Lieta C‑9/17

Tiesvedība, ko uzsākusi Maria Tirkkonen

(Korkein hallinto‑oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Direktīva 2004/18/EK – Lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūra – Publiska līguma esamība vai neesamība – Pakalpojumu iegādes sistēma, saskaņā ar kuru jebkuram saimnieciskās darbības subjektam, kurš atbilst iepriekš paredzētajiem nosacījumiem, tiek atļauts tos piegādāt – Sistēma, kas vēlāk ir slēgta citiem saimnieciskās darbības subjektiem

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 1. marta spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana–Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras–Direktīva 2004/18–Publisks līgums–Jēdziens–Pakalpojumu iegādes sistēma, saskaņā ar kuru jebkuram saimnieciskās darbības subjektam, kurš atbilst iepriekš paredzētajiem nosacījumiem, tiek atļauts tos piegādāt–Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana–Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras–Direktīva 2004/18–Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana–Piešķiršanas kritēriji–Jēdziens–Kritēriji, kas ir saistīti ar pretendentu spēju izpildīt iepirkumu–Izslēgšana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 53. pants)

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par publisku līgumu šīs direktīvas izpratnē nav uzskatāma tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā, kuras ietvaros kāda publiska iestāde apstiprina visus saimnieciskās darbības subjektus, kas atbilst konkursa dokumentācijā noteiktajām piemērotības prasībām un ir sekmīgi nokārtojuši šajā konkursa dokumentācijā minēto pārbaudījumu, pat ja šīs sistēmas ierobežotajā darbības laikā tajā nevar tikt iekļauts neviens jauns saimnieciskās darbības subjekts.

   Taču, tā kā Aģentūra atlasa visus šīm prasībām atbilstošos kandidātus, ir skaidri redzams – kā savu secinājumu 39. punktā norāda ģenerāladvokāts –, ka tā neveic nekādu izraudzīšanos no pieņemamo piedāvājumu vidus un vienīgi pārliecinās par to, vai izpildīti kvalitatīvie kritēriji. Šo vērtējumu neatspēko lēmumā lūgt prejudiciālu nolēmumu norādītais apstāklis, ka pamatlietā aplūkotajā saimniecību konsultatīvajā sistēmā ir iespējams iekļauties tikai ierobežotā sākotnējā laikposmā, kas beidzas brīdī, kad tiek rīkots pārbaudījums, vai vēlākais – kad tiek publicēts lēmums par līguma slēgšanas tiesību galīgo piešķiršanu, un ka tāpēc tādai konsultantei kā M. Tirkkonen nav iespējams iekļauties šajā saimniecību konsultatīvajā sistēmā. Proti, kā savu secinājumu 51. un 52. punktā norāda ģenerāladvokāts, nav nozīmes apstāklim, ka tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā – atšķirībā no tā, kas bija noticis 2016. gada 2. jūnija sprieduma Falk Pharma (C‑410/14, EU:C:2016:399) kontekstā, – nav pastāvīgi atvērta ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem. Šajā gadījumā izšķirošais faktors ir tas, ka līgumslēdzēja iestāde nav norādījusi nevienu iepirkuma piešķiršanas kritēriju, pēc kura varētu salīdzināt un ierindot pieņemamos piedāvājumus. Tā kā nav šī ar publiskā iepirkuma regulējumu – kā izriet no 2016. gada 2. jūnija sprieduma Falk Pharma (C‑410/14, EU:C:2016:399) 38. punkta – nedalāmi saistītā faktora, tāda saimniecību konsultatīvā sistēma kā pamatlietā aplūkotā nav uzskatāma par publisko līgumu Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

   (skat. 33.–35., 41. punktu un rezolutīvo daļu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 37. punktu)