Lieta C‑439/16 PPU

Kriminālprocess

pret

Emil Milev

(Spetsializiran nakazatelen sad lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība — Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās — Direktīva (ES) 2016/343 — 3. un 6. pants — Piemērošana laikā — Apsūdzētā pirmstiesas apcietinājuma pārbaude tiesā — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru procesa tiesvedības posmā ir aizliegts veikt pārbaudi par to, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu — Nesaderība ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 4. punktu — Novērtējuma brīvība, kas atbilstoši valsts judikatūrai ir valsts tiesu rīcībā, lai izlemtu, vai piemērot minēto konvenciju vai ne”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 27. oktobra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Nosacījumi – Apstāklis, ka persona ir apcietinājumā un ka strīda risinājumam var būt ietekme uz šo brīvības atņemšanu

   (Tiesas statūtu 23.a pants; Tiesas Reglamenta 107. pants)

2. Iestāžu akti – Direktīvas – Dalībvalstu īstenota izpilde – Dalībvalstu pienākumi transponēšanas termiņā – Pienākums nepieņemt tiesību normas, kuras var apdraudēt direktīvā paredzēto mērķi – Valsts tiesu pienākums pēc direktīvas spēkā stāšanās, cik vien iespējams, interpretēt valsts tiesības tā, lai netiktu apdraudēta izvirzītā mērķa sasniegšana

3. Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Konkrētu nevainīguma prezumpcijas aspektu un tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā nostiprināšana – Direktīva 2016/343 – Dalībvalstu pienākumi transponēšanas termiņā – Pienākums nepieņemt tiesību normas, kuras var apdraudēt direktīvā paredzēto mērķi – Augstākās tiesas atzinums, kurā ir konstatēta pretruna starp Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un valsts tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram kriminālprocesa tiesvedības posmā un pirmstiesas apcietinājuma pārbaudes tiesā ietvaros ir aizliegts pārbaudīt, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu – Novērtējuma brīvība, kas ir valstu tiesu rīcībā, lai izvērtētu, vai piemērot Eiropas Cilvēktiesību konvenciju vai nē – Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/343)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 26. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 30.–32. punktu)

3.  Atzinums, kuru augstākā tiesa ir pieņēmusi Direktīvas 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, transponēšanas perioda sākumā un kurā valsts tiesām, kurām ir kompetence lemt par prasību, kas ir celta par lēmumu par pirmstiesas apcietinājumu, ir paredzēta iespēja izlemt, vai kriminālprocesa tiesvedības posmā uz apsūdzētā paturēšanu pirmstiesas apcietinājumā ir jāattiecina pārbaude tiesā, kas attiecas uz to, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka apsūdzētais ir izdarījis viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām nevar būtiski apdraudēt tajā paredzēto mērķu sasniegšanu.

   Minētajā atzinumā, kurā ir konstatēts konflikts starp Eiropas Cilvēktiesību konvencijas un valsts procesuālo tiesību noteikumiem, atbilstoši kuriem kriminālprocesa tiesvedības posmā un pirmstiesas apcietinājuma pārbaudes tiesā ietvaros ir aizliegts pārbaudīt, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka apsūdzētais ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, valsts tiesām, kuras izskata prasību par paturēšanu pirmstiesas apcietinājumā, kriminālprocesa tiesvedības posmā nav noteikts pienākums pieņemt kādu noteiktu lēmumu. Tieši pretēji – attiecīgajā atzinumā šīm tiesām ir paredzēta brīvība piemērot minētās konvencijas noteikumus, kā tos ir interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, vai arī piemērot valsts kriminālprocesa noteikumus.

   (skat. 34. un 36. punktu un rezolutīvo daļu)