(1)

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu Eiropas aizsardzības rūpniecību un aizsardzības aprīkojuma tirgu ir pakļāvis pārbaudījumiem un atklājis vairākus trūkumus, kas mazina spēju droši un savlaicīgi apmierināt dalībvalstu steidzamās vajadzības pēc aizsardzības ražojumiem un sistēmām, piemēram, munīcijas un raķetēm, ņemot vērā šo ražojumu un sistēmu lielo patēriņu augstas intensitātes konflikta laikā.

(2)

Kopš 2022. gada 24. februāra Savienība un tās dalībvalstis ir pastāvīgi pastiprinājušas centienus palīdzēt apmierināt Ukrainas neatliekamās aizsardzības vajadzības. Turklāt minētajā kontekstā, saskaroties ar pieaugošo nestabilitāti, stratēģisko konkurenci un drošības apdraudējumiem, Savienības valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada 11. martā, nolēma uzņemties lielāku atbildību par Savienības drošību un spert turpmākus izšķirošus soļus Eiropas suverenitātes veidošanā. Viņi apņēmās “stiprināt Eiropas aizsardzības spējas” un vienojās palielināt aizsardzības izdevumus, pastiprināt sadarbību ar kopīgu projektu un kopīgu aizsardzības spēju iepirkumu starpniecību, novērst trūkumus, veicināt inovācijas un stiprināt un attīstīt Savienības aizsardzības rūpniecību. 2022. gada 21. martā Padome apstiprināja “Stratēģisko kompasu spēcīgākai Savienības drošībai un aizsardzībai nākamajā desmitgadē” (“Stratēģiskais kompass”), un pēc tam Eiropadome to apstiprināja 2022. gada 24. martā. Stratēģiskajā kompasā ir uzsvērta nepieciešamība palielināt aizsardzības izdevumus un vairāk ieguldīt spējās gan Savienības, gan valstu līmenī.

(3)

Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība”, uzsverot Savienībā aizsardzības jomā pastāvošās finanšu, rūpniecības un spēju nepilnības. Komisija 2022. gada 19. jūlijā iesniedza priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA), kura mērķis ir atbalstīt dalībvalstu sadarbību iepirkuma posmā, lai sadarbīgā veidā novērstu vissteidzamākās un kritiskākās nepilnības, jo īpaši tās, kas radušās, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. EDIRPA palīdzēs stiprināt kopējo iepirkumu aizsardzības jomā un, izmantojot saistīto Savienības finansējumu, stiprināt Savienības aizsardzības rūpniecības jaudu un Savienības aizsardzības rūpniecības pielāgošanos strukturālām tirgus pārmaiņām, kas izriet no pieprasījuma pieauguma jaunu izaicinājumu dēļ, piemēram, saistībā ar to, ka atkal sācies augstas intensitātes konflikts.

(4)

Ņemot vērā situāciju Ukrainā un tās akūtās aizsardzības vajadzības, jo īpaši attiecībā uz munīciju, Padome 2023. gada 20. martā vienojās par trīs virzienu pieeju, kuras mērķis ir nākamo 12 mēnešu laikā Ukrainai kopīgos centienos nodrošināt vienu miljonu artilērijas munīcijas šāviņu. Padome vienojās steidzami piegādāt Ukrainai zeme–zeme munīciju un artilērijas munīciju un, ja tiek lūgts, raķetes no esošajiem krājumiem vai mainot esošo pasūtījumu prioritātes. Tā arī aicināja dalībvalstis kopīgi iepirkt munīciju un, ja tiek lūgts, raķetes no Eiropas aizsardzības rūpniecības (un Norvēģijas) saistībā ar esošu Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) projektu vai izmantojot papildu dalībvalstu vadītus iegādes projektus, lai papildinātu savus krājumus, vienlaikus ļaujot turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Lai atbalstītu minētos centienus, Padome vienojās mobilizēt pienācīgu finansējumu, tostarp izmantojot Eiropas Miera mehānismu (EMM). Padome arī uzdeva Komisijai iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai steidzami atbalstītu Eiropas aizsardzības rūpniecības ražošanas jaudu kāpināšanu, nodrošinātu piegādes ķēdes, veicinātu efektīvas iepirkuma procedūras, pārvarētu ražošanas jaudu nepietiekamību un veicinātu investīcijas, tostarp attiecīgā gadījumā mobilizējot Savienības budžetu. Šāda ieguldījumu veicināšana ir būtiska, lai nodrošinātu, ka vienmēr tiek pienācīgi apmierinātas pašas Savienības drošības vajadzības un ka Savienības aizsardzības rūpniecība un iekšējais tirgus ir gatavs pašreizējām problēmām. Šie trīs savstarpēji saistītie virzieni ir jāīsteno paralēli un koordinēti. Lai nodrošinātu šo trīs virzienu pienācīgu īstenošanu, tiks arī rīkotas regulāras sanāksmes valstu bruņojuma direktoru līmenī ar Kopīga aizsardzības iepirkuma darba grupu (ko veido Komisijas, Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un EAA pārstāvji), lai novērtētu vajadzības un rūpnieciskās spējas, kā arī nodrošinātu nepieciešamo ciešo koordināciju.

(5)

Padome 2023. gada 13. aprīlī EMM ietvaros pieņēma palīdzības pasākumu Ukrainas bruņoto spēku atbalstam 1 miljarda EUR apmērā, kas dod iespēju atlīdzināt dalībvalstīm izmaksas par zeme-zeme munīciju un artilērijas munīciju un, iespējams, raķetēm, kas laikposmā no 2023. gada 9. februāra līdz 31. maijam Ukrainai ziedotas no esošajiem krājumiem vai mainot esošo pasūtījumu prioritātes. Attiecībā uz kopīgu iepirkumu līdz šim 24 dalībvalstis kopā ar Norvēģija ir parakstījušas EAA izstrādāto vienošanās projektu par kopīgu munīcijas iepirkumu.

(6)

Kopīgie centieni, lai palīdzētu dalībvalstīm papildināt savus noplicinātos krājumus un atbalstīt Ukrainu, var būt efektīvi tikai tad, ja Savienības piedāvājuma puse var laikus piegādāt vajadzīgos aizsardzības ražojumus. Taču, tā kā krājumi strauji samazinās, ražošana Savienībā ir gandrīz sasniegusi maksimālo jaudu, izpildot dalībvalstu vai trešo valstu pasūtījumus, un cenas jau strauji pieaug, ir vajadzīgi papildu Savienības rūpniecības politikas pasākumi, lai nodrošinātu strauju ražošanas jaudu kāpināšanu.

(7)

Kā liecina Kopīgās iepirkuma darba grupas aizsardzības jomā (Komisija, EĀDD, EAA) darbs, koordinējot īstermiņa aizsardzības iepirkuma vajadzības un sadarbojoties ar dalībvalstīm un Savienības aizsardzības nozares ražotājiem, lai atbalstītu kopīgu iepirkumu krājumu papildināšanai, jo īpaši ņemot vērā Ukrainai sniegto atbalstu, Savienības ražošanas nozarei ir zeme–zeme munīcijas un artilērijas munīcijas, kā arī raķešu ražošanas jauda (“attiecīgie aizsardzības ražojumi”). Tomēr ražošanas jauda Savienības aizsardzības rūpniecībā ir pielāgota apstākļiem, kas atšķiras no pašreizējām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras Savienība. Piegādes plūsmas ir pielāgotas, pamatojoties uz pieticīgāku pieprasījumu ar minimālu krājumu līmeni un daudzveidīgiem piegādātājiem visā pasaulē, lai samazinātu izmaksas, tādējādi radot Savienības aizsardzības rūpniecības atkarību. Tāpēc šajā kontekstā pašreizējā ražošanas jauda un esošās piegādes un vērtības ķēdes neļauj droši un laikus piegādāt aizsardzības ražojumus, kas nepieciešami, lai apmierinātu dalībvalstu drošības vajadzības un nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu Ukrainas vajadzībām, tādējādi radot spriedzi attiecīgo aizsardzības ražojumu tirgū un izspiešanas efekta risku. Tāpēc ir vajadzīga papildu iejaukšanās Savienības līmenī.

(8)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. panta 3. punktu Savienībai ir jāpalīdz sasniegt mērķi paātrināt rūpniecības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām. Tāpēc šķiet lietderīgi atbalstīt Savienības ražošanas nozari, lai palielinātu tās ražošanas apjomu, samazinātu ražošanas izpildes laiku un novērstu iespējamus sastrēgumpunktus vai faktorus, kas varētu aizkavēt vai traucēt attiecīgo aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi.

(9)

Savienības līmenī veikto pasākumu mērķim vajadzētu būt stiprināt Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) konkurētspēju un noturību munīcijas un raķešu jomā, lai to varētu steidzami pielāgot strukturālām pārmaiņām.

(10)

Minētajā nolūkā būtu jāizveido instruments, lai finansiāli atbalstītu nozares stiprināšanu visās piegādes un vērtības ķēdēs, kas saistītas ar attiecīgo aizsardzības ražojumu ražošanu Savienībā (“instruments”).

(11)

Šajā regulā noteiktā īpašā struktūra, attiecināmības nosacījumi un kritēriji ir specifiski šim īstermiņa instrumentam, un tos nosaka īpašie apstākļi un pašreizējā ārkārtas situācija.

(12)

Instruments būs saskaņots ar esošajām Savienības sadarbības iniciatīvām aizsardzības jomā, piemēram, Eiropas Aizsardzības fondu, ierosināto EDIRPA, kā arī ar EMM, un tas radīs sinerģiju ar citām Savienības programmām. Instruments pilnībā atbilst Stratēģiskā kompasa vērienam.

(13)

Ja vien nav norādīts citādi, instrumentam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (3) (“Finanšu regula”).

(14)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas, izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Lai izpildītu Padomes 2023. gada 20. marta aicinājumu paātrināt attiecīgo aizsardzības ražojumu piegādi, vajadzētu būt iespējamam finansēšanas lēmumā paredzēt finansiālus ieguldījumus saistībā ar darbībām, kas aptver laikposmu, kurš sākas no minētā datuma.

(15)

Ar šo regulu nosaka instrumenta finansējumu visam instrumenta darbības laikam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts 18. punktā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (4).

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (5) 73. panta 4. punktā paredzētās iespējas varētu piemērot ar noteikumu, ka projekts atbilst minētajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus darbības jomai, kā noteikts attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1058 (6) un (ES) 2021/1057 (7). Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 24. pantu Komisijai jānovērtē dalībvalsts iesniegtās grozītās nacionālās programmas un divu mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas jāsniedz apsvērumi. Ņemot vērā situācijas steidzamību, Komisijai būtu jācenšas bez nepamatotas kavēšanās pabeigt grozīto nacionālo programmu novērtējumu.

(17)

Ierosinot grozītus vai jaunus atveseļošanas un noturības plānus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/241 (8) 21. pantu, dalībvalstīm būtu jāspēj ierosināt pasākumus, kas arī veicina instrumenta mērķu sasniegšanu, saskaņā ar Padomes Lēmumā (ES Euratom) 2020/2053 (9), Padomes Regulā (ES) 2020/2094 (10) un Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem mērķiem un prasībām. Minētajā nolūkā dalībvalstīm jo īpaši būtu jāapsver pasākumi, kas saistīti ar priekšlikumiem, kuri iesniegti uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus saskaņā ar instrumentu un kuriem instrumenta ietvaros piešķirts izcilības zīmogs.

(18)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (12), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (13) un (ES) 2017/1939 (14) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (15). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(19)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, būtu jāspēj piedalīties instrumentā kā asociētām valstīm ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (16) izveidotajā sadarbības satvarā, kas paredz to dalības Savienības programmās īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Šai regulai būtu jāprasa minētajām trešām valstīm piešķirt atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(20)

Ņemot vērā specifiku, kāda ir aizsardzības rūpniecībai, kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis un asociētās valstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto ražojumu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu, aizsardzības rūpniecības darbība nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un darījumdarbības modeļiem, kas reglamentē tradicionālākus tirgus. Tāpēc nozare neveic ievērojamas pašfinansētas rūpnieciskas investīcijas, bet to dara tikai pēc noteiktiem pasūtījumiem. Lai gan noteikti pasūtījumi no dalībvalstīm ir priekšnoteikums jebkādām investīcijām, Komisija var iejaukties, samazinot risku rūpnieciskām investīcijām, izmantojot dotācijas un aizdevumus, kas ļauj ātrāk pielāgoties notiekošajām strukturālām tirgus pārmaiņām. Pašreizējā ārkārtas situācijā Savienības atbalstam būtu jāsedz līdz 50 % no tiešajām attiecināmajām izmaksām, lai labuma guvēji varētu pēc iespējas ātrāk īstenot darbības, mazināt savu investīciju risku un tādējādi paātrināt attiecīgo aizsardzības ražojumu pieejamību.

(21)

Instrumentam, izmantojot Finanšu regulā noteiktos līdzekļus, būtu jāsniedz finansiāls atbalsts darbībām, kas veicina attecīgo aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi, piemēram, rūpniecības koordinācijas un tīklu veidošanas darbībām, finansējuma piekļūstamības nodrošināšanai uzņēmumiem, kas iesaistīti attiecīgo aizsardzības ražojumu ražošanā, jaudu rezervēšanai, ražojumu, kuriem beidzies derīguma termiņš, atjaunošanas rūpnieciskajiem procesiem, esošo ražošanas jaudu izvēršanai, optimizācijai, modernizācijai, uzlabošanai vai pārprofilēšanai vai jaunu ražošanas jaudu izveidošanai minētajā jomā, kā arī personāla apmācībai.

(22)

Tā kā instrumenta mērķis ir uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, atbalstu vajadzētu būt tiesīgiem saņemt tikai valsts vai privātā īpašumā esošiem subjektiem, kas iedibināti un kam ir vadības izpildstruktūrvienības Savienībā vai asociētajās valstīs. Minētajiem subjektiem nevajadzētu būt neasociētas trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta kontrolē vai arī attiecībā uz tiem vajadzētu būt veiktam izvērtējumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/452 (17) izpratnē un vajadzības gadījumā ietekmes mazināšanas pasākumiem, ņemot vērā šīs regulas 4. pantā minētos mērķus. Subjektam, kas iedibināts neasociētā trešā valstī, vai subjektam, kas iedibināts Savienībā vai asociētā valstī, bet kam ir vadības izpildstruktūrvienības neasociētā trešā valstī, nevajadzētu būt tiesīgam būt par darbībā iesaistītu saņēmēju.

(23)

Savienībā vai asociētā valstī iedibinātiem subjektiem, kurus kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts un kuriem nav veikta izvērtēšana Regulas (ES) 2019/452 nozīmē, un nav veikti ietekmes mazināšanas pasākumi, ja tādi bija vajadzīgi, vajadzētu būt tiesīgiem būt par saņēmējiem tikai ar noteikumu, ka ir izpildīti stingri nosacījumi attiecībā uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu, tostarp attiecībā uz EDTIB stiprināšanu. Šādu subjektu dalībai nevajadzētu būt pretrunā instrumenta mērķiem. Minētajā kontekstā kontrole būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt subjektu tieši vai arī netieši ar viena vai vairāku subjektu starpniecību. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot darbībā. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā arī dalībvalstu bažas par piegādes drošību. Ņemot vērā situācijas steidzamību, kas izriet no pašreizējās munīcijas piegādes krīzes, instrumentā būtu jāņem vērā esošās piegādes ķēdes.

(24)

Instrumenta atbalstītā darbībā iesaistīto saņēmēju infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem visu darbības ilgumu būtu jāatrodas dalībvalsts vai asociētas valsts teritorijā.

(25)

Ar instrumentu nebūtu finansiāli jāatbalsta tādu attiecīgo aizsardzības ražojumu ražošanas jaudas palielināšana, kuri ir pakļauti neasociētas trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta ierobežojumam, kas mazina dalībvalstu spēju izmantot minētos attiecīgos aizsardzības ražojumus. Saņēmējam būtu jācenšas nodrošināt, ka ar instrumentu finansētā darbība ļaus izlaides piegādāt Ukrainai.

(26)

Ievērojot Padomes Lēmuma (ES) 2021/1764 (18) 85. pantu, fiziskas personas un iestādes un institūcijas, kas iedibinātas aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar instrumenta noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā AZT ir saistīta.

(27)

Novērtējot pieteikumu iesniedzēju iesniegtos priekšlikumus, Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība to ieguldījumam instrumenta mērķu sasniegšanā. Priekšlikumi jo īpaši būtu jāizvērtē, ņemot vērā to ieguldījumu ražošanas jaudu palielināšanā, izvēršanā, rezervēšanā vai modernizācijā, kā arī saistītā darbaspēka pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē. To novērtēšanā būtu jāņem vērā arī to ieguldījums attiecīgo aizsardzības ražojumu ražošanas sagatavošanās laika saīsināšanā, tostarp izmantojot pasūtījumu prioritātes maiņas mehānismus, sastrēgumpunktu apzināšanā un likvidēšanā to piegādes ķēdēs, kā arī minēto piegādes ķēžu noturības attīstīšanā, izmantojot uzņēmumu pārrobežu sadarbības izveidi un īstenošanu, jo īpaši lielā mērā starp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajās piegādes ķēdēs.

(28)

Izstrādājot, piešķirot un īstenojot Savienības finansiālo atbalstu, Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka šādam atbalstam nav negatīvas ietekmes uz konkurences apstākļiem iekšējā tirgū.

(29)

Turklāt krīze, ko izraisījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir ne tikai atklājusi trūkumus Savienības aizsardzības rūpniecībā, bet arī radījusi problēmas aizsardzības ražojumu iekšējā tirgus darbībai. Pašreizējā ģeopolitiskā situācija patiešām radījusi ievērojamu pieprasījuma pieaugumu, kas ietekmē attiecīgo aizsardzības ražojumu un to komponentu ražošanas un pārdošanas iekšējā tirgus darbību Savienībā. Lai gan dažas dalībvalstis ir veikušas vai, visticamāk, veiks pasākumus, lai saglabātu savus krājumus valsts drošības nolūkos, citas saskaras ar grūtībām piekļūt precēm, kas vajadzīgas, lai ražotu vai iegūtu attiecīgos aizsardzības ražojumus. Dažkārt grūtības piekļūt vienai izejvielai vai konkrētam komponentam kavē veselas ražošanas ķēdes. Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, ir koordinētā veidā jāizstrādā saskaņoti noteikumi, lai paaugstinātu attiecīgo aizsardzības ražojumu piegādes drošību. Minētajos pasākumos būtu jāiekļauj atļauju piešķiršanas procesa paātrināšana un iepirkuma procedūru atvieglošana. Minētajiem pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz LESD 114. pantu.

(30)

Ņemot vērā, cik svarīgi ir nodrošināt attiecīgo aizsardzības ražojumu piegādes drošību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka administratīvie pieteikumi, kas saistīti ar ražotņu plānošanu, būvniecību un ekspluatāciju, izejvielu sūtījumiem Savienības teritorijā, kā arī attiecīgo galaražojumu kvalificēšanu un sertifikāciju, tiek apstrādāti efektīvi un savlaicīgi.

(31)

Lai sasniegtu vispārējo sabiedriskās drošības politikas mērķi, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk izveidot ražotnes attiecīgo aizsardzības ražojumu ražošanai, vienlaikus līdz minimumam samazinot administratīvo slogu. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm pieteikumi, kas saistīti ar tādu ražotņu un iekārtu plānošanu, būvniecību un ekspluatāciju, kas paredzētas attiecīgo aizsardzības ražojumu ražošanai, būtu jāapstrādā pēc iespējas ātrāk. Šādiem pieteikumiem būtu jāpiešķir prioritāte, līdzsvarojot tiesiskās intereses katrā konkrētajā gadījumā.

(32)

Ņemot vērā šīs regulas mērķi un ārkārtas situāciju, kā arī ārkārtas kontekstu, kādā tā pieņemta, dalībvalstīm, izskatot katru gadījumu atsevišķi, būtu jāapsver iespēja izmantot ar aizsardzību saistītus izņēmumus saskaņā ar valstu un piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, ja tās uzskata, ka šādu izņēmumu izmantošana veicinātu minētā mērķa sasniegšanu. Minētais jo īpaši varētu attiekties uz Savienības tiesību aktiem par vides, veselības un drošības jautājumiem, kas ir nepieciešami, lai uzlabotu cilvēka veselības un vides aizsardzību, kā arī panāktu ilgtspējīgu un drošu attīstību. Tomēr minēto tiesību aktu īstenošana varētu arī radīt regulatīvus šķēršļus, kas kavē Savienības aizsardzības rūpniecības potenciālu palielināt attiecīgo aizsardzības ražojumu ražošanu un piegādi. Savienība un tās dalībvalstis ir kolektīvi atbildīgas par to, lai steidzami apsvērtu, kādas darbības tās varētu veikt, lai mazinātu iespējamos šķēršļus. Nevienai šādai darbībai Savienības, reģionālā vai valsts līmenī nevajadzētu apdraudēt vides, veselības un drošības apsvērumus.

(33)

Direktīvas 2009/81/EK (19) mērķis ir saskaņot iepirkuma procedūras publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanai aizsardzības un drošības jomā, tādējādi ļaujot izpildīt dalībvalstu drošības prasības un pienākumus, kas izriet no LESD. Minētajā direktīvā jo īpaši paredzēti īpaši noteikumi, kas reglamentē krīzes izraisītas ārkārtējas steidzamības situācijas, jo īpaši saīsinātus piedāvājumu saņemšanas termiņus un iespēju izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Tomēr pašreizējās munīcijas piegādes krīzes izraisītā ārkārtējā steidzamība varētu būt nesaderīga pat ar minētajiem noteikumiem gadījumos, kad divas vai vairākas dalībvalstis plāno iesaistīties kopīgā iepirkumā. Dažos gadījumos vienīgais risinājums, kas nodrošina minēto dalībvalstu drošības intereses, ir atvērt spēkā esošu pamatnolīgumu tādām dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem, kuras sākotnēji nebija tā puses, lai gan sākotnējā pamatnolīgumā šāda iespēja nebija paredzēta.

(34)

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru publiska līguma grozīšana ir stingri jāierobežo, pieļaujot tikai to, kas konkrētos apstākļos ir absolūti nepieciešams, vienlaikus maksimāli ievērojot nediskriminācijas, pārredzamības un proporcionalitātes principus. Minētajā sakarā vajadzētu būt iespējai atkāpties no Direktīvas 2009/81/EK, palielinot pamatnolīgumā paredzētos daudzumus, vienlaikus atverot to citu dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem. Attiecībā uz minētajiem papildu daudzumiem minētajām līgumslēdzējām iestādēm/subjektiem būtu jābauda tādi paši nosacījumi kā sākotnējai līgumslēdzējai iestādei/subjektam, kas noslēdza sākotnējo pamatnolīgumu. Šādos gadījumos sākotnējai līgumslēdzējai iestādei/subjektam būtu jāatļauj kļūt par līgumslēdzēju arī ikvienam ekonomikas dalībniekam, kas atbilst nosacījumiem, kurus līgumslēdzēja iestāde/subjekts sākotnēji bija paredzējusi pamatnolīguma iepirkuma procedūrā, tostarp kvalitatīvās atlases prasībām, kā minēts Direktīvas 2009/81/EK 39. līdz 46. pantā, lai pievienotos minētajam pamatnolīgumam. Turklāt būtu jāveic atbilstīgi pārredzamības pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas potenciāli ieinteresētās puses tiek informētas. Lai ierobežotu minēto grozījumu ietekmi uz iekšējā tirgus netraucētu darbību un novērstu nesamērīgus konkurences izkropļojumus, vajadzētu būt iespējai šādus šādus pamatnolīgumu grozījumus noslēgt tikai līdz 2025. gada 30. jūnijam.

(35)

Lai EDTIB būtu konkurētspējīga, inovatīva un noturīga un varētu palielināt savu ražošanas jaudu, tai ir jābūt piekļuvei gan publiskajam, gan privātajam finansējumam. Kā noteikts Komisijas 2022. gada 15. februāra paziņojumā ar nosaukumu “Komisijas ieguldījums Eiropas aizsardzībā”, Savienības iniciatīvas ilgtspējīga finansējuma jomā aizvien atbilst Savienības centieniem veicināt Eiropas aizsardzības rūpniecības pietiekamu piekļuvi finansējumam un investīcijām. Šajā kontekstā Savienības ilgtspējīga finansējuma regulējums neliedz veikt investīcijas ar aizsardzību saistītās darbībās. Savienības aizsardzības rūpniecība ir būtisks Savienības noturības, drošības un līdz ar to miera un sociālās ilgtspējas veicinātājs. Savienības iniciatīvās par ilgtspējīgu finanšu politiku par nesaderīgiem ar sociālo ilgtspēju tiek uzskatīti pretrunīgi vērtēti ieroči, uz kuriem attiecas Savienības dalībvalstu parakstītas starptautiskās konvencijas, kas aizliedz to izstrādi, ražošanu, uzglabāšanu, izmantošanu, nodošanu un piegādi. Savienības aizsardzības rūpniecības nozare ir pakļauta stingrai regulatīvai kontrolei, ko dalībvalstis īsteno attiecībā uz militāru un divējāda lietojuma preču sūtījumiem un eksportu. Ņemot vērā minēto, valstu un Eiropas finanšu nozares dalībnieku, piemēram, valsts attīstību veicinošo banku un iestāžu, apņemšanās atbalstīt Eiropas aizsardzības rūpniecību būtu spēcīgs signāls privātajam sektoram. Eiropas Investīciju bankai, pilnībā īstenojot citas ekonomiskās attīstības un publiskās politikas finansēšanas misijas, to vidū divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos, un rīkojoties saskaņā ar LESD 309. pantu un tās statūtiem, būtu jāpalielina tās atbalsts Eiropas aizsardzības rūpniecībai un kopīgam iepirkumam papildus tās pašreizējam atbalstam divējādam lietojumam, ja šādas investīcijas nepārprotami palīdzētu īstenot Stratēģiskā kompasa prioritātes.

(36)

Uzņēmumiem attiecīgo aizsardzības ražojumu vērtības ķēdē vajadzētu būt piekļuvei aizņēmuma finansējumam, lai paātrinātu investīcijas, kas vajadzīgas ražošanas jaudu palielināšanai. Instrumentam būtu jāatvieglo Savienības uzņēmumu piekļuve finansējumam munīcijas un raķešu nozarē. Šai regulai jo īpaši būtu jānodrošina, ka minētajiem uzņēmumiem tiek piemēroti tādi paši nosacījumi, kādi tiek piedāvāti citiem uzņēmumiem, uzņemoties jebkādas papildu izmaksas, kas rodas tieši aizsardzības nozarei.

(37)

Komisijai būtu jāspēj izveidot īpašu mehānismu kā daļu no investīciju veicināšanas darbībām, ko dēvē par “Jaudu kāpināšanas fondu”. Jaudu kāpināšanas fonds būtu jāīsteno netiešā pārvaldībā. Šajā sakarībā Komisijai būtu jāizpēta vispiemērotākais veids, kā nodrošināt Savienības budžeta sviras efektu, lai piesaistītu publiskās un privātās investīcijas plānotā straujā kāpinājuma atbalstam, piemēram, izmantojot finansējuma apvienošanas mehānismu, tostarp saskaņā ar fondu InvestEU, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (20), ciešā sadarbībā ar īstenošanas partneriem. Ar Jaudu kāpināšanas fonda darbībām būtu jāatbalsta ražošanas jaudu palielināšana munīcijas un raķešu nozarē, nodrošinot iespējas palielināt līdzekļu pieejamību uzņēmumiem visās vērtības ķēdēs.

(38)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un līdzekļu piešķiršanu izraudzītām darbībām. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (21).

(39)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, reaģēt uz drošības krīzes ietekmi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(40)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Savienības noteikumus konkurences jomā, jo īpaši LESD 101. līdz 109. pantu, un tiesību aktus, ar kuriem īsteno minētos pantus.

(41)

Saskaņā ar LES 41. panta 2. punktu darbības izdevumus, kas izriet no LES V sadaļas 2. nodaļas, sedz no Savienības budžeta, izņemot tādus izdevumus, kas rodas no operācijām, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus.

(42)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (22) 22. un 23. punktu, šī regula būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai izvērtētu šīs regulas ietekmi uz vietas. Komisijai šīs regulas izvērtējums būtu jāveic ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam, tostarp nolūkā attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumus šīs regulas grozījumiem,

(43)

Ņemot vērā pastāvošos draudus piegādes drošībai, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(44)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot noteiktu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes,