Lieta C‑601/22

Umweltverband WWF Österreich
un
ÖKOBÜRO – Allianz der Umweltbewegung
un
Naturschutzbund Österreich
un
Umweltdachverband
un
Wiener Tierschutzverein

pret

Tiroler Landesregierung

(Landesverwaltungsgericht Tirol lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (pirmā palāta) 2024. gada 11. jūlija spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Spēkā esamība un interpretācija – Dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43/EEK – 12. panta 1. punkts – Dzīvnieku sugu stingras aizsardzības sistēma – IV pielikums – Canis lupus (vilks) – Vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm – 16. panta 1. punkts – Valsts atļauja iegūt canis lupus sugas savvaļas dzīvnieku īpatni – Attiecīgās sugas populāciju aizsardzības statusa izvērtējums – Ģeogrāfiskā darbības joma – Kaitējuma noteikšana – Alternatīvs pieņemams risinājums

1. Vide – Dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu stingra aizsardzība – Stingra “canis lupus” aizsardzība – Vilku populāciju, kas atrodas minētajā pielikumā uzskaitītu noteiktu dalībvalstu teritorijās, izslēgšana – Vilku populācija Austrijā, uz kuru neattiecas šis izņēmums – Spēkā esamība, ievērojot dalībvalstu vienlīdzības principu

   (LES 4. panta 2. punkts; Padomes Direktīvas 92/43 12. panta 1. punkts un IV pielikums)

   (skat. 32.–39., 42.–46. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2. Prejudiciālie jautājumi – Spēkā esamības novērtējums – Prasība par Savienības iestādes bezdarbības konstatēšanu – Nepieļaujamība

   (LESD 265. un 267. pants)

   (skat. 41. punktu)

3. Vide – Dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu stingra aizsardzība – Atkāpes – Nosacījumi – Attiecīgo sugu populāciju labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšana – Šo sugu populāciju aizsardzības statusa izvērtējums – Vietējā un valsts, un, vajadzības gadījumā, starptautiskā līmeņa ņemšana vērā

   (LESD 191. panta 2. punkts un Padomes Direktīvas 92/43 1. panta i) punkts, 12.–14. pants, 15. panta a) un b) punkts un 16. panta 1. punkts)

   (skat. 49.–66. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 2. punktu)

4. Vide – Dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu stingra aizsardzība – Atkāpes – Nopietna kaitējuma, jo īpaši labībai, mājlopiem, mežiem, zivsaimniecībai un ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem, novēršana – Nopietna kaitējuma jēdziens – Netiešs kaitējums nākotnē, kurā nav vainojams tāds sugas īpatnis, uz ko attiecas atkāpe – Izslēgšana

   (Padomes Direktīvas 92/43 12. pants un 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts un IV pielikuma a) daļa)

   (skat. 69.–75. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 3. punktu)

5. Vide – Dabisko dzīvotņu, kā arī savvaļas faunas un floras aizsardzība – Direktīva 92/43 – IV pielikuma a) daļā uzskaitīto dzīvnieku sugu stingra aizsardzība – Atkāpes – Apstākļi – Cita pieņemama risinājuma neesamība – Kompetento valsts iestāžu veikts vērtējums – Pieņemamā risinājuma ekonomisko sarežģījumu ņemšana vērā – Ierobežojumi – Līdzsvarošana ar vispārīgo attiecīgās dzīvnieku sugas labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanas vai atjaunošanas mērķi

   (Padomes Direktīvas 92/43 2. panta 3. punkts, 12. pants un 16. panta 1. punkts)

   (skat. 78.–86. punktu, kā arī rezolutīvās daļas 4. punktu)

Rezumējums

Izskatījusi Landesverwaltungsgericht Tirol (Tiroles federālās zemes Administratīvā tiesa, Austrija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa, pirmkārt, apstiprina Dzīvotņu direktīvas ( 1 ) 12. panta un IV pielikuma, ar kuriem ieviesta stingras aizsardzības sistēma noteiktām dzīvnieku sugām, spēkā esamību un, otrkārt, precizē šīs pašas direktīvas 16. pantā paredzētos atkāpes no šīs aizsardzības režīma piemērošanas nosacījumus.

2022. gadā tika konstatēts, ka canis lupus (vilks) sugas savvaļas dzīvnieku īpatnis ir vairākas reizes uzbrucis aitām Tiroles federālajā zemē. Tādējādi Tiroler Landesregierung (Tiroles federālās zemes valdība, Austrija), uzskatot, ka vilks rada nopietnus tūlītējus draudus ganībām un lauksaimniecības kultūrām, atļāva minēto vilku likvidēt, to izslēdzot no stingras aizsardzības, kāda šai dzīvnieku sugai ir saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 12. pantu un IV pielikumu.

Šajā kontekstā vairākas dzīvnieku un vides aizsardzības organizācijas cēla prasību iesniedzējtiesā, apgalvojot, ka lēmums par likvidēšanu neatbilstot šīs direktīvas 16. pantā paredzētajiem atkāpes nosacījumiem.

Uzskatot, ka kopš Dzīvotņu direktīvas stāšanās spēkā vilku populācija Austrijā ir attīstījusies, šī tiesa šaubās, pirmkārt, par šīs direktīvas 12. panta 1. punkta kopsakarā ar tās IV pielikumu spēkā esamību, ņemot vērā dalībvalstu vienlīdzības principu, ciktāl ar šo pielikumu dažas vilku populācijas, kuras atrodas citu dalībvalstu teritorijā, ir izslēgtas no stingras aizsardzības sistēmas, kas ieviesta ar šīs direktīvas 12. pantu, bet nav izslēgta vilku populācija Austrijā. Otrkārt, iesniedzējtiesa jautā arī par nosacījumiem, ar kādiem tiek piešķirta atkāpe no šīs stingrās aizsardzības saskaņā ar šīs pašas direktīvas 16. pantu.

Tiesas vērtējums

Pirmkārt, Tiesa atgādina, ka Savienības akta spēkā esamība jānovērtē, ņemot vērā informāciju, kas bija Savienības likumdevēja rīcībā attiecīgā tiesiskā regulējuma pieņemšanas brīdī. Šajā gadījumā Austrijas Republika tās pievienošanās Savienībai brīdī 1995. gada 1. janvārī nav nedz izteikusi nekādus iebildumus pret tās teritorijā esošās vilku populācijas iekļaušanu Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā, nedz arī iesniegusi jebkādus pierādījumus, lai pierādītu, ka tā bija situācijā, kas ir salīdzināma ar citu dalībvalstu situāciju, kuru vilku populācija tajā pašā datumā tika izslēgta no stingras aizsardzības sistēmas.

Turklāt labvēlīgā attīstība, kas vilku populācijai Austrijas teritorijā bijusi kopš šīs pievienošanās, precīzi atbilst vienam no Dzīvotņu direktīvas mērķiem un var tikt ņemta vērā, lai pielāgotu šo sarežģīto, tehnisko sistēmu, kas attīstās. Šajā ziņā, lai gan Dzīvotņu direktīva ļauj tās IV pielikumu pielāgot tehnikas un zinātnes attīstībai ( 2 ) un pat pieņemot, ka Savienības likumdevējam bija jārīkojas šajā ziņā, lai no stingras aizsardzības sistēmas izslēgtu vilku populāciju Austrijā, minētā likumdevēja iespējamā bezdarbība nevar būt minētās direktīvas 12. panta kopsakarā ar tās IV pielikumu spēkā neesamības pamats lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu mehānisma ietvaros.

Katrā ziņā vilki ir stingri aizsargāti atbilstoši Bernes konvencijai par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību ( 3 ), kurai Savienība ir pievienojusies un kura tai ir saistoša saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Turklāt, ciktāl Dzīvotņu direktīvas mērķis ir nodrošināt dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu atjaunošanu un saglabāšanu labvēlīgā aizsardzības statusā, minētās direktīvas 12. pantā paredzētā aizsardzība ir piemērojama pat sugām, kuras ir sasniegušas šādu aizsardzības statusu, un tās ir jāaizsargā pret jebkādu šī stāvokļa pasliktināšanos.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Tiesa secina, ka nav elementu, kas varētu ietekmēt Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta kopsakarā ar tās IV pielikumu, spēkā esamību.

Otrkārt, attiecībā uz atkāpes no Dzīvotņu direktīvā noteiktās stingrās aizsardzības sistēmas piešķiršanas nosacījumiem Tiesa vispirms atgādina, ka šīs direktīvas 16. panta 1. punktā dalībvalstīm atļauts no tiem atkāpties ar nosacījumu, ka šī atkāpe nekaitē attiecīgo sugu populāciju saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā to dabiskās izplatības areālā.

Šajā ziņā kompetentajai valsts iestādei jānosaka, pirmkārt, attiecīgo sugu populāciju saglabāšanas statuss attiecīgās dalībvalsts teritorijā un, otrkārt, šīs atkāpes iespējamā ietekme uz to. Šis divu posmu novērtējums jāveic – pirmām kārtām un obligāti – vietējā un valsts līmenī, kurā atkāpes sekas parasti ir sajūtamas visātrāk. Tikai tad, ja attiecīgās dzīvnieku sugas aizsardzības statuss izrādās labvēlīgs vietējā un valsts līmenī, novērtējumu – otrām kārtām –, ja pieejamie dati to pieļauj, var apsvērt pārrobežu līmenī.

Tālāk Dzīvotņu direktīvas 16. pantā dalībvalstīm ir atļauts atkāpties no stingra aizsardzības režīma, lai novērstu nopietnu kaitējumu, it īpaši kultūraugiem, lopkopībai, mežiem, zivsaimniecībai, ūdeņiem un citiem īpašuma veidiem. Lai gan šajā tiesību normā nav prasīts, lai nopietns kaitējums būtu radies pirms atkāpes pasākumu pieņemšanas, šis kaitējums nevar būt tikai hipotētisks un vismaz lielā mērā tajā jābūt vainojamai dzīvnieku sugai, uz kuru attiecas atkāpe. No tā izriet, ka, ņemot vērā cēloņsakarību, kurai jāpastāv starp atkāpes piešķiršanu, no vienas puses, un šīs dzīvnieku sugas radīto kaitējumu, no otras puses, jēdziens “nopietns kaitējums” minētās tiesību normas izpratnē neattiecas uz netiešu kaitējumu nākotnē, kurā nav vainojams attiecīgās dzīvnieku sugas īpatnis.

Visbeidzot – atkāpe saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 16. pantu nozīmē, ka nav cita pieņemama risinājuma, kas ļautu sasniegt atkāpes pamatojumam izvirzītos mērķus. Šis nosacījums, kas ir samērīguma principa īpaša izpausme, tātad prasa līdzsvarot visas attiecīgās intereses un vērā ņemamos kritērijus, tādus kā ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības un sarežģījumi. Šajā ziņā kompetentajām valsts iestādēm jāpārbauda iespēja izmantot neletālus preventīvus līdzekļus, kas tostarp ietver tādu ganāmpulku apdraudējuma novēršanas pasākumu īstenošanu, kā arī tādu pasākumu veikšanu, kuru mērķis ir, ja iespējams, pielāgot konfliktu pamatā esošo cilvēku praksi, lai dotu priekšroku vilku populācijas, ganāmpulku un lopkopju līdzāspastāvēšanas kultūrai.

Nosakot, vai pastāv cits pieņemams risinājums, šīm iestādēm, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātnes un tehnikas atziņām, jānovērtē citi iespējamie risinājumi, it īpaši ņemot vērā to ekonomiskās sekas – taču tām nav izšķirošas nozīmes – un tās līdzsvarojot ar vispārējo mērķi saglabāt vai atjaunot attiecīgās dzīvnieku sugas labvēlīgu aizsardzības statusu.

( 1 ) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Dzīvotņu direktīva”).

( 2 ) Dzīvotņu direktīvas 19. pants.

( 3 ) Konvencija par Eiropas savvaļas augu un dzīvnieku un to dabisko dzīvotņu saglabāšanu, parakstīta 1979. gada 19. septembrī Bernē (OV 1982, L 38, 3. lpp.).