02002L0055-20220901

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 02002L0055-20220901 - EN

Document 02002L0055-20220901

Help

Consolidated text: Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību

Access initial legal act

(

Legal status of the document In force

)

01/09/2022

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2002/55/2022-09-01

HTML

PDF

02002L0055 — LV — 01.09.2022 — 010.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B	PADOMES DIREKTĪVA 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp)

Grozīta ar:

		Oficiālais Vēstnesis
		Nr.	Lappuse	Datums
►M1	PADOMES DIREKTĪVA 2003/61/EK (2003. gada 18. jūnijs),	L 165	23	3.7.2003
►M2	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris)	L 268	1	18.10.2003
►M3	PADOMES DIREKTĪVA 2004/117/EK (2004. gada 22. decembris),	L 14	18	18.1.2005
►M4	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/124/EK (2006. gada 5. decembris),	L 339	12	6.12.2006
►M5	KOMISIJAS DIREKTĪVA 2009/74/EK (2009. gada 26. jūnijs),	L 166	40	27.6.2009
►M6	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2013/45/ES (2013. gada 7. augusts),	L 213	20	8.8.2013
►M7	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2016/317 (2016. gada 3. marts),	L 60	72	5.3.2016
►M8	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2019/990 (2019. gada 17. jūnijs),	L 160	14	18.6.2019
►M9	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2020/177 (2020. gada 11. februāris),	L 41	1	13.2.2020
►M10	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2020/432 (2020. gada 23. marts),	L 88	3	24.3.2020
►M11	KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA (ES) 2021/971 (2021. gada 16. jūnijs),	L 214	62	17.6.2021

Labota ar:

C1	Kļūdu labojums, OV L 014, 21.1.2015, lpp 48 (2002/55/EK)

▼B

PADOMES DIREKTĪVA 2002/55/EK

(2002. gada 13. jūnijs)

par dārzeņu sēklu tirdzniecību

1. pants

Šī direktīva attiecas uz dārzeņu sēklu audzēšanu, kuras mērķis ir šo sēklu tirdzniecība, kā arī uz sēklu tirdzniecību Kopienā.

Tā neattiecas uz dārzeņu sēklām, attiecībā uz ko ir pierādīts, ka tās ir paredzētas eksportam uz trešām valstīm.

2. pants

Šajā direktīvā:

“tirdzniecība”: izmantošanai komerciālos nolūkos paredzētu sēklu pārdošana, glabāšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai un jebkura veida realizēšana, piegāde vai nodošana trešām personām par atlīdzību vai bez tās.

Par tirdzniecību neuzskata tādu sēklu apmaiņu, kas nav domātas šķirnes komerciālai izmantošanai, piemēram, turpmāk minētās darbības:

—

sēklu piegāde oficiālām pārbaudes un kontroles iestādēm,

—

sēklu piegāde pakalpojumu sniedzējiem pārstrādei vai iepakošanai ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašumtiesības uz šādi piegādātām sēklām.

Sēklu piegādi pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar atsevišķiem nosacījumiem, lai ražotu atsevišķas lauksaimniecības izejvielas rūpnieciskiem mērķiem, vai sēklu pavairošanu minētajiem mērķiem neuzskata par tirdzniecību ar noteikumu, ka pakalpojumu sniedzējs neiegūst īpašumtiesības nedz uz šādi piegādātām sēklām, nedz uz ievākto produktu. Sēklu piegādātājs iesniedz sertificēšanas iestādei ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma attiecīgo daļu kopiju, kur norādīti standarti un nosacījumi, kam pašlaik atbilst piegādātās sēklas.

Nosacījumus šo noteikumu piemērošanai paredz saskaņā ar 46. panta 2. punktā paredzēto procedūru;

▼M10

“dārzeņi”: turpmāk minēto sugu augi, kas paredzēti lauksaimniecības vai dārzkopības produktu ražošanai, bet ne dekoratīviem mērķiem:

Allium cepa L.

—

Cepa grupa (sīpoli, dārza sīpoli)

—

Aggregatum grupa (šalotes)

Allium fistulosum L. (lielloku sīpols)

—

visas šķirnes

Allium porrum L. (puravs)

—

visas šķirnes

Allium sativum L. (ķiploks)

—

visas šķirnes

Allium schoenoprasum L. (maurloks)

—

visas šķirnes

Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm. (kārvele)

—

visas šķirnes

Apium graveolens L.

—

Seleriju grupa

—

Sakņu seleriju grupa

Asparagus officinalis L. (sparģelis)

—

visas šķirnes

Beta vulgaris L.

—

Galda biešu grupa (bietes, tostarp Cheltenham bietes)

—

Lapu biešu grupa (mangoldi jeb lapu bietes)

Brassica oleracea L.

—

Lapu kāpostu grupa

—

Ziedkāpostu grupa

—

Galviņkāpostu grupa (sarkanie kāposti un baltie kāposti)

—

Briseles kāpostu grupa

—

Kolrābju grupa

—

Savojas kāpostu grupa

—

Brokoļu grupa (brokoļveidīgie un sparģeļkāpostveidīgie)

—

Toskānas kāpostu grupa

—

Tronchuda grupa (Portugāles kāposti)

Brassica rapa L.

—

Ķīnas kāpostu grupa

—

Rāceņu grupa

Capsicum annuum L. (dārzeņpipars)

—

visas šķirnes

Cichorium endivia L. (endīvija)

—

visas šķirnes

Cichorium intybus L.

—

Vitlufa cigoriņu grupa

—

Lapu cigoriņu grupa (liellapu cigoriņi jeb itāļu cigoriņi)

—

Rūpniecisko (sakņu) cigoriņu grupa

Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai (arbūzs)

—

visas šķirnes

Cucumis melo L. (melone)

—

visas šķirnes

Cucumis sativus L.

—

Gurķu grupa

—

Īsaugļu gurķu grupa

Cucurbita maxima Duchesne (lielaugļu ķirbis)

—

visas šķirnes

Cucurbita pepo L. (parastais ķirbis, arī nobriedis ķirbis un patisons, vai kabacis, arī nenobriedis patisons)

—

visas šķirnes

Cynara cardunculus L.

—

Artišoku grupa

—

Lapu artišoku grupa

Daucus carota L. (galda burkāns un lopbarības burkāns)

—

visas šķirnes

Foeniculum vulgare Mill. (fenhelis)

—

Azoricum grupa

Lactuca sativa L. (dārza salāts)

—

visas šķirnes

Solanum lycopersicum L. (tomāts)

—

visas šķirnes

Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill

—

Lapu pētersīļu grupa

—

Sakņu pētersīļu grupa

Phaseolus coccineus L. (daudzziedu pupiņa)

—

visas šķirnes

Phaseolus vulgaris L.

—

Krūmu pupiņu grupa

—

Kāršu pupiņu grupa

Pisum sativum L.

—

Lobāmo zirņu grupa

—

Šķautņaino zirņu grupa

—

Cukurzirņu grupa

Raphanus sativus L.

—

Redīsu grupa

—

Rutku grupa

Rheum rhabarbarum L. (rabarbers)

—

visas šķirnes

Scorzonera hispanica L. (melnsakne)

—

visas šķirnes

Solanum melongena L. (baklažāns)

—

visas šķirnes

Spinacia oleracea L. (spināts)

—

visas šķirnes

Valerianella locusta (L.) Laterr. (lauka salāts jeb salātu baldriņš)

—

visas šķirnes

Vicia faba L. (lauka pupa)

—

visas šķirnes

Zea mays L.

—

Cukurkukurūzu grupa

—

Plīsējkukurūzu grupa

Visi iepriekš minēto sugu un grupu hibrīdi.

▼B

“bāzes sēklas”: sēklas,

kas audzētas selekcionāra pārziņā saskaņā ar pieņemto šķirnes saglabāšanas praksi;

ii)

kas paredzētas tādu sēklu ražošanai, kas ietilpst “sertificētu sēklu” kategorijā;

iii)

kas, ievērojot 22. panta noteikumus, atbilst I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz bāzes sēklām, un

▼M3

iv)

kas oficiālā pārbaudē vai – attiecībā uz II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem – vai nu oficiālā pārbaudē, vai arī pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām i), ii) un iii) daļā minētajiem nosacījumiem;

▼B

“sertificētas sēklas”: sēklas,

kas iegūtas tieši no bāzes sēklām vai, pēc selekcionāra pieprasījuma, no sēklām, kuras iegūtas vienu paaudzi pirms bāzes sēklām, kuras var atbilst nosacījumiem, kas I un II pielikumā paredzēti bāzes sēklām, un kuras oficiālā pārbaudē ir atzītas par minētajiem nosacījumiem atbilstošām;

ii)

kas galvenokārt paredzētas dārzeņu ražošanai;

iii)

kas, ievērojot 22. panta b) punkta noteikumus, atbilst nosacījumiem, kas I un II pielikumā paredzēti attiecībā uz sertificētām sēklām;

▼M3

iv)

kas oficiālā pārbaudē vai pārbaudē, kas veikta oficiālā uzraudzībā, ir atzītas par atbilstīgām i), ii) un iii) daļā minētajiem nosacījumiem;

▼B

uz ko attiecas oficiāla pēckontrole, ko veic izlases veidā, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un tīrību;

“standarta sēklas”: sēklas,

kam piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība;

ii)

kas galvenokārt paredzētas dārzeņu ražošanai;

iii)

kas atbilst II pielikuma nosacījumiem, un

iv)

uz ko attiecas oficiāla pēckontrole, ko veic izlases veidā, lai pārbaudītu šķirnes identitāti un tīrību;

“oficiāli noteikumi”: noteikumi, kurus paredzējušas

valsts iestādes; vai

ii)

jebkura juridiska persona, kuras darbību reglamentē publiskās vai privātās tiesības un kas darbojas valsts pakļautībā; vai

iii)

attiecībā uz palīgdarbībām, ko arī kontrolē valsts, jebkura fiziska persona, kas šim nolūkam ir atbilstoši zvērināta,

ar noteikumu, ka ii) un iii) apakšpunktā minētās personas negūst personisko labumu no šādiem pasākumiem;

“EK nelielie iepakojumi”: sēklu iepakojumi, nepārsniedzot neto svara limitu

5 kg dārzeņiem;

ii)

500 g sīpoliem, kārvelēm, sparģeļiem, lapu bietēm vai mangoldiem, sarkanajām bietēm, rāceņiem, arbūziem, lielaugļu ķirbjiem, kabačiem, burkāniem, redīsiem, melnām saknēm, spinātiem un lauka salātiem;

iii)

100 g visām pārējām dārzeņu sugām.

Grozījumus, kas izdarāmi sugu sarakstā 1.b punkta, pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

Dažādu šķirņu tipus, komponentus ieskaitot, var precizēt un definēt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

▼M3

Veicot pārbaudi oficiālā uzraudzībā, kas minēta 1. punkta c) apakšpunkta iv) daļā un 1. punkta d) apakšpunkta iv) daļā, ievēro šādas prasības:

Pārbaude uz lauka

Inspektori:

ir ieguvuši vajadzīgo tehnisko kvalifikāciju;

ii)

negūst personisku labumu saistībā ar pārbaužu veikšanu;

iii)

ir ieguvuši oficiālas licences, ko izsniegusi attiecīgās dalībvalsts sēklu sertifikācijas iestāde, un šī licencēšana ietver inspektoru zvērināšanu vai to parakstu uz rakstiska paziņojuma par apņemšanos ievērot noteikumus, kas attiecas uz oficiālām pārbaudēm;

iv)

veic pārbaudes oficiālā uzraudzībā saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro oficiālām pārbaudēm.

Pārbaudāmās sēklu kultūras ir audzētas no sēklām, kas ir izturējušas oficiālu pēckontroli, kuras rezultāti ir bijuši apmierinoši.

Daļu sēklu kultūru pārbauda oficiāli inspektori. Minētās daļas īpatsvars ir vismaz 5 %.

Daļu paraugu no sēklu partijām, kas ievāktas no sēklu kultūrām, ņem oficiālai pēckontrolei un, ja vajadzīgs, oficiālai sēklu pārbaudei laboratorijā attiecībā uz šķirņu identitāti un tīrību.

Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, kas ir piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un ar kuriem reglamentē pārbaudi oficiālā uzraudzībā. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Sankcijas var ietvert a) apakšpunkta iii) daļā paredzētās licences anulēšanu oficiāli licencētiem inspektoriem, kuri atzīti par vainīgiem oficiālo pārbaužu noteikumu pārkāpšanā tīši vai nolaidības dēļ. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārkāpuma gadījumā anulē visus pārbaudīto sēklu sertificējumus, ja vien nevar pierādīt, ka šādas sēklas tomēr atbilst visām attiecīgajām prasībām.

Sēklu pārbaude

Sēklu pārbaudi veic sēklu pārbaudes laboratorijas, kurām attiecīgās dalībvalsts sēklu sertifikācijas iestāde ir izsniegusi atļauju šim nolūkam saskaņā ar b) līdz d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Sēklu pārbaudes laboratorijā ir galvenais sēklu analīžu veicējs, kas ir tieši atbildīgs par laboratorijas tehniskajām operācijām un kam ir atbilstīga kvalifikācija sēklu pārbaudes laboratorijas tehniskajai vadībai.

Tās sēklu analīžu veicējiem ir atbilstīga tehniskā kvalifikācija, kas ir iegūta apmācības kursos, kuri ir organizēti saskaņā ar oficiāliem sēklu analīžu veicējiem piemērojamiem nosacījumiem, un kas ir apstiprināta oficiālos eksāmenos.

Laboratorija atrodas telpās un tā ir aprīkota ar aprīkojumu, ko sēklu sertifikācijas iestāde oficiāli uzskata par atbilstīgu sēklu pārbaudei, ievērojot atļaujas darbības jomu.

Tā veic sēklu pārbaudi saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskām metodēm.

Sēklu pārbaudes laboratorija ir:

neatkarīga laboratorija

vai

ii)

laboratorija, kas pieder sēklu uzņēmumam.

Šā apakšpunkta ii) daļā minētajā gadījumā laboratorija var veikt sēklu pārbaudi tikai sēklu partijām, kas ražotas tā sēklu uzņēmuma vārdā, kam laboratorija pieder, ja vien minētais uzņēmums, sertifikācijas pieprasītājs un sēklu sertifikācijas iestāde nav vienojušies citādi.

Sēklu pārbaudes laboratorijas veikto sēklu pārbaudes darbu pienācīgi uzrauga sēklu sertifikācijas iestāde.

Lai veiktu d) apakšpunktā minēto uzraudzību, daļai no sēklu partijām, kas iesniegtas oficiālai sertifikācijai, izdara oficiālu sēklu kontrolpārbaudi. Šīs daļas īpatsvars principā ir pēc iespējas vienmērīgi sadalīts starp fiziskām un juridiskām personām, kas nodod sēklas sertifikācijai, kā arī starp nodotajām sēklu šķirnēm, taču to var arī izmantot, lai kliedētu konkrētas aizdomas. Šīs daļas īpatsvars ir vismaz 5 %.

Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un ar kuriem reglamentē pārbaudi oficiālā uzraudzībā. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Sankcijas var ietvert a) apakšpunktā minētās atļaujas anulēšanu sēklu pārbaudes laboratorijām, kam ir oficiāla atļauja, ja tās atzītas par vainīgām oficiālo pārbaužu noteikumu pārkāpšanā tīši vai nolaidības dēļ. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārkāpuma gadījumā anulē visus pārbaudīto sēklu sertificējumus, ja vien nevar pierādīt, ka šādas sēklas tomēr atbilst visām attiecīgajām prasībām.

▼B

3. pants

Dalībvalstis paredz, ka dārzeņu sēklas var sertificēt, pārbaudīt kā standarta sēklas un tirgot tikai tad, ja attiecīgā šķirne oficiāli apstiprināta vienā vai vairākās dalībvalstīs.

Katra dalībvalsts izveido vienu vai vairākus katalogus, kur sistematizētas šķirnes, kas ir oficiāli apstiprinātas sertificēšanai un standarta sēklām noteiktajai kontrolei un tirdzniecībai tās teritorijā. Katalogus sīkāk iedala:

pēc šķirnēm, kuru sēklas var sertificēt vai nu kā “bāzes sēklas” vai “sertificētās sēklas”, vai arī pakļaut “standarta sēklām” noteiktajai kontrolei, un

pēc šķirnēm, kuru sēklas var kontrolēt vienīgi kā standarta sēklas.

Katalogus var izmantot jebkura persona.

Kopējo dārzeņu sugu šķirņu katalogu izveido, pamatojoties uz dalībvalstu nacionālajiem katalogiem, saskaņā ar 16. un 17. panta noteikumiem.

Dalībvalstis var paredzēt, ka kādas šķirnes apstiprināšana iekļaušanai kopējā katalogā vai kādas citas dalībvalsts katalogā ir līdzvērtīga apstiprinājumam, ko piešķir iekļaušanai pašu katalogos. Dalībvalstis, kas pieņem šādu noteikumu, ir brīvas no pienākumiem, kas paredzēti 7. pantā, 9. panta 4. punktā un 10. panta 2. līdz 5. punktā.

4. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai šķirnes tiktu apstiprinātas tikai tad, ja tās ir atšķirīgas, stabilas un pietiekami viendabīgas.

Attiecībā uz rūpnieciskajiem cigoriņiem šķirnei jābūt pietiekami vērtīgai, lai to kultivētu un izmantotu.

Padomes Direktīvas 90/220/EEK 2. panta 1. un 2. punktā paredzēto ģenētiski modificēto šķirņu gadījumā attiecīgo šķirni apstiprina tikai tad, ja ir veikti visi attiecīgie pasākumi, lai novērstu apdraudējumus attiecībā uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi.

▼M2

Tālāk, ja no augu šķirnes atvasinātu materiālu paredzēts izmantot pārtikā, uz kuru attiecas 3. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību ( 1 ), vai barībā, uz kuru attiecas minētās regulas 15. pants, šķirni apstiprina tikai tad, ja tā saņēmusi atļauju atbilstoši minētajai regulai.

▼B

Augu ģenētisko resursu saglabāšanai, kā precizēts 44. panta 2. punktā, dalībvalstis var atkāpties no apstiprināšanas kritērijiem, kas izklāstīti 1. punkta pirmajā daļā, ciktāl ir pieņemti īpaši nosacījumi saskaņā ar 46. pantā izklāstīto procedūru, ņemot vērā noteikumus 44. panta 3. punktā.

5. pants

Šķirne ir uzskatāma par atšķirīgu, ja neatkarīgi no tā, vai tās izcelsme no sākotnējās šķirnes būtu dabīga vai mākslīga, tā pēc vienas vai vairākām būtiskām pazīmēm skaidri nošķirama no jebkuras citas Kopienā pazīstamas šķirnes.

Šīm pazīmēm ir jābūt precīzi atpazīstamām un precīzi definējamām.

Kopienā pazīstama šķirne ir jebkura šķirne, kas brīdī, kad novērtējamās šķirnes apstiprināšanas pieteikums ir pienācīgi iesniegts:

—

ir vai nu atrodama kopējā dārzeņu sugu šķirņu katalogā vai lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējā katalogā,

—

vai arī, nebūdama iekļauta vienā no minētajiem katalogiem, konkrētajā dalībvalstī vai kādā citā dalībvalstī ir apstiprināta vai pieteikta apstiprināšanai vai nu sertificēšanai un tirdzniecībai, vai arī sertificēšanai attiecībā uz citām valstīm, vai arī standarta sēklām noteiktajai kontrolei,

ja vien visās attiecīgajās dalībvalstīs iepriekš minētie nosacījumi vairs nav spēkā pirms lēmums par novērtējamās šķirnes apstiprināšanas pieteikumu ir pieņemts.

Šķirne ir uzskatāma par stabilu, ja pēc secīgām pavairošanas darbībām vai katra cikla beigās (ja selekcionārs ir noteicis atsevišķu pavairošanas darbību ciklu) tā joprojām atbilst tās būtisko pazīmju definējumam.

Šķirne ir uzskatāma par pietiekami viendabīgu, ja augi, kas to veido, neņemot vērā retas novirzes, atbilstīgi šo augu vairošanās sistēmas īpatnībām, ir līdzīgi vai ģenētiski identiski attiecībā uz pazīmju kopumu, ko novērtē šim nolūkam.

6. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai uz šķirnēm, kas nāk no citām dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz apstiprināšanas procedūru attiektos tādas pašas prasības, kā tās, ko piemēro vietējām šķirnēm.

7. pants

Dalībvalstis paredz, ka šķirnes apstiprina pēc iznākumiem, kas oficiālās pārbaudēs, jo īpaši audzēšanas izmēģinājumos, gūti attiecībā uz pietiekamu pazīmju skaitu, lai šķirni varētu aprakstīt. Metodēm, ko izmanto pazīmju noteikšanai, ir jābūt precīzām un uzticamām. Lai noteiktu atšķirīgumu, audzēšanas izmēģinājumos iekļauj vismaz pieejamās salīdzināmās šķirnes, kas ir Kopienā pazīstamas šķirnes atbilstīgi 5. panta 1. punktam. Direktīvas 9. panta piemērošanas nolūkā iekļauj citas pieejamas salīdzināmas šķirnes. Attiecībā šķirnēm, kuru sēklas var kontrolēt vienīgi kā standarta sēklas, neoficiālo pārbaužu iznākumus un praktisku informāciju, kas gūta audzēšanas izmēģinājumos, var ņemt vērā attiecībā uz oficiālas pārbaudes rezultātiem.

Tomēr saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var noteikt, ka no paredzētas dienas dažu dārzeņu šķirņu tipus apstiprina vienīgi, pamatojoties uz oficiālām pārbaudēm.

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, ņemot vērā pašreizējās zināšanas zinātnes un tehnoloģijas jomā, nosaka:

pazīmes, ko obligāti aptver dažādo šķirņu pārbaudes;

obligātās prasības attiecībā uz pārbaužu veikšanu.

Ja hibrīdu un sintētisko šķirņu pētīšanai ir jāveic ģenealoģisko komponentu pārbaude, dalībvalstis gādā par to, lai šīs pārbaudes rezultātus un ģenealoģisko komponentu aprakstu pēc selekcionāra pieprasījuma uzskatītu par konfidenciālu.

Attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni, kas minēta 4. panta 4. punktā, veic vides apdraudējuma novērtējumu, kas ir līdzvērtīgs tam, kas paredzēts Direktīvā 90/220/EEK.

Procedūras, kas garantē Direktīvā 90/220/EEK ieviestajam līdzvērtīgu vides apdraudējuma un citu attiecīgo elementu novērtējumu pēc Komisijas priekšlikuma ievieš ar Padomes regulu, balstoties uz atbilstīgu tiesisko pamatojumu Līgumā. Līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ģenētiski modificētas šķirnes apstiprina iekļaušanai valsts katalogā tikai pēc tam, kad tās ir apstiprinātas tirdzniecībai saskaņā ar Direktīvu 90/220/EEK.

Direktīvas 90/220/EEK 11. līdz 18. pantu vairs nepiemēro ģenētiski modificētām šķirnēm pēc tam, kad stājusies spēkā b) apakšpunktā minētā regula.

Sīki izstrādātus tehniskos un zinātniskos noteikumus par to, kā īstenojams apdraudējuma novērtējums, pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

▼M2

Dalībvalstis nodrošina, ka šķirni, kuru paredzēts izmantot pārtikā vai barībā, kā definēts 2. un 3. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu ( 2 ), apstiprina tikai tad, ja tā ir saņēmusi atļauju atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem.

▼B

8. pants

Dalībvalstis paredz, ka pieteikuma iesniedzējs, iesniedzot šķirnes apstiprinājuma pieteikumu, obligāti norāda, vai apstiprinājuma pieteikums nav jau sniegts kādā citā dalībvalstī, uz kuru dalībvalsti tas attiecās un šā pieteikuma iznākumu.

9. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai oficiāli tiktu publicēts to teritorijā apstiprināto šķirņu katalogs, un, ja ir vajadzīga šķirnes uzturoša audzēšana, pašu valstī atbildīgo personu vārdi. Ja vairākas personas atbild par kādas šķirnes uzturēšanu, to vārdi nav jāpublicē. Ja vārdi netiek publicēti, katalogā norāda iestādi, kuras rīcībā ir par šķirnes uzturēšanu atbildīgo personu vārdu saraksts.

Apstiprinot kādu šķirni, dalībvalstis gādā par to, ka šai šķirnei citās dalībvalstīs, ciktāl tas ir iespējams, ir viens un tas pats nosaukums.

Ja ir zināms, ka kādas šķirnes sēklas vai pavairošanas materiālu realizē citā valstī ar citu nosaukumu, tad šo nosaukumu arī norāda katalogā.

Attiecībā uz šķirnēm, kas iegūtas no šķirnēm, kuru oficiālais apstiprinājums noteikts saskaņā ar 12. panta 3. punkta otro un trešo daļu un kas apstiprinātas vienā vai vairākās dalībvalstīs, piemērojot oficiālos pasākumus, kas paredzēti minētajā noteikumā, saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var nolemt, ka visas dalībvalstis, kas īstenojušas šo apstiprinājumu, nodrošina, ka šīm šķirnēm ir nosaukumi, kas noteikti pēc vienas un tās pašas procedūras un atbilstīgi principiem še turpmāk.

Dalībvalstis, ņemot vērā pieejamo informāciju, cita starpā gādā par to, lai šķirnei, kas nav skaidri nošķirama:

—

no kādas šķirnes, kas iepriekš apstiprināta konkrētajā dalībvalstī vai kādā citā dalībvalstī, vai

—

no kādas citas šķirnes, kura ir novērtēta attiecībā uz atšķirīgumu, stabilitāti un viendabīgumu saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst šīs direktīvas noteikumiem, bet nav Kopienā zināma šķirne atbilstīgi 5. panta 1. punktam,

būtu minētās šķirnes nosaukums. Šo noteikumu nepiemēro, ja minētais nosaukums varētu maldināt vai radīt neizpratni par attiecīgo šķirni vai arī ja citi fakti, ievērojot attiecīgās dalībvalsts noteikumu kopumu attiecībā uz šķirņu nosaukumiem, liedz tā izmantojumu, vai arī ja šā nosaukuma brīvs izmantojums attiecībā uz šo šķirni nav iespējams sakarā ar trešo pušu tiesībām.

Dalībvalstis par katru apstiprināto šķirni sagatavo īpašu datni, kurā ir šķirnes apraksts un skaidrs visu to faktu kopsavilkums, pamatojoties uz kuriem sniegts apstiprinājums. Šķirņu apraksts attiecas uz augiem, kas tieši cēlušies no sēklām, kas ietilpst kategorijā “sertificētas sēklas” vai “standarta sēklas”.

Dalībvalstis gādā par to, lai apstiprinātas ģenētiski modificētas šķirnes kā tādas tiktu skaidri norādītas šķirņu katalogā. Tās gādā arī par to, lai katra persona, kas tirgo šādu šķirni, savā pārdošanas katalogā skaidri norādītu, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.

Attiecībā uz šķirnes nosaukuma atbilstību piemēro 63. pantu Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām ( 3 ).

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus attiecībā uz šķirņu nosaukuma atbilstību var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

10. pants

Par katru iesniegtu vai atsauktu kādas šķirnes apstiprinājuma pieteikumu, katru ierakstu kādā šķirņu katalogā, kā arī dažādus tā grozījumus tūlīt paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

Dalībvalstis attiecībā uz katru jaunu apstiprinātu šķirni nosūta pārējām dalībvalstīm un Komisijai īsu apstiprināšanas procedūrā konstatēto tai raksturīgo pazīmju aprakstu. Pēc pieprasījuma tās paziņo arī pazīmes, kas šo šķirni ļauj nošķirt no citām līdzīgām šķirnēm.

Katra dalībvalsts glabā pārējām dalībvalstīm un Komisijai pieejamas 9. panta 4. punktā minētās datnes par apstiprinātajām šķirnēm un šķirnēm, kuru apstiprinājums ir anulēts. Attiecībā uz šīm datnēm savstarpēji sniegtā informācija uzskatāma par konfidenciālu.

Dalībvalstis gādā par to, lai apstiprinājuma datnes personīgi un ekskluzīvi būtu pieejamas katrai personai, kas pierādījusi likumīgu interesi šajā sakarā. Šie noteikumi nav piemērojami, kad saskaņā ar 7. panta 3. punktu dati uzskatāmi par konfidenciāliem.

Kad tiek noraidīts vai anulēts kādas šķirnes apstiprinājums, attiecīgo pārbaužu rezultātus paziņo attiecīgajām personām ar pieņemto lēmumu.

11. pants

Dalībvalstis paredz, ka apstiprinātās šķirnes saglabājamas saskaņā ar pieņemto šķirnes uzturēšanas praksi.

Šķirnes uzturēšanai vienmēr ir jābūt kontrolējamai, pateicoties ierakstiem reģistros, ko veic par šķirni atbildīgā persona vai personas. Šiem ierakstiem ir jāaptver arī visu to paaudžu produkcija, kas izaudzētas pirms bāzes sēklām.

Paraugus var prasīt personai, kura atbild par šķirni. Vajadzības gadījumā šādus paraugus var ņemt oficiāli.

Ja uzturēšanu veic kādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kur šķirne apstiprināta, attiecīgās dalībvalstis cita citai sniedz administratīvu palīdzību attiecībā uz kontroli.

12. pants

Apstiprinājums ir spēkā uz laiku, kura termiņš ir desmitā kalendārā gada beigas pēc apstiprinājuma.

Apstiprinājumi, ko bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas iestādes pirms Vācijas apvienošanās piešķīrušas šķirnēm, ir spēkā vēlākais līdz brīdim, kad beidzas desmitais kalendāra gads pēc to iekļaušanas šķirņu katalogā, kuru saskaņā ar 3. panta 1. punktu ir sastādījusi Vācijas Federatīvā Republika.

Šķirnes apstiprinājumus var periodiski atjaunot, ja to attaisno tas, ka šķirne joprojām tiek audzēta pietiekami plaši, vai arī ja tā būtu jāsaglabā auga ģenētisko resursu saglabāšanas nolūkiem, ja vien joprojām ir izpildītas prasības, kas noteiktas attiecībā uz atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, vai kritēriji, kas noteikti saskaņā ar 44. panta 2. un 3. punktu. Izņemot gadījumu attiecībā uz augu ģenētiskajiem resursiem 44. panta nozīmē pieteikumus par atjaunošanu iesniedz ne vēlāk kā divus gadus pirms apstiprinājuma termiņa beigām.

Apstiprinājuma termiņu provizoriski pagarina līdz brīdim, kamēr pieņem lēmumu par apstiprinājuma atjaunojuma pieteikumu.

Šķirnēm, kuras ir apstiprinātas līdz 1972. gada 1. jūlijam vai, Dānijā, Īrijā un Apvienotajā Karalistē, līdz 1973. gada 1. janvārim, 1. punkta pirmajā daļā minēto laika posmu saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, atsevišķām šķirnēm var pagarināt vēlākais līdz 1990. gada 30. jūnijam, ja līdz 1982. gada 1. jūlijam ir paredzēti Kopienas līmenī organizētie oficiālie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti to apstiprinājuma atjaunošanai vai atvasināto šķirņu apstiprinājumam.

Attiecībā uz Grieķiju, Spāniju un Portugāli, pēc šo dalībvalstu lūguma un saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var noteikt, ka apstiprinājuma perioda termiņš dažām šķirnēm, kuras šajās dalībvalstīs ir apstiprinātas līdz 1986. gada 1. janvārim, ir 1990. gada 30. jūnijs, un attiecīgās šķirnes var iekļaut otrajā daļā minētajos oficiālajos pasākumos.

13. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai tiktu novērstas jebkādas šaubas, kas pēc kādas šķirnes apstiprinājuma radušās attiecībā uz tās atšķirīguma vai nosaukuma novērtējumu brīdī, kad to apstiprināja.

Kad pēc kādas šķirnes apstiprināšanas tiek konstatēts, ka atšķirīguma nosacījums atbilstoši 5. pantam nav izpildīts apstiprinājuma brīdī, apstiprinājumu aizstāj ar kādu citu lēmumu, vajadzības gadījumā ar atsaukumu, atbilstoši šai direktīvai.

Ar šo citu lēmumu attiecīgo šķirni no sākotnējā apstiprinājuma dienas vairs neuzskata par Kopienā pazīstamu šķirni atbilstoši 5. panta 1. punktam.

Kad pēc kādas šķirnes apstiprināšanas tiek konstatēts, ka tās nosaukums atbilstoši 9. pantam nebija pieņemams apstiprinājuma brīdī, nosaukumu pielāgo tā, lai tas atbilstu šai direktīvai. Dalībvalstis var pieļaut, ka iepriekšējais nosaukums uz laiku tiek izmantots kā papildu nosaukums. Sīki izstrādātus noteikumus, saskaņā ar kuriem iepriekšējo nosaukumu var izmantot kā papildu nosaukumu, var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

Sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus 1., 2. un 3. apakšpunktam, var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

14. pants

Dalībvalstis gādā par to, ka kādas šķirnes apstiprinājums tiek anulēts:

ja, veicot pārbaudes, tiek pierādīts, ka šķirne vairs nav atšķirīga, stabila vai pietiekami viendabīga;

ja to pieprasa par šķirni atbildīgā persona vai personas, ja vien netiek nodrošināta šķirnes uzturēšana.

Dalībvalstis var anulēt kādas šķirnes apstiprinājumu,

ja netiek ievēroti normatīvie un administratīvie akti, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu;

ja apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas brīdī vai veicot pārbaudi, tika sniegtas nepatiesas vai maldinošas ziņas par faktiem, pamatojoties uz kuriem tika piešķirts apstiprinājums.

15. pants

Dalībvalstis gādā par to, ka kāda šķirne tiktu svītrota no to katalogiem, ja šīs šķirnes apstiprinājums ir anulēts vai ja ir beidzies apstiprinājuma termiņš.

Dalībvalstis attiecībā uz pašu teritoriju var piešķirt periodu sertificēšanai un standarta sēklu kontrolei un sēklu tirdzniecībai vēlākais līdz 30. jūnijam trešajā gada pēc apstiprinājuma termiņa beigām.

Šķirnēm, kas saskaņā ar 16. panta 1. apakšpunktu ir atrodamas kopējā šķirņu katalogā, kas minēts 17. pantā, termiņu, kas izbeidzas vēlākais atbilstoši termiņiem, kurus saskaņā ar pirmo daļu ir piešķīrušas dažādās apstiprinājuma dalībvalstis, piemēro tirdzniecībai visās dalībvalstīs, ja vien attiecīgās šķirnes sēklām nepiemēro nekādu tirdzniecības ierobežojumu attiecībā uz šķirni.

Attiecībā uz šķirnēm, kuru apstiprinājums atjaunots saskaņā ar 12. panta 3. punktu, dalībvalstis var atļaut līdz 1994. gada 30. jūnijam izmantot nosaukumus, kas ir izmantoti līdz atjaunošanai.

16. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka no 17. pantā minētās publikācijas dienas uz to šķirņu sēklām, kas ir apstiprinātas saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar principiem, kas atbilst šīs direktīvas principiem, neattiecas nekādi tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz šķirni.

Var pieļaut, ka dalībvalstis pēc pieteikuma, ko izskata saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, un procedūru, kas paredzēta 46. panta 3. punktā, attiecībā uz ģenētiski modificētām šķirnēm, var aizliegt šķirnes izmantojumu visā savā teritorijā vai tās daļā vai paredzēt atbilstošus nosacījumus šķirnes audzēšanai vai, b) apakšpunktā paredzētajos gadījumos, nosacījumus to produktu izmantošanai, kas iegūti šādā audzēšanā:

ja ir konstatēts, ka šķirnes audzēšana varētu no fitosanitārā viedokļa kaitēt citu šķirņu vai sugu audzēšanai, vai

ja ir citi iepriekš neminēti pamatoti iemesli vai tādi iemesli, kas, iespējams, ir izvirzīti 10. panta 2. punktā minētās procedūras laikā, uzskatīt, ka šķirne apdraud cilvēku veselību vai vidi.

17. pants

Atbilstoši dalībvalstu sniegtajai informācijai un pēc tās saņemšanas, Komisija gādā par to, lai Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša C sērijā ar nosaukumu “Kopējais lauksaimniecības augu sugu šķirņu katalogs” tiktu publicētas visas tās šķirnes, uz kuru sēklām saskaņā ar 16. pantu nepiemēro tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz šķirni, kā arī 9. panta 1. punktā paredzētās norādes attiecībā uz personu vai personām, kuras atbild par šķirnes uzturēšanu. Publicētajā paziņojumā norāda dalībvalstis, kuras ir saņēmušas atļauju saskaņā ar 16. panta 2. punktu vai saskaņā ar 18. pantu.

Publicētajā paziņojumā uzskaita tās šķirnes, kam piemēro periodu saskaņā ar 15. panta 2. punkta otro daļu. Šajā sarakstā norāda šā perioda ilgumu un, vajadzības gadījumā, arī dalībvalstis, attiecībā uz ko šis periods nav spēkā.

Publicētajā paziņojumā skaidri norāda tās šķirnes, kas ir ģenētiski modificētas.

18. pants

Ja ir konstatēts, ka kādas kopējā šķirņu katalogā iekļautas šķirnes audzēšana kādā dalībvalstī varētu būt no fitosanitārā viedokļa kaitīga citu šķirņu vai sugu audzēšanai vai apdraudēt vidi vai cilvēku veselību, var pieļaut, ka šī dalībvalsts pēc pieprasījuma saskaņā ar saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, vai procedūru, kas paredzēta 46. panta 3. punktā, attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni, aizliedz minētās šķirnes sēklu vai pavairošanas materiāla tirdzniecību visā tās teritorijā vai tās daļā. Kritiskā gadījumā, kad pastāv kaitīgu organismu izplatīšanās draudi vai ir apdraudēta cilvēku veselība vai vide, attiecīgā dalībvalsts, tiklīdz ir iesniegts pieteikums, var ieviest šo aizliegumu līdz brīdim, kad pieņemts galīgais lēmums. Šo lēmumu pieņem trijos mēnešos saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, vai procedūru, kas paredzēta 46. panta 3. punktā, attiecībā uz ģenētiski modificētu šķirni.

19. pants

Ja apstiprinājums attiecībā uz kādu šķirni vairs nav spēkā kādā dalībvalstī, kura sākotnēji apstiprinājusi minēto šķirni, viena vai vairākas citas dalībvalstis var saglabāt šīs šķirnes apstiprinājumu, ar noteikumu, ka to teritorijā joprojām tiek ievērotas apstiprinājumam izvirzītās prasības. Ja attiecīgā šķirne ir šķirne, kurai ir vajadzīga šķirni uzturošā audzēšana, tai ir jābūt nodrošinātai arī turpmāk.

20. pants

Dalībvalstis paredz, ka rūpniecisko cigoriņu sēklas var laist tirgū tikai tad, ja tās ir oficiāli sertificētas kā “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas”.

Dalībvalstis paredz, ka citu dārzeņu sugu sēklas var laist tirgū tikai tad, ja tās ir vai nu oficiāli sertificētas “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas”, vai arī standarta sēklas.

Tomēr saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var paredzēt, ka no noteiktas dienas dažu sugu dārzeņu sēklas var laist tirgū tikai tad, ja tās ir oficiāli sertificētas “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas”.

Dalībvalstis gādā par to, lai sēklu oficiālās pārbaudes tiktu veiktas saskaņā ar pašreiz starptautiski izmantotajām metodēm tiktāl, cik šādas metodes pastāv.

21. pants

Neatkarīgi no 20. panta 1. un 2. punkta dalībvalstis paredz, ka tirgū var laist:

—

sēklas, ko izaudzē paaudzēs pirms bāzes sēklām, un

—

neapstrādātas sēklas, kas audzētas un tirgotas pārstrādei, ar noteikumu, ka ir nodrošināta sēklu identitāte.

22. pants

Atkāpjoties no 20. panta noteikumiem, dalībvalstis tomēr var pieļaut:

tādu bāzes sēklu oficiālu sertificēšanu un tirdzniecību, kas neatbilst nosacījumiem II pielikumā attiecībā uz dīgtspēju. Šajā gadījumā paredz visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka piegādātājs garantē konkrētu dīgtspēju, ko tas tirdzniecības mērķiem norāda uz īpašas etiķetes, uz kuras ir viņa vārds, adrese un sēklu partijas identifikācijas numurs;

lai nodrošinātu ātru apgādi ar sēklām, “bāzes sēklu” un “sertificētu sēklu” kategorijai atbilstošu sēklu oficiālu sertificēšanu un laišanu tirgū līdz pirmajam pircējam, neraugoties uz to, ka nav pabeigta oficiālā pārbaude par atbilstību II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīdzību. Sertificējumu piešķir tikai, ja ir iesniegts pagaidu analītisks ziņojums par sēklām un ar noteikumu, ka ir norādīts pirmā saņēmēja vārds un adrese; veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka piegādātājs garantē pagaidu analīzē apliecināto dīdzību; šo dīdzību tirdzniecības mērķiem norāda uz īpašas etiķetes, uz kuras ir piegādātāja vārds, adrese un partijas identifikācijas numurs.

Šie noteikumi neattiecas uz sēklām, kas ir ievestas no trešām valstīm, izņemot gadījumus, kad 36. pantā attiecībā uz pavairošanu ārpus Kopienas ir noteikts citādi.

Dalībvalstis, kas izmanto atkāpi, kura paredzēta a) vai b) apakšpunktā, cita citai sniedz administratīvu palīdzību attiecībā uz kontroli.

23. pants

Neatkarīgi no 20. panta 1. un 2. punkta dalībvalstis var:

atļaut to teritorijā reģistrētiem ražotājiem laist tirgū nelielus sēklu daudzumus zinātniskiem mērķiem vai selekcijai;

atļaut to teritorijā reģistrētiem selekcionāriem un to pārstāvjiem uz laiku tirgot sēklas, kas pieder šķirnei, attiecībā uz ko vismaz vienā dalībvalstī ir iesniegts pieteikums iekļaušanai valsts katalogā un par kuru ir iesniegta speciāla tehniska informācija.

Nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var piešķirt iepriekš b) apakšpunktā minētās atļaujas, nosaka saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz datu savākšanu, datu veidu, šķirnes uzglabāšanu un nosaukumu, kā arī iepakojumu marķēšanu.

Atļaujas, ko līdz 1998. gada 14. decembrim dalībvalstis ir piešķīrušas pašu teritorijā reģistrētiem ražotājiem 1. punktā definētajiem nolūkiem, paliek spēkā līdz 2. punktā minēto noteikumu pieņemšanai. Pēc tam visām šīm atļaujām jāsaskan ar noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 2. punktu.

24. pants

Attiecībā uz I un II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis var izvirzīt papildu vai stingrākas prasības to teritorijā ražotu sēklu sertificēšanai.

25. pants

▼M3

Dalībvalstis pieprasa, lai sēklu pārbaudei sertificēšanas nolūkiem paraugus saskaņā ar attiecīgajām metodēm ņemtu oficiāli vai oficiālā uzraudzībā. Tomēr, lai veiktu kontroli atbilstīgi 39. pantam, sēklu paraugus ņem oficiāli.

Šos noteikumus piemēro arī tad, kad standarta sēklu paraugi tiek ņemti pēckontroles pārbaudei.

▼M3

1.a

Ņemot sēklu paraugus oficiālā uzraudzībā, kā minēts 1. punktā, ievēro šādas prasības:

Sēklu paraugus ņem sēklu pārbaudes ņēmēji, kuriem attiecīgās dalībvalsts sēklu sertifikācijas iestāde ir izsniegusi atļauju šim nolūkam saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Sēklu paraugu ņēmējiem ir atbilstīga tehniskā kvalifikācija, kas ir iegūta apmācības kursos, kuri ir organizēti saskaņā ar oficiāliem sēklu paraugu ņēmējiem piemērojamiem nosacījumiem, un kas ir apstiprināta oficiālos eksāmenos.

Viņi veic sēklu paraugu ņemšanu saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskām metodēm.

Sēklu paraugu ņēmēji ir:

neatkarīgas fiziskas personas,

ii)

personas, ko nodarbina fiziskas vai juridiskas personas, kuru darbība neietver sēklu ražošanu, sēklu audzēšanu, sēklu pārstrādi vai sēklu tirdzniecību,

vai

iii)

personas, ko nodarbina fiziskas vai juridiskas personas, kuru darbība ietver sēklu ražošanu, sēklu audzēšanu, sēklu pārstrādi vai sēklu tirdzniecību.

Šā apakšpunkta iii) daļā minētajā gadījumā sēklu paraugu ņēmējs drīkst veikt sēklu paraugu ņemšanu tikai no tām sēklu partijām, kas ir saražotas viņa darba devēja vārdā, ja vien viņa darba devējs, sertifikācijas pieprasītājs un sēklu sertifikācijas iestāde nav vienojušies citādi.

Sēklu paraugu ņēmēju veikto darbu pienācīgi uzrauga kompetentā sēklu sertifikācijas iestāde. Ja tiek veikta automatizēta sēklu paraugu ņemšana, jāievēro piemērotas procedūras, veicot tās oficiālā uzraudzībā.

Lai veiktu d) apakšpunktā minēto uzraudzību, daļai no sēklu partijām, kas iesniegtas oficiālai sertifikācijai, kontroles sēklu paraugus ņem oficiāli sēklu paraugu ņēmēji. Šīs daļas īpatsvars principā ir pēc iespējas vienmērīgi sadalīts starp fiziskām un juridiskām personām, kas nodod sēklas sertifikācijai, taču to var arī izmantot, lai kliedētu kādas konkrētas aizdomas. Šīs daļas īpatsvars ir vismaz 5 %. Šo kontroles sēklu paraugu ņemšanu nepiemēro automatizētai paraugu ņemšanai.

Dalībvalstis salīdzina sēklu paraugus, kas ņemti oficiāli, ar paraugiem no tās pašas sēklu partijas, kuri ņemti oficiālā uzraudzībā.

Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti saskaņā ar šo direktīvu un ar kuriem reglamentē pārbaudi oficiālā uzraudzībā. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Sankcijas var ietvert a) apakšpunktā minētās atļaujas atņemšanu sēklu ņēmējiem, kam ir oficiāla atļauja, ja tie ir atzīti par vainīgiem oficiālo pārbaužu noteikumu pārkāpšanā tīši vai nolaidības dēļ. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda pārkāpuma gadījumā anulē visus ņemto sēklu paraugu sertificējumus, ja vien nevar pierādīt, ka šīs sēklas tomēr atbilst visām attiecīgajām prasībām.

1.b

Saskaņā ar 46. panta 2. punktā izklāstīto procedūru var paredzēt papildu pasākumus, kas piemērojami pārbaužu veikšanai oficiālā uzraudzībā.

▼B

Sēklu pārbaudei sertificēšanas nolūkā un pēckontroles testu veikšanai paraugus ņem no viendabīgām partijām; partijas maksimālais svars un parauga minimālais svars ir norādīts III pielikumā.

26. pants

Dalībvalstis pieprasa, lai bāzes sēklas, sertificētās sēklas un standarta sēklas pārdotu tikai pietiekami viendabīgās partijās un zīmogotos iepakojumos, uz kuriem ir plomba un marķējumi, kā noteikts 27. un 28. pantā.

Dalībvalstis attiecībā uz nelielu daudzumu tirdzniecību galapatērētājam var paredzēt atkāpes no 1. punkta noteikumiem attiecībā uz iepakojumu, zīmogošanu un marķēšanu.

Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var atļaut pašu ražotājiem laist tirgū vienas tās pašas sugas dažādu šķirņu standarta sēklu maisījumu nelielus iepakojumus. Sugas, uz kurām attiecas šis noteikums, noteikumus par nelielo iepakojumu maksimālo izmēru un marķēšanas prasības nosaka saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

27. pants

Dalībvalstis pieprasa, lai bāzes sēklu un sertificētu sēklu iepakojumi, kas nav EK nelielie iepakojumi, būtu aizzīmogoti oficiāli vai oficiālā uzraudzībā tādā veidā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot iepakojuma zīmogošanas sistēmu vai neatstājot aizskāruma pēdas vai nu uz oficiālās etiķetes, kas minēta 28. panta 1. punktā, vai arī uz iepakojuma.

Lai nodrošinātu iepakojuma aizzīmogošanu, zīmogošanas sistēmā obligāti ietilpst vai nu oficiālā etiķete, vai arī oficiāla zīmoga uzlikšana.

Otrajā daļā noteiktie pasākumi nav vajadzīgi, ja lieto vienreizēju zīmogošanas sistēmu.

Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt, vai konkrētā iepakojuma zīmogošanas sistēma atbilst šīs daļas noteikumiem.

Oficiāli aizzīmogotus iepakojumus nevar zīmogot atkārtoti, vienu reizi vai vairākkārt, ja vien to nedara oficiāli vai oficiālā uzraudzībā. Ja iepakojumus aizzīmogo atkārtoti, uz 28. panta 1. punktā paredzētās etiķetes norāda atkārtotas aizzīmogošanas faktu, datumu un atbildīgo iestādi.

Dalībvalstis pieprasa, lai standarta sēklu iepakojumi un nelielie sertificētu sēklu iepakojumi būtu aizzīmogoti tā, ka tos nevar atvērt, nesabojājot iepakojuma zīmogošanas sistēmu vai neatstājot aizskāruma pēdas vai nu uz 28. panta 3. punktā minētās etiķetes, vai arī uz iepakojuma. Izņemot nelielos iepakojumus, tiem ir arī plomba vai līdzvērtīgs aizzīmogojums, ko piestiprina persona, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var noteikt, vai konkrēta iepakojuma zīmogošanas sistēma atbilst šīs daļas noteikumiem. Sertificēto sēklu nelielos iepakojumus aizzīmogo atkārtoti tikai oficiālā uzraudzībā.

Dalībvalstis var paredzēt atkāpes no 1. un 2. punkta attiecībā uz nelieliem pašu teritorijā aizzīmogotiem bāzes sēklu iepakojumiem. Nosacījumus attiecībā uz šīm atkāpēm var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

28. pants

Izņemot gadījumus, kad sertificētas sēklas ir mazos EK iepakojumos, dalībvalstis pieprasa, lai bāzes sēklu un sertificētu sēklu iepakojumi:

ārpusē būtu marķēti ar oficiālu etiķeti, kas nav iepriekš lietota, atbilst IV pielikuma A daļā izklāstītajiem nosacījumiem un sniedz ziņas vienā no Kopienas oficiālajām valodām. Caurspīdīgiem iepakojumiem etiķete var būt iekšpusē ar noteikumu, ka to var izlasīt. Etiķetes krāsa bāzes sēklām ir balta un sertificētām sēklām – zila. Lietojot etiķeti ar caurumu auklai, tās piestiprināšana vienmēr ir jānodrošina ar oficiālu zīmogu. Ja 22. pantā paredzētajos gadījumos bāzes sēklas neatbilst II pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz dīgtspēju, šo faktu norāda uz etiķetes. Ir atļauta oficiālu uzlīmju lietošana. Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var atļaut, ka uz iepakojuma oficiālā uzraudzībā neizdzēšami pēc etiķetes parauga tiek iespiestas paredzētās norādes;

ietvertu oficiālu dokumentu tādā pašā krāsā, kā etiķete, kurā būtu norādīta vismaz IV pielikuma A daļas a) punkta 4. līdz 7. apakšpunktā prasītā informācija. Šo dokumentu sastāda tā, lai to nevarētu sajaukt ar a) apakšpunktā minēto oficiālo etiķeti. Šis dokuments nav obligāts, ja informācija ir neizdzēšamā drukā iespiesta uz iepakojuma vai ja saskaņā ar a) apakšpunkta noteikumiem ir lietota uzlīme vai etiķete no nenoplēšama materiāla.

Dalībvalstis var paredzēt atkāpes no 1. punkta attiecībā uz pašu teritorijā zīmogotiem nelieliem iepakojumiem. Nosacījumus attiecībā uz šīm atkāpēm var noteikt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā.

Uz standarta sēklu iepakojumiem un uz nelieliem “sertificētu sēklu” sēklu iepakojumiem saskaņā ar norādēm IV pielikuma B daļā ir piegādātāja etiķete vai drukāts vai iespiests uzraksts vienā no oficiālajām Kopienas valodām. Sertificētām sēklām etiķetes krāsa ir zila, bet standarta sēklām – tumši dzeltena.

Izņemot nelielos standarta sēklu iepakojumus, ar šo noteikumu paredzēto vai atļauto informāciju strikti nošķir no jebkuras citas informācijas uz etiķetes vai iepakojuma, tostarp 30. pantā minētās informācijas.

Pēc 1992. gada 30. jūnija saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 46. panta 2. punktā, var nolemt, ka visu vai dažu sugu standarta sēklu nelieliem iepakojumiem būtu jāpiemēro šī prasība un ka paredzētā vai atļautā informācija kā citādi būtu jānošķir no kādas citas informācijas, ja uz etiķetes vai iepakojuma ir skaidri norādīta raksturīgā pazīme.

Šķirnēm, kuras 1970. gada 1. jūlijā ir plaši pazīstamas, etiķetē cita starpā var būt norāde uz šķirnes uzturēšanu, kas deklarēta vai tiks deklarēta saskaņā ar 41. panta 2. punkta noteikumiem. Ir aizliegts atsaukties uz kādām īpašām pazīmēm, kas varētu būt saistītas ar šķirnes uzturēšanu.

Attiecīgais datums ir:

—

1973. gada 1. janvāris Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei,

—

1986. gada 1. marts Spānijai.

Šī atsauce seko šķirnes nosaukumam, no kura tā ir skaidri nodalīta, vēlams ar domuzīmi. Tai nepiešķir lielāku nozīmi, kā šķirnes nosaukumam.

29. pants

Dalībvalstis paredz visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sēklu identitātes kontroli sertificētu sēklu nelielo iepakojumu gadījumā, jo īpaši brīdī, kad tiek nošķirtas sēklu partijas. Šajā sakarā tās var pieprasīt, lai nelielos iepakojumus, ko fasē to teritorijā, aizzīmogo oficiāli vai oficiālā pārraudzībā.

30. pants

Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var noteikt, ka gadījumos, kas nav paredzēti šajā direktīvā, uz visu veidu bāzes sēklu, sertificētu sēklu vai standarta sēklu iepakojumiem ir piegādātāja etiķete (kas var būt vai nu atsevišķi no oficiālās etiķetes, vai arī kā piegādātāja informācija, kas uzdrukāta tieši iepakojumam).

Ziņas, kam jābūt uz visām šīm etiķetēm, arī nosaka saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

Attiecībā uz bāzes sēklām un sertificētām sēklām, etiķetei vai 1. punktā minētajai uzdrukai jābūt tā izstrādātām, lai tās nevarētu sajaukt ar 28. panta 1. punktā minēto oficiālo etiķeti.

31. pants

Attiecībā uz ģenētiski modificētas šķirnes sēklām uz jebkādas oficiālas vai citādas etiķetes vai dokumenta, kas ir piestiprināts vai pievienots sēklu partijai, saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir skaidri norādīts, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.

32. pants

Dalībvalstis paredz, ka vai nu uz oficiālās etiķetes, vai arī uz piegādātāja etiķetes, kā arī uz iepakojuma vai tā iekšpusē ir jābūt norādei uz katru bāzes sēklu, sertificētu sēklu vai standarta sēklu ķīmisku apstrādi. Nelieliem iepakojumiem šīs norādes var būt tieši uz iepakojuma vai tā iekšpusē.

33. pants

Meklējot labākus alternatīvos variantus dažiem šīs direktīvas noteikumiem, var tikt pieņemts lēmums uz laiku un ar īpašiem nosacījumiem organizēt eksperimentus Kopienas līmenī saskaņā ar 46. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

Šādu eksperimentu sakarā dalībvalstis var atbrīvot no dažām šajā direktīvā paredzētām saistībām. Šāda atbrīvojuma darbības jomu nosaka, atsaucoties uz noteikumiem, uz kuriem to attiecina. Eksperimenta ilgums nepārsniedz septiņus gadus.

34. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka sēklas, kas laistas tirgū saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ne obligāti, ne fakultatīvi netiek pakļautas nekādiem tirdzniecības ierobežojumiem saistībā ar to pazīmēm, pārbaudes nosacījumiem, marķēšanu un zīmogošanu, izņemot ierobežojumus, kas paredzēti šajā vai kādā citā direktīvā.

Līdz brīdim, kad saskaņā ar 20. panta 3. punktu ir pieņemts lēmums, katra dalībvalsts pēc pašas iesniegta pieprasījuma saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var saņemt atļauju noteikt, ka no šim nolūkam paredzētiem datumiem dažu dārzeņu sugu sēklas var laist tirgū vienīgi tad, ja tās ir oficiāli sertificētas kā “bāzes sēklas” vai “sertificētas sēklas”.

35. pants

Nosacījumi, ar kādiem selekcionētas sēklas no sēklu paaudzēm, kas audzētas pirms bāzes sēklām, var laist tirgū saskaņā ar 21. panta pirmo ievilkumu, ir šādi:

tām ir jābūt kompetentas sertifikācijas iestādes oficiāli pārbaudītām saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro bāzes sēklu sertificēšanai;

tām ir jābūt iepakotām saskaņā ar šo direktīvu; un

uz iepakojumiem ir jābūt oficiālai etiķetei, uz kuras ir vismaz šādas ziņas:

—

sertificēšanas iestāde un dalībvalsts vai to atšķirības abreviatūra,

—

partijas identifikācijas numurs,

—

aizzīmogošanas mēnesis un gads, vai

—

mēnesis un gads, kad pēdējoreiz veikta oficiāla paraugu ņemšana sertificēšanas nolūkā,

—

suga, kas norādīta vismaz ar tās botāniskā nosaukumu, kas var būt saīsināts un bez autoru vārdiem, latīņu burtiem,

—

šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,

—

norāde “pirmsbāzes sēklas”,

—

paaudžu skaits pirms sēklām, kas ietilpst kategorijā “sertificētu sēklas”.

Etiķete ir balta ar diagonālu violetu līniju.

36. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka dārzeņu sēklas:

—

kuras ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai sertificētām sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas vai nu vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai arī kādā trešā valstī, kurai piešķirta līdzvērtība saskaņā ar 37. panta 1. punkta d) apakšpunktu, vai kuras ir tieši iegūtas, dalībvalstī oficiāli sertificētas bāzes sēklas sakrustojot ar bāzes sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas kādā trešā valstī, un

—

kuras ir novāktas kādā citā dalībvalstī,

pēc pieprasījuma un neskarot citus šīs direktīvas noteikumus, oficiāli sertificē kā sēklas, kas sertificētas katrā dalībvalstī, ja attiecīgās sēklas izturējušas pārbaudi uz lauka atbilstoši nosacījumiem, kas I pielikumā paredzēti attiecīgajai kategorijai, un ja oficiālā pārbaudē ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi II pielikumā, kas paredzēti attiecībā uz šo pašu kategoriju.

Ja šādos gadījumos sēklas ir iegūtas tieši no oficiāli sertificētām sēklām, kas audzētas paaudzēs pirms bāzes sēklām, dalībvalstis var atļaut tās oficiāli sertificēt kā bāzes sēklas, ja ir izpildīti minētajai kategorijai paredzētie nosacījumi.

Dārzeņu sēklas, kas ir novāktas Kopienā un ir paredzētas sertificēšanai saskaņā ar 1. punktu:

—

iepako un marķē ar oficiālu etiķeti, kas atbilst V pielikuma A un B daļā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar 27. panta 1. punktu, un

—

tām ir pievieno oficiālu dokumentu, kas atbilst V pielikuma C daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pirmā ievilkuma noteikumus par iepakošanu un marķēšanu var nepiemērot, ja iestādes, kas ir atbildīgas par pārbaudēm uz lauka, iestādes, kas sastāda dokumentus to sēklu sertificēšanai, kuru sertificēšana nav pabeigta, un iestādes, kas ir atbildīgas par sertificēšanu, ir vienas un tās pašas, vai ja šīs iestādes vienojas par atbrīvojumu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka dārzeņu sēklas,

—

kas ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai sertificētām sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas vai nu vienā vai vairākās dalībvalstīs, vai arī kādā trešā valstī, kurai piešķirta līdzvērtība saskaņā ar 37. panta 1. punkta d) apakšpunktu, vai kuras ir tieši iegūtas, dalībvalstī oficiāli sertificētas bāzes sēklas sakrustojot ar bāzes sēklām, kuras ir oficiāli sertificētas kādā no šādām trešām valstīm, un

—

kuras ir novāktas kādā trešā dalībvalstī,

pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā sēklas, kas ir sertificētas katrā dalībvalstī, kur bāzes sēklas ir vai nu iegūtas, vai oficiāli sertificētas, ja attiecīgās sēklas ir izturējušas pārbaudi uz lauka atbilstoši attiecīgās kategorijas nosacījumiem, kas izklāstīti lēmumā par līdzvērtību, kurš pieņemts saskaņā ar 37. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un ja oficiālā pārbaudē ir konstatēts, ka izpildīti II pielikumā paredzētie nosacījumi attiecībā uz šo pašu kategoriju. Arī citas dalībvalstis var atļaut šādu sēklu oficiālu sertificēšanu.

37. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka:

vai oficiālās šķirņu pārbaudes, kas veiktas trešās valstīs, nodrošina tās pašas garantijas, kā tās, ko saskaņā ar 7. pantu īsteno dalībvalstīs;

vai kādā trešā valstī īstenotas kontroles attiecībā uz šķirņu uzturēšanu nodrošina tās pašas garantijas, kā kontroles, ko ir īstenojušas dalībvalstis;

vai direktīvas 36. pantā paredzētajos gadījumos pārbaudes uz lauka trešā valstī atbilst I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem;

vai dārzeņu sēklas, kas novāktas kādā trešā valstī un kam ir tādas pašas garantijas attiecībā uz to pazīmēm un pasākumiem, kas paredz šo sēklu pārbaudi, identitātes nodrošināšanu, marķēšanu un kontroli, šajā ziņā ir līdzvērtīgas bāzes sēklām, sertificētām sēklām vai standarta sēklām, kas ir novāktas Kopienā un atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

Šā panta 1. punktu piemēro arī visām jaunajām dalībvalstīm no tās pievienošanās datuma līdz datumam, kad tajās stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

38. pants

Lai novērstu jebkādus pagaidu sarežģījumus vispārējā apgādē ar bāzes sēklām, sertificētām sēklām vai standarta sēklām, kas rodas Kopienā un ko nevar citādi pārvarēt, saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka dalībvalstis uz noteiktu laiku pieļauj to, visā Kopienā tādā daudzumā, kas vajadzīgs, lai atrisinātu apgādes sarežģījumus, tirgo tādas kategorijas sēklas, kas pakļauta mazāk stingrām prasībām, vai tādu šķirņu sēklas, kas nav iekļautas kopējā dārzeņu šķirņu katalogā vai dalībvalstu šķirņu katalogos.

Visu attiecīgo šķirņu sēklu kategorijām oficiālā etiķete ir tāda, kāda paredzēta atbilstīgajai kategorijai; iepriekš minētajos katalogos neiekļautu šķirņu sēklām oficiālās etiķetes krāsa ir brūna. Etiķetē vienmēr ir norādīts, ka attiecīgās sēklas atbilst mazāk stingrām prasībām.

Noteikumus 1. punkta piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

39. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar dārzeņu sēklu tirdzniecību tiek veiktas oficiālas pārbaudes vismaz izlases pārbaužu veidā, lai pārbaudītu atbilstību šīs direktīvas nosacījumiem un prasībām.

Neskarot sēklu brīvu kustību Kopienas teritorijā, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tirgojot no trešajām valstīm ievestas sēklas daudzumos, kas pārsniedz divus kilogramus, par tām ir sniegtas šādas ziņas:

suga;

šķirne;

kategorija;

ražošanas valsts un oficiālā pārbaudes iestāde;

nosūtīšanas valsts;

importētājs;

sēklu daudzums.

Šo ziņu sniegšanas veidu var noteikt saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

40. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai sēklas, kas atbilst kategorijai “sertificētas sēklas” un “standarta sēklas”, tiktu pakļautas oficiālai pēckontrolei uz lauka, ko veic izlases veidā attiecībā uz šķirnes identitāti un tīrību, salīdzinot ar kontroles paraugu rādītājiem.

41. pants

Dalībvalstis gādā par to, lai personas, kuras atbild par etiķešu piestiprināšanu attiecībā uz standarta sēklām, kas paredzētas tirdzniecībai;

informē tās par savu darbību sākumu un beigām;

kārto uzskaiti attiecībā uz visām standarta sēklu partijām un glabā to pieejamu visām dalībvalstīm vismaz trīs gadus;

vismaz divus gadus glabā dalībvalstīm pieejamu to šķirņu sēklu kontrolparaugu, kam uzturēšana nav vajadzīga;

ņem paraugus no katras tirdzniecībai paredzētas partijas un glabā tos dalībvalstīm pieejamus vismaz divus gadus.

Uz darbībām, kas minētas b) un d) apakšpunktā, attiecas oficiāla uzraudzība, ko veic izlases veidā. Pienākumu, kas paredzēts c) apakšpunktā, piemēro vienīgi ražotājiem.

Dalībvalstis gādā par to, lai katra persona, kura saskaņā ar 28. panta 4. punktu ir paredzējusi veikt šķirnes uzturēšanas norādi, par šo nodomu paziņo iepriekš.

42. pants

Ja, veicot pēckontroles testus uz lauka, vairākas reizes konstatēts, ka kādas šķirnes sēklas pietiekami neapmierina nosacījumus, kas izvirzīti attiecībā uz šķirnes identitāti un tīrību, dalībvalstis gādā par to, lai personai, kas atbild par to tirdzniecību, pilnīgi vai daļēji (vajadzības gadījumā uz laiku) tiktu aizliegts pārdot šādas sēklas.

Pasākumus, kas paredzēti, piemērojot 1. punktu, anulē, tiklīdz pietiekami droši konstatēts, ka sēklas, kas paredzētas tirdzniecībai, nākotnē apmierinās nosacījumus attiecībā uz šķirnes identitāti un tīrību.

▼M1

43. pants

Kopienas salīdzinošās pārbaudes un pētījumus Kopienā veic to dārzeņu sēklu paraugu pēcpārbaudei, kuras laiž pārdošanā atbilstoši šīs direktīvas obligātajiem vai izvēles noteikumiem un kuras ņemtas paraugu ņemšanas laikā. Salīdzinošajās pārbaudēs un pētījumos drīkst ietvert:

—

sēklas, kas novāktas trešās valstīs,

—

sēklas, kas piemērotas bioloģiskai ražošanai,

—

sēklas, kas laistas pārdošanā saistībā ar auga ģenētisko resursu saglabāšanu in situ un ilgstošu izmantošanu.

Šīs salīdzinošās pārbaudes un pētījumus izmanto, lai saskaņotu sertificēšanas tehniskās metodes un lai pārbaudītu, vai ir izpildīti tie nosacījumi, kuriem jāatbilst sēklām.

Komisija, rīkojoties saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru, veic pasākumus, kas vajadzīgi salīdzināmo pārbaužu un pētījumu veikšanai. Komisija informē 46. panta 1. punktā minēto komiteju par tehniskajiem pasākumiem pārbaužu un pētījumu veikšanai un to rezultātiem.

Kopiena var finansēt šā panta 1. un 2. punktā minēto pārbaužu un pētījumu veikšanu.

Finansiālais ieguldījums nepārsniedz gada apropriācijas, par kurām budžeta lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu.

Pārbaudes un pētījumus, kuros drīkst izmantot Kopienas finansiālo ieguldījumu, kā arī sīki izstrādātus noteikumus finansiālā ieguldījuma nodrošināšanai nosaka saskaņā ar 46. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Šā panta 1. un 2. punktā paredzētās pārbaudes un pētījumus drīkst veikt vienīgi valsts institūcijas vai juridiskas personas, kuras darbojas valsts pārraudzībā.

▼B

44. pants

Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru var paredzēt īpašus nosacījumus, lai ņemtu vērā pārmaiņas attiecībā uz nosacījumiem, atbilstoši kuriem ķīmiski apstrādātas sēklas var tirgot.

Saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru tiek paredzēti īpaši nosacījumi, lai ņemtu vērā pārmaiņas attiecībā uz šķirnes saglabāšanu in situ un augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, audzējot un realizējot sēklas, kas iegūtas no:

primitīvām šķirnēm un šķirnēm, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, neskarot noteikumus Padomes 1994. gada 20. jūnija Regulā (EK) Nr. 1467/94 par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, vākšanu un izmantošanu lauksaimniecībā ( 4 );

šķirnēm, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos.

Īpašie nosacījumi, kas minēti 2. punktā, jo īpaši ietver šādus punktus:

attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktu, primitīvās un pārējās šķirnes apstiprina saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ņem vērā neoficiālu izmēģinājumu rezultātus un praktiskas zināšanas, pateicoties pieredzei, kas gūta, audzēšanas, pavairošanas un izmantošanas procesā, kā arī sīkus šķirņu un to attiecīgo apzīmējumu aprakstus, kas paziņoti attiecīgajai dalībvalstij, un, ja tie ir izsmeļoši, tiek noteikts atbrīvojums no oficiālas pārbaudes. Apstiprinot šādu primitīvu šķirni vai standarta šķirni, kopējā katalogā to iekļauj kā “saglabāšanas šķirni”;

attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktu, atbilstoši kvantitatīvi ierobežojumi.

45. pants

Grozījumus, kas izdarāmi pielikumos, ņemot vērā zinātnes vai tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

46. pants

Komisijai palīdz Pastāvīgā lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un reproduktīvā materiāla komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmuma 66/399/EEK 1. pantu ( 5 ).

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laika posms ir viens mēnesis.

Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

Komiteja pieņem savu reglamentu.

47. pants

Izņemot gadījumus, kad 18. pantā un I un II pielikumā ir paredzēts citādi, šī direktīva neskar valstu likumu noteikumus, ko pamato apsvērumi sakarā ar uz cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzību, augu aizsardzību vai rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību.

48. pants

Īpašus nosacījumus var pieņemt saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru, lai ņemtu vērā pārmaiņas šādās jomās:

nosacījumi, ar kādiem var tirgot ķīmiski apstrādātas sēklas;

nosacījumi, ar kādiem sēklas var tirgot saistībā ar saglabāšanu in situ un augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ieskaitot tādu sēklu maisījumu, kurā ir arī sugas, kas ir uzskaitītas Padomes Direktīvas 2002/53/EEK ( 6 ) 1. pantā, kas ir saistītas ar īpašām dabīgām un pa daļai dabīgām dzīvotnēm, un ko apdraud ģenētiskā erozija;

nosacījumi, ar kādiem var tirgot sēklas, kas ir derīgas bioloģiskajai ražošanai.

Īpašie nosacījumi, kas minēti 1.b punktā, jo īpaši ietver šādus punktus:

šo sugu sēklas ir zināmas izcelsmes sēklas, ko katrā dalībvalstī apstiprinājusi attiecīgā iestāde, kas atbild par sēklu realizēšanu noteiktos apgabalos;

attiecīgi kvantitatīvi ierobežojumi.

49. pants

Dalībvalsti pēc pieprasījuma, kas izskatāms saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pienākuma piemērot šo direktīvu dažām sugām, ko parasti nepavairo un netirgo tās teritorijā, izņemot gadījumus, kad tas būtu pretrunā ar 16. panta 1. punktu un 34. panta 1. punktu.

50. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu normatīvo aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva.

Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

51. pants

Direktīvu 70/458/EEK, kas grozīta ar VI pielikuma A daļā minētajām direktīvām, atceļ, neskarot dalībvalstu saistības attiecībā uz pārņemšanas termiņiem VI pielikuma B daļā.

Norādes uz atcelto direktīvu uzskata par norādēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar VII korelācijas tabulu VII pielikumā.

52. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

53. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

I PIELIKUMS

NOSACĪJUMI KULTŪRU SERTIFICĒŠANAI

1.	Kultūrai piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība.

2.	Bāzes sēklu gadījumā tiek veikta vismaz viena oficiālā pārbaude uz lauka. Sertificētu sēklu gadījumā tiek veikta vismaz viena pārbaude uz lauka, ko oficiāli kontrolē, pakļaujot pārbaudei vismaz 20 % katras sugas kultūraugu.

3.	Lauka stāvoklis un kultūru attīstības stadija ir tāda, kas ļauj pienācīgi pārbaudīt šķirnes identitāti un tīrību un veselības stāvokli.

▼M11

3.a	Ja pēc 1., 2. un 3. punkta īstenošanas joprojām pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, sertifikācijas iestāde identitātes pārbaudei var izmantot starptautiski atzītu un reproducējamu bioķīmisku vai molekulāru paņēmienu saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem standartiem.

▼B

Minimālais attālums no kaimiņos esošajiem augiem, kas var izraisīt nevēlamu svešapputi ir šāds.

Beta vulgaris

1) attiecībā uz visiem Betaģints putekšņu avotiem, kas nav minēti turpmāk	1 000 metri;
2) attiecībā uz vienas un tās pašas pasugas šķirņu putekšņu avotiem, kas pieskaitāmi atšķirīgai šķirņu grupai:
a) bāzes sēklām	1 000 metri;
b) sertificētām sēklām	600 metri;
3) attiecībā uz vienas un tās pašas pasugas šķirņu putekšņu avotiem, kas pieskaitāmi vienai un tai pašai šķirņu grupai:
a) bāzes sēklām	600 metri;
b) sertificētām sēklām	300 metri.

Šķirņu grupas, kas minētas 2) un 3) punktā, nosaka saskaņā ar 46. panta 2. punktā minēto procedūru.

Brassica sugas

1) attiecībā uz svešapputes avotiem, kas var izraisīt ievērojamu Brassicasugas šķirņu pasliktināšanos:
a) bāzes sēklām	1 000 metri;
b) sertificētām sēklām	600 metri;
2) attiecībā uz citiem svešapputes avotiem, kas var krustoties ar Brassicasugas šķirnēm:
a) bāzes sēklām	500 metri;
b) sertificētām sēklām	300 metri.

Rūpnieciskie cigoriņi

1) attiecībā uz citām tās pašas ģints vai pasugas sugām	1 000 metri;
2) attiecībā uz citām rūpniecisko cigoriņu šķirnēm:
a) bāzes sēklām	600 metri;
b) sertificētām sēklām	300 metri.

Pārējās sugas

1) attiecībā uz svešapputes avotiem, kas var izraisīt būtisku pārējo sugu šķirņu pasliktināšanos svešapputes dēļ:
a) bāzes sēklām	500 metri;
b) sertificētām sēklām	300 metri;
2) attiecībā uz svešapputes avotiem, kas svešapputes rezultātā var izraisīt krustošanos ar pārējo sugu šķirnēm:
a) bāzes sēklām	300 metri;
b) sertificētām sēklām	100 metri.

Šos attālumus var neievērot, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

▼M9

Kultūraugi ir praktiski brīvi no jebkādiem kaitīgajiem organismiem, kuri samazina pavairošanas materiāla lietderību un pazemina tā kvalitāti.

Kultūraugi arī atbilst prasībām par Savienības karantīnas organismiem, aizsargājamās zonas karantīnas organismiem un reglamentētajiem nekarantīnas organismiem (RNKO), kuras paredzētas īstenošanas aktos, kas pieņemti, ievērojot Regulu (ES) 2016/2031 ( 7 ), kā arī pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot minētās regulas 30. panta 1. punktu.

▼B

II PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KURIEM SĒKLAS OBLIGĀTI ATBILST

1.	Sēklām piemīt pietiekama šķirnes identitāte un tīrība.

▼M9

Sēklas ir praktiski brīvas no jebkādiem kaitīgajiem organismiem, kuri samazina pavairošanas materiāla lietderību un pazemina tā kvalitāti.

Sēklas arī atbilst prasībām par Savienības karantīnas organismiem, aizsargājamās zonas karantīnas organismiem un RNKO, kuras paredzētas īstenošanas aktos, kas pieņemti, ievērojot Regulu (ES) 2016/2031, kā arī pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot minētās regulas 30. panta 1. punktu.

▼B

Sēklas atbilst arī šādiem nosacījumiem.

Standarti

Sugas	Minimālā analītiskā tīrība (% no svara)	Maksimālais citu augu sugu sēklu saturs (% no svara)	Minimālā dīgtspēja (% čemuru vai tīru sēklu)
Allium cepa	97	0,5	70
▼M4
Allium fistulosum	97	0,5	65
▼B
Allium porrum	97	0,5	65
▼M4
Allium sativum	97	0,5	65
Allium schoenoprasum	97	0,5	65
▼B
Anthriscus cerefolium	96	1	70
Apium graveolens	97	1	70
Asparagus officinalis	96	0,5	70
►M8 Beta vulgaris (galda biešu grupa) ◄	97	0,5	50 (čemuri)
►M8 Beta vulgaris (pārējais, kas nepieder pie galda biešu grupas) ◄	97	0,5	70 (čemuri)
►M8 Brassica oleracea (ziedkāpostu grupa) ◄	97	1	70
►M8 Brassica oleracea (pārējais, kas nepieder pie ziedkāpostu grupas) ◄	97	1	75
►M8 Brassica rapa (Ķīnas kāpostu grupa) ◄	97	1	75
►M8 Brassica rapa (rāceņu grupa) ◄	97	1	80
►M8 Capsicum annuum ◄	97	0,5	65
►M8 Cichorium intybus (Vitlufa cigoriņu grupa, lapu cigoriņu grupa) ◄	95	1,5	65
►M8 Cichorium intybus (rūpniecisko (sakņu) cigoriņu grupa); ◄	97	1	80
Cichorium endivia	95	1	65
Citrullus lanatus	98	0,1	75
Cucumis melo	98	0,1	75
Cucumis sativus	98	0,1	80
Cucurbita maxima	98	0,1	80
Cucurbita pepo	98	0,1	75
Cynara cardunculus	96	0,5	65
Daucus carota	95	1	65
Foeniculum vulgare	96	1	70
Lactuca sativa	95	0,5	75
►M6 Solanum lycopersicum L. ◄	97	0,5	75
Petroselinum crispum	97	1	65
Phaseolus coccineus	98	0,1	80
Phaseolus vulgaris	98	0,1	75
Pisum sativum	98	0,1	80
Raphanus sativus	97	1	70
▼M4
Rheum rhabarbarum	97	0,5	70
▼B
Scorzonera hispanica	95	1	70
Solanum melongena	96	0,5	65
Spinacia oleracea	97	1	75
Valerianella locusta	95	1	65
Vicia faba	98	0,1	80
▼M4
Zea mays	98	0,1	85

▼M9

Reglamentēto nekarantīnas organismu (RNKO) klātbūtne dārzeņu sēklās vismaz vizuālā pārbaudē nepārsniedz attiecīgos tabulā norādītos pieļaujamos līmeņus:

Baktērijas
RNKO vai to izraisītie simptomi	Dārzeņu sēklu ģints vai suga	RNKO klātbūtnes pieļaujamais līmenis uz dārzeņu sēklām
Clavibacter michiganensis ssp. michiganensis (Smith) Davis et al. [CORBMI]	Solanum lycopersicum L.	0 %
Xanthomonas axonopodis pv. phaseoli (Smith) Vauterin et al. [XANTPH]	Phaseolus vulgaris L.	0 %
Xanthomonas euvesicatoria Jones et al. [XANTEU]	Capsicum annuum L., Solanum lycopersicum L.	0 %
Xanthomonas fuscans subsp. fuscans Schaad et al. [XANTFF]	Phaseolus vulgaris L.	0 %
Xanthomonas gardneri (ex Šutič 1957) Jones et al [XANTGA]	Capsicum annuum L., Solanum lycopersicum L.	0 %
Xanthomonas perforans Jones et al. [XANTPF]	Capsicum annuum L., Solanum lycopersicum L.	0 %
Xanthomonas vesicatoria (ex Doidge) Vauterin et al. [XANTVE]	Capsicum annuum L., Solanum lycopersicum L.	0 %
Kukaiņi un ērces
RNKO vai to izraisītie simptomi	Dārzeņu sēklu ģints vai suga	RNKO klātbūtnes pieļaujamais līmenis uz dārzeņu sēklām
Acanthoscelides obtectus (Say) [ACANOB]	Phaseolus coccineus L., Phaseolus vulgaris L.	0 %
Bruchus pisorum (Linnaeus) [BRCHPI]	Pisum sativum L.	0 %
Bruchus rufimanus Boheman [BRCHRU]	Vicia faba L.	0 %
Nematodes
RNKO vai to izraisītie simptomi	Dārzeņu sēklu ģints vai suga	RNKO klātbūtnes pieļaujamais līmenis uz dārzeņu sēklām
Ditylenchus dipsaci (Kuehn) Filipjev [DITYDI]	Allium cepa L., Allium porrum L.	0 %
Vīrusi, viroīdi, vīrusveidīgās slimības un fitoplazmas
RNKO vai to izraisītie simptomi	Dārzeņu sēklu ģints vai suga	RNKO klātbūtnes pieļaujamais līmenis uz dārzeņu sēklām
Pepino mozaīkas vīruss [PEPMV0]	Solanum lycopersicum L.	0 %
Kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds [PSTVD0]	Capsicum annuum L., Solanum lycopersicum L.	0 %

▼M5

Citi standarti vai nosacījumi, ko piemēro, ja uz tiem ir atsauce tabulā a) apakšpunktā:

attiecībā uz Zea mays (saldā kukurūza – kategorija “īpaši salda”) šķirnēm prasītais tīro sēklu minimālās dīgtspējas rādītājs ir samazināts līdz 80 %. Oficiālajā etiķetē vai piegādātāja etiķetē vajadzības gadījumā ir ietverti vārdi “minimālā dīgtspēja – 80 %”.

▼B

III PIELIKUMS

25. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTAIS SVARS

Maksimālais sēklu partijas svars ir šāds:

▼M5
a) Phaseolus vulgaris, Pisum sativum un Vicia faba sēklas,	30 tonnas;
b) sēklas, kuru izmērs nav mazāks par kviešu graudu, izņemot Phaseolus coccineus, Phaseolus vulgaris, Pisum sativum un Vicia faba,	20 tonnas;
▼B
c) sēklas, kuru izmērs ir mazāks par kviešu graudu,	10 tonnas.

Maksimālais partijas svars nepārsniedz 5 %.

Minimālais parauga svars

Sugas	Svars (g)
Allium cepa	25
▼M4
Allium fistulosum	15
▼B
Allium porrum	20
▼M4
Allium sativum	20
Allium schoenoprasum	15
▼B
Anthricus cerefolium	20
Apium graveolens	5
Asparagus officinalis	100
Beta vulgaris	100
Brassica oleracea	25
▼M4 —————
▼B
Brassica rapa	20
Capsicum annuum	40
►M8 Cichorium intybus (Vitlufa cigoriņu grupa, lapu cigoriņu grupa) ◄	15
►M8 Cichorium intybus (rūpniecisko (sakņu) cigoriņu grupa). ◄	50
Cichorium endivia	15
Citrullus lanatus	250
Cucumis melo	100
Cucumis sativus	25
Cucurbita maxima	250
Cucurbita pepo	150
Cynara cardunculus	50
Daucus carota	10
Foeniculum vulgare	25
Lactuca sativa	10
►M6 Solanum lycopersicum L. ◄	20
Petroselinum crispum	10
Phaseolus coccineus	1 000
Phaseolus vulgaris	700
Pisum sativum	500
Raphanus sativus	50
▼M4
Rheum rhabarbarum	135
▼B
Scorzonera hispanica	30
Solanum melongena	20
Spinacia oleracea	75
Valerianella locusta	20
Vicia faba	1 000
▼M4
Zea mays	1 000
▼B

Iepriekš minēto F-1 hibrīdšķirņu gadījumā parauga minimālo svaru var samazināt par vienu ceturto daļu no paredzētā svara. Taču parauga svaram jābūt vismaz 5 g, un tajā jābūt vismaz 400 sēklām.

IV PIELIKUMS

ETIĶETE

A. Oficiālā etiķete (bāzes sēklas un sertificētas sēklas, izņemot nelielos iepakojumus)

I. Nepieciešamā informācija

“EK noteikumi un standarti”.

Sertificēšanas iestāde un dalībvalsts vai to sākumburti.

▼M7

2.a

Oficiāli piešķirtais sērijas numurs.

▼B

Aizzīmogošanas mēnesis un gads, ko izsaka šādi: “aizzīmogots… (mēnesis un gads)”, vai

mēnesis un gads, kad pēdējoreiz veikta oficiālā paraugu ņemšana sertificēšanas nolūkā, ko izsaka šādi: “paraugs ņemts… (mēnesis un gads)”.

Partijas atsauces numurs.

Suga, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem, tās botāniskais nosaukums, ko var norādīt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, vai tās parastais nosaukums, vai abi.

Šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem.

Kategorija.

Ražotāja valsts.

Deklarētais neto vai bruto svars, vai deklarētais sēklu skaits.

10.

Ja ir norādīts svars un ir izmantotas pesticīdu granulas, vielas lodīšu ieguvei vai citas cietas piedevas, tādā gadījumā jānorāda šo piedevu īpašības, kā arī aptuvenā attiecība starp sēklu čemuru vai tīro sēklu svaru un kopsvaru.

11.

Attiecībā uz šķirnēm, kas ir hibrīdi vai vecākaugu līnijas:

—

bāzes sēklām, ja hibrīds vai vecākaugu līnija, kurai sēklas pieskaitāmas, ir oficiāli apstiprināta saskaņā ar šo Direktīvu:

šā komponenta nosaukums, ar kuru tā ir oficiāli apstiprināta, ar vai bez atsauces uz galīgo šķirni, hibrīda vai vecākaugu līnijas gadījumā, kas paredzētas vienīgi kā galīgās šķirnes komponenti, pievieno vārdu “komponents”,

—

citos gadījumos bāzes sēklām:

komponenta nosaukums, kam bāzes sēklas ir pieskaitāmas, kas var būt koda veidā, kopā ar atsauci uz galīgo šķirni, ar vai bez atsauces uz tās (vīrišķo vai sievišķo) funkciju, un kopā ar vārdu “komponents”,

—

sertificētām sēklām:

šķirnes nosaukums, kurai sēklas ir pieskaitāmas, kopā ar vārdu “hibrīds”.

12.

Ja dīgtspēja pārbaudīta ir atkārtoti, var pievienot vārdus “atkārtoti pārbaudīta…”; var norādīt (mēnesi un gadu).

II. Minimālie izmēri

110 x 67 mm

B. Piegādātāja etiķete vai uzraksts uz iepakojumiem (standarta sēklām un nelieliem “sertificētu sēklu” kategorijas iepakojumiem)

I. Nepieciešamā informācija

“EK noteikumi un standarti”.

Personas, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu, vārds un adrese vai pazīšanas zīme.

Tirdzniecības gads, kad veikta aizzīmogošana vai pēdējā dīgtspējas pārbaude. Var norādīt tirdzniecības gada beigas.

Suga, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem.

Šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem.

Kategorija: mazo iepakojumu gadījumā sertificētas sēklas var apzīmēt ar burtu “C” vai “Z”, un standarta sēklas ar burtiem “ST”.

Standarta sēklām – atsauces numurs, ko piešķir persona, kas atbild par etiķešu piestiprināšanu.

Sertificētām sēklām – atsauces numurs, kas ļauj atpazīt sertificēto partiju.

Deklarētais neto vai bruto svars vai deklarētais tīro sēklu skaits, izņemot mazajiem iepakojumiem līdz 500 gramiem.

10.

II. Minimālie etiķetes izmēri (izņemot nelielus iepakojumus)

110 × 67 mm.

V PIELIKUMS

ETIĶETE UN DOKUMENTS, KAS SAGATAVOTS GADĪJUMĀ, JA SĒKLAS SERTIFICĒŠANA NAV PABEIGTA UN SĒKLAS NOVĀKTAS KĀDĀ CITĀ DALĪBVALSTĪ

A. Informācija, kas jānorāda uz etiķetes

—

iestāde, kas atbild par pārbaudi uz lauka, un dalībvalsts vai to sākumburti,

▼M7

—

oficiāli piešķirtais sērijas numurs,

▼B

—

suga pēc tās botāniskā nosaukuma vismaz ar latīņu burtiem, to var norādīt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, vai tās parastais nosaukums, vai abi,

—

šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,

—

kategorija,

—

lauka vai partijas atsauces numurs,

—

deklarētais neto vai bruto svars,

—

teksts “sēklu sertificēšana nav pabeigta”.

B. Etiķetes krāsa

Etiķete ir pelēka.

C. Informācija, kas jānorāda dokumentā

—

iestāde, kas izsniegusi šo dokumentu,

▼M7

—

oficiāli piešķirtais sērijas numurs,

▼B

—

suga pēc tās botāniskā nosaukuma vismaz ar latīņu burtiem, to var norādīt saīsinātā veidā un bez autoru vārdiem, vai tās parastais nosaukums, vai abi,

—

šķirne, kas norādīta vismaz ar latīņu burtiem,

—

kategorija,

—

lauka apsēšanai izmantoto sēklu atsauces numurs un tās valsts vai to valstu nosaukumi, kuras ir sertificējušas šīs sēklas,

—

lauka vai partijas atsauces numurs,

—

platība, kas apstrādāta partijas iegūšanai, uz ko attiecas šis dokuments,

—

novākto sēklu daudzums un iepakojumu skaits,

—

apliecinājums tam, ka ir izpildīti nosacījumi, kas attiecas uz kultūru, no kuras ir iegūtas sēklas,

—

vajadzības gadījumā provizoriskās sēklu analīzes rezultāti.

VI PIELIKUMS

A DAĻA

ATCELTĀ DIREKTĪVA UN TĀS SECĪGIE GROZĪJUMI

(kas minēti 51. pantā)

Direktīva 70/458/EEK (OV L 225, 12.10.1970., 7. lpp.)
Padomes Direktīva 71/162/EEK (OV L 87, 17.4.1971., 24. lpp.)	tikai 6. pants
Padomes Direktīva 72/274/EEK (OV L 171, 29.7.1972., 37. lpp.)	vienīgi attiecībā uz atsaucēm, kas 1. un 2. pantā izdarītas attiecībā uz Direktīvas 70/458/EEK noteikumiem
Padomes Direktīva 72/418/EEK (OV L 287, 26.12.1972., 22. lpp.)	tikai 6. pants
Padomes Direktīva 73/438/EEK (OV L 356, 27.12.1973., 79. lpp.)	tikai 6. pants
Padomes Direktīva 76/307/EEK (OV L 72, 18.3.1976., 16. lpp.)	tikai 2. pants
Padomes Direktīva 78/55/EEK (OV L 16, 20.1.1978., 23. lpp.)	tikai 7. pants
Padomes Direktīva 78/692/EEK (OV L 236, 26.8.1978., 13. lpp.)	tikai 7. pants
Komisijas Direktīva 79/641/EEC (OV L 183, 19.7.1979., 13. lpp.)	tikai 4. pants
Padomes Direktīva 79/692/EEK (OV L 205, 13.8.1979., 1. lpp.)	tikai 4. pants
Padomes Direktīva 79/967/EEK (OV L 293, 20.11.1979., 16. lpp.)	tikai 3. pants
Padomes Direktīva 80/1141/EEK (OV L 341, 16.12.1980., 27. lpp.)	tikai 2. pants
Padomes Direktīva 86/155/EEK (OV L 118, 7.5.1986., 23. lpp.)	tikai 6. pants
Komisijas Direktīva 87/120/EEK (OV L 49, 18.2.1987., 39. lpp.)	tikai 5. pants
Komisijas Direktīva 87/481/EEK (OV L 273, 26.9.1987., 45. lpp.)
Padomes Direktīva 88/332/EEK (OV L 151, 17.6.1988., 82. lpp.)	tikai 8. pants
Padomes Direktīva 88/380/EEK (OV L 187, 16.7.1988., 31. lpp.)	tikai 7. pants
Padomes Direktīva 90/654/EEK (OV L 353, 17.12.1990., 48. lpp.)	tikai attiecībā uz atsaucēm, kas 2. pantā un II pielikuma I daļas 7. punktā izdarītas attiecībā uz Direktīvas 70/458/EEK noteikumiem
Komisijas Direktīva 96/18/EK (OV L 76, 26.3.1996., 21. lpp.)	tikai 3. pants
Komisijas Direktīva 96/72/EK (OV L 304, 27.11.1996., 10. lpp.)	tikai 1. panta 6. punkts
Padomes Direktīva 98/95/EK (OV L 25, 1.2.1999., 1. lpp.)	tikai 7. pants
Padomes Direktīva 98/96/EK (OV L 25, 1.2.1999., 27. lpp.)	tikai 7. pants

B DAĻA

TERMIŅI PĀRŅEMŠANAI VALSTU LIKUMOS

(kas minēti 51. pantā)

Direktīva	Pārņemšanas termiņš
70/458/EEK	1972. gada 1. jūlijs (1) (2)
71/162/EEK	1972. gada 1. jūlijs
72/274/EEK	1972. gada 1. jūlijs (1. pants)
72/274/EEK	1973. gada 1. janvāris (2. pants)
72/418/EEK	1973. gada 1. janvāris (6. panta 13. un 18. punkts)
72/418/EEK	1972. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)
73/438/EEK	1974. gada 1. janvāris (6. panta 4. punkts)
73/438/EEK	1974. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)
76/307/EEK	1975. gada 1. jūlijs
78/55/EEK	1977. gada 1. jūlijs (7. panta 5. punkts)
78/55/EEK	1979. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)
78/692/EEK	1977. gada 1. jūlijs (7. pants)
78/692/EEK	1979. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)
79/641/EEK	1980. gada 1. jūlijs
79/692/EEK	1977. gada 1. jūlijs
79/967/EEK	1982. gada 1. jūlijs
80/1141/EEK	1980. gada 1. jūlijs
86/155/EEK	1986. gada 1. marts (6. panta 3. un 8. punkts)
86/155/EEK	1987. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)
87/120/EEK	1988. gada 1. jūlijs
87/481/EEK	1989. gada 1. jūlijs
88/332/EEK
88/380/EEK	1982. gada 1. jūlijs (7. panta 9. punkts)
	1986. gada 1. janvāris (7. panta 6. un 10. punkts)
	1992. gada 1. jūlijs (7. panta 18. punkts)
	1990. gada 1. jūlijs (citi noteikumi)
90/654/EEK
96/18/EK	1996. gada 1. jūlijs
96/72/EK	1997. gada 1. jūlijs (3)
98/95/EK	2000. gada 1. februāris (Iespiedkļūda OV L 126, 20.5.1999., 23. lpp.)
98/96/EK	2000. gada 1. februāris
(1) Dānijai, Īrijai un Apvienotajai Karalistei 1973. gada 1. jūlijs, Grieķijai 1986. gada 1. janvāris, Spānijai 1986. gada 1. marts un Portugālei 1991. gada 1. janvāris. (2) 1995. gada 1. janvāris Austrijai, Somijai un Zviedrijai. Tomēr: — Somija un Zviedrija ne vēlāk kā līdz 1995. gada 31. decembrim var atlikt šīs direktīvas piemērošanu savā teritorijā attiecībā uz to šķirņu sēklu tirdzniecību savā teritorijā, kuras ir iekļautas to attiecīgajos lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu augu sugu šķirņu valsts katalogos, kuri nav oficiāli apstiprināti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem. Šajā laika posmā šādu šķirņu sēklas nav atļauts tirgot pārējo dalībvalstu teritorijā, — uz lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu šķirnēm, kuras pievienošanās datumā vai pēc tam ir minētas attiecīgajos Somijas un Zviedrijas valsts katalogos un kopējos katalogos, neattiecas tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz šķirni, — uz visu pirmajā ievilkumā minēto laiku attiecīgajos Somijas un Zviedrijas valsts katalogos iekļautās šķirnes, kas oficiāli apstiprinātas saskaņā ar iepriekš minētās direktīvas noteikumiem, attiecīgi iekļauj lauksaimniecības augu un dārzeņu sugu šķirņu kopējos katalogos. (3) Atlikušās etiķešu rezerves, uz kurām ir saīsinājums “EEK”, var izmantot līdz 2001. gada 31. decembrim.

VII PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Direktīva 70/458/EEK	Šajā direktīvā
1. pants	1. panta pirmā daļa
34. pants	1. panta otrā daļa
1.a pants	2. panta 1. punkta a) apakšpunkts
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts	2. panta 1. punkta b) apakšpunkts
2. panta 1. punkta B daļas a) apakšpunkts	2. panta 1. punkta c) i) apakšpunkts
2. panta 1. punkta B daļas b) apakšpunkts	2. panta 1. punkta c) ii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta B daļas c) apakšpunkts	2. panta 1. punkta c) iii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta B daļas d) apakšpunkts	2. panta 1. punkta c) iv) apakšpunkts
2. panta 1. punkta C daļas a) apakšpunkts	2. panta 1. punkta d) i) apakšpunkts
2. panta 1. punkta C daļas b) apakšpunkts	2. panta 1. punkta d) ii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta C daļas c) apakšpunkts	2. panta 1. punkta d) iii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta C daļas d) apakšpunkts	2. panta 1. punkta d) iv) apakšpunkts
2. panta 1. punkta C daļas e) apakšpunkts	2. panta 1. punkta d) v) apakšpunkts
2. panta 1. punkta D daļas a) apakšpunkts	2. panta 1. punkta e) i) apakšpunkts
2. panta 1. punkta D daļas b) apakšpunkts	2. panta 1. punkta e) ii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta D daļas c) apakšpunkts	2. panta 1. punkta e) iii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta D daļas d) apakšpunkts	2. panta 1. punkta e) iv) apakšpunkts
2. panta 1. punkta E daļas a) apakšpunkts	2. panta 1. punkta f) i) apakšpunkts
2. panta 1. punkta E daļas b) apakšpunkts	2. panta 1. punkta f) ii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta E daļas c) apakšpunkts	2. panta 1. punkta f) iii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta F daļas a) apakšpunkts	2. panta 1. punkta g) i) apakšpunkts
2. panta 1. punkta F daļas b) apakšpunkts	2. panta 1. punkta g) ii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta F daļas c) apakšpunkts	2. panta 1. punkta g) iii) apakšpunkts
2. panta 1. punkta a) apakšpunkts	2. panta 2. punkts
2. panta 1. punkta b) apakšpunkts	2. panta 3. punkts
3. līdz 8. pants	3. līdz 8. pants
9. pants	–
10. pants	9. pants
11. pants	10. pants
12. pants	11. pants
13. pants	12. pants
13.a pants	13. pants
14. pants	14. pants
15. panta 1. punkts	15. panta 1. punkts
15. panta 2. punkts	15. panta 2. punkts
15. panta 3. punkts	–
16. panta 1. punkts	16. panta 1. punkts
16. panta 2. punkts	16. panta 2. punkts
16. panta 3. līdz 5. punkts	–
17. līdz 19. pants	17. līdz 19. pants
20. panta 1. punkts	20. panta 1. punkts
20. panta 1. punkta a) apakšpunkts	20. panta 2. punkts
20. panta 2. punkts	20. panta 3. punkts
20. panta 3. punkts	20. panta 4. punkts
20. panta 5. punkts	–
20.a pants	21. pants
21. pants	22. pants
21.a pants	23. pants
22. pants	24. pants
23. pants	25. pants
24. pants	26. pants
25. pants	27. pants
26. panta 1. punkts	28. panta 1. punkts
26. panta 1. punkta a) apakšpunkts	28. panta 2. punkts
26. panta 1. punkta b) apakšpunkts	28. panta 3. punkts
26. panta 2. punkta pirmā līdz trešā daļa	28. panta 4. punkta pirmā līdz trešā daļa
26. panta 2. līdz 4. punkts	–
27. pants	29. pants
28. pants	30. pants
28.a pants	31. pants
29. pants	32. pants
29.a pants	33. pants
30. pants	34. pants
30.a pants	35. pants
31. pants	36. pants
32. panta 1. punkts	37. panta 1. punkts
32. panta 3. punkts	37. panta 2. punkts
33. pants	38. pants
35. pants	39. pants
36. pants	40. pants
37. pants	41. pants
38. pants	42. pants
39. pants	43. pants
39.a panta 1. un 2. punkts	44. panta 1. un 2. punkts
39.a panta 3. punkta i) apakšpunkts	44. panta 3. punkta a) apakšpunkts
39.a panta 3. punkta ii) apakšpunkts	44. panta 3. punkta b) apakšpunkts
40.b pants	45. pants
40. pants	46. panta 1., 2. un 4. punkts
40.a pants	46. panta 1., 2. un 3. punkts
41. pants	47. pants
41.a panta 1. punkts	48. panta 1. punkts
41.a panta 2. punkta i) apakšpunkts	48. panta 2. punkta a) apakšpunkts
41.a panta 2. punkta ii) apakšpunkts	48. panta 2. punkta b) apakšpunkts
42. pants	49. pants
–	50. panta (1)
–	51. pants
–	52. pants
–	53. pants
I PIELIKUMA 1. punkts	I PIELIKUMA 1. punkts
I PIELIKUMA 2. punkts	I PIELIKUMA 2. punkts
I PIELIKUMA 3. punkts	I PIELIKUMA 3. punkts
I PIELIKUMA 4. punkta A) apakšpunkts	I PIELIKUMA 4. punkta A) apakšpunkts
I PIELIKUMA 4. punkta A) a) apakšpunkts	I PIELIKUMA 4. punkta B) apakšpunkts
I PIELIKUMA 4. punkta A) b) apakšpunkts	I PIELIKUMA 4. punkta C) apakšpunkts
I PIELIKUMA 4. punkta B) apakšpunkts	I PIELIKUMA 4. punkta D) apakšpunkts
I PIELIKUMA 5. punkts	I PIELIKUMA 5. punkts
II PIELIKUMS	II PIELIKUMS
III PIELIKUMS	III PIELIKUMS
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 1) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 1) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 2) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 2) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 3) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 3) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 4) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 4) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 5) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 5) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 6) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 6) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 7) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 7) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 8) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 8) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 9) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 9) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 10) apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 10) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 10.a apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 11) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 11. apakšpunkts	IV PIELIKUMA A daļas a) punkta 12) apakšpunkts
IV PIELIKUMA A daļas b) punkts	IV PIELIKUMA A daļas b) punkts
IV PIELIKUMA B daļa	IV PIELIKUMA B daļa
V PIELIKUMS	V PIELIKUMS
–	VI PIELIKUMS
–	VII PIELIKUMS
(1) 98/95/EK 9. panta 2. punkts un 98/96/EK 8. panta 2. punkts.

( 1 ) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

( 2 ) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

( 3 ) OV L 227, 1.9.1999., 1. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2506/95 (OV L 258, 28.10.1995., 3. lpp.).

( 4 ) OV L 159, 28.6.1994., 1. lpp.

( 5 ) OV 125, 11.7.1966., 2289./66. lpp.

( 6 ) Sk. OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV L 317, 23.11.2016., 4. lpp.).

Top