Lieta C‑312/17

Surjit Singh Bedi

pret

Bundesrepublik Deutschland un Bundesrepublik Deutschland in Prozessstandschaft für das Vereinigte Königreich von Großbritannien und Nordirland

(Landesarbeitsgericht Hamm lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 2000/78/EK – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – 2. panta 2. punkts – Jebkādas diskriminācijas invaliditātes dēļ aizliegums – Koplīgums par sociālo nodrošinājumu – Pagaidu papildu pabalsts par labu bijušajiem sabiedroto spēku civilajiem darbiniekiem Vācijā – Šī pabalsta izmaksas izbeigšana, ja ieinteresētā persona atbilst nosacījumiem attiecībā uz tiesībām uz priekšlaicīgu vecuma pensiju, kas atbilstoši likumā noteiktajai pensiju apdrošināšanas sistēmai tiek piešķirta personām ar invaliditāti

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 19. septembra spriedums

Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ – Pagaidu papildu pabalsts, kas tiek piešķirts, lai nodrošinātu pienācīgus ieņēmumus darba ņēmējam, kurš zaudējis darbu – Šī pabalsta izmaksas izbeigšana brīdī, kad ieinteresētā persona atbilst nosacījumiem attiecībā uz tiesībām uz priekšlaicīgu vecuma pensiju, kas atbilstoši likumā noteiktajai pensiju apdrošināšanas sistēmai tiek piešķirta personām ar invaliditāti – Netieša diskriminācija invaliditātes dēļ – Palielinātā riska, kāds rodas personām ar invaliditāti, neņemšana vērā – Robežas tam, kas nepieciešams sociālās politikas mērķu sasniegšanai, pārsniegums – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkts)

Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā lietā, kāda ir pamatlieta, tas nepieļauj koplīguma normas, kurās ir paredzēts izbeigt maksāt pagaidu papildu pabalstu, kas tiek piešķirts, lai nodrošinātu pienācīgus ieņēmumus darba ņēmējam, kurš ir zaudējis darbu, līdz viņam ir tiesības uz vecuma pensiju atbilstoši likumā noteiktajai pensiju apdrošināšanas sistēmai, ja šis darba ņēmējs atbilst nosacījumiem, lai saņemtu priekšlaicīgu vecuma pensiju, kura atbilstoši šai sistēmai paredzēta personām ar smagu invaliditāti.

Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka tādā lietā, kāda ir pamatlieta, TV SozSich 8. panta 1. punkta c) apakšpunkts rada situāciju, ka darba ņēmēja ar smagu invaliditāti ienākumi laikposmā, kurā viņam ir piešķirta priekšlaicīga vecuma pensija, ir mazāki par ienākumiem, kādus gūst darba ņēmējs bez invaliditātes. Tātad šķiet, ka šajā normā paredzētais noteikums var radīt nelabvēlīgāku situāciju darba ņēmējiem ar invaliditāti un tādējādi radīt atšķirīgu attieksmi, kas netieši balstīta uz invaliditāti, Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

Jāpiebilst, ka personām ar smagu invaliditāti ir īpašas vajadzības, kas saistītas gan ar aizsardzību, kādu prasa viņu stāvoklis, gan nepieciešamību paredzēt šī stāvokļa iespējamu pasliktināšanos. Tādējādi ir jāņem vērā risks, ka personām ar smagu invaliditāti finanšu vajadzības saistībā ar viņu invaliditāti nav prognozējamas un/vai, palielinoties vecumam, šo personu finanšu vajadzības pieaug (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 6. decembris, Odar, C‑152/11, EU:C:2012:772, 69. punkts).

Tādējādi sociālie partneri, cenšoties sasniegt likumīgos mērķus, kāda ir kompensācijas piešķiršana atlaisto darba ņēmēju nākotnei un atbalsts viņu atkārtotai profesionālajai integrācijai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību taisnīgi sadalīt ierobežotos finanšu līdzekļus, nav ņēmuši vērā atbilstošos elementus, kas it īpaši attiecas uz darba ņēmējiem ar smagu invaliditāti.

(skat. 53., 75., 76. un 79. punktu un rezolutīvo daļu)