Lieta C‑225/15

Kriminālprocess

pret

Domenico Politanò

(Tribunale di Reggio Calabria lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — LESD 49. pants — Brīvība veikt uzņēmējdarbību — Azartspēles — Ierobežojumi — Primāri vispārējo interešu apsvērumi — Samērīgums — Publiski līgumi — Nosacījumi dalībai iepirkumā un saimnieciskā un finansiālā stāvokļa izvērtēšana — Pretendenta izslēgšana, jo tas nav iesniedzis divu dažādu banku iestāžu sagatavotus apliecinājumus par pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli — Direktīva 2004/18/EK — 47. pants — Piemērojamība”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 8. septembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Nepieciešamība sniegt Tiesai pietiekamus precizējumus par faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu

   (LESD 267. pants; Tiesas Reglamenta 94. pants)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Piemērošanas joma – Sabiedrisko pakalpojumu koncesija – Izslēgšana – Atšķirības starp “publisku pakalpojumu līgumu” un “pakalpojumu koncesiju”

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts, 17. un 47. pants)

3. Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Azartspēles – Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru dalībai koncesiju azartspēļu jomā piešķiršanas procedūrā ir jāiesniedz banku izdotas izziņas, kas apstiprina komersanta ekonomisko un finanšu stāvokli – Nepieļaujamība – Pamatojums – Primāri vispārējo interešu apsvērumi – Noziedzības apkarošanas mērķis – Pienākums nodrošināt atbilstību samērīguma prasībai – Valsts tiesas vērtējums

   (LESD 49. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 22.–24. punktu)

2.  Direktīva 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, it īpaši tās 47. pants, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir reglamentēta koncesiju piešķiršana azartspēļu jomā, neietilpst to piemērošanas jomā.

   Direktīva 2004/18 attiecas uz publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām, nevis uz procedūrām, kuru priekšmets ir pakalpojumu koncesiju piešķiršana, ciktāl šīs pēdējās minētās atbilstoši šīs direktīvas 17. pantam ir izslēgtas no minētās direktīvas piemērošanas jomas. Šajā ziņā saistībā ar pakalpojumu publiskā iepirkuma un pakalpojumu koncesijas nošķiršanu, ja atlīdzības veids ir viens no noteicošajiem elementiem, lai līgumu kvalificētu par pakalpojumu koncesiju, tad šāda kvalifikācija nozīmē, ka koncesionārs uzņemas risku, kas ir saistīts ar attiecīgo pakalpojumu izmantošanu, un ka tas, ka ar pakalpojumu izmantošanu saistītais risks netiek nodots pakalpojumu sniedzējam, norāda uz to, ka attiecīgais darījums ir pakalpojumu publiskais iepirkums, nevis pakalpojumu koncesija. Līdz ar to, ja pakalpojuma sniedzējs nesaņem atalgojumu no līgumslēdzējas iestādes un uzņemas visu risku, kas saistīts ar derību iemaksu iekasēšanas un nodošanas darbību, šāda koncesija nevar tikt kvalificēta kā publisks pakalpojumu līgums Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta izpratnē.

   (sal. ar 29., 31.–34. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā saimnieciskās darbības subjektiem, kuri vēlas iesniegt piedāvājumu iepirkumā attiecībā uz koncesiju piešķiršanu azartspēļu jomā, ir noteikts pienākums iesniegt pierādījumus par to saimniecisko un finansiālo stāvokli, iesniedzot vismaz divu banku iestāžu izsniegtus apliecinājumus, neļaujot pierādīt šo stāvokli jebkādā citā veidā, ja šī tiesību norma atbilst samērīguma nosacījumiem; to pārbaudīt ir valsts tiesas ziņā.

   Dalībvalstis var brīvi noteikt savas politikas mērķus azartspēļu jomā un vajadzības gadījumā precīzi definēt nepieciešamo aizsardzības līmeni patērētāju un sabiedriskās kārtības aizsardzībai. Tomēr to noteiktajiem ierobežojumiem ir jāatbilst prasībām tajā, kas attiecas uz to pamatojumu ar vispārējo interešu apsvērumiem un to samērīgumu Šajā ziņā saistībā ar valsts tiesību normu, kuru ar azartspēlēm saistītās noziedzības apkarošanas mērķa kontekstā attaisno derību rīkošanas likumīgas darbības nepārtrauktības nodrošināšanas intereses, lai aizkavētu paralēlas nelikumīgas darbības izplatīšanos, un vēlme aizsargāt patērētājus, šāds mērķis pēc sava rakstura var būt primārs vispārējo interešu apsvērums, ar kuru var attaisnot pamatbrīvību ierobežojumu.

   Saistībā ar to, vai ar minēto ierobežojumu var nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu, ar pienākumu iesniegt divu banku iestāžu apliecinājumus acīmredzami var tikt nodrošināts, ka saimnieciskās darbības subjektam ir saimnieciskais un finansiālais stāvoklis, kas ļauj tam izpildīt saistības, kuras tam varētu rasties attiecībā pret derību slēdzējiem. Ņemot vērā azartspēļu nozares ekonomiskās darbības īpašo raksturu, prasība, kas ir noteikta pretendentiem, kuri ir dibināti mazāk kā pirms diviem gadiem un kuru kopējie ieņēmumi, kas saistīti ar azartspēļu organizētāja darbību, pēdējos divos finanšu gados ir bijuši mazāki par diviem miljoniem euro, iesniegt vismaz divu banku iestāžu izsniegtas atbilstīgas izziņas, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams izvirzītā mērķa sasniegšanai.

   (sal. ar 40., 42., 43., 45., 46., 48., 50. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)