Lieta T‑492/15

Deutsche Lufthansa AG

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 12. aprīļa spriedums

Prasība atcelt tiesību aktu – Valsts atbalsts – Vācijas īstenoti pasākumi Frankfurtes Hānas lidostas un šo lidostu izmantojošo lidsabiedrību atbalstam – Lēmums, ar kuru pasākumi Frankfurtes Hānas lidostas atbalstam atzīti par valsts atbalstu, kas saderīgs ar iekšējo tirgu, un ar kuru konstatēta valsts atbalsta neesamība par labu šo lidostu izmantojošajām lidsabiedrībām – Individuāla skāruma neesamība –Tieša skāruma neesamība – Nepieņemamība

1. Tiesvedība– Pieteikums par lietas ierosināšanu – Iebildumu raksts – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

   (Tiesas Reglamenta 81. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

   (skat. 92.–94. punktu)

2. Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Pieņemamības nosacījumi – Interese par lietas iznākumu – Jēdziens – Tiešas un pastāvošas intereses prasība – Komisijas lēmuma par valsts atbalstu tiesiskuma izskatīšana –Tieša un pašreizēja vietējās valsts pārvaldes subjekta intereses, kas veicināja šajā lēmumā minētos pasākumus

   (Tiesas statūtu 40. panta otrā daļa un 53. panta pirmā daļa)

   (skat. 97.–103. punktu)

3. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasītāja prasījumu nepārprotams formulējums

   (Tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts)

   (skat. 107.–112. punktu)

4. Tiesvedība – Pierādījumu iesniegšana – Termiņš – Pierādījumu piedāvājuma novēlota iesniegšana – Nosacījumi

   (Tiesas Reglamenta 85. panta 3. punkts)

   (skat. 128.–132. punktu)

5. Prasība atcelt tiesību aktu– Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Kumulatīva rakstura nosacījumi – Prasības nepieņemamība, ja nav izpildīts tikai viens no šiem nosacījumiem

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 138, 195. punktu)

6. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls uzdevums – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru ir kvalificēti daži ar iekšējo tirgu saderīgi atbalsta pasākumi un nav konstatēts atbalsts citiem pasākumiem – Ar atbalstu saņēmušo uzņēmumu konkurējoša uzņēmuma prasība, kas piedalījies administratīvajā procesā – Konkurējošs uzņēmums, kas nevar pamatot būtisku ietekmi uz tā stāvokli attiecīgajā tirgū – Nepieņemamība

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 139.–182. punktu)

7. Prasība atcelt tiesību aktu– Fiziskas vai juridiskas personas – Normatīvā akta jēdziens LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē – Jebkurš vispārpiemērojams akts,, izņemot leģislatīvus aktus –Komisijas lēmums par individuālu atbalstu – Izslēgšana

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 185.–187. punktu)

8. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums par valsts atbalsta neesamību – Ar atbalstu saņēmušo uzņēmumu konkurējoša uzņēmuma tiesības celt prasību – Konkurējošs uzņēmums, kas nepierāda tiešu tiesību neciest no izkropļotas konkurences aizskārumu – Nepieņemamība

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 197.–208. punktu)

9. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas –Normatīvie akti – Tiesību akti, kas neietver īstenošanas pasākumus un tieši attiecas uz pieteikuma iesniedzēju – Tieša skāruma neesamība – Nepieņemamība

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

   (skat. 211.–212. punktu)

Rezumējums

Spriedumā Deutsche Lufthansa/Komisija (T‑492/15), kas pasludināts 2019. gada 12. aprīlī, Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja prasību atcelt aviosabiedrības Deutsche Lufthansa prasību atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru daži pasākumi, kurus Vācijas iestādes pieņēmušas Frankfurtes Hānas lidostas atbalstam, tiek kvalificēti par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu, un ir konstatēta valsts atbalsta neesamību attiecībā uz lidsabiedrībām, kas izmanto šo lidostu. ( 1 )

Frankfurtes Hānas lidosta atrodas Vācijā Reinzemes-Pfalcas federālās zemes teritorijā, apmēram 120 km uz rietumiem no Frankfurtes pie Mainas un 115 km no Fraknkfurtes pie Mainas lidostas. 2001. un 2006. gadā Reinzemes-Pfalcas federālā zeme apstiprināja lidostu nodevu grafikus Frankfurtes Hānas lidostai, kas 1999., 2002. un 2005.gadā noslēdza individuālus nolīgumus ar zemo cenu aviosabiedrību Ryanair par lidostas maksām, kas pēdējajai minētajai bija jāmaksā. 2001.gadā stājās spēkā līgums par peļņas un zaudējumu nodošanu starp Fraport, uzņēmumu, kas apkalpo Fraknkfurtes pie Mainas lidostu, un Frankfurtes Hānas lidostu. Šis līgums tika atjaunots 2004. gadā. 2001., 2002. gadā un laikā no 2004. līdz 2009.gadam Fraport, Reinzemes-Pfalcas federālā zeme un Hesenes zeme arī piedalījās Frankfurtes Hānas lidostas kapitāla palielināšanā. No 1997. līdz 2004. gadam Reinzemes-Pfalcas federālā zeme arī maksāja Frankfurtes Hānas operatoram tiešas dotācijas tostarp, lai finansētu drošības pārbaudes.

Apstrīdētajā lēmumā Komisija, pirmkārt, norādīja, ka daži pasākumi, kas aprakstīti par labu Frankfurtes Hānas lidostai, nav uzskatāmi par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un ka citi pasākumi ir ar iekšējo tirgu saderīgi atbalsti. Attiecībā uz pasākumiem par labu Ryanair un lidostas maksu cenrādi Frankfurtes Hānas lidostā Komisija norādīja, ka šie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu. Ar savu prasību atcelt tiesību aktu Deutsche Lufthansa, Vācijā reģistrēta aviosabiedrība, kuras galvenā lidosta ir Frankfurtes pie Mainas lidosta, apstrīdēja šos Komisijas secinājumus. Vispārējā tiesā Komisija izvirzīja vairākus iebildumus par nepieņemamību, tostarp tādu, kas attiecas uz to, ka Deutsche Lufthansa nebija tiesības celt prasību.

Attiecībā uz Deutsche Lufthansa tiesībām celt prasību par apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pasākumiem par labu Frankfurtes Hānas lidostai un Ryanair, Vispārējā tiesa vispirms atgādināja, ka atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai jebkura fiziska vai juridiska persona, pastāvot šīs tiesību normas pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem, var celt prasību par tiesību aktu, kura adresāts tā ir (pirmais pieņēmums) vai kas viņu skar tieši un individuāli (otrais pieņēmums), kā arī par reglamentējošu aktu, kas viņu skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem (trešais pieņēmums). Tā kā Vācijas Federatīvā Republika bija vienīgais apstrīdētā lēmuma adresāts, Vispārējā tiesa tādējādi pārbaudīja, vai Deutsche Lufthansa prasība bija pieņemama saskaņā ar LESD 263. panta ceturtā daļā paredzēto otro un trešo pieņēmumu.

Attiecībā uz otro pieņēmumu, kas paredzēts LESD 263. panta ceturtajā daļā, Vispārējā tiesa vispirms atgādināja, ka tajā paredzētie tieša skāruma un individuāla skāruma nosacījumi ir kumulatīvi, un tātad ir pietiekami ar viena no šiem nosacījumiem iztrūkumu, lai secinātu, ka prasību šajā sakarā nevar atzīt par pieņemamu. Uzskatot par lietderīgu vispirms izvērtēt nosacījumu par tiešu skārumu, Vispārējā tiesa norādīja, ka vienīgi Deutsche Lufthansa dalība administratīvajā procesā pati par sevi nav pamats secināt, ka apstrīdētais lēmums to skar individuāli, tā ka tai katrā ziņā bija jāpierāda, ka apstrīdētā lēmuma pamatā esošais pasākums varēja būtiski ietekmēt tās stāvokli tirgū. Tādējādi Deutsche Lufthansa bija jāiesniedz informācija, lai pierādītu savu īpašo konkurences situāciju, un bija jānorāda iemesli, kuru dēļ aplūkotais lēmums var skart tās likumīgās intereses, būtiski ietekmējot tās stāvokli konkrētajā tirgū. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Deutsche Lufthansa nebija iesniegusi šos pierādījumus.

Šajā sakarā Vispārējā tiesa norādīja, ka Deutsche Lufthansa nebija ne definējusi tirgu vai tirgus, kuros, kā tā uzskata, ir tikusi ietekmēta tās konkurētspēja, ne a fortiori sniegusi kaut mazāko informāciju par šā tirgus vai šo tirgu apmēru, struktūru un stāvokli, kāds tai, Ryanair un citiem iespējamajiem konkurentiem šajā vai šajos tirgos ir bijis attiecīgajā laikposmā. Deutsche Lufthansa arī neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu, ka apstrīdētie pasākumi būtu ļāvuši Ryanair pārcelt savu darbību uz lielākām lidostām, piemēram, Frankfurti pie Mainas, vai ka Ryanair būtu izveidojis maršrutu, kas pārklātos ar Deutsche Lufthansa maršrutiem. Vispārējā tiesa arī norādīja, ka, tiktāl, ciktāl Deutsche Lufthansa arguments attiecās uz apstrīdēto pasākumu ietekmi uz pasažieru gaisa transporta tirgu kopumā, tā tikai iesniedza pierādījumus, kas apstiprina faktu, ka šajā tirgū valda ļoti spēcīga konkurence, kas arī neļauj uzskatīt, ka Deutsche Lufthansa stāvoklis būtu labvēlīgāks, ja nebūtu apstrīdēto pasākumu. turklāt nevar piekrist nevienam no Deutsche Lufthansa izvirzītajiem argumentiem, lai pierādītu, ka līdz ar pasākumiem Ryanair un Frankfurt-Hahn atbalstam ir būtiski ietekmēta tās konkurētspēja hipotētiskā pasažieru gaisa pārvadājumu tirgū, jo šie argumenti būtībā aprobežojas ar norādi uz vispārējo konkurences spiedienu, kādu Ryanair un citas zemo cenu lidsabiedrības izdara uz tradicionālajām lidsabiedrībām.

Attiecībā uz trešo pieņēmumu, kas paredzēts LESD 263. panta ceturtajā daļā, Vispārējā tiesa atgādināja, ka prasība atcelt tiesību aktu ir pieņemamam tikai tad, ja tā ir vērsta pret reglamentējošu aktu, kas tieši skar prasītāju un kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem. Tāpēc, tā kā pasākumi Ryanair un Frankfurt-Hahn atbalstam nav tikuši veikti, pamatojoties uz atbalsta shēmu, tiem ir individuāls raksturs. Tā kā apstrīdētais lēmums attiecas uz šiem pasākumiem, tam arī ir individuāls raksturs un līdz ar to nevar uzskatīt par reglamentējošu aktu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

Attiecībā uz Deutsche Lufthansa locus standi attiecībā uz apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz lidostas maksu cenrādi, Vispārējā tiesa nosprieda, ka Deutsche Lufthansa nav pierādījusi, ka nosacījums par tiešo skārumu, kas ir identisks otrajā un trešajā pieņēmumā, kas paredzēti LESD 263. panta ceturtajā daļā, ir izpildīts. Šajā sakarā Vispārējā tiesa, pirmkārt, norādīja, ka Deutsche Lufthansa nav pierādījusi, ka minēto cenrādi piemēro Ryanair. Vispārējā tiesa, otrkārt, konstatēja, ka, Deutsche Lufthansa kā uzņēmums, kas neizmanto Frankfurtes Hānas lidostu, nevar atsaukties uz iespējamu diskrimināciju salīdzinājumā ar aviosabiedrībām, kas darbojas šajā lidostā, izņemot Ryanair, it īpaši tāpēc, ka tā neapgalvoja, ka tā konkurētu ar šīm citām aviosabiedrībām.

( 1 ) Komisijas Lēmums (ES) 2016/789 (2014. gada 1. oktobris) par valsts atbalstu SA.21121 (C29/08) (ex NN 54/07), ko Vācija īstenojusi attiecībā uz Frankfurtes-Hānas lidostas finansēšanu un finansiālajām attiecībām starp lidostu un Ryanair (OV 2016, L 134, 46. lpp.).