Keywords
Summary

Keywords

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasītājs, kas apstrīd lēmumu, ar kuru tam ir atteikta piekļuve iestādes dokumentiem

(EKL 230. pants)

2. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(EKL 253. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Sagatavojoši akti – Izslēgšana

(EKL 230. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

4. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Šaura interpretācija un piemērošana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 3. punkts)

5. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Trešo personu komercinterešu aizsardzība – Iespēja pamatoties uz vispārējām prezumpcijām, kas piemērojamas noteiktām dokumentu kategorijām

(EKL 255. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums; Padomes Regula Nr. 659/1999)

6. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Trešo personu komercinterešu aizsardzība – Komercnoslēpuma jēdziens

(EKL 287. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums)

7. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Prioritāras sabiedrības intereses, kas attaisno dokumentu publiskošanu

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 3. punkts)

8. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkts)

9. Eiropas Savienība – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus

(EKL 10. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3., 5., 7. un 8. punkts)

10. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pamatojuma neesamības novēršana procesa laikā – Nepieļaujamība

(EKL 253. pants)

Summary

1. Ikviena persona var prasīt piekļuvi jebkuriem iestāžu dokumentiem un piekļuvei dokumentiem netiek prasīts īpašs pamatojums. Līdz ar to personai, kurai ir atteikta piekļuve dokumentam vai dokumenta daļai, tikai šī iemesla dēļ jau ir interese, lai lēmums par atteikumu tiktu atcelts. Tas, ka lēmums, ar kuru ir pamatots dokumentu piekļuves pieteikums ir atcelts, neliedz ieinteresētajai personai saglabāt interesi celt prasību par lēmumu, ar kuru ir atteikta piekļuve dokumentiem, ja prasītie dokumenti nav izpausti un ja lēmums par piekļuves atteikšanu paliek spēkā.

(sal. ar 62. un 63. punktu)

2. Kas attiecas uz piekļuves dokumentiem pieteikumu – ja attiecīgā iestāde šādu piekļuvi atsaka, tai katrā konkrētajā gadījumā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ir jāpierāda, ka Eiropas Padomes un Komisijas Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem uzskaitītie izņēmumi patiešām attiecas uz dokumentiem, kuriem tiek lūgta piekļuve. Tomēr var nebūt iespējams norādīt iemeslus, kas attaisno slepenību attiecībā uz katru dokumentu, neizpaužot šī dokumenta saturu un attiecīgi neatņemot izņēmumam tā pamatmērķi.

Tātad iestādei, kas atteikusi piekļuvi dokumentam, jāsniedz pamatojums, kas ļauj saprast un pārbaudīt, pirmkārt, vai pieprasītais dokuments tiešām attiecas uz jomu, kuru skar minētais izņēmums, un, otrkārt, vai pastāv ar šo izņēmumu saistītā aizsardzības vajadzība. Lēmuma, ar kuru ir atteikta piekļuve dokumentiem, pamatojumam tādējādi ir jāietver vismaz attiecībā uz katru attiecīgo dokumentu kategoriju īpašie iemesli, kuru dēļ attiecīgā iestāde uzskata, ka pieprasīto dokumentu izpaušana ietilpst vienā no Regulā Nr. 1049/2001 paredzētajiem izņēmumiem.

Tātad netiek prasīts, lai pamatojumā tiku precizēti visi atbilstošie fakti un tiesības, jo jautājums, vai akta pamatojums atbilst Regulas Nr. 1049/2001 prasībām, ir jānovērtē, ievērojot ne tikai tā tekstu, bet arī situāciju, kurā tas ir pieņemts, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu.

(sal. ar 82.–84. un 88. punktu)

3. Sabiedrības piekļuves Komisijas dokumentiem procedūrā no Regulas Eiropas Padomes un Komisijas Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 8. panta izriet, ka atbilde uz sākotnējo pieteikumu ir tikai pirmā paustā nostāja, kas dod pieteikuma iesniedzējam iespēju aicināt Komisijas ģenerālsekretariātu atkārtoti pārskatīt konkrēto nostāju.

Tādējādi tikai pasākumam, ko ir veicis Komisijas ģenerālsekretariāts, kam piemīt lēmuma raksturs un kas pilnībā aizstāj iepriekš pausto nostāju, var būt juridiski saistoša iedarbība, kas varētu ietekmēt prasītājas intereses, un līdz ar to tikai par šādu pasākumu var celt prasību atcelt tiesību aktu Līdz ar to atbilde uz sākotnējo pieteikumu nerada juridiski saistošas sekas un to nevar uzskatīt par apstrīdamu aktu.

(sal. ar 101. un 102. punktu)

4. Izņēmumi no piekļuves dokumentiem ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri – tādā veidā, lai neradītu vispārējā principa, saskaņā ar kuru sabiedrībai ir jāsaņem visplašākā iespējamā piekļuve institūciju turējumā esošajiem dokumentiem, nepiemērojamību.

Pārbaudei, kas ir jāveic, lai izskatītu piekļuves dokumentiem pieteikumu, ir jābūt konkrētai. Tikai tas apstāklis, ka dokuments ir saistīts ar interesēm, kuras aizsargā izņēmums, nav pietiekams, lai attaisnotu šī izņēmuma piemērošanu. Šāda piemērošana principā var būt attaisnota tikai gadījumā, ja iestāde ir iepriekš izvērtējusi, pirmkārt, vai piekļuve dokumentam konkrēti un tieši apdraud aizsargātās intereses, un, otrkārt, vai Eiropas Padomes un Komisijas Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. un 3. punktā paredzētajos apstākļos nepastāv prioritāras sabiedrības intereses, kas attaisno pieprasīto dokumentu publiskošanu. Turklāt riskam kaitēt aizsargātajām interesēm ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam.

Turklāt sabiedrības tiesības piekļūt iestāžu dokumentiem attiecas tikai uz dokumentiem, nevis uz informāciju daudz plašākā nozīmē, un neparedz iestādēm pienākumu atbildēt uz visiem privātpersonu informācijas pieprasījumiem.

(sal. ar 123.–125. un 129. punktu)

5. Lai konkrēti un individuāli novērtētu dokumentu piekļuves pieteikumā norādīto dokumentu saturu, attiecīgā iestāde var likumīgi pamatoties uz vispārējām prezumpcijām, kas piemērojamas noteiktām dokumentu kategorijām, uz līdzīgiem vispārīgiem apsvērumiem, kas var tikt piemēroti izpaušanas pieteikumiem attiecībā uz tāda paša veida dokumentiem. Attiecībā uz valsts atbalsta kontroles procedūrām šādas vispārējas prezumpcijas var izrietēt no Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [EKL 88. panta] piemērošanai, kā arī no judikatūras par tiesībām iepazīties ar Komisijas administratīvo lietu dokumentiem.

Tomēr, lai interpretētu Eiropas Padomes un Komisijas Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto izņēmumu pat tad, ja attiecīgie dokumenti ietilpst Komisijas administratīvajā lietā saistībā ar valsts atbalsta kontroli, nevar prezumēt, ka visu šīs lietas materiālu izpaušana ietekmētu attiecīgās personas komercinterešu aizsardzību. Šāda vispārēja prezumpcija būtu pretēja Paziņojumam par dienesta noslēpumu saistībā ar lēmumiem valsts atbalsta jomā, kura 17. apsvērumā ir paredzēts, ka informācija par sabiedrisko pakalpojumu organizēšanu un izmaksām parasti netiek uzskatīta par citu konfidenciālu informāciju.

(sal. ar 131., 132., 135. un 136. punktu)

6. Komisijai, izvērtējot dokumentu piekļuves pieteikumu, tā atbilstoši EKL 287. pantam ieinteresētajai personai nedrīkst izpaust informāciju, kas pēc sava rakstura ir dienesta noslēpums, kādi it īpaši ir dati par valsts atbalsta saņēmēja uzņēmuma iekšējo darbību.

Komercnoslēpumi ir informācija, ne tikai kuras publiskošana, bet arī tikai nodošana tiesību subjektam, kas nav šīs informācijas sniedzējs, var būtiski kaitēt tā interesēm. Tādējādi interesēm, kurām var kaitēt informācijas izpaušana, objektīvi jābūt aizsargājamām. Lai novērtētu informācijas konfidenciālo raksturu, tādējādi ir jālīdzsvaro leģitīmās intereses, kas liedz to izpaust, un sabiedrības intereses, kurām atbilst iestāžu darbība, maksimāli ievērojot pārskatāmības principu.

Informācija par sabiedrisko pakalpojumu organizēšanu un izmaksām parasti netiek uzskatīta par konfidenciālu informāciju, kā tas izriet no Paziņojuma par dienesta noslēpumu saistībā ar lēmumiem valsts atbalsta jomā preambulas 17. apsvēruma. Tomēr šāda informācija var būt komercnoslēpums, ja šī informācija attiecas uz uzņēmumu un tai ir faktiska vai potenciāla ekonomiska vērtība, un tās izpaušanai vai izmantošanai varētu būt ekonomiska vērtība citiem uzņēmumiem.

(sal. ar 140., 143. un 144. punktu)

7. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ir paredzēts, ka tās 4. panta 2. un 3. punktā paredzētie izņēmumi netiek piemēroti, ja attiecīgā dokumenta izpaušanu attaisno prioritāras sabiedrības intereses. Šādā kontekstā iestādei ir jālīdzsvaro specifiskās intereses, kas ir jāaizsargā, neizpaužot attiecīgo dokumentu, no vienas puses, un it īpaši sabiedrības intereses, lai šis dokuments būtu pieejams, no otras puses, ņemot vērā izrietošās priekšrocības, kā tas ir precizēts Regulas Nr. 1049/2001 preambulas 2. apsvērumā, ko sniedz palielināta pārskatāmība, proti, vislabākā pilsoņu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī ar vislielākā leģitimitāte, efektivitāte un administrācijas atbildība pilsoņiem demokrātiskā sistēmā.

Īpašā interese, ko pieteicējs var apgalvot attiecībā uz piekļuvi dokumentam, kas uz to personiski attiecas, tomēr nevar tikt ņemta vērā kā prioritāra sabiedrības interese 4. panta 2. punkta normu izpratnē.

(sal. ar 147. un 148. punktu)

8. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punktā nekādā gadījumā nav norādīti tikai dokumenti, kuru autori ir dalībvalstis vai kurus tās ir sagatavojušas, bet tas potenciāli attiecas uz visiem dokumentiem, kurus “izdevusi” dalībvalsts, tas ir, uz visiem dokumentiem neatkarīgi no to autora, ko dalībvalsts nodod iestādei. Šajā gadījumā vienīgais atbilstošais kritērijs ir dokumenta izcelsme un tas, ka dokumentu, kas atradās tās rīcībā, ir iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

Minētā 4. panta 5. punkta interpretācija, saskaņā ar kuru dalībvalstij tiek piešķirtas vispārīgas un beznosacījuma veto tiesības diskrecionāri un, nenorādot pamatojumu, iebilst pret jebkāda iestādes rīcībā esoša dokumenta izsniegšanu tikai tādēļ, ka šo dokumentu ir izdevusi attiecīgā dalībvalsts, nav saderīga ar Regulas Nr. 1049/2001 mērķiem.

Turpretim vairāki fakti liecina par labu tādai minētā 4. panta 5. punkta interpretācijai, saskaņā ar kuru pilnvaru, kas ar šo normu piešķirtas attiecīgajai dalībvalstij, izmantošana ir ierobežota ar šī paša panta 1.–3. punktā paredzētajiem materiāltiesiskajiem izņēmumiem un dalībvalstij šajā sakarā ir tikai tiesības uz dalību Kopienu lēmumu pieņemšanā. Šādā aspektā dalībvalsts iepriekšēja piekrišana, kas minēta 5. punktā, nav pielīdzināma diskrecionārām veto tiesībām, bet gan tikai sava veida apstiprinājumam, ka nepastāv 1.–3. punktā paredzētie izņēmuma motīvi.

(sal. ar 188., 191. un 192. punktu)

9. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 5. punkta īstenošana ir uzticēta kopīgi iestādei un dalībvalstij, kura izmanto šajā 5. punktā paredzēto iespēju, un tā kā tādēļ šai īstenošanai ir nepieciešams savstarpējs dialogs, tām saskaņā ar EKL 10. pantā paredzēto lojālās sadarbības principu ir jārīkojas un jāsadarbojas, lai minētās normas varētu efektīvi piemērot.

Dalībvalstij, kas dialoga ar Kopienu iestādi par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punktā minēto izņēmumu iespējamo piemērošanu noslēgumā iebilst pret attiecīgā dokumenta izsniegšanu, ir jāpamato šis iebildums saskaņā ar minētajiem izņēmumiem. Iestāde dalībvalsts iebildumus pret tās izdota dokumenta izsniegšanu var neņemt vērā, ja izvirzītais iebildums nav nekādi pamatots vai ja sniegtais pamatojums neietver norādi uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. punktā uzskaitītajiem izņēmumiem. Ja, neraugoties uz skaidru iestādes lūgumu attiecīgajai dalībvalstij, pēdējā tomēr nesniedz nekādu pamatojumu, minētajai iestādei, ja tā savukārt uzskata, ka nav piemērojams neviens no minētajiem izņēmumiem, ir jāsniedz piekļuve pieprasītajam dokumentam.

Iestādes pienākums norādīt pamatojumu, kā tas it īpaši izriet no minētās regulas 7. un 8. panta, paredz, ka tā savā lēmumā ietver ne tikai attiecīgās dalībvalsts tieši izteikto iebildumu izsniegt pieprasīto dokumentu, bet arī šīs dalībvalsts norādītos iemeslus kāda no šīs pašas regulas 4. panta 1.–3. punktā minēto izņēmumu no piekļuves tiesībām piemērošanai. Šādas norādes ļautu lūguma iesniedzējam saprast atteikuma iemeslus un kompetentajai tiesai vajadzības gadījumā veikt tai uzticēto kontroli.

(sal. ar 193., 195. un 196. punktu)

10. Lēmuma pamatojumam jābūt norādītam lēmuma tekstā, un Komisijas vēlāk iesniegtus paskaidrojumus var ņemt vērā tikai ārkārtas apstākļos. No tā izriet, ka lēmumam jābūt pašpietiekamam un tā pamatojums nevar izrietēt no rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumiem, kas ir sniegti vēlāk, kad par lēmumu jau ir celta prasība Savienības tiesā.

(sal. ar 199. punktu)