tūkstošos, pārraida, izrunājot katru ciparu skaitlī, kas apzīmē simtu vai tūkstošu skaitu, un pēc tam attiecīgi vārdu “HUNDRED” (“SIMTI”) vai “THOUSAND” (“TŪKSTOŠI”). Tūkstošu un veselu simtu kombinācijas pārraida, izrunājot katru ciparu skaitlī, kas apzīmē tūkstošu skaitu, un vārdu “THOUSAND” (“TŪKSTOŠI”), un pēc tam simtu skaitu un vārdu “HUNDRED” (“SIMTI”).

Gadījumos, kad nepieciešams precizēt skaitli, kas pārraidīts kā veseli tūkstoši un/vai veseli simti, skaitli pārraida, katru ciparu izrunājot atsevišķi.

Kad informāciju par relatīvo azimutu uz objektu vai satiksmi pa konfliktējošu trajektoriju sniedz, atsaucoties uz pulksteņa ciparnīcu ar 12 stundu atzīmēm, informāciju norāda, ciparus izrunājot kopā, piemēram, “TEN O'CLOCK” (“UZ DESMITIEM”) vai “ELEVEN O'CLOCK” (“UZ VIENPADSMITIEM”).

Decimāldaļskaitļus pārraida, kā noteikts a) apakšpunkta 1. punktā, decimālkomata vietu pareizā secībā norādot ar vārdu “DECIMAL”.

Lai ļoti augstas frekvences (VHF) radiotelefonijas sakaros norādītu raidītāja kanālu, izmanto visus sešus skaitliskā apzīmējuma ciparus, izņemot gadījumus, kad gan piektais, gan sestais cipars ir nulle, un šādos gadījumos izmanto tikai pirmos četrus ciparus.

Pārraides veic, izsakoties īsi, normālā runas intonācijā.

Radiotelefonijas sakaros attiecīgā gadījumā izmanto šādus vārdus un frāzes S14-4. tabulā norādītajā nozīmē.

Pilni izsaukuma kodi

Gaisa kuģa radiotelefonijas izsaukuma kods ir viens no šāda tipa kodiem:

Saīsināti izsaukuma kodi

SERA.14055. punkta c) apakšpunktā noteiktajos apstākļos a) apakšpunktā norādītos gaisa kuģa radiotelefonijas izsaukuma kodus, izņemot c) tipa kodus, drīkst saīsināt. Saīsinātie izsaukuma kodi ir šāda veida kodi:

Gaisa kuģis lidojuma laikā nemaina sava radiotelefonijas izsaukuma koda tipu, izņemot gadījumus, kad tas notiek īslaicīgi, izpildot ATC struktūrvienības norādījumus drošības interesēs. Izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams drošības apsvērumu dēļ, pārraides gaisa kuģim neveic pacelšanās laikā, pieejas beigu posma pēdējā daļā vai nosēšanās izskrējiena laikā.

Radiotelefonijas sakaru nodibināšana

Radiotelefonijas sakaru turpināšana

Attiecīgā ATS struktūrvienība iesaka gaisa kuģim pāriet no vienas radiofrekvences uz citu atbilstoši saskaņotajai procedūrai. Ja šāda ieteikuma nav, gaisa kuģis pirms pāriešanas uz citu radiofrekvenci informē ATS struktūrvienību.

Nodibinot sākotnējo kontaktu VHF frekvencē vai pametot VHF frekvenci, gaisa kuģis pārraida šādu informāciju tā, kā var būt noteicis par pakalpojumu sniegšanu atbildīgais ANSP un apstiprinājusi kompetentā iestāde.

Izņemot gadījumus, kad par pakalpojumu sniegšanu atbildīgais ANSP ir noteicis citādi un ir saņemts attiecīgs kompetentās iestādes apstiprinājums, sākotnējais izsaukums, ko ATS struktūrvienībai pārraida pēc balss sakaru “gaiss–zeme” kanāla maiņas, ietver šādus elementus:

Piloti informāciju par līmeni sniedz, noapaļojot līdz tuvākajiem pilniem 30 metriem vai 100 pēdām atbilstoši pilota altimetra rādījumiem.

Sākotnējais izsaukums, ko pārraida lidlauka vadības tornim

Ja gaisa kuģim tiek sniegti lidlauka vadības pakalpojumi, sākotnējais izsaukums ietver:

Testa pārraide ir šāda:

Atbilde uz testa pārraidi ir šāda:

Testēšanā izmanto šādu pārraides saprotamības gradāciju:

Saprotamības gradācija:

Ziņojumi ir kodolīgi un nepārprotami, un tajos, kad vien iespējams, izmanto standarta frāzes.

Sarunas beigas

Sarunu pa radiotelefonu beidz uztverošā ATS struktūrvienība vai gaisa kuģis, izmantojot savu izsaukuma kodu.

Labojumi un atkārtojumi

Ja, pārbaudot atkārtojuma pareizību, tiek konstatēti kļūdaini vienumi, atkārtojuma noslēgumā pārraida frāzi “NEGATIVE I SAY AGAIN” un pēc tam – attiecīgo vienumu pareizo variantu.