Lieta C‑27/15

Pippo Pizzo

pret

CRGT Srl

(Consiglio di Giustizia amministrativa per la Regione siciliana lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Publiskie iepirkumi — Direktīva 2004/18/EK — Dalība iepirkumā — Citu uzņēmumu iespēju izmantošana nepieciešamo nosacījumu izpildē — Tāda maksājuma neveikšana, kas nav tieši paredzēts — Izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras bez iespējas labot šo trūkumu”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2016. gada 2. jūnija spriedums

1. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Kvalitātes kritēriji, atlasot piedāvājumus – Saimnieciskais, finansiālais, tehniskais un/vai profesionālais stāvoklis – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru saimnieciskās darbības subjektam tiek ļauts izmantot vairāku uzņēmumu iespējas – Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 47. panta 2. punkts un 48. panta 3. punkts)

2. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2014/24 – Piemērošana laikā

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkta trešā daļa un 2. punkts un 90. pants)

3. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips – Pārskatāmības pienākums – Saimnieciskās darbības subjekta, kas nav izpildījis konkursa dokumentācijā vai valsts tiesību aktā netieši noteiktu pienākumu, izslēgšana no dalības publiskā iepirkuma procedūrā – Iespējas labot šo trūkumu neesamība – Nepieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 2. un 27. pants un VII A pielikums)

1.  Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 47. un 48. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru saimnieciskās darbības subjektam ir atļauts pamatoties uz vienas vai vairāku trešo juridisko personu iespējām, lai panāktu atbilstību minimālajām prasībām dalībai iepirkuma procedūrā, kuras šis saimnieciskās darbības subjekts izpilda tikai daļēji, tostarp izmantojot to bankas izziņas.

   Šajā ziņā Direktīva 2004/18 pieļauj vairāku saimnieciskās darbības subjektu iespēju apvienošanu, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes noteiktās minimālās prasības attiecībā uz iespējām, ja šī iestāde ir saņēmusi pierādījumus, ka kandidātam vai pretendentam, kas atsaucas uz viena vai vairāku citu juridisko personu iespējām, pēdējo minēto resursi, kuri ir vajadzīgi līguma realizācijai, faktiski būs pieejami. Lai gan nevar izslēgt, ka ir būvdarbi, kuriem piemīt īpatnības, kuras prasa noteiktas iespējas, ko nevar iegūt, apkopojot mazākas vairāku komersantu iespējas, līgumslēdzēja iestāde tomēr var pamatoti prasīt, lai attiecīgo iespēju līmeni sasniegtu viens saimnieciskās darbības subjekts vai lai tiktu izmantots ierobežots saimnieciskās darbības subjektu skaits, ciktāl šī prasība ir saistīta un samērīga ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu. Tomēr iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai iepirkumā un aplūkotā iepirkuma specifikācijās ir skaidri paredzēts, ka, ņemot vērā pakalpojumu, kas ir šī iepirkuma priekšmets, specifiskumu, vienam saimnieciskās darbības subjektam būs jāsasniedz minimālais iespēju līmenis.

   (sal. ar 26., 28.–30. un 34. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Piemērojot Direktīvas 2014/24 par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18 90. pantu, dalībvalstīm ir jāpanāk atbilstība tās noteikumiem vēlākais līdz 2016. gada 18. aprīlim. Šajā ziņā, lai gan direktīvas transponēšanai paredzētajā termiņā dalībvalstīm ir jāatturas pieņemt noteikumus, kas varētu būtiski apdraudēt tajā paredzētā rezultāta sasniegšanu, tās tomēr pirms minētā termiņa iestāšanās nevar noteikt ierobežojumus pretendentam, kas neizriet no Savienības tiesībām.

   (sal. ar 31. un 32. punktu)

3.  Vienlīdzīgas attieksmes princips un pārskatāmības pienākums ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā saimnieciskās darbības subjekta izslēgšana no publiskā iepirkuma procedūras, jo viņš neievēro pienākumu, kas izriet nevis tieši no dokumentiem, kas saistīti ar šo procedūru, vai spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, bet gan no šī likuma un šo dokumentu interpretācijas, kā arī mehānisma valsts administratīvo iestāžu vai tiesu pieļauto trūkumu minētajos dokumentos novēršanai. Šādos apstākļos vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka saimnieciskās darbības subjektam tiek piešķirta iespēja labot situāciju un izpildīt minēto pienākumu līgumslēdzējas iestādes noteiktajā termiņā.

   Pirmkārt, saskaņā ar Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. pantu līgumslēdzējai iestādei ir stingri jāievēro pašas noteiktie kritēriji. Šis apsvērums ir vēl jo vairāk jāņem vērā tad, ja runa ir par izslēgšanu no procedūras, jo šīs direktīvas 27. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tas ļauj līgumslēdzējām iestādēm atkāpties no šī pienākuma.

   Otrkārt, tiesībām piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā paredzētais nosacījums, kas izrietot no valsts tiesību interpretācijas un iestādes prakses, būtu īpaši nelabvēlīgs pretendentiem, kuri ir dibināti citās dalībvalstīs, jo viņu valsts tiesību zināšanu un to interpretācijas, kā arī valsts iestāžu prakses līmeni nevar salīdzināt ar valsts pretendentu līmeni.

   (sal. ar 39., 42., 44., 46., 47. un 51. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)