Lieta T-68/03

Olympiaki Aeroporia Ypiresies AE

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Valsts atbalsts — Grieķijas Republikas piešķirtais atbalsts aviosabiedrības Olympic Airways pārstrukturēšanai — Lēmums, ar kuru atbalstu atzīst par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzdots to atgūt — Atbalsta ļaunprātīga izmantošana — Jauni atbalsti — Pierādīšanas pienākums — Tiesības tikt uzklausītam — Privātā kreditora kritērijs — Kļūda faktos — Acīmredzama kļūda vērtējumā — Pamatojums — EKL 87. panta 1. punkts un 3. punkta c) apakšpunkts”

Pirmās instances tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2007. gada 12. septembra spriedums   II - 2919

Sprieduma kopsavilkums

1. Valstu piešķirtie atbalsti – Novērtējums, ko veic Komisija – Iepriekš apstiprināta atbalsta ļaunprātīga izmantošana – Jauni atbalsti – Pierādīšanas pienākums

   (EKL 10. pants, 87. panta 1. punkts un 88. panta 2. un 3. punkts)

2. Valstu piešķirtie atbalsti – Administratīvais process – Komisijas pienākums pieprasīt, lai ieinteresētās personas iesniedz apsvērumus – Ieinteresēto personu tiesību uz aizstāvību liegšana

   (EKL 88. panta 2. punkts)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pamati, ko var izvirzīt pret Komisijas lēmumu jautājumā par valsts atbalstu – Pamati, kas nav izvirzīti administratīvā procesa laikā

   (EKL 88. panta 2. punkts un 230. pants)

4. Valstu piešķirtie atbalsti – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Atbalsti pārstrukturēšanai grūtībās nonākušam uzņēmumam

   (EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 88. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 1999/C 288/02 3.2.2. un 3.2.4. punkts)

5. Valstu piešķirtie atbalsti – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

   (EKL 87. panta 3. punkts)

6. Iestāžu tiesību akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pamatojuma neesamības novēršana procesa laikā – Nepieļaujamība

   (EKL 253. pants)

7. Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens – Piemērojamības kritērijs – Privātā kreditora kritērijs

   (EKL 87. panta 1. punkts)

8. Iestāžu tiesību akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība

   (EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)

9. Valstu piešķirtie atbalsti – Komisijas lēmums, kurā atzīts, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, un uzlikts pienākums to atgūt – Iespēja Komisijai atstāt valsts iestāžu ziņā pienākumu precīzi aprēķināt atgūstamā atbalsta summu

   (EKL 88. panta 2. punkts)

10. Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens – Pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšana – Ietveršana – Nosacījums

    (EKL 87. panta 1. punkts)

1.  Principā Komisijai lēmumā, ar kuru konstatēta iepriekš apstiprināta atbalsta ļaunprātīga izmantošana un norādīts uz jaunu nepaziņotu atbalstu esamību, ir pienākums pierādīt kā atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu, tā arī jaunu atbalstu piešķiršanu. No EKL 88. panta 2. un 3. punkta noteikumiem izriet, ka gadījumā, ja šādu pierādījumu nav, uz esošo atbalstu attiecas iepriekšējais apstiprināšanas lēmums, un jaunos attiecīgos pasākumus nevar uzskatīt par valsts atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē. Savukārt pierādīšanas pienākums, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, kā atkāpe no EKL 87. panta 1. punkta noteikumiem principā ir attiecīgajai dalībvalstij, kurai jāpierāda, ka ir izpildīti visi šādas atkāpes nosacījumi.

   Tomēr šāds pierādīšanas pienākumu sadalījums ir pakļauts [nosacījumam], ka Komisija un attiecīgā dalībvalsts ievēro to procesuālos pienākumus, šai iestādei īstenojot pilnvaras aicināt dalībvalsti tai sniegt visu nepieciešamo informāciju.

   It īpaši, lai, izdarot atkāpi no EKL noteikumiem, saņemtu apstiprinājumu jauniem vai grozītiem atbalstiem, atbilstoši pienākumam sadarboties ar Komisiju, kas izriet no EKL 10. panta, attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesniedz visi pierādījumi, kas ļautu šai iestādei pārbaudīt, vai ir ievēroti visi nosacījumi atkāpes piešķiršanai. Turklāt Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ja dalībvalsts, pārkāpjot pienākumu sadarboties, izvairās tai sniegt informāciju, kuru Komisija lūgusi, lai klasificētu jaunu vai grozītu atbalstu un pārbaudītu, vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu vai lai pārbaudītu, vai iepriekš apstiprināts atbalsts tiek piemērots pareizi. Tomēr pirms pieņemt šādu lēmumu Komisijai jāpieprasa dalībvalstij noteiktā termiņā iesniegt Komisijai visus dokumentus un informāciju, kas nepieciešama, lai [Komisija] varētu veikt kontroli. Tikai tad, ja dalībvalsts, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu, nesniedz lūgtās ziņas, Komisija var izbeigt procedūru un, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, atkarībā no konkrētās situācijas pieņemt lēmumu par atbalsta esamību un saderību ar kopējo tirgu vai pieņemt lēmumu, ar kuru konstatē, ka iepriekš apstiprināts atbalsts tiek izmantots tiesiski.

   Šādi procesuālie pienākumi ir attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai, lai pēdējā, balstoties uz pietiekami skaidru un precīzu informāciju un nodrošinot, ka tiek ievērotas attiecīgās dalībvalsts tiesības tikt uzklausītai, varētu veikt kontroli.

   (sal. ar 34.–37. punktu)

2.  EKL 88. panta 2. punkts dod tiesības ieinteresētajām personām, tostarp attiecīgā atbalsta saņēmējam, sniegt savus apsvērumus. Ieinteresētām personām ir tikai tiesības būt atbilstoši iesaistītām administratīvajā procesā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Ieinteresēto personu šādi ierobežotu procesuālo tiesību ievērošana ir būtiska formalitāte, kuras pārkāpšana var būt pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai. Tas tā ir it īpaši gadījumā, ja atgūstama atbalsta saņēmējiem faktiski nav bijis iespējas sniegt savus apsvērumus formālas pārbaudes procedūras ietvaros, jo tie nav norādīti Komisijas lēmumā par [procedūras] sākšanu vai vēlākā stadijā, un ja nevar izslēgt, ka gadījumā, ja šāds pārkāpums nebūtu noticis, procedūras iznākums varētu būt citāds.

   Tomēr, tā kā procedūra valsts atbalsta jomā tiek uzsākta tikai pret attiecīgo dalībvalsti, ieinteresētās personas principā nevar balstīties uz tiesībām uz aizstāvību, kuras ir atzītas tām personām, pret kurām ir uzsākta procedūra un kuras var pretendēt uz sacīkstes principu balstītām pārrunām ar Komisiju, kuras tiek uzsāktas ar attiecīgo dalībvalsti.

   (sal. ar 42. un 43. punktu)

3.  Prasībā atcelt tiesību aktu, kas celta atbilstoši EKL 230. pantam, Kopienu tiesību akta tiesiskums jāvērtē pēc faktiskiem un tiesiskiem apstākļiem, kas pastāvējuši tā pieņemšanas brīdī. Īpaši Komisijas kompleksie vērtējumi ir jāpārbauda, ņemot vērā vienīgi to informāciju, kas ir bijusi tās rīcībā šo vērtējumu veikšanas brīdī.

   No tā izriet, ka prasītājs principā nevar atsaukties uz argumentiem, kas ir balstīti uz faktiem, kas Komisijai nebija zināmi un kas tai nav paziņoti pārbaudes procedūras laikā, tā, lai tie būtu pieņemami. Savukārt nekas neliedz attiecīgajai personai pret gala lēmumu izvirzīt juridisku pamatu, uz kuru tā nav atsaukusies administratīvā procesa stadijā.

   (sal. ar 72. un 73. punktu)

4.  No EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta kopsakarā ar EKL 88. panta 2. un 3. punktu, kas ir īstenoti Kopienu pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu darbības saglabāšanai un pārstrukturēšanai 3.2.2. punkta b), f) un g) apakšpunkta un 3.2.4. punkta noteikumos, izriet, ka visi būtiskie pārstrukturēšanas plāna, kuru Komisija ir apstiprinājusi pārstrukturēšanas atbalsta apstiprinošajā lēmumā, grozījumi attiecīgajai dalībvalstij ir jāiesniedz pārskatīta plāna veidā, iekļaujot visus nepieciešamos precizējumus, lai Komisija varētu novērtēt atbalsta saderību ar kopējo tirgu, ņemot vērā pamatnostādņu 3.2.4. punktā izvirzītos nosacījumus.

   Attiecībā uz procesuāliem noteikumiem, ja nav izpildīts kāds no nosacījumiem atbalsta apstiprināšanai, Komisija var pieņemt lēmumu par izņēmuma izdarīšanu, nesākot EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, tikai tad, ja atkāpes no sākotnējā nosacījuma ir nelielas. It īpaši, ja pārstrukturēšanas plāna piemērošana rada šaubas par atbalsta saderību, Komisijai ir oficiāli jāpārskata šāda atbalsta saderība ar kopējo tirgu.

   Šādi procesuālie noteikumi apstiprina, ka gadījumā, ja pārstrukturēšanas plāns, kas apstiprināts lēmumā par atbalsta pārstrukturēšanai piešķiršanu, netiek pilnībā īstenots, kā šajā gadījumā, Komisija var atļaut būtiski grozīt plānu, tikai pamatojoties uz padziļinātu oficiālu pārskatītā plāna, kuru iesniedz dalībvalsts, atbilstības pārbaudi, ievērojot pamatnostādnēs izvirzītos nosacījumus. Līdz ar to, ja attiecīgā dalībvalsts nav iesniegusi pārskatītu pārstrukturēšanas plānu, Komisijai, vērtējot atbalsta saderību, nav pienākuma un tā arī nevar ņemt vērā iespējamus būtiskus sākotnējā plāna grozījumus, tikai pamatojoties uz to, ka attiecīgā dalībvalsts ir paudusi savu nolūku.

   (sal. ar 91.–93. punktu)

5.  Komisijai, piemērojot EKL 87. panta 3. punktu, ir plaša rīcības brīvība. Kopienu tiesa nevar aizstāt Komisijas veikto komplekso ekonomisko faktu un apstākļu novērtēšanu ar pašas vērtējumu; Pirmās instances tiesa līdz ar to pārbauda tikai, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un vai ir sniegts pamatojums, faktu precizitāti, kā arī, vai nepastāv acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana.

   (sal. ar 150. punktu)

6.  Lēmuma pamatojumam jābūt norādītam lēmuma tekstā un Komisijas vēlāk iesniegtus paskaidrojumus var ņemt vērā tikai izņēmuma apstākļos. No tā izriet, ka lēmumam jābūt pašpietiekamam un ka tā pamatojums nevar izrietēt no rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumiem, kas ir sniegti vēlāk, kad par lēmumu jau ir celta prasība Kopienu tiesā.

   (sal. ar 254. punktu)

7.  Ar faktu vien, ka publisks kreditors, rīkojoties pēc saviem ieskatiem, ir piešķīris maksājumu atvieglojumus, nepietiek, lai to kvalificētu kā valsts atbalstu. Piešķirtiem maksājumu atvieglojumiem jābūt acīmredzami būtiskākiem, salīdzinot ar atvieglojumiem, kādus privāts kreditors piešķirtu savam debitoram līdzīgā situācijā, it īpaši ievērojot parāda apmēru, tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir publiska kreditora rīcībā, iespējas uzlabot debitora stāvokli, ja tiek atļauts darbību turpināt, kā arī kreditora risku, ka tā zaudējumi var vēl pieaugt, gadījumā, ja darbība tiek turpināta.

   Šajā sakarā Līgumā definētajam valsts atbalsta jēdzienam ir juridisks raksturs un tas ir jāinterpretē, balstoties uz objektīviem kritērijiem. Šī iemesla dēļ Kopienu tiesai principā, un ņemot vērā gan tai iesniegtus konkrētus prāvas faktus, gan Komisijas veikto vērtējumu tehnisko un komplekso raksturu, ir jāveic vispusīga pārbaude par to, vai pasākums ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā.

   Tomēr, ja Komisijas vērtējums tam, vai pasākums atbilst kritērijam par privāto kreditoru, ietver kompleksu ekonomisku novērtējumu, attiecībā uz kuru Komisijai piemīt rīcības brīvība, pārbaude tiesā aprobežojas ar pārbaudi attiecībā uz procesuālo noteikumu un pienākuma norādīt pamatojumu ievērošanu, juridisku kļūdu neesamību, apstiprināto faktu materiālo precizitāti un acīmredzamu kļūdu neesamību šo faktu vērtējumā, kā arī uz to, ka nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana. It īpaši Pirmās instances tiesai nav jāaizstāj Komisijas vērtējums ar savu ekonomisko novērtējumu.

   (sal. ar 283.–285. punktu)

8.  Attiecībā uz Komisijas lēmumu valsts atbalsta jomā pienākumu norādīt pamatojumu nevar ierobežot ar to, ka tiek konstatēts, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts, tajā ir jābūt norādei uz konkrētiem faktiem, lai ieinteresētās personas lietderīgi varētu paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu esamību un atbilstību un Kopienu tiesa varētu to pārbaudīt.

   Tomēr netiek izvirzīta prasība, lai šis pamatojums konkretizētu visus atbilstošos faktus vai tiesību normas, jo izvirzītais jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāvērtē, vadoties ne tikai no šī akta formulējuma, bet arī no tā konteksta, kā arī, ņemot vērā uz šo jautājumu attiecināmo tiesību normu kopumu.

   (sal. ar 286. un 287. punktu)

9.  Neviena Kopienu tiesību norma neparedz, ka Komisijai, pieprasot atgūt atbalstu, kas atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, būtu precīzi jānosaka atmaksājamā atbalsta summa. Pietiek ar to, ka Komisijas lēmums ietver norādes, kas ļauj tā adresātam pašam bez lielām grūtībām noteikt šo summu. Komisija tādējādi likumīgi var aprobežoties ar to, ka tā konstatē pienākumu atmaksāt attiecīgo atbalstu, un atstāt valsts iestāžu ziņā atmaksājamo summu precīzu apmēru aprēķināšanu.

   Šajā sakarā tieši atbrīvojums no parāda summas samaksas vai kavējuma [pieļaušana] no publiska kreditora puses no brīža, kad parādu var atprasīt, principā ir priekšrocības, ko debitors gūst no tā, ka tiek pieļauta parāda nemaksāšana vai maksājumu kavējums. Nav teikts, ka šādas priekšrocības noteikti sakrīt ar summas apmēru, ko privāts kreditors varētu atgūt, vairs nepieļaujot nemaksāšanu vai maksājumu kavējumu.

   Tādējādi, lai noteiktu, vai debitors ir guvis labumu, Komisijai ir tikai jāpārbauda, vai, vēlākais, tās lēmuma pieņemšanas brīdī privāts kreditors līdzīgā situācijā acīmredzami nebūtu turpinājis pieļaut nemaksāšanu vai maksājumu kavējumus. Šādas pārbaudes ietvaros nav jānosaka precīza summa, kuru sasniedzot, privātais kreditors nebūtu vairs pieļāvis nemaksāšanu vai maksājumu kavējumus un būtu veicis pasākumus, lai saņemtu sava aizdevuma atmaksu.

   (sal. ar 291., 293. un 294. punktu)

10.  Principā pievienotās vērtības nodoklis ir neitrāls attiecībā uz konkurētspējas stāvokli. Faktiski pievienotās vērtības nodokli, kuru ir samaksājis nodokļu maksātājs, var vai nu uzreiz atskaitīt kā priekšnodokli, vai arī saņemt atpakaļ īsā laikā. Vienīgā iespējamā priekšrocība, ko nodokļu maksātājs varētu iegūt, nesamaksājot pievienotās vērtības nodokli, konkrētajā gadījumā varētu būt skaidras naudas uzkrāšanas priekšrocība, kas izriet no priekšnodokļa pagaidu izmaksas.

    Šādā kontekstā principā nepietiek ar to, ka nav samaksāts pievienotās vērtības nodoklis, lai prezumētu, ka kāds uzņēmums ir guvis priekšrocības EKL 87. panta 1. punkta izpratnē. Komisijai ir jāpārbauda, vai konkrētajos apstākļos no tā, ka nav veikta samaksa, attiecīgā persona faktiski gūst skaidras naudas uzkrāšanas priekšrocību.

    (sal. ar 361. un 363. punktu)