Lieta C‑457/17

Heiko Jonny Maniero

pret

Studienstiftung des deutschen Volkes eV

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vienlīdzīga attieksme pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības – Direktīva 2000/43/EK – 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts – Piemērošanas joma – Jēdziens “izglītība” – Tādu stipendiju piešķiršana, kuru mērķis ir atbalstīt pētniecības projektus vai studijas ārvalstīs un kuras piešķir privāts fonds – 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts – Netieša diskriminācija – Minēto stipendiju piešķiršana ar nosacījumu, ka iepriekš Vācijā ir nokārtots pirmais valsts eksāmens tiesību zinātnēs (Erste Juristische Staatsprüfung)

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 15. novembra spriedums

1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Vienlīdzīga attieksme pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības – Direktīva 2000/43 – Piemērošanas joma – Jēdziens “izglītība” – Tādu stipendiju piešķiršana, kuru mērķis ir atbalstīt pētniecības projektus vai studijas ārvalstīs un kuras piešķir privāts fonds – Iekļaušana – Nosacījums – Pietiekami cieša saikne starp piešķirto finansiālo atbalstu un dalību jēdzienā “izglītība” ietilpstošos pētniecības projektos vai studiju programmās

   (Padomes Direktīvas 2000/43 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts)

2. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Vienlīdzīga attieksme pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības – Direktīva 2000/43 – Valsts pasākums, kas ietver netiešu diskrimināciju – Jēdziens “īpaši nelabvēlīga situācija” – Tādu stipendiju piešķiršana, kuru mērķis ir atbalstīt pētniecības projektus vai studijas ārvalstīs un kuras piešķir privāts fonds tikai tiem pretendentiem, kuri šajā dalībvalstī ir nokārtojuši eksāmenu tiesību zinātnēs – Nediskriminācija

   (Padomes Direktīvas 2000/43 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

1.  Padomes Direktīvas 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas [vienlīdzīgas] attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu stipendiju piešķiršana, kuru mērķis ir atbalstīt pētniecības projektus vai studijas ārvalstīs un kuras piešķir privāts fonds, šīs normas izpratnē ietilpst jēdzienā “izglītība”, ja pastāv pietiekami cieša saikne starp šo piešķirto finansiālo atbalstu un dalību tādos pētniecības projektos vai studijās, kuri paši ietilpst minētajā jēdzienā “izglītība” Tā tas jo īpaši ir gadījumā, kad šis finansiālais atbalsts ir saistīts ar potenciālo pretendentu dalību tādā pētniecības vai studiju projektā, kura atbalstīšanas mērķis ir pilnībā vai daļēji likvidēt potenciālos finansiālos šķēršļus šādai dalībai, un ar atbalsta palīdzību šis mērķis ir sasniedzams.

   Vispirms, kā to arī ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 22. un 23. punktā, ar jēdzienu “izglītība” ierasti ikdienas valodā saprot zināšanu ieguves darbības vai procesus, kuros tiek nodota vai apgūta tostarp informācija, zināšanas, izpratne, attieksme, vērtības, prasmes, kompetences un uzvedība.

   Tā, kā to ģenerāladvokāte ir norādījusi secinājumu 32. un 34. punktā, Direktīvas 2000/43 3. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē no jēdziena “izglītība” teleoloģiskas interpretācijas izriet, ka, pirmkārt, piekļuve izglītībai ir uzskatāma par vienu no šī jēdziena pamataspektiem, jo izglītība nedrīkst būt nepieejama, un līdz ar to, ja piekļuves izglītībai stadijā tiek pieļauta diskriminācija, tad šīs direktīvas mērķis – cīnīties pret diskrimināciju izglītības jomā – nav sasniedzams.

   Otrkārt, piekļuvi izglītībai veido izmaksas, kas ir saistītas ar dalību pētniecības projektā vai studiju programmā, un līdz ar to iekļaujas jēdzienā “izglītība”, jo no tā, vai ir pieejami šādai dalībai nepieciešamie finanšu līdzekļi, var būt atkarīga pieejamība minētajam projektam vai programmai.

   (skat. 31., 37., 38., 44. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīvas 2000/43 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācija, kad kādā dalībvalstī reģistrēts privāts fonds stipendijas pētniecības projektiem vai studijām ārvalstīs piešķir tikai tiem pretendentiem, kuri šajā dalībvalstī ir nokārtojuši tādu eksāmenu tiesību zinātnēs, kāds ir aplūkots pamatlietā, šīs normas izpratnē nav uzskatāma par netiešu diskrimināciju rases vai etniskās piederības dēļ.

   Šī panta izpratnē netiešā diskriminācija iestājas tad, kad acīmredzami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada kādas rases vai etniskas piederības personām īpaši nelabvēlīgu situācijā, salīdzinot ar citām personām, ja vien šāds noteikums, kritērijs vai prakse nav objektīvi attaisnojams ar tiesisku mērķi un ja vien tas nav proporcionāls un vajadzīgs šāda mērķa sasniegšanas līdzeklis.

   Jēdziens “īpaši nelabvēlīga situācija” šī noteikuma izpratnē nozīmē, ka it īpaši kādas konkrētas rases vai etniskās piederības personas ir tās, kas attiecīgā noteikuma, kritērija vai prakses dēļ ir tikušas nostādītas nelabvēlīgākā situācijā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 16. jūlijs, CHEZ Razpredelenie Bulgaria, C–83/14, EU:C:2015:480, 100. punkts, un 2017. gada 6. aprīlis, Jyske Finans, C–668/15, EU:C:2017:278, 27. punkts).

   (skat. 46., 47. un 52. punktu, un rezolutīvās daļas 2) punktu)