Lieta C‑656/11

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

pret

Eiropas Savienības Padomi

“Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija — Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos — Padomes lēmums — Juridiskā pamata izvēle — LESD 48. pants — LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkts”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums

Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Kritēriji – Lēmums 2011/863/ES par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar EK‑Šveices nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju – Pieņemšana pamatojoties uz LESD 48. pantu – Tiesiskums

(LESD 48. pants; EK un Šveices nolīguma par personu brīvu pārvietošanos II pielikuma 8. pants; Padomes Lēmums 2011/863/EK)

Savienības kompetenču sistēmā Savienības tiesību akta izvēlei ir jābalstās uz objektīviem un tiesiski pārbaudāmiem apstākļiem, tostarp tiesību akta mērķi un saturu. Ņemot vērā tā piemērošanas kontekstu, kā arī tā saturu un mērķi, Lēmums 2011/863/ES par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, varēja tikt tiesiski pieņemts pamatojoties uz LESD 48. pantu.

Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu EK‑Šveices nolīguma par personu brīvu pārvietošanos 8. pantā ir pārņemtas normas, kas pašlaik ir ietvertas LESD 48. panta a) un b) punktā, lai, pirmkārt, nodrošinātu kopsummas aprēķināšanu, ar ko tiktu piešķirtas un saglabātas tiesības uz pabalstiem, kā arī uz šādu pabalstu aprēķināšanu, ņemot vērā visus laika posmus, ievērojot attiecīgo valstu tiesību aktus, un, otrkārt, izmaksātu pabalstus personām, kas uzturas dalībvalstu teritorijās. Savienība noslēdzot šo nolīgumu, attiecībā uz Šveices Konfederāciju ir paplašinājusi tās tiesiskā regulējuma piemērošanu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā.

Galvenais apstrīdētā lēmuma mērķis ir pēc jauna Savienības tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā atjaunināt arī to tiesisko regulējumu, kas ir paplašināts attiecībā uz Šveices Konfederāciju ar EK‑Šveices nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, un tādējādi turpināt sociālo tiesību paplašināšanu attiecīgo valstu pilsoņu labā, kā tas jau ir bijis iecerēts un īstenots ar iepriekš minēto nolīgumu.

(sal. ar 47., 56., 59., 63. un 64. punktu)

Lieta C‑656/11

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

pret

Eiropas Savienības Padomi

“Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija — Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos — Padomes lēmums — Juridiskā pamata izvēle — LESD 48. pants — LESD 79. panta 2. punkta b) apakšpunkts”

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums

Iestāžu akti — Juridiskā pamata izvēle — Kritēriji — Lēmums 2011/863/ES par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar EK‑Šveices nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju — Pieņemšana pamatojoties uz LESD 48. pantu — Tiesiskums

(LESD 48. pants; EK un Šveices nolīguma par personu brīvu pārvietošanos II pielikuma 8. pants; Padomes Lēmums 2011/863/EK)

Savienības kompetenču sistēmā Savienības tiesību akta izvēlei ir jābalstās uz objektīviem un tiesiski pārbaudāmiem apstākļiem, tostarp tiesību akta mērķi un saturu. Ņemot vērā tā piemērošanas kontekstu, kā arī tā saturu un mērķi, Lēmums 2011/863/ES par nostāju, kas Eiropas Savienībai jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos, attiecībā uz to, lai aizstātu minētā nolīguma II pielikumu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, varēja tikt tiesiski pieņemts pamatojoties uz LESD 48. pantu.

Attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu EK‑Šveices nolīguma par personu brīvu pārvietošanos 8. pantā ir pārņemtas normas, kas pašlaik ir ietvertas LESD 48. panta a) un b) punktā, lai, pirmkārt, nodrošinātu kopsummas aprēķināšanu, ar ko tiktu piešķirtas un saglabātas tiesības uz pabalstiem, kā arī uz šādu pabalstu aprēķināšanu, ņemot vērā visus laika posmus, ievērojot attiecīgo valstu tiesību aktus, un, otrkārt, izmaksātu pabalstus personām, kas uzturas dalībvalstu teritorijās. Savienība noslēdzot šo nolīgumu, attiecībā uz Šveices Konfederāciju ir paplašinājusi tās tiesiskā regulējuma piemērošanu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā.

Galvenais apstrīdētā lēmuma mērķis ir pēc jauna Savienības tiesiskā regulējuma spēkā stāšanās sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanas jomā atjaunināt arī to tiesisko regulējumu, kas ir paplašināts attiecībā uz Šveices Konfederāciju ar EK‑Šveices nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, un tādējādi turpināt sociālo tiesību paplašināšanu attiecīgo valstu pilsoņu labā, kā tas jau ir bijis iecerēts un īstenots ar iepriekš minēto nolīgumu.

(sal. ar 47., 56., 59., 63. un 64. punktu)