Lieta C‑631/15

Carlos Álvarez Santirso

pret

Consejería de Educación, Cultura y Deporte del Principado de Asturias

(Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 1 de Oviedo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Direktīva 1999/70/EK — UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku — Nolīguma 4. pants — Secīgie uz noteiktu laiku slēgtie darba līgumi publiskajā sektorā — Neuniversitātes izglītība — Valsts tiesiskais regulējums — Piemaksas pie atalgojuma piešķiršana — Nosacījumi — Pozitīva rezultāta iegūšana novērtēšanas procesā — Pasniedzēji, kas nodarbināti kā pagaidu darbinieki — Izslēgšana — Nediskriminācijas princips”

Kopsavilkums – Tiesas (desmitā palāta) 2016. gada 21. septembra rīkojums

1. Prejudiciāli jautājumi – Skaidri no judikatūras izsecināma atbilde – Reglamenta 99. panta piemērošana

   (EKL 267. pants; Tiesas Reglamenta 99. pants)

2. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Piemērošanas joma – Pasniedzēji, kas nodarbināti kā pagaidu darbinieki – Iekļaušana

   (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 2. klauzulas 1. punkts un 3. klauzulas 1. punkts)

3. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Uz noteiktu laiku nodarbinātu darba ņēmēju diskriminācijas aizliegums – Nodarbinātības nosacījumi – Jēdziens – Dalība mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistītais materiālais stimuls pozitīva vērtējuma gadījumā – Iekļaušana

   (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 4. klauzulas 1. punkts)

4. Sociālā politika – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – Direktīva 1999/70 – Uz noteiktu laiku nodarbinātu darba ņēmēju diskriminācijas aizliegums – Valsts tiesiskais regulējums, kurā dalība mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistītais materiālais stimuls pozitīva vērtējuma gadījumā ir paredzēti tikai mācībspēkiem, kas kā pastāvīgie ierēdņi tiek nodarbināti darba tiesiskās attiecībās uz nenoteiktu laiku, izslēdzot tos, kas kā pagaidu darbinieki ir nodarbināti darba tiesiskajās attiecībās uz noteiktu laiku – Objektīvu iemeslu neesamība – Nepieļaujamība

   (Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 4. klauzulas 1. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 25. un 26. punktu)

2.  Direktīva 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku un šīs direktīvas pielikumā ietvertais pamatnolīgums ir piemērojams visiem darbiniekiem, kas sniedz pakalpojumus pret atlīdzību, pamatojoties uz noteikta laika darba tiesiskajām attiecībām, kas tās saista ar viņu darba devēju. Minētajā pamatnolīgumā norādītās prasības tātad ir paredzētas piemērošanai arī ar pārvaldes iestādēm un citām publiskā sektora struktūrām noslēgtiem darba līgumiem uz noteiktu laiku un darba attiecībām.

   No tā izriet, ka uz pasniedzējiem, kas nodarbināti kā pagaidu darbinieki valsts izglītības mācību iestādēs dalībvalsts autonomajā kopienā, attiecas Direktīva 1999/70 un pamatnolīgums.

   (sal. ar 27.–29. punktu)

3.  Sociālās politikas jomā izšķirošais kritērijs, lai noteiktu, vai pasākums ietilpst darba nosacījumos pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 4. klauzulas 1. punkta izpratnē, ir tieši darba kritērijs, proti, darba attiecības, kas ir izveidotas starp darba ņēmēju un viņa darba devēju.

   Šajā ziņā no darba nosacījumu jēdziena pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē ietilpst trīsgadu piemaksas, sešgadu piemaksas par kvalifikācijas celšanu, kā arī noteikumi par darba laiku, kas jānostrādā, lai varētu tikt kvalificēti augstākā atalgojuma kategorijā, vai par darba laiku, kas vajadzīgs, lai ik gadu sagatavotu novērtējuma ziņojumu.

   No tā izriet, ka dalība mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistītais materiālais stimuls pozitīva vērtējuma gadījumā arī ir jāuzskata par “darba nosacījumiem” pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē. Pirmkārt, nosacījums par piecu gadu darba stāžu, lai varētu piedalīties novērtēšanas plānā, atbilst iepriekš atgādinātajam izšķirošajam kritērijam. Otrkārt, pozitīva vērtējuma saņemšana novērtēšanas plānā nekādā ziņā neietekmē profesionālās izaugsmes vai paaugstināšanas amatā sistēmu, bet izpaužas tikai kā piemaksa pie atalgojuma. Taču atalgojuma elements kā darba nosacījums materiālā stimula veidā ir jāpiešķir darba ņēmējam uz noteiktu laiku tādā pašā mērā kā darba ņēmējam uz nenoteiktu laiku. Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta interpretācija, kurā no jēdziena “darba nosacījumi” tiktu izslēgtas tiesības piedalīties novērtēšanas plānā un tiesības uz materiālo stimulu pozitīva vērtējuma gadījumā, nozīmētu sašaurināt darba ņēmējiem uz noteiktu laiku piešķirtās aizsardzības pret diskrimināciju piemērošanas jomu, neievērojot šajā tiesību normā izvirzīto mērķi.

   (sal. ar 34.–39. punktu)

4.  Pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā dalība mācībspēku novērtēšanas plānā un ar to saistītais materiālais stimuls pozitīva vērtējuma gadījumā bez jebkāda objektīva pamata ir paredzēti tikai mācībspēkiem, kas kā pastāvīgie ierēdņi tiek nodarbināti darba tiesiskās attiecībās uz nenoteiktu laiku, izslēdzot tos, kas kā pagaidu darbinieki ir nodarbināti darba tiesiskajās attiecībās uz noteiktu laiku.

   Šajā ziņā jēdziens objektīvi pamati liek konstatēto nevienlīdzīgo attieksmi pamatot ar precīziem un konkrētiem apstākļiem, kas raksturo attiecīgo darba nosacījumu īpašā kontekstā, kurā šis nosacījums tiek aplūkots, pamatojoties uz objektīviem un pārskatāmiem kritērijiem, lai pārbaudītu, vai šī nevienlīdzība patiesi ir vajadzīga, tā ir piemērota izvirzītā mērķa sasniegšanai un saistībā ar to ir nepieciešama. Minētie elementi cita starpā var izrietēt no to uzdevumu īpašā rakstura, kuru izpildei ir noslēgti līgumi uz noteiktu laiku, no tiem raksturīgām iezīmēm vai attiecīgos gadījumos no likumīgā mērķa, ko dalībvalsts tiecas sasniegt sociālās politikas jomā.

   Ņemot vērā dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu pašorganizāciju, tās principā, nepārkāpjot nedz Direktīvu 1999/70, nedz pamatnolīgumu, var paredzēt darba stāža nosacījumus noteiktu amatu ieņemšanai, iespēju tikt iekšēji paaugstinātam amatā paredzēt tikai pastāvīgajiem ierēdņiem un tiem pieprasīt pierādīt profesionālās pieredzes esamību, kas atbilst nākamajai zemākajai pakāpei pēc tās, uz kuru attiecas atlases procedūra. Tomēr, lai gan ir šī rīcības brīvība, dalībvalstu noteikto kritēriju piemērošanai ir jānotiek pārskatāmi un ir jābūt pārbaudāmai, lai novērstu jebkādu darba ņēmēju uz noteiktu laiku izslēgšanu, pamatojoties uz līgumu vai darba tiesisko attiecību ilgumu vien, kas pamato viņu darba stāžu un profesionālo pieredzi.

   Ja saistībā ar atlases procedūru šāda atšķirīga attieksme izriet no vajadzības ņemt vērā objektīvās prasības, kas saistītas ar amatu, uz kuru attiecas šī procedūra, un kas nav saistītas ar darba tiesisko attiecību, kuras saista pagaidu ierēdni ar viņa darba devēju, noteikto ilgumu, tā var būt pamatota pamatnolīguma 4. klauzulas 1. un/vai 4. punkta izpratnē. Turpretī vispārīgs un abstrakts nosacījums, ka viss prasītais piecu gadu darba stāžs ir jānostrādā tikai pastāvīgā ierēdņa statusā, neņemot vērā tostarp uzdevumu, kas jāveic pēdējiem minētajiem, īpašo būtību, nedz tiem raksturīgās īpašības, neatbilst judikatūras par pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punktu prasībām. Tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka tikai pasniedzēji, kas ir pieņemti darbā kā pastāvīgie ierēdņi un kuriem ir piecu gadu darba stāžs, drīkst piedalīties mācībspēku novērtēšanas plānā, kā arī saņemt piemaksas pie atalgojuma pozitīva vērtējuma gadījumā, lai gan pasniedzēji, kas ir pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki, izpilda tieši tos pašus dalības kritērijus, bet tiek izslēgti no priekšrocību izmantošanas

   (sal. ar 51., 53.–56., 58., 60. punktu un rezolutīvo daļu)