Lieta C‑520/14

Gemeente Borsele

pret

Staatssecretaris van Financiën

un

Staatssecretaris van Financiën

pret

Gemeente Borsele

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Pievienotās vērtības nodoklis — Direktīva 2006/112/EK — 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 9. panta 1. punkts — Nodokļa maksātāji — Saimnieciskā darbība — Jēdziens — Skolēnu pārvadājumi”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 12. maija spriedums

Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Saimnieciskā darbība Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punkta izpratnē – Skolēnu pārvadājumi, ko veic teritoriālā pašvaldība – Atšķirība starp darbības izmaksām un atlīdzībā par skolēnu pārvadājumu pakalpojumiem saņemtajām summām, kas drīzāk norāda uz nodevas, nevis atlīdzības pastāvēšanu – Tiešas saiknes starp sniegto pakalpojumu un pretī saņemto vērtību neesamība – Izslēgšana

(Padomes Direktīvas 2006/112 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 9. panta 1. punkts)

Direktīvas 2006/112 par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 9. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka teritoriālā pašvaldība, kura sniedz skolēnu pārvadājumu pakalpojumus neveic saimniecisko darbību un tātad tai nav nodokļu maksātājas statusa gadījumā, ja pašvaldība no saņemtajiem maksājumiem atgūst tikai nelielu radušos izdevumu daļu. Attiecīgie maksājumi nav jāveic katram lietotājam, un tos ir samaksājusi tikai viena trešā daļa lietotāju, kā rezultātā ar to apmēru tiek segti tikai 3 % no kopējām pārvadājumu izmaksām, pārējo daļu finansējot no valsts līdzekļiem. Šāda atšķirība starp darbības izmaksām un atlīdzībā par piedāvātajiem pakalpojumiem saņemtajām summām norāda uz to, ka vecāku maksājums drīzāk ir pielīdzināms nodevai, nevis atlīdzībai.

No šāda nesamērīguma izriet faktiskas saiknes starp samaksāto summu un pakalpojuma sniegšanu neesamība. Līdz ar to, nešķiet, ka saikne starp pašvaldības sniegtajiem pārvadājuma pakalpojumiem un vecāku maksājamo samaksu būtu pietiekami tieša, lai to varētu uzskatīt par atlīdzību par šiem pakalpojumiem un lai tie tiktu uzskatīti par saimniecisko darbību Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punkta izpratnē.

(sal. ar 33., 34. un 36. punktu, kā arī rezolutīvo daļu)