Izejvielu ilgtspējīgas piegādes un izmantošanas nodrošināšana

Šajā Eiropas Komisijas dokumentā ir ierosināti pasākumi, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu un uzlabotu piekļuvi izejvielām, kas ir svarīgs ES konkurētspējas faktors.

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā (COM(2011) 25 galīgā redakcija, 2.2.2011.)

KOPSAVILKUMS

Šajā Eiropas Komisijas dokumentā ir ierosināti pasākumi, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu un uzlabotu piekļuvi izejvielām, kas ir svarīgs ES konkurētspējas faktors.

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Ar to īsteno un stiprina šādus 3 mērķus, kas minēti 2008. gadā izstrādātajā Izejvielu iniciatīvā (RMI):

• nodrošināt ilgtspējīgu un taisnīgu apgādi no starptautiskajiem tirgiem;
• izveidot ilgtspējīgu apgādi ES teritorijā;
• stiprināt resursu efektīvāku izmantošanu un otrreizējo pārstrādi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Veids, kā īstenot Stratēģijas“Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķus (saskaņā ar stratēģijā ietilpstošo iniciatīvu “Inovācijas Savienība” un plānu par resursu ziņā efektīvu Eiropu).
• Eiropas Inovācijas partnerība (EIP) izejvielu jomā. Šīs 2013. gadā izveidotās publiskā un privātā sektora partnerības mērķis ir sniegt augsta līmeņa norādes Eiropas Komisijai, ES valstīm un privātajiem uzņēmumiem par novatoriskām pieejām ar izejvielām saistītu problēmu risināšanai. Tās mērķis ir palīdzēt palielināt rūpniecības nozares ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP) līdz aptuveni 20 % 2020. gadā.
• 14 kritiski svarīgo izejvielu (*) (kuru skaits 2014. gadā tika palielināts līdz 20) saraksts. Sarakstu pārskata reizi trijos gados.
• “Diplomātija izejvielu jomā” . Tas nozīmē ar izejvielām saistītu jautājumu ierosināšanu sarunās starp ES un citām valstīm. Apspriestie jautājumi ietver apgādes ķēdes pārredzamību, izejvielu izsekojamību (lai nodrošinātu, ka tās nāk no atbildīgiem avotiem) un finansējuma pieejamību.

KONTEKSTS

Izejvielas ir būtiski svarīgas ES tautsaimniecībai. To efektīva izmantošana un ieguve ES var būt visai sarežģīta ilgtspējas faktoru un stingru vides aizsardzības tiesību aktu dēļ. Tajā pašā laikā stabilas apgādes no valstīm ārpus ES nodrošināšanu apgrūtina tādi faktori kā tirdzniecības ierobežojumi, politiskās stabilitātes trūkums un cenu svārstības (kas īpaši saasinājās 2008. gadā).

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes lapā, kas veltīta politikai un stratēģijai attiecībā uz izejvielām.

GALVENIE TERMINI

(*) Kritiski svarīgas izejvielas ir tautsaimniecībai īpaši svarīgas izejvielas (to sniegtās IKP pievienotās vērtības ziņā), kuru apgāde ir apdraudēta (dažādu tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, politiskā stabilitāte vai regulējuma kvalitāte, kas veido Valsts pārvaldes vispasaules rādītāju).

Kritiski svarīgo izejvielu pašreizējā sarakstā ietilpst antimons, berilijs, borāti, hroms, kobalts, koksa ogles, fluoršpats, gallijs, germānijs, indijs, magnezīts, magnijs, dabiskais grafīts, niobijs, platīna grupas metāli, fosfāta ieži, retzemju elementi (REE) (smagie), REE (vieglie), silīcija metāls un volframs.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Izejvielu iniciatīvas īstenošanu (COM(2013) 442 final, 24.6.2013.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienībai kritiski svarīgo izejvielu saraksta pārskatīšanu un par izejvielu iniciatīvas īstenošanu (COM(2014) 297 final, 26.5.2014.)

Pēdējo reizi atjaunots: 28.08.2015