Lieta C‑637/13 P

Laufen Austria AG

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Aizliegtas vienošanās – Beļģijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas vannas istabu aprīkojuma tirgi – Pārdošanas cenu saskaņošana un konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa – Regula (EK) Nr. 1/2003 – 23. panta 2. punkts – Ierobežojums 10 % apmērā no apgrozījuma – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Pienākums norādīt pamatojumu – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Neierobežotas kompetences īstenošana

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 26. janvāra spriedums

1. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Maksimālais apmērs–Aprēķināšana–Apgrozījums, kas jāņem vērā–Uzņēmums, kuru ir iegādājies cits uzņēmums, kas pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija atsevišķa ekonomiska vienība–Katras šīs ekonomiskās vienības apgrozījuma ņemšana vērā

   (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

2. Apelācija–Tiesas kompetence–Vispārējās tiesas novērtējuma par uzņēmumiem, kas pārkāpuši Līguma konkurences tiesību normas, uzlikta naudas soda apmēru apšaubīšana taisnīguma apsvērumu dēļ–Izslēgšana

   (LESD 256. un 261. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

3. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Pamatsummas noteikšana–Pārkāpuma smagums–Iestāšanās maksa–Vērā ņemami faktori–Samērīguma principa ievērošana

   (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02, 21., 23. un 25. punkts)

4. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Kritēriji–Pārkāpuma smagums–Vērtējuma elementi

   (LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02, 19.–23. un 25. punkts)

5. Konkurence–Naudas sodi–Apmērs–Noteikšana–Pārbaude tiesā–Savienības tiesas neierobežota kompetence–Piemērošanas joma–Ierobežojums–Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana–Starp attiecīgajiem uzņēmumiem pastāvošo atšķirību un uzņēmumu konkrēto apstākļu ņemšana vērā

   (LESD 101. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13., 19.–22., 25., 28. un 29. punkts)

6. Apelācija–Pamati–Sprieduma motīvu daļa, kurā pieļauts Savienības tiesību pārkāpums–Citu juridisku apsvērumu dēļ pamatota rezolutīvā daļa–Noraidīšana

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

7. Apelācija–Pamati–Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā–Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. panta 1. punkta otrā daļa; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa)

1.  Tādējādi, ja uzņēmumu, ko Komisija uzskata par atbildīgu par LESD 101. panta pārkāpumu, iegādājas cits uzņēmums, kura ietvaros tas kā meitasuzņēmums saglabā atsevišķas ekonomiskas vienības statusu, Komisijai ir jāņem vērā katras šīs ekonomiskās vienības apgrozījums attiecībā uz laikposmu pirms iegādes, lai tām vajadzības gadījumā piemērotu ierobežojumu 10 % apmērā no to kopējā apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, kas noteikts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta otrajā daļā.

   Šajā ziņā 23. panta 2. punkta mērķis – nosakot 10 % no katra uzņēmuma, kas ir piedalījies pārkāpumā, apgrozījuma – ir it īpaši izvairīties no tāda naudas soda piemērošanas, kura apmērs pārsniedz šo maksimālo apmēru un minētā uzņēmuma maksātspēju brīdī, kad Komisija to ir atzinusi par vainīgu pārkāpumā un piemērojusi finansiālu sankciju. Šis konstatējums ir apstiprināts Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta otrajā daļā, kurā attiecībā uz ierobežojumu 10 % apmērā tiek prasīts, lai tas tiktu aprēķināts, balstoties uz finanšu gadu pirms Komisijas lēmuma par pārkāpuma sodīšanu pieņemšanas. Taču šāda prasība tiek pilnībā ievērota, ja, kā tas ir šajā gadījumā, šī maksimālā robeža tiek noteikta, pamatojoties tikai uz meitasuzņēmuma apgrozījumu, ciktāl tas attiecas uz naudas sodu, kas tai vienīgajai uzlikts par laika posmu, pirms to iegādājās mātesuzņēmums.

   No tā izriet, ka, ciktāl mātesuzņēmumam nevar tikt piemērota atbildība par pārkāpumu, ko tā meitasuzņēmums ir izdarījis pirms datuma, kurā tas ir ticis iegādāts, Komisijai, lai aprēķinātu ierobežojumu 10 % apmērā, ir jāņem vērā šā meitasuzņēmuma paša apgrozījums finanšu gadā pirms lēmuma pieņemšanas, ar kuru ir uzlikts sods par pārkāpumu. Līdz ar to, ja tiek nošķirts sākotnējais laikposms, attiecībā uz kuru meitasuzņēmums tiek atzīts par vienpersoniski atbildīgu par pārkāpumu, un otrais laikposms, attiecībā uz kuru mātesuzņēmums tiek atzīts par solidāri atbildīgu par pārkāpumu kopā ar meitasuzņēmumu, tad Komisijai, pamatojoties uz Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu, ir jāpārbaudīta, vai naudas soda daļa, attiecībā uz kuru mātesuzņēmums nav atzīts par solidāri atbildīgu, nepārsniedz ierobežojumu 10 % apmērā no paša meitasuzņēmuma apgrozījuma.

   (skat. 44., 46.–50. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 59. punktu)

3.  Lai noteiktu par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzliktu naudas sodu apmērus, ir jāņem vērā pārkāpuma ilgums un visi apstākļi, kas pēc sava rakstura ietilpst pārkāpuma smaguma vērtējumā. Apstākļiem, kas varētu ietekmēt pārkāpumu smaguma novērtējumu, ir pieskaitāma katra uzņēmuma rīcība, katra uzņēmuma loma aizliegtās vienošanās izveidē, labums, ko tie varēja gūt no tās, to lielums un attiecīgo preču vērtība, kā arī risks, ko šāda veida pārkāpumi rada Savienības mērķiem.

   Apstāklis, ka uzņēmums neietilpst aizliegtās vienošanās “cietajā kodolā” tā iemesla dēļ, ka tas nav piedalījies tās izveidē un uzturēšanā, jebkurā gadījumā nevar pierādīt, ka Vispārējai tiesai esot bijis jāuzskata, ka “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficienti 15 % apmērā nav atbilstoši vai ir pārlieku augsti, jo šāda procentuālā likme ir attaisnojama, ņemot vērā tikai attiecīgā pārkāpuma būtību vien, respektīvi, cenu paaugstināšanas saskaņošanu. Proti, šāds pārkāpums ir viens no vissmagākajiem konkurences ierobežojumiem Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 23. un 25. punkta izpratnē un šāda 15 % likme atbilst viszemākajai likmei sodu skalā, kas saskaņā ar šīm pamatnostādnēm ir paredzēta par šādiem pārkāpumiem.

   Līdz ar to Vispārējā tiesa var pamatoti uzskatīt, ka Komisija, nosakot “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficientu likmi 15 % apmērā, nepārkāpj samērīguma principu, kaut arī prasītājas līdzdalības attiecīgajā pārkāpumā ģeogrāfiskais tvērums ir mazāks.

   (skat. 60., 61., 64.–66. punktu)

4.  Kaut arī, lai novērtētu LESD 101. panta pārkāpuma smagumu un tādējādi noteiktu uzliekamā naudas soda apmēru, var tikt ņemts vērā it īpaši pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs, apstāklis, ka kāda pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs ir plašāks nekā cita pārkāpuma ģeogrāfiskais mērogs, obligāti nenozīmē, ka šis pirmais pārkāpums – aplūkots kopumā un it īpaši ņemot vērā tā būtību – ir uzskatāms par smagāku nekā otrais pārkāpums un par tādu, kas līdz ar to attaisno lielāka “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficienta noteikšanu nekā tie koeficienti, kas ir izmantoti, lai aprēķinātu naudas sodu par šo otro pārkāpumu.

   (skatīt 68. punktu)

5.  Vienlīdzīgas attieksmes princips Vispārējai tiesai ir jāievēro, ne tikai veicot Komisijas lēmuma par naudas soda piemērošanu tiesiskuma pārbaudi, bet arī īstenojot savu neierobežoto kompetenci. Proti, šādas kompetences īstenošana, nosakot uzņēmumiem uzliekamo naudas sodu apmēru, nedrīkst radīt diskrimināciju starp uzņēmumiem, kuri ir piedalījušies nolīgumā vai saskaņotās darbībās, kas ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam.

   Lai novērtētu pārkāpuma smagumu, saskaņā ar minēto principu atšķirību starp uzņēmumiem, kas bijuši vienas un tās pašas aizliegtās vienošanās dalībnieki, ņemšanai vērā, īpaši ievērojot to attiecīgās dalības ģeogrāfisko mērogu, nav katrā ziņā jānotiek “pārkāpuma smaguma” un “papildsummas” koeficientu noteikšanas laikā, bet tā var notikt citā naudas soda aprēķināšanas stadijā, piemēram, pielāgojot pamatsummu atkarībā no atbildību mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 28. un 29. punktu. Šādas atšķirības var parādīties arī caur pārdošanas apjoma vērtību, kas izmantota, lai aprēķinātu naudas soda pamatsummu, jo šī vērtība attiecībā uz katru uzņēmumu dalībnieku atspoguļo tā dalības attiecīgajā pārkāpumā nozīmi saskaņā ar 2006. gada pamatnostādņu 13. punktu, kas naudas soda apmēra aprēķināšanas vajadzībām kā sākumpunktu ļauj izmantot summu, kura atspoguļo pārkāpuma ekonomisko nozīmi un uzņēmuma īpatsvaru tajā.

   (skat. 70.–72. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 74. un 75. punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 81. punktu)