Lieta C‑625/15 P

Schniga GmbH

pret

Kopienas Augu šķirņu biroju (CPVO)

Apelācija – Kopienas augu šķirņu aizsardzība – Pieteikums par Kopienas aizsardzību – Ābeļu šķirne ‘Gala Schnitzer’ – Tehniskā pārbaude – Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) Administratīvās padomes izstrādātas pārbaudes pamatnostādnes – Regula (EK) Nr. 1239/95 – 23. panta 1. punkts – CPVO priekšsēdētāja pilnvaras – Atšķirtspējīgas īpašības pievienošana tehniskās pārbaudes noslēgumā – Īpašības stabilitāte divos audzēšanas ciklos

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums

1. Lauksaimniecība–Vienveidīgi tiesību akti–Augu šķirņu aizsardzība–Tehniskā pārbaude–Kopienas Augu šķirņu biroja novērtējuma brīvība–Apjoms–Robežas

   (Padomes Regulas Nr. 2100/94 7. panta 1. punkts un 56. panta 2. punkts)

2. Lauksaimniecība–Vienveidīgi tiesību akti–Augu šķirņu aizsardzība–Apelācijas process–Apelācijas sūdzība par Kopienas Augu šķirņu biroja lēmumu, kura ir nodota apelācijas padomei–Apelācijas padomes novērtējuma brīvība attiecībā uz lietas izskatīšanu–Robežas

   (Padomes Regulas Nr. 2100/94 72. pants)

3. Lauksaimniecība–Vienveidīgi tiesību akti–Augu šķirņu aizsardzība–Tehniskā pārbaude–Kopienas Augu šķirņu biroja priekšsēdētāja pilnvaras pievienot jaunu īpašību–Izmantošanas nosacījumi–Jaunas īpašības pievienošana pēc tehniskās pārbaudes noslēguma–Pieļaujamība–Tiesiskās noteiktības principa pārkāpums–Neesamība

   (Padomes Regulas Nr. 2100/94 56. panta 2. punkts; Komisijas Regulas Nr. 1239/95 22. panta 1. punkts un 23. panta 1. punkts)

1.  Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) uzdevumam ir raksturīga apstākļu, kādos veicama pieteikuma par Kopienas aizsardzību pārbaude, zinātniskā un tehniskā sarežģītība, un līdz ar to ir jāatzīst, ka CPVO tā uzdevumu izpildē ir plaša novērtējuma brīvība. Šī plašā novērtējuma brīvība attiecas tostarp uz šķirnes atšķirtspējīgas īpašības novērtēšanu Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 7. panta 1. punkta izpratnē.

   Tomēr plašā novērtējuma brīvība, kas ir CPVO tā uzdevumu izpildē, nevar ļaut tam neievērot tehniskos noteikumus, kas reglamentē tehnisko pārbaužu norisi, nepārkāpjot tā labas pārvaldības pienākumu, kā arī rūpības un objektivitātes pienākumu. Turklāt šo noteikumu saistošais raksturs, tostarp attiecībā uz CPVO, ir apstiprināts Regulas Nr. 2100/94 56. panta 2. punktā, kurā ir noteikts, ka tehniskās pārbaudes tiek veiktas atbilstoši minētajiem noteikumiem. Tātad Apelācijas padome pareizi konstatē, ka CPVO ir piešķīris kandidātšķirnei Kopienas aizsardzību, pamatojoties uz neatbilstošu tehnisko pārbaudi, ja šī aizsardzība – pārkāpjot CPVO pieņemtos tehniskos protokolus – tika piešķirta, lai gan CPVO rīcībā nebija informācijas, kas pierādītu, ka kandidātšķirnes papildu īpašība ir pārbaudīta divu augšanas ciklu laikā.

   (skat. 46. un 78.–80. punktu)

2.  Lai gan ir taisnība, ka Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) Apelācijas padomei ir novērtējuma brīvība attiecībā uz iespēju pašai lemt par pieteikumu vai nodot lietu kompetentai CPVO institūcijai, tomēr gadījumos, kad tā nolemj izmantot CPVO kompetencē esošās pilnvaras, tai rūpīgi un objektīvi ir jāizvērtē visi apstākļi, kuriem ir nozīme saistībā ar pieteikumu par Kopienas aizsardzību, un jāapkopo visi tās novērtējuma brīvības izmantošanai nepieciešamie faktiskie un tiesiskie elementi. Proti, CPVO kā Eiropas Savienības struktūrai ir saistošs labas pārvaldības princips. Turklāt tam ir jānodrošina pienācīga tajā notiekošo procesu norise un efektivitāte.

   (skat. 47. un 84. punktu)

3.  Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 56. panta 2. punktu un Regulas Nr. 1239/95 par noteikumiem, kas jāievēro, piemērojot Regulu Nr. 2100/94 attiecībā uz lietu izskatīšanas procesiem Kopienas Augu šķirņu birojā (CPVO), 22. panta 1. punktu un 23. panta 1. punktu kandidātšķirnes tehniskajā pārbaudē CPVO priekšsēdētājam ir tiesības pievienot jaunu īpašību. Tikai elastīgums, ko pieļauj šādas tiesības, var nodrošināt Kopienas aizsardzības piešķiršanas procesa objektivitāti. Tādējādi Kopienas aizsardzības piešķiršanas pieteikums nevar tikt noraidīts tikai tā iemesla dēļ, ka pārbaudītās šķirnes īpašība, kas konstatēta tehniskās pārbaudes laikā un kas ir izšķiroša, lai izvērtētu tās atšķirīgumu salīdzinājumā ar citām šķirnēm, nav minēta nedz pieteikuma iesniedzēja aizpildītajā tehniskajā anketā, nedz attiecīgajās pamatnostādnēs un protokolos. Proti, ievērojot CPVO piešķirto plašo novērtējuma brīvību, CPVO, ja tas uzskata to par nepieciešamu, var ņemt vērā faktus un pierādījumus, ko lietas dalībnieki ir izvirzījuši vai iesnieguši novēloti. Šādas tiesības tam ir jāatzīst a fortiori tad, kad apstākļi, kuriem ir nozīme saistībā ar šķirnes atšķirīguma novērtēšanu, ir konstatēti tādā objektīvā procesā kā tehniskā pārbaude, ko organizē CPVO un veic valsts pārbaudes birojs.

   Attiecībā uz brīdi, kurā CPVO priekšsēdētājs var īstenot viņam ar Regulas Nr. 1239/95 23. panta 1. punktu piešķirtās pilnvaras, nedz minētās regulas, nedz Regulas Nr. 2100/94 normas neliedz jaunas īpašības pievienošanu veikt pēc tehniskās pārbaudes noslēguma, ja šāda īpašība ir konstatēta šīs pārbaudes gaitā. Šajā ziņā fakts, ka minētais priekšsēdētājs pievieno kādu jaunu īpašību, kuras esamība ir konstatēta tikai šķirnes tehniskās pārbaudes laikā, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par tiesiskās noteiktības principa pārkāpumu attiecībā uz trešajām personām, kurām piederošā aizsargātā šķirne tikusi izmantota kā references šķirne šīs pārbaudes vajadzībām. Proti, šī trešā persona nevar atsaukties uz paļāvību attiecībā uz minētās pārbaudes tvērumu un pārbaudāmo atšķirtspējīgo īpašību būtību.

   (skat. 52., 55.–57., 61. un 66. punktu)