Lieta C‑299/14

Vestische Arbeit Jobcenter Kreis Recklinghausen

pret

Jovanna García-Nieto u.c.

(Landessozialgericht Nordrhein-Westfalen

“lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Personu brīva pārvietošanās — Eiropas Savienības pilsonība — Vienlīdzīga attieksme — Direktīva 2004/38/EK — 24. panta 2. punkts — Sociālās aprūpes pabalsti — Regula (EK) Nr. 883/2004 — 4. un 70. pants — Īpaši naudas pabalsti, kas nav balstīti uz iemaksām — Dalībvalsts pilsoņu izslēgšana pirmo trīs uzturēšanās mēnešu uzņemošajā dalībvalstī laikā”

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 25. februāra spriedums

1. Eiropas Savienības pilsonība — Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā — Direktīva 2004/38 — Vienlīdzīgas attieksmes princips — Uzņēmējas dalībvalsts pienākums piešķirt tiesības uz sociāliem pabalstiem citu dalībvalstu pilsoņiem, kuri neveic saimniecisku darbību — Nosacījumi — Uzturēšanās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā, izpildot direktīvas nosacījumus

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 preambulas 10. apsvērums un 24. panta 1. punkts)

2. Eiropas Savienības pilsonība — Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā — Direktīva 2004/38 — Vienlīdzīgas attieksmes princips — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru citu dalībvalstu pilsoņi pirmo trīs uzturēšanās mēnešu uzņemošajā dalībvalstī laikā ir izslēgti no īpašu naudas pabalstu, kas nav balstīti uz iemaksām, saņemšanas — Pieļaujamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 883/2004 4. pants un 70. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 6. panta 1. punkts, 14. panta 1. punkts un 24. panta 2. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 38. un 39. punktu)

2.  Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 24. pants un Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar kuru no noteiktu “naudas pabalstu, kas nav balstīti uz iemaksām” Regulas Nr. 883/2004 70. panta 2. punkta izpratnē un kas ir uzskatāmi arī par “sociālās palīdzības pabalstu” Direktīvas 2004/38 24. panta 2. punkta izpratnē, saņemšanas tiek izslēgti citu dalībvalstu pilsoņi, kas ir tādā situācijā, kāda ir paredzēta minētās direktīvas 6. panta 1. punktā.

   Minētās direktīvas 6. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā līdz trīs mēnešiem, neesot citiem nosacījumiem vai formalitātēm, izņemot prasību par to, ka ir jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei, un atbilstoši šīs direktīvas 14. panta 1. punktam šīs tiesības saglabājas tikmēr, kamēr Savienības pilsonis un viņa ģimenes locekļi nekļūst par pārmērīgu slogu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai. Neraugoties uz iepriekš minēto, uzņēmēja dalībvalsts var atsaukties uz atkāpi no Direktīvas 2004/38 24. panta 2. punkta, lai atteiktos piešķirt minētajam pilsonim prasīto sociālās palīdzības pabalstu. No šīs normas formulējuma skaidri izriet, ka uzņēmēja dalībvalsts personām, kas nav darba ņēmēji, pašnodarbinātās personas vai personas, kuras saglabā šādu statusu, var atteikties piešķirt jebkādu sociālās palīdzības pabalstu pirmo trīs uzturēšanās mēnešu laikā. Minētā norma atbilst ar Direktīvu 2004/38 sasniedzamajam mērķim – saglabāt dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu finanšu līdzsvaru, kā tas izriet cita starpā no šīs direktīvas preambulas 10. apsvēruma. Tā kā dalībvalstis nevar pieprasīt no Savienības pilsoņiem, lai viņu rīcībā būtu pietiekami iztikas līdzekļi un personīgā veselības apdrošināšana, kamēr viņi uzturas maksimāli trīs mēnešus šo dalībvalstu attiecīgajās teritorijās, ir leģitīmi neuzlikt minētajām dalībvalstīm pienākumu uzņemties šādu izdevumu segšanu šajā laika posmā.

   Tas pats attiecas uz Regulas Nr. 883/2004 4. panta interpretāciju. Faktiski pamatlietā aplūkotie pabalsti, kuri ir “īpaši naudas pabalsti, kas nav balstīti uz iemaksām”, minētās regulas 70. panta 2. punkta izpratnē saskaņā ar tā paša panta 4. punktu tiek piešķirti tikai dalībvalstī, kurā ieinteresētā persona dzīvo, un atbilstoši šīs valsts tiesību aktiem. No tā izriet, ka nekas neaizliedz atteikt šādus pabalstus piešķirt citu dalībvalstu pilsoņiem, kuriem pirmos trīs uzturēšanās uzņēmējā valstī mēnešus nav darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusa, vai personām, kas ir saglabājušas šādu statusu.

   (sal.ar 42.–45. un 52. punktu un rezolutīvo daļu)