Keywords
Summary

Keywords

1. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Uzņēmums – Jēdziens – Ekonomiska vienība

(EKL 81. panta 1. punkts)

2. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātes sabiedrība un meitas sabiedrības – Ekonomiska vienība – Novērtējuma kritēriji

(EKL 81. panta 1. punkts)

3. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātes sabiedrība un meitas sabiedrības – Ekonomiska vienība – Novērtējuma kritēriji

(EKL 81. panta 1. punkts)

4. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātes sabiedrība un meitas sabiedrības – Uzņēmums, ko kopīgi kontrolē vairāki citi uzņēmumi vai personas

(EKL 81. panta 1. punkts)

5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums par konkurences noteikumu piemērošanu

(EKL 81. un 253. pants)

6. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātes sabiedrība un meitas sabiedrības – Ekonomiska vienība – Novērtējuma kritēriji

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

Summary

1. Kopienu konkurences tiesības attiecas uz uzņēmumu darbību. Uzņēmuma jēdziens ietver jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs vienības juridiskā statusa un tās finansēšanas veida. Judikatūrā ir precizēts, ka uzņēmuma jēdziens, ievietots šajā kontekstā, ir jāsaprot kā tāds, kas apzīmē ekonomisku vienību pat tad, ja no juridiskā viedokļa šo ekonomisko vienību veido vairākas fiziskas vai juridiskas personas. Ja šāda ekonomiska vienība pārkāpj konkurences tiesību normas, tai saskaņā ar personiskās atbildības principu ir jāatbild par pārkāpumu.

(sal. ar 122.–124. punktu)

2. Kopienu konkurences tiesību pārkāpumā nepārprotami ir jāvaino juridiska persona, kam varēs uzlikt naudas sodu. Komisijas lēmumu konkurences tiesībās piemērošanas un izpildīšanas mērķiem kā adresāts ir jānorāda vienība, kas ir juridiska persona.

Meitas sabiedrības rīcībā var vainot mātes sabiedrību it īpaši tad, ja, lai gan tā ir atsevišķa juridiska persona, šī meitas sabiedrība savu uzvedību tirgū nenosaka autonomi, bet gan būtībā piemēro mātes sabiedrības dotus norādījumus, ievērojot īpaši ekonomiskās, organizatoriskās un juridiskās saiknes, kas apvieno šīs abas juridiskās vienības. Šādā situācijā mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrība ir vienas ekonomiskas vienības daļas un tātad veido vienu uzņēmumu. Tātad nevis musināšanas uz pārkāpumu saite starp mātes sabiedrību un tās meitas sabiedrību, ne vēl jo vairāk pirmās līdzdalība šajā pārkāpumā, bet gan tas, ka tās ir viens uzņēmums EKL 81. panta izpratnē, ļauj Komisijai adresēt mātes sabiedrībai lēmumu, ar kuru tiek uzlikts naudas sods.

Komisijai nav jāaprobežojas tikai ar konstatējumu, ka mātes sabiedrība spēj īstenot izšķirošu ietekmi uz savas meitas sabiedrības rīcību, bet tai ir arī jāpārbauda, vai šī ietekme tikusi reāli īstenota. Īpašajā gadījumā, kad mātes sabiedrībai pieder 100 % tās meitas sabiedrības, kas ir izdarījusi Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu, kapitāla, pirmkārt, šī mātes sabiedrība var īstenot izšķirošu ietekmi uz šīs meitas sabiedrības rīcību un, otrkārt, pastāv vienkāršs pieņēmums, ka minētā mātes sabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi uz tās meitas sabiedrības rīcību. Šādos apstākļos pietiek, ka Komisija pierāda, ka viss meitas sabiedrības kapitāls pieder tās mātes sabiedrībai, lai prezumētu, ka pēdējā īsteno izšķirošu ietekmi uz šīs meitas sabiedrības komercpolitiku. Tādējādi Komisija varēs uzskatīt mātes sabiedrību par solidāri atbildīgu par tās meitas sabiedrībai uzliktā naudas soda samaksu, ja vien šī mātes sabiedrība, kurai ir jāatspēko šis pieņēmums, neiesniedz pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu, ka tās meitas sabiedrība rīkojas tirgū autonomi. Pieņēmums saistībā ar visa kapitāla turējumu var attiekties ne tikai uz tādu gadījumu, kurā ir tieša saikne starp mātes sabiedrību un tās meitas sabiedrību, bet arī gadījumā, kad šī saikne ir netieša caur meitas sabiedrību starpnieci.

Tomēr Komisija var izvēlēties nevis tikai atsaukties uz šo pieņēmumu, bet balstīties arī uz pierādījumiem par faktiem ar mērķi pierādīt, ka mātes sabiedrības patiešām īsteno izšķirošu ietekmi uz savām meitas sabiedrībām, un tādējādi nostiprināt minēto pieņēmumu.

(sal. ar 125.–130., 132. un 141. punktu)

3. Centrālais faktors, uz kuru Komisija pamatojās, lai konstatētu, ka mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrība ir vienas ekonomiskas vienības daļas, ir pēdējās minētās autonomijas neesamība attiecībā uz tās rīcību tirgū, jo šī autonomijas neesamība izriet no mātes sabiedrības izšķirošas ietekmes īstenošanas uz tās meitas sabiedrības rīcību.

Izšķirošai ietekmei, kas jāīsteno mātes sabiedrībai, lai tai liktu atbildēt par tās meitas sabiedrības izdarītu pārkāpumu, ir jāattiecas ne tikai uz darbībām, kas izriet no tās komercpolitikas stricto sensu un kas turklāt ir tieši saistītas ar pārkāpumu. Lai secinātu, vai meitas sabiedrība autonomā veidā nosaka savu rīcību tirgū, ir jāņem vērā visi atbilstošie pierādījumi par ekonomiskajām, organizatoriskajām un juridiskajām saitēm, kas vieno meitas sabiedrību ar mātes sabiedrību, kas varētu mainīties dažādos gadījumos un tādējādi nav izsmeļoši uzskaitāmi.

(sal. ar 135., 170. un 171. punktu)

4. Ja uzņēmumu kopīgi kontrolē divi vai vairāk citi uzņēmumi vai personas, šiem pēdējiem minētajiem uzņēmumiem vai personām ir iespēja īstenot izšķirošu ietekmi uz pirmo minēto uzņēmumu. Tomēr ar to nepietiek, lai tos vainotu konkurences tiesību normu pārkāpumā, ko izdarījis to kopīgi kontrolētais uzņēmums, jo šādai vainojamībai jābūt izpildītam arī nosacījumam par izšķirošas ietekmes reālu īstenošanu. Ja tā ir, dažādie uzņēmumi vai personas, kas īsteno kopīgu kontroli, var tikt saukti pie atbildības par to meitas sabiedrības pārkāpjošu rīcību. Ja realitātē izrādītos, ka tikai viens no uzņēmumiem vai personām, kam ir kopīga kontrole, reāli īsteno izšķirošu ietekmi uz to meitas sabiedrības rīcību vai tas būtu jāpamato citiem īpašiem apstākļiem, Komisija šīs meitas sabiedrības izdarītā pārkāpumā solidāri var vainot tikai šo uzņēmumu vai personu.

(sal. ar 165. punktu)

5. EKL 253. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā akta būtībai un tam skaidri un nepārprotami jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu un kompetentajai tiesai īstenot pārbaudi. Pamatojuma prasība ir jāizvērtē, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tostarp akta saturu, izvirzīto motīvu būtību un akta adresātu vai citu personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, iespējamās intereses saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojums precizētu visus atbilstošos faktiskos un tiesiskos apstākļus, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas EKL 253. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu.

Ja lēmums par EKL 81. panta piemērošanu attiecas uz vairākiem adresātiem un rada problēmu saistībā ar pārkāpuma inkriminēšanu, tajā ir jābūt ietvertam pietiekamam pamatojumam attiecībā uz katru no tā adresātiem, it īpaši tiem adresātiem, kuri saskaņā ar šī lēmuma noteikumiem ir atbildīgi par šo pārkāpumu.

(sal. ar 149. un 150. punktu)

6. Komisijai ir pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu, kurš saskaņā ar pastāvīgo judikatūru noteic, ka līdzīgas situācijas nevar aplūkot atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatojama.

Tādējādi, ja lietā par pārkāpumu, kurā vaino vairākus atšķirīgus uzņēmumus, Komisija atbilstoši judikatūrā noteiktajam izmanto konkrētu metodi, lai noteiktu, vai vainojamas gan meitas sabiedrības, kuras ir galvenokārt izdarījušas šo pārkāpumu, gan to mātes sabiedrības, tai, izņemot īpašos apstākļos, šajā ziņā ir jāpamatojas uz vieniem un tiem pašiem kritērijiem attiecībā uz visiem šiem uzņēmumiem.

(sal. ar 156. un 157. punktu)