Lieta C‑634/13 P

Total Marketing Services SA

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Konkurence — Parafīna vaska tirgus — Ogļu putekļu vaska tirgus — Dalības nelikumīgā aizliegtā vienošanās ilgums — Dalības izbeigšana — Dalības pārtraukšana — Noteiktā laikposmā nodibinātu koluzīvu kontaktu neesamība — Pārkāpuma turpināšanās — Pierādīšanas pienākums — Publiska norobežošanās — Norobežošanās nodoms pārējo aizliegtās vienošanās dalībnieku uztverē — Pienākums norādīt pamatojumu — Nevainīguma prezumpcijas, vienlīdzīgas attieksmes, efektīvas tiesību aizsardzības tiesā un sodu individualizācijas principi”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 17. septembra spriedums

1. Aizliegtas vienošanās – Piedalīšanās uzņēmumu sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Bez publiskas norobežošanās klusējot izteikta apstiprinājuma pietiekamība, lai uzņēmumu sauktu pie atbildības – Publiska norobežošanās kā pierādījums pretējam

   (EKL 81. panta 1. punkts)

2. Konkurence – Administratīvā procedūra – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Vienots un turpināts pārkāpums – Pret konkurenci vērstas rīcības izbeigšanas pierādījums – Publiska nenorobežošanās – Vērtējums

   (EKL 81. panta 1. punkts)

3. Konkurence – Administratīvā procedūra – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Pierādījums, ko sniedz zināms skaits netiešu pierādījumu un sakritību, kas liecina par turpinātas pret konkurenci vērstas darbības pastāvēšanu un ilgumu – Pieļaujamība

   (EKL 81. un 82. pants)

4. Apelācija – Pamati – Faktu un pierādījumu vērtējuma pārbaude Tiesā – Izslēgšana, izņemot sagrozīšanas gadījumu

   (LESD 256. pants un Tiesas statūtu 58. pants)

1.  Savienības konkurences tiesībās uzņēmuma publiska norobežošanās no aizliegtās vienošanās, kas vērsta pret konkurenci, satura ir vajadzīga tālab, lai šis uzņēmums, kas piedalījies koluzīvajās sanāksmēs, varētu pierādīt, ka tā dalībai nav bijis nekāda pret konkurenci vērsta nolūka. Tālab attiecīgajam uzņēmumam jāpierāda, ka tas saviem konkurentiem ir norādījis, ka šajās sanāksmēs piedalās no pārējo dalībnieku nolūka atšķirīgā nolūkā.

   Proti, uzņēmuma dalība pret konkurenci vērstā sanāksmē rada prezumpciju par šīs dalības prettiesiskumu, kas šim uzņēmumam jāatspēko ar pierādījumu par publisku norobežošanos, kura pārējiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem jāuztver kā tāda.

   Tāpēc publiska norobežošanās kā pierādījums, kas vajadzīgs, lai atspēkotu šo prezumpciju, ir prasīta tikai saistībā ar uzņēmuma dalību pret konkurenci vērstās sanāksmēs, taču neprasot, lai ar šādu norobežošanos vienmēr tiktu izbeigta dalība pārkāpumā.

   (sal. ar 20.–22. punktu)

2.  Attiecībā uz dalību nevis atsevišķās pret konkurenci vērstās sanāksmēs, bet gan vairākus gadus ilgstošā pārkāpumā Savienības konkurences tiesībās publiska nenorobežošanās ir tikai viens no vairākiem pierādījumiem, kas ņemami vērā, lai konstatētu, vai uzņēmums patiešām turpinājis piedalīties pārkāpumā, vai arī gluži pretēji – beidzis to darīt.

   Proti, lai arī publiska norobežošanās nav vienīgais līdzeklis, ar kuru aizliegtā vienošanās iesaistīta sabiedrība var pierādīt, ka beigusi tajā piedalīties, šāda norobežošanās ir nozīmīgs fakts, lai konstatētu pret konkurenci vērstas rīcības izbeigšanu. Publiska nenorobežošanās ir faktiskie apstākļi, uz kuriem Komisija var atsaukties, lai pierādītu sabiedrības pret konkurenci vērstas rīcības turpināšanos. Tomēr gadījumā, ja vairākas koluzīvas sanāksmes ilgākā laikposmā ir notikušas bez attiecīgās sabiedrības pārstāvju piedalīšanās, Komisijai savs vērtējums jābalsta arī uz citiem pierādījumiem. Šis nosacījums ir izpildīts, ja, attiecīgajam uzņēmumam publiski nenorobežojoties, ir citi faktiskie apstākļi, uz kuriem atsaucas Komisija un kas apvienojumā ar publisku nenorobežošanos un koluzīvo sanāksmju rīkotājas uztveri ir saskanīgas pazīmes, no kurām secināms, ka šā uzņēmuma dalība aizliegtajā vienošanās bija turpinājusies.

   (sal. ar 23., 28., 30. un 31. punktu)

3.  Apstāklis, ka nav iesniegts tiešs pierādījums par sabiedrības dalību aizliegtā vienošanās kādā noteiktā laikposmā, neliedz – gadījumā, ja pārkāpums ildzis vairākus gadus – dalību šajā aizliegtajā vienošanās uzskatīt par notikušu arī šajā laikposmā, ja vien šāds konstatējums ir pamatots ar objektīvām un saskanīgām pazīmēm. Līdz ar to Vispārējā tiesa nepieļauj kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka līdztekus apstāklim, ka nav notikusi publiska norobežošanās, ir arī objektīvas un saskanīgas pazīmes, kas ļauj secināt, ka attiecīgajā laikposmā sabiedrības dalība aizliegtajā vienošanās nav bijusi pārtraukta.

   (sal. ar 26., 27., 42. un 45. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 40. punktu)