Lieta C‑361/14 P

Eiropas Komisija

pret

Peter McBride u.c.

“Apelācija — Resursu saglabāšanas pasākumi un zivsaimniecības nozares restrukturizācija — Pieteikumi par tonnāžas palielināšanu saistībā ar drošību — Sākotnējā noraidošā lēmuma atcelšana, ko veikušas Savienības tiesas — LESD 266. pants — Juridiskā pamata, uz kuru bija balstīts minētais noraidošais lēmums, atcelšana — Kompetence un juridiskais pamats jaunu lēmumu pieņemšanai — Jauno noraidošo lēmumu atcelšana, ko veikusi Vispārējā tiesa — Tiesiskās noteiktības princips”

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2016. gada 14. jūnija spriedums

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Īstenošanas pasākumi – Juridiskā pamata atcelšana, radot iespēju pieņemt jaunu aktu, ar ko aizstāj atcelto aktu – Iespēja pieņemt, pamatojoties uz LESD 266. pantu – Neesamība – Pieņemšanas datumā spēkā esoša juridiskā pamata nepieciešamība

   (LES 5. panta 2. punkts; LESD 266. pants)

2. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Atsauce uz akta juridisko pamatu

   (LESD 296. pants)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņā neapstrīdēts lēmums – Galīgais raksturs attiecībā uz adresātu – Lēmuma vēlāka apšaubīšana – Izslēgšana

   (LESD 263. pants)

4. Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Vispārējās tiesas izmantots netiešs pamatojums – Pieļaujamība – Nosacījumi

   (LESD 256. pants; Tiesas statūtu 36. pants un 53. panta pirmā daļa)

1.  Saskaņā ar LESD 266. pantu iestādei, kura izdevusi aktu, ko atcēlusi Savienības tiesa, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu spriedumu, ar kuru ir pasludināta šī akta atcelšana. Tomēr, pirms iestāde, kuras akts ticis atcelts, veic šādus pasākumus, rodas jautājums par šīs iestādes kompetenci, jo Savienības iestādes var rīkoties vienīgi tām piešķirtās kompetences robežās. Šajā ziņā no LESD 266. panta izrietošais pienākums rīkoties neveido attiecīgajai iestādei kompetences pamatu, ne arī ļauj tai balstīties uz juridisko pamatu, kurš starplaikā ticis atcelts.

   Lai gan principu, kas regulē likuma piemērošanu laikā, ievērošana, kā arī prasības saistībā ar tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem nozīmē, ka jāpiemēro attiecīgo faktisko apstākļu laikā spēkā esošās materiālo tiesību normas, pat ja šīs normas vairs nav spēkā datumā, kad Savienības iestāde pieņem tiesību aktu, turpretim tiesību normai, kas veido akta juridisko pamatu un pilnvaro Savienības iestādi pieņemt attiecīgo tiesību aktu, ir jābūt spēkā esošai šī akta pieņemšanas datumā. Tāpat arī šī akta pieņemšanas procedūrai ir jānotiek atbilstoši šīs pieņemšanas laikā spēkā esošām tiesību normām. Šajā ziņā nav pieļaujams, ka iestāde, pamatojoties uz vispārējiem Savienības tiesību principiem, izmanto tādu juridisko pamatu, kurš vairs nav spēkā, nolūkā šo iestādi pilnvarot piemērot materiālo tiesību normu, lai ar to pamatotu lēmumu pēc tam, kad Savienības tiesa ir atcēlusi sākotnējo lēmumu.

   (sal. ar 35., 36., 38., 40. un 45. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 47. un 48. punktu)

3.  Lēmums, kuru tā adresāts nav apstrīdējis LESD 263. pantā noteiktajā termiņā, attiecībā uz viņu kļūst galīgs. Tādējādi tiesiskās noteiktības princips noteic, ka šāda lēmuma, kas ir labvēlīgs šī lēmuma adresātam vai kas ir kļuvis galīgs, spēkā esamību neietekmē Savienības tiesas spriedums par citiem lēmumiem.

   (sal. ar 55. un 56. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 61. punktu)