EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62014CJ0525

Tiesas spriedums (otrā palāta), 2016. gada 22. septembris.
Eiropas Komisija pret Čehijas Republiku.
Valsts pienākumu neizpilde – Brīva preču aprite – LESD 34. pants – Importa kvantitatīvie ierobežojumi – Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Atbilstoši Nīderlandes tiesiskajam regulējumam trešajā valstī apzīmogoti dārgmetālu izstrādājumi – Imports Čehijas Republikā pēc laišanas brīvā apgrozībā – Atteikšanās atzīt proves zīmogu – Patērētāju aizsardzība – Samērīgums – Pieņemamība.
Lieta C-525/14.

Court reports – general

Lieta C‑525/14

Eiropas Komisija

pret

Čehijas Republiku

“Valsts pienākumu neizpilde — Brīva preču aprite — LESD 34. pants — Importa kvantitatīvie ierobežojumi — Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību — Atbilstoši Nīderlandes tiesiskajam regulējumam trešajā valstī apzīmogoti dārgmetālu izstrādājumi — Imports Čehijas Republikā pēc laišanas brīvā apgrozībā — Atteikšanās atzīt proves zīmogu — Patērētāju aizsardzība — Samērīgums — Pieņemamība”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums

  1. Tiesvedība – Mutvārdu process – Atkārtota sākšana – Pienākums atkārtoti sākt mutvārdu procesu, lai ļautu lietas dalībniekiem sniegt apsvērumus par ģenerāladvokāta secinājumos izvirzītiem tiesību jautājumiem – Neesamība

    (EKL 252. panta otrā daļa; Tiesas Reglamenta 83. pants)

  2. Dalībvalstis – Pienākumi – Pienākuma nepildīšana – Novērtējums attiecībā uz administratīvo praksi, nevis valsts tiesisko regulējumu – Pieļaujamība – Nosacījumi

    (LESD 258. pants)

  3. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Strīda priekšmets – Noteikšana pirmstiesas procedūras laikā – Saskanīgs un detalizēts iebildumu izklāsts argumentētajā atzinumā un pieteikumā par lietas ierosināšanu – Nepārprotami prasījumi – Neesamība – Nepieņemamība

    (EKL 258. pants; Tiesas Reglamenta 120. panta c) punkts)

  4. Brīva preču aprite – Kvantitatīvi ierobežojumi – Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Savstarpējās atzīšanas princips – Trešās valsts izcelsmes preču tirdzniecība Savienībā, kas ir brīvā apgrozībā, bet kas nav likumīgi tirgotas dalībvalsts teritorijā – Šā principa nepiemērojamība

    (LESD 34. pants)

  5. Brīva preču aprite – Kvantitatīvi ierobežojumi – Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Jēdziens – Valsts prakse, kas prasa dārgmetālu, kam ir citas dalībvalsts proves iestādes zīmogs, pārbaudi un papildu garantijas zīmogu – Iekļaušana – Pamatojums – Patērētāju aizsardzība – Trešajā valstī uzlikts proves zīmogs – Pieļaujamība

    (LESD 34. pants)

  6. Brīva preču aprite – Kvantitatīvi ierobežojumi – Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību – Pamatojums – Patērētāju aizsardzība – Cita dalībvalsts proves iestādes zīmogu vispārējas un sistemātiskas neatzīšanas valsts prakse – Samērīguma principa pārkāpums

    (LESD 34. pants)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 8.–10. punktu)

  2.  Par dalībvalsts administratīvo praksi var celt prasību par pienākumu neizpildi, ja tā ir zināmā mērā konstanta un vispārīga.

    (sal. ar 14. punktu)

  3.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (sal. ar 16.–19. punktu)

  4.  Savstarpējās atzīšanas princips nebūs piemērojams trešo valstu izcelsmes preču tirdzniecībai Savienībā, kuras ir brīvā apgrozībā, ja pirms to eksporta uz dalībvalsti, kas nav dalībvalsts, kurā tās ir brīvā apgrozībā, tās netika likumīgi tirgotas dalībvalstī.

    (sal. ar 39. punktu)

  5.  Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek prasīts, lai dārgmetālu izstrādājumus, kas ir importēti no citām dalībvalstīm, kurās tie tiek likumīgi tirgoti un apzīmogoti atbilstoši šo valstu tiesiskajam regulējumam, no jauna tiktu apzīmogoti importa dalībvalstī, rada tādas sekas, ka to imports rada lielākas grūtības un kļūst dārgāks, ir tādējādi pasākums ar kvantitatīvam importa ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību LESD 34. panta izpratnē

    Tāda ir prakse, atbilstoši kurai dārgmetāli, kuriem ir dalībvalsts proves iestādes proves zīmogs un kuri tika likumīgi gan apzīmogoti, gan tirgoti šās dalībvalsts teritorijā vai attiecīgajā gadījumā citas dalībvalsts teritorijā vai tika apzīmogoti trešās valsts teritorijā atbilstoši pirmās dalībvalsts tiesiskajam regulējumam un laisti brīvā apgrozībā dalībvalstī, un tika vai netika likumīgi tirgoti dalībvalsts teritorijā, var tikt tirgoti attiecīgās dalībvalsts teritorijā tikai pēc tam, kad ir šajā dalībvalstī pārbaudīti un tiem ir uzlikts papildu proves zīmogs.

    Attiecībā uz šāda prakses iespējamo pamatojumu, kas ietver tostarp patērētāju tiesību aizsardzību, ņemot vērā esošo krāpšanas risku dārgmetālu izstrādājumu tirgū un nepastāvot Savienības tiesiskajam regulējumam, pienācīgu pasākumu izvēle, lai tiktu galā ar šo risku, ir dalībvalstīm, kurām ir plaša novērtējuma brīvība. Tādējādi Savienības tiesību pašreizējā redakcijā un ja nav gadījumu, kurus regulē starptautisks līgums, dalībvalsts principā drīkst uzskatīt, ka trešās valsts teritorijā uzlikti proves zīmogi nenodrošina tādu patērētāju aizsardzības līmeni, kas atbilst proves zīmogiem, kurus dalībvalstu teritorijā uzlikušas neatkarīgas organizācijas.

    (sal. ar 42.–44., 52. un 55. punktu)

  6.  Dalībvalsts nepilda pienākumus, kas tai izriet no LESD 34. panta, atsakoties vispārēji un sistemātiski atzīt kādas dalībvalsts proves iestādes proves garantijas zīmogu, ciktāl, pirmkārt, šāds praktizēts atteikums nav pamatots, ja dalībvalstī, no kurienes attiecīgie metāli ir tikuši eksportēti, veiktā pārbaude atbilst dalībvalsts importētājas vajadzībām un, otrkārt, lai gan šāda atteikuma prakse var tikt pamatota ar patērētāju tiesību aizsardzību, tā ir nesamērīga attiecībā uz tās mērķiem.

    Turklāt attiecībā uz pienākumu neizpildes pirmo aspektu šāda atteikuma prakse nav pamatota, ja abās dalībvalstīs nodrošina ekvivalentu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Tā ir to dārgmetālu gadījumā, kam ir dalībvalstī uzlikts proves iestādes garantijas zīmogs un kas ir likumīgi tirgotas dalībvalsts teritorijā, kā arī attiecībā uz dārgmetāliem, kuriem trešajā valstī ir uzlikts proves iestādes zīmogs, kas ir laisti brīvā apgrozībā Savienībā, un kas pirms to eksportēšanas uz attiecīgo dalībvalsti ir likumīgi tirgoti dalībvalsts teritorijā, kura tāpat kā pirmā dalībvalsts ir izvēlējusies nepieļaut, ka tās proves iestāde vai iestādes, vai citi veidojumi, kas ir pilnvaroti uzlikt šīs dalībvalsts proves zīmogu uz dārgmetāliem, uzliek šādus zīmogus trešās valsts teritorijā.

    Kā arī, lai gan šāda prakse var tikt pamatota ar patērētāju tiesību aizsardzību, kas tā ir, ja tā attiecas uz dārgmetāliem, kuri ir apzīmogoti ar šā biroja zīmogiem trešās valsts teritorijā, kas ir laisti brīvā apgrozībā Savienībā un eksportēti uz attiecīgo dalībvalsti, pirms tam netiekot likumīgi tirgoti dalībvalstī, kā arī ja runa ir par šādām precēm, kuras, laistas brīvā apgrozībā, ir tikušas likumīgi tirgotas dalībvalstī, kura neprasa neatkarīgas iestādes dārgmetālu garantijas zīmogu, vai arī ja dalībvalstī, kas prasa šādu zīmogu, bet kas pieļauj zīmoga uzlikšanu trešās valsts teritorijā, tā sava vispārīguma un sistemātiskuma dēļ ir nesamērīga attiecībā pret saviem mērķiem, jo tā attiecas uz šās proves iestādes apzīmogotiem dārgmetāliem vispār, nevis tikai uz dārgmetāliem, kuriem proves zīmogs ir uzlikts trešās valsts teritorijā, turklāt nenošķirot apstākļus, kādos šie dārgmetāli tiek eksportēti uz dalībvalsti, kas atsakās atzīt šo zīmogus, proti, vai tie tiek eksportēti uz šo dalībvalsti pēc tam, kad ir tikai laisti brīvā apgrozībā citā dalībvalstī, vai pēc tam, kad ir tikuši arī likumīgi tirgoti citā dalībvalstī.

    (sal. ar 58.–60., 62., 64., 68. un 69. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

Top