Lieta C‑437/13

Unitrading Ltd

pret

Staatssecretaris van Financiën

(Hoge Raad der Nederlanden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Kopienas muitas kodekss — Ievedmuitas nodokļa piedziņa — Preču izcelsme — Pierādījumi — Eiropas Savienības Pamattiesību harta — 47. pants — Tiesības uz aizstāvību — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Dalībvalstu procesuālā autonomija”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 23. oktobra spriedums

Eiropas Savienības tiesības — Principi — Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā — Ievedmuitas nodokļa piedziņa — Importētu preču izcelsmes pārbaude, pamatojoties uz trešo personu, kuras atsakās sniegt papildu informāciju, veiktām analīzēm — Muitas iestāžu neveikta secinājumu pārbaude — Pieļaujamība — Valsts tiesas vērtējums — Nosacījumi

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz muitas iestādēm pierādīt ievestās preces izcelsmi, pamatojoties uz trešo personu veiktām analīzēm, par kurām šī trešā persona atsakās sniegt papildu informāciju gan muitas iestādēm, gan deklarētājam muitā, kā rezultātā izmantoto secinājumu pareizības pārbaude vai atspēkošana tiek kavēta vai kļūst neiespējama, ar nosacījumu, ka ir ievēroti efektivitātes un līdzvērtības principi..

Ciktāl pierādīšanas līdzekļa atbilstība nav pilnībā pārbaudāma visām tiesvedības pusēm, kā arī tiesai, kas izskata lietu, kā tas ir gadījumā ar analīžu rezultātiem pamatlietā, to var derīgi apšaubīt attiecīgā puse, it īpaši apgalvojot, ka šis pierādīšanas līdzeklis nevar būt apgalvoto faktu netiešs pierādījums, un izvirzot citus elementus, ar ko var pamatot šos atšķirīgos apgalvojumus, šīs personas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas norādītas Hartas 47. pantā, principā nav pārkāptas. Kā ir paredzēts Muitas kodeksa 245. pantā, šī kodeksa 243. pantā paredzētās pārsūdzības procedūras īstenošanas kārtību nosaka dalībvalstis, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir jānosaka šo prasību procesuālie noteikumi ar nosacījumu, ka šie noteikumi nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par tiem, kas attiecas uz līdzīgām valsts rakstura prasībām (līdzvērtības princips), un tie nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi grūtu to tiesību īstenošanu, kas izriet no Kopienu tiesību sistēmas (efektivitātes princips). Lai nodrošinātu efektivitātes principa ievērošanu, valsts tiesai, ja tā konstatē, ka, nosakot muitas parāda parādniekam pienākumu pierādīt deklarēto preču izcelsmi, ciktāl tam ir jāatspēko muitas iestāžu izmantota netieša pierādīšanas līdzekļa atbilstība, var tikt padarīta neiespējama vai pārmērīgi grūta šāda pierādījuma iesniegšana it īpaši tādēļ, ka tas attiecas uz datiem, kuri nevar būt šāda parādnieka rīcībā, ir pienākums izmantot visus procesuālos līdzekļus, kas tai ir pieejami saskaņā ar valsts tiesībām, ieskaitot rīkojuma izdošanu par vajadzīgajiem pierādījumu savākšanas pasākumiem. Tomēr, ciktāl valsts tiesa pēc visu procesuālo līdzekļu, kas nodoti tās rīcībā ar valsts tiesībām, izmantošanas secina, ka attiecīgo preču patiesā izcelsme atšķiras no deklarētās un ka tātad papildu muitas nodevu vai pat naudas soda noteikšana deklarētājam ir pamatota, Hartas 47. pantā nav liegts minētajam tiesnesim pieņemt lēmumu šajā ziņā.

Pieņemot, ka muitas iestādes nevar izpaust sīkāku informāciju par attiecīgajām analīzēm, jautājums, vai muitas iestādēm būtu jāapmierina ieinteresētās personas lūgums uz sava rēķina ieinteresētās personas deklarētajā izcelsmes valstī veikt preces analīzes, kā arī jautājums, vai nozīme ir tam, ka preču paraugu daļas vēl ierobežotu laiku tika uzglabātas, kurām ieinteresētā persona varēja piekļūt, lai veiktu analīzes citā laboratorijā, un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai muitas iestādēm būtu jānorāda ieinteresētajai personai, ka ir preču paraugu daļas un ka tā var lūgt šos paraugus nodot tās rīcībā minētajām kontrolēm, ir jāvērtē, pamatojoties uz valsts procesuālajām tiesībām.

(sal. ar 26.–30. un 35. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)