Lieta C‑308/14

Eiropas Komisija

pret

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti

“Valsts pienākumu neizpilde — Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija — Regula (EK) Nr. 883/2004 — 4. pants — Vienlīdzīga attieksme attiecībā uz piekļuvi sociālā nodrošinājuma pabalstiem — Uzturēšanās tiesības — Direktīva 2004/38/EK — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atsevišķi ģimenes pabalsti vai nodokļu atlaide par bērnu netiek piešķirta citu dalībvalstu pilsoņiem, kuriem nav likumīgu uzturēšanās tiesību”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 14. jūnija spriedums

1. Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Savienības tiesiskais regulējums – Materiālā piemērošanas joma – Sociālā nodrošinājuma pabalsti – Jēdziens – Ģimenes pabalsti, kuru mērķis ir daļēji segt izmaksas, kas rodas personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni, un kas tiek piešķirts jebkurai personai, pamatojoties uz tās pieteikumu – Nodokļu atlaide par bērnu, kas tiek izmaksāta jebkurai personai, kuras apgādībā ir viens vai vairāki bērni, ņemot vērā vairākus faktorus saistībā ar attiecīgās ģimenes individuālo situāciju – Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 1. panta z) punkts un 3. panta 1. punkta j) apakšpunkts)

2. Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Piemērojamie tiesību akti – Vienlaicīga vairāku valstu tiesību aktu piemērošana – Izslēgšana – Kolīziju normu sistēma – Pilnīgums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta e) apakšpunkts)

3. Sociālais nodrošinājums – Migrējoši darba ņēmēji – Vienlīdzīga attieksme Regulas Nr. 883/2004 4. panta izpratnē – Valsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem sociālo pabalstu saņemšana ir atkarīga no likumīgas uzturēšanās prasības – Netieša diskriminācija – Nepieļaujamība – Pamatojums – Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 4. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. pants un 14. panta 2. punkts)

4. Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Valsts pienākumu neizpildes pierādījums – Komisijas pienākums – Pierādījumu, kas parāda valsts pienākumu neizpildi, iesniegšana

   (LESD 258. pants)

1.  Pabalsti, kas automātiski tiek piešķirti ģimenēm, kas atbilst konkrētiem objektīviem kritērijiem, tostarp attiecībā uz to lielumu, ienākumiem un kapitāla resursiem, individuāli un diskrecionāri neizvērtējot personiskās vajadzības, un ir paredzēti ģimenes izdevumu segšanai, ir sociālā nodrošinājuma pabalsti.

   Tādējādi ģimenes pabalsti, kuru mērķis galvenokārt ir daļēji segt izmaksas, kas rodas personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni, un kas tiek piešķirts jebkurai personai, pamatojoties uz tās pieteikumu, kā arī nodokļu atlaide par bērnu, kas tiek izmaksāta jebkurai personai, kuras apgādībā ir viens vai vairāki bērni, un kuras apmērs ir atkarīgs no ģimenes ienākumiem, apgādībā esošo bērnu skaita, kā arī citiem faktoriem saistībā ar attiecīgās ģimenes individuālo situāciju, ir jākvalificē kā “sociālā nodrošinājuma pabalsti” Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 3. panta 1. punkta j) apakšpunkta izpratnē, to lasot kopā ar šīs pašas regulas 1. panta z) punktu.

   (sal. ar 58.–61. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 63.–66. un 68. punktu)

3.  Uzņēmēja dalībvalsts, kas saistībā ar sociālo pabalstu piešķiršanu pieprasa, lai citas dalībvalsts pilsonis tās teritorijā uzturētos likumīgi, pieļauj netiešu diskrimināciju.

   Lai šāda netieša diskriminācija būtu pamatota, tai ir jābūt piemērotai, lai nodrošinātu leģitīmā mērķa sasniegšanu, un tā nedrīkst būt augstāka, nekā nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

   Šajā ziņā nepieciešamība aizsargāt uzņēmējas dalībvalsts finanses principā pamato iespēju pārbaudīt uzturēšanās likumību sociālā pabalsta piešķiršanas brīdī, it īpaši personām no citām dalībvalstīm un ekonomiski neaktīvām personām, jo šāda pabalstu piešķiršana var vispārējā līmenī ietekmēt šīs valsts spēju piešķirt atbalstu.

   Attiecībā uz nosacījuma par uzturēšanās tiesībām samērīgumu saistībā ar aplūkoto sociālo pabalstu piešķiršanu veiktā valsts iestāžu pārbaude par to, vai pieprasītājs tās teritorijā neuzturas nelikumīgi, ir jāuzskata par Savienības pilsoņu uzturēšanās likumības pārbaudi saskaņā ar Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 14. panta 2. punkta otro daļu un tāpēc tā nevar būt sistemātiska.

   Tādējādi, ja valsts iestādes veic nepieciešamās pārbaudes, lai noteiktu, vai pieprasītājs atbilst Direktīvā 2004/38, it īpaši tās 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem, un attiecīgi – vai viņam ir likumīgas tiesības uzturēties šīs dalībvalsts teritorijā šīs direktīvas izpratnē, tikai šaubu gadījumā, iepriekš minētie valsts tiesību akti nav uzskatāmi par diskrimināciju, kas būtu aizliegta saskaņā ar Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 4. pantu.

   (sal. ar 76., 79.–82., 84. un 86. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 85. punktu)