Lieta T-45/06

Reliance Industries Ltd

pret

Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju

“Kopējā tirdzniecības politika — Antidempinga maksājumi — Kompensācijas maksājumi — Nodevu termiņa beigas — Paziņojums par pārskatīšanas uzsākšanu — Termiņš — PTO noteikumi”

Pirmās instances tiesas (astotā palāta) 2008. gada 24. septembra spriedums   II ‐ 2404

Sprieduma kopsavilkums

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Prasība par paziņojumu par antidempinga vai kompensācijas pasākumu pārskatīšanu, neesot prasībai par regulu, ar ko pēc pārskatīšanas piemēro galīgos pasākumus – Intereses celt prasību saglabāšana

   (EKL 230. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 384/96 11. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 2026/97 18. panta 1. un 2. punkts)

2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Paziņojums par antidempinga vai kompensācijas pasākumu pārskatīšanu

   (EKL 230. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 384/96 11. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 2026/97 18. panta 1. un 2. punkts)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas vērsta pret Padomi un Komisiju un kuras mērķis ir panākt paziņojuma par antidempinga vai kompensācijas pasākumu pārskatīšanu atcelšanu – Prasība, kas vērsta pret Padomi – Nepieņemamība

   (EKL 230. pants; Padomes Regulas Nr. 384/96 11. panta 6. punkts un Padomes Regulas Nr. 2026/97 22. panta 2. punkts)

4. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga vai subsīdiju praksi, ko īsteno trešā valsts – Pārskatīšanas procedūra – Normas, kas ietvertas antdempinga un antisubsīdiju nolīgumos, kuri pievienoti 1994. gada PTO līgumam

   (Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, “1994. gada antidempinga kodekss”, 11. panta 3. punkts; 1994. gada Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 21. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 384/96 piektais apsvērums un 11. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 2026/97 sestais un septītais apsvērums un 18. panta 1. punkts)

5. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga vai subsīdiju praksi, ko īsteno trešā valsts – Pārskatīšanas procedūra – Galīgais termiņš pārskatīšanas veikšanai

   (Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, “1994. gada antidempinga kodekss”, 11. panta 3. punkts; 1994. gada Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 21. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 384/96 11. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 2026/97 18. panta 1. punkts)

1.  Uzņēmums, kurš ražo un eksportē preces, uz kurām attiecas paziņojums par antidempinga vai kompensācijas pasākumu pārskatīšanu pirms termiņa beigām, saglabā tā intereses lūgt atcelt minēto paziņojumu par pārskatīšanu pat gadījumā, ja šis uzņēmums regulu, ar ko piemēro attiecīgi galīgos antidempiga maksājumus vai kompensācijas maksājumus pēc pārskatīšanas, nav apstrīdējis EKL 230. panta piektajā daļā paredzētajā termiņā.

   Paziņojumu par pārskatīšanu autonomās juridiskās sekas, proti, antidempinga pasākumu vai kompensācijas pasākumu, kuru termiņš tuvojas beigām, saglabāšanu, neietekmē jauni pasākumi, kas noteikti ar regulu, kura pieņemta pēc pārskatīšanas. Šādos apstākļos paziņojuma par pārskatīšanu atcelšana šādam uzņēmumam var radīt labvēlīgas juridiskas sekas, ja Kopienu tiesa konstatētu iespējamu prettiesiskumu, kas varētu pamatot iespējamo prasību sakarā ar atbildību. Minētais uzņēmums saglabā arī interesi lūgt atcelt apstrīdēto paziņojumu par pārskatīšanu, lai nepieļautu, ka nākotnē atkārtojas iespējamais šī akta prettiesiskums.

   (sal. ar 37., 39. un 41.–43. punktu)

2.  Uzņēmumu, kurš regulās, ar ko nosaka antidempinga pasākumus un kompensācijas pasākumus, minēts kā ražotājs un eksportētājs uzņēmums un kura saistības ir apstiprinātas administratīvā procesa laikā, paziņojums par minēto pasākumu pārskatīšanu EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē skar individuāli, jo [šie pasākumi] turklāt tieši ietekmē tā tiesisko situāciju un nepieļauj nekādu rīcības brīvību valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par to ieviešanu. Tātad uzņēmums var prasīt atcelt minētos paziņojumus par pārskatīšanu pat tad, ja tie nav adresēti šim uzņēmumam.

   (sal. ar 45.–47. un 49. punktu)

3.  Prasība, kura vērsta pret Padomi un Komisiju un kura attiecas uz paziņojuma par Padomes regulas, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus vai kompensācijas maksājumus pirms termiņa beigām, pārskatīšanu atcelšanu, ir jāatzīst par nepieņemamu tiktāl, ciktāl tā ir vērsta pret Padomi. Tā kā atbilstoši Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 11. panta 6. punktam un Regulas Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 22. panta 2. punktam minētos paziņojumus par pārskatīšanu ir pieņēmusi Komisija, prasība, kura attiecas uz šādu paziņojuma par pārskatīšanu atcelšanu, ir pieņemama tikai tiktāl, ciktāl tā ir vērsta pret minēto iestādi [Komisiju].

   (sal. ar 50. un 51. punktu)

4.  Šajā sakarā no Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 preambulas piektā apsvēruma un Regulas Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, preambulas sestā un septītā apsvēruma izriet, ka minēto regulu mērķis cita starpā ir pēc iespējas pilnīgāk transponēt Kopienu tiesībās jaunās un detalizētās normas, kas ir ietvertas Līgumā par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (“1994. gada antidempinga kodekss”) un 1994. gada Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverta Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (PTO) pielikumā, kuru vidū ir it īpaši tās, kas ir saistītas ar antidempina un kompensācijas pasākumu ilgumu un pārskatīšanu, un tas tā ir, lai nodrošinātu minēto normu atbilstošu piemērošanu un transponēšanu. Līdz ar to Kopiena ir pieņēmusi minētās regulas, lai izpildītu savus starptautiskos pienākumus, kas izriet no iepriekš minētajiem nolīgumiem. Tāpat ar antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktu tā ir vēlējusies izpildīt īpašos pienākumus, kurus ietver antidempinga līguma 11. panta 3. punkts, un ar antisubsīdiju pamatregulas 18. panta 1. punktu tā ir vēlējusies izpildīt īpašos pienākumus, kurus ietver antisubsīdiju vienošanās 21. panta 3. punkts.

   No tā izriet, ka iepriekš minētie antidempinga un antisubsīdiju pamatregulas noteikumi ir jāinterpretē, pēc iespējas ņemot vērā attiecīgos antidempinga un antisubsīdiju nolīgumu noteikumus.

   (sal. ar 88.–91. punktu)

5.  Antidempinga pamatregula Nr. 384/96 un Regula Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, neietver nevienu noteikumu, kas skaidri precizētu galīgo termiņu, kad ir jāuzsāk pārskatīšana saistībā ar antidempinga vai kompensācijas pasākumu termiņa beigām. Tomēr no Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 11. panta 2. punkta pirmās daļas un Regulas Nr. 2026/97 18. panta 1. punkta ekonomijas nepārprotami izriet, ka šāda pārskatīšana ir jāuzsāk, vēlākais, pirms pasākuma, uz kuru tā attiecas, termiņa beigām.

   Savukārt Līguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (“1994. gada antidempinga kodekss”) 11. panta 3. punktā un 1994. gada Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverta Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (PTO) pielikumā, 21. panta 3. punktā, kuri pēc iespējas ir jāņem vērā, interpretējot iepriekš minētos Regulas Nr. 384/96 un Regulas Nr. 2026/97 noteikumus, ir norādīts tikai termiņš, kādā pārskatīšana ir “jāuzsāk”, un tos nevar interpretēt tādējādi, ka tie līgumslēdzējām pusēm paredz pienākumu uzsākt attiecīgo antidempinga vai kompensācijas pasākumu pārskatīšanu, vēlākais, dienu pirms minēto pasākumu termiņa beigām. Gluži pretēji, vienas līgumslēdzējas puses tiesiskais regulējums, kas ļauj uzsākt pārskatīšanu līdz pat pēdējam pasākumu, uz kuriem tā attiecas, spēkā esamības brīdim, ir jāuzskata par antidempinga līguma 11. panta 3. punktam un antisubsīdiju vienošanās 21. panta 3. punktam atbilstošu. Ņemot vērā to mērķi, ir svarīgi, lai pārskatīšana tiktu uzsākta, vēlākais, pirms minēto pasākumu termiņa automātiskām beigām. Lai arī šie noteikumi paredz galīgo termiņu pārskatīšanas uzsākšanai, tie atsaucas uz attiecīgo nodevu, kurām faktiski vēl ir jābūt spēkā šīs [pārskatīšanas] uzsākšanas brīdī, termiņa beigu brīdi. No tā izriet, ka pārskatīšana antidempinga vai kompensācijas pasākumu termiņa beigu dēļ, kas ir uzsākta pirms ierastā pasākumu piemērošanas laikposma pēdējās dienas pusnakts, ir jāuzskata par antidempinga līguma 11. panta 3. punktam un antisubsīdiju vienošanās 21. panta 3. punktam atbilstošu.

   Šis secinājums nevar tikt atspēkots nedz, no vienas puses, ar apgalvoto tiesiskās drošības principa pārkāpumu, jo Regulas Nr. 384/96 11. panta 2. punkta pirmajā daļā un Regulas Nr. 2026/97 18. panta 1. punktā, pat ja šīs normas tiek interpretētas attiecīgi ņemot vērā antidempinga līguma 11. panta 3. punktu un antisubsīdiju vienošanās 21. panta 3. punktu, skaidri un precīzi ir paredzēts, ka antidempinga un kompensācijas nodevu pārskatīšana ir jāuzsāk pirms šo nodevu termiņa beigām, nedz, no otras puses, ar labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo, ja Kopienas iestādei ir noteikts termiņš, lai papildinātu noteiktu aktu, tā nepārkāpj labas pārvaldības principu, ja tā rīkojas tikai pēdējā tai paredzētā termiņa dienā.

   (sal. ar 93., 105., 106., 110., 114. un 117. punktu)