Lieta C‑416/13

Mario Vital Pérez

pret

Ayuntamiento de Oviedo

(Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 4 de Oviedo lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sociālā politika — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 21. pants — Direktīva 2000/78/EK — 2. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkts — Diskriminācija vecuma dēļ — Valsts tiesību norma — Pašvaldības policijas darbinieku darbā pieņemšanas nosacījums — Maksimālās 30 gadu vecuma robežas noteikšana — Pamatojumi”

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2014. gada 13. novembra spriedums

1. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Atbilstošo Savienības tiesību elementu identificēšana — Jautājums, kas attiecas uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. panta un Direktīvas 2000/78 interpretāciju — Strīds starp privātpersonu un valsts administrāciju — Jautājuma izskatīšana, ņemot vērā tikai direktīvu

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants; Padomes Direktīva 2000/78)

2. Sociālā politika — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā — Direktīva 2000/78 — Aizliegums diskriminēt vecuma dēļ — Valsts tiesiskais regulējums, kurā maksimālais vecums pašvaldības policijas darbinieku pieņemšanai darbā ir noteikts 30. gadi — Nepieļaujamība — Pamatojumi — Neesamība

   (Padomes Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkts)

1.  Ja Tiesā ir iesniegts prejudiciāls jautājums par to, kā interpretēt vispārējo diskriminācijas vecuma dēļ aizlieguma principu, kas ir paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā, kā arī Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, noteikumos, saistībā ar strīdu starp privātpersonu un valsts administrāciju, tā jautājumu izskata, ņemot vērā tikai šo direktīvu.

   (sal. ar 25. punktu)

2.  Direktīvas 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkts un 6. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkts ir interpretējami tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā maksimālais vecums pašvaldības policijas darbinieku pieņemšanai darbā ir noteikts 30 gadi.

   Protams, to, ka personai ir īpaša fiziskā sagatavotība, var uzskatīt par “īstu un izšķirīgu prasību attiecībā uz profesiju” Direktīvas 2000/78 4. panta 1. punkta izpratnē, kas ir nepieciešama, lai veiktu pašvaldības policijas darbinieka amata pienākumus. Turklāt vēlme nodrošināt policijas dienesta operativitāti un pienācīgu darbību ir likumīgs mērķis šīs pašas tiesību normas izpratnē.

   Tomēr šāds valsts tiesiskais regulējums paredz nesamērīgu prasību, ciktāl nav pierādīts ne tas, ka īpaša fiziskā sagatavotība, kas ir vajadzīga pašvaldības policijas darbinieka funkciju pildīšanai, noteikti ir saistīta ar konkrētu vecuma grupu un nepiemīt personām, kuras ir sasniegušas zināmu vecumu, ne arī tas, ka mērķis garantēt pašvaldības policijas darbinieku dienesta operativitāti un pienācīgu darbību prasa saglabāt zināmu vecumu struktūru tā iekšienē, kas liek pieņemt darbā tikai tos ierēdņus, kas ir jaunāki par 30 gadiem.

   Turklāt šāds tiesiskais regulējums nešķiet ne atbilstošs, ne vajadzīgs, ņemot vērā mērķi nodrošināt attiecīgo darbinieku izglītību direktīvas 6. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkta izpratnē. Visbeidzot šādu tiesisko regulējumu nevar uzskatīt par vajadzīgu, lai minētajiem darbiniekiem nodrošinātu saprātīgu darba laikposmu pirms pensijas šīs pašas tiesību normas izpratnē.

   (sal. ar 41., 44., 48., 56., 57., 70., 72. un 74. punktu un rezolutīvo daļu)