Lieta C‑281/15

Soha Sahyouni

pret

Raja Mamisch

(Oberlandesgericht München lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Regula (ES) Nr. 1259/2010 — Piemērošanas joma — Trešās valsts reliģiskas iestādes sprieduma par privātu laulības šķiršanu atzīšana — Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 12. maija spriedums

Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Savienības tiesību normas, kas ar valsts tiesībām ir kļuvušas tieši un bez nosacījumiem piemērojamas situācijās, kuras neietilpst to piemērošanas jomā – Iekļaušana – Nosacījumi – Nepieciešamība, lai valsts tiesa norādītu uz šādu atsauci – Šādas norādes neesamība – Acīmredzama Tiesas kompetences neesamība

(LESD 267. pants; Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 2201/2003 un 1259/2010)

Regulā Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, ir noteikti tikai tiesību normu kolīzijas noteikumi, kas piemērojami laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas lietās, bet tajā nav reglamentēts jau pasludināta sprieduma par laulības šķiršanu atzīšanas process dalībvalstīs. Noteikumi par spriedumu laulības lietās atzīšanu un izpildi, savukārt, ir paredzēti Regulā Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu noteikumiem. Tomēr tā nav piemērojama šādiem spriedumiem, kas pasludināti trešajā valstī. Līdz ar to trešajā valstī pasludināta sprieduma par laulības šķiršanu atzīšana neietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā.

Situācijā, kurā pamatlietā nav piemērojamas ne Regulas Nr. 1259/2010 tiesību normas, uz kurām atsaucas valsts tiesa, ne Regulas Nr. 2201/2003 tiesību normas, ne arī kāds cits Savienības tiesību akts, Tiesas veikta Savienības tiesību akta normu interpretācija ir pamatota, ja minētās tiesību normas ir padarītas par piemērojamām šādās situācijās ar valsts tiesībām, tieši vai netieši uz tām atsaucoties, lai nodrošinātu vienādu attieksmi šādās situācijās un situācijās, kuras ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā. Līdz ar to Tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv pietiekami precīzas norādes, lai varētu konstatēt šo atsauci uz Savienības tiesībām.

Tomēr Tiesai nav jāuzņemas ierosme sniegt Savienības tiesību interpretāciju, ja no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu neizriet, ka valsts tiesa faktiski ir pierādījusi šādu piemērojamību. Tā tas nav gadījumā, ja valsts tiesa tikai norāda, ka Regula Nr. 1259/2010 būtu piemērojama pamatlietas apstākļos, neiesniedzot nevienu citu norādi, lai pierādītu Regulas Nr. 1259/2010 vai citu Savienības tiesību normu piemērojamību minētajos apstākļos.

(sal. ar 19., 20.,22., 23., 27., 28., 30. un 31. punktu)