(1)

ECB Padome pārskatījusi atlīdzību, ko piemēro noguldījumiem, kuri tiek turēti tādu dalībvalstu nacionālajās centrālajās bankās, kuru valūta ir euro (NCB), un Eiropas Centrālajā bankā (ECB), un kuri nav saistīti ar monetārās politikas īstenošanu (“ar monetāro politiku nesaistīti noguldījumi”). Pārskatīšanas mērķis bija izvairīties no šādu noguldījumu izraisītiem iespējamiem traucējumiem vienotajā monetārajā politikā, vienlaikus nodrošinot atbilstību atvērta tirgus ekonomikas principam un konsekventu pieeju līdzīgiem noguldījumiem Eurosistēmā.

(2)

Pēc pārskatīšanas ECB Padome nolēma, ka vajadzīga lielāka caurredzamība attiecībā uz ar monetāro politiku nesaistītu noguldījumu atlīdzību. Šādiem noguldījumiem piemērojamās atlīdzības procentu likmes noteiktas Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnēs (ES) 2019/671 (ECB/2019/7) (1), (ES) 2024/1211 (ECB/2024/13) (2), (ES) 2022/912 (ECB/2022/8) (3) un Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2019/1743 (ECB/2019/31) (4). Lai uzlabotu caurredzamību, kā arī saistīto tiesību aktu konsekvenci, ir lietderīgi atlīdzības procentu likmes visaptveroši noteikt vienā tiesību aktā, lai atvieglotu atlīdzības procentu likmju paziņošanu un ļautu šādas procentu likmes koriģēt nākotnē.

(3)

Atlīdzībai par ar monetāro politiku nesaistītiem noguldījumiem nevajadzētu veicināt pastāvīgus vai strukturālus monetārās politikas transmisijas vai īstenošanas traucējumus, un tai būtu jāaizsargā sakārtota tirgus darbība un tādējādi jāierobežo šādu noguldījumu liela svārstīguma tvērums.

(4)

ECB Padome par atlīdzības politikas galveno procentu likmi noteikusi euro īstermiņa procentu likmi (EURSTR), no kuras atņemta noteikta starpība. Mainoties tirgus apstākļiem, šāda starpība ir viegli koriģējama, lai saglabātu monetārās politikas transmisijas efektivitāti, vienlaikus līdz minimumam samazinot risku, ka notiek pēkšņa ieplūde naudas tirgos vai aizplūde no tiem, un nodrošinot vienkāršu un konsekventu atlīdzības sistēmu ar ļoti nedaudziem izņēmumiem. ECB Padome noteikusi un vajadzības gadījumā koriģēs šādu starpību, lai sasniegtu atlīdzības politikas mērķus un izvairītos no negatīvas ietekmes uz monetārās politikas īstenošanu vai tirgus darbību. Starpība pašlaik noteikta 20 bāzes punktu apmērā.

(5)

ECB Padome noteikusi, ka vajadzīgas dažas novirzes vai izņēmumi no atlīdzības politikas galvenās procentu likmes. Maksimālās robežas koncepcija arī turpmāk jāpiemēro atlīdzībai par valdības noguldījumiem un dažiem citiem ar monetāro politiku nesaistītiem noguldījumiem, lai vajadzības gadījumā NCB atlīdzībai par šādiem noguldījumiem likme būtu zemāka par maksimālo robežu, ņemot vērā valstij raksturīgos apstākļus, piemēram, repo darījumu tirgū. Attiecībā uz garantiju fondiem, ko tur Eiropas Ekonomikas zonas finanšu tirgus infrastruktūras, piemēram, maksājumu sistēmas, centrālie darījuma partneri un centrālie vērtspapīru depozitāriji, kā arī priekšfinansētiem kontiem, kas tiek turēti TARGET, būtu jāpiemēro starpība, kas ir mazāka par 20 bāzes punktiem un kas sākotnēji noteikta nulles līmenī, ņemot vērā šo turējumu nozīmi maksājumu sistēmu raitai darbībai un finanšu stabilitātei. Līdzekļi, kas uz laiku jānogulda NCB vai ECB saistībā ar finansiālo palīdzību, arī turpmāk būtu jāatbrīvo no negatīvām procentu likmēm.

(6)

ECB Padome arī nolēmusi, ka nepieciešams noteikt, ka zināmos apstākļos ECB var pieprasīt no NCB detalizētu informāciju par ar monetāro politiku nesaistītiem noguldījumiem un dalīties ar to ECB un Eurosistēmas ietvaros, stingri ievērojot vajadzību zināt informāciju, ja ECB katrā atsevišķā gadījumā konstatē, ka šāda informācija vajadzīga, lai Eurosistēma varētu novērtēt šādu noguldījumu iespējamo ietekmi uz monetārās politikas īstenošanu.

(7)

Lai sasniegtu šos mērķus un dotu NCB pietiekami daudz laika sagatavoties jaunās atlīdzības politikas piemērošanai ar monetāro politiku nesaistītiem noguldījumiem, šis lēmums būtu jāpiemēro ar 2024. gada 1. decembri,

1)

“noguldījums” ir kredīta atlikums euro vai citā valūtā, kuru veido naudas līdzekļi, kas tiek turēti kontā NCB vai ECB, vai kuru radījušas pagaidu situācijas, kas izriet no citiem NCB vai ECB sniegtajiem pakalpojumiem, radot saistības, kas iegrāmatotas attiecīgās NCB vai ECB bilancē un ko šādai NCB vai ECB jāatmaksā saskaņā ar piemērojamiem līgumiskiem vai reglamentējošiem nosacījumiem, t. sk. noguldījumi uz nakti un termiņnoguldījumi;

2)

“EURSTR” ir euro īstermiņa procentu likme, kas definēta Eiropas Centrālā bankas Pamatnostādnes (ES) 2019/1265 (ECB/2019/19) (5) 2. panta 2) punktā un ko publicējusi ECB;

3)

“EURSTR OIS” ir uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījums (overnight index swap; OIS), kas definēts Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1333/2014 (ECB/2014/48) (6) 1. panta 25) punktā, kurā periodiskie mainīgās procentu likmes maksājumi atsaucas uz EURSTR kā uz nakti izsniegto kredītu indeksu procentu likmi;

4)

“ar monetāro politiku nesaistīti noguldījumi” ir noguldījumi, kurus neveic, lai īstenotu vienoto monetāro politiku, par ko lēmusi ECB Padome, un kas ietilpst kāda no turpmāk norādītajiem tiesību aktiem piemērošanas jomā: