Šengenas zona

 

KOPSAVILKUMS:

Šengenas acquis – Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām

Šengenas acquis – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām

KĀDS IR ŠENGENAS ZONAS MĒRĶIS?

• Šengenas zonas mērķis ir atļaut Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem šķērsot ES dalībvalstu iekšējās robežas, neveicot kontroli un nepārbaudot pases.
• Iekšējo robežu atvēršana ir viens Šengenas zonas aspekts. Otrs aspekts ir gādāšana par tās iedzīvotāju drošību. Tas ietver vienotu stingrāku kritēriju piemērošanu robežkontrolei uz kopējām ārējām robežām saistībā ar tādu valstu valstspiederīgo iebraukšanu, kas nav Šengenas zonas valstis, sadarbības attīstīšanu starp robežsardzi, valsts policiju un tiesu iestādēm, kā arī sarežģītu informācijas apmaiņas sistēmu izmantošanu.
• Šengenas acquis ir mainīts, šai zonai pievienojoties jaunām valstīm, un tajā ir iekļauti jauni ES tiesību akti.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sadarbība

Šengenas sadarbība no sākotnēja plāna starp dažu valstu valdībām ir pārtapusi par pilntiesīgu ES politikas jomu. Šī attīstība notika šādos posmos:

• 1985. Beļģija, Rietumvācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande (5 no 10 valstīm, kas tolaik veidoja Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK) – tagad ES dalībvalstis) Luksemburgā, Šengenas ciematā paraksta nolīgumu par iekšējas robežkontroles pakāpenisku atcelšanu.
• 1990. Tās pašas piecas valstis paraksta Šengenas konvenciju, ar kuru papildina nolīgumu un nosaka veicamās darbības un drošības pasākumus iekšējās robežkontroles atcelšanas politikas ieviešanai.
• 1995. Tiek sākta Šengenas programmas īstenošana, un tajā piedalās septiņas ES dalībvalstis.
• 1997. Ar Amsterdamas līgumu Šengenas acquis tiek iekļauts ES tiesiskajā regulējumā.

Dalība

• Papildus piecām dibinātājvalstīm Šengenas zonā tagad ietilpst visas ES dalībvalstis, izņemot Īriju un Kipru, kā arī četras Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
• Kopš 2023. gada 1. janvāra ir atceltas personu pārbaudes uz iekšējām sauszemes un jūras robežām starp Horvātiju un pārējām Šengenas zonas valstīm, un Horvātijai tiek pilnībā piemērots Šengenas acquis (Padomes Lēmums (ES) 2022/2451).
• Kopš 2024. gada 31. marta Šengenas acquis noteikumi tiek pilnībā piemēroti Bulgārijai un Rumānijai, kā arī ir atceltas pārbaudes pie iekšējām gaisa un jūras robežām. Eiropas Savienības Padomei vēlāk ir jāpieņem vienprātīgs lēmums par personu pārbaudes atcelšanu pie iekšējām sauszemes robežām ar Grieķiju un Ungāriju un starp Bulgāriju un Rumāniju.

Iekšējā robežkontrole praksē

• Jebkura persona neatkarīgi no tās valstspiederības Šengenas zonā drīkst šķērsot iekšējās robežas bez robežkontroles.
• Valstu policijas iestādes var veikt pārbaudes uz vietas – vai nu uz robežas, vai arī pierobežas teritorijās, ja to pamatā ir vispārēja informācija un pieredze un tās nav sistemātiskas pasu kontroles.
• Fiziskām personām (atkarībā no tā, vai šīs personas ir ES valstu valstspiederīgie, ģimenes locekļi no ārpussavienības valstīm vai ārpussavienības valstu pilsoņi) ir nepieciešami noteikti ceļošanas dokumenti.
• Ja pastāv nopietns apdraudējums valsts politikai vai iekšējai drošībai, Šengenas valsts izņēmuma kārtā var atjaunot robežkontroli – sākotnēji līdz 30 dienām. Tai par šādu rīcību ir jāinformē citas Šengenas zonas valstis, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un sabiedrība.

Ārējās robežas

Šengenas zonā ir pakāpeniski pastiprināta kontrole uz tās ārējām robežām, to konsolidējot vienotā noteikumu kopumā. Šie noteikumi tagad attiecas uz:

• veidu, kādā jāpārbauda personas, kas šķērso ES ārējās robežas, un pārbaužu veikšanas metodoloģiju saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu;
• ieceļošanas prasību saskaņošanu ar kopēju vīzu politiku un noteikumiem par īstermiņa uzturēšanās vīzām (līdz trim mēnešiem);
• ciešāku policijas iestāžu sadarbību ar tiesībām veikt novērošanu un vajāšanu otrpus robežas;
• ciešāku tiesu iestāžu sadarbību, izmantojot paātrinātu izdošanas sistēmu un kriminālspriedumu izpildes nodošanu starp jurisdikcijām.

Šengenas Informācijas sistēma (SIS)

Šī datorizētā lielapjoma datubāze:

• atbalsta ārējo robežu kontroli un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību starp Šengenas zonas valstīm;
• tika izveidota 1995. gadā un pēc tam paplašināta – pēdējoreiz 2018. gadā jauno migrācijas un drošības problēmu dēļ;
• satur informāciju par:
  • aizdomās turētiem noziedzniekiem,
  • personām, kurām, iespējams, nav tiesību ieceļot vai uzturēties ES,
  • pazudušām personām,
  • nozagtu, piesavinātu vai pazaudētu īpašumu;
• to izmanto valstu iestādes, kuras ir atbildīgas par:
  • robežkontroli,
  • policijas un muitas kontroli,
  • valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas,
  • vīzām un uzturēšanās atļaujām;
• datubāzei var piekļūt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās un Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra.

Vīzu informācijas sistēma (VIS)

Ar vīzu informācijas sistēmas palīdzību Šengenas zonas valstis var apmainīties ar vīzu datiem, jo īpaši attiecībā uz pieteikumiem īstermiņa vīzu piešķiršanai. Tāpat kā Šengenas Informācijas sistēmu to uztur Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA).

Dalības nosacījumi

Valstīm, kuras vēlas pilnvērtīgi pievienoties Šengenas zonai, jāizpilda noteikti nosacījumi un jāspēj:

• nodrošināt savu ārējo robežu kontroli un izdot vienādas Šengenas vīzas;
• sadarboties ar citu valstu tiesībaizsardzības aģentūrām, lai nodrošinātu augstu drošības līmeni;
• piemērot vienoto Šengenas noteikumu kopumu (ko dēvē par Šengenas acquis), piemēram, nodrošināt sauszemes, jūras un gaisa robežu kontroli, izdot vīzas, atbalstīt policijas iestāžu sadarbību un aizsargāt personas datus;
• izmantot Šengenas Informācijas sistēmu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Šengenas nolīgumu sākotnēji noslēdza septiņas dalībvalstis, un tas stājās spēkā 1995. gada 26. martā, atceļot iekšējo robežkontroli.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Šengenas zona (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Šengenas acquis – Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 22.9.2000., 13.–18. lpp.).

Šengenas acquis – Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 22.9.2000., 19.–62. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1.–131. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27.–84. lpp.).

Regulas (ES) 2019/817 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1.–13. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1861 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 312, 7.12.2018., 14.–55. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56.–106. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV L 303, 28.11.2018., 39.–58. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99.–137. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1.–52. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27.–37. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1.–58. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60.–81. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 29.01.2024