Lieta C‑166/13

Sophie Mukarubega

pret

Préfet de police et Préfet de la Seine–Saint-Denis

(Tribunal administratif de Melun lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos — Direktīva 2008/115/EK — To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi — Atgriešanas lēmuma pieņemšanas procedūra — Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips — Trešās valsts valstspiederīgā, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, tiesības tikt uzklausītam pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas var ietekmēt viņa intereses — Iestādes atteikums piešķirt trešās valsts valstspiederīgajam, kurš valstī atrodas nelikumīgi, uzturēšanās atļauju patvēruma meklētāja statusā vienlaikus ar pienākumu atstāt teritoriju — Tiesības tikt uzklausītam pirms atgriešanas lēmuma pieņemšanas”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2014. gada 5. novembra spriedums

1. Pamattiesības — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — Tiesības uz labu pārvaldību — Tiesības tikt uzklausītam — Tiesību vērsties pret dalībvalstīm neesamība

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

2. Robežkontrole, patvērums un imigrācija — Imigrācijas politika — To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi — Valstspiederīgais, attiecībā uz kuru tiek īstenota atgriešanas procedūra Direktīvas 2008/115 nozīmē — Atgriešanas lēmums, kas pieņemts pēc tam, kad minētajam valstspiederīgajam atteikta uzturēšanās atļauja patvēruma meklētāja statusā — Valstspiederīgais, kas tika uzklausīts saistībā ar viņā patvēruma pieteikumu — Tiesības tikt uzklausītam pirms atgriešanas lēmuma pieņemšanas — Neesamība — Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 6. pants)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 43. un 44. punktu)

2.  Tiesības tikt uzklausītam visas procedūras laikā, kas ir piemērojams Direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, it īpaši tās 6. panta, kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām pretrunā nav tas, ka valsts iestāde neuzklausa trešās valsts valstspiederīgo konkrēti par atgriešanas lēmumu, ja šī valsts iestāde – pēc tam, kad tā procedūras, kurā pilnībā tika ievērotas minētās personas tiesības tikt uzklausītai, noslēgumā ir konstatējusi viņas nelikumīgu uzturēšanos, – attiecībā uz viņu ir iecerējusi pieņemt šādu lēmumu neatkarīgi no tā, vai šis atgriešanas lēmums ir vai nav pieņemts pēc uzturēšanās atļaujas atteikuma.

   Faktiski, tā kā atgriešanas lēmums saskaņā ar Direktīvu 2008/115 ir cieši saistīts ar nelikumīgas uzturēšanās konstatēšanu, tiesības tikt uzklausītam nevar interpretēt tādējādi, ka gadījumā, ja kompetentā valsts iestāde ir iecerējusi vienlaicīgi pieņemt gan lēmumu, ar ko konstatē nelikumīgu uzturēšanos, gan atgriešanas lēmumu, šai iestādei būtu obligāti jāuzklausa ieinteresētā persona tā, lai viņa varētu izteikt savu viedokli īpaši par pēdējo minēto lēmumu, ja šai personai bija iespēja lietderīgi un efektīvi paust savu viedokli par viņa uzturēšanās nelikumību un iemesliem, kas saskaņā ar valsts tiesībām varētu attaisnot to, ka minētā iestāde nepieņem atgriešanas lēmumu.

   Līdz ar to no pienākuma pieņemt attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dalībvalsts teritorijā uzturas nelikumīgi, šīs direktīvas 6. panta 1. punktā paredzēto atgriešanas lēmumu, izmantojot taisnīgu un pārskatāmu procedūru, izriet, ka dalībvalstīm tām piemītošās procesuālās autonomijas ietvaros, pirmkārt, savās valsts tiesībās ir skaidri jāparedz pienākums atstāt valsts teritoriju nelikumīgas uzturēšanās gadījumā un, otrkārt, jānodrošina, ka ieinteresētā persona tiek pienācīgi uzklausīta procedūrā, kas attiecas uz viņas uzturēšanas pieteikumu vai attiecīgajā gadījumā viņas uzturēšanās nelikumību. Šajā ziņā tiesības tikt uzklausītam nevar izmantot, lai nebeidzami atsāktu administratīvo procedūru, un tas tā ir tādēļ, lai saglabātu līdzsvaru starp ieinteresētās personas pamattiesībām tikt uzklausītai pirms viņai nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas un dalībvalstu pienākumu apkarot nelegālo imigrāciju.

   (sal. ar 60.–62., 71. un 82. punktu un rezolutīvo daļu)