This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020SC0550
COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT Support from the EU budget to unlock investment into building renovation under the Renovation Wave Accompanying the COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS A Renovation Wave for Europe - greening our buildings, creating jobs, improving lives
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Atbalsts no ES budžeta, lai piesaistītu investīcijas ēku renovācijai renovācijas viļņa vajadzībām Pavaddokuments dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Atbalsts no ES budžeta, lai piesaistītu investīcijas ēku renovācijai renovācijas viļņa vajadzībām Pavaddokuments dokumentam KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi
SWD/2020/550 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.10.2020
SWD(2020) 550 final
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS
Atbalsts no ES budžeta, lai piesaistītu investīcijas ēku renovācijai renovācijas viļņa vajadzībām
Pavaddokuments dokumentam
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Eiropas Renovācijas vilnis – par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi
{COM(2020) 662 final}
Ierosinātais atbalsts no ES budžeta, lai piesaistītu investīcijas ēku renovācijai
Ikgadējā renovācijas līmeņa divkāršošana ES un augstas kvalitātes renovāciju nodrošināšana sniegs vērtīgu labumu Eiropas iedzīvotājiem un piesaistīs ievērojamas privātās un publiskās investīcijas, atbalstot zaļo un digitālo atveseļošanos un taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju. Paredzams, ka nepieciešamās papildu investīcijas būs aptuveni 90 miljardi EUR gadā. Šis bezprecedenta izaicinājums nozīmē, ka ir nepieciešami publiski stimuli, lai mobilizētu nepieciešamās privātās investīcijas.
Eiropas Savienība izmantos dažādus instrumentus, kuru mērķis ir tieši atbalstīt investīcijas ēku kvalitatīvā renovācijā, piesaistīt privātās investīcijas, atbalstīt pētniecību un inovāciju, sniegt tehnisko palīdzību, izvērst pievilcīgus finanšu produktus ēku renovācijai, veicināt ieviešanu tirgū un novērst ar tehnoloģijām nesaistītus šķēršļus ēku renovācijai.
1. Ierosinātais ES budžets, lai tieši atbalstītu investīcijas ēku kvalitatīvā renovācijā
Ēku renovācija ir nepārprotama Komisijas prioritāte, un Renovācijas viļņa iniciatīva ir ES zaļā kursa pamatiniciatīva. Komisija nodrošinās ES programmu un instrumentu lietderīgu izmantošanu, lai atbalstītu un atraisītu investīcijas ēku renovācijā, veicinot ilgtspējīgu kvalitatīvu renovāciju, iekļautību, digitalizāciju un kultūras mantojuma vērtības aizsardzību, kā arī ar to saistīto darbvietu radīšanu un vadošo lomu rūpniecībā. Komisija mudina dalībvalstis izmantot ES finanšu resursus, lai īstenotu valsts, reģionālās un vietējās atbalsta shēmas ēku kvalitatīvas renovācijas veicināšanai.
Komisija 2020. gada 27. maijā ierosināja atveseļošanas pasākumu kopumu, kas ietver pārskatītu daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un atveseļošanas instrumentu Next Generation EU (NGEU) 750 miljardu EUR apmērā, kas pieejami, lai risinātu Covid-19 krīzes ekonomiskās un sociālās sekas un atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Šajā dokumentā minētie skaitļi pamatojas uz Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmes secinājumiem. Tomēr tie neatspoguļo iznākumu notiekošajām diskusijām starp Eiropas Parlamentu un Padomi par atveseļošanas paketes elementiem, piemēram, daudzgadu finanšu shēmu, nozaru programmām, to struktūru un piešķirto budžetu, kas tiks pieņemti atbilstoši to attiecīgajām pieņemšanas procedūrām.
Atveseļošanas un noturības mehānisms (RRF), ko ierosināts nodrošināt ar dotācijām un aizdevumiem 672,5 miljardu EUR apmērā, sniedz dalībvalstīm ievērojamu papildu finansējumu, ko varētu izmantot, lai finansētu ēku kvalitatīvu renovāciju. Komisijas priekšlikumā konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem 2020. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta tūlītējiem pasākumiem pandēmijas sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai, un ēku renovācija tika noteikta par vienu no galvenajām īstermiņa prioritātēm. Turklāt Komisija ierosināja uzsākt Eiropas pamatiniciatīvu “Renovācija”, stingri mudinot dalībvalstis iekļaut ēku renovāciju kā svarīgu prioritāti savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos, kurus tās sagatavos, lai piekļūtu finansējumam no šā mehānisma, un kuri būtu jābalsta uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un ilgtermiņa renovācijas stratēģijām, kā arī konkrētiem valstīm adresētiem ieteikumiem. Gan nacionālie enerģētikas un klimata plāni, gan ilgtermiņa renovācijas stratēģijas 1 ir svarīgi stratēģiskie un plānošanas instrumenti, lai novirzītu līdzekļus pareizajām prioritātēm, kas pieskaņotas valstu vajadzībām. Atveseļošanas un noturības mehānisma vadlīnijās, kas dalībvalstīm tika sniegtas 2020. gada septembrī, ir ietverts detalizēts renovācijas viļņa komponents, ko dalībvalstis ir aicinātas iekļaut savos nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un uz to balstīties. Investīcijas un reformas, kam ir liels potenciāls palielināt investīcijas ēku renovācijā un piesaistīt publisko un privāto finansējumu, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem un izmaksu ziņā pieejamiem mājokļiem, ir īpaši nozīmīgas, lai sasniegtu RRF mērķus, proti, zaļo pārkārtošanos (enerģijas patēriņa un SEG emisiju samazināšana, darbvietu radīšana un izaugsmes stimulēšana un sociālā noturība).
Dažāda veida reformas un investīcijas, ko dalībvalstis varētu atbalstīt ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Turpmāk ir minēti daži piemēri, kuru pamatā ir investīciju atbalsts no kohēzijas fondiem un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem.
Projektu izstrādes atbalsta mehānisma (ELENA modelis) replicēšana valsts līmenī investīciju agrīnākai veikšanai un lai sagatavotu spēcīgu un apkopotu investīciju projektu plūsmu. Francijā vairākas reģionālās shēmas pašlaik mājokļu īpašniekiem piedāvā integrētus mājokļu renovācijas pakalpojumus, tostarp trešo personu finansējumu. Izveidojot valstu resursu platformu un refinansēšanas instrumentu, Projektu izstrādes atbalsta (PDA) projekts ORFEE nostiprinās to finanšu struktūras un paplašinās to darbības, nodrošinot investīcijas, kuru apjomam līdz 2023. gadam paredzēts sasniegt 45 miljonus EUR.
Vienas pieturas aģentūru tīkla izvēršana ēku renovācijai valsts līmenī.
Investīciju shēmas, kuru pamatā ir energosnieguma līgumi, kas vērstas uz publiskām ēkām un sociālajiem mājokļiem. Markes reģions Itālijā ir izveidojis inovatīvu apgrozības fondu (Enerģētikas un mobilitātes fondu), kurā apvienotas ERAF dotācijas, aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem un trešo personu finansējums no energopakalpojumu uzņēmumiem (ESCO), izmantojot energosnieguma līgumus. Fonds tika izmantots, lai pamatīgi modernizētu sešas slimnīcas un pansionātus, kā arī citiem investīciju projektiem.
Mājokļu renovācijas finansējuma apvienošanas mehānismi, kuros apvienota tehniskā palīdzība, dotācijas un aizdevumi, lai piesaistītu privātās investīcijas, šajā nolūkā likvidējot sākotnējās izmaksas un veicinot pieprasījumu.
Finansēšanas shēmas ar lielu potenciālu plašāk izvērst ēku renovāciju / komercbanku īstenota inovatīva energoefektivitātes finansēšanas produktu ieviešanu, finansēšana ar nodokļu un rēķinu starpniecību. Vairākās iniciatīvās tiek pētītas iespējas, ka parādus, kas radušies, investējot mājokļu uzlabošanā, varētu piesaistīt pašam nekustamajam īpašumam, nevis tā īpašniekam, tādējādi paverot ceļu ļoti ilga termiņa finansēšanas instrumentiem. Piemēram, Spānijā projekta EuroPACE satvarā tiek veikti eksperimenti par to, kā šādu parādu varētu atmaksāt, izmantojot īpašuma nodokļus, savukārt projektā RenOnBill tiek pētītas partnerības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, lai izmantotu rēķinus par enerģiju kā atmaksas instrumentu, un tā īstenošana tiek izmēģināta Itālijā, Spānijā un Lietuvā.
Īstermiņā ir ierosināts līdz 2023. gada beigām darīt pieejamus 47,5 miljardus EUR no NGEU finansētās REACT-EU (Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām) iniciatīvas kā papildu finansiālu atbalstu Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Eiropas Sociālajam fondam, kā arī Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām. Ir ierosināts REACT-EU izmantot, lai vēl vairāk paplašinātu pasākumus reaģēšanai uz krīzi un krīzes seku novēršanai, kurus ar kohēzijas politiku jau ir sākts īstenot, izmantojot Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu, turklāt paplašinot arī darbības jomu, lai ietveru zaļās, digitālās un izaugsmi veicinošas investīcijas. Šī ir iespēja dalībvalstīm un reģioniem novirzīt papildu finansējumu ēku renovācijai, izmantojot attiecīgās Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas. Ierosinātais palielinātais Eiropas Sociālais fonds labāk atbalstīs to zaļo un digitālo prasmju stiprināšanu, kas nepieciešamas saistībā ar renovācijas vilni, kā arī veicinās iedzīvotāju, jo īpaši neaizsargātāko, iespēcināšanu, integrēs viņus renovācijas vilnī un nodrošinās taisnīgumu un iekļautību.
Vidējā līdz ilgtermiņā, visā 2021.–2027. gada periodā kohēzijas politikas fondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Kohēzijas fonds) ar ierosināto budžetu 330 miljardi EUR joprojām būs svarīgs ES finansējuma avots tiešajām investīcijām ēku energoefektivitātē, resursefektivitātē un to renovācijā, cita starpā gan cilvēkkapitāla attīstības aspektā, gan energosnieguma līmeņa uzlabošanas aspektā. Kohēzijas politikas mērķis ir palīdzēt novērst galvenās reģionālās atšķirības un stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā. Šajā satvarā no kohēzijas politikas līdzekļiem tiks atbalstītas būtiskas investīcijas saistībā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, tajā skaitā energoefektivitātes un resursefektivitātes jomā, piemēram, ēku sektorā 2 . Tās ievērojami palīdzēs sasniegt vispārējo mērķi – klimata izdevumus 30 % apmērā. Lauku apvidos Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu var izmantot, lai uzlabotu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu.
Ierosinātā Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma (TPM) mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās izmaksas, kas saistītas ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, galveno uzmanību pievēršot teritorijām, nozarēm un darba ņēmējiem, kurus pārkārtošanās problēmas skars visvairāk. Tā pirmā pīlāra – Taisnīgas pārkārtošanās fonda ar ierosināto piešķīrumu 17,5 miljardu EUR apmērā – attiecināmo izdevumu jomas ir investīcijas energoefektivitātē un aprites ekonomikā. Projektus atlasīs, pamatojoties tikai uz teritorijām, kas minētas taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma otrais pīlārs ietver InvestEU taisnīgas pārkārtošanās shēmu, kas īstenojama visās InvestEU politikas sadaļās. Komisija ierosināja arī trešo TPM pīlāru – publiskā sektora aizdevumu mehānismu, kurš atbalstītu publiskā sektora struktūras, ļaujot ES budžeta dotācijas apvienot ar aizdevumiem. Taisnīgas pārejas mehānisma uzmanības centrā būs taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, tajā skaitā, lai noteiktu atbalsttiesīgās teritorijas.
Visbeidzot, ES finansējums ietvers arī saskaņā ar ETS direktīvu 3 izveidotu Modernizācijas fondu aptuveni 14 miljardu EUR apmērā 4 , kas darīts pieejams 10 dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem, lai atbalstītu investīcijas to energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā. Kā prioritārās jomas, kas saņems vismaz 70 % no fondu resursiem, ir noteiktas investīcijas ēku energoefektivitātē, tostarp ēku siltumrenovācijā, un investīcijas centralizētās siltumapgādes cauruļvadu modernizācijā. Par Modernizācijas fonda darbību būs atbildīgas dalībvalstis, kas izvēlēsies investīcijas, kuras tās vēlas pieteikt atbalstam. Atbalsttiesīgas ir gan atsevišķas investīcijas, gan ēku renovācijas shēmas.
Dalībvalstis ar kohēzijas fondiem, tajā skaitā REACT-EU, var atbalstīt dažāda veida investīcijas un shēmas. Turpmāk ir minēti daži piemēri, kuru pamatā ir investīciju atbalsts no kohēzijas politikas fondiem.
Publisko ēku renovācija, izmantojot kohēzijas politikas fondus. Izmantojot ERAF, Horvātijas mērķis bija renovēt 257 000 m2 un 69 publiskās ēkas, jo īpaši slimnīcas un pirmsskolas izglītības iestādes, paredzot ikgadējus ietaupījumus 70 GWh apmērā.
Sociālo mājokļu ilgtspējīga renovācija. Pjemontas un Kalabrijas reģioni Itālijā nesen uzsāka vairākas finansēšanas programmas publisko ēku, tostarp sociālo mājokļu, ilgtspējīgai renovācijai. Programmas, ko finansē no struktūrfondiem un kuru kopējā vērtība pārsniedz 100 miljonus EUR, bija vērstas uz publiskās pārvaldes iestādēm. Pamatojoties uz šīm programmām, tika sertificētas vairāk nekā 300 ēkas un vairāk nekā 1000 speciālisti tika apmācīti izmantot šo ilgtspējas koncepciju, kas nākotnē tiks paplašināta, ietverot tajā dzīves cikla pieeju.
2. Ierosinātais ES budžets, lai turpinātu piesaistīt privātās investīcijas daudz plašākā mērogā
Ierosinātā programma InvestEU darbosies kā vienots ES privāto investīciju atbalsta mehānisms, aizstājot visus esošos centralizēti pārvaldītos finanšu instrumentus. Izmantojot ES garantiju, tās mērķis būs atbalstīt nepieciešamā privātā finansējuma atraisīšanu, tostarp ēku renovācijai Eiropā, galvenokārt izmantojot ierosināto ilgtspējīgas infrastruktūras sadaļu. Ierosinātais piešķīrums programmai InvestEU ir 9,1 miljardi EUR. To drīkst izmantot, lai atbalstītu aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumu ēku renovācijai dzīvojamo ēku sektorā, tostarp izmantojot pašlaik izstrādājamus īpašus ēku renovācijas finanšu produktus un īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, publiskajām ēkām, skolām un slimnīcām, MVU un atbalstam energopakalpojumu uzņēmumiem.
Ierosinātās InvestEU pamatā būs Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) panākumi, kas līdz 2020. gada jūlijam ir piesaistījis investīcijas aptuveni 524,4 miljardu EUR apmērā. Aptuveni 16 % no šīm investīcijām (aptuveni 84 miljardi EUR) tika veikti enerģētikas nozarē. Tika finansēti vairāki uz ēku energoefektivitāti vērsti projekti, jo īpaši Vācijā, Francijā un Somijā.
SEM Energies POSIT-IF Ile de France un SPEE Hauts-de-France ir divas no pirmajām (un veiksmīgākajām) vienas pieturas aģentūrām dzīvojamām ēkām, kas Francijā izveidotas, izmantojot trešo personu finansējumu. SEM Ile de France piedāvāja vairāk nekā 2000 vienību pamatīgu renovāciju kondominātos Ildefransas reģionā un radīja 500 darbvietas, saņemot 1,5 miljonu EUR PDA finansējumu, to palielinot ar ESIF finansējumu 100 miljonu EUR apmērā, kas SEM Energies ļāva piedāvāt finansējumu tieši īpašniekiem, šādi pārvarot būtisku tirgus šķērsli, proti, trūkstošu piedāvājumu no komercbanku puses. Līdzīgā veidā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam SPEE renovēja 1500 mājokļus un radīja vai saglabāja vairāk nekā 400 darbvietas ar 38 miljonu EUR investīcijām, kas tika piesaistītas ar Eiropas atbalstu 2 miljonu EUR apmērā no struktūrfondiem un ELENA.
Vairākas liela mēroga “energoefektīvas ēkas” no Vācijas saņēma atbalstu investīcijām dzīvojamo ēku energoefektīvā modernizācijā un gandrīz nulles enerģijas ēku (NZEB) būvniecībā.
Francija strādā pie tā, lai plašāk ieviestos dzīves cikla koncepcija, kas izstrādāta ar tās E+C- sistēmu, pamatojoties uz oglekļa novērtējumu visa dzīves cikla garumā, ko vēlāk iekļaus būvniecības noteikumos. Valsts finansējums 20 miljonu EUR apmērā ir piešķirts, lai palīdzētu sociālo mājokļu nozarei būvēt mājokļus, kas sertificēti ar E+C- marķējumu. Finansējums ir saistīts ar projekta izpildi. Līdzīgi arī Parīzes un Ildefransas reģions sniedz stimulus būvniecības projektiem, kas sertificēti ar “BBCA marķējumu” (marķējums, kura pamatā ir E+C- marķējums).
Iniciatīva “Viedu ēku vieda finansēšana” ir stimulējusi finansējumu ēku renovācijai, veicinot garantiju mehānisma apvienošanu ar dotācijām un tehnisko palīdzību. Tā ir palielinājusi projektu izstrādes palīdzībai pieejamos līdzekļus un veicinājusi energosnieguma līgumu izmantošanu un vienas pieturas aģentūru izveidi ēku renovācijai. Iniciatīva palīdzēja efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus, samazināt šķietamo risku, kas saistīts ar investīcijām energoefektivitātē, un veicināja projektu apvienošanu. Šajā iniciatīvā gūtā pieredze tiek ņemta vērā, izstrādājot ar ES garantijām atbalstītus īpašus finanšu produktus, ar kuriem atbalsta investīcijas energoefektivitātē InvestEU satvarā.
Piemēram, ESI fondi – Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas fonds Maltai, ko līdzfinansē ERAF, tika izveidots kā pirmais izmēģinājuma projekts, lai izveidotu un īstenotu pirmās kārtas zaudējumu portfeļa garantiju instrumentu nolūkā uzlabot energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu finansējumu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE), ko ierosināts integrēt InvestEU, apvienojot EIB aizdevumus privātām bankām ar garantijām un tehnisko palīdzību, lai piesaistītu investīcijas 650 miljonu EUR apmērā, ir ļoti labs piemērs instrumentam, kas samazināja investīciju risku energoefektivitātē, tostarp ēku energoefektivitātē (piemēram, Čehijā, Spānijā un Portugālē).
Spānijā PF4EE darbību sāka 2016. gadā, un to pārvalda Banco Santander, kas izveidoja aizdevumu produktu “Préstamo BEI Eficiencia Energética”, ko atbalsta PF4EE. Izmantojot šo aizdevumu produktu, klienti var piekļūt finansējumam energoefektivitātes projektiem ar izdevīgākām procentu likmēm un izmantojot vienkāršus procesus.
Polijā PF4EE sāka darboties 2019. gadā, un to pārvalda BNP Paribas Bank Polska SA, kas izveidoja aizdevumu produktu daudzdzīvokļu ēku renovācijai – Energoefektivitātes finansēšanas mehānismu dzīvojamām ēkām (EEFFRB). To veido dažādu pakalpojumu kopums, tostarp ELENA tehniskā palīdzība (t. i., energoauditi, energokonsultācijas un konsultācijas), BNP aizdevums, ko nodrošina PF4EE, un investīciju dotācija, ko piešķir BGK (valsts attīstību veicinoša banka).
Eiropas Energoefektivitātes fonds (ar ierosināto sākumkapitālu 140 miljoni EUR) ir īpašs ES vadīts finanšu instruments energoefektivitātei, kas nodrošina tirgū balstītu finansējumu publiskā sektora projektiem, tostarp publisko ēku renovācijai un publiskajām iestādēm piederošiem sociālajiem mājokļiem.
2017. gadā tika pabeigta Itālijas Universitātes slimnīcas S. Orsola-Malpighi energoefektivitātes uzlabošana. Eiropas Energoefektivitātes fonds 2013. gadā nodrošināja šai universitātes slimnīcai projektu un PVN obligāciju mehānismu 31,8 miljonu EUR apmērā, lai finansētu tās šķidro enerģijas nesēju sagatavošanas un sadales sistēmas modernizāciju. Tas ietvēra savas triģenerācijas iekārtas būvniecību ar centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes tīklu.
Garantiju mehānismi apvienojumā ar tehnisko palīdzību, aizdevumiem un vajadzības gadījumā dotācijām var būt ļoti veiksmīgas publiskā atbalsta kombinācijas, kas komercbankām un citām finanšu iestādēm var dot iespēju palielināt finansējumu energoefektivitātei un ēku renovācijai.
Attiecībā uz ES līdzekļiem, kas darīti pieejami dalībvalstīm, tās var izstrādāt atbalsta shēmas, kuru pamatā ir iepriekš minētās iniciatīvas, lai piesaistītu privāto kapitālu un palielinātu izmantoto publisko līdzekļu sviras efektu un ietekmi.
Privāto investīciju mobilizēšanai var izmantot arī kohēzijas politikas fondus. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 1,7 miljardi EUR ir tikuši izmantoti finanšu instrumentos sviras efekta panākšanai, arī kopā ar dotācijām.
Lietuvā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ERAF iegulda 200 miljonus EUR JESSICA II finanšu instrumentā, kas paredzēts investīcijām mājokļu energoefektivitātes uzlabošanā, galvenokārt orientējoties uz mājokļu īpašnieku apvienībām daudzdzīvokļu ēkās. Atmaksājamais atbalsts ir apvienots ar dotācijas atbalstu procentu likmes un tehniskā atbalsta subsīdiju veidā, ko arī finansē no ERAF. Valsts budžeta dotācijas var pilnībā kompensēt aizdevumu kapitāla un procentu maksājumus personām ar zemākiem ienākumiem.
3. Ierosinātais ES budžets, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju ēku renovācijai
Ierosinātā pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs pētniecības un inovācijas projektus ilgtspējīgu ēku jomā, turpinot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sniegto sekmīgo atbalstu. Piemēram, tiek veidota ierosinātā privātā un publiskā sektora partnerība par cilvēkcentrisku ilgtspējīgu būvēto vidi (Built4People), lai apvienotu visus attiecīgos dalībniekus visā ēku un būvniecības vērtību ķēdē nolūkā izstrādāt holistisku inovāciju būvētās vides pārveidošanai ilgtspējības virzienā, tostarp, ņemot vērā būvētā mantojuma specifiku.
Šī partnerība ir dabisks turpinājums un jomas paplašināšana Energoefektīvu ēku publiskā un privātā sektora partnerībai (EeB PPP), kas tika izveidota saskaņā ar 7. pamatprogrammu un turpināta pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Ar vairāk nekā 174 ES finansētiem projektiem šī partnerība izstrādāja vairākas inovācijas ēkām un būvniecības tehnoloģijām, progresīvajiem materiāliem, ēku energosniegumam un būvniecības un renovācijas procesiem, tostarp, industrializējot pamatīgo renovāciju. EeB PPP piešķīra 184,4 miljonus EUR saskaņā ar programmu “Droša, tīra un efektīva enerģija” un 365,5 miljonus EUR saskaņā ar NMBP programmu. Daudzi pētniecības un inovācijas rezultāti ir viegli mērogojami tirgū realizējamos risinājumos, kas piemērojami renovācijas vilnim.
Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 5 , kas ir daļa no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un kura budžets ir1 miljards EUR, atbalstīs izmēģinājuma lietojumus, demonstrējumu projektus un inovatīvus ražojumus, kā arī pārvaldības, vērtību ķēdes un sociālās inovācijas. Tā mērķis ir īsā laikā gūt konkrētus, taustāmus rezultātus, mobilizējot pētniecību un inovāciju, lai nodrošinātu zaļu un taisnīgu pārkārtošanos. Uzaicinājumā ir iekļauta joma “Energoefektīvas un resursefektīvas ēkas”, kurā tiks pētīta jaunu ēku projektēšana un būvniecība un esošo ēku modernizēšana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sociālajiem mājokļiem, slimnīcām un skolām, lai mazinātu enerģētisko nabadzību un nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos. Uzaicinājumā ir iekļauta arī joma “Ceļā uz klimatneitrālām un sociāli inovatīvām pilsētām”, kuras mērķis ir ātri izvērst pilna mēroga, sistēmiskas un integrētas klimatrīcības pilsētu vai rajonu līmenī, lai līdz 2030. gadam sasniegtu klimatneitralitāti, atbalstot gaidāmo misiju “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”. Vēl viena joma ir vērsta uz to, lai demonstrētu sistēmiskus risinājumus aprites ekonomikas teritoriālajai attīstībai, kurā būtiska nozīme ir būvētai videi.
Ierosinātie Viedo pilsētu uzaicinājumi
Ierosinātie viedo pilsētu uzaicinājumi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misijas “Klimatneitralitāte un viedās pilsētas” satvarā 6 atbalstīs un izcels 100 Eiropas pilsētas to sistēmiskajā pārejā uz klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, apvienojot visus dalībniekus daudzlīmeņu un līdzradošā procesā, kas tiks oficiāli apstiprināts ar Klimatpilsētas līgumu. Augsta līmeņa ekspertu grupa, kas konsultē Komisiju par šīs misijas definēšanu, īpaši pievērsās pilsētu ēku fondam kā vienam no galvenajiem pilsētvides klimatneitralitātes virzītājspēkiem, nosakot jomas un darbības, kas attiecas uz renovācijas vilni. Misijas pieeja iedvesmos citas Eiropas pilsētas virzībā uz pilnīgu Eiropas klimatneitralitāti, sniedzot ieguldījumu zaļā kursa 2050. gada mērķu sasniegšanā.
ES ETS inovāciju fonds ir viena no pasaulē lielākajām finansēšanas programmām inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju demonstrēšanai energoietilpīgas rūpniecības, atjaunojamo energoresursu enerģijas, enerģijas akumulēšanas un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) jomās. Fonds atbalsta ļoti inovatīvas tehnoloģijas, kas var būtiski samazināt emisijas, piemēram, būvniecības aizstājējproduktu un zemu oglekļa emisiju konstrukciju jomā, sasaistot jaunus produktus ar renovācijas tirgu.
Saliekamo sistēmu izmantošana energoefektīvai ēku renovācijai ļauj samazināt būvlaukumā veicamos darbus, mazinot izejvielu patēriņu un uzlabojot energoefektivitāti un resursefektivitāti būvniecības nozarē. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekti, ko finansē saskaņā no EeB PPP, sasniedza ļoti labus rezultātus, industrializējot pamatīgo renovāciju ar mazu iejaukšanos, samazināja laiku par 30 %, atdevi no investīcijām līdz mazāk nekā 10 gadiem un samazināja izmaksas par vairāk nekā 15 %. Piemēram, BERTIM projektā tika izstrādāti koka saliekamo izstrādājumu moduļi un holistiskas metodoloģijas pamatīgajai renovācijai. Tā ietvaros arī izstrādāja datorizētu rīku (RenoBIM), kas ļauj samazināt renovācijas darbību laiku un padarīt renovācijas procesu efektīvāku, pielāgojot masveida ražošanu, sākot ar datu vākšanu, projektēšanu, ražošanu un uzstādīšanu.
Viedās pilsētas projekts MAKING-CITY ir plaša mēroga demonstrējumu projekts, kura mērķis ir izstrādāt jaunas integrētas stratēģijas nolūkā pārveidot pilsētu energosistēmas tā, lai tās kļūtu par mazoglekļa pilsētām, kur pilsētas enerģētikas pārkārtošanas pamatā ir pozitīvas enerģētikas bilances apgabala (PED) pieeja. Projekts būs intensīvi vērsts uz to, lai iegūtu pierādījumus par PED koncepcijas faktisko potenciālu kā pamatu augsti efektīvam un ilgtspējīgam ceļam uz progresu, kas pārsniedz pašreizējos pilsētu pārveidošanas ceļvežus.
4. ES budžets, lai novērstu tirgus šķēršļus ēku renovācijai
Ierosinātā programma “LIFE” 2021.–2027. gadam ietvers četras apakšprogrammas, no kurām vairākas ir ļoti nozīmīgas būvniecības nozarei un renovācijai. Ierosinātā programmas “LIFE” apakšprogramma “Pāreja uz tīru enerģiju”, kuras paredzētais kopējais budžets ir 1 miljards EUR, sniegs īpaši pielāgotu atbalstu dalībvalstīm un reģioniem, lai holistiski novērstu to teritorijās konstatētos konkrētos šķēršļus renovācijai.
Ieviešanai tirgū veltītos projektus pašlaik finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par energoefektivitāti, un tas turpināsies saskaņā ar programmas “LIFE” apakšprogrammu “Pāreja uz tīru enerģiju”. To mērķis ir novērst tirgus šķēršļus ēku renovācijai, piemēram, novēršot strukturālus vai organizatoriskus šķēršļus, izveidojot labvēlīgu veicinošu satvaru un kāpinot publiskā un privātā sektora dalībnieku spējas.
Turklāt ierosinātā programmas “LIFE” apakšprogramma “Aprites ekonomika un dzīves kvalitāte” ar ierosināto finansējumu 1,35 miljardu EUR apmērā būs pieejama, lai atbalstītu inovatīvas pieejas progresa panākšanai aprites cikla ietekmes un materiālu efektivitātes būvētajā vidē jomā.
Sagatavojot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, dalībvalstis tiek mudinātas noteikt reformu prioritātes, ar kurām varētu sekmīgi novērst pastāvošos šķēršļus ēku renovācijai 7 , un apsvērt iespēju piešķirt šīm reformām nepieciešamo finansējumu. Kohēzijas politikas fondus var izmantot arī, lai novērstu strukturālus vai organizatoriskus šķēršļus un radītu ēku renovācijai labvēlīgus nosacījumus.
|
BIMplement projekts attiecas uz ēku informācijas modelēšanas (BIM) apmācību būvlaukumos. Tā mērķis ir uzlabot gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecības un renovācijas kvalitāti, izmantojot BIM kā universālu informācijas nesēju un mācīšanās procesa veicinātāju projektos un starp projektiem. BIMplement ir izstrādājusi ar BIM uzlabotu kvalifikāciju sistēmu, kurā aprakstītas kompetences, prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas, lai pieejamās zināšanas savienotu ar BIM modeli, būvniecības procesu un iesaistītajiem dalībniekiem. Rezultāti tiks izmantoti 50 eksperimentālos objektos, kuros apmācības pasākumi tiks pārbaudīti praksē. Pašreizējā programmas “LIFE” projekta “LifeforLLL(s)” ietvaros Zaļo ēku padomes astoņās valstīs sadarbojas ar šo valstu valdībām un nozares ieinteresētajām personām, lai izpētītu, kā galvenos rādītājus attiecībā uz oglekļa emisijām visā dzīves ciklā, apriti un iekštelpu gaisa kvalitāti var praktiski īstenot Eiropas mērogā. Tā mērķis ir izveidot infrastruktūru, kas vajadzīga, lai integrētu ES mēroga sistēmu par ilgtspējīgām ēkām, sauktu par Level(s). Projektā tiek aplūkots, kā Eiropas vadošās zaļo ēku sertifikācijas shēmas var saskaņot ar šo sistēmu un sniegt salīdzināmākus datus par ēku ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Turklāt tas atbalsta publisko iepirkumu, jo notiek sadarbība ar pilsētām un publiskajām iestādēm, lai saskaņotu visa dzīves cikla oglekļa, aprites un iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājus ar iepirkuma standartiem, un aptver publisko iestāžu, kā arī produktu ražotāju apmācību. Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētais projekts “BUILD UPON”, ko īstenoja Zaļo ēku padomes, iesaistīja un iespēcināja ieinteresēto personu kritisko masu, palīdzot tām noteikt un īstenot valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģiju (LTRS) 13 valstīs. Tika izveidots “RenoWiki”, lai uzlabotu ieinteresēto personu izpratni un dialogu, un, izmantojot darbseminārus, kas notika vietējā, valsts un Eiropas līmenī un kuros piedalījās vairāk nekā 3300 galvenās ieinteresētās personas, tika veicināta zināšanu apmaiņa ieinteresēto personu aprindās. Darbsemināru rezultātā valdībām tika sniegts ieteikumu kopums “RENOmmandments”. Projekts “BeREEL”, kas tika finansēts no programmas “LIFE” kā stratēģisks integrēts projekts, atbalstīja mājokļu ilgtermiņa renovācijas stratēģijas izstrādi Flandrijas reģionam Beļģijā. |
5. Ierosinātais ES budžets, lai finansētu tehniskā atbalsta pakalpojumus un konsultāciju centrus
Būtiska loma renovācijas viļņa sekmīgai norisei ir tehniskajai palīdzībai, jo tā palīdz projektu izstrādātājiem apkopot mazākus projektus, palīdz vai atvieglo privātiem un publiskiem starpniekiem veikt investīcijas un palīdz segt personāla izmaksas, lai izveidotu projektu izstrādes vienības uz vietas.
Ir ierosināts 2021.–2027. gadā konsultāciju centra InvestEU satvarā turpināt izmantot Eiropas vietējo enerģijas atbalstu (ELENA), ko pašlaik finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam šim mehānismam tika piešķirti 282 miljoni EUR (tostarp papildu 97 miljoni EUR, lai atbalstītu īpašu finansējumu ēku renovācijai dzīvojamo ēku sektorā 8 , jo īpaši sociālo mājokļu nozarē). Ar Komisijas un EIB kopīgu iniciatīvu ELENA galasaņēmējiem sniedz palīdzību projektu izstrādē dotāciju veidā, lai tie varētu sagatavot lielus investīciju projektus energoefektivitātes, integrētas atjaunojamo energoresursu enerģijas un ilgtspējīga transporta jomā pilsētās. Mehānismu ELENA papildina EASME pārvaldītie PDA uzaicinājumi mazāku projektu atbalstam.
Liela investīciju programma Ļubļanā (Slovēnija) publisko ēku energomodernizācijai, galveno uzmanību pievēršot pirmskolas izglītības iestādēm, ko atbalsta energokapalpojumu uzņēmumi. Šajā gadījumā tehniskā palīdzība 1 miljona EUR apmērā piesaistīja investīcijas 49 miljonu EUR apmērā.
Vēl viens piemērs ir Īrijas Tiperēri grāfistes ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna īstenošana, kurā ELENA palīdzība novērsa šķēršļus daudzu energoefektivitātes projektu finansēšanai, sedzot priekšizpēšu un energoauditu izmaksas, ekonomiskā pamatojuma modeļu izstrādi un iepirkumus. Mērķjomas ir privāti mājokļi, sabiedriskās un terciārās ēkas.
PDA projekta “PRODESA” mērķis ir uzsākt investīcijas ilgtspējīgā enerģijā aptuveni 20 miljonu EUR apmērā, pievēršoties publiskajām ēkām un apgaismojumam septiņās Atēnu aglomerācijas pašvaldībās. Tas ir pirmais šāda veida projekts Grieķijā, un tajā tiks izmantota grupēšanas pieeja (arī pašvaldībās) apvienojumā ar īpaši pielāgotu finansēšanas risinājumu apvienošanu. Sadrumstalotu pašvaldību projektu apvienošanas mērķis ir panākt atbilstošu (rentablu) mērogu, saprātīgu atmaksāšanās laiku un riska diversifikāciju, savukārt resursu apvienošana ir vērsta uz finanšu rezultātu optimizāciju, kā arī privātā sektora (jo īpaši arī energopakalpojumu uzņēmumu) lielāku ieguldījumu.
Ierosinātais tehniskā atbalsta instruments (TAI) pēc pieprasījuma var palīdzēt dalībvalstīm projektēt, izstrādāt un īstenot reformas ēku renovācijas jomā, tostarp saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Tas ietver tehnisko atbalstu:
·mērķtiecīgām reformām, kuru mērķis ir palielināt investīcijas ēku renovācijā, tostarp privātos mājokļos un publiskās ēkās, piemēram, slimnīcās un skolās. Cita starpā tehniskais atbalsts var veicināt inovatīvu finansēšanas instrumentu efektīvu izmantošanu, uzlabot pārvaldības procesus un datu pieejamību par publiskām ēkām, sniegt viegli pieejamu informāciju iedzīvotājiem, kuri ir ieinteresēti atjaunot savas mājas, un atbalstīt digitālo tehnoloģiju ieviešanu būvniecības nozarē;
·stabilu ilgtermiņa renovācijas stratēģiju vai ceļvežu izstrādei un īstenošanai, tostarp izstrādājot īpašas rīcībpolitikas un programmas, kas nodrošinās noteiktību un skaidru virzību uz priekšu investoriem, publiskajām iestādēm un iedzīvotājiem;
·to publiskās pārvaldes iestāžu spēju uzlabošanai, kas iesaistītas ēku renovācijā, piemēram, izveidojot labu koordināciju starp publiskajām iestādēm un publiskā un privātā sektora partnerībām dažādos līmeņos, tostarp pārskatot iedalītos pienākumus, un stiprinot cilvēkresursu pārvaldību, lai nodrošinātu, ka publiskajai pārvaldei šajā jomā ir nepieciešamās prasmes;
·spēju uzlabošanai sociālo mājokļu asociācijām, mājokļu kooperatīviem un tādām organizācijām, kas pieejamību cenas ziņā uzlabo, īpašniekiem un iedzīvotājiem piedaloties renovācijas un mājokļu projektos, piemēram, mājokļu un enerģētikas kooperatīviem, jo īpaši reģionos, kur tie ir mazāk attīstīti;
·tādu reformu sagatavošanai un īstenošanai, kas jāveic saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, un lai veicinātu renovācijas investīcijas, kas vajadzīgas ilgtspējīgai atveseļošanai.
Kohēzijas politikas finansējumu dalībvalstis un reģioni var izmantot arī ar energoefektivitāti saistītam tehniskajam atbalstam, ko var sniegt kā atsevišķu dotāciju vai kā daļu no finanšu instrumenta darbības.
Dalībvalstīm bija jāpaziņo savas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas līdz 2020. gada 10. martam. Līdz šim (2020. gada 14. oktobris) pilnīgas ilgtermiņa renovācijas stratēģijas ir paziņojušas 12 dalībvalstis (AT, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, FI, LU, NL, SE). Beļģija ir paziņojusi par divām daļējām stratēģijām (Galvaspilsēta Brisele un Flandrija).
Budžeta periodā no 2014. līdz 2020. gadam kohēzijas politikas fondi bija lielākais ES finansējuma avots tiešam atbalstam ēku energoefektivitātei, un kopumā šajā periodā investīcijām publisko un dzīvojamo ēku energoefektivitātē tika piešķirti aptuveni 14 miljardi EUR.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02003L0087-20180408 .
Atkarībā no oglekļa cenas.
https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/opportunities/topic-search;freeTextSearchKeyword=;typeCodes=1;statusCodes=31094501,31094502,31094503;programCode=H2020;programDivisionCode=null;focusAreaCode=null;crossCuttingPriorityCode=null;callCode=H2020-LC-GD-2020;sortQuery=submissionStatus;orderBy=asc;onlyTenders=false;topicListKey=topicSearchTablePageState
https://ec.europa.eu/info/horizon-europe-next-research-and-innovation-framework-programme/missions-horizon-europe/climate-neutral-and-smart-cities_en
Komisija ir izstrādājusi norādījumus (SWD(2020) 205, pieņemti 2020. gada 17. septembrī) dalībvalstīm par atveseļošanas un noturības plāniem, kuros ilustrētas reformas un investīcijas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, tajā skaitā ēku renovāciju.
Ziņojums pieejams https://ec.europa.eu/info/horizon-europe-next-research-and-innovation-framework-programme/mission-area-climate-neutral-and-smart-cities_en